25.11.2022

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 306/1

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/2299

(2022. gada 15. novembris),

ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 attiecībā uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu struktūru, formātu, tehniskajiem aspektiem un procesu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (1), un jo īpaši tās 17. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2018/1999 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir Komisijai jāiesniedz integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodu un kā pamatā ir divpakāpju pieeja, proti, pirmkārt ir jānosaka nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi visās piecās enerģētikas savienības dimensijās un, otrkārt, ir jāplāno attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi to sasniegšanai. Dalībvalstīm savi pirmie galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni 2021.–2030. gada periodam bija jāiesniedz līdz 2019. gada 31. decembrim.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 1. punktu katrai dalībvalstij ik pēc diviem gadiem par sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas gaitu ir jāziņo Komisijai, iesniedzot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas aptver visas piecas enerģētikas savienības dimensijas.

(3)

Šie divgadu progresa ziņojumi ir galvenais avots, kurā Komisija var smelties ziņas, lai saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 29. pantu novērtētu, cik sekmīgi Savienība virzījusies uz enerģētikas savienības mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un kā katrai dalībvalstij sekmējies ar savu nacionālajos integrētajos enerģētikas un klimata plānos izklāstīto mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanu un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 14. pantu dalībvalstīm ik pēc desmit gadiem, proti, nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošanas vidū, ir jāiesniedz atjaunināti integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni. 2021.–2030. gada atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti dalībvalstīm jāiesniedz līdz 2023. gada 30. jūnijam, bet galīgie plāni – līdz 2024. gada 30. jūnijam.

(5)

Šajā regulā noteiktajai divgadu progresa ziņojumu struktūrai, formātam, tehniskajai informācijai un procesam būtu jānodrošina, ka ziņojumi ir pilnīgi un strukturēti, proti, ka tie atspoguļo elementus, kam saskaņā ar šo regulu ir jābūt integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, un informāciju, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 17. un 20.–25. pantā, bet ka tajā pašā laikā netiek radīts lieks administratīvais slogs.

(6)

Dalībvalstīm savos progresa ziņojumos ir jāietver obligātā informācija, kas iekļauta to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, pienācīgi ņemot vērā visus atbrīvojumus vai atkāpes, kas piešķirtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (2) 5. panta 4. punktu. Tāpat ziņojumos jāietver informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem, rīcībpolitikām un pasākumiem, ja tie ir iekļauti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Tā kā ir iespējams, ka savāktie dati gan pirmās ziņošanas brīdī – līdz 2023. gada 15. martam – gan pēc tam –reizi divos gados – ir nepilnīgi, tad ir informācija, kura būtu jāpaziņo tikai tad, ja tā ziņošanas brīdī ir pieejama. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai papildus obligāti sniedzamajām ziņām brīvprātīgi sniegt papildinošu informāciju.

(7)	Dalībvalstīm būtu atsevišķi jāziņo par progresu virzībā uz nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem enerģētikas savienības piecu dimensiju satvarā.

(8)

Tā kā visas enerģētikas savienības dimensijas ir savstarpēji saistītas, rīcībpolitikas un pasākumi var būt relevanti vairākiem integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos noteiktajiem nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, ziņojot par šo rīcībpolitiku un pasākumu finansēšanu un īstenošanu, kā arī par to kvantitatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām, dalībvalstīm būtu pēc vajadzības jāziņo vai nu par atsevišķām rīcībpolitikām un pasākumiem, vai sagrupētām rīcībpolitikām un pasākumiem.

(9)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 I pielikuma norādījumiem par integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu saturu dalībvalstīm būtu arī jāziņo cita relevanta informācija, kas iekļauta to nacionālajos plānos atjaunīgās enerģijas un energoefektivitātes jomā.

(10)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. pantu dalībvalstīm līdz 2021. gada 15. martam un pēc tam reizi divos gados ir Komisijai jāiesniedz integrētie ziņojumi par siltumnīcefekta gāzu rīcībpolitikām un pasākumiem un par prognozēm. Iesniedzot minētos ziņojumus, dalībvalstis izpilda attiecīgo pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 3. punktu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāziņo par sekmēm šīs rīcībpolitikas un pasākumu finansēšanā, un, ja iespējams, jākvantificē šo rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām.

(11)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu dalībvalstīm līdz 2023. gada 15. martam un pēc tam katru gadu ir jāiesniedz Komisijai galīgie siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata dati kopā ar nacionālajiem inventarizācijas ziņojumiem. Iesniedzot galīgos siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskata datus kopā ar nacionālajiem inventarizācijas ziņojumiem līdz attiecīgajam ziņošanas datumam, dalībvalstis izpilda attiecīgo pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 3. punktu. Galīgos ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu, ņem vērā, kad ziņo par sekmēm virzībā uz klimata pārmaiņu mitigācijas mērķu sasniegšanu, ņemot vērā Regulas (ES) 2018/1999 37. panta 4. punktā minēto sākotnējo pārbaužu rezultātus.

(12)	Dalībvalstīm ziņojumi būtu jāiesniedz ar Komisijas vienotā kontaktpunkta starpniecību, izmantojot attiecīgās sasaistītās ziņošanas sistēmas, kas izveidotas Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minētās e-platformas ietvaros.

(13)

Lai dalībvalstu ziņošana būtu efektīvāka, informāciju, kas paziņota citiem ziņošanas kanāliem enerģētikas jomā, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1099/2008, Komisija pēc iespējas aizpildīs iepriekš, izmantojot datus, kas pieejami integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu vajadzībām.

(14)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar enerģētikas savienības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DEFINĪCIJAS

1. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“obligāti, ja piemērojams” attiecas uz šādām dalībvalstīm sniedzamajām informācijas kategorijām:

a)	informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumu vai nacionālo rīcībpolitiku un pasākumiem tikai tādā gadījumā, ja dalībvalstis tos ir nospraudušas vai pieņēmušas;

b)	informācija par to, kā dalībvalstis ievēro ieteikumu, kas izdots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktu, tikai tādā gadījumā, ja Komisija to ir izdevusi;

2)	“obligāti, ja pieejams” attiecas tādas informācijas kategoriju, kas dalībvalstīm jāsniedz tikai tad, ja šāda informācija tām ir pieejama divgadu progresa ziņojuma iesniegšanas brīdī.

II NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR NACIONĀLAJIEM MĒRĶIEM, MĒRĶRĀDĪTĀJIEM UN DEVUMIEM

2. pants

Ziņošana par progresu dekarbonizācijas dimensijā

1. Informāciju par progresu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (3) 2. panta 1. punktā nospraustā Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1. apakšpunktā minēto siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu mērķrādītāju sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas I pielikumā noteiktajā formātā.

Divgadu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu, un gada ziņojumus, kas iesniegti saskaņā ar minētās regulas 26. panta 3. punktu, ņemot vērā minētās regulas 37. panta 4. punktā minētās sākotnējās pārbaudes, Komisija uzskata par divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu, kas jāiesniedz saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju jomu.

2. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 2. apakšpunktā un 20. panta a) punktā minēto atjaunīgās enerģijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas II pielikumā noteiktajā formātā.

3. Informāciju par pielāgošanos, kas minēta Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis ziņo šīs regulas III pielikumā noteiktajā formātā.

3. pants

Ziņošana par progresu energoefektivitātes dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta b) punktā un 21. panta a) punktā minēto energoefektivitātes dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas IV pielikumā noteiktajā formātā.

4. pants

Ziņošana par progresu enerģētiskās drošības dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta c) punktā un 22. panta a) līdz d) punktā minēto enerģētiskās drošības dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas V pielikumā noteiktajā formātā.

5. pants

Ziņošana par progresu iekšējā enerģijas tirgus dimensijā

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta d) punktā un 23. panta 1. punkta a) līdz g) apakšpunktā minēto iekšējā enerģijas tirgus dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas VI pielikumā noteiktajā formātā.

6. pants

Ziņošana par progresu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijā

1. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 4. panta e) punktā un 25. panta a) līdz c) punktā minēto pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijas mērķu, mērķrādītāju un devumu sasniegšanā dalībvalstis ziņo šīs regulas VII pielikumā noteiktajā formātā.

2. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 25. panta d) punktā minēto nacionālo mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam, dalībvalstis ziņo šīs regulas VIII pielikumā noteiktajā formātā.

III NODAĻA

ZIŅOŠANA PAR RĪCĪBPOLITIKĀM UN PASĀKUMIEM

7. pants

Ziņošana par nacionālajām rīcībpolitikām un pasākumiem

1. Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā un 20. līdz 25. pantā minēto nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu, kā arī – attiecīgā gadījumā – jaunu vai atjauninātu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu īstenošanā dalībvalstis ziņo šīs regulas IX pielikumā noteiktajā formātā.

2. Divgadu ziņojumus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, Komisija uzskata par divgadu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu iesniegšanu saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punktu attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju jomu. Ziņojumus, ko iesniedz saskaņā ar 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, dalībvalstis papildina ar šīs regulas 10. un 11. pantā minēto informāciju.

3. Ziņojot par jaunām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) 2018/1999 21. panta b) punkta 3. apakšpunktā, dalībvalstis informāciju paziņo arī šīs regulas X pielikumā noteiktajā formātā.

8. pants

Ziņošana par enerģijas ietaupījumu, kas panākts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. pantu

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas b) līdz d) punktā minēto informāciju dalībvalstis ziņo šīs regulas XI pielikumā noteiktajā formātā.

9. pants

Ziņošana saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu

1. Par Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas g) punktā minēto dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu apsildāmu un/vai dzesējamu ēku kopējo renovēto platību dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā.

2. Par Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas g) punktā minēto dalībvalsts centrālajai valdībai piederošajās un tās izmantotajās ēkās panākto enerģijas ietaupījumu dalībvalstis ziņo šīs regulas XII pielikuma 2. tabulā noteiktajā formātā.

10. pants

Ziņošana par finansēšanas progresu

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) apakšpunktā, 20. panta b) punkta 3. apakšpunktā, 21. panta b) punkta 7. apakšpunktā, 22. panta g) punktā, 23. panta 1. punkta j) apakšpunktā un 25. panta g) punktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu finansēšanā, par ko paziņots saskaņā ar šīs regulas 7. panta 1. punktu, t. sk. pārskatu par faktiskajām investīcijām salīdzinājumā ar sākotnējiem investīciju pieņēmumiem, dalībvalstis ziņo šīs regulas XIII pielikumā noteiktajā formātā.

11. pants

Ziņošana par ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām

Par rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu kvantificēto ietekmi uz gaisa kvalitāti un gaisa piesārņotāju emisijām, uz kurām attiecas saskaņā ar 7. panta 1. un 2. punktu iesniegtie ziņojumi, dalībvalstis ziņo XIV pielikumā noteiktajā formātā.

12. pants

Ziņošana par rīcībpolitikām un pasākumiem, ar ko pakāpeniski izbeidz enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam.

Par Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punkta a) un c) apakšpunktā minētajām rīcībpolitikām un plāniem, ar ko pakāpeniski izbeidz enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajām degvielām un kurināmajam, dalībvalstis ziņo šīs regulas XV pielikumā noteiktajā formātā.

IV NODAĻA

CITI ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI

13. pants

Papildu ziņošanas pienākumi atjaunīgās enerģijas jomā

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 1. daļā minēto papildu informāciju atjaunīgās enerģijas jomā dalībvalstis ziņo šīs regulas XVI pielikumā noteiktajā formātā.

14. pants

Papildu ziņošanas pienākumi energoefektivitātes jomā

Regulas (ES) 2018/1999 IX pielikuma 2. daļas e), f) un h) līdz k) punktā minēto papildu informāciju dalībvalstis ziņo šīs regulas XVII pielikumā noteiktajā formātā.

15. pants

Ziņošana par enerģētisko nabadzību un taisnīgu pārkārtošanos

1. Ja ir piemērojama Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunkta otrā daļa, dalībvalstis:

a)	informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 24. panta a) punktā minēto nacionālo indikatīvo mērķu – proti, samazināt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu – sasniegšanā ziņo šīs regulas XVIII pielikumā noteiktajā formātā;

b)	kvantitatīvo informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 24. panta b) punktā minēto enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu ziņo šīs regulas XIX pielikuma 1. tabulā noteiktajā formātā.

2. Par indikatoriem saistībā ar enerģētisko nabadzību dalībvalstis var ziņot šīs regulas XIX pielikuma 2. un 3. tabulā noteiktajā formātā.

3. Informāciju par enerģētiskās nabadzības nacionālo definīciju dalībvalstis var ziņot šīs regulas XIX pielikuma 4. tabulā noteiktajā formātā.

4. Informāciju par to, kā to integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošana veicina taisnīgu pārkārtošanos, tostarp sekmējot gan cilvēktiesības, gan dzimumu līdztiesību, un risina enerģētiskās nabadzības izraisīto nevienlīdzību, dalībvalstis var ziņot šīs regulas XX pielikumā noteiktajā formātā.

16. pants

Ziņošana par reģionālās sadarbības īstenošanu

Informāciju par Regulas (ES) 2018/1999 12. pantā, 20. panta b) punkta 2. apakšpunktā, 21. panta b) punkta 6. apakšpunktā, 22. panta f) punktā, 23. panta 1. punkta i) apakšpunktā un 25. panta f) punktā minētās reģionālās sadarbības īstenošanu saistībā ar šīs regulas II un III nodaļā minēto mērķu, mērķrādītāju un devumu realizāciju un rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu dalībvalstis ziņo šīs regulas XXI pielikumā noteiktajā formātā.

17. pants

Ziņošana par Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktā minēto ieteikumu īstenošanu

Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 32. panta 1. vai 2. punktu, informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir pieņemtas vai ko iecerēts pieņemt un īstenot, lai minētos ieteikumus izpildītu, kā minēts Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 6. punktā, dalībvalstis ziņo šīs regulas XXII pielikumā noteiktajā formātā.

Ja attiecīgās dalībvalstis nolemj ieteikumu vai būtisku tā daļu nepildīt, tās sniedz pamatojumu šīs regulas XXII pielikumā noteiktajā formātā.

18. pants

Ziņošana par Regulas (ES) 2018/1999 11. pantā minēto klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu

Informāciju par progresu Regulas (ES) 2018/1999 11. pantā minētā dialoga izveidē dalībvalstis ziņo šīs regulas XXIII pielikumā noteiktajā formātā.

V NODAĻA

IESNIEGŠANAS PROCESI

19. pants

Ziņojumu iesniegšana

Lai iesniegtu savus integrētos nacionālos enerģētikas un klimata progresa ziņojumus saskaņā ar šo regulu, dalībvalstis izmanto Regulas (ES) 2018/1999 28. pantā minēto e-platformu un ar to saistītos rīkus un veidnes.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 15. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJAS UN PIESAISTĪJUMI

1. tabula.

Pašreizējais un prognozētais nacionālais progress virzībā uz nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) samazināšanas mērķrādītājiem nolūkā sasniegt klimatneitralitāti

Ziņojamais elements

ID (1)

Specifikācija

Tvērums (2)

Mērvienība

GSP (3)

Gads

Klimatneitralitātes sasniegšanas mērķgads

Netiešās CO2 emisijas iekļautas (jā/nē)? (11)

X-3 (10)

X-2

2030

2040

2050

Klimatneitralitāte (4)

Miap

Piesaistījumu nozīme (5)

Miap

ktCO2e

AR 5

Nacionālais SEG mērķrādītājs –

2030. gadam un pēc tam, ja pieejams, un indikatīvie atskaites punkti 2040. un 2050. gadam.

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (6)

ktCO2e

AR 5

Vēsturiskās emisijas

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (7)

ktCO2e

AR 5

18. pantā minētais scenārijs ar pasākumiem (WEM scenārijs)

Miap

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miap

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

18. pantā minētais scenārijs ar papildu pasākumiem (WAM scenārijs)

Miav

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miav

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Miav

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju (8)

ktCO2e

AR 5

Pašreizējais progress (X-3):

Starpība starp vēsturiskajiem datiem un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Pašreizējais progress (X-2):

Starpība starp vēsturiskajiem datiem un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Prognozētais progress:

Starpība starp WEM scenāriju un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Prognozētais progress:

Starpība starp WAM scenāriju un vērtībām atbilstīgi nacionālā SEG mērķrādītāja trajektorijai

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, neskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un neskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

neattiecas

Kopējās SEG emisijas, ieskaitot ZIZIMM un ieskaitot starptautisko aviāciju

Procenti (9)

AR 5

Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Miav = obligāti, ja pieejams.

Piezīmes.

2. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress virzībā uz saistošajiem ikgadējiem nacionālajiem limitiem saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842, kas paziņoti saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Mērvienība	GSP (12)	Gads
Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Mērvienība	GSP (12)	X-3 (20)	X-2	t	t+5	t+10
Ikgadējais emisiju iedales apjoms (IEI) (13)	A	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas X-3 un X-2 (14)	B	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WEM scenārijs (15)	C	M	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WAM scenārijs (15)	D	Miav	ktCO2e	AR 5
Kopējās Kopīgo centienu regulas (KCR) aptvertās emisijas – WOM scenārijs (15)	E	Miav	ktCO2e	AR 5
Pašreizējais progress: Starpība starp IEI un ziņotajām kopējām KCR emisijām X-3 un X-2 (16)	F	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WEM scenārijā (17)	G	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WAM scenārijā (18)	H	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Prognozētais progress: Starpība starp IEI emisijām un kopējām KCR emisijām WOM scenārijā (19)	I	neattiecas	ktCO2e	AR 5
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miav = obligāti, ja pieejams; t = tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes.

3. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress saistību izpildē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/841 (26) , par ko ziņots saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu

Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Apraksts	Mērvienība	GSP (21)	Gads
Ziņojamais elements	ID	Specifikācija	Apraksts	Mērvienība	GSP (21)	X-3 (25)	X-2	t	t+5	t+10
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (22)	A	M		ktCO2e	AR 5
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība WEM scenārijā (23)	B	M		ktCO2e	AR 5
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība WAM scenārijā (23)	C	Miav		ktCO2e	AR 5
ZIZIMM saistības, kas noteiktas pašreizējā NEKP (24)	D	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads, t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Miav = obligāti, ja pieejams. Piezīmes.

4. tabula.

Pašreizējais un prognozētais progress virzībā uz citiem ar siltumnīcefekta gāzēm saistītiem nacionālajiem mērķrādītājiem un mērķiem, kas noteikti integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, tostarp sektorālajiem mērķrādītājiem saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 4. panta a) punkta 1. apakšpunkta iii) punktu

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis (27)

Specifikācija

Ziņojamais elements

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums

Aptvertais(-ie) sektors(-i)

Apraksts (28)

Mērvienība (29)

Izmantotais GSP (30)

Gads

X-3 (31)

X-2

t+5

t+10

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1 (27)

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2 (27)

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas, lai norādītu citus nacionālos mērķrādītājus/mērķus

Miap

Mērķrādītājs/mērķis

Pašreizējais progress

Prognozētais progress saskaņā ar WEM scenāriju

Prognozētais progress saskaņā ar WAM scenāriju

Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; t = tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.

Piezīmes.

(1) ID parāda, kā tiek aprēķināts progress – aprēķini, kuros izmantoti šie ID, ir uzskaitīti 9. piezīmē.

(2) Dati jāsniedz tikai tajās rindās, kas attiecas uz dalībvalstu mērķa tvērumu. Dati jāziņo saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskatu. Šajā slejā paziņotajās kopējās emisijās jāiekļauj netiešās CO2 emisijas, ja par tām tiek ziņots SEG inventarizācijas pārskatā.

(3) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(4) Ja ir ieviests nacionālais klimatneitralitātes mērķis, gads, kurā klimatneitralitāte jāsasniedz.

(5) Ja ir nosprausts nacionālais kopējo SEG emisiju mērķrādītājs 2030., 2040. vai 2050. gadam, attiecīgi kopējie aplēstie piesaistījumi attiecīgajam gadam. Ja ir ieviests nacionālais klimatneitralitātes mērķis, kopējie aplēstie piesaistījumi klimatneitralitātes mērķgadā, izteikti ktCO2e.

(6) Norāda dalībvalsts atbilstīgi informācijai pašreizējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (kā I pielikuma 1. daļas A iedaļas 2. sadaļas 2.1.1. punkta ii) apakšpunktā). Regulā (ES) 2018/1999 minētie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un esošajām ilgtermiņa stratēģijām, atbilstīgi ilgtermiņa stratēģijai, kas paziņota saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 15. pantu.

(7) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā norādījušas galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un kas paziņotas saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskata vadlīnijām (sk. 8. pantu Komisijas 2020. gada 7. augusta Īstenošanas regulā (ES) 2020/1208 par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 749/2014 (OV L 278, 26.8.2020., 1. lpp.).

(8) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(9) Vērtības tiek automātiski aprēķinātas kā procentuālā starpība ar konkrēto mērķrādītāju. Automātiski aprēķina tikai tiem ziņojamajiem elementiem, par kuriem ir aizpildīta attiecīgā rinda blokā ar ID no B līdz D. Ja automātisks aprēķins nav iespējams, šūna jāaizpilda ar apzīmējumu “neattiecas”. Negatīva vērtība norāda, ka emisijas ir par x % lielākas nekā noteiktais mērķrādītājs, savukārt pozitīva vērtība norāda, ka emisijas ir par x % zemākas nekā noteiktais mērķrādītājs.

N1= (B-E)/B - izmanto datus no X-3 attiecībā uz E

N2= (B-E)/B - izmanto datus no X-2 attiecībā uz E

O1= (C-F)/C - izmanto datus no X-3 attiecībā uz F

O2= (C-F)/C - izmanto datus no X-2 attiecībā uz F

P1= (D-G)/D - izmanto datus no X-3 attiecībā uz G

P2= (D-G)/D - izmanto datus no X-2 attiecībā uz G

Q= (B-H)/B

R= (C-I)/C

S= (D-J)/D

T= (B-K)/B

U=(C-L)/C

V=(D-M)/D

(10) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(11) Ar “jā/nē” norāda, vai netiešās CO2 emisijas ir iekļautas mērķrādītājā.

