1.   Lai uzlabotu Savienības un dalībvalstu spēju aizsargāt cilvēku veselību, ko panāk ar cilvēku infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmu profilaksi un kontroli, Centra kompetence ir noteikt un novērtēt pašreizējos un jaunus infekcijas slimību radītus apdraudējumus cilvēku veselībai un saistītās īpašās veselības problēmas, ziņot par tiem un vajadzības gadījumā nodrošināt, ka informācija par tiem ir viegli piekļūstama. Centrs rīkojas sadarbībā ar dalībvalstu kompetentajām struktūrām vai pēc savas iniciatīvas, izmantojot specializētu tīklu. Centra kompetence ir arī sniegt zinātniski pamatotus ieteikumus un atbalstu tam, kā Savienības un valstu līmenī, kā arī pārrobežu starpreģionālā un reģionālā līmenī attiecīgā gadījumā koordinēt reaģēšanu uz šādiem draudiem. Sniedzot šādus ieteikumus, Centrs vajadzības gadījumā sadarbojas ar dalībvalstīm un ņem vērā esošos valstu krīzes pārvarēšanas plānus un katras dalībvalsts attiecīgos apstākļus.

Ja notiek nezināmas izcelsmes slimību uzliesmojumi, kas var izplatīties Savienībā vai uz to, Centrs rīkojas pēc savas iniciatīvas, līdz tiek noskaidrots slimības uzliesmojuma avots. Ja ir skaidrs, ka uzliesmojums nav infekcijas slimības uzliesmojums, Centrs rīkojas tikai sadarbībā ar koordinējošām kompetentajām struktūrām un pēc to pieprasījuma un sniedz riska novērtējumu.

Lai nodrošinātu, ka darbība ir visaptveroša, saskaņota un papildina citas darbības un ka darbības tiek koordinētas, Centrs, īstenojot savu kompetenci, ievēro dalībvalstu, Komisijas un citu Savienības struktūru vai aģentūru pienākumus un tādu trešo valstu un starptautisku organizāciju pienākumus, kas darbojas sabiedrības veselības aizsardzības jomā, jo īpaši PVO.

Centrs atbalsta darbu, ko veic Veselības drošības komiteja (HSC), kura izveidota ar Regulas (ES) 2022/2371 4. pantu, Padome, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā citas Savienības struktūras, lai veicinātu to attiecīgo darbību efektīvu savstarpēju saskaņotību un koordinētu reaģēšanu uz nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem savu pilnvaru ietvaros.

2.   Centrs veic šādus uzdevumus:

3.   Centrs, Komisija, attiecīgās Savienības struktūras vai aģentūras un dalībvalstis pārredzami sadarbojas, lai veicinātu to attiecīgo darbību efektīvu savstarpēju saskaņotību un sinerģiju starp tām.”

1.   Centrs atbalsta un pastāvīgi attīsta kompetento struktūru tīklošanas darbības, nodrošinot Komisijai un dalībvalstīm koordināciju un zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas un nodrošinot specializēto tīklu darbību.

2.   Centrs ir atbildīgs par Regulas (ES) 2022/2371 13. panta 1. punktā minētā epidemioloģiskās uzraudzības tīkla integrētu darbību, par ar veselību saistītu vides apdraudējumu uzraudzību, kā minēts minētās regulas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā, un par ES references laboratoriju tīkla darbību, kā minēts minētās regulas 15. pantā.

Tas jo īpaši:

3.   Centrs, izmantojot epidemioloģiskās uzraudzības tīklu:

4.   Katra dalībvalsts izraugās kompetento koordinējošo struktūru un izraugās arī valsts koordinatoru, valsts kontaktpunktus un operatīvos kontaktpunktus, kas ir būtiski sabiedrības veselības funkcijām, tostarp epidemioloģiskajai uzraudzībai, un dažādām slimību grupām un atsevišķām slimībām, kā arī atbalsta sniegšanai gatavības un reaģēšanas jomā.

Valstu kontaktpunkti veido tīklus, kas Centram sniedz zinātniskas un tehniskas konsultācijas.

