Skaidrojošie norādījumi

par Direktīvas 2009/147/EK (Putnu direktīva) 12. pantā paredzēto ziņojuma formātu

SATURS

Ievads

33

A DAĻA.

PĀRSKATA ZIŅOJUMA FORMĀTS

34

Dalībvalsts

34

1.

Galvenie sasniegumi Direktīvas 2009/147/EK izpildē

34

1.1.

Teksts valsts valodā

34

1.2.

Tulkojums angļu valodā (nav obligāts)

35

1.3.

Veiksmes stāsta galvenās (pa)sugas nosaukums, kods un sezona

35

2.

Avoti, no kuriem var iegūt vispārīgu informāciju par Direktīvas 2009/147/EK īstenošanu

35

2.1.

Vispārīga informācija par Direktīvu 2009/147/EK

35

2.2.

Informācija par Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) tīklu

35

2.3.

Monitoringa shēmas (Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. punkts un 10. pants)

35

2.4.

Sugu aizsardzība (Direktīvas 2009/147/EK 5.–8. pants)

35

2.5.

Direktīvas transponēšana (tiesību akti)

35

3.

Pētījumi un cita veida darbs, ko prasa putnu populāciju aizsargāšana, pārvaldīšana un ilgtspējīga izmantošana (Direktīvas 2009/147/EK 10. pants)

36

3.1.

Nacionālais putnu atlants

36

3.2.

Nacionālais putnu monitoringa pārskats

36

3.3.

Nacionālā putnu sarkanā grāmata

36

3.4.

Citas ES mērogā aktuālas publikācijas (piemēram, nacionālais rīcības pārskats par apdraudētajām sugām)

36

4.

Svešzemju putnu sugas (Direktīvas 2009/147/EK 11. pants)

36

4.1.

Sugas zinātniskais nosaukums

36

4.2.

Apakšsugas līmeņa vienība

36

4.3.

Introducēšanu atļāvušā juridiskā lēmuma galvenais saturs

37

4.4.

Apspriešanās ar Komisiju

37

4.5.

Papildu informācija (nav obligāta)

37

B DAĻA.

PUTNU SUGU STĀVOKĻA UN TENDENČU ZIŅOJUMA FORMĀTS (DIREKTĪVAS 2009/147/EK 12. PANTS)

37

Sugas, par kurām jāziņo

37

Skaidrojoši norādījumi par Putnu sugu stāvokļa un tendenču ziņojuma formāta izmantošanu

40

1.

Informācija par sugu

42

1.1.

Dalībvalsts

42

1.2.

Sugas kods

42

1.3.

EURING kods

42

1.4.

Sugas zinātniskais nosaukums

42

1.5.

Apakšsugas līmeņa populācija

43

1.6.

Alternatīvais sugas zinātniskais nosaukums (nav obligāts)

43

1.7.

Vispārpieņemtais nosaukums (nav obligāts)

43

2.

Sezona

43

2.1.

Sezona

43

2.2.

Pirmreizēja ziņošana

43

2.3.

Papildu informācija

43

3.

Populācijas lielums

43

3.1.

Gads vai periods

43

3.2.

Populācijas lielums

43

3.3.

Aplēses veids

44

3.4.

Noteikšanas metode

45

3.5.

Avoti

45

3.6.

Kopš iepriekšējā ziņojuma notikušās pārmaiņas un to cēloņi

45

3.7.

Papildu informācija (nav obligāta)

46

4.

Populācijas tendence

46

4.1.

Īstermiņa (pēdējo 12 gadu) tendence

46

4.1.1.

Īstermiņa tendences periods

46

4.1.2.

Īstermiņa tendences virziens

46

4.1.3.

Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums

47

4.1.4.

Īstermiņa tendences noteikšanas metode

48

4.1.5.

Avoti

48

4.2.

Ilgtermiņa tendence (kopš aptuveni 1980. gada)

48

4.2.1.

Ilgtermiņa tendences periods

48

4.2.2.

Ilgtermiņa tendences virziens

48

4.2.3.

Ilgtermiņa tendences relatīvais svarīgums

49

4.2.4.

Ilgtermiņa tendences noteikšanas metode

49

4.2.5.

Avoti

49

4.3.

Papildu informācija (nav obligāta)

49

5.

Ligzdošanas izplatības apgabala karte un platība

49

5.1.

Sensitīvas sugas

49

5.2.

Gads vai periods

49

5.3.

Ligzdošanas izplatības apgabala karte

49

5.4.

Ligzdošanas izplatības apgabala platība

50

5.5.

Noteikšanas metode

50

5.6.

Papildu kartes (nav obligātas)

50

5.7.

Avoti

51

5.8.

Papildu informācija (nav obligāta)

51

6.

Ligzdošanas izplatības apgabala tendence

51

6.1.

Īstermiņa (pēdējo 12 gadu) tendence

51

6.1.1.

Īstermiņa tendences periods

51

6.1.2.

Īstermiņa tendences virziens

51

6.1.3.

Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums

51

6.1.4.

Īstermiņa tendences noteikšanas metode

52

6.1.5.

Avoti

52

6.2.

Ilgtermiņa tendence (kopš aptuveni 1980. gada)

52

6.2.1.

Ilgtermiņa tendences periods

52

6.2.2.

Ilgtermiņa tendences virziens

53

6.2.3.

Ilgtermiņa tendences relatīvais svarīgums

53

6.2.4.

Ilgtermiņa tendences noteikšanas metode

53

6.2.5.

Avoti

53

6.3.

Papildu informācija (nav obligāta)

53

7.

Galvenie slodzes faktori un apdraudējumi

53

7.1.

Slodzes faktoru iezīmes

54

7.2.

Noteikšanas metodes (nav obligātas)

55

7.3.

Informācijas avoti (nav obligāti)

56

7.4.

Papildu informācija (nav obligāta)

56

8.

Saglabāšanas pasākumi

56

8.1.

Stāvoklis ar pasākumiem

56

8.2.

Veikto pasākumu tvērums

56

8.3.

Veikto pasākumu galvenais mērķis

56

8.4.

Pasākumu veikšanas vieta

57

8.5.

Pasākumu iedarbība

57

8.6.

Galveno saglabāšanas pasākumu saraksts

57

8.7.

Papildu informācija (nav obligāta)

57

9.

Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) nodrošinātais aptvērums

57

9.1.

Populācijas lielums Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) tīklā

58

9.2.

Aplēses veids

58

9.3.

Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma noteikšanas metode

58

9.4.

Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma īstermiņa tendences virziens

58

9.5.

Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma īstermiņa tendences noteikšanas metode

59

9.6.

Papildu informācija (nav obligāta)

59

10.

Ar starptautiskiem sugas aizsardzības plāniem (Species Action Plans jeb SAP), pārvaldības plāniem (Management Plans jeb MP) un īsām pārvaldības nostādnēm (Brief Management Statements jeb BMS) saistītā darba sekmes

59

10.1.

Starptautiskā plāna veids

59

10.2.

Vai ir pieņemts ar starptautisku sugas aizsardzības plānu (SAP), pārvaldības plānu (MP) vai īsām pārvaldības nostādnēm (BMS) saistīts nacionālais plāns?

60

10.3.

Pasaules līmenī apdraudēto sugu aizsardzības labā pieņemto sugas aizsardzības plānu (SAP) iedarbīguma novērtējums

60

10.4.

Nedrošā saglabāšanās stāvoklī esošu medījamo sugu pārvaldības plānu (MP) iedarbīguma novērtējums

60

10.5.

Sīkākas informācijas avoti

61

11.

Ar II pielikuma sugām saistītā informācija (Direktīvas 2009/147/EK 7. pants)

61

11.1.

Vai šī suga jūsu valstī ir medījama?

61

11.2.

Nomedītie putni

61

11.3.

Nomedīto putnu daudzuma noteikšanas metode

61

11.4.

Papildu informācija (nav obligāta)

61

Izmantotā literatūra

61

Ievads

Lai Direktīvu 2009/147/EK varētu sekmīgi īstenot un lai tā sasniegtu savu mērķi, ir ļoti svarīgi ievākt direktīvas 12. pantā prasīto informāciju par putnu sugu stāvokli un tendencēm, un šai informācijai jābūt kvalitatīvai. Lai Komisija varētu iesūtītos datus apkopot un analizēt, tiem jābūt strukturētiem un savstarpēji salīdzināmiem. Juridiskais pamats, kas prasa datus iesniegt strukturētā formātā, ir 12. panta 1. punkta otrā daļa.

Šis dokuments informē un sniedz norādījumus par to, kā aizpildīt dažādos 12. pantā paredzētā ziņojuma formāta (A un B daļas) datu laukus. Tajā pārsvarā aprakstīts, kāda informācija katrā laukā norādāma un kādām pamata prasībām ziņotajai informācijai jāatbilst.

Ar ziņojamo informāciju saistītie jēdzieni un metodes vēl sīkāk aprakstītas vadlīnijās, kuras šajā īstenošanas aktā gan neietilpst. Turklāt tiešsaistē, t. s. 12. panta uzziņu portālā, ir pieejama papildu dokumentācija, kas būtu jāizmanto, lai ziņojumu sagatavotu pareizi.

12. panta uzziņu portāls

Uzziņu portālā ievietoti dokumenti par informāciju, kas norādāma Direktīvas 2009/147/EK 12. pantā paredzētajā formātā sagatavotajos ziņojumos.

Portālā ir:

—	ziņojuma formāts, skaidrojošie norādījumi un vadlīnijas,

—	atsauces materiāli, piemēram, putnu sugu kontrolsaraksti, slodzes faktoru un apdraudējumu saraksts, saglabāšanas pasākumu saraksts un Eiropas standarta tīkli (10 × 10 km ETRS), kas būtu jāizmanto izplatības kartēšanai,

—	vadlīnijas ilustrējoši piemēri.

A DAĻA.

PĀRSKATA ZIŅOJUMA FORMĀTS

Pārskata ziņojuma formāts ir īss un strukturēts, tā mērķis ir apkopot svarīgākos faktus un skaitļus par Direktīvas 2009/147/EK vispārējo īstenošanu un dot norādes uz detalizētākas informācijas avotiem.

Katrai dalībvalstij jāsagatavo viens pārskata ziņojums par visu savu Eiropā esošo teritoriju.

Brīvās formas teksta laukos var izmantot jebkuru no ES oficiālajām valodām. Ieteicama tomēr ir angļu valoda.

Visas tīmekļa adreses ziņojuma datu laukos norādāmas pilnībā, t. i., ar “http://” vai “https://” (attiecīgā gadījumā).

Dalībvalsts

Dalībvalstis norāda ISO 3166 atbilstošu savas valsts divzīmju kodu, kuru ņem no 12. panta uzziņu portālā publicētā saraksta. Pārskata ziņojumi par subnacionālām teritorijām atsevišķi nav jāgatavo.

1.   GALVENIE SASNIEGUMI DIREKTĪVAS 2009/147/EK IZPILDĒ

Šajā iedaļā informē par galveno, ko dalībvalsts pārskata periodā sasniegusi, īstenojot Direktīvu 2009/147/EK, un šajā sakarā informē arī par īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīkla darbību. Minēto informāciju pārsvarā sniedz valsts valodā (1.1. lauks). Ja iespējams, pievieno tulkojumu angļu valodā (neobligātais 1.2. lauks).

1.1.   Teksts valsts valodā

Galvenie sasniegumi

Īsi apraksta to, kādi pārskata periodā bijuši galvenie ar Putnu direktīvas īstenošanu saistītie sasniegumi. Sevišķa uzmanība pievēršama īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīklam. Aprakstā var iztirzāt, piemēram:

—	pierādītu labvēlīgu ietekmi uz dažādām sugām,

—	pieredzi darbā ar jauniem vai uzlabotiem pārvaldības paņēmieniem,

—	labvēlīgas pārmaiņas tajā, cik lielā mērā sabiedrība atbalsta biodaudzveidības saglabāšanu,

—	iestāžu, dabas saglabāšanas entuziastu un citu interešu grupu sadarbības uzlabošanos,

—	svarīgākās ar izpildes panākšanu saistītās lietas,

—	iniciatīvas, kuru mērķis ir Natura 2000 teritoriju izveidi savienot ar vietējo saimniecisko darbību,

—	pasākumus, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvām svešzemju sugām (1) veikti, lai līdz minimumam samazinātu invazīvo sugu ietekmi uz vietējām putnu sugām,

—	informāciju, kura papildina 3. iedaļā sniegtās ziņas par pētījumiem un cita veida darbu, ko prasa putnu populāciju aizsargāšana, pārvaldīšana un ilgtspējīga izmantošana. Te var ieteikt, kādi steidzami pētījumi būtu jākoordinē ES līmenī (piemēram, izmantojot programmas LIFE finansējumu),

—	veiktos pasākumus un to ietekmi (sasniegumus),

—	panākumu pamatā esošos faktorus, nākotnes izredzes un Natura 2000 tīkla pienesumu.

Veiksmes stāsta piemērs

Dalīšanās savā veiksmes stāstā, ja tāds ir, dod iespēju ar konkrētu piemēru parādīt, kā direktīva dalībvalstī darbojas. Veiksmes stāstam jābūt par kādu taksonu, kas pārskata periodā uzrādījis reālu uzlabojumu, t. i. kura (ligzdojošā vai ziemojošā) populācija īstermiņā neatkarīgi no ilgtermiņa tendences ir pieaugusi vai kura populācijas lielums īstermiņā pretēji ilgtermiņā vērojamam panīkumam kļuvis stabils vai svārstīgs. Aprakstītajam uzlabojumam vajadzētu būt saglabāšanas pasākuma rezultātam un attiekties uz kārtējo pārskata periodu, tomēr drīkst iekļaut arī pasākumus, kas iesākti pirms tam.

Piedāvātā struktūra:

—	suga / sezona,

—	sugas priekšvēsture, pagātnes notikumi un to cēloņi (slodzes faktori u. c.), saglabāšanas grūtības,

—	veiktie pasākumi un to ietekme (sasniegumi),

—	Natura 2000 tīkla pienesums (attiecīgā gadījumā),

—	panākumu pamatā esošie faktori;

—	nākotnes izredzes.

Tekstam nevajadzētu būt garākam par 2–3 lappusēm. Ja dalībvalsts vēlas prasītajai informācijai pievienot papildu dokumentus, šajā iedaļā dotās atbildes noslēgumā jānorāda katra pielikuma temats un datnes nosaukums. Attiecīgās datnes kopā ar pārējām šā ziņojuma daļām augšupielādē ar EVA ziņošanas mehānisma palīdzību.

1.2.   Tulkojums angļu valodā (nav obligāts)

Šis lauks nav obligāts, un tajā var pievienot 1.1. laukā sniegtās informācijas tulkojumu angļu valodā (ja ziņošanas valoda tur ir cita).

1.3.   Veiksmes stāsta galvenās (pa)sugas nosaukums, kods un sezona

Šis lauks jāaizpilda, ja 1.1. laukā aprakstītie galvenie direktīvas īstenošanas sasniegumi ilustrēti ar veiksmes stāstu. Var izvēlēties vairākas sugas.

Norāda:

(a)	putnu sugas kodu un nosaukumu;

(b)

sezonu.

2.   AVOTI, NO KURIEM VAR IEGŪT VISPĀRĪGU INFORMĀCIJU PAR DIREKTĪVAS 2009/147/EK ĪSTENOŠANU

Šīs iedaļas mērķis ir palīdzēt interesentiem atrast informāciju par Direktīvu 2009/147/EK un dalībvalsts īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīklu. Principā šeit jānorāda tikai saites uz tīmekļa vietnēm. Tomēr, ja vajag paskaidrot, kā informācijas avotam piekļūt (piemēram, tad, ja šādi avoti ir vairāki), var izmantot arī brīvā formā rakstītu tekstu. Jāaizpilda visi zemāk nosauktie lauki.

2.1.   Vispārīga informācija par Direktīvu 2009/147/EK

Norāda saites uz vispārīgu informāciju par direktīvu (piemēram, uz valsts līmeņa portālu, kurā stāstīts par ES dabas aizsardzības direktīvām).