(12) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(13) Ikgadējais emisiju iedales apjoms saskaņā ar 4. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.), kas koriģēts saskaņā ar minētās regulas 10. pantu vai jebkādiem citiem ikgadējiem SEG emisiju mērķrādītājiem.

(14) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis norādījušas savā galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā par to pašu pārskata gadu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XV pielikumā noteikto formulu.

(15) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(16) Aprēķināts automātiski kā F = A-B

(17) Aprēķināts automātiski kā G = A-C

(18) Aprēķināts automātiski kā H = A-D un tikai tad, ja informācija ir pieejama rindā ar ID D, pretējā gadījumā izmanto apzīmējumu NA – neattiecas.

(19) Aprēķināts automātiski kā I = A-E un tikai tad, ja informācija ir pieejama rindā ar ID D, pretējā gadījumā izmanto apzīmējumu NA – neattiecas.

(20) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(21) Informācija, uz kuras pamata tiek paziņotas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. SEG inventarizācijas pārskata dati: globālās sasilšanas potenciāls, kas piemērojams SEG inventarizācijas pārskatiem tajā pašā gadā. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(22) Galīgās kopējās SEG emisijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas galīgajā SEG inventarizācijas pārskatā saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 26. panta 3. punktu un kas paziņotas saskaņā ar SEG inventarizācijas pārskata vadlīnijām (sk. 8. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1208).

(23) Galīgie dati no informācijas, ko dalībvalstis tajā pašā pārskata gadā iesniegušas saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1208 XXV pielikumu attiecībā uz ziņošanu saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

(24) Individuālās nacionālās ZIZIMM saistības, kā norādīts pašreizējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Dalībvalstis sniedz vārdisku aprakstu slejā “Apraksts”. Dalībvalstis norāda skaitliskus datus slejās “Gads” un attiecīgajās slejās norāda izmantoto mērvienību un GSP.

(25) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.).

(27) Ja ir vēl citi nacionālie mērķrādītāji/mērķi, dalībvalstis pievieno papildu rindas.

(28) Vārdisks apraksts jādod, ja nepieciešami skaidrojumi vai ja mērķrādītājus/mērķus un progresu to sasniegšanā nav iespējams izteikt, izmantojot kvantitatīvās slejas.

(29) Mērvienība, kas pielīdzināma prognozētā progresa datu mērvienībai.

(30) Informācija, uz kuras pamata tika aprēķinātas SEG emisiju globālā sasilšanas potenciāla vērtības. AR 4 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 4. novērtējuma ziņojuma. AR 5 = globālās sasilšanas potenciāla vērtības no IPCC 5. novērtējuma ziņojuma.

(31) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

II PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: ATJAUNĪGĀ ENERĢIJA

1. tabula.

No atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas sektorālais (elektroenerģija, siltumapgāde un aukstumapgāde un transports) un kopējais īpatsvars (1)

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Atjaunīgo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņš	M	ktoe
Enerģijas bruto galapatēriņš ar aviācijas korekciju	M	ktoe
Kopējais AER īpatsvars	M	%
Atjaunīgās elektroenerģijas ražošana (ar normalizāciju)	M	GWh
Kopējais bruto elektroenerģijas patēriņš	M	GWh
AER-E (elektroenerģija) ražošanas īpatsvars	M	%
AER-T (transports) skaitītājs ar reizinātājiem	M	ktoe
AER-T (transports) saucējs ar reizinātājiem	M	ktoe
AER-T (transports) patēriņa īpatsvars	M	%
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) skaitītājs	M	ktoe
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) saucējs	M	ktoe
t. sk. atlikumsiltums un atlikumaukstums, ko izmanto centralizētās siltumapgādes/aukstumapgādes tīklos	M (2)	ktoe
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) īpatsvars	M	%
AER-S&A (siltumapgāde &aukstumapgāde) īpatsvars ar atlikumsiltumu un atlikumaukstumu	M	%
Enerģija no atjaunīgiem energoresursiem un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē	M (2)	ktoe
Enerģija no visiem avotiem, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē	M (2)	ktoe
No atjaunīgiem energoresursiem un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma, ko izmanto centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē, iegūtas enerģijas īpatsvars	M (2)	%
Statistiskie pārvedumi/kopprojekti/kopīgas atbalsta shēmas – kopējais pieskaitāmais apjoms	M (2)	Ktoe
Statistiskie pārvedumi/kopprojekti/kopīgas atbalsta shēmas – kopējais atskaitāmais apjoms	M	ktoe
Vietējā atjaunīgā ūdeņraža ražošana	V	ktoe
Vietējā biogāzes ražošana	V	ktoe
Ja viens vai vairāki no AER īpatsvariem X-3 vai X-2 gadā ir nokritušies zem nacionālās trajektorijas, kas paziņota integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā, vai zem bāzlīnijas īpatsvara 2020. gadā, jāizskaidro iemesli un jāsniedz informācija par papildu pasākumiem, kas plānoti, lai novērstu atpalicību salīdzinājumā ar nacionālo atsauces punktu.	Miap
Jāsniedz informācija par to, vai dalībvalsts ir iecerējusi izmantot atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, lai sasniegtu AED II (pārstrādātā Atjaunīgās enerģijas direktīva) S&A mērķrādītāju (23. pants) un CS&A mērķrādītāju (24. pants) (saskaņā ar AED II 23. panta 1. punktu), un attiecīgi par to, vai dalībvalsts plāno piemērot 1,1 procentpunktu mērķrādītāju (tikai AER) vai 1,3 procentpunktu mērķrādītāju (AER + atlikumsiltums/atlikumaukstums).	Miap
Ja vidējais ikgadējais palielinājums ir mazāks par AED II 23. pantā noteikto S&A mērķrādītāju, jānorāda sasniegtais līmenis un iemesli, tostarp izvēlētie pasākumi (saskaņā ar AED II 23. panta 2. punkta otro un trešo daļu).	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi.

2. tabula.

Kopējā uzstādītā jauda dalījumā pa atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām (3)

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Hidroenerģija	M	MW
t.sk. tīra hidroenerģija bez akumulācijas	M	MW
t.sk. jauktā hidroenerģija	M	MW
t.sk. akumulētā hidroenerģija	M	MW
Ģeotermālā enerģija	M	MW
Saules enerģija	M	MW
t.sk. saules fotoelementu enerģija	M	MW
t.sk. saules fotoelementi < 30 kW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t.sk. saules fotoelementi 30 kW - 1 000 kW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t.sk. saules fotoelementi ≥ 1 MW	M (7)	MW
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (7)	MW
t. sk. ārpustīkla	M (7)	MW
t. sk. koncentrēta saules enerģija	M	MW
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija	M	MW
Vēja enerģija	M	MW
t. sk. sauszemes	M	MW
t. sk. atkrastes	M	MW
Biomasa (4) (5)	M	MW
t. sk. cietās biomasas degvielas/kurināmie (6)	M	MW
t.sk. bioloģiskā šķidrā degviela/kurināmais	M	MW
t. sk. gāzveida biomasas degvielas/kurināmie (6)	M	MW
Saules kolektoru laukums	M	1 000 m2
Šķidrās biodegvielas rūpnīcu jauda	M	1 000 tonnas
t. sk. biobenzīns	M	1 000 tonnas
t. sk. biodīzeļdegvielas	M	1 000 tonnas
t. sk. petrolejas tipa reaktīvā biodegviela	M	1 000 tonnas
t. sk. citas šķidrās biodegvielas	M	1 000 tonnas
Relevanta informācija gadījumā, ja uzstādīto jaudu attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes.

3. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (saražotā bruto elektroenerģija) elektroenerģijas sektorā

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Normalizēta hidroenerģijas ražošana	M	GWh
t.sk. normalizēta tīra hidroenerģija bez akumulācijas	M	GWh
t. sk. normalizēta jauktā hidroenerģija (tikai tā ražošanas daļa, kur nenotiek akumulācija)	M	GWh
Normalizēta vēja enerģijas ražošana	M	GWh
t. sk. normalizēta sauszemes vēja enerģijas ražošana	M (8)	GWh
t. sk. normalizēta atkrastes vēja enerģijas ražošana	M (8)	GWh
No tīras bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgs + neatbilstīgs	M	GWh
t. sk. no atbilstīgas tīras (nesamaisītas) bioloģiskās šķidrās degvielas	M	GWh
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (8)	GWh
No atbilstīgas samaisītas bioloģiskās šķidrās degvielas, tikai bio daļa	M	GWh
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (8)	GWh
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (8)	GWh
No tīklā samaisītas biogāzes	M	GWh
t.sk. atbilstīgas	M (8)	GWh
No biogāzes, kas ieskaitīta attiecībā uz elektroenerģiju, pamatojoties uz sertifikātiem	M (8)	GWh
Ģeotermālā enerģija	M	GWh
Saules fotoelementi	M	GWh
t.sk. saules fotoelementi < 30 kW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
t.sk. saules fotoelementi 30 kW - 1 000 kW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
t.sk. saules fotoelementi ≥ 1 MW	M (9)	GWh
t. sk. uz jumtiem izvietotie	M (9)	GWh
t. sk. ārpustīkla	M (9)	GWh
Saules siltumenerģija	M	GWh
Plūdmaiņas, viļņu, okeāna enerģija	M	GWh
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	GWh
Cietā biodegviela	M	GWh
t.sk. atbilstīga	M (8)	GWh
No tīras biogāzes	M	GWh
t.sk. atbilstīga	M (8)	GWh
Relevanta informācija gadījumā, ja bruto elektroenerģijas ražošanas attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti.

4. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (elektroenerģijas bruto galapatēriņš) siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā

Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Atjaunīgo energoresursu un degvielu galapatēriņš rūpniecībā un citos sektoros (mājsaimniecības, komerciālie un sabiedriskie pakalpojumi, lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība un citur neminēti sektori), izņemot transportu	M	ktoe
Kokogles	M	ktoe
Tīra biogāze	M	ktoe
Tīklā samaisīta biogāze	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
Biogāze, kas ieskaitīta rūpniecības un citu sektoru enerģijas galapatēriņā, pamatojoties uz sertifikātiem	M (10)	ktoe
Ģeotermālā enerģija (izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
Saules siltumenerģija	M	ktoe
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	ktoe
Cietās biodegvielas (izņemot kokogles)	M	ktoe
t.sk. atbilstīgas	M (10)	ktoe
visas bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas un arī neatbilstīgas	M	ktoe
t. sk. tikai atbilstīgas bioloģiskās šķidrās degvielas	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
Siltuma ražošana no atjaunīgām degvielām/kurināmā	M	ktoe
Ģeotermālā enerģija (izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
Saules siltumenerģija	M	ktoe
Sadzīves atkritumi (atjaunīgie)	M	ktoe
Cietā biodegviela	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No tīras biogāzes	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No tīklā samaisītas biogāzes	M	ktoe
t.sk. atbilstīga	M (10)	ktoe
No biogāzes, kas ieskaitīta attiecībā uz siltumenerģijas ražošanu, pamatojoties uz sertifikātiem	M	ktoe
visas tīrās bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas un arī neatbilstīgas	M	ktoe
t. sk. tikai atbilstīgas tīrās bioloģiskās šķidrās degvielas	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
samaisītas bioloģiskās šķidrās degvielas, atbilstīgas, tikai bio daļa	M	ktoe
t. sk. ne no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t. sk. no pārtikas un barības kultūrām	M (10)	ktoe
t.sk. ar zemu ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (10)	ktoe
No atjaunīgas izcelsmes ūdeņraža	M (10)	ktoe
No nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām	M (10)	ktoe
Apkārtējās vides siltums (uztverts ar siltumsūkņiem, izņemot ģeotermālos siltumsūkņus)	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss reversīvie	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens reversīvie	M	ktoe
t. sk. gaiss-gaiss ar nostrādāto gaisu	M	ktoe
t. sk. gaiss-ūdens ar nostrādāto gaisu	M	ktoe
t. sk. ūdens-gaiss	M	ktoe
t. sk. ūdens-ūdens	M	ktoe
Ģeotermālā enerģija, ko iegūst ar siltumsūkņiem	M	ktoe
t. sk. zeme-gaiss	M	ktoe
t. sk. zeme-ūdens	M	ktoe
Atjaunīgā aukstumapgāde	M (10)	ktoe
t. sk. individuālas dzesēšanas sistēmas ar jaudu, kas lielāka par vai vienāda ar 1,5 MW	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
t. sk. individuālas dzesēšanas sistēmas ar jaudu zem 1,5 MW	M (10)	ktoe
Telpu dzesēšana dzīvojamo ēku sektorā	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Telpu dzesēšana terciārajā sektorā	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Procesu dzesēšana	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Citas individuālas dzesēšanas sistēmas	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Centralizētā aukstumapgāde	M (10)	ktoe
t sk. atjaunīgā dzesēšana, izmantojot siltumu (absorbcija un adsorbcija)	M (10)	ktoe
Relevanta informācija gadījumā, ja siltumapgādei un aukstumapgādei izmantotās enerģijas galapatēriņa attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti.

5. tabula.

Katras atjaunīgās enerģijas tehnoloģijas kopējais faktiskais devums (elektroenerģijas bruto galapatēriņš) transporta sektorā

		Apjomi			Siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītājs (13)
Atjaunīgās enerģijas tehnoloģija	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2	Mērvienība (14)	X-3	X-2
Biodegvielas transportā (11)
Šķidrās biodegvielas autotransportā	M	ktoe
Šķidrās biodegvielas dzelzceļa transportā	M	ktoe
Šķidrās biodegvielas citos transporta veidos	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas autotransportā	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas dzelzceļa transportā	M	ktoe
Gāzveida biodegvielas citos transporta veidos	M	ktoe
Nebiomasas degviela, ko var ieskaitīt attiecībā uz transportu
Atjaunīgas izcelsmes ūdeņradis	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Reciklēta oglekļa degvielas	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
ATBILSTĪGAS biodegvielas transportā (12)
visas atbilstīgās biodegvielas visos transporta veidos	M	ktoe
IX pielikums (visi transporta veidi)	M	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – jūrniecības sektors	M (15)	ktoe
t.sk. saskaņā ar 27. panta 2. punkta c) apakšpunktu – aviācijas sektors	M (15)	ktoe
Pa izejvielām (visi veidi)
A daļa
t. sk. A daļa jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. A daļa aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
A daļa pa izejvielām (visi veidi)
(a)	M	ktoe
(b)	M	ktoe
(c)	M	ktoe
(d)	M	ktoe
(e)	M	ktoe
(f)	M	ktoe
(g)	M	ktoe
(h)	M	ktoe
(i)	M	ktoe
(j)	M	ktoe
(k)	M	ktoe
(l)	M	ktoe
(m)	M	ktoe
(n)	M	ktoe
(o)	M	ktoe
(p)	M	ktoe
(q)	M	ktoe
B daļa	M	ktoe
t. sk. B daļa jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. B daļa aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
B daļa pa izejvielām (visi veidi)	M	ktoe
(a)	M	ktoe
(b)	M	ktoe
26. panta 1. punkts – no pārtikas un barības kultūrām	M	ktoe
t.sk. ar ZEMU ILUC (netieša zemes izmantošanas maiņa) risku	M (15)	ktoe
citas atbilstīgas biodegvielas	M	ktoe
t. sk. jūrniecības sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
t. sk. aviācijas sektorā (27. panta 2. punkta c) apakšpunkts)	M (15)	ktoe
Atjaunīgā tīkla elektroenerģija, ko izmanto transportā
Visa elektroenerģija transporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija autotransporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija dzelzceļa transporta sektorā	M	ktoe
Visa elektroenerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Atjaunīgā enerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Neatjaunīgā enerģija visos citos transporta veidos	M	ktoe
Relevanta informācija gadījumā, ja transportā izmantotās enerģijas galapatēriņa attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.	M
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes.

6. tabula.

Biomasas piegāde izmantošanai enerģētikā

X-3

X-2

Vietējā ražošana 1 000 m3 (16)

Imports 1 000 m3 (16)

Eksports 1 000 m3 (16)

Krājumu izmaiņas 1 000 m3 (16)

Vidējā zemākā siltumspēja (TJ/1 000 m3) (17)

Vietējā ražošana 1 000 m3 (16)

Imports 1 000 m3 (16)

Eksports 1 000 m3 (16)

Krājumu izmaiņas 1 000 m3 (16)

Vidējā zemākā siltumspēja (TJ/1 000 m3) (17)

Specifikācija

M (21)

(1)	Meža biomasa, ko izmanto enerģijas ražošanai

(a)	Primārā meža biomasa

(i)	Zari un koku galotnes

(18)

(ii)

Celmi

(19)

(iii)

Apaļkoki

(I)	Rūpnieciskie apaļkoki

(II)	Kurināmā koksne

(b)	Uz koksnes resursiem balstītās nozares atvasinātie produkti

(i)

Miza

(ii)	Šķeldas, zāģskaidas un citas kokskaidas

(iii)

Melnais atsārms un nerafinēta taleļļa (tonnās)

(c)	Pēcpatēriņa (izlietota) koksne

(18)

(d)	No apstrādātas koksnes iegūts kurināmais, kas ražots no izejvielām, kuras nav norādītas 1. apakšpunkta a), b) vai c) punktā:

(i)

Kokogles

(ii)	Koksnes granulas un koksnes briketes

(2)	Lauksaimniecības biomasa

(18)

(a)	Enerģētiskie kultūraugi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai (tostarp īscirtmeta atvasāji)

(18)

(i)	t. sk.: no pārtikas un barības izejvielām

(18)

b)	Lauksaimniecības kultūraugu atlikumi elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanai

(18)

(3)	Organisko atkritumu biomasa

(18)

a)	Rūpniecisko atkritumu organiskā frakcija

(18)

b)	Sadzīves atkritumu organiskā frakcija

(18)

c)	Notekūdeņu dūņas

(18)

Par meža biomasu: apraksts par to, kā tā atbilst Direktīvas (ES) 2018/2001 29. panta 7. punktā noteiktajiem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) kritērijiem (20).

Relevanta informācija gadījumā, ja bioenerģijas piegādes attīstība ietekmē atjaunīgās enerģijas vispārējās un sektorālās trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam.

Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; V = brīvprātīgi.

7. tabula.

Citas nacionālās trajektorijas un mērķi

Trajektorija vai mērķis	Apraksts	Mērķrādītājs (22)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators (attiecīgā gadījumā) (23)
Trajektorija vai mērķis	Apraksts	Mērķrādītājs (22)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (24)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Atjaunīgās enerģijas izmantošana centralizētajā siltumapgādē
Atjaunīgās enerģijas izmantošana ēkās
Pilsētu saražotā atjaunīgā enerģija
Atjaunīgās enerģijas kopienas
Atjaunīgās enerģijas pašpatērētāji
Enerģija, kas atgūta no notekūdeņu attīrīšanas procesā iegūtajām dūņām
Cits nacionālais mērķis un trajektorija, tostarp sektorālie un ilgtermiņa
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams. Piezīmes

8. tabula.

Novērtējums par atbalstu atjaunīgajai elektroenerģijai, kas dalībvalstīm jāsniedz saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu

Attiecīgā gadījumā jāsniedz informācija par atjaunīgajai elektroenerģijai veltītā atbalsta novērtējumu, kas dalībvalstīm jāveic saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 6. panta 4. punktu (25).

Miap

Apzīmējumi: Miap = obligāti, ja piemērojams.

Piezīmes.

(1) Visi Direktīvā (ES) 2018/2001 izklāstītie aprēķināšanas noteikumi tiek piemēroti kopējam saucējam un kopējam skaitītājam.

(2) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(3) Šajā tabulā ziņojamo kategoriju pamatā ir Eurostat ikgadējās enerģijas anketas par atjaunīgajiem energoresursiem un atkritumiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku.

(4) Kā definēts Direktīvā (ES) 2018/2001: “biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija.

(5) Samaisītu cieto vai gāzveida biomasas degvielu vai bioloģisko šķidro degvielu gadījumā būtu jāņem vērā tikai tā jauda, kas atbilst biodegvielu daļai. Ja dati par jaudu nav pieejami, jādod aplēse, kuras pamatā ir gan fosilo, gan atjaunīgo degvielu ielaide, efektivitāte, ražošana un pilnas slodzes stundas.

(6) Kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 27. punktā “Definīcijas”, “biomasas kurināmie/degvielas” ir gāzveida un cietie kurināmie/degvielas, kas saražoti no biomasas.

(7) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2022. gada.

(8) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(9) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2022. gada.

(10) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(11) Te ietilpst visas biodegvielas – gan atbilstīgas un neatbilstīgas, gan tīras biodegvielas un biodegvielu maisījumu attiecīgā daļa –, citas atjaunīgās degvielas, ūdeņradis un atjaunīgas izcelsmes sintētiskās degvielas transporta sektorā.

(12) Te ietilpst tikai atbilstīgas biodegvielas un biomasas degvielas (Direktīvas (ES) 2018/2001 29. un 30. pants), tīras degvielas un degvielu maisījumu attiecīgā atjaunīgā daļa.

(13) Siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītāji jāziņo par ilgtspējīgu biodegvielu kopējo daudzumu. Datus var paziņot detalizētāk, un tādā gadījumā, ja informāciju nevar sniegt konfidencialitātes apsvērumu dēļ, dalībvalstis attiecīgajā kategorijā norāda “C”.

(14) Jānorāda mērvienība, kādā izsaka siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma rādītāju.

