1.

“Praktizējoši ārsti” ir ārsti, kas ir ieguvuši medicīnisko izglītību medicīnas fakultātēs vai līdzīgās iestādēs un ir licencēti praktizēt. Praktizējoši ārsti sniedz pakalpojumus individuāliem pacientiem, ģimenēm un kopienām. Tas attiecas arī uz ārstiem stažieriem un ārstiem rezidentiem, kas ir ieguvuši medicīnisko izglītību medicīnas fakultātēs vai līdzīgās iestādēs un kas sniedz pakalpojumus citu ārstu uzraudzībā.

2.

“Praktizējošu ārstu kategorija” ir ārstu dominējošā (galvenā) prakses joma.

3.

“Ģimenes ārsti” ir ārsti, kas uzņemas atbildību par pastāvīgas un vispusīgas medicīniskās aprūpes sniegšanu indivīdiem, ģimenēm un kopienām.

4.

“Citas plaša profila ārstniecības personas (nespeciālisti)” ir ārsti, kas savā praksē neaprobežojas tikai ar konkrētām slimību kategorijām vai ārstēšanas metodēm. Minētās personas nespecializējas konkrētā jomā.

5.

“Pediatri” ir ārsti, kas nodarbojas ar bērnu attīstību, medicīnisko aprūpi un slimību ārstēšanu.

6.

“Dzemdību speciālisti” ir ārsti, kas specializējas grūtniecībā un dzemdībās. “Ginekologi” ir ārsti, kas specializējas sievietēm un meitenēm raksturīgās funkcijās un slimībās, īpaši tādās, kas ietekmē reproduktīvo sistēmu.

7.

“Psihiatri” ir ārsti, kas specializējas psihisko slimību profilaksē, diagnostikā un ārstēšanā.

8.

“Neķirurģisko speciālistu grupa” ir ārsti, kas specializējas fizisku traucējumu un slimību diagnostikā un neķirurģiskā ārstēšanā.

9.

“Ķirurģisko speciālistu grupa” ir ārsti, kas specializējas ķirurģisko metožu izmantošanā traucējumu un slimību ārstēšanai.

10.

“Citi citur neklasificēti speciālisti” ir ārsti speciālisti, uz kuriem neattiecas 5.–9. definīcija.

11.

“Sīkāk nedefinēti ārsti” ir ārstniecības personas, kas nav klasificējamas citās kategorijās (3.–10. definīcijā).

12.

“Praktizējošas vecmātes” ir personas, kam ir atzīta vecmātes kvalifikācija, ir licence praktizēt un sniegt pakalpojumus tieši pacientiem. Vecmāte ir vecmātes profesijas speciālists vai jaunākais speciālists. Vecmātes profesijas speciālisti sniedz aprūpi un konsultācijas sievietēm grūtniecības, dzemdību un pēcdzemdību periodā. Vecmātes profesijas speciālisti sniedz dzemdību palīdzību dzemdībās, strādājot neatkarīgi vai sadarbībā ar ārstiem, māsām un citiem veselības aprūpes darbiniekiem, un sniedz konsultācijas un palīdzību vecākiem saistībā ar zīdaiņa aprūpi. Vecmātes profesijas jaunākie speciālisti sniedz dzemdību palīdzību dzemdībās vai palīdz vecmātes profesijas speciālistiem vai ārstiem sniegt dzemdību palīdzību dzemdībās. Vecmātes profesijas jaunākie speciālisti sniedz pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpi un norādes vecākiem zīdaiņa aprūpē.

13.

“Praktizējošas māsas” ir personas, kam ir atzīta māsas kvalifikācija, ir licence praktizēt un sniegt pakalpojumus tieši pacientiem. Māsa ir māsas profesijas speciālists vai jaunākais speciālists. Māsas profesijas speciālisti uzņemas atbildību par pacientu aprūpes plānošanu un vadību, tostarp par citu veselības aprūpes darbinieku uzraudzību, un strādā patstāvīgi vai komandās ar ārstiem un citām personām profilaktisko un ārstniecisko pasākumu praktiskā piemērošanā. Māsas profesijas jaunākie speciālisti parasti strādā ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu uzraudzībā un palīdz īstenot minēto speciālistu izstrādātos veselības aprūpes, ārstēšanas un nosūtījumu plānus.

14.

“Praktizējoši zobārsti” ir personas, kam ir atzīta zobārsta kvalifikācija, ir licence praktizēt un sniegt pakalpojumus pacientiem. Zobārsti diagnosticē un ārstē zobu, smaganu un saistīto mutes dobuma struktūru slimības, ievainojumus un malformācijas. Zobārsti atjauno normālu mutes dobuma funkciju, izmantojot plašu ārstniecisko metožu klāstu, piemēram, ķirurģisko iejaukšanos un citas specializētas metodes, un sniedzot konsultācijas par mutes dobuma veselību. Tas attiecas arī uz zobārstiem stažieriem un zobārstiem rezidentiem, kas ir ieguvuši izglītību zobārstniecībā medicīnas un zobārstniecības fakultātēs vai līdzīgās iestādēs un kas sniedz pakalpojumus citu zobārstu uzraudzībā.

15.

“Praktizējoši farmaceiti” ir personas, kam ir atzīta farmaceita kvalifikācija un ir licence praktizēt. Farmaceiti veido medikamentu maisījumus un izsniedz tos pēc ārstu, zobārstu vai citu pilnvarotu ārstniecības personu izrakstītām receptēm. Farmaceiti sagatavo, izsniedz vai pārdod ārstniecības līdzekļus un zāles pacientiem un sniedz konsultācijas.

16.

“Medicīnas studiju absolventi” ir personas, kas ziņotājvalstī ir ieguvušas medicīnisko izglītību medicīnas fakultātēs vai līdzīgās iestādēs, t. i., personas, kas ir pabeigušas medicīnisko pamatizglītību.

17.

“Zobārstniecības studiju absolventi” ir personas, kas ziņotājvalstī ieguvušas atzītu zobārsta kvalifikāciju.

18.

“Farmācijas studiju absolventi” ir personas, kas ziņotājvalstī ieguvušas atzītu farmaceita kvalifikāciju.

19.

“Vecmātes profesijas studiju absolventi” ir personas, kas ziņotājvalstī ieguvušas atzītu vecmātes profesijas kvalifikāciju.

20.

“Māszinību absolventi” ir personas, kas ziņotājvalstī ieguvušas atzītu māsas profesijas kvalifikāciju.

21.

“Slimnīcas” ir licencētas iestādes, kurās galvenokārt sniedz medicīniskos, diagnostikas un ārstēšanas pakalpojumus, ieskaitot ārstu, kopšanas un citus veselības aprūpes pakalpojumus, stacionētajiem pacientiem un kurās sniedz specializētos izmitināšanas pakalpojumus, kas nepieciešami stacionētajiem pacientiem; pakalpojumu klāsts var ietvert dienas stacionāra aprūpes, ambulatorās un mājas veselības aprūpes pakalpojumus.

22.

“Slimnīcu gultasvietas” ir gultasvietas, kas tiek regulāri uzturētas, nodrošinātas ar personālu un nekavējoties pieejamas stacionēto pacientu aprūpei. Šajā jēdzienā ietilpst gan aizņemtās, gan neaizņemtās gultasvietas. Izņēmums ir funkcionālās gultas un gultasvietas tās pašas dienas aprūpei (aprūpe dienas stacionārā un ambulatorā aprūpe), provizoriskās un pagaidu gultasvietas. Slimnīcu gultasvietas var iedalīt pēc aprūpes kategorijas (23. un 24. definīcija) un pēc aprūpes funkcijas (25.–28. definīcija).

23.

“Somatiskā aprūpe” ir ar ķermeni saistīta veselības aprūpe, kas atšķiras no psihiatriskās aprūpes.

24.

“Psihiatriskā aprūpe” ir uz psihi vērsta veselības aprūpe, piemēram, garīgu un uzvedības traucējumu ārstēšanai.

25.

“Ārstnieciskā aprūpe” ir veselības aprūpes pakalpojumi, kas galvenokārt vērsti uz simptomu atvieglošanu vai slimības vai traumas smaguma mazināšanu, vai uz aizsardzību pret to pastiprināšanos vai komplikācijām, kas varētu apdraudēt dzīvību vai normālo funkciju.

26.

“Rehabilitācijas aprūpe” ir pakalpojumi, kas vērsti uz ķermeņa funkciju un struktūru stabilizēšanu, uzlabošanu vai atjaunošanu, ķermeņa funkciju un struktūru neesības vai zaudēšanas kompensēšanu, darbību un līdzdalības uzlabošanu un veselības traucējumu, medicīnisko komplikāciju un risku novēršanu.

27.

“Ilgtermiņa aprūpe (veselība)” ir vairāki medicīniskie un personu aprūpes pakalpojumi, kas galvenokārt vērsti uz sāpju un ciešanu mazināšanu un tādu pacientu veselības stāvokļa pasliktināšanās mazināšanu vai ierobežošanu, kuriem nepieciešama ilgtermiņa aprūpe.

28.

“Slimnīcu gultasvietas somatiskai aprūpei ar citur neklasificētu funkciju” ir tādas gultasvietas slimnīcās, kuras nav klasificētas kā tādas, kas paredzētas ārstnieciskajai aprūpei, rehabilitācijas aprūpei vai ilgtermiņa aprūpei.

29.

“Slimnīcu gultasvietas psihiatriskajai aprūpei” ir tādas gultasvietas slimnīcās, kuras paredzētas pacientu ar garīgās veselības traucējumiem stacionēšanai. Neiekļauj ilgtermiņa sociālās aprūpes gultasvietas.

30.

“Ilgtermiņa stacionārās aprūpes iestādes” ir iestādes, kurās galvenokārt sniedz ilgtermiņa stacionārās aprūpes pakalpojumus, kas ietver kopšanu, pieskatīšanu un citu veidu aprūpi, ievērojot iemītnieku vajadzības; būtisks procesa un nodrošinātās aprūpes elements ir veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu kombinācija (veselības aprūpes pakalpojumi galvenokārt ietver kopšanas aprūpi kopā ar personu aprūpes pakalpojumiem).

31.

“Gultasvietas ilgtermiņa stacionārās aprūpes iestādēs” ir tādas gultasvietas ilgtermiņa stacionārās aprūpes iestādēs, kas ir pieejamas personām, kam nepieciešama ilgtermiņa aprūpe.

32.

“Magnētiskās rezonanses attēldiagnostikas iekārtas” ir tādas iekārtas, kurās izmantota attēldiagnostikas metode un kuras paredzētas ķermeņa iekšējo struktūru vizualizēšanai, izmantojot magnētiskos un elektromagnētiskos laukus, kuri izraisa ūdeņraža atomu rezonanses efektu. Elektromagnētisko emisiju, ko rada šie atomi, reģistrē un apstrādā specializēts dators ķermeņa struktūru attēlu veidošanai.

33.

“Datortomogrāfijas skeneris” (pazīstams arī kā datorizētas aksiālās tomogrāfijas skeneris) ir rentgena iekārta, kas ar datora palīdzību apvieno daudzus rentgena uzņēmumus, lai veidotu šķērsgriezuma uzņēmumus un, ja nepieciešams, ķermeņa iekšējo orgānu un struktūru trīsdimensiju attēlus.

34.

“Ambulatorā aprūpe” ir veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana tieši ambulatoriem pacientiem, kam nav nepieciešami stacionārie pakalpojumi, ieskaitot aprūpi, ko sniedz vispārējās medicīnas ārstniecības personu un medicīnas speciālistu praksēs un iestādēs, kas specializējas dienas stacionāra pacientu ārstēšanā un mājas aprūpes pakalpojumu sniegšanā.

35.

“Imunizācija pret gripu” ir vakcinācija, kas aizsargā pret gripas vīrusu izraisītu infekciju.

36.

“Krūts vēža skrīninga (mamogrāfijas) programma” ir organizēta skrīninga programma, kas paredzēta krūts vēža agrīnai atklāšanai, izmantojot divpusēju mamogrāfiju.

37.

“Dzemdes kakla vēža skrīninga programma” ir organizēta skrīninga programma, kas paredzēta dzemdes kakla vēža agrīnai atklāšanai.

38.

“Stacionētais pacients” ir pacients, kas saņem ārstēšanu un/vai aprūpi veselības aprūpes iestādē, ir oficiāli stacionēts un kam nepieciešama nakšņošana. “Stacionārā aprūpe” ir stacionētā pacienta aprūpe.

39.

“Ambulatorais pacients” ir pacients, kas veselības aprūpes iestādē saņem medicīniskos pakalpojumus un papildpakalpojumus un kas nav oficiāli stacionēts un kam nav nepieciešama nakšņošana. “Ambulatorā aprūpe” ir ambulatorā pacienta aprūpe.

40.

“Dienas stacionāra pacients” ir pacients, kas saņem plānveida medicīniskos un paramedicīniskos pakalpojumus, ko veselības aprūpes iestādē sniedz pacientiem, kuri ir oficiāli stacionēti diagnostikas, ārstēšanas vai cita veida veselības aprūpes nolūkā un kurus izraksta tajā pašā dienā. “Dienas stacionāra aprūpe” ir dienas stacionāra pacienta aprūpe.

41.

“Stacionētā pacienta izrakstīšana” ir stacionētā pacienta (oficiāla) izrakstīšana no slimnīcas. Izslēdz veselus jaundzimušos.

42.

“Stacionētā pacienta pavadītās gultasvietas dienas” ir dienas, ko stacionētais pacients pavada slimnīcā. Izslēdz veselus jaundzimušos.

43.

“Dienas stacionāra pacienta izrakstīšana” ir dienas stacionāra pacienta izrakstīšana. Tā ir tāda pacienta izrakstīšana, kas tika oficiāli stacionēts slimnīcā, lai saņemtu plānotos medicīniskos un paramedicīniskos pakalpojumus, un kas tika izrakstīts tajā pašā dienā. Izslēdz veselus jaundzimušos.

44.

“Iedzīvotājs” ir ģeogrāfiskā apgabala pastāvīgais iedzīvotājs, kas ir vai nu i) persona, kas pirms atsauces datuma pastāvīgi dzīvojusi savā pastāvīgajā dzīvesvietā vismaz 12 mēnešus; vai ii) persona, kas pastāvīgajā dzīvesvietā ir ieradusies 12 mēnešu laikā pirms atsauces datuma ar nodomu tajā pavadīt vismaz vienu gadu. Ja i) vai ii) punktā minētos kritērijus nevar piemērot, “pastāvīgā dzīvesvieta” ir juridiskā vai reģistrētā dzīvesvieta.

45.

“Nerezidents” ir persona, kas nav ziņotājvalsts iedzīvotājs.

46.

“Ķirurģiskās procedūras” ir medicīniskas iejaukšanās, kuras ietver incīziju ar instrumentiem un kuras parasti veic operāciju zālē un ietver anestēziju un/vai elpināšanas palīdzību. Ķirurģiskās procedūras var veikt stacionētajiem pacientiem, dienas stacionāra pacientiem vai atsevišķos gadījumos ambulatorajiem pacientiem.

47.

“Kataraktas operācija” ir ķirurģiska procedūra, kurā tiek izņemta acs lēca un vairumā gadījumu aizstāta ar mākslīgu lēcu.

48.

“Tonsilektomija” ir mandeļu ķirurģiska izņemšana.

49.

“Transluminālā koronārā angioplastija” ir procedūra, kurā atver bloķētas koronārās artērijas, lai uzlabotu asins plūsmu uz sirds muskuli.

50.

“Koronāro artēriju šuntēšanas operācija” ir ķirurģiska operācija, kurā pacienta koronāro artēriju ateromatozās blokādes tiek apietas ar iegūtiem vēnu vai arteriāliem kanāliem.

51.

“Holecistektomija” ir ķirurģiska procedūra žultspūšļa izņemšanai.

52.

“Cirkšņa trūces operācija” ir cirkšņa trūces ķirurģiska korekcija. Cirkšņa trūce ir sprauga, vājā vieta vai izspiešanās vēdera sienas vēderplēvē cirkšņa apvidū starp vēdera dobumu un augšstilbu.

53.

“Ķeizargrieziens” ir ķirurģiskas dzemdības, kuru laikā auglis tiek izņemts, veicot griezienus vēdera dobumā un dzemdē.

54.

“Gūžas locītavas endoprotezēšana” ir ķirurģiska procedūra, kurā gūžas locītavas bojātās daļas tiek izņemtas un aizstātas ar endoprotēzi.

55.

“Ceļa locītavas pilnīga aizstāšana” ir ķirurģiska procedūra, kurā slimo ceļa locītavu aizstāj ar endoprotēzi.

56.

“Krūts dziedzera daļēja izgriešana” ir krūts audu daļas ķirurģiska izņemšana, kad ir izveidojies slimīgs audzējs/jaunveidojums, cista, tumors vai labdabīgas vai ļaundabīgas neoplazmas.

57.

“Pilnīga mastektomija” ir visas krūts ķirurģiska izņemšana.

Mainīgie lielumi

Raksturlielumi un dalījumi

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Dalījums pēc vecuma un dzimuma.

Vecums: jaunāki par 35, 35–44, 45–54, 55–64, 65–74, 75 un vecāki.

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Dalījums pēc kategorijas.

Kategorijas: ģimenes ārsti, citas plaša profila ārstniecības personas (nespeciālisti), pediatri, dzemdību speciālisti un ginekologi, psihiatri, neķirurģisko speciālistu grupa, ķirurģisko speciālistu grupa, citi citur neklasificēti speciālisti, sīkāk nedefinēti ārsti.

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Kopējais skaits.

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Kopējais skaits.

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Kopējais skaits.

Darbinieku skaits pārskata perioda beigās. Kopējais skaits.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Vidējais skaits pārskata periodā vai kopējais skaits pārskata perioda beigās. Dalījums pēc funkcijas.