2.2.   Informācija par Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) tīklu

Norāda saites uz vispārīgu informāciju par īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīklu (piemēram, uz Natura 2000 teritoriju tiešsaistes datubāzēm, uz publikācijām, kas stāsta par šo tīklu, u. c.).

2.3.   Monitoringa shēmas (Direktīvas 2009/147/EK 4. panta 1. punkts un 10. pants)

Norāda saites uz vispārīgu informāciju par monitoringu (piemēram, uz portālu, kas stāsta par nacionālajām monitoringa programmām, uz monitoringa vadlīnijām).

2.4.   Sugu aizsardzība (Direktīvas 2009/147/EK 5.–8. pants)

Norāda saites uz vispārīgu informāciju par sugu aizsardzību.

2.5.   Direktīvas transponēšana (tiesību akti)

Norāda saites uz vispārīgu informāciju par direktīvas transponēšanu valsts tiesību aktos.

3.   PĒTĪJUMI UN CITA VEIDA DARBS, KO PRASA PUTNU POPULĀCIJU AIZSARGĀŠANA, PĀRVALDĪŠANA UN ILGTSPĒJĪGA IZMANTOŠANA (DIREKTĪVAS 2009/147/EK 10. PANTS)

Šī iedaļa attiecas uz Direktīvas 2009/147/EK 10. panta 2. punktā noteikto pienākumu, kas dalībvalstīm prasa Komisijai nosūtīt visu informāciju, kura vajadzīga, lai Komisija varētu attiecīgi koordinēt pētniecisko un cita veida darbu, kādu prasa vietējo putnu populāciju aizsargāšana, pārvaldīšana un ilgtspējīga izmantošana. Citu pienācīgu informāciju par Direktīvas 2009/147/EK 10. panta īstenošanu var brīvas formas tekstā sniegt 1. iedaļā par galvenajiem sasniegumiem. Šeit prasītas tiek tikai tālāk nosauktās ziņas.

3.1.   Nacionālais putnu atlants

Norāda jaunākā nacionālā putnu atlanta nosaukumu (3.1.1. lauks) un publicēšanas gadu (3.1.2. lauks). Pievieno saiti uz tīmekļa vietni vai dod bibliogrāfisku atsauci (3.1.3. lauks).

3.2.   Nacionālais putnu monitoringa pārskats

Norāda nosaukumu vai tā analogu un pievieno īsu aprakstu par pārskata periodā publicētajiem nacionālajiem putnu monitoringa pārskatiem. Norāda arī aptvertās sugas un galvenos rezultātus u. c. (3.2.1. lauks). Iekļaujas 500 rakstzīmēs. Norāda publicēšanas gadu (3.2.2. lauks) un pievieno saiti uz tīmekļa vietni vai dod bibliogrāfisku atsauci (3.2.3. lauks). Ja publicēts vairāk nekā viens pārskats, 3.2.1.–3.2.3. lauku aizpilda ikreiz no jauna.

3.3.   Nacionālā putnu sarkanā grāmata

Norāda jaunākās nacionālās putnu sarkanās grāmatas nosaukumu (3.3.1. lauks) un publicēšanas gadu (3.3.2. lauks). Pievieno saiti uz tīmekļa vietni vai dod bibliogrāfisku atsauci (3.3.3. lauks).

3.4.   Citas ES mērogā aktuālas publikācijas (piemēram, nacionālais rīcības pārskats par apdraudētajām sugām)

Norāda nosaukumu vai tā analogu un pievieno īsu aprakstu par pārskata periodā vai vispār nesen iznākušām citām ES mērogā aktuālām publikācijām (piemēram, nacionālajiem rīcības pārskatiem par apdraudētajām sugām). Norāda arī aptvertās sugas un galvenos rezultātus u. c. (3.4.1. lauks). Iekļaujas 500 rakstzīmēs. Norāda publicēšanas gadu (3.4.2. lauks) un pievieno saiti uz tīmekļa vietni vai dod bibliogrāfisku atsauci (3.4.3. lauks). Ja publicēts vairāk nekā viens pārskats, 3.4.1.–3.4.3. lauku aizpilda ikreiz no jauna. Norāda ne vairāk kā 10 publikācijas.

Vispārīgāku informāciju par Direktīvas 2009/147/EK 10. panta īstenošanu var brīvas formas tekstā sniegt 1. iedaļā “Galvenie sasniegumi Direktīvas 2009/147/EK izpildē”.

4.   SVEŠZEMJU PUTNU SUGAS (DIREKTĪVAS 2009/147/EK 11. PANTS)

Šī iedaļa attiecas uz pienākumu, kas izriet no Direktīvas 2009/147/EK 11. panta, kurš dalībvalstīm prasa rūpēties par to, lai jebkuras tādas sugas putnu introducēšana, kas Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā savvaļā nav sastopama, nekaitētu vietējai florai un faunai. Dalībvalstīm šajā sakarā jāapspriežas ar Komisiju.

Ja ar 11. pantu saskanīga introducēšana pārskata periodā nav ne apspriesta, ne izdarīta, un nav arī nolemts tādu veikt, šo iedaļu neaizpilda.

Par katru sugu ziņo, kā tālāk norādīts.

4.1.   Sugas zinātniskais nosaukums

Norāda sugas zinātnisko nosaukumu.

4.2.   Apakšsugas līmeņa vienība

Attiecīgā gadījumā apraksta apakšsugas līmeņa populāciju.

4.3.   Introducēšanu atļāvušā juridiskā lēmuma galvenais saturs

Izklāsta introducēšanu atļāvušā juridiskā lēmuma galveno saturu (brīvas formas tekstā; iekļaujas 250 rakstzīmēs). Norāda pamatojumu, īpatņu skaitu un atļaujas derīguma termiņu.

4.4.   Apspriešanās ar Komisiju

Norāda datumu, kurā notikusi apspriešanās ar Komisiju.

4.5.   Papildu informācija (nav obligāta)

Uz 4. iedaļu attiecošos papildu informāciju var sniegt neobligātajā 4.5. laukā.

B DAĻA.

PUTNU SUGU STĀVOKĻA UN TENDENČU ZIŅOJUMA FORMĀTS (DIREKTĪVAS 2009/147/EK 12. PANTS)

Sugas, par kurām jāziņo

Taksonomija un nomenklatūra

Taksonomija un nomenklatūra, kas būtu jāizmanto 12. panta sugu kontrolsarakstā (pieejams uzziņu portālā), ir tā, kas lietota Eiropas Savienības Putnu sarakstā (turpmāk “ES Putnu saraksts” (2)). 2015. gada augustā publicētajā un 2018. gadā atjauninātajā ES Putnu saraksta redakcijā ir iestrādātas del Hoyo & Collar (2014) (3) ierosinātās taksonomiskās un nomenklatūras izmaiņas, kā arī attiecīgās izmaiņas no del Hoyo & Collar (2016). Lai saglabātu saskaņotību ar taksonomiskajām atsaucēm, kuras savā darbā izmanto IUCN, tiks veikti taksonomiski atjauninājumi.

Kopumā ziņošana galvenokārt veicama sugu līmenī, jo suga ir taksonomiskā vienība, kas minēta viscaur direktīvas tekstā un izmantota iepriekšējos visaptverošajos ES putnu sugu stāvokļa novērtējumos. Tomēr dažos gadījumos tiek prasīts ziņot par “apakšsugas līmeņa vienībām”, t. i., par pasugām vai skaidri nošķiramām populācijām, kuru stāvoklis raisa sevišķu interesi un/vai ir rīcībpolitiski relevants (piemēram, direktīvas pielikumu sarakstos iekļauto pasugu sakarā). Sīkāku pamatojumu par to, kāpēc par dažām apakšsugas līmeņa populācijām būtu jāziņo atsevišķi, skatīt vadlīnijās, kurās sniegti tehniski norādījumi par jēdzieniem un definīcijām. Tālāk tekstā vienkāršības labad parasti izmantots termins “suga”, pat ja tas attiecināts arī uz apakšsugas līmeņa vienībām.

Regulāri sastopamās sugas

Lai būtu iespējams gūt ES mēroga priekšstatu par sugas populācijas lielumu un tendenci, dalībvalstīm būtu jāziņo par visām regulāri sastopamajām ligzdojošajām sugām (pat ja to populācijas ir mazas vai tiek uzskatītas par marginālām). Sugu par regulāri sastopamu var uzskatīt tad, ja tā, piemēram, ir ligzdojusi vismaz četros no sešiem pārskata perioda gadiem. Ja suga sastopama retāk, par šo sugu tomēr būtu jāziņo tad, ja tās nacionālā populācija gados, kad suga ir sastopama, var sasniegt ievērojamu daļu (piemēram, > 1 %) no kopējās ES populācijas vai ja šī suga kādreiz bijusi sastopama biežāk (zemāk sk. arī “Izmirušās sugas”). Šiem līdzīgi kritēriji būtu jāpiemēro arī attiecīgajām ziemojošajām un caurceļojošajām sugām (sk. zemāk). Regulāri sastopamas sugas uzziņu portālā publicētajā 12. panta putnu sugu kontrolsarakstā tiek apzīmētas ar sastopamības kodu PRE.

Ziemojošās un caurceļojošās putnu sugas

Galvenās ziemojošās sugas

Dalībvalstīm būtu jāziņo arī par dažām galvenajām ziemojošajām sugām – sevišķi par migrējošajiem ūdensputniem, piemēram, meža putniem (pīlēm, zosīm un gulbjiem) un bridējputniem (tārtiņveidīgajiem putniem) –, kuru īpatņu skaits ziemā ES ir daudz lielāks un/vai kuru populācijas lielumu un tendenci labāk monitorēt ziemā (kad tie lielos baros pulcējas salīdzinoši mazā skaitā vietu). Šo sugu gadījumā ES populācijas stāvokļa novērtējums var būt galvenokārt (vai dažreiz pat pilnībā) balstīts uz ziemojošo populāciju datiem, tāpēc ziemošanas ziņojumi tiek prasīti no visām dalībvalstīm, kur minētās sugas ziemo regulāri (augstāk sk. arī “Regulāri sastopamās sugas”). Tas, kāpēc ziemošanas ziņojumi par dažām sugu grupām ir obligāti, sīkāk paskaidrots tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

Īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT) mehānisma iedarbinātājas sugas (to vidū I pielikuma sugas) un Direktīvas 2009/147/EK II pielikuma sugas, kas sastopamas to ziemošanas un caurceļošanas laikā

Bez tam ziemošanas ziņojumi tiek prasīti par vairākām citām regulāri ziemojošām sugām, kuras iepriekš minētajiem kritērijiem neatbilst, bet ir iekļautas direktīvas I pielikuma sarakstā vai kuras dalībvalstis ir iekļāvušas savā īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT) mehānisma iedarbinātāju sugu sarakstā vai tās par šādām sugām identificējušas tāpēc, ka minētās sugas konkrētajā valstī ir sastopamas ziemā. Visos šādos gadījumos, pat ja paziņoto populācijas lielumu un tendenci ne vienmēr var izmantot ES ziemojošo populāciju vispārējai novērtēšanai, ziemošanas ziņojumi satur svarīgu informāciju par direktīvas īstenošanu dalībvalstīs.

Caurmērā dalībvalstīm netiek prasīts ziņot par caurceļojošo sugu populācijas lielumu vai tendenci (t. i., ziņot par putniem, kuri ir ceļā uz savu parasto ligzdošanas vai ziemošanas vietu vai atgriežas no tās), jo šādus valsts līmeņa datus par populācijas lielumu un tendenci ir grūti agregēt ES līmenī, ja nav detalizētas papildu informācijas, kas dod iespēju datus interpretēt, ņemot vērā iespējamu vairākkārtēju pieskaitīšanu.

Caurceļošanas ziņojumi tomēr tiek prasīti par dažām galvenajām migrējošo putnu jeb gājputnu sugām, kuras raksturojoša svarīga informācija citādi netiktu iesniegta. Šeit ietilpst:

—	Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā minētās sugas,

—	citas gājputnu sugas, kuru caurceļošana tās padara par īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājām sugām valsts līmenī (4) (norādītas uzziņu portālā publicētajā sugu kontrolsarakstā).

Šajos gadījumos caurceļošanas ziņojumi ir vienkāršoti un sniedz svarīgu un nekur citur nevāktu informāciju (piemēram, par īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT) mehānisma iedarbinātājas sugas caurceļojošās populācijas lielumu un par slodzes faktoriem un apdraudējumiem, kuri valstī ietekmē galvenās gājputnu sugas).

Tāpat tiek gaidīts, ka dalībvalstis ziņos par ziemojošajām II pielikuma sugām. Izņēmums ir nometnieku sugas: par tām sniedzams vienīgi ligzdošanas ziņojums. Vienkāršoti caurceļošanas ziņojumi būtu jāsniedz arī par caurceļojošajām II pielikuma sugām, kuras attiecīgajā valstī neziemo un neligzdo.

Plašāk par šīm konkrētajām sugu grupām piemērotajām ziņošanas prasībām sk.

2. tabulā “Ziņojuma formāta iedaļas, kas par sugas ligzdošanu, ziemošanu un caurceļošanu aizpildāmas atkarībā no putnu sugas kategorijas”.

Nejauši un reti ieceļojošās sugas

Par nejaušiem ieceļotājiem uzskata putnus, kas aizklīduši tālu prom no sava parastā ligzdošanas, ziemošanas vai caurceļošanas areāla. ES Putnu saraksta A kategorijā par nejaušām ieceļotājām atzīmētas vairāk nekā 300 sugas. Vairākas citas sugas, kas dažviet ES sastopamas regulāri, ir nejaušas ieceļotājas citās dalībvalstīs. Tā kā nejaušo ieceļotāju uzrašanās nav prognozējama un, iespējams, lielā mērā atspoguļo ārējas iedabas faktorus (klimatiskos apstākļus svarīgāko migrācijas periodu laikā, ārpus ES valdošās tendences u. c.), 12. pantā minētajos ziņojumos tie nav jāietver. Tas pats attiecas uz reti ieceļojošajām sugām, kuras var nebūt nonākušas pārāk tālu no sava parastā areāla, bet kuras attiecīgajā dalībvalstī un/vai sezonā nav sastopamas regulāri vai pastāvīgi (augstāk sk. arī “Regulāri sastopamās sugas”).

Jaunpienākušās sugas

Dažos gadījumos suga var arī nebūt tāda, kas konkrētajā teritorijā ligzdo vai ziemo regulāri, bet, spriežot pēc jaunākajiem sastopamības modeļiem vai līdzīgām tendencēm kaimiņvalstīs, šķiet, ka tā ir sākusi teritorijas apgūšanu vai pamazām kļūst par regulāru viešņu. Šādos gadījumos dalībvalstis tiek mudinātas par attiecīgajām sugām ziņot pat tad, ja ne visās attiecīgajās iedaļās un laukos prasītās ziņas ir iespējams sniegt. Attiecībā uz sugām, kas nacionālajā kontrolsarakstā norādītas ar sastopamības kodu ARR (tātad suga dalībvalsts teritoriju apguvusi īstermiņa tendencei atbilstošajā periodā), kvalitātes nodrošināšana / kvalitātes kontrole dažiem laukiem (piemēram 4.2.1. laukam “Ilgtermiņa tendences periods”) tiks atvieglota. Ja suga dalībvalsts kontrolsarakstā vēl nav iekļauta, to var izdarīt, kad ziņošanas mehānisma satvarā tiek sniegts nacionālais ziņojums.

Par to, kā tendences relatīvo svarīgumu interpretēt īpašajā gadījumā, kad populācijas sākuma lielums ir nulle (t. i., jaunpienākušo sugu gadījumā), sk. arī 4.1.3. lauku “Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums”.

