KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/2258

(2022. gada 9. septembris),

ar ko attiecībā uz zvejniecības produktiem, olām un noteiktiem ļoti rafinētiem produktiem groza un labo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 par īpašām higiēnas prasībām attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku III pielikumu un attiecībā uz noteiktām gliemenēm groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/624

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punkta otrās daļas d), e) un g) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (2017. gada 15. marts) par oficiālajām kontrolēm un citām oficiālajām darbībām, kuras veic, lai nodrošinātu, ka tiek piemēroti pārtikas un barības aprites tiesību akti, noteikumi par dzīvnieku veselību un labturību, augu veselību un augu aizsardzības līdzekļiem, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 999/2001, (EK) Nr. 396/2005, (EK) Nr. 1069/2009, (EK) Nr. 1107/2009, (ES) Nr. 1151/2012, (ES) Nr. 652/2014, (ES) 2016/429 un (ES) 2016/2031, Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2005 un (EK) Nr. 1099/2009 un Padomes Direktīvas 98/58/EK, 1999/74/EK, 2007/43/EK, 2008/119/EK un 2008/120/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, Padomes Direktīvas 89/608/EEK, 89/662/EEK, 90/425/EEK, 91/496/EEK, 96/23/EK, 96/93/EK un 97/78/EK un Padomes Lēmumu 92/438/EEK (Oficiālo kontroļu regula) (2), un jo īpaši tās 18. panta 7. punkta g) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 853/2004 noteic īpašus higiēnas noteikumus, kas attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem.

(2)

Regula (EK) Nr. 853/2004 dod iespēju, ievērojot noteiktas prasības, arī prasību, ka nokautajiem dzīvniekiem līdzi dotam jābūt sertifikātam, kas atbilst Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/2235 (3) noteiktajam paraugam, mājputnus kaut saimniecībā. Tomēr Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumā ir atsauce uz nepareizu sertifikātu, tāpēc minētā atsauce būtu jālabo.

(3)

Ar Regulu (ES) 2021/1756 (4) grozītā Regula (ES) 2017/625 iespēju, ka prasībai klasificēt ražošanas un pārvietošanas teritorijas drīkst piemērot atkāpes, plašāk attiecina ne tikai uz jūrasgurķiem, bet uz visiem adatādaiņiem, kas nav filtrētāji. Tātad, lai būtu ņemta vērā šī iespēja, būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas IX un X nodaļa.

(4)

Turklāt Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums noteic prasības attiecībā uz zvejniecības produktu temperatūru un pārvadāšanas nosacījumiem. Tas cita starpā paredz, ka zvejniecības produkti jāpārvadā ledus kušanas temperatūrā, ja tie ir atdzesēti, vai –18 °C temperatūrā, ja tie ir sasaldēti. Tagad ir pieejami jauni pārvadāšanas paņēmieni, tādi kā superatdzesēšana, kuri paredz zivju temperatūru pazemināt diapazonā no zivju sākotnējā sasalšanas punkta līdz vērtībai, kas ir apmēram 1–2 °C par to zemāka, gūstot iespēju tās pārvadāt kastēs bez ledus. Šie jaunie paņēmieni būtu jāparedz Regulā (EK) Nr. 853/2004, un to izmantošana būtu jāatļauj, ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2021. gada 28. janvāra zinātnisko atzinumu par t. s. superatdzesēšanas paņēmiena izmantošanu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanā (5).

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas A daļu svaigi zvejniecības produkti jāuzglabā uz ledus šim nolūkam piemērotās telpās, un ledus atjaunošana jāveic tik bieži, cik nepieciešams. Turklāt veselus un izķidātus svaigus zvejniecības produktus drīkst pārvadāt un uzglabāt atdzesētā ūdenī, līdz tie ierodas pirmajā sauszemes uzņēmumā, kas veic citas darbības, nevis pārvadāšanu vai šķirošanu.

(6)

Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas darbojas zvejniecības produktu nozarē, lūdza grozīt Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu, lai atļautu veselus un izķidātus svaigus zvejniecības produktus pārvadāt atdzesētā ūdenī pēc to ierašanās pirmajā uzņēmumā uz sauszemes. Šī pārvadāšana jāveic trīsslāņu polietilēna kastēs, kas pildītas ar ūdeni un ledu.