(15) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(16) izņemot 1b(iii) tonnās

(17) izņemot 1b(iii) TJ/tonnās

(18) jāziņo obligāti, ja pieejams

(19) jāziņo obligāti, ja piemērojams

(20) Par katru meža biomasas izcelsmes valsti vai reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, detalizēti norādot, vai valsts vai organizācija ir Parīzes nolīguma puse, un:

ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND), kas ietver ZIZIMM sektoru;

tā iesniedz UNFCCC nacionālo SEG emisiju pārskatu, kas ietver ZIZIMM sektoru, vai sāks to darīt ne vēlāk kā 2025. gadā; vai

tā saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņēmusi valsts vai zemāka līmeņa tiesību aktus, kas izstrādes platībā piemērojami, lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus, un sniedz pierādījumus, ka ZIZIMM nozares emisijas nepārsniedz piesaistījumus.

(21) Šīs vērtības jāpaziņo, sākot no 2021. gada.

(22) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(23) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstīm jānorāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(24) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(25) Dalībvalstīm jādod atsauces uz attiecīgajām rīcībpolitikām un pasākumiem.

III PIELIKUMS

DEKARBONIZĀCIJA: PIELĀGOŠANĀS

1. tabula.

Pielāgošanās uzdevumi integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos

Pielāgošanās uzdevumi integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos	Specifikācija	Atbilde
Vai integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ir iekļauti pielāgošanās uzdevumi saskaņā ar 4. pantu? (1)	M
Vai nākamajā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā tiks iekļauti pielāgošanās uzdevumi? (1)	V
Ja pielāgošanās uzdevumi ir iekļauti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā vai tiks iekļauti iecerētajā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna versijā – pārskats par šiem mērķiem.	V
Ja tādi ir, ir jānorāda citi dokumenti, kuros izvirzīti pielāgošanās uzdevumi, kas ir relevanti enerģētikas savienības mērķiem un mērķrādītājiem un Savienības ilgtermiņa saistībām siltumnīcefekta gāzu emisijas jomā atbilstīgi Parīzes nolīgumam, t. sk. jānorāda pieņemšanas datums un saite uz dokumentu.	V
Piezīmes. M = obligāti; V = brīvprātīgi

2. tabula.

Informācija par pielāgošanos, kas var ietekmēt enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu un Savienības ilgtermiņa SEG emisiju samazināšanas saistību izpildi atbilstīgi Parīzes nolīgumam

Dimensija

Specifikācija

Atbilde

Valsts apstākļi

1.	Neaizsargātības, tostarp pielāgotiesspējas (kas identificēta integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

1.(a)

Ja tas ir relevanti un informācija ir pieejama, jānorāda informācija par 1. laukā minēto neaizsargātību, t.sk. pielāgotiesspēju, sadalot pa neaizsargātajam grupām. (2)

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

2.	Potenciālo nākotnes ietekmju risks (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

Stratēģijas un plāni

3.	Pielāgošanās uzdevumi (kas identificēti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanti izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

4.	Problēmas, trūkumi un šķēršļi (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

5.	Paredzētie pasākumi, budžets un laika grafiks saistībā ar 3. laukā identificētajiem pielāgošanās uzdevumiem.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

6.	Pārskats par subnacionālo stratēģiju, rīcībpolitiku, plānu un centienu saturu saistībā ar 3. laukā identificētajiem pielāgošanās uzdevumiem.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Monitorings un izvērtēšana

Progress virzībā uz klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu un pielāgotiesspējas palielināšanu (kas identificētas integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevantas izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

7(a).

Ja tas ir relevanti un informācija ir pieejama, jānorāda informācija par to, kāds ir progress virzībā uz 7. laukā minēto klimatiskās ietekmes, neaizsargātības, risku mazināšanu, sadalot pa neaizsargātajam grupām. (2)

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

8.	Progress virzībā uz pielāgotiesspējas palielināšanu (kas identificēta integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanta izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

9.	Progress virzībā uz 3. laukā norādīto pielāgošanās uzdevumu izpildi.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Miap

Energoefektivitāte

Miap

Enerģētiskā drošība

Miap

Iekšējais enerģijas tirgus

Miap

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Miap

10.	Progress virzībā uz to šķēršļu novēršanu (kas identificēti integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā un/vai citos 1. tabulā norādītajos dokumentos (jānorāda atsauces)), kas ir relevanti izvēlētajai enerģētikas savienības dimensijai.

Dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi

Dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija

Energoefektivitāte

Enerģētiskā drošība

Iekšējais enerģijas tirgus

Pētniecība, inovācija un konkurētspēja

Piezīmes.

M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstīm jāizvēlas varianti: jā; nē.

(2) Neaizsargātā grupa ir cilvēku populācijas segments, kam ir tendence vai nosliece ciest no klimata mainīguma un pārmaiņu izraisītām sekām.

IV PIELIKUMS

ENERGOEFEKTIVITĀTE

1. tabula.

Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš – nacionālais devums un indikatīvā trajektorija

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Indikators
2030. gada ietaupījuma mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgā devuma definīcija (1)	M	neattiecas
2030. gada devuma un 2021.–2030. gada indikatīvās trajektorijas apraksts	M	neattiecas
2030. gada ietaupījuma mērķrādītāja sasniegšanai vajadzīgā devuma vērtība	M
Pārrēķināšana primārās enerģijas patēriņa absolūtajā līmenī	M	ktoe
Pārrēķināšana enerģijas galapatēriņa absolūtajā līmenī	M	ktoe
			X-3 (4)	X-2
Virzība uz primārās enerģijas patēriņa indikatīvo trajektoriju 2021.–2030. gadam (2)	M	ktoe
Virzība uz enerģijas galapatēriņa indikatīvo trajektoriju 2021.–2030. gadam (2)	M	ktoe
Bāzlīnijas IKP līmenis, ja nospraustais devums ir intensitātes mērķrādītājs	Miap	Miljonos euro, ķēdētie apjomi (3)
Vispārīgas piezīmes par primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa nacionālo devumu un indikatīvo trajektoriju (5)	V
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi Piezīmes.

2. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – ēku fonds

Ēku skaits (6)

Kopējā grīdas platība (m2) (7)

Ēku primārās enerģijas patēriņš (TJ) (8)

Ēku enerģijas galapatēriņš (TJ) (8)

Tiešās SEG emisijas ēkās (tCO2e)

Kopējās SEG emisijas ēkās (tCO2e)

Cits (9)

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

2020

X-3

X-2

Specifikācija

Miav

Dzīvojamās ēkas

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu (10)

Nedzīvojamās ēkas

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu

Publiskās ēkas (11)

t. sk. ēkas ar vissliktāko sniegumu

Apzīmējumi: Miav = obligāti, ja pieejams;

Piezīmes.

3. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – renovācijas rādītāji (12)

		Renovēto ēku skaits		Kopējā renovētā grīdas platība (m2) (13)		Renovācijas rādītājs (14)		Pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs (16)
		X-3	X-2	X-3	X-2	X-3	X-2	X-3	X-2
Specifikācija		Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	V	V
Dzīvojamās ēkas	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Dzīvojamās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Nedzīvojamās ēkas	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Nedzīvojamās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Publiskās ēkas (15)	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Publiskās ēkas ar vissliktāko sniegumu	Viegla
	Vidēja
	Pamatīga
	Kopā
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miav = obligāti, ja pieejams; V = brīvprātīgi Piezīmes.

4. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – citi indikatori

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori	Apraksts	Mērķrādītājs (17)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators (attiecīgā gadījumā) (18)
	Apraksts	Mērķrādītājs (17)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (19)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Atskaites punkts/progresa indikators Nr. 1
Atskaites punkts/progresa indikators Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes

5. tabula.

Nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punkti un progresa indikatori – devums Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā

	Specifikācija	Apraksts
Jāapraksta, kā progress virzībā uz ilgtermiņa renovācijas stratēģijas atskaites punktiem ir veicinājis Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Direktīvu 2012/27/ES.	M
Apzīmējumi: M = obligāti.

6. tabula.

Citi atjauninātie nacionālie energoefektivitātes mērķi, par kuriem ziņots integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (20)	Izvirzītā mērķa paredzamā ietekme (21)
Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams;

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: primārās enerģijas patēriņš; enerģijas galapatēriņš; primārās enerģijas ietaupījums; enerģijas galapatēriņa ietaupījums; energointensitāte.

(2) Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš atbilstīgi Eurostat pilno enerģijas bilanču indikatoriem [nrg_bal_c] – Primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš (Eiropa 2020-2030). Sk. primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa definīcijas (Energoefektivitātes direktīvas monitoringa indikatori) Enerģijas bilances rokasgrāmatas jaunākajā versijā Eurostat tīmekļa vietnē (sk. nodaļu “Papildinošie indikatori”).

(3) Atsauces gads – 2015 (2015. gada kurss).

(4) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(5) Dalībvalstis var sniegt papildu skaidrojumu par primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa nacionālo devumu un indikatīvo trajektoriju, tostarp par to pamatā esošo metodiku.

(6) “Ēka” ir būve ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai (Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punkts), savukārt tās pašas direktīvas I pielikumā ēku energosnieguma aprēķina vajadzībām ēkas ir iedalītas šādās ir kategorijās: a) dažāda tipa vienģimenes mājas; b) daudzdzīvokļu mājas; c) biroji; d) izglītības iestāžu ēkas; e) slimnīcas; f) viesnīcas un restorāni; g) sporta iestāžu ēkas; h) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas; i) citu tipu enerģijas patērētājas ēkas (Direktīvas 2010/31/ES I pielikuma 5. punkts).

(7) Grīdas platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām.

(8) Tāds, kāds ņemts vērā Direktīvā 2010/31/ES definētajā ēku energosnieguma aprēķinā.

(9) Kā izklāstīts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā. Citi indikatori varētu atspoguļot ēku skaitu un/vai kopējo grīdas platību (m2), iedalot pēc energosnieguma klases, pēc būvniecības perioda, pēc ēkas lieluma, pēc klimatiskās zonas, pēc energosnieguma sertifikātu skaita (pa ēkas tipiem un/vai energosnieguma klasēm), pārskatu par būvniecības jaudām, apkures sistēmas īpatsvaru ēku sektorā pēc apkures sistēmas veida utt. Lai gūtu labāku priekšstatu par ēku sektoru, varētu izmantot arī citus ārējos faktorus, piemēram, investīcijas esošā fonda renovācijā, būvniecības nozares daļu IKP, veselības problēmas utt.

(10) Kā definēts nacionālajā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā. Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir sniegti piemēri, kā noteikt nacionālā ēku fonda segmentus, kuriem ir vissliktākie rādītāji: a) ieviešot īpašu robežvērtību, kas varētu būt energoefektivitātes kategorija (piemēram, ne augstāka par “D”); b) izmantojot primārās enerģijas patēriņa aprēķina rezultātu (kas ir izteikts kWh/m2 gadā); vai c) pievēršot uzmanību ēkām, kas celtas pirms konkrēta datuma (piemēram, pirms 1980. gada).

(11) Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir precizēts, ka Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz visām publiskajām ēkām, nevis tikai uz centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantotajām “publisko struktūru ēkām”. Rīcībpolitikai un pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunktam būtu jāaptver, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu izmantotas (piemēram, nomātas vai īrētas) ēkas un centrālās valdības un reģionālo vai vietējo iestāžu īpašumā esošās – bet ne obligāti to izmantotās – ēkas.

(12) Energorenovācija ir viena vai vairāku tādu būves elementu (ēkas norobežojošās konstrukcijas un ēkas inženiertehniskās sistēmas saskaņā ar ĒEED 2. panta 9. punktu) nomaiņa, kam piemīt potenciāls būtiski ietekmēt aprēķināto vai izmērīto enerģijas daudzumu, kas vajadzīgs, lai apmierinātu enerģijas pieprasījumu, kurš saistīts ar ēkas tipisku izmantošanu, un kas cita starpā ietver apkurei, dzesēšanai, ventilācijai, karstajam ūdenim un apgaismojumam izmantoto enerģiju.

(13) Grīdas platība, ko ēkas energosnieguma novērtēšanā izmanto par references lielumu, un to aprēķina kā to norobežojošajās konstrukcijās ietilpstošo telpu lietderīgo grīdas platību summu, kas norādītas energosnieguma novērtējuma vajadzībām.

(14) Renovācijas rādītājs ir visu X-3 vai X-2 kalendārajā gadā dažādā pamatīgumā renovēto ēku kumulētā skartā grīdas platība [m2], kas dalīta ar ēku fonda kopējo grīdas platību [m2] tajā pašā periodā.

Renovācijas pamatīgumu var definēt kā “vieglu” (3 % ≤ x ≤ 30 % ietaupījums), “vidēju” (30 % < x ≤ 60 % ietaupījums) un “pamatīgu” (renovācija, kuras rezultātā ēka vai ēkas daļa a) līdz 2030. gada 1. janvārim tiek pārveidota par gandrīz nulles enerģijas ēku, b) no 2030. gada 1. janvāra tiek pārveidota par bezemisiju ēku).

Kopējais energorenovācijas rādītājs ir summa no visiem renovācijas rādītājiem aptvertajās pamatīguma pakāpēs.

Gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) definīcija atbilst oficiālajām nacionālajām GNEĒ definīcijām, ar kurām transponē Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu, ievērojot Direktīvas 2010/31/ES 2. pantā doto pamatdefinīciju: “gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kā noteikts saskaņā ar I pielikumu. Gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunīgiem energoresursiem avotiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem”.

(15) Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir precizēts, ka Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz visām publiskajām ēkām, nevis tikai uz centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantotajām “publisko struktūru ēkām”. Rīcībpolitikai un pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunktam būtu jāaptver, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu izmantotas (piemēram, nomātas vai īrētas) ēkas un centrālās valdības un reģionālo vai vietējo iestāžu īpašumā esošās – bet ne obligāti to izmantotās – ēkas.

(16) Pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs izlīdzina/izsvaro renovācijas rādītājus pamatīgas renovācijas pamatīguma pakāpē, un to var aprēķināt pēc šādas formulas: pamatīgas renovācijas ekvivalences rādītājs = [(vieglās renovācijas pamatīgums)*(vieglās renovācijas rādītājs) + (vidējās renovācijas pamatīgums)*(vidējās renovācijas rādītājs) + (pamatīgās renovācijas pamatīgums)*(pamatīgās renovācijas rādītājs)]/(pamatīgās renovācijas pamatīgums)] – visi faktori izteikti %.

Renovācijas pamatīgums ir attiecība starp primārās enerģijas ietaupījumu un kopējo primāro enerģiju pirms attiecīgās krājuma daļas renovācijas.

(17) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(18) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstīm jānorāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(19) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(20) Dalībvalstis sniedz jaunāko informāciju par progresu, kas panākts līdz pašreizējam brīdim. Ja bija noteikti mērķrādītāji, jāsniedz pārskats par galvenajām darbībām un sasniegtajiem atskaites punktiem. Ja mērķrādītāji nebija noteikti, tad jāsniedz jaunākā informācija par to, kopš tā laika mērķrādītāji ir noteikti, un to apraksts.

(21) Dalībvalstis apraksta izvirzīto mērķu paredzamo ietekmi un to īstenošanas laika grafiku.

V PIELIKUMS.

ENERĢĒTISKĀ DROŠĪBA

1. tabula.

Sīka informācija par nacionālajiem mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Relevantums 22. pantam (1)	Mērķgads	Statuss (2)	Rīcībpolitika, kuras iespaidā mērķis nosprausts (ja relevanti)		Par mērķa sasniegšanu atbildīgā struktūra	Aptvertie energoresursi un degvielas (5)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Relevantums 22. pantam (1)	Mērķgads	Statuss (2)	Savienības rīcībpolitika (3)	Nacionālā rīcībpolitika (Juridiskā atsauce) (4)	Par mērķa sasniegšanu atbildīgā struktūra	Aptvertie energoresursi un degvielas (5)
M	M	Miap	Miap	M	Miap	Miap	M	M
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams;

2. tabula.

Progress kvantificējamu nacionālo mērķrādītāju un mērķu īstenošanā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i)	Mērvienība	Kategorija		Gads			Mērķvērtība/Gads (8)	Metodoloģiskas piezīmes (9)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i)	Mērvienība	Kategorija		X-3	X -2	X-1 (7)	Mērķvērtība/Gads (8)	Metodoloģiskas piezīmes (9)
					Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Vispārējie mērķi un mērķrādītāji
Energoavotu un energopiegāžu dažādošana	Primārā ražošana	TJ	Ogles
			Dabasgāze
			Citas fosilās degvielas un atkritumi
			Nafta un naftas produkti
			Atjaunīgie energoresursi un biodegvielas
			Kodolsiltumenerģija
	Imports (6)		Imports (6)
	Eksports (6)		Eksports (6)
Mazāka atkarība no enerģijas importa no trešām valstīm	Energoatkarība no trešām valstīm pa degvielas/kurināmā veidiem (10)	Procenti	Kopējā
			Pa degvielām/kurināmajiem	Ogles
				Dabasgāze
				Citas fosilās degvielas un atkritumi
				Nafta un naftas produkti
				Degoši atjaunīgie energoresursi (biodegvielas)
				Elektroenerģija un siltumenerģija (tostarp kodolenerģija)
Uzlabota spēja pārvarēt kāda energoresursa (tostarp gāzes un elektroenerģijas) piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus (11)	Energosistēmas noturība	Stundas	LOLE (sagaidāmais slodzes zuduma ilgums) (12)
	Energosistēmas noturība	MWh	EENS (sagaidāmā nepadotā enerģija) (12)
	Gāzes sistēmas noturība	Procenti	N-1 formulas rezultāts (13)
Nacionālie mērķi un mērķrādītāji
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

3. tabula.

Progress nekvantificējamu nacionālo mērķrādītāju un mērķu īstenošanā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Indikators(-i) Atskaites punkts(-i)	Mērķgads	Indikatora/atskaites punkta apraksts (14)	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (15)	Sīkāka informācija par monitoringa stratēģiju (16)	Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem
M	M	Miap	M	M	V	V
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem mērķiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu mērķus): dažādot energoavotus un energopiegādes, mazināt atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm, uzlabotu spēju pārvarēt kāda energoresursa piegāžu ierobežojumus vai pārtraukumus, uzlabot nacionālās energosistēmas elastību, cits.

(2) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: plānots; pieņemts; īstenots; beidzies.

(3) Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākas rīcībpolitikas no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cita” un norāda Savienības rīcībpolitikas nosaukumu.

(4) Valsts likums vai dokuments, kurā mērķis definēts.

(5) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vairākus variantus, un pie “Citas degvielas” var pievienot un norādīt citus energoavotus un degvielas): visa sistēma, elektroenerģija, gāze, naftas produkti, kodolenerģija, citas degvielas.

(6) Visu enerģijas bilancē iekļauto degvielu kopējais imports un eksports.

(7) Ziņodamas par X-1 gadu, dalībvalstis ziņo par tiem ziņošanas elementiem, par kuriem šāds novērtējums ir pieejams.

(8) Ja ir nosprausti kvantificēti mērķrādītāji un attiecīgi mēri, dalībvalstīm jāziņo par mērķvērtību un attiecīgo gadu, kurā mērķrādītājs jāsasniedz.

(9) Dalībvalstīm jāsniedz papildu metodoloģiska informācija par indikatoru.

(10) Tikai imports no trešām valstīm (valstīm, kas nav ES dalībvalstis).

(11) Dalībvalstīm būtu jāziņo dati no jaunākā pietiekamības novērtējuma, kas veikts par attiecīgo gadu. Piemēram, par X-1 gadu jāziņo tāds LOLE, kāds aplēsts vai nu X-1, X-2 vai agrākā gadā. Par gadu, kurā veikts resursu pietiekamības novērtējums, jāziņo Metodiskajās piezīmēs. Sk. arī 5. piezīmi.

(12) Jāaprēķina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/941 (2019. gada 5. jūnijs) par riskgatavību elektroenerģijas sektorā un ar ko atceļ Direktīvu 2005/89/EK (OV L 158, 14.6.2019., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV L 158, 14.6.2019., 54. lpp.). Metodiku ir noteikusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra lēmumā par zudušās slodzes vērtības, jauna tirgus dalībnieka izmaksu un uzticamības standarta aprēķināšanas metodiku (I pielikums).

(13) Jāaprēķina saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1938 (2017. gada 25. oktobris) par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 II pielikumā (OV L 280, 28.10.2017., 1. lpp.). Saskaņā ar N-1 noteikumu tiek aprēķināta pārējās infrastruktūras tehniskā jauda, proti, tiek aplēsts, vai gadījumā, ja rodas traucējumi vienīgajā lielākajā gāzes infrastruktūrā, tā spēj piegādāt vajadzīgo gāzes daudzumu, kas ir līdzvērtīgs ārkārtīgi lielam pieprasījumam pēc gāzes, kāds ir varbūtīgi iespējams reizi 20 gados.

(14) Dalībvalstis sniedz sīkāku informāciju par indikatoriem/atskaites punktiem un to, kāpēc tie ir izvēlēti progresa atspoguļošanai.

(15) Dalībvalstis sniedz kvalitatīvo informāciju, proti, izklāsta, kādā stadijā indikators ir pašlaik (piemēram, tiks ticami sasniegts, jau ir sasniegts, nav sasniegts, sasniegšana kavējas utt.).

(16) Sīkāka informācija par indikatora monitoringu, piemēram, vai tiek izmantots indikatoru kopums, ekspertu novērtējums, sasaukta darba grupa, izmantota īpaša metodika utt.

VI PIELIKUMS

IEKŠĒJAIS ENERĢIJAS TIRGUS

1. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar elektrotīklu starpsavienotību

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	Gads		Mērķvērtība 2030. gadā
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	X-3	X-2	Mērķvērtība 2030. gadā
		M	M	Miap
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret uzstādīto ražošanas jaudu	%
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret maksimumslodzi	%
Nominālā pārvades jauda attiecībā pret uzstādīto atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu	%
Vidējās vai absolūtās stundas cenu atšķirības nākamās dienas tirgos (atsevišķi par katru ES iekšējo robežu) (1)	EUR/MWh
1. robeža	EUR/MWh
2. robeža	EUR/MWh
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas	EUR/MWh
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

2. tabula.