Valstu kontaktpunkti un operatīvie kontaktpunkti, kas izraudzīti mijiedarbībai ar Centru attiecībā uz konkrēto slimību, veido konkrētās slimības vai konkrētu slimību grupas tīklus, kuru uzdevumos ietilpst valsts uzraudzības datu iesniegšana, kā arī priekšlikumu par infekcijas slimību profilaksi un kontroli iesniegšanu Centram.

Dalībvalstis informē Centru un citas dalībvalstis par šajā punktā paredzēto izraudzīšanos, kā arī par visām izmaiņām tajās.

5.   Centrs sadarbojas ar kompetentajām struktūrām, jo īpaši zinātnisku atzinumu, zinātniskas un tehniskas palīdzības sagatavošanas darbā, tāda vienota formāta salīdzināmu datu vākšanā, kas atvieglo kumulēšanu, un jaunu veselības apdraudējumu noteikšanā.

6.   Centrs nodrošina Regulas (ES) 2022/2371 15. pantā minēto references laboratoriju tīkla darbību un koordināciju, lai diagnosticētu, atklātu, noteiktu, ģenētiski sekvencētu un raksturotu infekcijas ierosinātājus, kuriem piemīt potenciāls apdraudēt sabiedrības veselību.

7.   Centrs sniedz zinātnisku un tehnisku palīdzību, lai palīdzētu dalībvalstīm pilnveidot savas atklāšanas un sekvencēšanas spējas, jo īpaši tām dalībvalstīm, kurām nav pietiekamu spēju.

8.   Sekmējot ekspertu un references laboratoriju sadarbību, Centrs veicina tādu infekcijas ierosinātāju pietiekamu diagnostikas, atklāšanas, noteikšanas un raksturošanas spējas attīstību Savienībā, kuriem piemīt potenciāls apdraudēt sabiedrības veselību. Centrs uztur un paplašina šādu sadarbību un atbalsta kvalitātes nodrošināšanas shēmu īstenošanu.

9.   Centrs nodrošina to dalībvalstu dienestu tīkla darbību un koordinēšanu, kuri atbalsta cilvēku izcelsmes vielu izmantošanu, lai palīdzētu nodrošināt, ka šādas vielas ir mikrobioloģiski drošas, šajā nolūkā pārraugot, novērtējot un palīdzot risināt attiecīgos slimību uzliesmojumus, kuriem piemīt potenciāls radīt nopietnus pārrobežu veselības apdraudējumus, un lai aizsargātu pacientus, kuriem šādas vielas ir vajadzīgas.”

1.   Centrs atbalsta dalībvalstis infekcijas slimību profilakses un kontroles spēju stiprināšanā un datu vākšanas procesa uzlabošanā un atvieglošanā, izmantojot datu sadarbspējīgu apmaiņu.

2.   Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, Eiropas Zāļu aģentūru (EMA) un citām attiecīgām Savienības struktūrām un aģentūrām, kā arī starptautiskām organizācijām, Centrs izstrādā satvaru infekcijas slimību un saistīto īpašo veselības problēmām, ieskaitot sociālekonomiskos riska faktorus, vakcīnnovēršamas slimības, rezistenci pret antimikrobiāliem līdzekļiem, veselības veicināšanu, veselības izglītību, veselībpratību un uzvedības maiņu.

3.   Centrs var sniegt pamatnostādnes infekcijas slimību profilakses un kontroles programmu izveidei. Tas izvērtē un pārrauga šādas programmas, lai sniegtu pierādījumus zinātniski pamatotiem ieteikumiem nolūkā koordinēt, stiprināt un uzlabot šādas programmas valstu, pārrobežu starpreģionālā un Savienības līmenī un attiecīgā gadījumā starptautiskā līmenī.

4.   Centrs pārrauga vakcinācijas aptveres līmeni attiecībā uz izplatītākajām infekcijas slimībām katrā dalībvalstī, ņemot vērā valsts un reģionālo vakcinācijas grafiku īpatnības.

5.   Centrs koordinē neatkarīgus pēcreģistrācijas pārraudzības pētījumus par vakcīnu efektivitāti un drošumu un vāc jaunu informāciju, izmanto attiecīgos datus, ko savākušas kompetentās struktūras, vai abus. Minēto darbu veic kopā ar EMA, jo īpaši izmantojot jaunu vakcīnu pārraudzības platformu.”

