1.   Savienība saskaņā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP) īsteno misiju ar stratēģisku mērķi palīdzēt tām Gvinejas līča Rietumāfrikas valstīm, kurās minētā misija ir izveidota, attīstīt to drošības un aizsardzības spēku pienācīgas spējas ierobežot teroristu bruņoto grupu izdarīto spiedienu un reaģēt uz to.

2.   Šā panta 1. punktā minētās misijas nosaukums ir “Eiropas Savienības drošības un aizsardzības iniciatīva Gvinejas līča Rietumāfrikas valstu atbalstam” (“iniciatīva”).

3.   Ar šo iniciatīva tiek izveidota Beninā un Ganā.

4.   Saņēmusi minēto valstu uzaicinājumu, Padome var nolemt, ka iniciatīva tiek izveidota arī citās Gvinejas līča Rietumāfrikas valstīs, kuras noteiktas Padomes 2023. gada 29. jūnijā apstiprinātajā krīzes pārvarēšanas koncepcijā iespējamai drošības un aizsardzības partnerībai ar Gvinejas līča Rietumāfrikas valstīm.

1.   Tiecoties sasniegt 1. panta 1. punktā izklāstīto stratēģisko mērķi, valstīs, kas minētas 1. panta 3. punktā, iniciatīva:

2.   Iniciatīvas stratēģiskajā un operatīvajā plānošanā, darbībās un ziņojumos tiek pilnībā integrētas un proaktīvi iekļautas starptautiskās humanitārās tiesības, cilvēktiesības un dzimumu līdztiesības princips, civiliedzīvotāju aizsardzība un programmas, kas izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijas (ANO DPR) 1325 (2000) par sievietēm, mieru un drošību, ANO DPR 2250 (2015) par jaunatni, mieru un drošību un ANO DPR 1612 (2005) par bērniem un bruņotiem konfliktiem.

3.   Ievērojot elastīgu un modulāru pieeju un ja tas nepieciešams tās uzdevumu īstenošanai, iniciatīva jo īpaši izvieto mobilas apmācības vienības, viesekspertus un krīzes reaģēšanas vienības uz valstīm, kas minētas 1. panta 3. punktā. Iniciatīva īsteno civilus un militārus projektus minētajās valstīs, tiecoties sasniegt tās 1. panta 1. punktā noteikto stratēģisko mērķi un 2. panta 1. punktā noteiktos uzdevumus.

4.   Iniciatīva atvieglo Eiropas Miera mehānismā paredzēto palīdzības pasākumu īstenošanu, par ko var lemt Padome 1. panta 3. punktā minēto valstu atbalstam.

1.   Padomes un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) pārraudzībā Politikas un drošības komiteja (PDK) īsteno iniciatīvas politisko kontroli un stratēģisko vadību. Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgos lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 38. pantu. Minētais pilnvarojums ietver pilnvaras grozīt plānošanas dokumentus, tostarp operācijas plānu iniciatīvas civilajam pīlāram un misijas plānu iniciatīvas militārajam pīlāram, un komandķēdi. Tas ietver arī pilnvaras pieņemt lēmumus par civilo un militāro vadības un atbalsta vienību vadītāju iecelšanu. Padome saglabā pilnvaras pieņemt lēmumus par iniciatīvas mērķiem un tās izbeigšanu.

2.   PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3.   PDK regulāri saņem ziņojumus no ES Militārās komitejas (ESMK) priekšsēdētāja par iniciatīvas militārā pīlāra darbībām. PDK regulāri un pēc vajadzības saņem ziņojumus no civilās operācijas komandiera par iniciatīvas civilā pīlāra darbībām. Vajadzības gadījumā PDK var uzaicināt civilās operācijas komandieri un militāro komandieri uz savām sanāksmēm.

1.   Iniciatīvai kā krīzes pārvarēšanas operācijai ir vienota komandķēde.

2.   Iniciatīvas štābs atrodas Briselē.

3.   Iniciatīvai ir civilais pīlārs, kas ir civilās operācijas komandiera stratēģiskā vadībā un kontrolē (“civilais pīlārs”), un militārais pīlārs, kas ir militārā komandiera stratēģiskā vadībā un kontrolē (“militārais pīlārs”).