Informācija par kopīgu interešu projektiem pārvadē

Jāziņo par visām būtiskajām norisēm saistībā ar KIP projektiem salīdzinājumā ar pēdējo KIP uzraudzības ziņojumu, kas varētu būt ietekmējušas nacionālajā enerģētikas un klimata plānā noteiktos mērķus un mērķrādītājus.	M
Apzīmējumi: M = obligāti

3. tabula.

Informācija par citiem galvenajiem infrastruktūras projektiem

Projekta apraksts

Projekta īstenošana

Projekta nosaukums (2)

TADGP ID

Energonesējs (3)

Projekta veids (4)

Projekta apraksts

Plānotais nodošanas ekspluatācijā gads

Pārvades jauda (MW elektroenerģijai, GWh/d dabasgāzei, ūdeņradim un citām gāzēm/šķidrumiem)

Apraksts par to, kā projekts palīdzēs sasniegt plānotos līmeņus, par kuriem ziņots saskaņā ar 23. panta 1. punkta a) apakšpunktu (3)

Apraksts par to, kā projekts nāks par labu enerģētikas savienības dimensijām

Projekta statuss

Progresa apraksts

Realizācijas kavējumi

(gadi)

Realizācijas termiņa maiņa

(gadi)

Projekta realizācijas aizkavēšanās vai termiņa maiņas iemesli

Miap

1. projekts

2. projekts

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes.

Miap = obligāti, ja piemērojams;

4. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar energosistēmas elastību, tostarp attiecībā uz atjaunīgās enerģijas ražošanu

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (5)	Aplūkotais(-ie) sistēmas elastības elements(-i) (6)	Mērķrādītājs (7)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (8)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (5)	Aplūkotais(-ie) sistēmas elastības elements(-i) (6)	Mērķrādītājs (7)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (9)	Mērvienība	X-3	X-2
M	Miap	M	M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

5. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar atjaunīgās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu enerģijas tirgos

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (10)	Aplūkotais(-ie) nediskriminējošās integrēšanas elements(-i) (11)	Mērķrādītājs (12)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi (13)
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams;

6. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar patērētāju līdzdarbošanos energosistēmā un labuma gūšanu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (14)	Aplūkotais(-ie) patērētāju līdzdarbošanās elements(-i) (15)	Mērķrādītājs (16)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (17)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Energonesējs (14)	Aplūkotais(-ie) patērētāju līdzdarbošanās elements(-i) (15)	Mērķrādītājs (16)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (18)	Mērvienība	X-3	X-2
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

7. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas saistīti ar elektroenerģijas sistēmas pietiekamību

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Apskatītais(-ie) elements(-i) (19)	Mērķrādītājs (20)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā) (21)
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Apskatītais(-ie) elements(-i) (19)	Mērķrādītājs (20)	Mērķgads	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums (22)	Mērvienība	X-3	X-2
M	Miap	M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Var izmantot cenu atšķirības nākamās dienas tirgos, ko aprēķinājusi un ikgadējā tirgus uzraudzības ziņojumā publicējusi Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER).

(2) Šajā tabulā dalībvalstis iekļauj arī KIP projektus, kas nav pārrobežu pārvades projekti, ja tie netieši veicina pārrobežu starpsavienotības palielināšanu. Tabulā jāizskaidro devums pārrobežu starpsavienotības palielināšanā.

(3) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādiem energonesējiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu energonesējus): elektroenerģija; dabasgāze; ūdeņradis; citi.

(4) Dalībvalstīm jānorāda vispārīgas infrastruktūras kategorijas (piemēram, LNG terminālis; krātuve; starpsavienojums ar trešo valsti).

(5) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: elektroenerģija; dabasgāze; ūdeņradis.

(6) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vairākus variantus, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): tirgus integrācija un sasaistīšana nolūkā palielināt starpsavienojumu tirgusspēju un efektivitāti; viedā uzskaite/tīkli; agregēšana; pieprasījumreakcija; akumulēšana; decentralizēta ražošana; nosūtīšanas, pārsūtīšanas un samazināšanas mehānismi (jeb dispečēšanas, redispečēšanas un apcirpšanas mehānismi); reāllaika cenas signāli; citi.

(7) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(8) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstis norāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(9) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(10) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: elektroenerģija; dabasgāze; ūdeņradis.

(11) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vairākus variantus, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): atjaunīgā enerģija; pieprasījumreakcija; akumulēšana; citi.

(12) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(13) Aprakstot progresu, dalībvalstis sīki izklāsta virzību uz nediskriminējošu integrēšanu, pēc vajadzības ņemot vērā tālāk minētos elementus. Šis saraksts nav izsmeļošs, un dalībvalstis to var papildināt.

Attiecībā uz tirgiem: tādi elementi kā balansēšanas tirgi, jaudas tirgi (attiecīgā gadījumā), enerģijas vairumtirgi, mazumtirgi.

Attiecībā uz tehnoloģijām: tādi elementi kā pieprasījumreakcija, enerģijas akumulēšana, agregēšana, iedzīvotāju energokopienas/atjaunīgās enerģijas kopienas, ražojošie patērētāji.

Attiecībā uz integrēšanu: tādi elementi kā dalība tirgū, tarifu pieejamība (tostarp elektromobilitātes uzlādes punktiem un enerģijas akumulēšanai, piemēram, novēršot dubultu maksu par ievadīšanu tīklā un ņemšanu no tīkla), dinamisku cenu līgumu pieejamība, vienlaicīgu vairāku pakalpojumu/produktu integrēšana.

(14) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: elektroenerģija; dabasgāze; ūdeņradis.

(15) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vairākus variantus, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): pašpatēriņš; jaunas tehnoloģijas (tostarp viedie skaitītāji); citi.

(16) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(17) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstis norāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(18) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

(19) Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākus no šādiem variantiem: energosistēmas elastīgums – atjaunīgās enerģijas ražošana; tekošās dienas tirgu sasaistīšanas izvēršana; pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršana; citi.

(20) Var būt kvantitatīvs vai kvalitatīvs

(21) Ja mērķrādītājs/mērķis ir kvantificējams, dalībvalstīm jānorāda, kāds ir progress, sniedzot jaunāko pieejamo informāciju. Ziņojamie indikatori jānosaka, pamatojoties uz nacionālajiem mērķiem vai mērķrādītājiem.

(22) Dalībvalstis attiecīgi norāda bāzes gadu un vērtību, ja tas palīdz parādīt progresu.

VII PIELIKUMS

PĒTNIECĪBA, INOVĀCIJA UN KONKURĒTSPĒJA.

1. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, ar ko nacionālā kontekstā interpretē SET plāna mērķus un rīcībpolitikas

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums (1)	Apraksts	Atbalstītā enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritāte (2)	Atbalstītās tīras enerģijas/mazoglekļa tehnoloģijas (3) (4)	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā)				Vispārīgas piezīmes
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums (1)	Apraksts		Atbalstītās tīras enerģijas/mazoglekļa tehnoloģijas (3) (4)	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums	Indikatora vērtība	Atsauces gads	Mērvienība	Vispārīgas piezīmes
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	V
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

2. tabula.

Progress virzībā uz kvantificējamiem nacionāliem mērķiem attiecībā uz kopējiem publiskā un, ja pieejams, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīrām energotehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un snieguma uzlabojumiem (5)

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	Specifikācija	Gads		Mērķvērtība/gads
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Mērvienība	Specifikācija	X-3	X-2	Mērķvērtība/gads	Vispārīgas piezīmes
Publiskā sektora izdevumi pētniecības un inovācijas jomā
Kopējie gada P&I publiskie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā	Miljonos EUR	Miap
Kopējie gada P&I publiskie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, izteikti procentos no kopējiem publiskajiem P&I izdevumiem	%	Miap
Kopējie gada P&I publiskie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, izteikti procentos no gada IKP	%	Miap
Privātā sektora izdevumi pētniecības un inovācijas jomā
Kopējie gada P&I privātie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā	Miljonos EUR	V
Kopējie gada P&I privātie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, izteikti procentos no kopējiem privātajiem P&I izdevumiem	%	V
Kopējie gada P&I privātie izdevumi tīras enerģijas un mazoglekļa tehnoloģiju jomā, izteikti procentos no gada IKP	%	V
Citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1		Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2		Miap
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas		Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

3. tabula.

Progress virzībā uz nekvantificējamiem nacionāliem mērķiem attiecībā uz kopējiem publiskā un, ja pieejams, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīrām energotehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un snieguma uzlabojumiem (6)

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Atbalstītā enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritāte (7)	Atbalstītās tīras enerģijas/mazoglekļa tehnoloģijas (8)	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi (9)	Izvirzītā mērķa paredzamā ietekme (10)
Miap	Miap	V	V	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

4. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, tostarp 2050. gadam izvirzītajiem ilgtermiņa mērķiem, tādu tehnoloģiju ieviešanai, kas paredzētas energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā saistītajai oglekļa transportēšanas, izmantošanas un uzglabāšanas infrastruktūrai (11)

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā)				Vispārīgas piezīmes
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums	Indikatora vērtība	Atsauces gads	Mērvienība	Vispārīgas piezīmes
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	V
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

5. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem konkurētspējas jomā

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums

Apraksts

Virzība uz mērķrādītāju/mērķi

Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā)

Vispārīgas piezīmes

Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums

Indikatora vērtība

Atsauces gads

Mērvienība

Miap

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1

Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes.

Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1)

Dalībvalstis apraksta visus mērķrādītājus vai mērķus konkurētspējas jomā. Tie var ietvert mērķus, kas saistīti ar šādiem aspektiem:

—	patenti un pētnieciskas publikācijas;

—	vērtības ķēdes aspekti, piemēram, atskaites punkti un mērķrādītāji jaunās nodarbinātības jomās, uzņēmumu dibināšana un izaugsme konkrētās enerģētikas nozarēs.

—	globālais vai iekšējais/vietējais tirgus, piemēram, tehnoloģiju izplatīšanās starptautiskajā/nacionālajā tirgū un tirdzniecības apjomi (importa un/vai eksporta izmaiņas) gan Eiropas, gan pasaules mērogā.

(1) Dalībvalstis apraksta visus valstī izvirzītos nacionālos mērķus, kuru nolūks ir atbalstīt SET plāna īstenošanu un interpretēšanu.

(2) Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākas prioritātes no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

(3) Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākas tehnoloģijas no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

(4) “Tīra enerģija un mazoglekļa tehnoloģijas” ir visas SET plānā aptvertās tehnoloģijas.

(5) “Tīras enerģijas tehnoloģijas un mazoglekļa tehnoloģijas” ir visas SET plānā aptvertās tehnoloģijas.

Dalībvalstis norāda nacionālos mērķus attiecībā uz kopējiem publiskā un, ja pieejams, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīrām energotehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un snieguma uzlabojumiem. Dalībvalstīm pēc vajadzības jānorāda atsevišķi mērķi, aptverot publiskos un privātos izdevumus, uz tehnoloģijām orientētus mērķus, snieguma attīstību utt.

(6) “Tīras enerģijas tehnoloģijas un mazoglekļa tehnoloģijas” ir visas SET plānā aptvertās tehnoloģijas.

(7) Dalībvalstis var atlasīt vienu vai vairākas prioritātes no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

(8) Dalībvalstis var atlasīt vienu vai vairākas tehnoloģijas no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

(9) Dalībvalstis sniedz jaunāko informāciju par progresu, kas panākts līdz pašreizējam brīdim. Ja bija noteikti mērķrādītāji, jāsniedz pārskats par galvenajām darbībām un sasniegtajiem atskaites punktiem. Ja mērķrādītāji nebija noteikti, tad jāsniedz jaunākā informācija par to, kopš tā laika mērķrādītāji ir noteikti, un to apraksts.

(10) Dalībvalstīm jāapraksta izvirzīto mērķu paredzamā ietekme un to īstenošanas laika grafiks.

(11) Dalībvalsts apraksta visus ilgtermiņa plānus, kas veltīti dekarbonizācijas pasākumiem rūpniecības nozarē. Jāiekļauj tādi elementi kā energoefektivitāte, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, elektrifikācija un jebkādas citas tehnoloģijas, kas veicinās dekarbonizāciju. Jānorāda atskaites punkti, mērķi un termiņi, kā arī norāde par apsvērtajām tehnoloģijām un to paredzamo ieviešanu.

VIII PIELIKUMS

NACIONĀLIE MĒRĶI, KAS IZVIRZĪTI NOLŪKĀ PAKĀPENISKI ATTEIKTIES NO ENERĢIJAS SUBSĪDIJĀM, JO ĪPAŠI FOSILAJĀM DEGVIELĀM

1. tabula.

Progress virzībā uz nacionālajiem mērķiem, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajām degvielām (1)

Nacionālais(-ie) mērķis(-i), kas izvirzīts(-i) nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajām degvielām	Apraksts	Mērķgads (2)	Atskaites punkti (3)	Virzība uz mērķrādītāju/mērķi (4)	Pasākumi, ar ko nodrošina, ka pakāpeniska atteikšanās neietekmē centienus samazināt enerģētisko nabadzību (5)	Vispārīgas piezīmes
M	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	V
Nacionālais mērķis/plāns Nr. 1
Nacionālais mērķis/plāns Nr. 2
Nacionālais mērķis/plāns Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis ziņo par visiem mērķiem pakāpeniski pārtraukt fosilo degvielu subsīdijas un citas enerģijas subsīdijas. Dalībvalstīm apraksta slejā jānorāda, vai mērķis ir noteikts tiesību aktos, un attiecīgā gadījumā jānorāda atsauce uz attiecīgajiem tiesību aktiem.

Ja nav izvirzīti mērķi pakāpeniski izbeigt enerģijas subsīdijas, dalībvalstis ziņo par jebkādiem plāniem, kas paredz uzņemties vai izvirzīt mērķi pakāpeniski atteikties no tām. Dalībvalstis apraksta slejā iekļauj īsu šo plānu aprakstu un precizē, kad paredzams, ka šādas saistības stāsies spēkā.

(2) Dalībvalstis norāda, kurā gadā mērķis būtu jāsasniedz.

(3) Dalībvalstis norāda kvantitatīvos atskaites punktus. Piemēram, līdz 2024. gadam jāatsakās no 50 % subsīdiju, līdz 2026. gadam – no 100 %.

(4) Dalībvalstis ziņo par progresu, kas panākts mērķa un atskaites punktu sasniegšanā, ja tas ir relevanti.

(5) Dalībvalstis ziņo par visiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu, ka pakāpeniska atteikšanās no subsīdijām neietekmē centienus samazināt enerģētisko nabadzību. Dalībvalstis norāda, vai ir aplēsts, kāda būtu fosilo degvielu subsidēšanas pakāpeniskās izbeigšanas ekonomiskā un cita veida ietekme uz enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām, kādas rīcībpolitikas vai pasākumi ir ieviesti vai ierosināti, lai šādu ietekmi mazinātu (piemēram, atbalsts mājokļu energorenovācijai un augstas energoefektivitātes tehnoloģijām, piemēram, elektriskajiem siltumsūkņiem un mājokļu siltumizolācijai).

IX PIELIKUMS

NACIONĀLO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU ĪSTENOŠANĀ PANĀKTAIS PROGRESS

1. tabula.

Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanas progress un galvenās iezīmes

R/P numurs	R/P numurs NEKP, ja atšķiras	Rīcībpolitikas vai pasākuma nosaukums	Atsevišķa rīcībpolitika vai pasākums vai to grupa	Ja tā ir rīcībpolitiku vai pasākumu grupa, atsevišķās rīcībpolitikas vai pasākumi, kas tajā ietilpst	Relevantais mērķis, mērķrādītājs vai devums, kura sasniegšanu rīcībpolitika vai pasākums veicina (1)	Ģeogrāfiskais aptvērums (2)	Skartais(-ie) sektors(-i) (3)	Mērķis (4)	Kvantificēts mērķis (5)	Īss apraksts
M	Miap	M	M	M	M	M	M	M	Miap	M
R/P Nr. 1
R/P Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams

Novērtējums par rīcībpolitikas vai pasākuma devumu Regulas 2021/1119 2. panta 1. punktā nospraustā Savienības klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un Regulas (ES) 2018/1999 15. pantā minētās ilgtermiņa stratēģijas īstenošanā

Rīcībpolitiskā instrumenta veids ((6))

Savienības rīcībpolitikas, kuru rezultātā R/P īstenots

Īstenošanas statuss ((9))

Īstenošanas periods

Struktūras, kuras atbildīgas par rīcībpolitikas īstenošanu ((10))

Indikatori, ko izmanto progresa monitorēšanai un izvērtēšanai laika gaitā ((11))

Savienības rīcībpolitika ((7))

Cits

Attiecīgais noteikums ((8))

Sākums

Beigas

Veids

Nosaukums

Apraksts

Gads

Vērtība

Miap

R/P Nr. 1

R/P Nr. 2

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes (turp.):

Atjauninājums kopš pēdējās iesniegšanas ((12))	Atjauninājumu skaidrojums vai saite uz citu/papildu dokumentu	Progress rīcībpolitikas mērķa sasniegšanā ((13))	Progress rīcībpolitikas indikatoru sasniegšanā ((14))				Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem	Vispārīgas piezīmes
Atjauninājums kopš pēdējās iesniegšanas ((12))		Progress rīcībpolitikas mērķa sasniegšanā ((13))	Indikators	Vērtība	Gads	Mērvienība		Vispārīgas piezīmes
M	Miap	M	Miap				M	M



Piezīmes (turp.):

Ziņošana par konkrētām dimensijām
Skartie vektori ((15))	Atbalstītā enerģētikas savienības pētniecības un inovācijas prioritāte ((16))	Atbalstītās tīras enerģijas/mazoglekļa tehnoloģijas ((17))	Atbalstītie sektori ((18))
Miap	M	M	Miap



Piezīmes (turp.):

2. tabula.

Ex ante un ex post novērtējumu pieejamie rezultāti par atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmi uz atjaunīgās enerģijas ražošanu (6)

R/P numurs	Ex ante novērtējums						Ex post novērtējums
	Atjaunīgās enerģijas ražošana (ktoe/gadā)				Aplēšu bāzes skaidrojums	Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (norāda saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)	Gads, uz kuru attiecas ražošana (7)	Atjaunīgās enerģijas ražošana (ktoe/gadā) (8)	Aplēšu bāzes skaidrojums	Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (norāda saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)
	t	t+5	t + 10	t + 15	Aplēšu bāzes skaidrojums		Gads, uz kuru attiecas ražošana (7)	Atjaunīgās enerģijas ražošana (ktoe/gadā) (8)	Aplēšu bāzes skaidrojums
V
R/P Nr. 1
R/P Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: V = brīvprātīgi; t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes.

3. tabula.

Ex ante un ex post novērtējumu pieejamie rezultāti par atsevišķu rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu ietekmi uz energoefektivitāti (9)

R/P numurs	Ex ante novērtējums						Ex post novērtējums
	Energopatēriņa samazinājumi (ktoe/gadā, gala enerģija)				Aplēšu bāzes skaidrojums	Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (norāda saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)	Gads, uz kuru attiecas samazinājums (10)	Energopatēriņa samazinājumi (ktoe/gadā, gala enerģija) (11)	Aplēšu bāzes skaidrojums	Aplēses dokumentācija/avots, ja pieejams (norāda saiti uz ziņojumu, no kura ņemts skaitlis)
	t	t+5	t +10	t + 15	Aplēšu bāzes skaidrojums		Gads, uz kuru attiecas samazinājums (10)	Energopatēriņa samazinājumi (ktoe/gadā, gala enerģija) (11)	Aplēšu bāzes skaidrojums
V
R/P Nr. 1
R/P Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: V = brīvprātīgi; t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. Piezīmes.

4. tabula.

Atsevišķu atjaunīgās enerģijas ražošanai veltīto rīcībpolitiku un pasākumu vai grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi (12)

R/P numurs

Prognozētās izmaksas un ieguvumi (ex ante novērtējums)

Reālās izmaksas un ieguvumi (ex post novērtējums)

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Absolūtie ieguvumi (13) gadā EUR

Ieguvumi (13) EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Neto izmaksas EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija) (14)

Dokumentācija/avots (norāda saiti uz ziņojumu, no kura skaitlis ņemts)

Citu ieguvumu apraksts

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Ieguvumi (13) EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Absolūtie ieguvumi (13) gadā EUR

Neto izmaksas EUR/saražotās atjaunīgās enerģijas toe

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija) (14)

Dokumentācija/avots (norāda saiti uz ziņojumu, no kura skaitlis ņemts)

Citu ieguvumu apraksts

R/P Nr. 1

R/P Nr. 2

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes.

V = brīvprātīgi

5. tabula.

Atsevišķu energoefektivitātei veltīto rīcībpolitiku un pasākumu vai to grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi (15)

R/P numurs

Prognozētās izmaksas un ieguvumi (ex ante novērtējums)

Reālās izmaksas un ieguvumi (ex post novērtējums)

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Absolūtie ieguvumi (16) gadā EUR

Ieguvumi (16) EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Neto izmaksas EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija) (17)

Dokumentācija/avots (norāda saiti uz ziņojumu, no kura skaitlis ņemts)

Citu ieguvumu apraksts

Gadi, par kuriem aprēķinātas izmaksas

Bruto izmaksas EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Absolūtās bruto izmaksas gadā EUR

Ieguvumi (16) EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Absolūtie ieguvumi (16) gadā EUR

Neto izmaksas EUR/enerģijas galapatēriņa samazinājuma toe

Absolūtās neto izmaksas gadā EUR

Cenas gads

Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija) (17)

Dokumentācija/avots (norāda saiti uz ziņojumu, no kura skaitlis ņemts)

Citu ieguvumu apraksts

R/P Nr. 1

R/P Nr. 2

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Piezīmes.

V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis izvēlas no tālāk minētajiem integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķiem, mērķrādītājiem un devumiem (var izvēlēties vairāk nekā vienu mērķi, mērķrādītāju vai devumu).