Izmirušās sugas

Par sugām, kas valstī izmirušas pirms 1980. gada (t. i., ap to laiku, kad tika pieņemta/stājās spēkā Direktīva 2009/147/EK), jāziņo tikai tad, ja nacionālā līmenī uzsākts sugas reintroducēšanas projekts. Tomēr būtu jāziņo par visām sugām, kas agrāk bijušas sastopamas regulāri, bet valstī izmirušas pēc 1980. gada (t. i., par sugām, kas nacionālajā kontrolsarakstā norādītas ar sastopamības kodu EXBA). Tas attiecas uz sugām, kuras pēdējoreiz novērotas (pat ja novērots viens vienīgs īpatnis) pēc direktīvas spēkā stāšanās konkrētajā dalībvalstī, bet iepriekš dalībvalstī bijušas sastopamas pastāvīgi/regulāri.

Īpašajā gadījumā, kad kādreiz ligzdojušās sugas to vairs nedara regulāri, bet ligzdošanas sezonā joprojām ir sastopamas (piemēram, kā vientuļi īpatņi), dalībvalstīm tās būtu jāturpina uzskatīt par regulāri sastopamām sugām (5), sevišķi tad, ja sugas stāvoklis (piemēram, suga ir iekļauta Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā un/vai vispār ir retums) ir tāds, ka pastāvīga īpatņu klātbūtne pat nelielā skaitā varētu būt vispārības interesēs.

Ja pēc 1980. gada suga nelielā skaitā ir teritoriju apguvusi, taču nav tajā iedzīvojusies un tādējādi valstī atkal izmirusi, tā uzskatāma par reti ieceļojošu sugu un par šo sugu jāziņo nav.

Lai arī par sugu, kuras sastopamības kods ir EXBA, ne vienmēr būs iespējams aizpildīt visas attiecīgās iedaļas un laukus, ir svarīgi konstatēt, kurā gadā suga valstī ir izmirusi (vai – neskaidrību gadījumā – kļuvusi par tādu, kas vairs nav regulāri sastopama (6)), un noteikt nacionālās populācijas (attiecīgā gadījumā arī ligzdošanas areāla) aptuveno lielumu ap 1980. gadu. Tas vajadzīgs, lai varētu ņemt vērā panīkuma apmēru un ātrumu (sīkāk par to, kā tendenču relatīvo svarīgumu reģistrēt attiecībā uz sugām, kas tendences periodā izmirušas, skatīt arī 4.1.3. laukā “Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums”).

Svešzemju sugu populācijas

Papildus direktīvas 1. pantā minētajiem savvaļā dabīgi sastopamajiem putniem ziņojumos jāietver arī trīs lielākoties introducētas un direktīvas II pielikumā minētas sugas, proti, Branta canadensis (7), Meleagris gallopavo un Phasianus colchicus (8) (visas populācijas), kā arī Columba livia (savvaļas populācijas). Ziņošana par citām svešzemju sugām (arī par tām, kuras ES Putnu sarakstā (9) ierindotas C kategorijā) nav obligāta, bet ieteicama gadījumos, kad dalībvalstī mitinās tādas svešzemju sugas populācija, kas dabiski sastopama citviet ES (un tāpēc ES Putnu saraksta A kategorijā ierindota kā vietēja / regulāri sastopama suga), vai ja suga apdraud vietējās populācijas/sugas (piemēram, Savienībai bažas radošu invazīvo svešzemju sugu sarakstā (10) iekļautās sugas Oxyura jamaicensis, Alopochen aegyptiaca, Threskiornis aethiopicus, Corvus splendens, Pycnonotus cafer un Acridotheres tristis).

1. tabula

12. panta putnu sugu kontrolsarakstā dotajām sastopamības kategorijām un sugu kodiem atbilstošo ziņošanas pienākumu kopsavilkums

Sastopamības/sugas kods (no uzziņu portālā publicētā 12. panta kontrolsaraksta)	Apraksts	Ziņošanas pienākums
PRE	Regulāri klātesoša	Ziņošana ir obligāta
ARR	Jaunpienācēja	Ziņošana nav obligāta, bet ir ieteicama
EXBA	Suga izmirusi pēc 1980. gada	Ziņošana ir obligāta
(piemērs)A115-X	Ar “X” apzīmēta sugas svešzemju subpopulācija	Ziņošana nav obligāta, bet ir ieteicama Obligāti jāziņo TIKAI par sugām A044-X Branta canadensis, A115-X Phasianus colchicus, A460-X Meleagris gallopavo (alohtonās populācijas) un A206-X Columba livia (savvaļas populācijas).

Skaidrojoši norādījumi par Putnu sugu stāvokļa un tendenču ziņojuma formāta izmantošanu

Par katru sugu un sezonu jāaizpilda saskaņā ar 2. tabulas kritērijiem prasītās ziņojuma formāta iedaļas. Sugas, par kurām jāziņo, ir uzskaitītas 12. panta kontrolsarakstā.

Dažām dalībvalstīm tiek prasīts par skaidri nošķiramām subnacionālām teritorijām sniegt atsevišķu ziņojumu. Šī prasība attiecas uz Azoru salām (Portugāle), Madeiru (Portugāle) un Kanāriju salām (Spānija). ES līmenī veikti agrāki novērtējumi liecina, ka daudzu Makaronēzijas reģiona putnu sugu populāciju stāvoklis un tendences ļoti atšķiras no tiem, kas ir Pireneju pussalā, un tāpēc kopš 2008.–2012. gada pārskata perioda par subnacionālām teritorijām tiek ziņots atsevišķi.

Putnu sugu stāvokļa un tendenču ziņojuma formāts sastāv no tālāk nosauktajām vienpadsmit iedaļām.

Ziņošana par sezonu

(1)

Informācija par sugu

(2)

Sezona

(3)

Populācijas lielums

(4)

Populācijas tendence

(5)

Ligzdošanas izplatības apgabala karte un platība

(6)

Ligzdošanas izplatības apgabala tendence

(7)

Galvenie slodzes faktori un apdraudējumi

(8)

Saglabāšanas pasākumi

(9)

Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) nodrošinātais aptvērums

Ziņošana par sugām / apakšsugas līmeņa vienībām

(10)

Ar starptautiskiem sugas aizsardzības plāniem (Species Action Plans jeb SAP), pārvaldības plāniem (Management Plans jeb MP) un īsām pārvaldības nostādnēm (Brief Management Statements jeb BMS) saistītā darba sekmes

(11)

Ar Direktīvas 2009/147/EK II pielikuma sugām saistītā informācija 2. tabula Ziņojuma formāta iedaļas, kas par sugas ligzdošanu, ziemošanu un caurceļošanu aizpildāmas atkarībā no putnu sugas kategorijas (aptver Direktīvas 2009/147/EK I un II pielikuma sugas un citas gājputnu sugas, ja tās ir īpaši aizsargājamas teritorijas mehānisma iedarbinātājas sugas, īsāk sauktas par ĪAT MIS)   I pielikuma sugas un ĪAT MIS. Ligzdojošie (arī nometnieki) I pielikuma sugas un ĪAT MIS. Ziemojošie I pielikuma sugas un ĪAT MIS. Caurceļojošie II pielikuma sugas. Ligzdojošie (arī nometnieki) II pielikuma sugas. Ziemojošie II pielikuma sugas. Caurceļojošie Citas sugas. Ligzdojošie Citas sugas. Galvenie ziemojošie Ziņošana par sezonām 1. Informācija par sugu X X X X X X X X 2. Sezona X X X X X X X X 3. Populācijas lielums X X X X X tikai par ĪAT MIS (*1) X X 4. Populācijas tendence X X nav obligāti X X nav obligāti X X 5. Ligzdošanas izplatības apgabala karte un platība X - - X - - X - 6. Ligzdošanas izplatības apgabala tendence X - - X - - X - 7. Galvenie slodzes faktori un apdraudējumi X X X X X tikai par ĪAT MIS (*1) - - 8. Saglabāšanas pasākumi X X X X X tikai par ĪAT MIS (*1) - - 9. Natura 2000 ĪAT nodrošinātais aptvērums X X X tikai par ĪAT MIS tikai par ĪAT MIS tikai par ĪAT MIS - - Ziņošana par sugām 10. Ar aizsardzības un pārvaldības plāniem saistītā darba sekmes attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā attiecīgā gadījumā 11. Ar II pielikumu saistītā informācija tikai II pielikuma sugām tikai II pielikuma sugām tikai II pielikuma sugām X X X — — 2. tabulā noteiktie ligzdošanas, ziemošanas un caurceļošanas sezonas ziņojumi gatavojami par sezonu, kas atzīmēta ziņojuma formāta 2. iedaļā. Sīkāk par to, kāda sugu sastopamība jāziņo, skatīt iedaļā “Sugas, par kurām jāziņo”. Par Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā minētām nometnieku sugām vajadzīgs tikai viens ziņojums, kurā ir galvenokārt ligzdošanas sezonas dati (ligzdošanas ziņojums), bet slodzes faktori un apdraudējumi un saglabāšanas pasākumi (7. un 8. iedaļā) norādāmi par visu gadu, ne tikai par ligzdošanas sezonu. Attiecībā uz Direktīvas 2009/147/EK I pielikuma sugām un citām īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājām sugām, kuru ligzdojošās, ziemojošās un/vai caurceļojošās populācijas dalībvalstī nav vienas un tās pašas, būtu atsevišķi jāziņo par ligzdotājiem, ziemotājiem un dažkārt, ja tā norādīts 12. panta kontrolsarakstā, arī par caurceļotājiem. Par II pielikumā minētām nometnieku sugām vajadzīgs tikai ligzdošanas ziņojums. 10. iedaļa jāaizpilda par sugām, kurām ir starptautisks (11) sugas aizsardzības plāns (SAP), pārvaldības plāns (MP) vai īsas pārvaldības nostādnes (BMS) (tas norādīts uzziņu portālā publicētajā sugu kontrolsarakstā). Kaut arī ne visi ziņojumā izmantotie dati būs savākti tieši pārskata periodā, ziņojumā jādod informācija, kas ir relevanta pārskata periodam (piemēram, 2019.–2024. gadam). Ne visas ziņojuma formāta iedaļas ir obligātas par katru pielikumu un sezonu, un tomēr neobligāto informāciju, ja tāda ir pieejama, ir ļoti ieteicams iesniegt. Brīvā formā sniegto informāciju ieteicams rakstīt angļu valodā. Tas atvieglos šīs informācijas izmantošanu ES līmenī veicamajā analīzē un paplašinās potenciālo lasītāju loku.

1.   INFORMĀCIJA PAR SUGU

1. iedaļu aizpilda par visām regulāri sastopamajām sugām, kas minētas uzziņu portālā publicētajā 12. panta putnu sugu kontrolsarakstā.

1.1.   Dalībvalsts

Attiecīgais valsts kods dalībvalstīm jāņem no uzziņu portālā publicētā saraksta. Vairumā gadījumu tas būs ierastais ISO 3166 divburtu nacionālais kods, kas apzīmē dalībvalsti. Tām dažām dalībvalstīm, kuras (sakarā ar konkrētu sugu vai populāciju atšķirīgo stāvokli skaidri nošķiramos ģeogrāfiskos apgabalos) par dažām subnacionālām teritorijām ziņo atsevišķi, un arī Azoru salu (Portugāle), Madeiras (Portugāle) un Kanāriju salu (Spānija) gadījumā jāizmanto attiecīgais četrburtu subnacionālais kods, kas norādīts uzziņu portālā.

1.2.   Sugas kods

Dalībvalstīm jāizmanto sugu kodi, kas uzziņu portālā norādīti sugu kontrolsarakstā (un kodu sarakstā). Vajadzības gadījumā var piešķirt jaunus kodus. Plašāka informācija par sugu kodu sarakstu un iespējamiem grozījumiem atrodama uzziņu portālā.

1.3.    EURING kods

Dalībvalstīm jāizmanto EURING kodi, kas uzziņu portālā norādīti sugu kontrolsarakstā (un kodu sarakstā). Lai Eiropā koordinētu putnu gredzenošanu, teju vai ikvienai Eiropas vietējai putnu sugai (un vairākām pasugām) ir piešķirts unikāls EURING kods, un šie kodi tiek plaši izmantoti (12).

1.4.   Sugas zinātniskais nosaukums

Zinātniskie nosaukumi dalībvalstīm jāņem no uzziņu portālā publicētā sugu kontrolsaraksta, kurš tagad lielā mērā atspoguļo nomenklatūru un taksonomiju, kas pieņemta ar Eiropas Savienības Putnu saraksta (13) jaunāko redakciju. Nedaudzos gadījumos zinātniskā nosaukuma pieraksts ietver angļu valodā dotu papildinājumu “all others”, ar kuru norāda, ka attiecīgajā taksonomiskajā vienībā ietilpst visas pārējās (vietējās) pasugas, kas nav atsevišķi nosauktas direktīvas pielikumos (piemēram, “Accipiter gentilis all others”, nevis Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā minētais Accipiter gentilis arrigonii). Lai saglabātu saskaņotību ar taksonomiskajām atsaucēm, kuras savā darbā izmanto IUCN, tiks veikti taksonomiski atjauninājumi.

1.5.   Apakšsugas līmeņa populācija

Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm jāizmanto apakšsugas līmeņa populāciju apraksti, kas doti uzziņu portālā publicētajā sugu kontrolsarakstā. Daudzos gadījumos apakšsugas līmeņa populācijas nosaukums ved uz īsu aprakstu, ko izmanto, lai identificētu skaidri nošķiramas AEWA nolīguma gājputnu sugu populācijas. Citkārt tas precizē, kāda taksonomiska pieeja vai nomenklatūra kontrolsarakstā izmantota, vai palīdz introducētās populācijas atšķirt no citām tās pašas sugas populācijām, kuras citviet ES ir sastopamas dabiski.

1.6.   Alternatīvais sugas zinātniskais nosaukums (nav obligāts)

Ja 1.4. laukā dotais zinātniskais nosaukums atšķiras no valstī parasti izmantotā zinātniskā nosaukuma, dalībvalstis šeit var to norādīt.

1.7.   Vispārpieņemtais nosaukums (nav obligāts)

Ja dalībvalstis vēlas norādīt valstī lietoto sugas (vai pasugas) vispārpieņemto nosaukumu, šeit to var izdarīt. Tas varētu noderēt, ja ziņojuma projekts tiktu komentāru saņemšanas nolūkā izplatīts personām, kuras zinātnisko nosaukumu varētu nezināt, vai kad gatavais ziņojums tiks paziņots plašākai sabiedrībai.

2.   SEZONA

2.1.   Sezona

Jāizvēlas sezona, kurā ievākts vairums paziņoto datu. Pieejamās izvēles ir ligzdošanas, ziemošanas un caurceļošanas sezona jeb attiecīgi (angļu val.) “Breeding”, “Winter” un “Passage”.

2.2.   Pirmreizēja ziņošana

Ja konkrētā suga dalībvalstī novērota pirmo reizi, tas jānorāda šeit. Pirmreizējās ziņošanas lauku var izmantot gadījumos, kad suga nekad agrāk nav bijusi novērota vai ir bijusi novērota sezonā, par kuru līdz šim nav ziņots. Šo lauku neizmanto gadījumos, kad ticis atjaunināts sugas taksonomiskais nosaukums. Daži ziņojuma formāta lauki uz pirmreizēji ziņotām sugām var neattiekties. Tādi ir, piemēram, lauki, kuros norāda kopš iepriekšējā pārskata perioda notikušās pārmaiņas un to cēloņus. Pirmreizēju ziņošanu norādīt var, šajā laukā ievadot atbildi “jā”.

2.3.   Papildu informācija

Šis lauks dalībvalstīm dod iespēju brīvā formā paziņot visu informāciju, ko tās uzskata par relevantu. Ja par sugu ziņo pirmoreiz, jānorāda iemesls (suga novērota pirmo reizi vai cits iemesls). Cita papildu informācija šajā iedaļā nav obligāta.

3.   POPULĀCIJAS LIELUMS

3.1.   Gads vai periods

Jānorāda gads vai periods, kurā populācijas lielums noteikts iepriekšējo reizi. Izmanto formātu GGGG (gads) vai GGGG–GGGG (periods, resp., gads–gads).

Periodus ziņojumos mēdz izmantot bieži, jo daudzām sugām populācijas lielums parasti tiek aplēsts nacionālā atlanta veidošanas laikā, bet tas visbiežāk nozīmē vairākus gadus ilgu lauka darbu. Daudzos gadījumos lauka darbs notiek arī ārpus kārtējā pārskata perioda. Paziņotajam gadam vai periodam jāaptver faktiskais datu vākšanas periods.