Funkcijas: ārstnieciskā aprūpe, rehabilitācijas aprūpe, ilgtermiņa aprūpe, citur neklasificēta funkcija.

Vidējais skaits pārskata periodā vai kopējais skaits pārskata perioda beigās.

Vidējais skaits pārskata periodā vai kopējais skaits pārskata perioda beigās.

Kopējais skaits pārskata perioda beigās.

Kopējais skaits pārskata perioda beigās.

Personu skaits vecumā no 65 gadiem, kuras pārskata periodā ir bijušas imunizētas pret gripu, dalīts ar gada vidējo iedzīvotāju skaitu vecumā no 65 gadiem.

vai

Personu skaits vecumā no 65 gadiem, kuras ir bijušas imunizētas pret gripu gripas sezonā (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), kas beidzās pārskata periodā, dalīts ar iedzīvotāju skaitu vecumā no 65 gadiem pārskata perioda sākumā.

Īpatsvars: sieviešu skaits vecumā no 50 līdz 69 gadiem, kurām krūts vēža skrīninga (mamogrāfijas) valsts programmas ietvaros 24 mēnešu laikā pirms pārskata perioda beigām (vai saskaņā ar katrā valstī ieteikto īpašo skrīninga biežumu) veikts krūts vēža skrīnings, dalīts ar sieviešu skaitu vecumā no 50 līdz 69 gadiem, uz kurām attiecas organizētā skrīninga programma.

Ja valstī nav šādas programmas, vērtība netiek sniegta un tiek nosūtīta attiecīga atzīme.

Īpatsvars: sieviešu skaits vecumā no 20 līdz 69 gadiem, kurām dzemdes kakla vēža skrīninga valsts programmas ietvaros 36 mēnešu laikā pirms pārskata perioda beigām (vai saskaņā ar katrā valstī ieteikto īpašo skrīninga biežumu) veikts dzemdes kakla vēža skrīnings, dalīts ar sieviešu skaitu vecumā no 20 līdz 69 gadiem, uz kurām attiecas organizētā skrīninga programma.

Ja valstī nav šādas programmas, vērtība netiek sniegta un tiek nosūtīta attiecīga atzīme.

Kopējais skaits pārskata periodā. Dalījums pēc diagnozes, dzimuma, vecuma grupas un ģeogrāfiskās dimensijas.

Garīgie un uzvedības traucējumi nav jāiedala pēc diagnozes un var tikt iesniegti kā grupa.

Vecuma grupas: jaunāki par 1, 1–4, 5–9, 10–14, 15–19, 20–24, 25–29, 30–34, 35–39, 40–44, 45–49, 50–54, 55–59, 60–64, 65–69, 70–74, 75–79, 80–84, 85–89, 90–94, 95 un vecāki.

Ģeogrāfiskā dimensija: izrakstītā pacienta NUTS 2 dzīvesvietas reģions (nerezidentiem: dzīvesvietas valsts).

Kopējais skaits pārskata periodā. Dalījums pēc diagnozes, dzimuma, vecuma grupas un ģeogrāfiskās dimensijas.

Garīgie un uzvedības traucējumi nav jāiedala pēc diagnozes un var tikt iesniegti kā grupa.

Vecuma grupas: jaunāki par 1, 1–4, 5–9, 10–14, 15–19, 20–24, 25–29, 30–34, 35–39, 40–44, 45–49, 50–54, 55–59, 60–64, 65–69, 70–74, 75–79, 80–84, 85–89, 90–94, 95 un vecāki.

Ģeogrāfiskā dimensija: izrakstītā pacienta NUTS 2 dzīvesvietas reģions (nerezidentiem: dzīvesvietas valsts).

Kopējais skaits pārskata periodā. Dalījums pēc diagnozes, dzimuma, vecuma grupas un ģeogrāfiskās dimensijas.

Garīgie un uzvedības traucējumi nav jāiedala pēc diagnozes un var tikt iesniegti kā grupa.

Vecuma grupas: jaunāki par 1, 1–4, 5–9, 10–14, 15–19, 20–24, 25–29, 30–34, 35–39, 40–44, 45–49, 50–54, 55–59, 60–64, 65–69, 70–74, 75–79, 80–84, 85–89, 90–94, 95 un vecāki.

Ģeogrāfiskā dimensija: izrakstītā pacienta NUTS 2 dzīvesvietas reģions (nerezidentiem: dzīvesvietas valsts).

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem, dienas stacionāra pacientiem un ambulatorajiem pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem, dienas stacionāra pacientiem un ambulatorajiem pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.

Kopējais skaits pārskata periodā. Procedūru dalījums pēc stacionētajiem pacientiem un dienas stacionāra pacientiem.