4.   Apvienotā atbalsta koordinācijas vienība, kuru iniciatīvas vajadzībām kopīgi vada civilās operācijas komandieris un militārais komandieris, nodrošina komandķēdes vienotību.

1.   Civilā pīlāra civilās operācijas komandieris ir Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) rīkotājdirektors.

2.   CPĪC ir civilās operācijas komandiera rīcībā, lai plānotu un īstenotu civilo pīlāru.

3.   Civilās operācijas komandieris PDK politiskā uzraudzībā un saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm un Augstā pārstāvja vispārējā pakļautībā īsteno civilā pīlāra vadību un kontroli stratēģiskā līmenī.

4.   Civilās operācijas komandieris nodrošina, lai pienācīgi un efektīvi tiktu īstenoti Padomes un PDK lēmumi attiecībā uz operāciju norisi, tostarp, vajadzības gadījumā dodot stratēģiska līmeņa norādījumus civilā pīlāra personālam un sniedzot tam padomus un tehnisku atbalstu.

5.   Civilās operācijas komandieris ar Augstā pārstāvja starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

6.   Viss civilā pīlāra norīkotais personāls vajadzības gadījumā paliek norīkotājas valsts iestāžu pilnīgā pakļautībā saskaņā ar valsts noteikumiem, attiecīgās Savienības iestādes vai Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pilnīgā pakļautībā. Vajadzības gadījumā valsts iestāde, Savienības iestāde vai EĀDD nodod sava personāla darbības kontroli civilās operācijas komandierim.

7.   Civilās operācijas komandierim ir vispārēja atbildība par to, lai attiecībā uz civilā pīlāra personālu tiktu nodrošināta pienācīga Savienības rūpības pienākuma izpilde.

8.   Civilās operācijas komandieris un 1. panta 3. punktā minētajās valstīs izvietoto Savienības delegāciju vadītāji vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

1.   Iniciatīvas vajadzībām CPĪC pastiprina ar civilu vadības un atbalsta vienību.

2.   Šīs civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs uzņemas atbildību par civilo pīlāru un īsteno tā vadību un kontroli operatīvā līmenī. Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs atrodas civilās operācijas komandiera tiešā pakļautībā un darbojas saskaņā ar civilās operācijas komandiera dotajiem norādījumiem.

3.   Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs tās atbildības jomā pārstāv civilo pīlāru.

4.   Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs ir atbildīgs par civilā pīlāra administratīvajiem un apgādes jautājumiem, tostarp par iniciatīvas civilā pīlāra rīcībā nodotiem aktīviem, resursiem un informāciju. Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs, uzņemoties vispārēju atbildību, pārvaldības uzdevumus saistībā ar personāla un finanšu lietām var deleģēt civilā pīlāra personāla locekļiem.

5.   Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs ir atbildīgs par civilā pīlāra personāla disciplināro kontroli. Norīkotā personāla disciplināro uzraudzību vajadzības gadījumā īsteno norīkotājas valsts iestādes saskaņā ar valsts noteikumiem, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD.

6.   Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs nodrošina atbilstīgu civilā pīlāra atpazīstamību.

1.   Civilo pīlāru galvenokārt veido personāls, ko norīko dalībvalstis, Savienības iestādes vai EĀDD. Katra dalībvalsts, katra Savienības iestāde un EĀDD sedz ar savu norīkoto personāla locekli saistītās izmaksas, tostarp ceļa izdevumus uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīniskās aprūpes izdevumus un pabalstus, izņemot attiecīgās dienasnaudas.

2.   Vajadzības gadījumā dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD atbildībā ir izskatīt jebkādas prasības sakarā ar norīkojumu no vai saistībā ar to personāla locekļiem, kuri norīkoti uz civilo pīlāru, un celt prasības pret šādām personām.