Dažos gadījumos populācijas lielumu aplēš, balstoties uz pilnīgu sugas skaitīšanu vai inventarizāciju, kas notikusi agrākā pārskata periodā, bet ir atjaunināta ar regulārā monitoringa rezultātiem vai izmantojot datus no tiešsaistes sistēmām, ar kurām vāc lauka datus. Paziņotajam gadam vai periodam jābūt tam, uz kuru attiecas paziņotā populācijas lieluma aplēse.

3.2.   Populācijas lielums

3.2.a) laukā “Vienība” dalībvalstīm jāizmanto populācijas vienības, kas attiecībā uz katru sugas un sezonas kombināciju norādītas sugu kontrolsarakstā. Lai varētu aprēķināt kopējo katras sugas ES populācijas lielumu, visām dalībvalstīm būtu savi nacionālie dati jāziņo, izmantojot vienu un to pašu populācijas vienību. Par vairumu ligzdojošo sugu skaitļi būtu jāziņo, izteikti ligzdojošu pāru (“p”) vienībās, kaut arī praksē daudzu – arī ļoti parastu un plaši izplatītu – sugu populācijas lieluma aplēses bieži tiek balstītas uz ligzdošanas sezonā aizņemto teritoriju (t. i., uz dziedošo tēviņu) skaitu. Ja ligzdojošās populācijas lielumu paziņo ligzdojošu pāru izteiksmē, bet skaitļi ir atvasināti no primārajiem lauka datiem, kas izteikti citās vienībās (piemēram, dažiem jūrasputniem šāda vienība būs “acīmredzami aizņemtas ligzdas”), šīs ziņas var sniegt 3.7. laukā “Papildu informācija”.

Nelielā skaitā gadījumu, kas saistīti ar sugām, kuru ligzdošanas rituāli ir neparasti/sarežģīti vai uzvedība ļoti diskrēta, populācijas lieluma ziņošanā iederīgāk ir izmantot nevis pārus, bet citas vienības, tādas kā ligzdojošas mātītes (“bfemales”) vai riestojošus tēviņus (“cmales”). Tādas sugas ir dažas lijas, dumbrvistiņas, sīgas un rubeņi. Vienības, kas jāizmanto, lai ziņotu par šādu sugu populācijas lielumu, ir norādītas uzziņu portālā publicētajā sugu kontrolsarakstā.

Ziemošanas un caurceļošanas sezonas ziņojumos populācijas lielums pēc vajadzības būtu jānorāda īpatņos (“i”).

Populācijas lieluma paziņošanai ir pieejami trīs lauki: “b) minimālā vērtība”, “c) maksimālā vērtība” un “d) labākā atsevišķā vērtība”. Izmantoto lauku skaits atšķirsies atkarībā no attiecīgās sugas populācijas lielumu aprakstošās informācijas veida (sk. zemāk), bet tam būtu jāveido viena no šādām loģiskām kombinācijām: b) un c); tikai d); b), c) un d).

Ja precīzas aplēses par populācijas lielumu nav un aplēses ir pieejamas tikai diapazona izteiksmē (t. i., minimālā–maksimālā vērtība), šīs divas vērtības jānorāda b) un c) laukā. Dalībvalstis tiek mudinātas ticamu minimālo un maksimālo populācijas lielumu norādīt pat slikti izpētītām sugām un šādi mazināt nenoteiktību, kas citādi tiktu pārnesta uz kopējās ES populācijas lieluma un tendenču aplēsi (kuru veido, izmantojot nacionālo populācijas lielumu svērumus). Ja tas nav iespējams, 3.2.d) laukā var ierakstīt kādu mazāku vērtību un 3.3. laukā “Aplēses veids” atzīmēt variantu “aplēstais minimums”. Šādā gadījumā vēlams 3.7. laukā pievienot papildu piezīmi, piemēram, “Maksimālais populācijas lielums, visticamāk, nepārsniedz 100 000 pāru”).

Ja populācijas monitorings ir ļoti labs (un bieži, bet ne vienmēr, populācija ir salīdzinoši maza), var būt pieejama viena precīza vērtība, un tad to var ierakstīt d) laukā. Citos gadījumos var būt pieejams diapazons (minimālā–maksimālā vērtība) un vidējā vērtība vai visticamākā vērtība, un tad b), c) un d) laukā var norādīt tās visas.

Situācijā, kad zināma tikai minimālā (vai maksimālā) populācijas lieluma vērtība (piemēram, sniegts eksperta atzinums), tā būtu jāieraksta d) laukā “Labākā atsevišķā vērtība”, NEVIS b) laukā “Minimālā vērtība” vai c) laukā “Maksimālā vērtība”. To var sīkāk paskaidrot 3.7. laukā “Papildu informācija”.

Neapstrādāti dati un/vai precīzas aplēses (ja ir) jāpaziņo, dalībvalsts līmenī skaitļus nenoapaļojot; vajadzības gadījumā to izdarīs vēlāk ES līmenī.

Ja suga kopš 1980. gada valstī ir izmirusi (t. i., tās sastopamība nacionālajā kontrolsarakstā atzīmēta ar kodu “EXBA”), d) laukā jāieraksta “0” un ideālā gadījumā 3.7. laukā jādod arī kāda norāde par izmiršanas laiku (piemēram, “Ligzdošana pēdējoreiz novērota 1998. gadā”). Ja nav skaidrs, vai suga valstī ir izmirusi vai vēl saglabājusies, taču ļoti mazā skaitā, b) un c) laukā var ierakstīt attiecīgi “0” un, piemēram, “1”.

3.3.   Aplēses veids

Jāizvēlas, kurš apraksts 3.2. laukā ziņotā populācijas lieluma aplēsei atbilst visprecīzāk. Ja 3.2.b), c) un d) laukā vērtības norādītas visos trīs gadījumos, izvēlas kategoriju, kura iesniegtos datus apraksta vislabāk (bieži tā ir “vairākgadu vidējā vērtība” vai “95 % ticamības intervāls”). Tālāk dots sīkāks pieejamo izvēļu apraksts.

—

Labākā iespējamā aplēse – labākā atsevišķā vērtība (arī tad, ja pieejama ir tikai populācijas lieluma maksimālā vērtība) vai intervāls, kas iegūts, piemēram, populācijas skaitīšanā vai kompilējot dažādvietu skaitļus, vai uz populācijas blīvuma un izplatības datiem balstītā aplēsē, vai no eksperta atzinuma, bet kam 95 % ticamības robežas nav aprēķinātas. To, vai labākā iespējamā aplēse iegūta no monitoringa datiem, ekstrapolācijas rezultātā vai eksperta atzinuma veidā, var norādīt 3.4. laukā.

—	Vairākgadu vidējā vērtība – vidējā vērtība (un intervāls, t. i., aplēse par sliktāko un par labāko gadu). Izmantojama, ja populācijas lieluma aplēses veiktas vairākos pārskata perioda gados (norādīti 3.1. laukā).

—	95 % ticamības intervāls – no izlašu uzskaitēm iegūtas aplēses vai modelis, pēc kāda labākajai atsevišķajai vērtībai (norādīta 3.2.d) laukā) ir iespējams aprēķināt 95 % ticamības robežas (norādītas 3.2.b) un 3.2.c) laukā).

—

Aplēstais minimums – to izmanto, ja datu ir tik maz, ka nav iespējams izdarīt pat ļoti aptuvenu aplēsi, bet ir zināms, ka populācijas lielums pārsniedz kādu noteiktu vērtību, vai ja par paziņotā aplēstā intervāla pamatu ņemta izlašu uzskaite vai monitoringa projekts, kas patieso populācijas lielumu, visticamāk, novērtējis pārāk zemu.

Ja norāda gan intervālu (3.2.b) lauks “Minimālā vērtība” un 3.2.c) lauks “Maksimālā vērtība”), gan atsevišķas vērtības (3.2.d) lauks “Labākā atsevišķā vērtība”), 3.3. laukā “Aplēses veids” jāatzīmē variants, kurš atbilst precīzākajai no paziņotajām aplēsēm. Tas jāpiezīmē 3.7. laukā “Papildu informācija”.

3.4.   Noteikšanas metode

Šo lauku izmanto, lai sīkāk raksturotu 3.2. laukā norādītā populācijas lieluma aplēšanas metodiku. Izraugās vienu no šīm kategorijām:

a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse (piemēram, vadoties pēc izlašu uzskaitēm, kuras aptver lielāko daļu zināmās izplatības teritorijas);

b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma (iegūta, piemēram, mazā areāla daļā veiktās izlašu uzskaitēs, uz populācijas blīvuma/skaitliskuma un izplatības datiem balstītu modeļu pielietošanas rezultātā vai no agrākas aplēses, kas atjaunināta, izmantojot tendenču datus);

c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

d)	datu nepietiek / datu nav.

Ja norāda gan intervālu (3.2.b) lauks “Minimālā vērtība” un 3.2.c) lauks “Maksimālā vērtība”), gan atsevišķas vērtības (3.2.d) lauks “Labākā atsevišķā vērtība”), jāatzīmē metode, ar kuru iegūtā aplēse ir visprecīzākā. Tas jāpiezīmē 3.7. laukā “Papildu informācija”.

3.5.   Avoti

Lai attiecībā uz 3.1.–3.4. laukā ziņotajiem datiem iemītu vajadzīgo revīzijas taku, jānorāda svarīgākā izmantotā literatūra vai citi informācijas avoti, kas lietoti minēto lauku aizpildīšanai. Šādi avoti var būt, piemēram, zinātniskas publikācijas, datubāzēs glabāti, bet nepublicēti dati, tīmekļa vietnes un ekspertu darba grupas. Informāciju ieteicams sniegt tik sīku, lai paziņoto datu izcelsmi varētu saprast ikviens ziņojuma izskatītājs (vai tas, kurš ziņojumu pēc 6 vai 12 gadiem atjauninās).

3.6.   Kopš iepriekšējā ziņojuma notikušās pārmaiņas un to cēloņi

Šo lauku izmanto, lai norādītu, vai paziņotās populācijas lielums kopš iepriekšējā pārskata perioda ir mainījies un – ja ir – lai šīs pārmaiņas aprakstītu sīkāk.

Ja pārmaiņas ir bijušas, jānorāda, kuram no b)–f) atbilžu variantiem tās atbilst (ir iespējams atzīmēt vairākus) (14):

(a)	nē, pārmaiņu nav;

(b)	jā, patiesas pārmaiņas;

(c)	jā, jo uzlabojušās zināšanas vai ir pieejami precīzāki dati;

(d)	jā, jo izmantota cita metode (15) (te atzīmē arī taksonomiskas izmaiņas);

(e)	jā, bet pārmaiņu raksturs nav skaidrs;

(f)	jā, bet pārmaiņu cēloņi ir citi.

Visbeidzot, jānorāda, kāds ir galvenais pārmaiņu cēlonis (izvēlas vienu):

(a)	patiesas pārmaiņas;

(b)	labākas zināšanas vai precīzāki dati;

(c)	citas metodes izmantošana;

(d)	cēlonis nav zināms;

(e)	cits cēlonis.

Ja dalībvalsts vēlas sniegt sīkākas ziņas, to var darīt 3.7. laukā “Papildu informācija”. Ja atzīmēts lauks “jā, bet pārmaiņu cēloņi ir citi”, atbilde sīkāk jāpaskaidro laukā “Papildu informācija”. Šo ceļu vajadzētu iet tikai ļoti retos gadījumos.

3.7.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šo neobligāto lauku var izmantot, lai brīvā formā sniegtu iederīgas papildu ziņas par datiem, kuri 3.1.–3.6. laukā doti populācijas lieluma novērtēšanas nolūkā. Tādas ziņas ir, piemēram, sīkāka informācija par pārrēķina koeficientiem, kas varētu būt izmantoti, lai lauka aplēses par populācijas lielumu izteiktu ar ligzdojošiem pāriem (sk. arī 3.2. lauka aprakstu), vai par citiem pārmaiņu iemesliem (sk. arī 3.6. lauka aprakstu). Piemēram, ja izmantotās metodes nomainīšanas rezultātā dalībvalsts paziņojusi tādu pašu populācijas lielumu kā iepriekšējā ziņojumā, bet ir notikušas patiesas pārmaiņas, šeit to var atzīmēt.

4.   POPULĀCIJAS TENDENCE

4.1.   Īstermiņa (pēdējo 12 gadu) tendence

4.1.1.–4.1.5. lauku izmanto, lai sniegtu informāciju par populācijas lieluma izmaiņu īstermiņa tendenci 12 gadu periodā.

4.1.1.   Īstermiņa tendences periods

Īstermiņa tendenču periods ir 12 gadi (atbilst aptuveni diviem ziņošanas cikliem). 2019.–2024. gada ziņojumos šis periods ir 2013.–2024. gads vai cits periods, kas ir tam pēc iespējas tuvāks. Zināma elastība ir pieļaujama: lai gan ideālā gadījumā tendences paziņojamas par 2013.–2024. gadu, var būt tā, ka labākie pieejamie dati ir iegūti citu gadu uzskaitēs vai ka agrāka beigu punkta izmantošana ļautu nacionālo 12. panta ziņojumu iesniegt nekavējoties, un tad dati tiks pieņemti arī par, piemēram, 2010.–2021. gadu. Tomēr jāņem vērā, ka nacionālās tendences ir jāsapludina, lai aplēstu vispārējo ES līmeņa tendenci, un tādēļ visas tendences, kas nav paziņotas par “ideālo” periodu, tiks attiecīgi ekstrapolētas vai apcirstas (sīkāk skatīt tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām). Jaunpienākušu sugu tendences ideālā gadījumā paziņojamas, par sākuma gadu norādot gadu, kurā suga ligzdojusi/pamanīta pirmoreiz. Piemēram, ja sugas ligzdošana pirmo reizi novērota 2018. gadā, tad 2019.–2024. gada pārskata periodā īstermiņa tendences periods būs 2018.–2024. gads.

4.1.2.   Īstermiņa tendences virziens

Norāda, kāda 4.1.1. laukā ziņotajā periodā bijusi populācijas tendence (izvēlas tikai vienu variantu):

(a)

stabila

(b)

svārstīga

(c)

augoša

(d)

dilstoša

(e)

neskaidra

(f)

nezināma

Stabilu tendenci no nedaudz augošas vai nedaudz dilstošas varēs nošķirt atkarībā no tā, kāda veida informācija par attiecīgās sugas tendenci ir pieejama. Ja ir pieejami statistiski robusti monitoringa dati, vajadzētu būt iespējamam nošķirt (un tātad ziņot) salīdzinoši nelielus, bet statistiski nozīmīgus kāpumus vai kritumus (piemēram, ja pārmaiņu 95 % ticamības intervāli nepārklājas ar nulli). Ja turpretim tendences virziena kategorija noteikta, balstoties uz mazāk robustiem datiem (vai uz eksperta atzinumu), stabilas tendences nošķiršanā no augošas vai dilstošas jāizmanto noteikts slieksnis (10 % lielas vispārējas izmaiņas tendences periodā). Abos gadījumos dalībvalstis tiek mudinātas 4.3. laukā “Papildu informācija” sniegt attiecīgas paskaidrojošas/papildinošas ziņas (piemēram, “Bieži sastopamu sugu nacionālajā monitoringa shēmā noteiktā īstermiņa tendence 2013.–2024. gadā bija -0,4 % (ar 95 % ticamības intervālu: = 1,1 % un +0,4 % gadā), tāpēc pārmaiņas visā periodā bija -4 % (95 % ticamības intervāls: -11 % un +4 %) un tendence atzīta par stabilu). Sīkākus norādījumus skatīt tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

Par tendences svārstīgumu var runāt tad, ja sugas vidējais populācijas lielums tendences periodā būtiski nemainās, bet no gada gadā notiek lielas skaitliskuma izmaiņas, dažkārt par vienu vai divām lieluma kārtām. Parasti šādu dinamiku uzrāda boreālajā un arktiskajā reģionā ligzdojošās sugas, piemēram, dažas pūces un krustknābji, kuru skaitliskums ir cieši saistīts ar tādas barības pieejamību, kurai raksturīgi cikliski savairošanās kāpumi un kritumi, bet vispār svārstīguma tendenci var novērot arī sugām ar paaugstinātu jutību pret nelabvēlīgiem vai mainīgiem klimatiskajiem apstākļiem. Dalībvalstis tiek lūgtas šo kategoriju lietot tikai tām sugām, kuru populācijas pieaugums/samazinājums no gada uz gadu ir ≥ 50 %. Svārstīga populācijas tendence būs arī sugām, kuras atzītas par tādām, kas ligzdo/ziemo regulāri (t. i. pārsvarā), bet tomēr var nebūt sastopamas katru gadu.