Dimensija – dekarbonizācija: SEG emisijas un piesaistījumi – dalībvalsts saistošais nacionālais siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājs un saistošie ikgadējie nacionālie limiti saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842; dalībvalsts saistības saskaņā ar Regulu (ES) 2018/841; citi mērķi un mērķrādītāji, tostarp sektorālie mērķrādītāji un pielāgošanās uzdevumi.

Dimensija – “ dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija ” – dalībvalsts devums Savienības saistošā mērķrādītāja sasniegšanā, proti, panākt, ka 2030. gadā atjaunīgās enerģijas īpatsvars ir vismaz 32 %, kā noteikts Direktīvas (ES) 2018/2001 3. pantā; aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo atjaunīgās enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā; paredzamās trajektorijas (katrai atjaunīgās enerģijas tehnoloģijai); aprēķinātās trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, sadalītu atbilstīgi pieprasījumam siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa izejvielām un pēc izcelsmes; citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunīgās enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunīgās enerģijas izmantošana ēkās, pilsētu, atjaunīgās enerģijas kopienu un atjaunīgās enerģijas pašpatērētāju saražotā atjaunīgā enerģija, enerģija, kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā).

Dimensija “ energoefektivitāte ” –indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā panākt, ka 2030. gadā Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktā un 3. panta 5. punktā minētie Savienības energoefektivitātes mērķrādītāji ir vismaz 32,5 % līmenī; kumulatīvais enerģijas galapatēriņa papildu ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gada periodā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu par enerģijas ietaupījumu pienākumu; nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģijas indikatīvie atskaites punkti; kopējā renovējamā grīdas platība vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāgūst 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru; citi nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji, un nacionālie mērķi tādās jomās kā energoefektivitāte transporta sektorā un saistībā ar siltumapgādi un aukstumapgādi.

Dimensija “ enerģētiskā drošība ” – nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm, kam nolūks var būt mazināt atkarību no enerģijas importa; nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību; nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastības uzlabošanu, jo īpaši izmantojot iekšzemes energoresursus, pieprasījumreakciju un enerģijas akumulēšanu; nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai risinātu ar kāda energoresursa piegāžu ierobežojumiem vai pārtraukumiem saistītās problēmas nolūkā uzlabot reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību.

Dimensija “ iekšējais enerģijas tirgus ” – elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienotības mērķrādītāju 2030. gadam – vismaz 15 %; galvenie elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūras projekti un attiecīgā gadījumā modernizācijas projekti, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus saskaņā ar piecām enerģētikas savienības dimensijām; galvenie iecerētie infrastruktūras projekti, kas nav kopīgu interešu projekti (KIP); nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, tādiem kā lielāka sistēmas elastība, jo īpaši saistībā ar konkurences noteiktu elektroenerģijas cenu veicināšanu saskaņā ar attiecīgajiem sektorālajiem tiesību aktiem, tirgus integrācija un sasaistīšana nolūkā palielināt esošo starpsavienojumu tirgusspēju, viedie tīkli, agregācija, pieprasījumreakcija, akumulēšana, decentralizētā ražošana, dispečēšanas, redispečēšanas un apcirpšanas mehānismi un reāllaika cenu signāli nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunīgās enerģijas nediskriminējošu integrēšanu, pieprasījumreakciju un akumulēšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos; nacionālie mērķi nolūkā nodrošināt, ka patērētāji līdzdarbojas energosistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem nacionālie mērķi, kas attiecīgā gadījumā izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību, skarot arī energosistēmas elastību saistībā ar atjaunīgās enerģijas ražošanu nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību.

Dimensija “ pētniecība, inovācija un konkurētspēja ” –nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un, ja pieejams, privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar enerģētikas savienību; nacionālie 2050. gada mērķi saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģiju veicināšanu un vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, tostarp ilgtermiņa mērķi (2050), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai, un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzglabāšanas infrastruktūru; nacionālie konkurētspējas mērķi.

(2) Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: aptver divas vai vairākas valstis, nacionāls, reģionāls, lokāls.

(3) Dalībvalstis izvēlas no šādiem sektoriem (ja rīcībpolitika vai pasākums ir transversāls, var izvēlēties vairāk nekā vienu sektoru): enerģijas piegāde (degvielu/kurināmo ieguve, pārvade, sadale un glabāšana, kā arī enerģijas pārveide siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām un elektroenerģijas ražošanai) energopatēriņš (degvielas un elektroenerģija, ko patērē tādi tiešie patērētāji kā mājsaimniecības, publiskā pārvalde, pakalpojumu nozare, rūpniecība un lauksaimniecība); transports; rūpnieciskie procesi (ražošanas darbības, kurās materiāli tiek ķīmiski vai fiziski pārveidoti un rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, siltumnīcefekta gāzu izmantošana ražojumos un fosilo degvielu oglekļa izmantošana neenerģētiskām vajadzībām); lauksaimniecība; ZIZIMM; atkritumu apsaimniekošana/atkritumi; citi sektori.

(4) Mērķis jāsaprot kā “sākotnēji deklarētie iznākumi (arī rezultāti un ietekme), ko iecerēts panākt ar šo intervenci”. Dalībvalstis izvēlas no šādiem mērķiem (var izvēlēties vairāk nekā vienu mērķi, un pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu mērķus).

Attiecībā uz enerģijas piegādi – palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas sektorā; palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā; pāriet uz mazāk oglekļintensīviem kurināmajiem/degvielām; aktīvāk ražot mazoglekļa elektroenerģiju, izmantojot neatjaunīgos energoresursus (kodolenerģija); samazināt zudumus; uzlabot efektivitāti enerģētikas un pārveidošanas sektorā; piekopt oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu vai oglekļa uztveršanu un izmantošanu; kontrolēt enerģijas ražošanā radušās fugitīvās emisijas; palielināt primārās enerģijas ražošanā izmantoto energoresursu daudzumu; samazināt atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm; uzlabot energoapgādes infrastruktūras noturību, tostarp nodrošināt energoapgādi būtisku tīkla traucējumu gadījumā; palielināt elektroenerģijas tīkla spēju uzņemt lielāku saražotās atjaunīgās enerģijas daudzumu; palielināt starpsavienotību elektroenerģijas sektorā; palielināt cenu konverģenci elektroenerģijas tirgos; palielināt patērētāju līdzdalību enerģijas tirgos; palielināt elektroenerģijas sistēmas elastību un pietiekamību; nodarboties ar pētniecību un inovāciju energoapgādes jomā; citi energoapgādes mērķi.

Attiecībā uz enerģijas patēriņu – ēku energoefektivitātes uzlabošana; ierīču energoefektivitātes uzlabošana; pakalpojumu/terciārā sektora energoefektivitātes uzlabošana; energoefektivitātes uzlabošana rūpniecības galapatērētāju sektoros; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; pētniecība un inovācija tādu tehnoloģiju, procesu un materiālu jomā, kas palīdzēs samazināt enerģijas patēriņu; citi energopatēriņa mērķi.

Attiecībā uz transportu – transportlīdzekļu efektivitātes uzlabošana; modālā pārvirze uz sabiedrisko transportu vai nemotorizētiem transportlīdzekļiem; mazoglekļa degvielas; elektriskais autotransports; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; uzlaboti patēriņa modeļi; uzlabota transporta infrastruktūra; starptautiskā gaisa vai jūras transporta radīto emisiju samazināšana; pētniecība un inovācija ar mērķi samazināt transporta nozares radītās emisijas; inovācija transporta digitalizācijā; citi transporta mērķi.

Attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem – pretpiesārņojuma tehnoloģiju ieviešana; rūpnieciskajos procesos radušos fugitīvo emisiju kontroles uzlabošana; fluorēto gāzu ražošanas, fugitīvo un likvidēšanas emisiju kontroles uzlabošana; fluorēto gāzu aizstāšana ar gāzēm ar mazāku globālās sasilšanas potenciāla vērtību; pētniecība un inovācija ar mērķi padarīt ES rūpniecību mazāk energoietilpīgu; citi rūpniecisko procesu mērķi.

Attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu/atkritumiem – pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; kāpināta reciklēšana; kāpināta CH4 savākšana un izmantošana; uzlabotas atkritumu apstrādes tehnoloģijas; uzlabota poligonu apsaimniekošana; atkritumu incinerācija, kurā iegūto enerģiju izmanto; uzlabotas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas; mazāka atkritumu daudzuma apglabāšana poligonos; citi atkritumu jomas mērķi.

Attiecībā uz lauksaimniecību – mazāka mēslošanas līdzekļu/kūtsmēslu izmantošana aramzemē; citas darbības, ar kurām uzlabo aramzemes apsaimniekošanu; uzlabota lopkopība; uzlabotas dzīvniekizcelsmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; darbības, kas uzlabo ganību vai zālāju apsaimniekošanu; uzlabota organisko augšņu apsaimniekošana; citi lauksaimniecības mērķi.

Attiecībā uz ZIZIMM – pirmreizēja un atkārtota apmežošana; oglekļa uzkrājumu saglabāšana pastāvošajos mežos; ražošanas veicināšana esošajos mežos; nocirstas koksnes produktu krātuves palielināšana; labāka mežu apsaimniekošana; atmežošanās/atmežošanas novēršana; labāka aizsardzība pret dabiskiem traucējumiem; augstas SEG intensitātes ievadmateriālu un materiālu aizstāšana ar nocirstas koksnes produktiem; mitrāju nosusināšanas novēršana vai mitrāju atjaunošana; degradētu zemju atjaunošana; citi ZIZIMM mērķi.

Attiecībā uz citiem mērķiem – dalībvalstis sniedz īsu mērķa aprakstu.

(5) Ja mērķis ir kvantificēts, dalībvalstis norāda vismaz skaitli, mērvienību, beigu gadu un bāzes gadu. Kvantificētie mērķi ir konkrēti, izmērāmi, sasniedzami, relevanti un ar noteiktu termiņu.

((6)) Dalībvalstis izvēlas no šādiem rīcībpolitikas veidiem: ekonomikas rīcībpolitika; fiskālā rīcībpolitika; brīvprātīgas vai sarunu gaitā panāktas vienošanās; regulatīvā rīcībpolitika; informācijas rīcībpolitika; izglītības rīcībpolitika; pētniecības rīcībpolitika; plānošanas rīcībpolitika; cits.

((7)) Šeit uzskaita tikai Savienības rīcībpolitikas, kuras tiek īstenotas ar nacionālo rīcībpolitiku palīdzību vai kuru gadījumā nacionālās rīcībpolitikas ir vērstas tieši uz Savienības rīcībpolitiku mērķu sasniegšanu. Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākas rīcībpolitikas no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cita” un norāda Savienības rīcībpolitikas nosaukumu.

((8)) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu šādām dimensijām: “ dekarbonizācija, atjaunīgā enerģija un energoefektivitāte ”. Dalībvalsts izvēlas relevanto noteikumu no saraksta, kas sniegts tabulas elektroniskajā versijā, vai izvēlas “Cits” un norāda noteikuma nosaukumu.

((9)) Dalībvalstis izvēlas no šādām kategorijām: plānots; pieņemts; īstenots; beidzies.

((10)) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem un ieraksta par rīcībpolitikas vai pasākuma īstenošanu atbildīgo struktūru nosaukumu (var atlasīt vairākas struktūras): valsts valdība; reģionālās struktūras; pašvaldība; sabiedrības/uzņēmumi/rūpniecības asociācijas; pētniecības iestādes; citi te neuzskaitītie.

((11)) Dalībvalstis norāda visus izmantotos indikatorus (arī mērvienības) un šo indikatoru vērtības, ko tās izmantos (ex ante), lai monitorētu un izvērtētu progresu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā. Dalībvalstis norāda gadu vai gadus, uz kuriem vērtība attiecas. Var ziņot vairāku indikatoru un gadu vērtības. Dalībvalstu identificētie snieguma indikatori ir relevanti, vispārpieņemti, ticami, viegli monitorējami un pamatīgi izstrādāti.

((12)) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): jauna pasākuma pieņemšana, vienošanās noslēgšana, tiesību aktu publicēšana; pasākuma/programmas uzsākšana/izpilde; pasākuma atcelšana/izbeigšana/pabeigšana; notiekoša pasākuma grozījumi, īstenošana, mainīšana un paplašināšana; monitoringa informācija, informācija par progresu vai ietekmes novērtējuma rezultāti; esošo pasākumu turpināšana/nav būtisku jaunumu; uzmetumi, paziņojumi, saistības, plānotie pasākumi, diskusijas par jaunu pasākumu; citi.

((13)) Dalībvalstis sniedz kvalitatīvu aprakstu par panākto progresu rīcībpolitikas mērķa sasniegšanā.

((14)) Dalībvalstis norāda izmantotos indikatorus (arī mērvienības) un šo indikatoru vērtības, ko tās izmantojušas (ex post), lai monitorētu un izvērtētu progresu rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā. Dalībvalstis norāda gadu vai gadus, uz kuriem vērtība attiecas. Var ziņot vairāku indikatoru un gadu vērtības. Dalībvalstu identificētie snieguma indikatori ir relevanti, vispārpieņemti, ticami, viegli monitorējami un pamatīgi izstrādāti.

((15)) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu enerģētiskās drošības dimensijai. Dalībvalstis izvēlas no šādiem vektoriem (var izvēlēties vairākus vektorus): var pievienot papildu vektorus un precizēt tos sadaļā “Citas degvielas”): visa sistēma; elektroenerģija; gāze; naftas produkti; kodolenerģija; siltumenerģija; citas degvielas.

((16)) Dalībvalstis ziņo par rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijai. Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākas prioritātes no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

((17)) Dalībvalstis ziņo par rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijai. “Tīra enerģija un mazoglekļa tehnoloģijas” ir visas SET plānā aptvertās tehnoloģijas. Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākas tehnoloģijas no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

((18)) Dalībvalstis ziņo par rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu pētniecības, inovācijas un konkurētspējas dimensijai. Dalībvalstīm jāiekļauj apraksts par to, kurus sektorus šīs rīcībpolitikas atbalsta.

(6) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par dimensijai dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija. Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko šāds novērtējums ir pieejams.

(7) Dalībvalstis var ziņot ex post novērtējumus par vairāk nekā vienu gadu, ja pieejamo ziņojumu fokusā ir gadi, kuru pēdējais cipars ir 0 vai 5.

(8) Ex post izvērtējumi ietver visus izvērtējumus, kuru pamatā ir visa īstenošanas perioda vai tā daļas rezultāti.

(9) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu energoefektivitātes dimensijai. Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko šāds novērtējums ir pieejams.

(10) Dalībvalstis var ziņot ex post novērtējumus par vairāk nekā vienu gadu, ja pieejamo ziņojumu fokusā ir gadi, kuru pēdējais cipars ir 0 vai 5.

(11) Ex post izvērtējumi ietver visus izvērtējumus, kuru pamatā ir visa īstenošanas perioda vai tā daļas rezultāti.

(12) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par dimensijai dekarbonizācija: atjaunīgā enerģija. Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko šāds novērtējums ir pieejams.

(13) Ieguvumu norāda kā negatīvu vērtību.

(14) Aprakstā norāda, kādu veidu izmaksas un ieguvumi ņemti vērā, kādas ieinteresētās personas ņemtas vērā izmaksu un ieguvumu novērtējumā, bāzlīniju, ar kuru izmaksas un ieguvumus salīdzina, un metodiku.

(15) Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, kas nāk par labu energoefektivitātes dimensijai. Dalībvalstis ziņo par visām rīcībpolitikām un pasākumiem vai to grupām, par ko šāds novērtējums ir pieejams.

(16) Veidnē ieguvumu norāda kā negatīvu vērtību.

(17) Aprakstā norāda, kādu veidu izmaksas un ieguvumi ņemti vērā, kādas ieinteresētās personas ņemtas vērā izmaksu un ieguvumu novērtējumā, bāzlīniju, ar kuru izmaksas un ieguvumus salīdzina, un metodiku.

X PIELIKUMS

JAUNAS RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI SASKAŅĀ AR REGULAS (ES) 2018/1999 21. PANTA B) PUNKTA 3. APAKŠPUNKTU

1. tabula.

Energoefektivitātes pienākuma shēmas (EEPS), kas minētas Direktīvas 2012/27/ES 7.a pantā

R/P numurs	M
Informācijas avots(-i) (tostarp atsauce uz saistīto tiesību aktu vai citu(-iem) juridisku(-iem) tekstu(-iem))	M
Paredzamie ietaupījumi 2021.–2030. gadā un pienākuma perioda ilgums (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta d) un e) apakšpunkts)
Paredzamais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 2021.–2030. gada periodā (ktoe)	M
Paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā (ktoe/gadā) (1)	Miap
2021	Miap
2022	Miap
2023	Miap
2024	Miap
2025	Miap
2026	Miap
2027	Miap
2028	Miap
2029	Miap
2030	Miap
Pienākuma perioda ilgums	M
Galvenie parametri
Atbildīgās puses un to pienākumi (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta b) apakšpunkts)	M
Mērķsektori (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta c) apakšpunkts) (2).	M
Sektori, kurās uz atsevišķām darbībām var attiecināt EEPS (ja atšķiras no iepriekš uzskaitītajiem mērķsektoriem) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta c) apakšpunkts)	M
Atsevišķas darbības, uz kurām var attiecināt EEPS (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta f) apakšpunkts), un attiecīgie ilgumi (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta i) apakšpunkts un 5. punkta h) apakšpunkts) (3)	M
Informācija par šādu EED noteikumu piemērošanu:
Attiecīgā gadījumā īpašas darbības un/vai neaizsargātās (jo īpaši enerģētiski nabadzīgajās) mājsaimniecībās un sociālajos mājokļos panākamā ietaupījuma īpatsvars saskaņā ar 7. panta 11. punktu (Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 11. punkts)	Miap
Energopakalpojumu sniedzēju vai citu trešo personu panāktais ietaupījums (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 6. punkta a) apakšpunkts) (4)	Miap
Noteikumi par atlikšanu rezervē un aizņemšanos (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 6. punkta b) apakšpunkts)	Miap
Enerģijas ietaupījumu tirdzniecības iespējas (ja relevanti)	Miap
Sadarbība ar valsts energoefektivitātes fondu saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 20. panta 6. punktu (kā minēts direktīvas 7.a panta 1. punktā) (5)	Miap
Vispārīga informācija par aprēķināšanas metodiku
Izmantotās mērījumu metodes (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punkts) (6)	M
Enerģijas ietaupījuma izteikšanas vienība (primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galapatēriņa ietaupījums) (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 4. punkts un V pielikuma 3. punkta d) apakšpunkts)	M
Kā ietaupījumu aprēķinos ņem vērā ilgumu (un iespējamās ietaupījumu izmaiņas laika gaitā) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta i) apakšpunkts un 5. punkta h) apakšpunkts) (7)	M
Citi informācijas avoti vai atsauces (piemēram, pētījumi, novērtējuma ziņojumi), kur var atrast sīkākus paskaidrojumus un informāciju par ietaupījumu aprēķināšanu	V
Papildīgums un būtiskums (prasības, kas saistītas ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punktu un 5. punkta g) apakšpunktu)
Aprēķināšanas metodikas apraksts; tostarp tas, kā aprēķināšanas metodikā ņem vērā papildīgumu (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta a) apakšpunkts) (8)	M
Vai EEPS veicina savlaicīgu aizstāšanu? Ja jā, kā tas tiek ņemts vērā, aprēķinot ietaupījumu? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta f) apakšpunkts).	M
Kritēriji, ko izmanto paredzamajam un mērogotajam ietaupījumam (ja izmanto paredzamo vai mērogoto ietaupījumu) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts)	M
Kā tiek nodrošināts ietaupījumu būtiskums? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta h) apakšpunkts)	M
Iespējamā pārklāšanās (starp rīcībpolitikas pasākumiem un starp atsevišķām darbībām) un dubulta uzskaite
Iespējama pārklāšanās starp atsevišķām darbībām, uz kurām var attiecināt EEPS (9)	Miap
Iespējamā pārklāšanās starp EEPS un alternatīviem pasākumiem, par kuriem ziņots saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. pantu	Miap
Kā tiek risināta iespējamā pārklāšanās (starp EEPS un alternatīviem pasākumiem), lai izvairītos no enerģijas ietaupījuma dubultas uzskaites? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta g) apakšpunkts)	M
Klimatiskās atšķirības (ja relevanti) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta h) apakšpunkts un 5. punkta i) apakšpunkts)
Vai starp reģioniem pastāv klimatiskās atšķirības? Un vai tās var ietekmēt darbības, uz kurām var attiecināt EEPS?	Miap
Kā ietaupījumu aprēķinos tiek ņemtas vērā klimatiskās atšķirības (ja tās ir relevantas)?	Miap
Ietaupījumu monitorings un verifikācija (M&V) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta j) apakšpunkts)
Īss monitoringa un verifikācijas sistēmas un verifikācijas procesa apraksts	M
Par EEPS M&V atbildīgās iestādes	M
M&V neatkarība no atbildīgajām pusēm (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 5. punkts)	M
Statistiski reprezentatīvu izlašu verifikācija (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 5. punkts) (10)	M
Atbildīgo pušu ziņošanas pienākumi (katras atbildīgās puses vai atbildīgo pušu apakškategorijas panāktais ietaupījums un kopējais shēmā panāktais ietaupījums)	M
EEPS ietvaros katru gadu panāktā enerģijas ietaupījuma publicēšana (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 7. punkts)	M
Neatbilstības gadījumā piemērotās sankcijas (un saistītās atsauces, tostarp tiesību akti vai citi juridiski teksti, kuros noteiktas sankcijas un saistītie nosacījumi)	M
Noteikumi gadījumā, ja EEPS progress nav apmierinošs (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta f) apakšpunkts)	M
Informācija par kvalitātes standartiem (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta g) apakšpunkts)
Kā EEPS veicina vai paredz ražojumu, pakalpojumu un uzstādīšanas pasākumu kvalitātes standartu uzturēšanu vai ieviešanu?	Miap
Papildu informācija vai skaidrojumi
Šeit min jebkādu citu skaidrojošu informāciju, kas var būt noderīga pieredzes apmaiņai.	V
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

2. tabula.