1.   Centrs sadarbībā ar attiecīgajām Savienības struktūrām, aģentūrām, starptautiskām organizācijām un attiecīgā gadījumā pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, piemēram, pacientu organizāciju un sabiedrības veselības organizāciju pārstāvjiem, sniedz dalībvalstīm un Komisijai zinātniski pamatotus ieteikumus un zinātniskas un tehniskas speciālās zināšanas saskaņā ar atbilstīgu darba vienošanos, kas ar Komisiju noslēgta novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanas jomā.

2.   Centrs ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un Komisiju:

1.   Centrs sniedz zinātnisku atzinumu par jautājumiem, kas ietilpst tā kompetencē:

2.   Zinātnisko atzinumu pieprasījumos, kas minēti 1. punktā, izskaidro izskatāmo zinātnisko jautājumu un attiecīgās Savienības intereses, un tiem pievieno pietiekamu vispārējo informāciju par šo jautājumu. Vajadzības gadījumā, ja zinātniskajos atzinumos galvenā uzmanība ir pievērsta konkrētai dalībvalstij, attiecīgajai dalībvalstij dod iespēju sniegt savu ieguldījumu ar speciālām zināšanām.

3.   Centrs nodrošina, ka tas spēj paredzēt un ātri reaģēt, lai termiņā, par ko savstarpēji vienojas, sniegtu zinātniskus atzinumus. Centra zinātniskajiem atzinumiem ir jābūt pieejamiem politikas veidotājiem un tādiem, lai viņi tos varētu izmantot.

4.   Ja par vienu un to pašu jautājumu ir iesniegti dažādi pieprasījumi vai ja pieprasījums neatbilst 2. punktam, Centrs var atteikties sniegt zinātnisku atzinumu vai arī var ierosināt grozījumus minētajā pieprasījumā, apspriežoties ar iestādi, komiteju, aģentūru vai dalībvalsti, kas iesniegusi pieprasījumu. Ja pieprasījums tiek atteikts, Centrs sniedz iestādei, komitejai, aģentūrai vai dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, atteikuma iemeslus.

5.   Ja Centrs jau sniedzis zinātnisku atzinumu par konkrēto pieprasījumā norādīto jautājumu un secina, ka tā pārskatīšanai nav zinātniska pamatojuma, iestādei, komitejai, aģentūrai vai dalībvalstij, kas iesniegusi pieprasījumu, sniedz informāciju, kas šādu secinājumu pamato.

6.   Centra iekšējos noteikumos precizē prasības attiecībā uz zinātniskā atzinuma publicēšanai piemērojamo formātu, pamatojumu un pārredzamības noteikumiem.”

1.   Centrs atbalsta Komisiju un tai palīdz, izmantojot EWRS saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2371 18. pantu un kopā ar dalībvalstīm nodrošinot spēju koordinēti un savlaicīgi reaģēt uz veselības apdraudējumiem.

2.   Centrs:

3.   Centrs kopā ar Komisiju, HSC un dalībvalstīm strādā pie tā, lai uzlabotu attiecīgo datu paziņošanu ar EWRS starpniecību nolūkā veicināt minētā procesa digitalizāciju un tā integrēšanu valstu uzraudzības sistēmās.

4.   Centrs kopā ar Komisiju un HSC strādā pie EWRS pastāvīgas atjaunināšanas, tostarp lai izmantotu modernās tehnoloģijas, piemēram, digitālās mobilās lietotnes, mākslīgā intelekta un datormodelēšanas un simulācijas modeļus vai citas automatizētas kontaktu izsekošanas tehnoloģijas un brīdināšanas lietotnes, balstoties uz dalībvalstu izstrādātajām kontaktu izsekošanas tehnoloģijām, kā arī strādā pie EWRS funkcionālo prasību noteikšanas.

5.   Centrs kopā ar Komisiju, HSC, e-veselības tīklu un attiecīgajiem dalībvalstu ekspertiem strādā pie tā, lai sīkāk noteiktu funkcionālās prasības kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotnēm vai, ja nepieciešams, citiem digitālajiem rīkiem un to sadarbspējai, ņemot vērā esošo infrastruktūru un pakalpojumus, piemēram, ģeolokācijas pakalpojumus, ko nodrošina ES Kosmosa programma.

