13.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, Euratom) 2022/2434

(2022. gada 6. decembris),

ar ko groza Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 attiecībā uz diversificētas finansēšanas stratēģijas kā vispārējas aizņemšanās metodes izveidi

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 322. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (3) (“Finanšu regula”) 220. pantā ir paredzēts, ka Komisija attiecīgajā pamataktā ir pilnvarota Savienības vai Euratom vārdā aizņemties līdzekļus, lai attiecīgās summas aizdotu tālāk atbalsta saņēmējām dalībvalstīm vai trešām valstīm saskaņā ar nosacījumiem, kas piemērojami aizņēmumiem. Naudas plūsmas starp aizņemtajiem līdzekļiem un aizdevumiem šajā nolūkā ir savstarpēji saskaņotas. Tas nozīmē, ka Savienībai ir jāveic tirgus operācijas, pamatojoties uz izmaksu vajadzībām katrā konkrētajā aizdevumu gadījumā, un tas ierobežo iespēju saskaņoti plānot dažādas aizņēmumu operācijas un strukturēt termiņus, lai sasniegtu vislabākās izmaksas.

(2)

Individuālu finansiālās palīdzības programmu finansēšana, izmantojot atsevišķas finansēšanas metodes, rada izmaksas un sarežģījumus, jo dažādas finansiālās palīdzības programmas pretendē uz ierobežotu skaitu finansējuma iespēju. Tas sadrumstalo Savienības parāda vērtspapīru piedāvājumu un samazina likviditāti un investoru interesi par atsevišķajām programmām, neskatoties uz to, ka visiem Savienības parāda vērtspapīriem ir vienādi augsta kredītkvalitāte. Finansiālā palīdzība tādēļ būtu jāorganizē saskaņā ar vienotu finansēšanas metodi, kas uzlabo Savienības obligāciju likviditāti un Savienības emisiju pievilcību un izmaksu lietderību.

(3)

Vienotas finansēšanas metodes nepieciešamība tiek jo īpaši uzsvērta saistībā ar finansiālo atbalstu Ukrainai, ņemot vērā tās steidzamās finansēšanas vajadzības. Nesenā pieredze saistībā ar finansējuma vajadzībām Ukrainai ir atklājusi trūkumus, ko rada sadrumstalota pieeja Savienības parāda organizēšanai. Lai stiprinātu Savienības kā euro denominētu parāda vērtspapīru emitenta stāvokli, ir ārkārtīgi svarīgi organizēt visas jaunās emisijas, izmantojot vienotu finansēšanas metodi.

(4)

Vienotas finansēšanas metodes modelis un lielākā daļa infrastruktūras elementu, kas nepieciešami tās īstenošanai, jau ir izveidoti diversificētas finansēšanas stratēģijas veidā saskaņā ar Padomes Lēmumu (ES, Euratom) 2020/2053 (4). Minētā stratēģija ir ļāvusi sekmīgi piesaistīt līdzekļus dotācijām un aizdevumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (5) un vairākām citām Savienības programmām, kas minētas Padomes Regulā (ES) 2020/2094 (6). Ņemot vērā to operāciju paredzamo sarežģītību, kas vajadzīgas, lai apmierinātu Ukrainas steidzamās finansēšanas vajadzības un prognozētu iespējamās turpmākās aizņēmumu un aizdevumu operācijas, ir lietderīgi izveidot diversificētas finansēšanas stratēģiju kā vienotu finansēšanas metodi aizņēmumu operāciju īstenošanai.

(5)

Diversificētas finansēšanas stratēģijas izmantošanai būtu jāļauj elastīgi īstenot finansēšanas programmu, vienlaikus pilnībā ievērojot budžeta neitralitātes un budžeta līdzsvara principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 310. panta 1. punktā. Finansēšanas programmas izmaksas būtu pilnībā jāsedz atbalsta saņēmējiem, pamatojoties uz vienotu izmaksu sadalījuma metodiku, kas nodrošina izmaksu pārredzamu un proporcionālu sadalījumu. Saskaņā ar Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunktu atmaksas saistības būtu jāsedz finansiālās palīdzības saņēmējiem.

(6)

Lai īstenotu diversificētas finansēšanas stratēģiju, būtu jāievēro vienots noteikumu kopums attiecībā uz visām aizņēmumu un aizdevumu programmām, kuru pamatā ir šī stratēģija. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāpievieno Finanšu regulā iekļautajiem horizontālajiem finanšu noteikumiem, ko Eiropas Parlaments un Padome pieņēmuši, pamatojoties uz LESD 322. pantu.