3.   Ja dalībvalstu norīkotais personāls nevar nodrošināt vajadzīgās funkcijas, civilais pīlārs uz līguma pamata var pieņemt darbā starptautisku un vietēju personālu. Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja no dalībvalstīm nav pieteikušies kvalificēti kandidāti, uz līguma pamata var pieņemt darbā to trešo valstu valstspiederīgos, kas piedalās misijā.

4.   Civilā pīlāra starptautiskā un vietējā personāla nodarbināšanas kārtību un tiesības un pienākumus nosaka līgumos starp civilo pīlāru un attiecīgajiem personāla locekļiem.

1.   Civilās operācijas komandieris vada civilā pīlāra drošības pasākumu plānošanu un nodrošina, lai iniciatīva tos pareizi un efektīvi īstenotu saskaņā ar 5. pantu.

2.   Civilās vadības un atbalsta vienības vadītājs ir atbildīgs par civilā pīlāra drošību un par iniciatīvai piemērojamo minimālo drošības prasību ievērošanas nodrošināšanu saskaņā ar Savienības politiku par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar LES V sadaļu un to papildinošiem instrumentiem.

3.   Pirms pienākumu izpildes sākšanas civilā pīlāra personāls saskaņā ar operācijas plānu piedalās obligātā drošības apmācībā. Tāpat personālam darbības vietā regulāri nodrošina prasmes nostiprinošas mācības, ko organizē drošības amatpersona.

4.   Civilās operācijas komandieris nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā segtu ar civilo pīlāru saistītus izdevumus, ir 1 075 000 EUR. Par finanšu atsauces summu jebkuram turpmākam laikposmam lemj Padome.

2.   Visus civilā pīlāra izdevumus pārvalda saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko civilajam pīlāram piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt civilā pīlāra iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi. Pēc tam, kad Komisija to apstiprina, civilais pīlārs var noslēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, 1. panta 3. punktā minētājām valstīm, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem aktoriem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu civilā pīlāra vajadzībām.

3.   Civilais pīlārs ir atbildīgs par sava budžeta izpildi. Šajā nolūkā civilais pīlārs paraksta vienošanos ar Komisiju. Finansiālā kārtība respektē 4., 5. un 6. pantā paredzēto komandķēdi un iniciatīvas operatīvās vajadzības.

4.   Civilais pīlārs ir Komisijas pārraudzībā un tai ziņo par pilnīgi visiem finanšu pasākumiem, kas veikti saistībā ar 3. punktā minēto vienošanos.

5.   Ar civilo pīlāru saistītie izdevumi ir atļauti no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

1.   Civilajā pīlārā ir civilo projektu vienība, lai identificētu un īstenotu civilos projektus tās 2. panta 1. punktā noteiktā uzdevuma atbalstam.

2.   Civilo projektu vienība vajadzības gadījumā veic sekmējošas darbības un sniedz konsultācijas par projektiem, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno atbilstīgi savai atbildībai jomās, kuras ir saistītas ar civilo pīlāru, un tās mērķu atbalstam.

3.   Civilais pīlārs ir pilnvarots vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījuma, lai īstenotu projektus, par kuriem ir apzināts, ka tie konsekventi papildina iniciatīvas citas darbības, ja projekts ir:

4.   Civilais pīlārs ar 3. punktā minēto valstu attiecīgajām iestādēm panāk vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētās procedūras, saskaņā ar kurām izskata trešo personu sūdzības par kaitējumu, kuru radījušas civilā pīlāra darbības vai bezdarbība saistībā ar minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanu.

5.   Šā panta 3. punktā minētās valstis nekādā gadījumā nevar no Savienības vai Augstā pārstāvja prasīt atbildību par civila pīlāra darbībām vai bezdarbību saistībā ar minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanu.

6.   PDK apstiprina finansiālā ieguldījuma, ko civilo projektu vienībai sniedz trešās valstis, akceptēšanu.

1.   Militārās plānošanas un īstenošanas centra (MPĪC) direktors ir militārā pīlāra militārais komandieris.

2.   MPĪC ir stacionāra komandas un kontroles struktūra militāri stratēģiskā līmenī, kas neatrodas operāciju norises vietā un ir atbildīga par militārā pīlāra operatīvo plānošanu un īstenošanu.