Alternatīvie rīcībpolitikas pasākumi, kas minēti Direktīvas 2012/27/ES 7.b pantā un 20. panta 6. punktā (izņemot nodokļu uzlikšanu)

R/P numurs	M
Informācijas avots(-i) (tostarp atsauce uz saistīto tiesību aktu vai citu(-iem) juridisku(-iem) tekstu(-iem))	M
Plānotais vai aplēstais budžets, tostarp attiecīgais īstenošanas periods	V
Paredzamie ietaupījumi 2021.–2030. gadā un pienākuma perioda ilgums (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta d) un e) apakšpunkts)
Paredzamais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 2021.–2030. gada periodā (ktoe)	M
Paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā (ktoe/gadā) (11)	Miap
2021	Miap
2022	Miap
2023	Miap
2024	Miap
2025	Miap
2026	Miap
2027	Miap
2028	Miap
2029	Miap
2030	Miap
Starpperiods (ja relevanti) (12)	Miap
Galvenie parametri
Īstenojošās publiskās iestādes, iesaistītās vai pilnvarotās puses un to atbildība par politikas pasākuma īstenošanu (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta b) apakšpunkts un 5. punkta b) apakšpunkts)	M
Mērķsektori (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta c) apakšpunkts) (13).	M
Atsevišķas darbības, uz kurām var attiecināt alternatīvo pasākumu (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta f) apakšpunkts), un attiecīgie ilgumi (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta i) apakšpunkts un 5. punkta h) apakšpunkts) (14)	M
Īpaši rīcībpolitikas pasākumi vai atsevišķas darbības enerģētiskās nabadzības apkarošanai (attiecīgā gadījumā)	Miap
Vispārīga informācija par aprēķināšanas metodiku
Izmantotās mērījumu metodes (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punkts) (15)	M
Enerģijas ietaupījuma izteikšanas vienība (primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galapatēriņa ietaupījums) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta d) apakšpunkts)	M
Kā ietaupījumu aprēķinos ņem vērā ilgumu (un iespējamās ietaupījumu izmaiņas laika gaitā) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta i) apakšpunkts un 5. punkta h) apakšpunkts) (16)	M
Citi informācijas avoti vai atsauces (piemēram, pētījumi, novērtējuma ziņojumi), kur var atrast sīkākus paskaidrojumus un informāciju par ietaupījumu aprēķināšanu	V
Papildīgums un būtiskums (prasības, kas saistītas ar Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punktu un 5. punkta g) apakšpunktu)
Aprēķināšanas metodikas apraksts; tostarp tas, kā aprēķināšanas metodikā ņem vērā papildīgumu (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta a) apakšpunkts) (17)	M
Vai rīcībpolitikas pasākums veicina savlaicīgu aizstāšanu? Ja jā, kā tas tiek ņemts vērā, aprēķinot ietaupījumu? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta f) apakšpunkts).	M
Kritēriji, ko izmanto paredzamajam un mērogotajam ietaupījumam (ja izmanto paredzamo vai mērogoto ietaupījumu) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 1. punkta c) apakšpunkts)	M
Kā tiek nodrošināts ietaupījumu būtiskums? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta h) apakšpunkts)	M
Iespējamā pārklāšanās (starp rīcībpolitikas pasākumiem un starp atsevišķām darbībām) un dubulta uzskaite
Iespējama pārklāšanās starp atsevišķām darbībām, uz kurām var attiecināt rīcībpolitikas pasākumu (18)	Miap
Iespējamā pārklāšanās starp EEPS (ja ir) un alternatīviem pasākumiem, par kuriem ziņots saskaņā ar Direktīvas 7. pantu	Miap
Kā tiek risināta iespējamā pārklāšanās (starp EEPS (ja ir) un alternatīviem pasākumiem), lai izvairītos no enerģijas ietaupījuma dubultas uzskaites? (V pielikuma 3. punkta g) apakšpunkts)	M
Klimatiskās atšķirības (ja relevanti) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta h) apakšpunkts un 5. punkta i) apakšpunkts)
Vai starp reģioniem pastāv klimatiskās atšķirības? Un vai tās var ietekmēt darbības, uz kurām var attiecināt rīcībpolitikas pasākumu?	Miap
Kā ietaupījumu aprēķinos tiek ņemtas vērā klimatiskās atšķirības (ja tās ir relevantas)?	Miap
Ietaupījumu monitorings un verifikācija (M&V) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta j) apakšpunkts)
Īss monitoringa un verifikācijas sistēmas un verifikācijas procesa apraksts	M
Par rīcībpolitikas pasākuma M&V atbildīgās iestādes	M
M&V neatkarība no iesaistītajām vai pilnvarotajām pusēm (Direktīvas 2012/27/ES 7.a panta 2. punkts)	M
Statistiski reprezentatīvu izlašu verifikācija (Direktīvas 2012/27/ES 7.b panta 2. punkts) (19)	M
Rīcībpolitikas pasākuma ietvaros katru gadu panāktā enerģijas ietaupījuma publicēšana (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta e) apakšpunkts)	M
Neatbilstības gadījumā piemērotās sankcijas (un saistītās atsauces, tostarp tiesību akti vai citi juridiski teksti, kuros noteiktas sankcijas un saistītie nosacījumi)	M
Noteikumi gadījumā, ja rīcībpolitikas pasākuma progress nav apmierinošs (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 3. punkta f) apakšpunkts)	M
Informācija par kvalitātes standartiem (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta g) apakšpunkts)
Kā rīcībpolitikas pasākums veicina vai paredz ražojumu, pakalpojumu un uzstādīšanas pasākumu kvalitātes standartu uzturēšanu vai ieviešanu?	Miap
Papildu informācija vai skaidrojumi
Jebkādu cita skaidrojoša informācija, kas var būt noderīga pieredzes apmaiņai.	V
Piezīmes. M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

3. tabula.

Informācija par nodokļu pasākumiem

R/P numurs	M
Nodokļu pasākuma ilgums (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta k) apakšpunkta iv) punkts	M
Īstenojošā publiskā iestāde (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta k) apakšpunkta ii) punkts	M
Mērķsektori un nodokļu maksātāju segments (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta k) apakšpunkta i) punkts) (20)	M
Informācijas avots(-i) (tostarp atsauce uz saistīto tiesību aktu vai citu(-iem) juridisku(-iem) tekstu(-iem))	M
Paredzamie ietaupījumi 2021.–2030. gadā un pienākuma perioda ilgums (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 5. punkta d) un e) apakšpunkts)
Paredzamais kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījums 2021.–2030. gada periodā (ktoe)	M
Paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā (ktoe/gadā) (21)	Miap
2021	Miap
2022	Miap
2023	Miap
2024	Miap
2025	Miap
2026	Miap
2027	Miap
2028	Miap
2029	Miap
2030	Miap
Papildu skaidrojumi (ja relevanti)	V
Vispārīga informācija par aprēķināšanas metodiku
Izmantotās aprēķina metodes (22)	M
Pieeja ietaupījuma aprēķināšanai (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punkta a) apakšpunkts) (23)	M
Elastīgums (īstermiņā) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punkta b) apakšpunkts) (24)	Miap
Elastīgums (ilgtermiņā) (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punkta b) apakšpunkts) (25)	Miap
Kā ietaupījumu aprēķinos tiek ņemti vērā ilgumi (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 2. punkta e) apakšpunkts) (26)	M
Kā tiek novērsta dubulta uzskaite ar citiem rīcībpolitikas pasākumiem? (Direktīvas 2012/27/ES V pielikuma 4. punkta c) apakšpunkts)	M
Neatkarība no īstenojošās publiskās iestādes (27)	M
Papildu skaidrojumi un informācijas avoti	V
M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi

4. tabula.

Informācija par to atsevišķo darbību ilgumu, uz kurām var attiecināt Direktīvas 2012/27/ES 7. pantā minētās rīcībpolitikas un pasākumus

Darbība	Galapatēriņa sektors	Pieņemtā ilguma vērtība (gados)	Pieņēmumi par iespējamām enerģijas ietaupījuma izmaiņām laika gaitā	Ilguma un saistīto pieņēmumu aplēšanā izmantotais avots vai metode
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
1. darbība
2. darbība
3. darbība
Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams

(1) Šo lauku dalībvalstis aizpilda, ja paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā ir stabils. Ja paredzams, ka jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā laika gaitā mainīsies, dalībvalstis aizpilda laukus par katru gadu.

(2) Dalībvalstis norāda, kuri sektori (mājokļu sektors; pakalpojumu sektors; rūpniecības sektors; transporta sektors; citi sektori) tiek ņemti vērā, aprēķinot EEPS mērķrādītājus un nosakot atbildīgās puses. Ja sektori, kuros EEPS var attiecināt uz atsevišķām darbībām, atšķiras, to norāda nākamajā laukā.

(3) Šeit dalībvalstis norāda attiecīgās darbības. Ja pasākumu saraksts ir pārāk garš, dalībvalstis šeit norāda galvenos kritērijus un sarakstu iesniedz kā atsevišķu failu. Dalībvalstis, izmantojot šā pielikuma 4. tabulu, norāda, kādas ir dažādu darbības veidu vai kategoriju pieņemtās ilguma vērtības.

(4) Ja atbildīgajām pusēm ir atļauts savā pienākumā ieskaitīt sertificētu enerģijas ietaupījumu, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās personas, dalībvalstis izskaidro, saskaņā ar kādiem kritērijiem trešo personu ietaupījumi ir ņemti vērā un kā tiek nodrošināts, ka enerģijas ietaupījumi tiek sertificēti skaidrā un pārredzamā apstiprināšanas procesā.

(5) Dalībvalstis norāda, vai atbildīgās puses savu ietaupījuma pienākumu pilnībā vai daļēji var izpildīt vai tām to vajag izpildīt kā devumu valsts energoefektivitātes fondā.

(6) Dalībvalstis norāda izmantotās metodes saskaņā ar V pielikuma 1. punktā noteikto tipoloģiju: a) paredzamais ietaupījums/b) uzskaitītais ietaupījums/c) mērogotais ietaupījums/d) apsekotais ietaupījums. Ja tiek izmantota cita metode, dalībvalstis sniedz skaidrojumu.

(7) Dalībvalstis pievieno skaidrojumu, jo īpaši, ja tiek izmantota metode, kas atšķiras no V pielikuma 2. punkta i) apakšpunktā norādītās.

(8) Dalībvalstis izskaidro, kā aprēķināšanas metodika atbilst V pielikuma 2. punkta a) līdz c) apakšpunktam, tostarp to, kā tiek ņemta vērā ES tiesību aktu un noteikumu ietekme, kā noteikts V pielikuma 2. punkta b) un c) apakšpunktā.

(9) Dalībvalstis izskaidro, kā šāda pārklāšanās tiek ņemta vērā ietaupījumu aprēķinos; piemēram, mijiedarbība starp sienu izolāciju un apsildes sistēmu nomaiņu. Dalībvalstis arī izskaidro, kā M&V sistēma liedz vairākām atbildīgajām pusēm ziņot par vienu un to pašu atsevišķo darbību (tā izvairoties no dubultas uzskaites EEPS ietvaros).

(10) Dalībvalstis izskaidro, kā tiek nodrošināta darbību statistiski reprezentatīvās izlases verifikācija, un precizē kritērijus, ko izmanto reprezentatīvo izlašu definēšanā un atlasē.

(11) Šo lauku dalībvalstis aizpilda, ja paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā ir stabils. Ja paredzams, ka jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā laika gaitā mainīsies, dalībvalstis aizpilda laukus par katru gadu.

(12) Šeit dalībvalstis norāda, kādus periodus vai datumus izmanto starpposma mērķu noteikšanai, lai būtu iespējams izskatīt alternatīvā pasākuma īstenošanas gaitu.

(13) Dalībvalstis norāda, kā sektori (mājokļu sektors; pakalpojumu sektors; rūpniecības sektors; transporta sektors; citi sektori) tiek ņemti vērā.

(14) Dalībvalstis norāda to atsevišķo darbību kategorijas, kuras var saņemt finansiālus stimulus vai cita veida atbalstu no alternatīvā pasākuma vai kuras alternatīvais pasākums veicina ar noteikumiem, informāciju vai jebkāda veida politikas instrumentu. Ja pasākumu saraksts ir pārāk garš, dalībvalstis šeit norāda galvenos kritērijus un sarakstu iesniedz kā atsevišķu failu. Dalībvalstis, izmantojot šā pielikuma 4. tabulu, norāda, kādas ir dažādu darbības veidu vai kategoriju pieņemtās ilguma vērtības.

(15) Dalībvalstis norāda izmantotās metodes saskaņā ar V pielikuma 1. punktā noteikto tipoloģiju: a) paredzamais ietaupījums/b) uzskaitītais ietaupījums/c) mērogotais ietaupījums/d) apsekotais ietaupījums. Ja tiek izmantota cita metode, dalībvalstis sniedz skaidrojumu.

(16) Dalībvalstis pievieno skaidrojumu, jo īpaši, ja tiek izmantota metode, kas atšķiras no V pielikuma 2. punkta i) apakšpunktā norādītās.

(17) Dalībvalstis izskaidro, kā aprēķināšanas metodika atbilst V pielikuma 2. punkta a) līdz c) apakšpunktam, tostarp to, kā tiek ņemta vērā ES tiesību aktu un noteikumu ietekme, kā noteikts V pielikuma 2. punkta b) un c) apakšpunktā.

(18) Dalībvalstis izskaidro, kā šāda pārklāšanās tiek ņemta vērā ietaupījumu aprēķinos; piemēram, mijiedarbība starp sienu izolāciju un apsildes sistēmu nomaiņu.

(19) Dalībvalstis izskaidro, kā tiek nodrošināta darbību statistiski reprezentatīvās izlases verifikācija, un precizē kritērijus, ko izmanto reprezentatīvo izlašu definēšanā un atlasē.

(20) Dalībvalstis norāda, kā sektori (mājokļu sektors; pakalpojumu sektors; rūpniecības sektors; transporta sektors; citi sektori) tiek ņemti vērā.

(21) Šo lauku dalībvalstis aizpilda, ja paredzamais jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā ir stabils. Ja paredzams, ka jaunais enerģijas galapatēriņa ietaupījums gadā laika gaitā mainīsies, dalībvalstis aizpilda laukus par katru gadu.

(22) Dalībvalstis izskaidro, kāds ir ietaupījumu aprēķināšanai izmantotais modelis, vai tiek ņemta vērā īstermiņa un/vai ilgtermiņa elastība un kāpēc, kādi ir modelī vērā ņemtie mainīgie lielumi un kā tie tikuši izvēlēti.

(23) Dalībvalstis izskaidro metodi, ko izmanto, lai analizētu, kā tiek ietekmēts enerģijas patēriņš ar nodokļu pasākumiem un bez tiem (hipotētiskais scenārijs); kā tiek definēts hipotētiskais scenārijs un kā tiek nodrošināts, ka tiek ņemti vērā vismaz minimālie ES nodokļu līmeņi.

(24) Ja tas ir relevanti, dalībvalstis izskaidro, kā tiek definēta īstermiņa elastība, nodrošinot, ka tā atspoguļo enerģijas pieprasījuma reaģētspēju uz cenu izmaiņām. Dalībvalstis norāda elastības definēšanā izmantojamos datu avotus.

(25) Ja tas ir relevanti, dalībvalstis izskaidro, kā tiek definēta ilgtermiņa elastība, nodrošinot, ka tā atspoguļo enerģijas pieprasījuma reaģētspēju uz cenu izmaiņām. Dalībvalstis norāda elastības definēšanā izmantojamos datu avotus.

(26) Dalībvalstis izskaidro, kā aprēķināšanas metodika nodrošina, ka vērā var ņemt tikai ietaupījumus no atsevišķām darbībām, kas īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un pirms 2030. gada 31. decembra

(27) Dalībvalstis izskaidro, kā tiek nodrošināts, ka vērtētājs, kas izvērtē nodokļu pasākuma iespaidā gūtos enerģijas ietaupījumus, ir neatkarīgs.

XI PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR ENERĢIJAS IETAUPĪJUMU, KAS PANĀKTS SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2012/27/ES 7. PANTU (1)

1. tabula.

Enerģijas ietaupījums, kas X-2 gadā panākts, piemērojot Direktīvas 2012/27/ES 7. pantu;

R/P numurs	Mērvienība	Aptvertās neaizsargātās mājsaimniecības (2)	Enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kas panākts ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a pantā minētajām nacionālajām EEPS vai alternatīviem pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot minētās direktīvas 7.b pantu (izņemot minētās direktīvas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu)			T.sk. tādu rīcībpolitikas pasākumu radītā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoms, kuru mērķis ir mazināt enerģētisko nabadzību saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 11. punktu			Enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoms, kas panākts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu
R/P numurs	Mērvienība	Aptvertās neaizsargātās mājsaimniecības (2)	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-2 gadā (3)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-2 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-2 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-2 gadam	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-2 gadā (3)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-2 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-2 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-2 gadam	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-2 gadā (3)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-2 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-2 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-2 gadam
M		M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
R/P Nr. 1	ktoe
R/P Nr. 2	ktoe
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas	ktoe
Apzīmējumi: Ziņošana par X-2 kalendāro gadu, kur X = pārskata gads, M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams. Piezīmes.

2. tabula.

Enerģijas ietaupījums, kas X-3 gadā panākts, piemērojot Direktīvas 2012/27/ES 7. pantu (4)

R/P numurs	Mērvienība	Aptvertās neaizsargātās mājsaimniecības (5)	Enerģijas galaietaupījums, kas panākts ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a pantā minētajām nacionālajām EEPS vai alternatīviem pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot minētās direktīvas 7.b pantu (izņemot minētās direktīvas 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu)			T.sk. tādu rīcībpolitikas pasākumu radītā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoms, kuru mērķis ir mazināt enerģētisko nabadzību saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 11. punktu			Enerģijas galapatēriņa ietaupījuma apjoms, kas panākts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 4. punkta c) apakšpunktu
R/P numurs	Mērvienība	Aptvertās neaizsargātās mājsaimniecības (5)	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-3 gadā (6)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-3 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-3 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-3 gadam	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-3 gadā (5)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-3 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-3 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-3 gadam	Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-3 gadā (5)	T.sk. ietaupījums, kas panākts X-3 gadā tikai no jaunām darbībām, kuras īstenotas X-3 gadā	Kopējais kumulatīvais galapatēriņa ietaupījums, kas panākts no 2021. gada līdz X-3 gadam
M		M	M	M	M	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
R/P Nr. 1	ktoe
R/P Nr. 2	ktoe
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas	ktoe
Apzīmējumi: Ziņošana par X-3 kalendāro gadu, kur X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Dalībvalstis ziņo par nacionālajām energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7.a un 7.b pantu.

(2) Dalībvalstis no šādiem variantiem izvēlas atbildi, vai tas ietver neaizsargātas mājsaimniecības, tostarp tās, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālos mājokļus: jā; nē. Norādes par “neaizsargātu mājsaimniecību” definīciju rodamas Direktīvas (ES) 2019/944 28. pantā un Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(3) Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-2 gadā, t. i., ietaupījums, ko radījušas jaunas darbības, kuras īstenotas no 2021. gada līdz X-3 gadam un kuras turpina dot ietaupījumu arī X-2 gadā, ņemot vērā ietaupījuma dzīves ilgumu.

(4) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(5) Dalībvalstis no šādiem variantiem izvēlas atbildi, vai tas ietver neaizsargātas mājsaimniecības, tostarp tās, kuras skar enerģētiskā nabadzība, un attiecīgā gadījumā sociālos mājokļus: jā; nē. Norādes par “neaizsargātu mājsaimniecību” definīciju rodamas Direktīvas (ES) 2019/944 28. pantā un Regulas (ES) 2018/1999 3. panta 3. punkta d) apakšpunktā.

(6) Kopējais gada galapatēriņa ietaupījums, kas panākts X-3 gadā, t. i., ietaupījums, ko radījušas jaunas darbības, kuras īstenotas no 2021. gada līdz X-4 gadam un kuras turpina dot ietaupījumu arī X-3 gadā, ņemot vērā ietaupījuma dzīves ilgumu.

XII PIELIKUMS

ZIŅOŠANA SASKAŅĀ AR DIREKTĪVAS 2012/27/ES 5. PANTU;

1. tabula.

Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. punktā minēto centrālās valdības īpašumā esošo un izmantoto ēku, kuras apsilda un/vai dzesē, kopējā renovētā grīdas platība (1)

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3 gads		X-2 gads		Papildinformācija
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Primārās enerģijas patēriņš (PEC)	un/vai Enerģijas galapatēriņš (FEC)	PEC	un/vai FEC	Papildinformācija
R/P numurs	Miap	neattiecas
Renovēto ēku kopējā grīdas platība	Miap	m2
Enerģijas ietaupījums, kas panākts, pateicoties ēku renovācijai X-3 un X-2 gadā (2)	V	ktoe
Ēku renovācijas rezultātā panākto jauno enerģijas ietaupījumu summa laikā no 2021. līdz X-3 (X-2) gadam (t. i., atbilst 3 % renovācijas rādītājam)	Miap	ktoe
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; V = brīvprātīgi Piezīmes.

2. tabula.

Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 6. punktā minētajās centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās panāktais enerģijas ietaupījuma apjoms (3) (4)

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3 gads		X-2 gads		Papildinformācija
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	PEC	un/vai FEC	PEC	un/vai FEC	Papildinformācija
R/P numurs	Miap	neattiecas
Centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās panāktais enerģijas ietaupījuma apjoms X-3 un X-2 gadā (5)	Miap	ktoe
Centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās panākto enerģijas ietaupījumu summa laikā no 2021. līdz X-3 (X-2) gadam (t. i., atbilst 3 % renovācijas rādītājam)	Miap	ktoe
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Dalībvalstis ziņo par Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. punktā minētajām rīcībpolitikām un pasākumiem.