(7)

Diversificētas finansēšanas stratēģijai būtu jānodrošina Komisijai lielāka elastība attiecībā uz atsevišķu finansēšanas darījumu grafiku un termiņu un jāļauj veikt regulāras un stabilas izmaksas dažādām atbalsta saņēmējvalstīm. Šādas stratēģijas pamatā vajadzētu būt finansēšanas instrumentu apvienošanai. Tas ļautu Komisijai elastīgi organizēt maksājumus atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no tirgus apstākļiem izmaksas laikā, vienlaikus arī samazinot risku, ka Komisijai būtu jāpiesaista fiksētas summas svārstīgos vai nelabvēlīgos apstākļos.

(8)

Lai Komisijai dotu minēto elastību, būtu jāizveido kopējs likviditātes fonds. Šāda centralizēta likviditātes funkcija piešķirtu Savienībai noturīgākas finansēšanas spējas un spēju izturēt pagaidu neatbilstības starp visām ienākošajām un izejošajām naudas plūsmām, pamatojoties uz stabilu likviditātes prognozēšanas spēju.

(9)

Komisijai būtu jāīsteno visi nepieciešamie darījumi, kuru mērķis ir regulāra klātbūtne kapitāla tirgū, vislabāko iespējamo finansēšanas izmaksu nodrošināšana un darījumu ar Savienības un Euratom parāda vērtspapīriem veicināšana.

(10)

Tādēļ, paplašinot diversificētas finansēšanas stratēģiju, lai attiecinātu to uz plašāku programmu klāstu, ir lietderīgi, ka Komisija nosaka vajadzīgos pasākumus tās īstenošanai. Minētajiem pasākumiem būtu jāietver pārvaldības sistēma, riska pārvaldības procedūras un izmaksu sadalījuma metodika, kurā būtu jāievēro Finanšu regulas 220. panta 5. punkta e) apakšpunkts. Lai nodrošinātu pārredzamību, Komisijai būtu regulāri un vispusīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome par visiem tās aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem.

(11)

Tādēļ būtu jāgroza Finanšu regula.

(12)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad attiecībā uz jau piešķirtu finansiālo palīdzību un attiecībā uz finansiālo palīdzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/…, ar ko izveido instrumentu atbalsta sniegšanai Ukrainai 2023. gadam (makrofinansiālā palīdzība +) (7), šī regula būtu jāpiemēro tikai tādām finansiālās palīdzības programmām, kuru pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk.

(13)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Krievijas neprovocētā un nepamatotā agresijas kara pret Ukrainu izraisītie ārkārtas apstākļi, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, LESD un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(14)

Ņemot vērā situāciju Ukrainā, šai regulai steidzamības kārtā būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 groza šādi:

1)

regulas 220. panta 2. un 7. punktu svītro;

2)

iekļauj šādu pantu:

“220.a pants

Diversificētas finansēšanas stratēģija

1.   Komisija īsteno diversificētas finansēšanas stratēģiju, kas ietver aizņēmumus, kas atļauti ar Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 (*1) 5. panta 1. punktu, un, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, aizņēmumu un parāda pārvaldības darbības, lai finansētu finansiālās palīdzības programmas. Diversificētas finansēšanas stratēģiju īsteno, veicot visus nepieciešamos darījumus, kuru mērķis ir regulāra klātbūtne kapitāla tirgū, tā balstās uz finansēšanas instrumentu apvienošanu un izmanto kopēju likviditātes fondu.

2.   Komisija izveido vajadzīgo kārtību diversificētas finansēšanas stratēģijas īstenošanai. Komisija regulāri un vispusīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi par visiem tās aizņēmumu un parādu pārvaldības stratēģijas aspektiem.

(*1)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembra) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).”"

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro finansiālās palīdzības programmām, attiecībā uz kurām pamatakti stājas spēkā 2022. gada 9. novembrī vai vēlāk.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 6. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Z. STANJURA


(1)  2022. gada 22. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 24. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 6. decembra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums (ES, Euratom) 2020/2053 (2020. gada 14. decembris) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu un ar ko atceļ Lēmumu 2014/335/ES, Euratom (OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(6)  Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433 I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(7)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta.