(1)

Savienības un Ziemeļmaķedonijas Republikas (Ziemeļmaķedonija) attiecības turpina attīstīties Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (2) (“nolīgums”) (“Stabilizācijas un asociācijas nolīgums”). Pievienošanās sarunas starp Savienību un Ziemeļmaķedoniju tika sāktas 2022. gada 19. jūlijā.

(2)

Ziemeļmaķedonijas ekonomiku ir būtiski ietekmējusi recesija 2020. gadā, ko izraisīja Covid-19 pandēmija, kā arī nesenā enerģētikas krīze. Minēto apstākļu rezultātā ir palielinājies valsts prāvais finansējuma deficīts, pasliktinājusies ārējā pozīcija un pieaugušas fiskālās vajadzības.

(3)

Ziemeļmaķedonijas valdība ir apliecinājusi stingru apņemšanos īstenot turpmākas reformas, kas vērstas uz 2022. gada 24. maija dialogā par ekonomikas un finanšu jautājumiem starp ES un Rietumbalkāniem un Turciju izdarītajos kopīgajos secinājumos norādītajām galvenajām politikas jomām un kuras ietver tādas pamatjomas kā tiesu vara, korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana, laba pārvaldība un tiesiskums.

(4)

Ziemeļmaķedonija ir sekmīgi pabeigusi sakarā ar Covid-19 pandēmiju piešķirtās makrofinansiālās palīdzības operāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (3), jo ir pabeigti visi reformu pasākumi, kas bija saskaņoti ar Savienību attiecīgajā lēmumā minētajā saprašanās memorandā.

(5)

Ziemeļmaķedonijas valdība un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2022. gada aprīlī panāca personāla līmeņa vienošanos par piesardzības un likviditātes kredītlīniju uz 24 mēnešiem maksimāli 530 000 000 EUR apmērā, kuru SVF Valde oficiāli apstiprināja 2022. gada 22. novembrī. SVF programmas mērķi ir mazināt ārējās pozīcijas pasliktināšanos, atbalstīt fiskālo konsolidāciju un paātrināt strukturālās reformas vairākās jomās, ieskaitot nodokļu politiku un publiskās investīcijas.

(6)

Ņemot vērā ekonomikas stāvokļa un perspektīvas pasliktināšanos, Ziemeļmaķedonija 2022. gada aprīlī pirmo reizi lūdza Savienību sniegt makrofinansiālo palīdzību, kas papildinātu SVF programmu. Tomēr Komisija atlika minētā lūguma apmierināšanu, jo tolaik valsts ekonomika vēl bija visai noturīga un 2022. gada ārējā finansējuma vajadzību apmierināšanai bija pieejami daži citi finansējuma veidi. Ziemeļmaķedonijas valdība 2022. gada oktobrī atkārtoti iesniedza lūgumu pēc makrofinansiālās palīdzības.

(7)

Tā kā Ziemeļmaķedonija ir kandidātvalstsun ir sākusi pievienošanās sarunas, tā ir uzskatāma par tiesīgu saņemt makrofinansiālo palīdzību no Savienības.

(8)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai principā ir paredzēta kā izņēmuma rakstura finanšu instruments, kas izpaužas kā nepiesaistīts un nespecificēts atbalsts maksājumu bilances uzlabošanai, ar mērķi nodrošināt Ziemeļmaķedonijai tūlīt vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jāatbalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver spēcīgus tūlītēju korekciju un strukturālo reformu pasākumus Ziemeļmaķedonijas maksājumu bilances pozīcijas uzlabošanai īstermiņā.

(9)

Tā kā pēc tam, kad atskaitītas Ziemeļmaķedonijas maksājumu bilances ārējā finansējuma vajadzības, kas tiek apmierinātas no SVF nodrošinātajiem resursiem, vēl paliek būtiskas nenosegtas ārējā finansējuma vajadzības, uzskatāms, ka pašreizējos izņēmuma apstākļos Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai paralēli SVF programmai ir piemērota reakcija uz valsts lūgumu sniegt atbalstu ekonomikas stabilizēšanai. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ziemeļmaķedonijas ekonomikas stabilizēšanu un strukturālo reformu programmu, papildinot resursus, kas tiek darīti pieejami saskaņā ar SVF finansiālo nolīgumu.

(10)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību Ziemeļmaķedonijā būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošanās, kas tādējādi atbalstītu tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(11)

Paredzēts, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība papildinās līdztekus veiktos budžeta atbalsta pasākumus Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (4).