3.   Militārais komandieris PDK politiskā uzraudzībā un saskaņā ar tās stratēģiskajām norādēm un Augstā pārstāvja vispārējā pakļautībā īsteno militārā pīlāra vadību un kontroli stratēģiskā līmenī.

4.   Militārais komandieris nodrošina, lai tiktu pienācīgi un efektīvi īstenoti Padomes un PDK lēmumi attiecībā uz militārā pīlāra operāciju norisi, tostarp sniedzot norādes tā personālam.

5.   Militārais komandieris ar Augstā pārstāvja starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

6.   Viss uz militāro pīlāru norīkotais personāls vajadzības gadījumā paliek pilnīgā norīkotājas valsts iestāžu pakļautībā saskaņā ar valsts noteikumiem, attiecīgās Savienības iestādes pakļautībā vai EĀDD pakļautībā. Vajadzības gadījumā valsts iestāde, Savienības iestāde vai EĀDD nodod sava norīkotā personāla darbības kontroli militārajam komandierim.

7.   Militārais komandieris nes vispārēju atbildību, lai attiecībā uz militārā pīlāra personālu tiktu nodrošināta pienācīga Savienības rūpības pienākuma izpilde.

1.   Iniciatīvas vajadzībām MPĪC būtu jāpastiprina ar militāru vadības un atbalsta vienību.

2.   Militārās vadības un atbalsta vienības vadītājs uzņemas atbildību par militāro pīlāru un īsteno tā vadību un kontroli operatīvā līmenī.

3.   Militārās vadības un atbalsta vienības vadītājs atrodas militārā komandiera tiešā pakļautībā un darbojas saskaņā ar militārā komandiera dotajiem norādījumiem.

1.   ESMK uzrauga, lai militārā komandiera atbildībā tiktu pienācīgi izpildīti militārā pīlāra uzdevumi.

2.   ESMK regulāri saņem ziņojumus no militārā komandiera. Vajadzības gadījumā ESMK uz savām sanāksmēm var uzaicināt militāro komandieri un militārās vadības un atbalsta vienības vadītāju.

3.   ESMK priekšsēdētājs ir galvenā kontaktpersona sakariem ar militāro komandieri.

1.   Militārā pīlāra kopējās izmaksas pārvalda saskaņā ar Lēmumu (KĀDP) 2021/509.

2.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai sešus mēnešus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā segtu ar militāro pīlāru saistītus kopējos izdevumus, ir 179 000 EUR. Lēmuma (KĀDP) 2021/509 51. panta 2. punktā minētā atsauces summas procentuālā daļa ir 30 % saistībām un 15 % maksājumiem. Par finanšu atsauces summu jebkuram turpmākam laikposmam lemj Padome.

1.   Militārajā pīlārā ir militāro projektu vienība, lai identificētu un īstenotu militāros projektus tās 2. panta 1. punktā noteiktā uzdevuma atbalstam.

2.   Projektu vienība vajadzības gadījumā veic sekmējošas darbības un sniedz konsultācijas par projektiem, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno atbilstīgi savai atbildībai jomās, kuras ir saistītas ar militāro pīlāru, un tās mērķu atbalstam.

3.   Ievērojot 5. punktu, militārais komandieris ir pilnvarots dalībvalstu vai trešo valstu finansiālo ieguldījumu izmantot, lai īstenotu projektus, kuri ir atzīti par tādiem, kas konsekventi papildina militārā pīlāra citas darbības.

4.   Eiropas Miera mehānisms var pārvaldīt šā panta 3. punktā minētās finansiālās iemaksas saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2021/509 30. pantu.

5.   Šā panta 3. punktā minētās valstis nekādā gadījumā neuzskata, ka Savienība vai Augstais Pārstāvis ir atbildīgi par militārā pīlāra darbību vai bezdarbību to līdzekļu izmantošanā, ko piešķīrušas minētās valstis.