6.   Centrs ir atbildīgs par likumības, drošības un konfidencialitātes nodrošināšanu personas datu apstrādes darbībām, kuras veic EWRS ietvaros un kontaktu izsekošanas un brīdināšanas lietotņu vai, ja nepieciešams, citu digitālo rīku sadarbspējas kontekstā, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (*2) 33. un 36. pantu.

1.   Centrs sniedz ātros riska novērtējumus saskaņā ar Regulas (ES) 2022/2371 20. pantu, ja pastāv nopietns pārrobežu veselības apdraudējums, kas minēts minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, tostarp, ja tas attiecas uz cilvēku izcelsmes vielām, ko potenciāli var ietekmēt infekcijas slimības, vai minētās regulas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā. Šādus novērtējumus sniedz laikus.

2.   Riska novērtējumos, kuri minēti 1. punktā, kā pamatu koordinēšanai HSC ietvaros iekļauj vispārīgus un mērķtiecīgus zinātniski pamatotus ieteikumus un iespējas reaģēšanai, piemēram, attiecībā uz:

3.   Šā panta 1. punkta nolūkos Centrs koordinē riska novērtējumu sagatavošanu, attiecīgā gadījumā iesaistot valstu kontaktpunktus vai dalībvalstu ekspertus, attiecīgās aģentūras vai starptautiskās organizācijas, piemēram, PVO.

Centrs nosaka reglamentu saistībā ar riska novērtējumiem, jo īpaši attiecībā uz ekspertu iesaistīšanu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstu speciālās zināšanas ir neatkarīgas un reprezentatīvas.

4.   Ja riska novērtējums neietilpst Centra pilnvarās, un pēc tās aģentūras vai struktūras pieprasījuma, kura veic riska novērtējumu saskaņā ar tās pilnvarām, Centrs bez liekas kavēšanās aģentūrai vai struktūrai sniedz visu attiecīgo informāciju un datus, kas ir tā rīcībā.

5.   Centrs kopā ar dalībvalstīm strādā pie tā, lai uzlabotu to riska novērtēšanas spējas.”

1.   Centrs atbalsta reaģēšanas koordinēšanu HSC ietvaros, kā minēts Regulas (ES) 2022/2371 21. pantā, ja pastāv nopietns pārrobežu veselības apdraudējums, kas minēts minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktā, tostarp, ja tas attiecas uz cilvēku izcelsmes vielām, ko potenciāli var ietekmēt infekcijas slimības, vai minētās regulas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, jo īpaši sniedzot zinātniski pamatotus ieteikumus un iespējas saistībā ar:

2.   Centrs atbalsta koordinētu Savienības reakciju pēc dalībvalsts, Padomes, Komisijas, HSC vai Savienības struktūru vai aģentūru pieprasījuma.”

1.   Centrs izveido ES veselības aizsardzības darba grupu un nodrošina, ka ir pastāvīga kapacitāte un iespēja to mobilizējot palielināt un izmantot ārkārtas gadījumā. ES veselības aizsardzības darba grupa sadarbībā ar PVO sniedz palīdzību attiecībā uz novēršanas, gatavības un reaģēšanas plānošanas pieprasījumiem, vietēja līmeņa reaģēšanu uz infekcijas slimību uzliesmojumiem un pēcdarbības pārskatiem dalībvalstīs un trešās valstīs. ES veselības aizsardzības darba grupā ietilpst Centra personāls un eksperti no dalībvalstīm, stipendiju programmām un starptautiskām un bezpeļņas organizācijām.

Centrs attīsta spējas īstenot lauka epidemioloģiju un pētījumus un vākt attiecīgus datus, piemēram, par infekcijas slimību variantiem, izmantojot specializētu ES references laboratoriju tīklu vai savus resursus.

2.   Centrs sadarbībā ar Komisiju izstrādā satvaru, lai noteiktu ES veselības aizsardzības darba grupas organizatorisko struktūru un pastāvīgo spēju izmantošanu.