To, ka tendence nav skaidra, atzīmē gadījumos, kad kādi nebūt monitoringa dati ir pieejami, taču ar tiem nepietiek, lai uzticami izvēlētos vienu no divām vai vairākām tendencēm, piemēram, lai noteiktu, vai populācija ir svārstīga vai dilstoša. Tas varētu būt saistīts ar to, ka izlases lielums ir mazs un/vai monitoringa shēma iedibināta salīdzinoši nesen. Sīkākas ziņas, piemēram, par pieejamajiem datiem un/vai eksperta atzinumu par to, kura tendence ir ticamāka, var sniegt 4.3. laukā “Papildu informācija”. Šajā (nevis svārstīgas tendences) kategorijā ziņojamas arī bieži sastopamu sugu nacionālajā monitoringa shēmā noteiktas tendences, kuras pie neskaidrajām ierindojusi, piemēram, TRIM (16). Sīkākus norādījumus skatīt tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

To, ka tendence ir nezināma, norāda tikai tad, ja par sugas tendenci nacionālā līmenī nav ne kvantitatīvas, ne kvalitatīvas informācijas. Tomēr pat šādos gadījumos nacionālajiem ekspertiem bieži vien būs sajūta par to, kurš tendenču scenārijs ir varbūtīgāks, vai vismaz par ticamākajiem populācijas potenciālās augšanas vai dilšanas limitiem, un jebkādas norādes (17) varētu ļoti noderēt, kad tiks vērtēts visas ES populācijas stāvoklis.

Sīkāki norādījumi par populācijas tendencēm doti tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

4.1.3.   Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums

Ja 4.1.2. laukā ziņots, ka populācijas tendence ir augoša vai dilstoša, vai neskaidra, šeit ieraksta populācijas lieluma kopējās procentuālās izmaiņas 4.1.1. laukā norādītajā tendences periodā.

Izvēlas no šādiem variantiem:

(a)	minimālā vērtība;

(b)	maksimālā vērtība;

(c)

labākā atsevišķā vērtība — Ja tendences relatīvais svarīgums pieejams tikai diapazona veidā (piemēram, 20–30 %), šīs divas vērtības paziņo a) laukā “Minimālā vērtība” un b) laukā “Maksimālā vērtība”. — Ja pieejams precīzs skaitlis (piemēram, 27 %), to ieraksta c) laukā “Labākā atsevišķā vērtība”. — Ja pieejama aritmētiskā vidējā vai visticamākā tendence un arī 95 % ticamības intervāls, šīs trīs vērtības var ziņot attiecīgi c) un arī a) un b) laukā. — Situācijā, kad zināma tikai minimālā (vai maksimālā) vērtība (piemēram, sniegts eksperta atzinums), tā būtu jāieraksta laukā “Labākā atsevišķā vērtība”, NEVIS a) laukā “Minimālā vērtība” vai b) laukā “Maksimālā vērtība”. — Negatīvas relatīvā svarīguma vērtības vienmēr jāpaziņo kā negatīvas (t. i., ar mīnusa zīmi), arī tad, ja iepriekš jau norādīts, ka tendence ir dilstoša. Lai aiztaupītu pūles, plusa zīme pie pozitīvām tendencēm tomēr nav jāliek (t. i., tiek pieņemts, ka tendences relatīvā svarīguma pieraksts “15” nozīmē “+15 %”). Ja tendences ir negatīvas, jāievēro, ka lauki “Minimālā vērtība” un “Maksimālā vērtība” attiecas uz matemātiski minimālajām un maksimālajām vērtībām (nevis uz minimālajiem un maksimālajiem samazinājumiem).

Īpašajā gadījumā, kad suga teritoriju apguvusi vai tajā iedzīvojusies tendences noteikšanas periodā (nacionālajā kontrolsarakstā norādīta ar jaunpienācējas kodu ARR), populācijas pieauguma relatīvo svarīgumu aprēķina, balstoties uz populācijas lielumu sākuma gadā (18). Piemēram, ja suga (viens pāris) pirmoreiz ligzdojusi 2018. gadā, bet 2024. gadā ligzdojošo populāciju veido jau astoņi pāri, tad par 2019.–2024. pārskata periodu ziņo šādi: 4.1.1.laukā raksta “2018–2024”, 4.1.2. laukā atzīmē “augoša” un 4.1.3.c) laukā raksta “700” (t. i., procentuālais pieaugums no viena līdz astoņiem). Ideālā gadījumā 4.3. laukā “Papildu informācija” būtu jāpieraksta piezīme, kas apstiprina teritorijas apgūšanas gadu un sākotnējo populācijas lielumu (piemēram, “Suga (viens pāris) pirmo reizi ligzdojusi 2018. gadā.”).

Turpretim attiecībā uz sugām, kas tendences noteikšanas periodā valstī ir izmirušas, vienkārši paziņot 100 % samazinājumu ir par maz, jo tā netiek sniegta visa informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu samazinājuma relatīvo nozīmīgumu (populācija līdz nullei var sarukt tiklab no viena kā no simt īpatņu lielām populācijām, un abos gadījumos tas ir 100 % samazinājums). Piemēram, ja sugas ligzdojošā populācija 2014. gadā bija 10 pāru liela, bet 2021. gadā suga vairs neligzdoja, ziņo šādi: 4.1.1.laukā raksta “2014–2021”, 4.1.2. laukā atzīmē “dilstoša”, 4.1.3.c) laukā raksta “-100” un 4.3. laukā “Papildu informācija” pievieno piezīmi, kurā norādīts populācijas lielums 2014. gadā (piemēram, “2014. gadā bija 10 ligzdojošu pāru. 2021. gadā suga vairs neligzdo.”).

Lai gan norādīt par stabilām vai svārstīgām paziņotu tendenču relatīvo svarīgumu nav obligāti (19), 4.1.3. laukā ir iespējams paziņot arī to. 4.3. laukā “Papildu informācija” var sniegt visus pārējos būtiskos paskaidrojumus un papildu ziņas, piemēram, stabilo tendenču ticamības intervālus vai sīkāku informāciju par svārstīgajām tendencēm.

4.1.4.   Īstermiņa tendences noteikšanas metode

Izmanto vienu no šīm kategorijām:

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse (piemēram, salīdzinātas divas populācijas lieluma aplēses, kas abas ir pilnīgas skaitīšanas iznākums, vai veikts specializēts un statistiski jaudīgs populācijas monitorings);

(b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma (piemēram, tendences noteiktas, vadoties pēc datiem, kas savākti no relatīvi mazas populācijas daļas, vai balstoties uz nepietiekami lielu datu izlasi, vai ekstrapolējot no kādiem citiem mērījumiem);

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav.

Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju.

“Noteikšanas metode” attiecas gan uz īstermiņa tendences virzienu (4.1.2. lauks), gan uz tendences relatīvo svarīgumu (4.1.3. lauks), kas abi ir daļa no viena novērtējuma un šeit jāņem vērā.

4.1.5.   Avoti

Lai attiecībā uz 4.1.1.–4.1.4. laukā ziņotajiem datiem iemītu vajadzīgo revīzijas taku, jānorāda svarīgākā izmantotā literatūra vai citi informācijas avoti, kas lietoti minēto lauku aizpildīšanai. Šādi avoti var būt, piemēram, zinātniskas publikācijas, datubāzēs glabāti, bet nepublicēti dati, tīmekļa vietnes un ekspertu darba grupas. Informāciju ieteicams sniegt tik sīku, lai paziņoto datu izcelsmi varētu saprast ikviens ziņojuma izskatītājs (vai tas, kurš ziņojumu pēc 6 vai 12 gadiem atjauninās).

4.2.   Ilgtermiņa tendence (kopš aptuveni 1980. gada)

4.2.1.   Ilgtermiņa tendences periods

Ideālais periods, par kuru ziņojamas ilgtermiņa tendences, ir aptuveni no 1980. gada (kad tika pieņemta/stājās spēkā Direktīva 2009/147/EK) līdz pārskata perioda pēdējam gadam. Šajā ziņā tomēr pastāv zināma elastība, un tādējādi, ja dalībvalsts savas nacionālās skaitīšanas veikusi (piemēram) 1980., 1995., 2015. un 2020. gadā, par 2019.–2024. pārskata gadu būtu ziņojama 1980.–2020. gada tendence. Teritoriju kopš 1980. gada apguvušas sugas tendence ideālā gadījumā paziņojama, par sākuma gadu norādot gadu, kurā suga ligzdojusi/pamanīta pirmoreiz. Piemēram, ja sugas ligzdošana pirmo reizi novērota 2000. gadā, ilgtermiņa tendences periods sākas no 2000. gada. Jaunpienākušām sugām sākuma laiks iekrīt kādā no diviem iepriekšējiem pārskata periodiem (t. i., attiecībā uz 2019.–2024. pārskata periodu tas ir 2013.–2024. gads; sk. arī 4.1.1. lauka aprakstu).

Dalībvalstis, kurām savu populācijas monitoringa shēmas datu par laiku pirms 2000. gada nav, tiek mudinātas iepazīties ar citiem potenciāliem šādas informācijas avotiem, piemēram, ar abiem Birds in Europe (20) izdevumiem, kuros par 1970.–1990. un 1990.–2000. gadu populācijas nacionālās tendences diapazoni aplēsti (un papildliteratūras avoti norādīti) lielākajai daļai sugu.

4.2.2.   Ilgtermiņa tendences virziens

Sk. augstāk 4.1.2. lauka “Īstermiņa tendences virziens” aprakstu.

Ja tendences virziena kategorija noteikta, balstoties uz mazāk robustiem datiem (vai uz eksperta atzinumu), stabilas tendences nošķiršanā no augošas vai dilstošas jāizmanto noteikts slieksnis (20 % lielas vispārējas izmaiņas ilgtermiņa tendences periodā. Īstermiņa tendencēm izmanto 10 % slieksni, sk. augstāk 4.1.2. lauka aprakstu).

Sīkāki norādījumi par populācijas tendencēm doti tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

4.2.3.   Ilgtermiņa tendences relatīvais svarīgums

Sk. augstāk 4.1.3. lauka “Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums” aprakstu.

4.2.4.   Ilgtermiņa tendences noteikšanas metode

Sk. augstāk 4.1.4. lauka “Īstermiņa tendences noteikšanas metode” aprakstu.

4.2.5.   Avoti

Sk. augstāk 4.1.5. lauka aprakstu.

4.3.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šo iedaļu var izmantot, lai brīvā formā sniegtu papildu ziņas par datiem, kuri 4.1. un 4.2. iedaļā ziņoti, lai varētu novērtēt populācijas tendenci (ieteikumus skatīt iepriekšējo lauku aprakstos).

5.   LIGZDOŠANAS IZPLATĪBAS APGABALA KARTE UN PLATĪBA

Nacionālie ligzdojošo putnu atlanti jau tagad ir izveidoti vairumā ES dalībvalstu, un 2020. gadā ir publicēts jauns Eiropas ligzdojošo putnu atlants (EBBA2) (21). Nacionālie ziemojošo putnu atlanti turpretim publicēti tikai dažās valstīs, un daudzas putnu sugas ziemā vispār ir daudz mobilākas. Tāpēc dati par sugu izplatību ziemā netiek prasīti.

5.1.   Sensitīvas sugas

Dažas sugas ir īpaši neaizsargātas pret vajāšanu, nelikumīgu nogalēšanu vai olu savākšanu, un tāpēc, ja atklātībā nonāktu detalizēta informācija par šo sugu izplatību, to saglabāšana vai pārvaldīšana varētu tikt patiesi apgrūtināta. Retos gadījumos dalībvalstis var uzskatīt, ka suga apdraudēta tiek tad, ja publiski pieejami kļūst sugas izplatības dati prasītajā 10 × 10 km koordinātu tīkla standarta mērogā (sk. 5.3. iedaļu). Ja informāciju par sugas izplatību, kas paziņota saskaņā ar 5.3. lauka specifikācijām, uzskata par sensitīvu, to šajā laukā var apstiprināt, ievadot atbildi “jā”.

Ja suga ir atzīmēta kā sensitīva, Komisija un EVA tās izplatību sabiedrībai neatklās (piemēram, šo informāciju nepublicēs publiski pieejamā datubāzē vai tīmekļa vietnē).

5.2.   Gads vai periods

Jānorāda gads (piemēram, 2021) vai periods (piemēram, 2019–2023), kurā ligzdošanas izplatība novērtēta iepriekšējo reizi. Periodus ziņojumos mēdz izmantot bieži, jo sugu vairumam izplatību parasti kartē nacionālā atlanta veidošanas laikā, bet tas visbiežāk nozīmē vairākus gadus ilgu lauka darbu. Paziņotajam gadam vai periodam jāietver faktiskais datu vākšanas periods.

Ja informācijas no nesen veidota atlanta nav, dalībvalstis tiek mudinātas aktuālākus skaitļus ziņot, nacionālo izplatības karti atjauninot ar citiem datiem, tādiem kā ikgadējo monitoringa shēmu rezultāti, dati no interneta un nacionālu vai reģionālu uzskaišu dati. Šādos gadījumos izplatības karte tiks sagatavota, balstoties uz iepriekšējā pārskata perioda datiem vai izmantojot vecākus izplatības datus, kuri atjaunināti ar regulārā monitoringa rezultātiem vai tiešsaistes sistēmās savāktiem datiem. Paziņotajam gadam vai periodam jābūt tam, uz kuru attiecas paziņotā izplatība.

5.3.   Ligzdošanas izplatības apgabala karte

Izplatības apgabala karti iesniedz kopā ar attiecīgajiem metadatiem (projekcija, koordinātu sistēma, mērogs). Standarts ir 10 × 10 km ETRS 89 koordinātu tīkla šūnas LAEA (EPSG:3035) projekcijā (22). Izplatības datu kopu veido 10 km koordinātu tīkla šūnas, kurās ligzdošana ir konstatēta vai daudzmaz ticama (zemāk sk. norādījumus par sugu izplatības kartēšanu); atribūtu datu izmantošana, lai norādītu uz sugas klātbūtni vai atbūtni kādā tīkla šūnā, nav atļauta. Izplatības datu vākšanas periods metadatos jāiekļauj, ievērojot INSPIRE vadlīnijas (23). Izplatības karšu tehniskās specifikācijas dotas uzziņu portālā.

Dalībvalstis vai tādas mazas teritorijas kā Kanāriju salas, Madeira vai Azoru salas var izmantot kartes ar 1 × 1 km koordinātu tīklu. Lai vizualizētu Eiropas līmenī, tās tiks agregētas līdz 10 × 10 km.

Individuālām dalībvalstīm sagatavoti koordinātu tīkli ir pieejami lejupielādēšanai no uzziņu portāla.

Konkrētās sugas ligzdotāju sastopamība (t. i., klātbūtne vai atbūtne) jānorāda katrā kartes koordinātu tīkla šūnā. Caurmērā jāiekļauj vienīgi tās koordinātu tīkla šūnas, kurās ligzdošana ir apstiprinājusies, varbūtīga vai iespējama; ligzdošanas kategoriju definīcijas un kodus skatīt metodikai veltītās jaunā Eiropas ligzdojošo putnu atlanta daļas (24) 2. tabulā. Ja zināms, ka uzskaišu aptvērums un datu pieejamība ir trūcīga, pēc eksperta ieskatiem vai modelēšanas iznākumā tomēr var iekļaut arī tīkla šūnas, kurās sastapt ligzdojošas populācijas var daudzmaz ticami, sevišķi ja runa ir par bieži sastopamām sugām. Šādos gadījumos 5.8. laukā “Papildu informācija” var sniegt papildu ziņas par datu uzticamību.

5.4.   Ligzdošanas izplatības apgabala platība

Ieraksta pašreizējās izplatības apgabala kopējo platību dalībvalstī (km2). Vairumā gadījumu tas būs aizņemto 10 × 10 km kvadrātu skaits, reizināts ar 100. Izplatības apgabala platība jāataino ar (10 × 10 km vai 1 × 1 km) koordinātu tīklu, kurš dalībvalsts teritorijā var ietilpt pilnībā vai daļēji (t. i., to, kas iet pāri dalībvalsts robežām, ieskaita pilnā apmērā).

Lokalizētu sugu gadījumā izplatības apgabala platību ir iespējams ziņot, izmantojot smalkāku izšķirtspēju; piemēram, sugām, kas ligzdo tikai vienā konkrētā vietā, izplatības apgabals ir tās teritorijas platība, kurā suga ir sastopama, un tie var būt kaut vai daži hektāri.

5.5.   Noteikšanas metode

Šo lauku izmanto, lai sīkāk aprakstītu 5.4. laukā norādītās ligzdošanas izplatības apgabala platības aprēķināšanas metodiku. Izraugās vienu no šīm kategorijām:

a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse;

b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma;

c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

d)	datu nepietiek / datu nav.

Ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju.

Atbildi “d) datu nepietiek / datu nav” attiecībā uz noteikšanas metodi dod tad, ja izplatības apgabala karte, uz kuru pamatojas izplatības apgabala platības aplēse un kura iegūta vispusīgā kartēšanā, modelēšanā vai ekstrapolācijā, vai – izņēmuma gadījumā – ir eksperta interpretācijas rezultāts, aptver mazāk nekā 75 % no domājamā faktiskā izplatības apgabala un nav izmantoti nekādi citi dati, kas šo izplatības apgabala platības aplēses trūkumu novērstu (t. i., iegūtā karte domājamo sugas izplatības apgabalu ataino nepilnīgi un tāpēc šā apgabala platība ir novērtēta par zemu).

5.6.   Papildu kartes (nav obligātas)

Dalībvalsts pēc savas izvēles var iesniegt papildu karti, kas ir citāda nekā standartizētā karte, kuru iesniegt prasīts 5.3. laukā. Tomēr šis lauks ir fakultatīvs un neatbrīvo no vajadzības iesniegt 5.3. laukā prasīto karti.

Šeit var ziņot par kartēm, kuru izšķirtspēja nav 10 × 10 km, vai par koordinātu tīklu, kas nav ETRS 89 LAEA (EPSG:3035) koordinātu tīkls.

5.7.   Avoti

Lai attiecībā uz 5.1.–5.6. laukā ziņotajiem datiem iemītu vajadzīgo revīzijas taku, jānorāda svarīgākā izmantotā literatūra vai citi informācijas avoti, kas lietoti minēto lauku aizpildīšanai. Šādi avoti var būt, piemēram, zinātniskas publikācijas, datubāzēs glabāti, bet nepublicēti dati, tīmekļa vietnes un ekspertu darba grupas. Informāciju ieteicams sniegt tik sīku, lai paziņoto datu izcelsmi varētu saprast ikviens ziņojuma izskatītājs (vai tas, kurš ziņojumu pēc 6 vai 12 gadiem atjauninās).

5.8.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šo iedaļu var izmantot, lai (nepārsniedzot 500 rakstzīmes) brīvā formā sniegtu papildu ziņas par datiem, kuri 5.1.–5.7. laukā ziņoti, lai varētu novērtēt ligzdošanas izplatības apgabala platību.

6.   LIGZDOŠANAS IZPLATĪBAS APGABALA TENDENCE

6.1.   Īstermiņa (pēdējo 12 gadu) tendence

6.1.1.–6.1.5. lauku izmanto, lai sniegtu informāciju par ligzdošanas izplatības apgabala īstermiņa tendenci 12 gadu periodā. Vispārīgi, ja attiecībā uz īstermiņa tendenci datu nav vai tie nav zināmi, tiek ieteikts izmantot ekspertu atzinumus vai citus datu avotus. Piemēram, ja nesenāki konkrētu sugu pētījumi sniedz ieskatu par jaunākajām tendencēm vai ja (ļoti retu/lokalizētu ligzdotāju gadījumā) zināšanas par kādreizējām/pašreizējām ligzdošanas vietām var ļaut izdarīt vienkāršu salīdzinājumu (piemēram, 2013. gadā bija zināmas trīs ligzdošanas vietas, un 2024. gadā / ap 2024. gadu tās joprojām bija ligzdotāju aizņemtas, tātad īstermiņa izplatības tendence būtībā ir stabila), tendences virzienu var novērtēt, izmantojot šo informāciju kopā ar eksperta atzinumu.

6.1.1.   Īstermiņa tendences periods

Īstermiņa tendenču periods ir 12 gadi (divi ziņošanas cikli). 2019.–2024. gada ziņojumos šis periods ir 2013.–2024. gads vai cits periods, kas ir tam pēc iespējas tuvāks. Zināma elastība ir pieļaujama: lai gan ideālā gadījumā tendences paziņojamas par 2013.–2024. gadu, var būt tā, ka labākie pieejamie dati ir iegūti citu gadu uzskaitēs, un tad dati tiks pieņemti arī par citu, tomēr salīdzināmu periodu (piemēram, par 2009.–2023. gadu). Jaunpienākušu sugu tendences ideālā gadījumā paziņojamas, par sākuma gadu norādot gadu, kurā suga ligzdojusi pirmoreiz. Piemēram, ja sugas ligzdošana pirmo reizi novērota 2018. gadā, tad 2019.–2024. gada pārskata periodā īstermiņa tendences periods būs 2018.–2024. gads. Izmantoto periodu norāda šajā laukā.

6.1.2.   Īstermiņa tendences virziens

Norāda, kāda 6.1.1. laukā ziņotajā periodā bijusi izplatības tendence (izvēlas tikai vienu variantu):

(a)

stabila

(a)

svārstīga

(b)

augoša

(c)

dilstoša

(d)

neskaidra

(e)

nezināma

Sīkākus norādījumus par šo tendenču virziena kategoriju interpretēšanu un izmantošanu skatīt populācijas tendencēm veltītās iedaļas 4.1.2. lauka “Īstermiņa tendences virziens” aprakstā. Kategorija “svārstīga” uz izplatības tendencēm visdrīzāk attieksies mazākā mērā nekā uz populācijas tendencēm, taču tā tomēr var izrādīties piemērota, piemēram, gadījumos, kad (regulāri sastopamas) sugas izplatību nacionālā mērogā stipri iespaido citviet radušies sezonāli apstākļi (piemēram, tālāk uz dienvidiem izžuvuši šīs sugas iecienītie mitrāji).

6.1.3.   Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums

Ja 6.1.2. laukā ziņots, ka izplatības tendence ir augoša vai dilstoša, vai neskaidra, šeit ieraksta izplatības kopējās procentuālās izmaiņas 6.1.1. laukā norādītajā tendences periodā.

Izvēlas no šādiem variantiem:

(a)	minimālā vērtība;

(b)	maksimālā vērtība;

(c)

labākā atsevišķā vērtība — Ja iespējams ir vienīgi intervāls (piemēram, 20–30 %), šīs divas vērtības paziņo a) laukā “Minimālā vērtība” un b) laukā “Maksimālā vērtība”. — Ja pieejams precīzs skaitlis (piemēram, 27 %), to ieraksta c) laukā “Labākā atsevišķā vērtība”. — Ja pieejama aritmētiskā vidējā vai visticamākā tendence un arī 95 % ticamības intervāls, šīs trīs vērtības var ziņot attiecīgi c) un arī a) un b) laukā. — Situācijā, kad zināma tikai minimālā (vai maksimālā) vērtība (piemēram, sniegts eksperta atzinums), tā būtu jāieraksta laukā “Labākā atsevišķā vērtība”, NEVIS a) laukā “Minimālā vērtība” vai b) laukā “Maksimālā vērtība”. Negatīvas relatīvā svarīguma vērtības vienmēr jāpaziņo kā negatīvas (t. i., ar mīnusa zīmi), arī tad, ja iepriekš jau norādīts, ka tendence ir dilstoša. Lai aiztaupītu pūles, plusa zīme pie pozitīvām tendencēm tomēr nav jāliek (t. i., tiek pieņemts, ka tendences relatīvā svarīguma pieraksts “15” nozīmē “+15 %”). Ja tendences ir negatīvas, jāievēro, ka lauki “Minimālā vērtība” un “Maksimālā vērtība” attiecas uz matemātiski minimālajām un maksimālajām vērtībām (nevis uz minimālajiem un maksimālajiem samazinājumiem).

Ja dati ir pieejami, var ziņot arī par stabilām vai svārstīgām paziņotu tendenču relatīvo svarīgumu.

Par īpašajiem gadījumiem ar sugām, kas valstī tendences noteikšanas periodā ir apguvušas teritoriju vai izmirušas, skatīt populācijas tendencēm veltītās iedaļas 4.1.3. lauka “Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums” aprakstu.

6.1.4.   Īstermiņa tendences noteikšanas metode

Šo lauku izmanto, lai sīkāk raksturotu īstermiņa tendences relatīvā svarīguma aprēķināšanas metodiku. Izraugās vienu no šīm kategorijām:

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse (piemēram, salīdzinātas divas izplatības kartes, kurām izmantoti precīzi izplatības dati, vai veikts specializēts un statistiski jaudīgs sugu izplatības monitorings);

(b)

aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma (piemēram, tendences noteiktas, vadoties pēc sastopamības datiem, kas savākti citiem mērķiem, vai pēc datiem, kas savākti tikai daļā no kāda veida dzīvotnes ģeogrāfiskā areāla, vai tendences noteiktas, mērot dažus citus sugas dzīvotņu izplatības prediktorus, piemēram, zemes seguma izmaiņas);

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav.

6.1.5.   Avoti

Lai attiecībā uz 6.1.1.–6.1.4. laukā ziņotajiem datiem iemītu vajadzīgo revīzijas taku, jānorāda svarīgākā izmantotā literatūra vai citi informācijas avoti, kas lietoti minēto lauku aizpildīšanai. Šādi avoti var būt, piemēram, zinātniskas publikācijas, datubāzēs glabāti, bet nepublicēti dati, tīmekļa vietnes un ekspertu darba grupas. Informāciju ieteicams sniegt tik sīku, lai paziņoto datu izcelsmi varētu saprast ikviens ziņojuma izskatītājs (vai tas, kurš ziņojumu pēc 6 vai 12 gadiem atjauninās).

6.2.   Ilgtermiņa tendence (kopš aptuveni 1980. gada)

6.2.1.   Ilgtermiņa tendences periods

Ideālais periods, par kuru ziņojamas ilgtermiņa tendences, ir aptuveni no 1980. gada (kad tika pieņemta/stājās spēkā Putnu direktīva) līdz pārskata perioda pēdējam gadam. Šajā ziņā tomēr pastāv zināma elastība, un tādējādi, ja dalībvalsts sava nacionālā atlanta uzskaites veikusi (piemēram) 1980., 1995., 2015. un 2020. gadā, par 2019.–2024. pārskata periodu būtu ziņojama 1980.–2020. gada tendence.

Teritoriju kopš 1980. gada apguvušo sugu tendences ideālā gadījumā paziņojamas, par sākuma gadu norādot gadu, kurā suga ligzdojusi pirmoreiz. Piemēram, ja sugas ligzdošana pirmo reizi novērota 2000. gadā, ilgtermiņa tendences periods sākas no 2000. gada. Jaunpienākušām sugām sākuma laiks iekrīt kādā no diviem iepriekšējiem pārskata periodiem (t. i., attiecībā uz 2019.–2024. pārskata periodu tas ir 2013.–2024. gads; sk. arī 6.1.1. lauka aprakstu).

Dalībvalstis, kurām izplatības tendenču datu par laiku pirms 2000. gada nav, var iepazīties ar pirmo EBCC atlantu (25) vai izdevumu Birds in Europe (26), kurā sugu areāla nacionālās tendences diapazoni aplēsti par 1970.–1990. gadu.

6.2.2.   Ilgtermiņa tendences virziens

Sk. augstāk 6.1.2. lauka “Īstermiņa tendences virziens” aprakstu.

6.2.3.   Ilgtermiņa tendences relatīvais svarīgums

Sk. 6.1.3. lauka “Īstermiņa tendences relatīvais svarīgums” aprakstu.

6.2.4.   Ilgtermiņa tendences noteikšanas metode

Sk. 6.1.4. lauka “Īstermiņa tendences noteikšanas metode” aprakstu.

6.2.5.   Avoti

Sk. 6.1.5. lauka aprakstu.

6.3.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šo iedaļu var izmantot, lai (nepārsniedzot 500 rakstzīmes) brīvā formā sniegtu papildu ziņas par datiem, kuri 6.1. un 6.2. iedaļā ziņoti, lai varētu novērtēt ligzdošanas izplatības apgabala tendenci. Piemēram, dalībvalsts, pat ja tā neziņo par vispārējām izplatības pārmaiņām, var vēlēties informēt par ģeogrāfiskām izplatības nobīdēm (īstermiņa vai ilgtermiņa) vai izplatības sadrumstalošanos.

7.   GALVENIE SLODZES FAKTORI UN APDRAUDĒJUMI

Šī iedaļa paredzēta, lai iegūtu informāciju par galvenajiem faktoriem, kas, samazinot kādas atsevišķas sugas īpatņu skaitu vai sašaurinot sugas areālu, izraisa tās panīkšanu. Iedaļa jāaizpilda par visām regulāri sastopamajām sugām, kas minētas 12. panta putnu sugu kontrolsarakstā un pieder pie kādas no šādām grupām:

—	Direktīvas 2009/147/EK I pielikuma sugas;

—	Direktīvas 2009/147/EK II pielikuma sugas, kas valstī ligzdo/ziemo;

—	citas gājputnu sugas, kas nacionālā līmenī ir īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājas sugas.

Dalībvalstis tiek mudinātas šīs ziņas sniegt arī par visām citām sugām, par kurām informācija ir pieejama.

Plašāka informācija par ligzdošanas, ziemošanas vai caurceļošanas sezonai specifiskiem ziņojumiem, kas sniedzami par Direktīvas 2009/147/EK I pielikuma sugām un citām īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājām sugām, atrodama

2. tabulā “Ziņojuma formāta iedaļas, kas par sugas ligzdošanu, ziemošanu un caurceļošanu aizpildāmas atkarībā no putnu sugas kategorijas”.

Slodzes faktori izpaužas kārtējā pārskata perioda laikā un ietekmē sugas vai tās dzīvotņu ilgtermiņa dzīvotspēju. Apdraudējumi ir nākotnē gaidāma vai paredzama ietekme, kas izpaudīsies turpmāko divu pārskata periodu laikā un, domājams, ietekmēs sugas un/vai tās dzīvotņu ilgtermiņa dzīvotspēju (sk. 3. tabulu). Par apdraudējumiem netiek ziņots atsevišķi. Tiek saprasts, ka slodzes faktors, kas “izpaužas pašlaik un, domājams, izpaudīsies arī vēlāk” ir vienlaikus slodzes faktors un apdraudējums, bet slodzes faktors, kas “izpaudīsies vēlāk” ir vienīgi apdraudējums. Apdraudējumam būtu jāatspoguļo problēmas, kuru nobriešana (piemēram, aktuālo ziņoto slodzes faktoru vai paredzamu attīstības projektu izteiksmē) tiek uzskatīta par pamatoti iespējamu. Slodzes faktoru un apdraudējumu definīcijas ir dotas 3. tabulā.

3. tabula

Slodzes faktora un apdraudējuma definīcija (12. pantā prasīto ziņojumu kontekstā)

	Izpaušanās periods/definīcija	Laika nogrieznis
Slodzes faktors	Izpaužas pašlaik un/vai pašreizējā pārskata periodā (visā periodā vai daļā no tā)	Pašreizējais sešu gadu pārskata periods
Apdraudējums	Faktori, kas, domājams, sāks darboties pēc pašreizējā pārskata perioda	Nākamie divi pārskata periodi, t. i., 12 gadu periods pēc pašreizējā pārskata perioda beigām

7.1.   Slodzes faktoru iezīmes

Iesniedz slodzes faktoru sarakstu: tajā nosauc ne vairāk kā 20 slodzes faktorus. [Pilns] slodzes faktoru saraksts ir pieejams uzziņu portālā.

Attiecībā uz katru putnu taksonu:

(a)	izmantojot otrā hierarhiskā līmeņa kodu, atlasa ne vairāk kā 20 slodzes faktoru. Slodzes faktoru un apdraudējumu saraksts ir pieejams uzziņu portālā;

(b)

par katru slodzes faktoru norāda laiku, kas atbilst laika nogrieznim, kurā slodzes faktors izpaužas; Laiks Izpaudās kādreiz, tagad (pasākumu ietekmē) vairs ne Ziņošanai par slodzes faktoriem, kuri kādā pašreizējā pārskata perioda brīdī ir pārtraukuši darboties. Ja atzīmēta šī atbilde, lauki par tvērumu un iespaidu nav jāaizpilda. Izpaužas pašlaik Ziņošanai par slodzes faktoriem, kuri pārskata perioda laikā saglabā aktualitāti, t. i., nav pierādījumu tam, ka pasākumu ietekmē tie būtu pārtraukuši darboties. Izpaužas pašlaik un, domājams, izpaudīsies arī vēlāk Ziņošanai par slodzes faktoriem un par apdraudējumiem. Ja šī atbilde apzīmēta par apdraudējumu, lauki par tvērumu un iespaidu nav jāaizpilda: tas jādara tikai par slodzes faktoriem. Izpaudīsies vēlāk Ziņošanai par apdraudējumiem. Ja atzīmēta šī atbilde, lauki par tvērumu un iespaidu nav jāaizpilda.

(c)

par katru populāciju norāda, cik lielu tās daļu slodzes faktors skar (tvērums: skar visu populāciju (>90 %), populācijas vairākumu (50–90 %) vai populācijas mazākumu (<50 %)); Tvērums (cik liela populācijas daļa skarta)* [* aizpilda tikai tad, ja atbildēts “izpaužas pašlaik” un “izpaužas pašlaik un, domājams, izpaudīsies arī vēlāk”. Lai gan otrā atbilde ietver arī apdraudējumus, tvērumam un iespaidam veltītajos laukos runa ir tikai par slodzes faktoriem] Visa populācija (>90 %) Slodzes faktors ietekmē vairāk nekā 90 % no dalībvalstī ziņotās populācijas. Populācijas vairākums (50–90 %) Slodzes faktors ietekmē 50–90 % no dalībvalstī ziņotās populācijas. Populācijas mazākums (<50 %) Slodzes faktors ietekmē mazāk nekā 50 % no dalībvalstī ziņotās populācijas.

(d)

norāda, kāds – liels, vidēji liels vai mazs – ir iespaids uz populāciju vai uz sugas dzīvotni. Iespaids rāda, kā konkrētais slodzes faktors iespaidojis sugas populācijas vai sugas dzīvotnes panīkšanu; Iespaids (uz populāciju vai uz sugas dzīvotni)* [* aizpilda tikai tad, ja atbildēts “izpaužas pašlaik” un “izpaužas pašlaik un, domājams, izpaudīsies arī vēlāk”. Lai gan otrā atbilde ietver arī apdraudējumus, tvērumam un iespaidam veltītajos laukos runa ir tikai par slodzes faktoriem] Liels iespaids Nosauktais slodzes faktors ir ļoti nozīmīgs un veicina sugas populācijas vai sugas dzīvotnes panīkšanu. Tā iespaids uz populāciju ir būtisks un tiešs vai tūlītējs. Vidēji liels iespaids Nosauktais slodzes faktors veicina sugas populācijas vai sugas dzīvotnes panīkšanu, un tā iespaids nav ne stiprs, ne vājš. Tā iespaids uz populāciju ir vidēji liels un tiešs/tūlītējs vai netiešs. Mazs iespaids Nosauktais slodzes faktors veicina sugas populācijas vai sugas dzīvotnes panīkšanu, taču nav galvenais faktors un iedarbojas apvienojumā ar citiem slodzes faktoriem.

(e)

norāda vietu, kurā slodzes faktors izpaužas visvairāk. Izvēlas tikai vienu atbildes variantu. Vieta* [* izvēlas variantu, kas atbilst vietai, kurā slodzes faktors izpaužas visvairāk] Dalībvalsts teritorijā Slodzes faktors izpaužas ziņotājā dalībvalstī vai slodzes faktors izpaužas ziņotājā dalībvalstī un ārpus tās, bet ietekme uz sugas nacionālo populāciju ir apmēram vienāda. Citviet ES Slodzes faktors visvairāk izpaužas citviet ES (bet var izpausties arī ziņotājā dalībvalstī). Ārpus ES Ir zināms, ka slodzes faktors visvairāk izpaužas ārpus ES dalībvalstu robežām. Gan ES, gan ārpus tās Slodzes faktors izpaužas gan ES dalībvalstīs, gan ārpus to robežām. Nav zināma Vieta, kurā slodzes faktors izpaužas, nav zināma.

Vispārējai slodzes faktora ietekmei, kas tiks norādīta laika, tvēruma un iespaida laukos, ir jāatspoguļo slodzes faktora iespaids uz sugas tendenci.

Ja viens no atzīmētajiem slodzes faktoriem ir invazīvās svešzemju sugas, kas rada bažas Savienībai, jāpievieno f) lauks ar šo sugu nosaukumiem. Par šīm sugām būs pieejama nolaižama izvēlne. Sarakstu ar invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, skatīt 12. panta uzziņu portālā. Ja slodzes faktors ir kādas citas invazīvas svešzemju sugas (kas Savienībai bažas nerada), pēc izvēles var pievienot g) lauku ar šo sugu nosaukumiem. Tos ņem no EASIN datubāzes (sk. 12. panta uzziņu portālu). Abos gadījumos ir iespējams atlasīt vairāk nekā vienu sugu.

Ja dalībvalsts vēlas sniegt precīzākas ziņas par kāda slodzes faktora iedabu, to var darīt 7.4. laukā “Papildu informācija”.

Sīkākus norādījumus par to, kā slodzes faktorus un apdraudējumus paziņot, skatīt vadlīnijās, kā arī uzziņu portālā pieejamajam slodzes faktoru un apdraudējumu sarakstam pievienotajās piezīmēs.

7.2.   Noteikšanas metodes (nav obligātas)

Neobligātajā laukā “Noteikšanas metodes” sniedz vispārīgu informāciju par ziņotajiem slodzes faktoriem. Par konkrētiem slodzes faktoriem šis lauks nav jāaizpilda. Ja kādu konkrētu slodzes faktoru nosaka pēc īpašas metodikas, šo informāciju var norādīt 7.4. laukā “Papildu informācija”.

Izvēlas vienu no šīm kategorijām:

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse;

(b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma;

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav.

Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju.

7.3.   Informācijas avoti (nav obligāti)

Lai attiecībā uz augstāk 7.1. laukā ziņotajiem datiem iemītu vajadzīgo revīzijas taku, dalībvalstis var norādīt svarīgāko izmantoto literatūru vai citus informācijas avotus, kas apliecina ziņoto slodzes faktoru pastāvēšanu. Šādi avoti var būt, piemēram, zinātniskas publikācijas, datubāzēs glabāti, bet nepublicēti dati, tīmekļa vietnes un ekspertu darba grupas. Ja 7.2. laukā norādīts, ka ir bijis eksperta atzinums, šeit to var paskaidrot sīkāk. Informāciju ieteicams sniegt tik sīku, lai tās izcelsmi varētu saprast ikviens ziņojuma izskatītājs (vai tas, kurš ziņojumu pēc 6 vai 12 gadiem atjauninās).

7.4.   Papildu informācija (nav obligāta)

Ja dalībvalsts vēlas par noteiktiem slodzes faktoriem informēt plašāk (iespējams, dot kāda konkrēta slodzes faktora, piemēram, nelikumīgas nogalēšanas, izraisītas ikgadējās mirstības aplēsi), to var darīt šajā laukā.

8.   SAGLABĀŠANAS PASĀKUMI

Dalībvalstis tiek lūgtas aprakstīt svarīgākos saglabāšanas pasākumus, kas veikti attiecībā uz sugām, par kurām šī informācija sniedzama (sk.

2. tabulu “Ziņojuma formāta iedaļas, kas par sugas ligzdošanu, ziemošanu un caurceļošanu aizpildāmas atkarībā no putnu sugas kategorijas”). Turklāt dalībvalstis tiek mudinātas šādu informāciju, ja tā ir pieejama, sniegt arī par citām sugām.

8.1.   Stāvoklis ar pasākumiem

Atzīmē, vai pasākumi ir vajadzīgi. Ja atbildēts, ka ir vajadzīgi, izvēlas vienu no šiem tālāku atbilžu variantiem (var izvēlēties tikai vienu):

(a)	pasākumi ir apzināti, bet vēl nav veikti;

(b)	pasākumi ir vajadzīgi, bet nav skaidrs, kādi;

(c)	ir veikta daļa apzināto pasākumu;

(d)	ir veikta lielākā daļa apzināto pasākumu vai visi apzinātie pasākumi.

8.2.   Veikto pasākumu tvērums

Ja ir veikta daļa apzināto pasākumu (8.1.c) lauks) vai ir veikta lielākā daļa apzināto pasākumu vai visi apzinātie pasākumi (8.1.d) lauks), norāda šo pasākumu tvērumu, t. i., populācijas īpatsvaru, ko pasākumi ietekmē:

(a)

< 50 %

(b)

50–90 %

(c)

> 90 %

Novērtējumam jābūt vispārīgam.

8.3.   Veikto pasākumu galvenais mērķis

A.

Norāda veikto pasākumu galvenos mērķus. Šo daļu aizpilda tikai tad, ja saglabāšanas pasākumi ir jau veikti, proti, ja 8.1.c) laukā “Ir veikta daļa apzināto pasākumu” vai 8.1.d) laukā “Ir veikta lielākā daļa apzināto pasākumu vai visi apzinātie pasākumi” atzīmēta atbilde “jā”. Var atzīmēt vairākus šādus mērķus: a) saglabāt sugas pašreizējo izplatību, populāciju un/vai dzīvotni; b) paplašināt sugas pašreizējo izplatību; c) palielināt populāciju un/vai uzlabot populācijas dinamiku (uzlabot ligzdošanas sekmīgumu, samazināt mirstību, uzlabot vecumsastāvu vai dzimumsastāvu); d) atjaunot sugas dzīvotni.

B.	Nosauc veikto pasākumu galveno mērķi (var izvēlēties tikai vienu variantu). Norāda, vai pasākumi veikti, lai: — saglabātu pašreizējo stāvokli, — paplašinātu sugas areālu, — palielinātu vai uzlabotu populāciju, — atjaunotu sugas dzīvotni.

Šajā laukā jāapraksta iecerētais, nevis faktiskais īstenoto pasākumu iznākums. Atbildi sīkāk izvērš 8.5. laukā.

8.4.   Pasākumu veikšanas vieta

Norāda, kur pasākumi lielākoties tikuši īstenoti. Šo daļu aizpilda tikai tad, ja saglabāšanas pasākumi ir jau veikti, proti, ja 8.1.c) laukā “Ir veikta daļa apzināto pasākumu” vai 8.1.d) laukā “Ir veikta lielākā daļa apzināto pasākumu vai visi apzinātie pasākumi” atzīmēta atbilde “jā”). Var izvēlēties tikai vienu variantu no šādiem:

(a)	tikai Natura 2000 tīkla teritorijā;

(b)	gan Natura 2000 tīkla teritorijā, gan ārpus tās;

(c)	tikai ārpus Natura 2000 tīkla teritorijas.

Šajā laukā ziņo, kur ir saglabājošās rīcības epicentrs. Tāpēc a) variantu atzīmē, ja visi saglabāšanas pasākumi vai to lielais vairākums attiecas tikai uz Natura 2000 tīkla teritoriju, b) variantu – ja aptuveni vienādas pūles pieliktas, lai īstenotu pasākumus Natura 2000 teritorijā un ārpus tās, un c) variantu – ja visi pasākumi vai to lielais vairākums tiek veikti ārpus Natura 2000 teritorijas.

8.5.   Pasākumu iedarbība

Norāda aplēsto termiņu, kādā pasākumi sāks vai kad tiem būtu jāsāk neitralizēt slodzes faktora izpausmes un nest labus augļus (attiecībā uz 8.3. laukā norādīto galveno mērķi). Izvēlas vienu variantu no šiem:

(a)	īsā termiņā (pašreizējā pārskata periodā, t. i., 2019.–2024. gadā);

(b)	vidēji ilgā termiņā (nākamo divu pārskata periodu laikā, t. i., 2025.–2036. gadā);

(c)	ilgā termiņā (t. i., pēc 2036. gada).

8.6.   Galveno saglabāšanas pasākumu saraksts

Nosauc ne vairāk kā 20 saglabāšanas pasākumus. Pasākumu kodi dalībvalstīm jāņem no uzziņu portāla.

Sīkāki norādījumi par saglabāšanas pasākumu izmantošanu doti tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām, kā arī uzziņu portālā pieejamajam saglabāšanas pasākumu sarakstam pievienotajās piezīmēs.

8.7.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šajā laukā var sniegt ziņas, kas palīdz labāk izprast par saglabāšanas pasākumiem sniegto informāciju.

9.    Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) nodrošinātais aptvērums

Šī iedaļa paredzēta, lai iegūtu informāciju par Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) nodrošināto aptvērumu. Direktīvas 4. pants dalībvalstīm prasa konkrētām sugām vispiemērotākās teritorijas klasificēt par ĪAT. Lai varētu novērtēt īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīkla nodrošināto katras attiecīgās sugas aptvērumu ES līmenī, tiek lūgts, lai dalībvalstis ziņo par tās populācijas lielumu (un īstermiņa tendenci), kas sastopama nacionālajā ĪAT tīklā.

Šī iedaļa aizpildāma tikai par Direktīvas 2009/147/EK I pielikumā minētajām sugām, kā arī citām gājputnu sugām, kas ir īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājas sugas valsts līmenī un ir norādītas uzziņu portālā publicētajā sugu kontrolsarakstā.

Plašāka informācija par ligzdošanas, ziemošanas vai caurceļošanas sezonai specifiskiem ziņojumiem, kas sniedzami par Direktīvas 2009/147/EK I pielikuma sugām un citām īpaši aizsargājamu teritoriju (ĪAT) mehānisma iedarbinātājām sugām, atrodama

2. tabulā “Ziņojuma formāta iedaļas, kas par sugas ligzdošanu, ziemošanu un caurceļošanu aizpildāmas atkarībā no putnu sugas kategorijas”.

Vispārīgu informāciju skatīt tehniskajos norādījumos par jēdzieniem un definīcijām.

9.1.   Populācijas lielums Natura 2000 (īpaši aizsargājamo teritoriju jeb ĪAT) tīklā

Norāda aplēsto kopējo tās populācijas lielumu, kas 3.1. laukā norādītajā gadā vai periodā bijusi nacionālajā īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīklā. Sīkāku informāciju par to, kā aizpildīt a), b), c) un/vai d) lauku, skatīt augstāk 3.2. lauka “Populācijas lielums” aprakstā.

Lai skaitļi attiecībā uz dažām mobilām ziemojošajām sugām nekļūtu pārspīlēti, dalībvalstīm var nākties Natura 2000 tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma aplēsi samazināt, lai ņemtu vērā īpatņu pārvietošanos no vienas īpaši aizsargājamas teritorijas (ĪAT) uz otru, ja šādas pārvietošanās apjoms ir nozīmīgs. Tas var būt vajadzīgs, piemēram, attiecībā uz dažādām Eiropas ziemeļrietumu daļā ziemojošajām zosu sugām.