6.   PDK apstiprina finansiālā ieguldījuma, ko militāro projektu vienībai sniedz trešās valstis, akceptēšanu.

1.   Augstais Pārstāvis nodrošina šā lēmuma īstenošanu un tā saskaņotību ar Savienības ārējo darbību kopumā, tostarp ar Savienības attīstības programmām un tās humānās palīdzības programmām.

2.   Civilās operācijas komandieris, militārais komandieris un 1. panta 3. punktā minētajās valstīs izvietoto Savienības delegāciju vadītāji vajadzības gadījumā savstarpēji apspriežas.

3.   Civilo un militāro vadības un atbalsta vienību vadītāji, neskarot komandķēdi, saņem vietējus politiskus norādījumus no 1. panta 3. punktā minētajās valstīs izvietoto Savienības delegāciju vadītājiem.

4.   Šā lēmuma 1. panta 3. punktā minētās valsts Savienības delegācijā izvietotais personāls, neskarot komandķēdi, saņem vietēja līmeņa politiskus norādījumus no minētās delegācijas vadītāja.

5.   Iniciatīva saskaņo savas darbības ar dalībvalstu divpusējām darbībām drošības un aizsardzības jomā 1. panta 3. punktā minētajās valstīs un vajadzības gadījumā – ar līdzīgi domājošiem partneriem un reģionālām organizācijām, jo īpaši Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienas un Akras iniciatīvu.

1.   Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu un saskaņā ar attiecīgajām Eiropadomes pamatnostādnēm iniciatīvā var aicināt piedalīties trešās valstis.

2.   Ar šo Padome pilnvaro PDK aicināt trešās valstis piedāvāt ieguldījumus un attiecīgi pēc militārā komandiera, ESMK vai civilās operācijas komandiera ieteikuma pieņemt attiecīgos lēmumus par piedāvāto ieguldījumu akceptēšanu.

3.   Sīki izstrādātu kārtību trešo valstu dalībai paredz nolīgumos, ko noslēdz, ievērojot LES 37. pantu un saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantā noteikto procedūru. Ja Savienība un kāda trešā valsts ir noslēgušas nolīgumu, kurā paredz sistēmu attiecīgās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas misijās, šāda nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar iniciatīvu.

4.   Tām trešām valstīm, kas sniedz ieguldījumu civilajā pīlārā vai ievērojamu militāro ieguldījumu militārajā pīlārā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz iniciatīvas ikdienas vadību kā dalībvalstīm iniciatīvas dalībniecēm.

5.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par civilas vai militāras Ieguldītāju komitejas izveidi, ja trešās valstis sniedz ieguldījumu civilajā pīlārā vai būtisku militāru ieguldījumu militārajā pīlārā.

1.   Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES Augstais Pārstāvis ir arī pilnvarots attiecīgos gadījumos un atbilstīgi iniciatīvas vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm iniciatīvas vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju:

2.   Konkrētu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā Augstais Pārstāvis ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES nodot attiecīgajai 1. panta 3. punktā minētajai valstij iniciatīvas vajadzībām sagatavotu ES klasificēto informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz “RESTREINT UE/EU RESTRICTED”. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp Augsto Pārstāvi un kompetentajām minētās valsts iestādēm.

3.   Augstais Pārstāvis ir pilnvarots nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm ES neklasificētos dokumentus, kuri saistīti ar Padomes apspriedēm attiecībā uz iniciatīvu un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta (3) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

4.   Pilnvaras, kas minētas 1.–3. punktā, kā arī spēju noslēgt 2. punktā minētās vienošanās Augstais Pārstāvis var deleģēt EĀDD darbiniekiem, civilās operācijas komandierim vai militārajam komandierim.

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šo lēmumu piemēro divus gadus no iniciatīvas sākšanas dienas atbilstīgi 21. pantam.

3.   Šo lēmumu atceļ saskaņā ar apstiprinātajiem iniciatīvas izbeigšanas plāniem un neskarot Lēmumā (KĀDP) 2021/509 noteiktās procedūras attiecībā uz militārā pīlāra revīziju un pārskatu iesniegšanu.