Pēc Komisijas un dalībvalstu kopīga pieprasījuma mobilizē ES veselības aizsardzības darba grupas uzlabotās ārkārtas spējas. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem procedūras attiecībā uz ES veselības aizsardzības darba grupas uzlaboto ārkārtas spēju mobilizēšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30.a panta 2. punktā.

3.   Centrs nodrošina, ka ES veselības aizsardzības darba grupas darbība ir koordinēta ar Eiropas Medicīniskā korpusa spējām un citām attiecīgām spējām Savienības civilās aizsardzības mehānisma un starptautisku organizāciju mehānismu ietvaros, kā arī minētās spējas papildina un integrē.

4.   Centrs ar ES veselības aizsardzības darba grupas starpniecību nodrošina Savienības ekspertu reaģēšanai uz vietas dalību starptautiskās reaģēšanas vienībās, kuras mobilizē PVO Ārkārtas situāciju programmas mehānisms veselības jomā un Globālā uzliesmojuma brīdināšanas un reaģēšanas tīkls (GOARN), saskaņā ar atbilstošu darba vienošanos, kas noslēgta ar Komisiju.

5.   Centrs pēc Komisijas pieprasījuma un sadarbībā ar dalībvalstīm veicina to, ka tiek attīstītas Centra personāla un ekspertu no dalībvalstīm un EEZ valstīm, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kā arī no Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un partnervalstīm spējas reaģēt uz vietas un krīžu pārvarēšanas speciālās zināšanas.

6.   Centrs, izveidojot mehānismu ES veselības aizsardzības darba grupas mobilizēšanai un izmantošanai, uztur ES veselības aizsardzības darba grupas pastāvīgās spējas un uzlabo zināšanas par konkrētām valstīm, kuras nepieciešamas, lai īstenotu misijas dalībvalstīs pēc Komisijas un attiecīgo dalībvalstu kopīga pieprasījuma, sniegtu zinātniski pamatotus ieteikumus par gatavību veselības apdraudējumiem un reaģēšanu uz tiem un sagatavotu pēcdarbības pārskatus savu pilnvaru ietvaros.

7.   Pēc Komisijas un dalībvalstu pieprasījuma Centrs iesaistās ilgtermiņa spēju veidošanas projektos, kuru mērķis ir stiprināt gatavības spējas saskaņā ar SVAN trešās valstīs ārpus Eiropas, jo īpaši partnervalstīs.”

1.   Direktoru(-i) ieceļ Valde, izraugoties to no saraksta ar vismaz trim kandidātiem, kurus ieteikusi Komisija pēc atklāta konkursa, ko rīko pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un citur ir publicēts uzaicinājums paust ieinteresētību, kuru ir apstiprinājusi Valde. Minētajā amatā ieceļ uz piecu gadu termiņu, ko vienu reizi var pagarināt uz papildu termiņu līdz pieciem gadiem.

2.   Pirms iecelšanas amatā Valdes izvirzīto kandidātu nekavējoties uzaicina sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz minētās iestādes locekļu jautājumiem.”

1.   Šī regula neskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (*4) un Direktīvu 2002/58/EK (*5) un Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pienākumus attiecībā uz personas datu apstrādi saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1725, kad tie pilda savus pienākumus.

2.   Centrs neapstrādā personas datus, izņemot gadījumus, kad tas ir vajadzīgs tā kompetences īstenošanai. Attiecīgā gadījumā personas datus padara anonīmus tā, lai datu subjekts nebūtu identificējams.

1.   Neskarot 20. pantu, Centrs neizpauž trešām personām tā saņemto konfidenciālo informāciju, kurai prasīta un ir pamatota konfidencialitāte, izņemot informāciju, kas jādara pieejama publiski, ja tas vajadzīgs attiecīgos apstākļos, lai aizsargātu sabiedrības veselību. Ja konfidenciālo informāciju ir sniegusi dalībvalsts, šo informāciju neizpauž bez minētās dalībvalsts iepriekšējas piekrišanas.

Uz Centra un tā personāla darbu attiecas Komisijas noteikumi par drošību attiecībā uz ES klasificētas informācijas aizsardzību, kas izklāstīti Komisijas Lēmumos (ES, Euratom) 2015/443 (*6) un (ES, Euratom) 2015/444 (*7).