(12)

Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai apmēra noteikšanai būtu jābalstās uz Ziemeļmaķedonijas vēl nenosegto ārējā finansējuma vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Savienības makrofinansiālajai palīdzībai Ziemeļmaķedonijai būtu jāpapildina SVF un Pasaules Bankas piedāvātās programmas un piešķirtie resursi. Palīdzības apmēra noteikšanā būtu jāņem vērā daudzpusējo līdzekļu devēju sagaidāmās finanšu iemaksas un vajadzība nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu pastāvošo Savienības ārējās finansēšanas instrumentu izmantojums Ziemeļmaķedonijā un visa Savienības ieguldījuma Ziemeļmaķedonijā pievienotā vērtība.

(13)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar dažādu ārējās darbības jomu pamatprincipiem un mērķiem, ar pasākumiem, kas veikti attiecībā uz minētajām jomām, un ar citiem attiecīgajiem Savienības politikas virzieniem.

(14)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ziemeļmaķedoniju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības operācijas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(15)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāatbalsta Ziemeļmaķedonijas apņēmība rīkoties atbilstoši vērtībām, kas tai ir kopīgas ar Savienību, tādām kā demokrātija, tiesiskums, laba pārvaldība, cilvēktiesību ievērošana, ilgtspējīga attīstība un nabadzības mazināšana, kā arī apņemšanās ievērot atvērtas, uz noteikumiem balstītas un godīgas tirdzniecības principus.

(16)

Būtu jānosaka, ka Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnosacījums ir tas, ka Ziemeļmaķedonijā darbojas efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma, tiek ievērots tiesiskums un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt Savienības makrofinansiālajai palīdzībai būtu jāizvirza šādi konkrētie mērķi: Ziemeļmaķedonijā palielināt publisko finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāti, pārredzamību un pārskatatbildību, kā arī stiprināt finanšu sektora pārvaldību un uzraudzību, un veicināt strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanu un fiskālo konsolidāciju. Komisijai būtu regulāri jāuzrauga, kā Ziemeļmaķedonija izpilda minēto priekšnosacījumu un sasniedz minētos mērķus.

(17)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finanšu intereses, kas saistītas ar tās makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ziemeļmaķedonijai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi attiecībā uz minētās palīdzību ietekmējošas krāpšanas, korupcijas un jebkādu citu pārkāpumu novēršanu un apkarošanu. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, Revīzijas palāta – revīzijas, un Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences saistībā ar Savienības makrofinansiālās palīdzības sniegšanu Ziemeļmaķedonijai.

(18)

Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(19)

Aizdevuma veidā sniegtās Savienības makrofinansiālās palīdzības Ziemeļmaķedonijai finansējuma summām būtu jāatbilst daudzgadu finanšu shēmā paredzētajām budžeta apropriācijām.

(20)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot līdzi šā lēmuma īstenošanai, Komisijai tie būtu regulāri jāinformē par norisēm attiecībā uz minēto palīdzību un jānodrošina tiem attiecīgie dokumenti.

(21)

Lai nodrošinātu šā lēmuma īstenošanas apstākļu vienveidību, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(22)

Savienības makrofinansiālā palīdzība Ziemeļmaķedonijai būtu jāpakārto ekonomikas politikas nosacījumiem, kurus paredz saprašanās memorandā. Nolūkā nodrošināt īstenošanas apstākļu vienveidību un efektivitātes apsvērumu dēļ sarunu risināšanai ar Ziemeļmaķedonijas iestādēm par minētajiem nosacījumiem būtu jāpilnvaro Komisija dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā, principā būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra. Ņemot vērā potenciāli būtisko ietekmi, kāda būtu palīdzībai, kas pārsniedz EUR 90 000 000, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz operācijām virs minētās robežvērtības ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Ziemeļmaķedonijai paredzētās Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, saprašanās memoranda pieņemšanai un minētās palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra.

(23)

Ņemot vērā finansiālās palīdzības ierobežoto apmēru, proti 100 000 000 EUR, to, ka šī palīdzība ir vienreizēja, un vēlamo izmaksas grafiku, kompensējošas finansēšanas pieeja nodrošinātu aizņēmumu operāciju lielāku elastību un efektivitāti salīdzinājumā ar diversificētas finansēšanas stratēģiju. Tāpēc Komisijai aizdevuma maksājumi izņēmuma kārtā būtu kapitāla tirgū jāfinansē kompensējoši, nevis izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (6) 220.a pantā paredzēto diversificētas finansēšanas stratēģiju. Līdz ar to ir lietderīgi makrofinansiālo palīdzību Ziemeļmaķedonijai finansēt, izmantojot individuālus finanšu darījumus,