9.2.   Aplēses veids

Izraugās vienu no tālāk nosauktajiem variantiem.

—

Labākā iespējamā aplēse – labākā atsevišķā vērtība (arī tad, ja pieejama ir tikai populācijas lieluma maksimālā vērtība) vai intervāls, kas iegūts, piemēram, populācijas skaitīšanā vai kompilējot dažādvietu skaitļus, vai uz populācijas blīvuma un izplatības datiem balstītā aplēsē, vai no eksperta atzinuma, bet kam 95 % ticamības robežas nav aprēķinātas. To, vai labākā iespējamā aplēse iegūta no monitoringa datiem, ekstrapolācijas rezultātā vai eksperta atzinuma veidā, var norādīt 9.3. laukā.

—	Vairākgadu vidējā vērtība – vidējā vērtība (un intervāls). Izmantojama, ja populācijas lieluma aplēses veiktas vairākos pārskata perioda gados.

—	95 % ticamības intervāls – no izlašu uzskaitēm iegūtas aplēses vai modelis, pēc kāda ir iespējams aprēķināt 95 % ticamības robežas (norādītas 9.1.b) un 9.1.c) laukā).

—

Aplēstais minimums – to izmanto, ja datu ir tik maz, ka nav iespējams izdarīt pat ļoti aptuvenu populācijas lieluma aplēsi, bet ir zināms, ka populācijas lielums pārsniedz kādu noteiktu vērtību, vai ja par paziņotā intervāla pamatu ņemta izlašu uzskaite vai monitoringa projekts, kas patieso populācijas lielumu, visticamāk, novērtējis pārāk zemu.

Ievēro tos pašus norādījumus, kas doti populācijas lielumam veltītās iedaļas 3.3. lauka “Aplēses veids” aprakstā.

9.3.   Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma noteikšanas metode

Izvēlas vienu no šādiem variantiem (līdzīgi kā 3.4. laukā “Noteikšanas metode”):

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse;

(b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma;

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav.

Ievēro tos pašus norādījumus, kas doti populācijas lielumam veltītās iedaļas 3.4. lauka “Noteikšanas metode” aprakstā.

9.4.   Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma īstermiņa tendences virziens

Tāpat kā 4.1.2. laukā “Īstermiņa tendences virziens”, norāda, kāda 4.1.1. laukā ziņotajā īstermiņa tendences periodā bijusi populācijas tendence īpaši aizsargājamo teritoriju (ĪAT) tīkla teritorijā (var izvēlēties tikai vienu variantu):

(a)

stabila

(b)

svārstīga

(c)

augoša

(d)

dilstoša

(e)

neskaidra

(f)

nezināma

Sīkākus norādījumus par šo tendenču virziena kategoriju interpretēšanu un izmantošanu skatīt 4.1.2. lauka “Īstermiņa tendences virziens” aprakstā.

9.5.   Tīkla teritorijā esošās populācijas lieluma īstermiņa tendences noteikšanas metode

Atzīmē, kurš no tālāk piedāvātajiem variantiem vislabāk apraksta metodi, kas izmantota, lai atbilstoši 4.1.4. laukam “Īstermiņa tendences noteikšanas metode” novērtētu īstermiņa tendences virzienu:

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse;

(b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma;

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav.

Var izvēlēties tikai vienu kategoriju; ja dati kompilēti no dažādiem avotiem, izvēlas visnozīmīgākā datu avota kategoriju.

Ievēro tos pašus norādījumus, kas doti 4.1.4. lauka “Īstermiņa tendences noteikšanas metode” aprakstā.

9.6.   Papildu informācija (nav obligāta)

Šo iedaļu var izmantot, lai (nepārsniedzot 500 rakstzīmes) brīvā formā sniegtu papildu ziņas par 9.1.–9.5. laukā ziņotajiem datiem.

Tālāk informāciju 10. iedaļā “Ar starptautiskiem sugas aizsardzības plāniem (SAP), pārvaldības plāniem (MP) un īsām pārvaldības nostādnēm (BMS) saistītā darba sekmes” un 11. iedaļā “Ar II pielikuma sugām saistītā informācija” sniedz par katru attiecīgajā sezonā aktuālo taksonu.

10.   AR STARPTAUTISKIEM SUGAS AIZSARDZĪBAS PLĀNIEM (SPECIES ACTION PLANS JEB SAP), PĀRVALDĪBAS PLĀNIEM (MANAGEMENT PLANS JEB MP) UN ĪSĀM PĀRVALDĪBAS NOSTĀDNĒM (BRIEF MANAGEMENT STATEMENTS JEB BMS) SAISTĪTĀ DARBA SEKMES

Šī iedaļa paredzēta, lai iegūtu informāciju par to, kā dalībvalstīm sokas darbs ar dažām no visvairāk apdraudētajām ES putnu sugām, par kurām ir izstrādāti starptautiski (vai daudzpusēji (27)) sugas aizsardzības plāni (SAP) vai īsas pārvaldības nostādnes (BMS), kā arī darbs ar virkni medījamo sugu, kuru stāvoklis ES tiek uzskatīts par sliktu un par kurām ir sagatavoti pārvaldības plāni (MP) (28). Ziņošana aptver arī darbu, kas paveikts tādu Eiropas Savienībai saistošu plānu satvarā, kurus pieņēmušas citas starptautiskas organizācijas. Tāda ir Bernes konvencija (29), Nolīgums par Āfrikas–Eirāzijas migrējošo ūdensputnu aizsardzību (AEWA) (30) un Konvencija par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību (CMS) (31).

Kopš 20. gs. 90. gadiem daudzu šo sugu saglabāšanai ir izlietoti ievērojami ES resursi (piemēram, ar LIFE projektiem), tāpēc dalībvalstis tiek lūgtas kopsavilkuma veidā norādīt, kas valsts līmenī ir darīts, lai minētos plānus īstenotu un attiecīgo sugu stāvokli uzlabotu. Taksonu saraksts ar tajā pievienotām norādēm par plāna veidu ir pieejams uzziņu portālā. Šajā iedaļā informāciju norāda sugas/pasugas līmenī.

10.1.   Starptautiskā plāna veids

Atsaucas uz starptautiskā plāna veidu (sugas aizsardzības plāns (SAP), pārvaldības plāns (MP) vai īsas pārvaldības nostādnes (BMS)), kas pie attiecīgā taksona norādīts uzziņu portālā pieejamajā to taksonu sarakstā, kuriem ir izstrādāti starptautiski/daudzpusēji plāni.

10.2.   Vai ir pieņemts ar starptautisku sugas aizsardzības plānu (SAP), pārvaldības plānu (MP) vai īsām pārvaldības nostādnēm (BMS) saistīts nacionālais plāns?

Atbild ar “jā” vai “nē”. Ja atbilde ir “jā”, zemāk 10.5. laukā “Sīkākas informācijas avoti” dod tīmekļa saiti uz nacionālo plānu (un/vai bibliogrāfisku atsauci). 10.3. un 10.4. lauks jāaizpilda jebkurā gadījumā.

10.3.   Pasaules līmenī apdraudēto sugu aizsardzības labā pieņemto sugas aizsardzības plānu (SAP) iedarbīguma novērtējums

Šo lauku izmanto, lai, salīdzinot ar mērķiem, kas izvirzīti sugas aizsardzības plānos (SAP) / īsās pārvaldības nostādnēs (BMS), populācijas lieluma un areāla/izplatības izteiksmē informētu par sugas stāvokli valstī. Šis lauks jāaizpilda par sugām, kurām ir SAP un BMS. To taksonu saraksts, kuriem ir izstrādāti starptautiski/daudzpusēji plāni, dots uzziņu portālā (32). Uzziņu portālā ir arī sīkāks saraksts ar mērķiem, kuri jāņem vērtā katras sugas novērtējumā.

Dažos plānos atsevišķi izdalīti īstermiņa un ilgtermiņa mērķi. Piemēram, attiecībā uz Clanga clanga [=Aquila clanga] plānā ir norādīti šādi mērķi, kas saistīti vai nu ar izplatību, vai ar populācijas lielumu:

(a)	“īstermiņā apturēt populācijas panīkšanu un aizsargāt visus esošos ligzdošanas, nakšņošanas un ziemošanas dzīvotņu veidus”;

(b)	“ilgtermiņā saglabāt vidējā ērgļa Eiropas populācijas izplatību un skaitliskumu, sugas areālam atjaunojoties līdz tādam, kāds tas bija 1920. gadā”.

Ja īstermiņa mērķis (piemēram, populācijas lieluma stabilizēšana) ir sasniegts vai ja šā mērķa sasniegšanā ir noticis zināms progress, jāatzīmē atbilde “a) virzās uz plāna virsmērķi/mērķiem”.

Dažos plānos izvirzītie mērķi nav izteikti ar populācijas vai izplatības pieaugumu/stabilizēšanos, bet, piemēram, ar konkrētu slodzes faktoru izraisītas mirstības samazināšanos vai ar konkrētu svarīgāko teritoriju aizsardzību/atjaunošanu. Plāna iedarbīgums jāvērtē, ņemot vērā plāna pasākumu ietekmi uz populācijas lielumu/izplatību. Piemēram, ja ir atjaunotas vairākas sugai svarīgas teritorijas (sasniegts īstermiņa mērķis) un ilgtermiņa mērķis ir stabilizēt sugas populāciju, bet populācijas lielums turpina (nemainīgā ātrumā) samazināties, jāatzīmē atbilde “b) [sugas stāvoklis] ir bez izmaiņām”.

Izraugās vienu no šiem sugas stāvokļa raksturojumiem:

(a)	virzās uz plāna virsmērķi/mērķiem;

(b)	ir bez izmaiņām;

(c)	turpina attālināties no plāna virsmērķa/mērķiem.

10.4.   Nedrošā saglabāšanās stāvoklī esošu medījamo sugu pārvaldības plānu (MP) iedarbīguma novērtējums

Šis lauks attiecas uz medījamām sugām, kuru saglabāšanās stāvoklis nav drošs. To izmanto, lai, salīdzinot ar pārvaldības plānos (MP) izvirzītajiem mērķiem, populācijas lieluma un areāla/izplatības izteiksmē informētu par šo sugu stāvokli valsts mērogā. Šis lauks jāaizpilda par sugām, kurām ir pārvaldības plāni (MP). To taksonu saraksts, kuriem ir izstrādāti starptautiski/daudzpusēji plāni, dots uzziņu portālā (33). Uzziņu portālā ir arī sīkāks saraksts ar mērķiem, kuri jāņem vērtā katras sugas novērtējumā.

Izraugās vienu no šiem sugas stāvokļa raksturojumiem (sk. par 10.3. lauku dotos norādījumus):

(a)	uzlabojas;

(b)	ir bez izmaiņām;

(c)	turpina pasliktināties.

10.5.   Sīkākas informācijas avoti

Šajā laukā dalībvalstis norāda saites uz relevantām tīmekļa vietnēm, pievieno tīmekļa saites un/vai dod bibliogrāfiskas atsauces uz relevantām publikācijām (piemēram, uz nacionālo plānu), norāda atbildīgo organizāciju kontaktinformāciju u. c.

11.   AR II PIELIKUMA SUGĀM SAISTĪTĀ INFORMĀCIJA (DIREKTĪVAS 2009/147/EK 7. PANTS)

Šajā iedaļā informāciju norāda sugas/pasugas līmenī.

11.1.   Vai šī suga jūsu valstī ir medījama?

Ne visas Direktīvas 2009/147/EK II pielikumā uzskaitītās sugas tiek medītas visās (attiecīgajās) dalībvalstīs. Norāda, vai konkrētā suga valstī (34) patiešām tiek medīta. Ja ir, zemāk aizpilda 11.2.–11.4. lauku.

Šajā laukā norāda, vai valstī tiek praktizēta šīs sugas medīšana. Piemēram, ja valsts/reģionālajos tiesību aktos suga nav klasificēta pie medījamām sugām (un tādējādi to medīt nedrīkst) vai ja (attiecībā uz medījamām sugām) pastāv pastāvīgs medību aizliegums, atbildei jābūt noliedzošai. Sīkākas ziņas var sniegt 11.4. laukā “Papildu informācija”.

11.2.   Nomedītie putni

Par katru no sešiem pārskata perioda gadiem norāda valstī nomedīto putnu (īpatņu) skaitu gadā / medību sezonā: 11.2.a) laukā norāda vienību (īpatņi) un attiecīgā gadījumā aizpilda arī 11.2.b) lauku (medību sezona; nav jānorāda obligāti) un 11.2.c) lauku, kurā sniedz informāciju par katru medību sezonu vai gadu (ja medību sezonu atsevišķi neizdala). 2019.–2024. gadā pārskata perioda pirmā medību sezona ir 2018./2019. medību gads (sezona sākas 2018. gada rudenī, beidzas 2019. gada pavasarī), bet sestā sezona ir 2023./2024. medību gads. Ja zināma precīza vērtība, to norāda kā minimuma, tā maksimuma laukā. Ja pieejams tikai minimālais vai tikai maksimālais skaits, to norāda attiecīgi par minimumu vai par maksimumu. Paredzēta arī atbilde “Daudzums nav zināms”.

Ja nomedīto putnu statistika ir pieejama tikai par sugu grupu bez uzticama sadalījuma pa sugām, 11.2. laukā norāda katras sugas proporcijas aplēsi (piemēram, 50–90 % dominējošajai sugai un 0–5 % pārējām sugām), kuru paziņo kā minimālo un kā maksimālo vērtību. 11.4. laukā “Papildu informācija” to attiecīgi paskaidro (piemēram, “Statistika par nomedītajiem putniem (minimums un maksimums) atbilst sugu grupai ([1. suga], [2. suga], [x. suga]), bet domājams, ka >90 % veido suga, kas ir šā ziņojuma priekšmets”). Noteikšanas metodei (11.3. lauks) jāatspoguļo tas, ka paziņotie skaitļi ir tuvinājums, un attiecīgi jāatzīmē b) vai c) variants.

11.3.   Nomedīto putnu daudzuma noteikšanas metode

Norāda variantu, kurš vislabāk apraksta medību statistikas iegūšanas metodi:

(a)	veikta pilnīga uzskaite vai statistiski robusta aplēse;

(b)	aplēsts, galvenokārt ekstrapolējot no ierobežota datu apjoma;

(c)	aplēsts, vadoties galvenokārt pēc eksperta atzinuma, kuru pamato ļoti ierobežots datu apjoms;

(d)	datu nepietiek / datu nav

11.4.   Papildu informācija (nav obligāta)

Pievieno tīmekļa saites vai dod bibliogrāfiskas atsauces uz galvenajiem informācijas avotiem, kas izmantoti, lai aizpildītu 11. iedaļas laukus. Attiecīgā gadījumā informē arī par nacionālajiem ziņojumiem vai tiešsaistes datubāzēm. Šeit var sniegt arī jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar statistiku par nomedītajiem putniem, piemēram, informāciju par datu kvalitāti/precizitāti validējošām pārbaudēm vai papildu demogrāfiskos datus, ja tādi tiek vākti (piemēram, izmantojot spārnu uzskaites). Šeit var ziņot arī par visām nesenajām uzskaišu metodikas vai ziņošanas rīku izmaiņām.

Izmantotā literatūra

BirdLife International (2004) Birds in Europe: population estimates, trends and conservation status. BirdLife International (BirdLife Conservation Series No. 12), Cambridge, UK.

del Hoyo, J. & Collar, N.J. (2014) HBW and BirdLife International Illustrated Checklist of the Birds of the World. Volume 1: Non-passerines. Lynx Edicions, Barcelona.

Hagemeijer, E.J.M. & Blair, M., eds. (1997) The EBCC Atlas of European Breeding Birds: their distribution and abundance. T & A D Poyser, London.

Sokos, C. & Birtsas, P. (2014) The last indigenous black-necked pheasant population in Europe. G@lliformed 8: 13–22.

Tucker, G.M. & Heath, M.F. (1994) Birds in Europe: their conservation status. BirdLife International (BirdLife Conservation Series No. 3), Cambridge, UK.