(2) Enerģijas ietaupījuma apjomu var aplēst: paredzamo, uzskaitīto, mērogoto vai apsekoto ietaupījumu var paziņot.

(3) Dalībvalstis ziņo par Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 6. punktā minētajām rīcībpolitikām un pasākumiem.

(4) Neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, dalībvalstis var izvēlēties alternatīvu pieeju Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. līdz 5. punktam, proti, īstenot citus rentablus pasākumus, tostarp pamatīgu renovāciju un pasākumus nolūkā mainīt ēku izmantotāju paradumus, lai savas centrālās valdības īpašumā esošajās un izmantotajās ēkās panāktu tādu enerģijas ietaupījuma apjomu, kas ir vismaz līdzvērtīgs.

(5) Enerģijas ietaupījuma apjomu var aplēst: paredzamo, uzskaitīto, mērogoto vai apsekoto ietaupījumu var paziņot.

XIII PIELIKUMS

FINANSĒŠANAS PROGRESS

1. tabula.

Finansēšanas progress

Tās R/P numurs, par ko tiek ziņots (1)

Tehnoloģijas/risinājumi

Sākotnējie investīciju pieņēmumi (EUR)

Faktiskās investīcijas līdz X-2 gadam ieskaitot (EUR)

Faktiskās investīcijas, kas vēl realizējamas (EUR)

Vērtība

Cenas gads

Nacionālais publiskais finansējums

Kopā ES finansējums

T. sk. ANM finansējums

T. sk. Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds

Privātais finansējums (ja pieejams)

Cenas gads

Avota apraksts

Vērtība

Cenas gads

Miav

R/P Nr. 1 vai R/P grupa

R/P Nr. 2 vai R/P grupa

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miav = obligāti, ja pieejams; V = brīvprātīgi

Piezīmes.

(1) Dalībvalstis norāda visu to R/P numurus, par ko jāziņo. Par dažādām R/P vai R/P grupām ziņo atsevišķās rindās.

XIV PIELIKUMS

IETEKME UZ GAISA KVALITĀTI UN EMISIJĀM GAISĀ

1. tabula.

Ietekme uz gaisa kvalitāti un emisijām gaisā (1)

Tās R/P numurs, par ko tiek ziņots (2)

Atsauces gads (3)

Skartais(-ie) piesārņotājs(-i) (4)

Kvantificēta sagaidāmā ietekme uz emisijām (5) (kt/gadā)

Kvalitatīvs novērtējums par sagaidāmo ietekmi uz emisijām (6)

Sīkāka informācija par analīzē izmantotajām metodēm (7)

Nenoteiktību kvalitatīvais apraksts (ja pieejams)

Dokumentācija/metodoloģijas avots

Vispārīgas piezīmes

t+5

t+10

t+15

t+20

t+25

Miav

V/M

Miav

R/P Nr. 1 vai R/P grupa

R/P Nr. 2 vai R/P grupa

Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas

Apzīmējumi: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5; M = obligāti; Miav = obligāti, ja pieejams; V = brīvprātīgi.

Piezīmes.

(1) Dalībvalstis, ciktāl iespējams, ziņo par rīcībpolitiku un pasākumu vai rīcībpolitiku un pasākumu grupu ietekmes kvantitatīvo noteikšanu.

(2) Dalībvalstis norāda visu to R/P numurus, par ko jāziņo. Par dažādām R/P vai R/P grupām ziņo atsevišķās rindās.

(3) Atsauces gads ir bāzes gads, ko izmanto emisiju prognozēšanā.

(4) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādiem piesārņotājiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu piesārņotājus): SO2, NOx, NMGOS, NH3, PM2,5, citi;

(5) Dalībvalstis gaidāmos emisiju palielinājumus norāda kā pozitīvus skaitļus vai diapazonus, bet gaidāmos emisiju samazinājumus norāda kā negatīvus skaitļus vai diapazonus.

(6) Ja ietekmes kvantificēšana nav iespējama, kvalitatīvais novērtējums ir obligāts (M). Ja ietekme ir kvantificēta, kvalitatīvais novērtējums ir brīvprātīgs (V).

(7) Aprakstā iekļauj informāciju par metodiku, piemēram, izmantotajiem modeļiem, bāzlīniju, ar kuru salīdzina ietekmi, un pamatā esošajiem datiem.

XV PIELIKUMS

RĪCĪBPOLITIKAS UN PASĀKUMI, AR KO PAKĀPENISKI IZBEIDZ ENERĢIJAS SUBSĪDIJAS, JO ĪPAŠI FOSILAJĀM DEGVIELĀM

1. tabula.

Rīcībpolitikas un pasākumi, ar ko pakāpeniski izbeidz enerģijas subsīdijas, jo īpaši fosilajām degvielām

Subsīdijas fosilajai degvielai vai citai (1)	Rīcībpolitikas nosaukums (angļu valodā)	Rīcībpolitikas nosaukums (latviešu valodā)	Sektors (2)	Mērķis (3)	Nesējs (4)	Kategorija (5)	Īstenošanas periods		Subsīdiju apjomi
Subsīdijas fosilajai degvielai vai citai (1)	Rīcībpolitikas nosaukums (angļu valodā)	Rīcībpolitikas nosaukums (latviešu valodā)	Sektors (2)	Mērķis (3)	Nesējs (4)	Kategorija (5)	Sākums (6)	Beigas (7)	X-3 (8)	X-2 (8)	Valūta (9)
M	M	M	M	M	M	M	M	M	Miav	M	M
Subsīdija Nr. 1
Subsīdija Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miav = obligāti, ja pieejams; Piezīmes.

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): fosilās degvielas; citi (tostarp subsīdijas elektroenerģijai, kodolenerģijai, atjaunīgajiem energoresursiem un energoefektivitātei). Subsīdijas elektroenerģijas ražošanai no fosilajām degvielām ir jāiekļauj fosilās degvielas kategorijā.

(2) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: Enerģētikas sektors (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: ENER-fosilo degvielu ieguve; ENER-enerģētiskie kultūraugi; ENER-pārveide; ENER-pārveide-rafinēšana; ENER-pārveide-LNG; ENER-pārveide-koģenerācija; ENER-pārveide-elektroenerģijas ražošana; ENER-pārveide- siltumapgāde/aukstumapgāde; ENER-pārveide-šķidrās biodegvielas; ENER-pārveide-biogāzes ražošana; ENER-pārveide-ūdeņraža ražošana; ENER-infrastruktūra; ENER-pārvades infrastruktūra; ENER-sadales infrastruktūra; ENER-pārvades un sadales infrastruktūra; ENER-uzkrāšanas infrastruktūra; ENER-aktīvu dezekspluatācija; ENER-atkritumu apsaimniekošana; ENER-mazumtirgus); Lauksaimniecība (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: AGRI-kultūru audzēšana, dzīvnieku audzēšana, medniecība; AGRI-mežsaimniecība un mežizstrāde; AGRI-zivsaimniecība un akvakultūra); Būvniecība; Ieguves rūpniecība; Rūpniecība (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: INDU-energoietilpīga rūpniecība (ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas aptvertie rūpniecības sektori); INDU-energoneietilpīga rūpniecība); Transports (TRANS-gaisa transports; TRANS-dzelzceļa transports; TRANS-autotransports; TRANS-ūdens transports; TRANS-sabiedriskais transports; Pakalpojumi (terciārais sektors); Mājsaimniecības (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: Mājsaimniecības; Mājsaimniecības-zemi ienākumi); Publiskais sektors; Transversālais sektors (vairāki sektori); Tautsaimniecības sektori.

(3) Dalībvalsts izvēlas no šādiem variantiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): Atbalsts enerģijas pieprasījumam; Atbalsts energoefektivitātei; Atbalsts rūpniecības pārstrukturēšanai; Atbalsts infrastruktūrai; Atbalsts ražošanai; Citi.

(4) Dalībvalsts izvēlas vienu vai vairākus no šādiem variantiem: Fosilās degvielas (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: FF-visas fosilās degvielas; FF-vairākas fosilās degvielas; FF-ogles/Lignīts; FF-dabasgāze; FF-raktuvju gāze; FF-slānekļa gāze; FF-jēlnafta un dabasgāzes kondensāts; FF-nafta un gāze; FF-naftas produkti; FF-PP-gāzeļļa; FF-PP-jaukta gāzeļļa; FF-PP-benzīns; FF-PP-svina benzīns; FF-PP-bezsvina benzīns; FF-PP-jaukts benzīns; FF-PP-LPG; FF-PP-petroleja; FF-PP-fosilās kuģu degvielas; FF-PP-smagā degvieleļļa (HFO); FF-kūdra; Visa enerģija; Siltumenerģija; Elektroenerģija; Kodolenerģija; Bioenerģija (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: RES-biogāze; RES-biomasa un biogāze; RES-biomasa (cietā); RES-biomasa (CSA); RES-šķidrā biodegviela; RES-šķidrā biodegviela-biodīzelis; RES-šķidrā biodegviela-bioetanols; AER (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: RES-visi; RES-vairāki; RES-ģeotermālā enerģija; RES-siltumenerģija; RES-hidroenerģija; RES-jūras enerģija; RES-saules enerģija; RES-vēja enerģija; RES-atkrastes vēja enerģija; RES-sauszemes vēja enerģija; Ūdeņradis (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: FF-visas fosilās degvielas; RES-biogāze).

(5) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (pie “Citi” var pievienot un norādīt papildu variantus): Tiešie pārvedumi (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem; dotācijas; citi); Nodokļu izdevumi (nodokļu samazināšana; atbrīvojums no nodokļiem; nodokļu atmaksa; nodokļu kredīts; nodokļu atvieglojumi; citi); Pārlieku zemas preču/pakalpojumu cenas (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: pārlieku zemas cenas valdības īpašumā esošiem resursiem vai zemei; pārlieku zemas cenas valdības īpašumā esošai infrastruktūrai; pārlieku zemas cenas valdības nodrošinātām precēm vai pakalpojumiem); Ienākumu vai cenu atbalsts (ja iespējams, jāizvēlas no šādiem apakšsektoriem: jaudas maksājumi (elektroenerģijas jaudas mehānismi); biodegvielu piejaukuma normas; AER kvotas ar tirgojamiem sertifikātiem; diferencētas tīkla pieslēguma maksas; energoefektivitātes pienākumi; atslēdzamas slodzes shēmas; cenu starpības līgums (CfD); regulētās piemaksas; regulētie tarifi; patērētāju cenu garantijas (izmaksu atbalsts); patērētāju cenu garantijas (cenu regulēšana); ražotāju cenu garantijas (cenu regulēšana); cits

(6) Gads, kurā pirmoreiz īstenota subsīdijai labvēlīgā rīcībpolitika.

(7) Gads, kurā labvēlīgā rīcībpolitika noslēdzas (vairs nav spēkā vai netiek īstenota), kālab subsīdiju vairs nevar izmaksāt.

(8) Izmaksātie subsīdiju apjomi (nominālā valūtas vērtība).

(9) Dalībvalsts izvēlas no šādiem variantiem (var izvēlēties vienu variantu): EUR; BGN; HRK; CZK; DKK; HUF; PLN; RON; SEK.

XVI PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI ATJAUNĪGĀS ENERĢIJAS JOMĀ

1. tabula.

Izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbība attiecībā uz elektroenerģiju, gāzi, siltumapgādi un aukstumapgādi no AER

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Elektroenerģija
Izcelsmes apliecinājumi – izdotie (1)	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – atceltie (2)	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – izrietošais ikgadējais atjaunīgās enerģijas patēriņš valstī (3)	Miap	GWh
Gāze
Izcelsmes apliecinājumi – izdotie	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – atceltie	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – izrietošais ikgadējais atjaunīgās enerģijas patēriņš valstī (4)	Miap	GWh
Siltumapgāde/aukstumapgāde
Izcelsmes apliecinājumi – izdotie	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – atceltie	Miap	Skaits
Izcelsmes apliecinājumi – izrietošais ikgadējais atjaunīgās enerģijas patēriņš valstī (4)	Miap	GWh

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu sistēmas uzticamību	Miap	neattiecas
Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu sistēmas aizsardzību pret krāpšanu	Miap	neattiecas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

2. tabula.

Izmaiņas izejvielu cenās un zemes izmantošanā, kas saistītas ar biomasas un citu no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas veidu izmantošanu

Te ziņo par izejvielu cenu un zemes izmantošanas izmaiņām dalībvalstī, kas saistītas ar biomasas un citu no atjaunīgiem energoresursiem iegūtas enerģijas veidu plašāku izmantošanu (5) (6)	Miap
Miap = obligāti, ja piemērojams;

3. tabula.

Aplēstā no atjaunīgiem energoresursiem saražotās enerģijas pārprodukcija salīdzinājumā ar nacionālo trajektoriju 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanai

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	2022	2023	2024	2025	2026	2027	2028	2029	2030
Aplēstā pārprodukcija no vietējiem atjaunīgiem energoresursiem (A)	Miap	ktoe
Aplēstā produkcija, kas saražota, pateicoties dalībvalstu kopprojektiem vai dalībvalstu un trešo valstu kopprojektiem, un ko ieskaita nacionālajā devumā 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanai (B)	Miap	ktoe
Aplēstā produkcija, kas saražota, pateicoties kopīgām atbalsta shēmām, un ko ieskaita nacionālajā devumā 2030. gada mērķrādītāja sasniegšanai (C)	Miap	ktoe
Aplēstā pārprodukcija kopā (izņemot statistiskos pārvedumus nākotnē) (= A+B+C)	Miap	ktoe
Aplēstā deficītā produkcija no vietējiem atjaunīgiem energoresursiem (A)	Miap	ktoe
Miap = obligāti, ja piemērojams;

4. tabula.

Tādu biodegvielu tehnoloģiskā attīstība un izmantojums, kuras saražotas no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām

Te ziņo par tādu biodegvielu tehnoloģisko attīstību un izmantojumu valstī, kuras saražotas no Direktīvas 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām (7)

Piezīmes.

M = obligāti

5. tabula.

Aplēses par biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas kurināmā/degvielu ražošanas vai izmantošanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, ūdens pieejamību un kvalitāti, augsnēm un gaisa kvalitāti

Ziņojamais elements	Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas ražošana				Biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas izmantošana
Ziņojamais elements	Biodegvielu, bioloģisko bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas ražošanas aplēstā ietekme (8)	Mērvienība	Laika periods	Ietekmes aplēšanas metožu apraksts (8)	Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo/degvielu un biomasas izmantošanas aplēstā ietekme (8)	Mērvienība	Laika periods	Ietekmes aplēšanas metožu apraksts (8)
	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav	Miav
Biodaudzveidība
Ūdens krājumi (pazemes ūdeņi, virszemes ūdeņi) un ūdens pieejamība
Augsnes
Gaisa kvalitāte
Piezīmes. Miav = obligāti, ja pieejams

6. tabula.

Konstatētie krāpšanas gadījumi biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas kurināmā/degvielu pārraudzības ķēdē

Te ziņo par konstatētajiem krāpšanas gadījumiem biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā/degvielu un biomasas kurināmā/degvielu pārraudzības ķēdē.	Miap
Miap = obligāti, ja piemērojams;

7. tabula.

Bionoārdāmo atkritumu īpatsvars stacijās, kurās enerģiju ražo no atkritumiem

		Gads
		X-3	X-2
Vai tiek ekspluatētas stacijas, kurās enerģiju ražo no atkritumiem? (9)	Miap
Ja atbilde ir “jā”
Izmantoto bionoārdāmo atkritumu īpatsvars (%)	Miap
Īpatsvara aplēšanas metodika	Miap
Aplēšu uzlabošanas un verificēšanas pasākumi	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

8. tabula.

Elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošana no atjaunīgiem energoresursiem ēkās, tostarp, ja pieejami, dezagregēti dati par saražoto, patērēto un tīklā ievadīto enerģiju (10)

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
Kopējais no atjaunīgiem energoresursiem ražotas enerģijas galapatēriņš ēkās apsildes vajadzībām	Miav	ktoe
Saules siltumenerģijas sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Siltumsūkņi	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Kopējā ēkās patērētā no atjaunīgiem energoresursiem saražotā siltumenerģija	Miav	ktoe
Saules siltumenerģijas sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Siltumsūkņi	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Kopējā no atjaunīgiem energoresursiem saražotā un tīklā ievadītā siltumenerģija (centralizētā siltumapgāde)	Miav	ktoe
Saules siltumenerģijas sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Siltumsūkņi	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Kopējā ēkās saražotā atjaunīgā elektroenerģija	Miav	ktoe
Saules fotoelementu sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Kopējā ēkās patērētā atjaunīgā elektroenerģija	Miav	ktoe
Saules fotoelementu sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Kopējā tīklā ievadītā atjaunīgā elektroenerģija	Miav	ktoe
Saules fotoelementu sistēmas	Miav	ktoe
Biomasa (11)	Miav	ktoe
Ģeotermālās sistēmas	Miav	ktoe
Citi decentralizēti atjaunīgie energoresursi	Miav	ktoe
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miav = obligāti, ja pieejams. Piezīmes.

9. tabula.

Enerģijas ražošanā izmantotās cietās biomasas daudzums

Ziņojamais elements

Specifikācija

Mērvienība

Gads

X-3

X-2

1)	Enerģētikas sektors (kopā) (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

a)	Elektroenerģija (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

b)	Siltumenerģijas un elektroenerģijas koģenerācija (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

c)	Siltumenerģija (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

2)	Pārveides sektors (izņemot enerģētiku) (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

3)	Rūpniecības sektora iekšējais patēriņš (patērētā un pašražotā elektroenerģija, koģenerācijā saražotā enerģija, siltumenerģija) (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

4)	Tiešais galapatēriņš dzīvojamo ēku sektorā (12)

TJ (zemākā siltumspēja)

5)	Citi (12) (13)

TJ (zemākā siltumspēja)

Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti

Piezīmes.

(1) To izcelsmes apliecinājumu skaits, kuri dalībvalstī pārskata periodā izsniegti par enerģiju, kas saražota no atjaunīgiem avotiem, pamatojoties uz enerģijas ražošanas brīdi.

(2) To izcelsmes apliecinājumu skaits, kuri dalībvalstī pārskata periodā anulēti par enerģiju, kas saražota no atjaunīgiem avotiem un patērēta dalībvalstī pārskata periodā.

(3) Enerģijas patēriņa apjoms, par kuru ir pierādīts, ka izcelsmes avots ir atjaunīgie energoresursi, ko nosaka šādi: izcelsmes apliecinājumi, kas anulēti par atjaunīgās enerģijas patēriņu pārskata periodā + atjaunīgo energoresursu īpatsvars atlikušajā energoresursu struktūrā, kas pareizināts ar kopējo enerģijas patēriņu pārskata periodā, uz kuru neattiecas izcelsmes apliecinājumu anulēšana.

(4) Enerģijas patēriņa apjoms, par kuru ir pierādīts, ka izcelsmes avots ir atjaunīgie energoresursi, ko nosaka šādi: izcelsmes apliecinājumi, kas anulēti par atjaunīgās enerģijas patēriņu pārskata periodā + atjaunīgās enerģijas patēriņš, kas noteikts, izmantojot citus uzticamus izsekošanas mehānismus, kuru nepieļauj dubultu uzskaiti (kas var ietvert “atjaunīgo energoresursu īpatsvaru atlikušajā energoresursu struktūrā, kas pareizināts ar kopējo enerģijas patēriņu pārskata periodā, uz kuru neattiecas ne izcelsmes apliecinājumu anulēšana, ne citi uzticami izsekošanas mehānismi”).

(5) Izmaiņas izejvielu cenās, par ko jāziņo nacionālā līmenī (vai attiecīgā gadījumā subnacionālā līmenī). Te ietilpst jebkādas izmaiņas cenās, kas saistītas ar pārtikas un dzīvnieku barības kultūrām (pārtikas/barības produktu cenas pieaugums, jo ir palielinājusies šī ievadresursa izmantošana enerģētikā). Te ietilpst arī cenu izmaiņas, kas saistītas ar augošu pieprasījumu pēc meža biomasas izmantošanai enerģētikā, t. i., no atkritumiem un atliekām ražotu materiālproduktu cenu izmaiņas, jo palielinās to izmantošana enerģētikā un konkurence par izejvielām.

(6) Attiecībā uz zemes izmantošanas maiņu jāziņo tikai par faktiskajām tādas zemes izmantojuma izmaiņām, ko izmanto enerģētikā patērētās biomasas audzēšanā, nevis par visu lauksaimniecības zemi.

(7) Par izmantojumu var ziņot kā par uzstādītajām jaudām un dažādu modernu biodegvielu faktisko produkciju, kas saražota ar dažādām tehnoloģijām, kā arī kā par iekārtu un ievadresursu veidu skaitu. Ziņojot par attīstību, var norādīt dažādus tehnoloģiskos virzienus un sniegt īsu, kvalitatīvu aprakstu par stadiju (izstrādes stadija, tirgū ieviešanas drīzums, jaunākās norises, investīcijas).

(8) Aplēsto ietekmi un izmantotās metodes var aprakstīt kvantitatīvi un kvalitatīvi. Ja apraksta kvantitatīvo ietekmi, jānorāda attiecīgā mērvienība un laika periods.

(9) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem: jā; nē.

(10) “Ēka” ir būve ar jumtu un sienām, kur enerģiju izmanto telpu mikroklimata regulēšanai (Direktīvas 2010/31/ES 2. panta 1. punkts), savukārt minētās direktīvas I pielikumā ēku energosnieguma aprēķina vajadzībām ēkas ir iedalītas šādās ir kategorijās: a) dažāda tipa vienģimenes mājas; b) daudzdzīvokļu mājas; c) biroji; d) izglītības iestāžu ēkas; e) slimnīcas; f) viesnīcas un restorāni; g) sporta iestāžu ēkas; h) vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumu ēkas; i) citu tipu enerģijas patērētājas ēkas (Direktīvas 2010/31/ES I pielikuma 5. punkts).