2.   Uz Valdes locekļiem, direktoru(-i), Konsultatīvās padomes locekļiem, kā arī neatkarīgiem ekspertiem, kas piedalās zinātnes ekspertu grupu darbā, un Centra personālu pat pēc pienākumu pildīšanas beigām attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu saskaņā ar LESD 339. pantu.

3.   Centra sniegto zinātnisko atzinumu secinājumi, kas attiecas uz paredzamu ietekmi uz veselību, nekādā ziņā nav konfidenciāli.

4.   Centrs savos iekšējos noteikumos paredz praktiskus pasākumus 1. un 2. punktā minēto konfidencialitātes noteikumu īstenošanai.

5.   Centrs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu informācijas, kas attiecas uz tā uzdevumiem, apmaiņu ar Komisiju, dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar citām Savienības iestādēm, Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī starptautiskām organizācijām un trešām valstīm saskaņā ar atbilstīgu darba vienošanos, kas noslēgta ar Komisiju.

6.   Centrs izstrādā, ievieš un ekspluatē informācijas sistēmu, kas ļauj apmainīties ar klasificētu un sensitīvu neklasificētu informāciju, kā noteikts šajā pantā.

1.   Dalībvalstis, Valdes locekļi un tieši un individuāli skartās trešās personas var vērsties pie Komisijas par jebkādu Centra darbību, tiešu vai netiešu, lai tā izskata minētās darbības likumību (“administratīvā prasība”).

2.   Jebkādu administratīvo prasību nodod Komisijai izskatīšanai 15 dienu laikā kopš dienas, kad attiecīgā persona pirmo reizi uzzinājusi par attiecīgo darbību.

3.   Komisija pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Ja minētajā laikposmā lēmumu nepieņem, administratīvo prasību uzskata par noraidītu.

4.   Prasību atzīt par spēkā neesošu Komisijas skaidri vai netieši izteikto šā panta 3. punktā minēto lēmumu noraidīt administratīvo prasību var iesniegt izskatīšanai Eiropas Savienības Tiesā saskaņā ar LESD 263. pantu.”

1.   Komisijai palīdz Nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu komiteja, kas izveidota ar Regulu (ES) 2022/2371 Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (*12) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

1.   Līdz 2025. gadam Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Valdei ziņojumu par Centra darbībām, tostarp novērtējumu par to:

2.   Līdz 2025. gadam un pēc tam reizi piecos gados Komisija pasūta neatkarīgu ārēju izvērtējumu par Centra sniegumu attiecībā uz tā mērķiem, pilnvarām, uzdevumiem un procedūrām. Minēto neatkarīgo ārējo izvērtējumu veic, pamatojoties uz uzdevuma ietvariem, ko vajadzības gadījumā apspriež ar Valdi.

Neatkarīgajā ārējā izvērtējumā jo īpaši aplūko iespējamo vajadzību grozīt Centra pilnvaras un jebkādu šādu grozījumu finansiālo ietekmi. Pirmajā izvērtējumā izskata iespēju paplašināt Centra pilnvaras, lai pievērstos pārrobežu veselības apdraudējumu ietekmei uz neinfekcijas slimībām.

Valde izskata neatkarīgā ārējā izvērtējuma secinājumus un vajadzības gadījumā var sniegt Komisijai ieteikumus attiecībā uz pārmaiņām Centrā, tā darba praksi un kompetenci. Komisija nosūta izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Komisija, pamatojoties uz 2. punktā minēto neatkarīgo ārējo izvērtējumu vai ja tā uzskata, ka, ņemot vērā Centram izvirzītos mērķus, piešķirtās pilnvaras un uzticētos uzdevumus, tā turpmāka darbība vairs nav pamatota, var ierosināt šīs regulas attiecīgos noteikumus attiecīgi grozīt.

4.   Komisija ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un attiecīgā gadījumā Valdei par Valdes ieteikumiem un par konstatējumiem, kuri gūti izvērtēšanā, ko tā veikusi saskaņā ar 2. un 3. punktu. Minētos konstatējumus publisko.”