(11) Biomasa, kas saražota saskaņā ar Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktajiem biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ilgtspējas kritērijiem.

(12) Biomasas daudzumi, kas izmantoti saistītajā sektorā, t.sk. pārveidē radušies zudumi.

(13) Te cita starpā ietilpst lauksaimniecība, mežsaimniecība un komercija, tirdzniecība un pakalpojumi.

XVII PIELIKUMS

PAPILDU ZIŅOŠANAS PIENĀKUMI ENERGOEFEKTIVITĀTES JOMĀ

1. tabula.

Katrā sektorā gūtais progress un iemesli, kāpēc enerģijas patēriņš enerģijas galapatēriņa sektoros ir bijis nemainīgs vai palielinājies

Sektors	Specifikācija	Iemesli, kāpēc enerģijas galapatēriņš X-3 gadā ir bijis nemainīgs vai palielinājies (3)	Iemesli, kāpēc enerģijas galapatēriņš X-2 gadā ir bijis nemainīgs vai palielinājies
Rūpniecība	M	Izvēlēties iemeslu (1)	Izvēlēties iemeslu (1)
Transports	M	Izvēlēties iemeslu (1)	Izvēlēties iemeslu (1)
Mājsaimniecības	M	Izvēlēties iemeslu (1)	Izvēlēties iemeslu (1)
Pakalpojumi	M	Izvēlēties iemeslu (1)	Izvēlēties iemeslu (1)
Lauksaimniecība	M	Izvēlēties iemeslu (1)	Izvēlēties iemeslu (1)
Cits (2)	Miap
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams. Piezīmes.

2. tabula.

Tādu dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu ēku kopējā grīdas platība, kuru kopējā lietderīgā grīdas platība pārsniedz 250 m2 un kuras X-2 un X-1 gada 1. janvārī neatbilda Direktīvas 2012/27/ES 5. panta 1. punktā minētajām energoefektivitātes prasībām

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Indikatori X-2 gada 1. janvārī	Indikatori X-1 gada 1. janvārī	Papildinformācija
Tādu dalībvalsts centrālajai valdībai piederošu un tās izmantotu ēku kopējā grīdas platība, kuru kopējā lietderīgā grīdas platība pārsniedz 250 m2	V	m2
Tādu ēku kopējā grīdas platība, kas nav izpildījušas energoefektivitātes prasības	M	m2
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti; V = brīvprātīgi.

3. tabula.

X-3 un X-2 gadā veikto energoauditu skaits, t. sk. dalībvalsts teritorijā esošo lielo uzņēmumu, kuriem piemēro Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punktu, aplēstais kopējais skaits un minētajos uzņēmumos X-3 un X-2 gadā veikto energoauditu skaits

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	Gads
Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3 (5)	X-2
Kopējais veikto energoauditu skaits	M	skaits
Tādu lielo uzņēmumu skaits (4), uz kuriem attiecas Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punkts	M	skaits
Tādos lielos uzņēmumos veikto energoauditu skaits, uz kuriem attiecas Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punkts	M	skaits
Apzīmējumi: X = pārskata gads; M = obligāti. Piezīmes.

4. tabula.

Valstī piemērotais primārās enerģijas faktors elektroenerģijai un attiecīgs pamatojums gadījumā, ja šis faktors atšķiras no Direktīvas 2012/27/ES IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmē norādītā iepriekš noteiktā koeficienta

Valsts primārās enerģijas faktors elektroenerģijai (skaitlis)	M
Pamatojums gadījumā, ja šis faktors atšķiras no Direktīvas 2012/27/ES IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmē norādītā iepriekš noteiktā koeficienta	M
M = obligāti

5. tabula.

Jaunu un renovētu “gandrīz nulles enerģijas” ēku (6) skaits un grīdas platība X-2 un X-1 gadā, kā noteikts Direktīvas 2010/31/ES 9. pantā, vajadzības gadījumā pamatojoties uz statistisko izlasi

Ziņojamais elements	Specifikācija	Skaits		Kopējā grīdas platība (m2)
Ziņojamais elements	Specifikācija	X-2 gada 1. janvārī	X-1 gada 1. janvārī	X-2 gada 1. janvārī	X-1 gada 1. janvārī
Dzīvojamo ēku sektors: kopā	Miav
Dzīvojamo ēku sektors: jaunas GNEĒ	V
Dzīvojamo ēku sektors: renovācija	V
Nedzīvojamo ēku sektors (privātais): kopā	Miav
Nedzīvojamo ēku sektors (privātais): jaunas GNEĒ	V
Nedzīvojamo ēku sektors (privātais): renovācija	V
Nedzīvojamo ēku sektors (publiskais (7)): kopā	Miav
Nedzīvojamo ēku sektors (publiskais): jaunas GNEĒ	V
Nedzīvojamo ēku sektors (publiskais): renovācija	V

Gandrīz nulles enerģijas ēku definīcija (8)	V
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miav = obligāti, ja pieejams; V = brīvprātīgi. Piezīmes.

6. tabula.

Interneta saite uz tīmekļa vietni, kur pieejams Direktīvas 2012/27/ES 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais energopakalpojumu sniedzēju saraksts vai saskarne

Interneta saite uz tīmekļa vietni, kur pieejams Direktīvas 2012/27/ES 18. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais energopakalpojumu sniedzēju saraksts vai saskarne	M
Sīkāka informācija vai komentāri par datiem	V
M = obligāti; V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādiem iemesliem (var norādīt vairākus iemeslus vai pievienot papildu iemeslus un tos norādīt iedaļā “Citi”): ekonomiskā izaugsme; degvielas cenu pieaugums; pievienotās vērtības pieaugums; nodarbinātības pieaugums; preču pārvadājumu pieaugums; pasažieru pārvadājumu pieaugums; iedzīvotāju skaita un/vai mājsaimniecību skaita pieaugums; mājsaimniecību izmantojamā ienākuma pieaugums; klimatisko apstākļu pasliktināšanās ziemā; klimatisko apstākļu pasliktināšanās vasarā; ārkārtējs notikums; izmaiņas enerģijas patēriņa mērīšanas vai aprēķināšanas metodoloģijā; cits.

(2) Var pievienot papildu sektorus un precizēt tos sadaļā “citi”).

(3) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(4) To uzņēmumu definīcija, uz kuriem attiecas Direktīvas 2012/27/ES 8. panta 4. punkts, atbilst Komisijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) definīcijai, kas iekļauta Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(5) X-3 nepiemēro pirmajiem progresa ziņojumiem 2023. gadā.

(6) Gandrīz nulles enerģijas ēku definīcija atbilst oficiālajām nacionālajām GNEĒ definīcijām, ar kurām transponē Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu, ievērojot Direktīvas 2010/31/ES 2. pantā doto pamatdefinīciju: “gandrīz nulles enerģijas ēka” ir ēka ar ļoti augstu energoefektivitāti, kā noteikts saskaņā ar I pielikumu. Gandrīz nulles vai ļoti maza daudzuma vajadzīgo enerģiju būtu ļoti lielā mērā jāsedz no atjaunīgiem energoresursiem, tostarp uz vietas vai netālu ražotu enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem”.

(7) Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju ir precizēts, ka Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunkts attiecas uz visām publiskajām ēkām, nevis tikai uz centrālās valdības īpašumā esošajām un izmantotajām “publisko struktūru ēkām”. Rīcībpolitikai un pasākumiem atbilstīgi Direktīvas 2010/31/ES 2.a panta 1. punkta e) apakšpunktam būtu jāaptver, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu izmantotas (piemēram, nomātas vai īrētas) ēkas un centrālās valdības un reģionālo vai vietējo iestāžu īpašumā esošās – bet ne obligāti to izmantotās – ēkas.

(8) Dalībvalstis var sniegt atsauci uz savu GNEĒ definīciju vai to īsi aprakstīt.

XVIII PIELIKUMS

ENERĢĒTISKĀ NABADZĪBA

1. tabula.

Informācija par progresu virzībā uz nacionālā indikatīvā mērķa izpildi, proti, samazināt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu

Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Mērķgads	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (1)	Progresa indikators(-i) (attiecīgā gadījumā)						Sīkāka informācija par monitoringa stratēģiju	Norāde uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem
Nacionālā mērķrādītāja/mērķa nosaukums	Apraksts	Mērķgads	Progress virzībā uz mērķrādītāju/mērķi (1)	Progresa monitoringā izmantotā indikatora nosaukums	Bāzes gads	Vērtība bāzes gadā	Mērvienība	X-3	X-2	Sīkāka informācija par monitoringa stratēģiju
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 1
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 2
Nacionālais mērķrādītājs/mērķis Nr. 3
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Dalībvalstis izskaidro, kāds ir progress virzībā uz nacionālā indikatīvā mērķa/mērķrādītāja izpildi, proti, samazināt enerģētiski nabadzīgo mājsaimniecību skaitu. Ja tas ir relevanti, dalībvalstis iekļauj informāciju par vispārējām tendencēm vai par citu programmu/rīcībpolitiku ietekmi, kas varētu ietekmēt progresu.

XIX PIELIKUMS

ENERĢĒTISKĀ NABADZĪBA

1. tabula.

Kvantitatīva informācija par to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība

Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits	Mērvienība (1)	Atsauces gads (2)	Publicēšanas gads	Metodika, ar kuru nosaka to mājsaimniecību skaitu, kuras skar enerģētiskā nabadzība	Kritēriji un dati (tostarp avots), kas ir enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaita novērtējuma pamatā
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap

Piezīmes. Miap = obligāti, ja piemērojams;

2. tabula.

Ziņošana par indikatoriem saistībā ar enerģētisko nabadzību

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3	X-2
To nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, kuri nespēj pietiekami apsildīt mājokli	V	Iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par 60 % no medianālā ekvivalentā ienākuma (%)
Iedzīvotāju īpatsvars (no visiem iedzīvotājiem), kuri nespēj pietiekami apsildīt mājokli	V	Iedzīvotāji (%)
To nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir kavēti komunālo pakalpojumu rēķini	V	Iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par 60 % no medianālā ekvivalentā ienākuma (%)
Iedzīvotāju īpatsvars (no visiem iedzīvotājiem), kuriem ir kavēti komunālo pakalpojumu rēķini	V	Iedzīvotāji (%)
To nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars, kuru mājoklī ir vērojama tecēšana, mitrums vai trupe (3)	V	Iedzīvotāju skaits, kuru ienākumi ir zemāki par 60 % no medianālā ekvivalentā ienākuma (%)
Iedzīvotāju īpatsvars (no visiem iedzīvotājiem), kuru mājoklī ir vērojama tecēšana, mitrums vai trupe (3)	V	Iedzīvotāji (%)
V = brīvprātīgi Piezīme.

Ziņojamais elements	Specifikācija	Mērvienība	X-3 1. pusgads	X-3 2. pusgads	X-2 1. pusgads	X-2 2. pusgads
Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām	V	ct/kWh
Gāzes cenas mājsaimniecībām	V	ct/kWh
Elektroenerģijas cenas mājsaimniecībām, zemākā patēriņa grupa	V	ct/kWh
Gāzes cenas mājsaimniecībām, zemākā patēriņa grupa	V	ct/kWh

3. tabula.

Ziņošana par nacionālajiem indikatoriem saistībā ar enerģētisko nabadzību

Indikatora nosaukums (4)	Datu avots	Mērvienība	Gads		Datu vākšanas periods (5)	Īss apraksts
Indikatora nosaukums (4)	Datu avots	Mērvienība	X-3	X-2	Datu vākšanas periods (5)	Īss apraksts
V	V	V	V	V	V	V
1. indikators
2. indikators
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Apzīmējumi: X = pārskata gads; V = brīvprātīgi Piezīmes.

4. tabula.

Informācija par enerģētiskās nabadzības nacionālo definīciju

Enerģētiskās nabadzības nacionālā definīcija	Publicēšanas gads	Pēdējā grozījuma gads	Vispārīgas piezīmes (6)
V	V	V	V

Piezīmes. V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis izvēlas no šādiem variantiem (pie “cits” var pievienot un norādīt papildu variantus): absolūtos skaitļos; %; cits.

(2) Dalībvalstis var izvēlēties ziņot par pārskata periodu (piemēram, trīs gadu vidējo rādītāju).

(3) Šie dati nav daļa no Eurostat ikgadējiem apsekojumiem, bet var būt pieejami nacionālā līmenī.

(4) Dalībvalstis var ziņot nacionālos indikatorus, kas papildina 2. tabulā norādītos indikatorus. Tie var būt mājsaimniecību ienākumi, energopakalpojumu pieejamība cenas ziņā, stāvoklis mājokļu jomā, aprīkojums, papildinoši/netieši indikatori, kas padziļināti analizēt potenciālos enerģētiskās nabadzības dzinuļus. Indikatorus var iegūt no Ēku fonda observatorijas datubāzes.

(5) Dalībvalstis var ziņot par datu vākšanas periodu un par to, vai dati tiek vākti regulāri.

(6) Dalībvalstis var iekļaut informāciju par statusu, piemēram, vai tā ir juridiska definīcija vai darba definīcija (definīcija, kam nav juridiska statusa, bet kas ir pamatā kopīgai izpratnei par enerģētiskās nabadzības iezīmēm un kas palīdz nospraust mērķrādītājus, īstenot pasākumus un sekot līdzi tendencēm), un informāciju par atbalsta indikatoriem.

XX PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR TO, KĀ INTEGRĒTĀ NACIONĀLĀ ENERĢĒTIKAS UN KLIMATA PLĀNA ĪSTENOŠANA VEICINA TAISNĪGU PĀRKĀRTOŠANOS, SEKMĒ GAN CILVĒKTIESĪBAS, GAN DZIMUMU LĪDZTIESĪBU UN NOVĒRŠ ENERĢĒTISKĀS NABADZĪBAS IZRAISĪTU NEVIENLĪDZĪBU

1. tabula.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas ietekme uz darbvietām, darba ņēmējiem un reģioniem

Paredzamā ietekme uz darbvietām, darba tirgiem un prasmēm (1)	V
Paredzamā distributīvā ietekme uz iedzīvotājiem (2)	V
Paredzamā ietekme uz visvairāk skartajiem reģioniem (3)	V
Paredzamā ietekme uz dzīves kvalitāti, labklājību (4)	V
Paredzamā ietekme uz izmaksām (5)	V
Iekļautība un līdzdalības procesi (6)	V
Piezīmes. V = brīvprātīgi

2. tabula.

Integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna īstenošanas ietekme uz cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības veicināšanu un enerģētiskās nabadzības izraisītas nevienlīdzības novēršanu

Cilvēktiesību veicināšana (7)	V
Dzimumu līdztiesības veicināšana (8)	V
Enerģētiskās nabadzības izraisītas nevienlīdzības novēršanu	V
Piezīmes. V = brīvprātīgi

(1) Dalībvalstis var norādīt kvantitatīvus elementus, kas saistīti ir paredzamo, no rīcībpolitikas izrietošo darba tirgus attīstību (piem., sektoriem, kuros gaidāms pieaugums vai sarukums, un cik liels), un aprakstīt pasākumus, kas pieņemti/tiks pieņemti, lai šo pārkārtošanos atvieglotu, tostarp attiecībā uz izglītības un apmācības rīcībpolitiku un sociālo aizsardzību.

(2) Dalībvalstis var aprakstīt rīcībpolitikas paredzamo ietekmi gan uz iedzīvotājiem kopumā, gan uz konkrētām grupām, jo īpaši visneaizsargātākajām grupām, atspoguļojot arī to, vai dažas grupas gūs lielāku labumu nekā citas, un aprakstīt pasākumus, kuru mērķis ir šajā ziņā nodrošināt taisnīgumu un vienlīdzīgu sloga sadali.

(3) Dalībvalstis var aprakstīt rīcībpolitikas paredzamo ietekmi uz reģioniem, kurus pārkārtošanās skars visvairāk, jo īpaši reģioniem, kur sevišķi liela nozīme ir ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvei vai izmantošanai, vai oglekļietilpīgiem reģioniem, un ietekmes mitigācijas pasākumus, kuru mērķis ir novērst sociālekonomiskās sekas šādos apgabalos. Dalībvalstīm vajadzētu norādīt kvantitatīvus indikatorus, piemēram, darbvietas, ekonomisko izlaidi un vietējos nodokļu ieņēmumus.

(4) Dalībvalstis var aprakstīt paredzamo ietekmi uz vides apdraudējumu, degradācijas un piesārņojuma samazināšanu, uz labāku piekļuvi drošākiem produktiem, neskartām ekosistēmām un to pakalpojumiem (pārtika, tīrs gaiss, ūdens, klimata stabilitāte u. c.), uz iztikas nodrošināšanu un veselības un labklājības uzlabošanu, tostarp darba apstākļu uzlabošanu, pateicoties, piemēram, emisiju ierobežošanai un gaisa kvalitātes standartu uzlabošanai darbavietās.

(5) Dalībvalstis var aprakstīt, kāda ir klimata, enerģētikas un vides rīcībpolitikas ietekme uz uzņēmumu un patērētāju izmaksām (piemēram, zemākas enerģijas izmaksas; ilgizturīgāki produkti samazina aizstāšanas izmaksas; mazākas vides attīrīšanas un sabiedrības veselības izmaksas).

(6) Dalībvalstis var aprakstīt to pasākumu paredzamo ietekmi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka klimata, enerģētikas un vides rīcībpolitika ir iekļaujoša, jo īpaši attiecībā uz mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem un pārkārtošanās tieši skartajām kopienām, piemēram, visvairāk skartajos reģionos; te ietilpst, piemēram, zaļā infrastruktūra un sabiedriskie pakalpojumi, līdzdalības procesi utt.

(7) Klimatiskais taisnīguma un taisnīgas pārkārtošanās kontekstā būtiska ir arī klimata pārmaiņu radīto ieguvumu un sloga sadale no cilvēktiesību viedokļa. Klimata pārmaiņas traucē faktiski izmantot dažādas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz dzīvību, ūdeni un sanitāriju, pārtiku, veselību, mājokli, pašnoteikšanos, kultūru un attīstību. Dalībvalstis var aprakstīt, kā integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu īstenošana palīdz izpildīt pienākumu novērst klimata pārmaiņu paredzamo nelabvēlīgo ietekmi un nodrošināt, ka to skartajiem ļaudīm, jo īpaši tiem, kas jau ir neaizsargāti, ir pieejami efektīvi līdzekļi un paņēmieni, kā pielāgoties un līdz ar to baudīt cilvēka cienīgu dzīvi.

(8) Dalībvalstis var aprakstīt, kā integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni īsteno taisnīgu pārkārtošanos, ņemot vērā atšķirīgo ietekmi uz vīriešu, sieviešu un konkrētam dzimumam nepiesaistītu personu izdevībām pārkārtošanās skartajos reģionos, to, kādi šķēršļi pastāv un kādus plānus tās ir plānojušas un īstenojušas, lai virzītos uz priekšu.

XXI PIELIKUMS

REĢIONĀLĀS SADARBĪBAS ĪSTENOŠANA

1. tabula.

Ziņošana par informāciju par reģionālās sadarbības īstenošanu

Reģionālā sadarbība ar citām dalībvalstīm mērķu un rīcībpolitikas īstenošanā – iniciatīvas nosaukums	Skartās relevantās Savienības dimensijas (1)	Īstenošanas periods	Apraksts	Iesaistītās dalībvalstis	Paredzamais devums mērķu un rīcībpolitikas īstenošanā	Virzība uz reģionālo sadarbību
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Sadarbība Nr. 1
Sadarbība Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Miap = obligāti, ja piemērojams;

(1) Dalībvalstis izvēlas vienu vai vairākus no šādiem variantiem: dekarbonizācija – SEG emisijas un piesaiste; dekarbonizācija – atjaunīgā enerģija; energoefektivitāte; enerģētiskā drošība; iekšējais enerģijas tirgus – elektrotīklu starpsavienotība; iekšējais enerģijas tirgus – energopārvades infrastruktūra; iekšējais enerģijas tirgus – tirgus integrācija; pētniecība, inovācija un konkurētspēja; enerģijas subsīdiju pakāpeniska atcelšana

XXII PIELIKUMS

ZIŅOŠANA PAR REGULAS (ES) 2018/1999 32. PANTA 1. VAI 2. PUNKTĀ MINĒTO IETEIKUMU ĪSTENOŠANU

1. tabula.

Ziņošana par ieteikumu īstenošanu

Ieteikums	Ieteikuma kategorija (1)	Rīcībpolitikas un pasākumi, kas pieņemti vai kurus paredzēts pieņemt un īstenot, lai izpildītu ieteikumu	Sīks īstenošanas grafiks	Ieteikuma vai būtiskas tā daļas neievērošanas iemesli
Miap	Miap	Miap	Miap	Miap
Ieteikums Nr. 1
Ieteikums Nr. 2
Vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas
Miap = obligāti, ja piemērojams; Piezīmes.

(1) Dalībvalstis atlasa no kategoriju saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.

XXIII PIELIKUMS

ZIŅOŠANA PAR REGULAS (ES) 2018/1999 11. PANTĀ MINĒTO KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS DAUDZLĪMEŅU DIALOGU

1. tabula.

Progress Regulas (ES) 2018/1999 11. pantā minētā klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga iedibināšanā (1)

Informācija par klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu

Progress klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga iedibināšanā

Miap

Piezīmes.

M = obligāti; Miap = obligāti, ja piemērojams;

(1) Dalībvalstis sniedz detalizētu informāciju par klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogu, kurš norit saskaņā ar valsts noteikumiem un kurā iesaistās pašvaldības, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, uzņēmēju aprindas, investori, citas ieinteresētās personas un plaša sabiedrība un apspriež dažādus enerģētikas un klimata rīcībpolitiku scenārijus, tostarp ilgtermiņa.