(7)

2020. gada 19. martāEFSA pieņēma zinātnisku atzinumu par trīsslāņu polietilēna kastu izmantošanu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanai un uzglabāšanai (6). Minētajā atzinumā EFSA secināja, ka attiecībā uz sabiedrības veselību nav būtisku atšķirību starp svaigu zvejniecības produktu uzglabāšanu un pārvadāšanu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas III nodaļas A daļā, un trīsslāņu polietilēna kastu izmantošanu, un sniedza dažus ieteikumus to izmantošanai. Tāpēc Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums būtu jāgroza, lai atļautu izmantot trīsslāņu polietilēna kastes veselu un izķidātu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanai ūdenī un uz ledus pēc to ierašanās pirmajā sauszemes uzņēmumā, kas veic citas darbības, nevis pārvadāšanu vai šķirošanu.

(8)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas VIII nodaļa noteic detalizētus noteikumus par zvejniecības produktu pārvadāšanu. Konkrētāk, pārvadāšanas laikā svaigi zvejniecības produkti jāuztur temperatūrā, kas tuva ledus kušanas temperatūrai, un sasaldēti zvejniecības produkti – temperatūrā, kas nav augstāka par – 18 °C visās produkta daļās, pieļaujot īslaicīgas augšupejošas svārstības 3 °C robežās.

(9)

2020. gada 10. decembrīEFSA pieņēma zinātnisko atzinumu par t. s. superatdzesēšanas paņēmienu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanai (7). Minētajā atzinumā EFSA salīdzināja kastēs bez ledus ievietotu svaigu superatdzesētu zvejniecības produktu temperatūru ar temperatūru, kāda ir produktiem, kuriem piemērota pašlaik atļautā prakse un kuri ievietoti kastēs ar ledu. EFSA secināja, ka ar attiecīgiem nosacījumiem no sabiedrības veselības viedokļa starp tradicionālām pārvadāšanas temperatūrām un superatdzesēšanas paņēmieniem nav atšķirības. Attiecībā uz analītiskajām metodēm, ar kurām iespējams noteikt, vai iepriekš sasaldēta zivs tirdzniecībā netiek piedāvāta kā superatdzesēta, EFSA apzināja piecas metodes, ko varētu uzskatīt par vajadzībai piemērotām. Tāpēc, pārvadājot svaigus zvejniecības produktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VIII sadaļas VIII nodaļas 1. punktā, ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāatļauj izmantot superatdzesēšanas paņēmienu.

(10)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas I nodaļa noteic olu ražošanas higiēnas noteikumus. Galvenais patogēns, kas Savienībā rada lielu risku saslimt ar olu izraisītām slimībām, ir Salmonella Enteritidis, un tā augšanu olās veicina temperatūra olu uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā. Tā kā daudzās dalībvalstīs nav prasību attiecībā uz laiku un temperatūras apstākļiem olu uzglabāšanas un pārvadāšanas laikā, ir svarīgi attiecībā uz olām Regulā (EK) Nr. 853/2004 noteikt “minimālo derīguma termiņu”, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (8) 2. panta 2. punkta r) apakšpunktā, lai nodrošinātu vienotu pamatu, kas ļautu galapatērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un izmantot savu pārtiku pēc iespējas drošāk. EFSA2014. gada 10. jūlija atzinumā par pārtikas olu radīto risku sabiedrības veselībai, ko rada olu bojāšanās un patogēnu attīstība (9), secināts, ka Gallus gallus sugas vistu dēto olu minimālais derīguma termiņš būtu jānosaka ne vairāk kā 28 dienu apmērā, jo jebkurš šo olu glabāšanas laika palielinājums virs 28 dienām palielina slimības relatīvo risku. Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma X sadaļas I nodaļā noteiktā pašreizējā prasība, ka olas jānogādā patērētājam, nepārsniedzot maksimālo laikposmu – 21 dienu pēc dēšanas, ir tirdzniecības standarts, kam ir ierobežota ietekme uz olu drošumu un kas vienlaikus veicina pārtikas izšķērdēšanu mazumtirdzniecības līmenī. Šā laikposma pagarināšana no 21 dienas līdz 28 dienām ievērojami samazinātu pārtikas izšķērdēšanu, jo īpaši attiecībā uz Gallus gallus sugas vistu dētajām olām, jo šīs olas tiktu izņemtas no pārdošanas to minimālā derīguma termiņa beigās.

(11)

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma XVI sadaļa noteic īpašas prasības attiecībā uz tādu noteiktu ļoti rafinētu produktu ražošanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā, ja ar izejvielu apstrādi tiek novērsts jebkāds risks sabiedrības vai dzīvnieku veselībai. Specifisku apstrādi, kas novērš šādus riskus, izdara arī tādiem noteiktiem tauku atvasinājumiem kā no lanolīna atvasināts holesterīns un D3 vitamīns, tāpēc tie būtu jāuzskata par ļoti rafinētiem produktiem.

(12)

Aromatizētājus pārtikā izmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2008 (10). To ražošana ietver sarežģītu fizisku, fermentatīvu vai mikrobioloģisku procesu, kas, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem, novērš jebkādu risku sabiedrības vai dzīvnieku veselībai. Tāpēc no dzīvnieku izcelsmes produktiem iegūti aromatizētāji būtu jāuzskata par ļoti rafinētiem produktiem.

(13)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikums.

(14)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (11) noteic specifiskus noteikumus par Regulas (ES) 2017/625 18. panta 1. punktā minēto oficiālo kontroļu veikšanu. Konkrētāk, minētās deleģētās regulas 1. panta v) punkts un 11. pants attiecas uz noteikumiem par atkāpēm no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta attiecībā uz ražošanas un pārvietošanas teritoriju klasifikāciju ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un jūrasgurķu sakarā. Ar Regulu (ES) 2021/1756 grozītās Regulas (ES) 2017/625 18. pants iespēju, ka prasībai klasificēt ražošanas un pārvietošanas teritorijas drīkst piemērot atkāpes, plašāk attiecina ne tikai uz jūrasgurķiem, bet uz visiem adatādaiņiem, kas nav filtrētāji. Tātad Deleģētā regula (ES) 2019/624 būtu jāgroza, lai attiecībā uz tādu adatādaiņu, kas nav filtrētāji, ievākšanu ražošanas un pārvietošanas teritoriju klasifikācija netiktu prasīta.

(15)

Regula (EK) Nr. 853/2004 un Deleģētā regula (ES) 2019/624 būtu jāgroza ar vienu deleģētu regulu, jo vairāki tajās izdarāmie grozījumi ir saistīti ar nesenajiem grozījumiem, ko Regulā (ES) 2017/625 ieviesusi Regula (ES) 2021/1756. Turklāt attiecībā uz adatādaiņiem izdarāmais Deleģētās regulas (ES) 2019/624 grozījums ir papildinošs, jo tā ir tikai saskaņošana ar grozījumu, ko Regulā (ES) 2017/625 ieviesusi Regula (ES) 2021/1756. Turklāt Savienības noteikumu konsekvences labad grozījumiem, kas izdarāmi Regulā (EK) Nr. 853/2004 un Deleģētajā regulā (ES) 2019/624, būtu jāstājas spēkā vienā un tajā pašā dienā.

(16)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 853/2004 un Deleģētā regula (ES) 2019/624 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi un labojumi Regulā (EK) Nr. 853/2004

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza un labo saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Grozījumi Deleģētajā regulā (ES) 2019/624

Deleģēto regulu (ES) 2019/624 groza šādi:

regulas 1. panta a) punkta v) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“v)	atkāpes no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta attiecībā uz ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un adatādaiņu ražošanas un pārvietošanas teritoriju klasificēšanu;”;

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu:

“11. pants

Oficiālās kontroles attiecībā uz tādām ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem un adatādaiņiem, kas nav filtrētāji un ko ievāc ražošanas teritorijās, kuras nav saskaņā ar Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punktu klasificētas

Atkāpjoties no Regulas (ES) 2017/625 18. panta 6. punkta, ražošanas un pārvietošanas teritorijas nav jāklasificē attiecībā uz tādu ķemmīšgliemeņu, jūras vēderkāju un adatādaiņu ievākšanu, kas nav filtrētāji, ja kompetentās iestādes šos dzīvniekus oficiāli kontrolē zivju izsolēs, nosūtīšanas centros un pārstrādes uzņēmumos.

Šajās oficiālajās kontrolēs verificē atbilstību:

a)	sanitārajiem standartiem attiecībā uz dzīvām gliemenēm, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma VII sadaļas V nodaļā;

b)	minētās sadaļas IX nodaļā paredzētajām īpašajām prasībām attiecībā uz tādām ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem un adatādaiņiem, kas nav filtrētāji un ko ievāc ārpus klasificētajām ražošanas teritorijām.”

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 9. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2) OV L 95, 7.4.2017., 1. lpp.

(3) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2235 (2020. gada 16. decembris), ar ko attiecībā uz tādu veterināro, oficiālo un veterināro/oficiālo sertifikātu paraugiem, kuri paredzēti noteiktu kategoriju dzīvnieku un preču sūtījumu ievešanai Savienībā un pārvietošanai pa to, un šādu sertifikātu sakarā veicamo oficiālo sertificēšanu nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/429 un (ES) 2017/625 piemērošanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 599/2004, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 636/2014 un (ES) 2019/628, Direktīvu 98/68/EK un Lēmumu 2000/572/EK, 2003/779/EK un 2007/240/EK (OV L 442, 30.12.2020., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1756 (2021. gada 6. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) 2017/625 attiecībā uz oficiālajām kontrolēm, kuras veic no trešām valstīm uz Savienību eksportētiem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, lai nodrošinātu atbilstību antimikrobiālo līdzekļu konkrētu lietojumu aizliegumam, un Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz mājputnu un zaķveidīgo gaļas tiešu piegādi (OV L 357, 8.10.2021., 27. lpp.).

(5) EFSA Journal 2021;19(1):6378.

(6) EFSA Journal 2020;18(4):6091.

(7) EFSA Journal 2021;19(1):6378.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(9) EFSA Journal 2014;12(7):3782.

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulās (EK) Nr. 2232/96 un (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

(11) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/624 (2019. gada 8. februāris), ar ko paredz konkrētus noteikumus par oficiālo kontroļu veikšanu attiecībā uz gaļas ražošanu un dzīvu gliemeņu ražošanas un pārvietošanas teritorijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/625 (OV L 131, 17.5.2019., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikumu groza un labo šādi:

pielikuma II sadaļas VI nodaļas 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

Papildus pārtikas aprites informācijai, kas jāiesniedz saskaņā ar šīs regulas II pielikuma III sadaļu, veterinārais sertifikāts, kas dots Īstenošanas regulas (ES) 2020/2235 IV pielikuma 2. nodaļā, ir jānosūta uz kautuvi vai gaļas sadalīšanas uzņēmumu kopā ar nokauto dzīvnieku vai jānosūta iepriekš jebkādā formātā.”;

pielikuma VII sadaļu groza šādi:

sadaļas IX nodaļu aizstāj ar šādu:

“IX NODAĻA: ĪPAŠAS PRASĪBAS ĀRPUS KLASIFICĒTIEM RAŽOŠANAS APGABALIEM IEVĀKTĀM ĶEMMĪŠGLIEMENĒM, JŪRAS VĒDERKĀJIEM UN ADATĀDAIŅIEM, KAS NAV FILTRĒTĀJI

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri ievāc ķemmīšgliemenes, jūras vēderkājus un adatādaiņus, kas nav filtrētāji, ārpus klasificētajiem ražošanas apgabaliem vai apstrādā šādas ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras vēderkājus un/vai adatādaiņus, ir jāievēro turpmāk norādītās prasības.

Ķemmīšgliemenes, jūras vēderkājus un adatādaiņus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū, izņemot tad, ja tie ir ievākti un apstrādāti saskaņā ar II nodaļas B daļu un atbilst V nodaļā noteiktajiem standartiem, un to pierāda, izmantojot tādu pašpārbaužu sistēmu, kuras veic pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki, kas vada zivju izsoli, nosūtīšanas centru vai pārstrādes uzņēmumu.

2.	Papildus 1. punktam, ja kompetentā iestāde var, ņemot vērā oficiālu uzraudzības programmu datus un attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, klasificēt zvejas vietas, ķemmīšgliemenēm pēc analoģijas piemēro II nodaļas A daļas noteikumus.

Ķemmīšgliemenes, jūras vēderkājus un adatādaiņus, kas nav filtrētāji, nedrīkst laist tirgū lietošanai pārtikā citādi kā vien ar zivju izsoles, nosūtīšanas centra vai pārstrādes uzņēmuma starpniecību. Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, ja tie apstrādā ķemmīšgliemenes un/vai šādus jūras vēderkājus un/vai adatādaiņus, ir jāinformē kompetentā iestāde un attiecībā uz nosūtīšanas centriem – jānodrošina atbilstība III un IV nodaļas attiecīgajām prasībām.

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kuri apstrādā ķemmīšgliemenes, jūras vēderkājus un adatādaiņus, kas nav filtrētāji, ir jāievēro šādas prasības:

attiecīgā gadījumā – dokumentācijas prasības, kas minētas I nodaļas 3.–7. punktā. Šādā gadījumā reģistrācijas dokumentā skaidri jānorāda tā apgabala atrašanās vieta (norādot sistēmu, kas izmantota, lai aprakstītu koordinātas), kur dzīvās ķemmīšgliemenes un/vai dzīvie jūras vēderkāji, un/vai dzīvie adatādaiņi ir ievākti; vai

b)	VI nodaļas 2. punkta prasības attiecībā uz tādu dzīvu ķemmīšgliemeņu, dzīvu jūras vēderkāju un dzīvu adatādaiņu iepakojumu noslēgšanu, ko nosūta mazumtirdzniecībai, un VII nodaļas prasības attiecībā uz identifikācijas marķējumu un etiķetēšanu.”;

sadaļas X nodaļā dzīvu gliemeņu, dzīvu adatādaiņu, dzīvu tunikātu un dzīvu jūras vēderkāju reģistrācijas dokumenta paraugā paskaidrojošās piezīmes groza šādi:

piezīmju I.3. ailes saturu aizstāj ar šādu:

“ Piegādātājs

Norāda izcelsmes uzņēmuma nosaukumu un adresi (attiecīgā gadījumā – ielu, pilsētu un reģionu/provinci/zemi), valsti un valsts ISO kodu. Attiecībā uz ražošanas apgabaliem norāda kompetento iestāžu (KI) atļauto platību. Attiecībā uz dzīvām ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem vai adatādaiņiem norāda ievākšanas zonas atrašanās vietu.

Attiecīgā gadījumā norāda uzņēmuma reģistrācijas vai apstiprinājuma numuru. Norāda darbību (ievācējs, attīrīšanas centrs, nosūtīšanas centrs, izsoļu nams vai starpniecības darbības).

Ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta no attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai – attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem un adatādaiņiem, kas nav filtrētāji, kuri ievākti ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem, – no zivju izsoles, norāda attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai zivju izsoles apstiprinājuma numuru un adresi.”;

ii)

piezīmju I.7. ailes saturu aizstāj ar šādu:

“ No attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai zivju izsoles

Ja dzīvu gliemeņu partiju nosūta no attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai – attiecībā uz ķemmīšgliemenēm, jūras vēderkājiem un adatādaiņiem, kas nav filtrētāji, kuri ievākti ārpus klasificētiem ražošanas apgabaliem, – no izsoļu nama, norāda attīrīšanas centra/nosūtīšanas centra vai izsoļu nama apstiprinājuma numuru un adresi.

Ja to nosūta no attīrīšanas centra, norāda attīrīšanas ilgumu un datumus, kuros attiecīgā partija ievesta attīrīšanas centrā un no tā izvesta. Svītrot pēc vajadzības.”;

pielikuma VIII sadaļu groza šādi:

ievaddaļā 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Šī sadaļa neattiecas uz gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem un jūras vēderkājiem, ja, laižot tirgū, tie vēl ir dzīvi. Izņemot I un II nodaļu, tā attiecas uz šādiem dzīvniekiem, ja tos nelaiž tirgū dzīvus, un šādā gadījumā tiem jābūt iegūtiem saskaņā ar VII sadaļu.

Šajā sadaļā “superatdzesēšana” ir process, kurā svaiga zvejniecības produkta temperatūru pazemina diapazonā no zivju sākotnējā sasalšanas punkta līdz vērtībai, kas ir apmēram 1–2 °C par to zemāka.

Šī sadaļa attiecas uz atkausētiem neapstrādātiem zvejniecības produktiem un svaigiem zvejniecības produktiem, kuriem saskaņā ar atbilstošiem Savienības tiesību aktiem pievienotas pārtikas piedevas.”;

sadaļas III nodaļas A punktu aizstāj ar šādu:

“A.

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ SVAIGIEM ZVEJNIECĪBAS PRODUKTIEM

Svaigus zvejniecības produktus, kas ir veseli un izķidāti, drīkst pārvadāt un uzglabāt uz kuģa atdzesētā ūdenī. Tos drīkst arī turpināt pārvadāt atdzesētā ūdenī pēc izkraušanas krastā un šādi pārvest no akvakultūras uzņēmumiem līdz sauszemes uzņēmumam, kurā veic citas darbības, nevis pārvadāšanu vai šķirošanu. Ja izmanto trīsslāņu polietilēna konteinerus, kas pildīti ar ūdeni un ledu, veselus un izķidātus svaigus zvejniecības produktus var pārvadāt pēc ierašanās sauszemes uzņēmumā, kurā veic citas darbības, nevis pārvadāšanu, ar nosacījumu, ka ir izpildītas VIII nodaļas 1. punkta a) apakšpunkta prasības.

Ja atdzesētus, neiepakotus produktus neizplata, nenosūta, nesagatavo vai neapstrādā tūlīt pēc nonākšanas uzņēmumā uz sauszemes, tie jāuzglabā uz ledus šim nolūkam piemērotās telpās vai, ja tie ir veseli vai izķidāti svaigi zvejniecības produkti, trīsslāņu polietilēna konteineros, kas izgatavoti no izolējoša materiāla un pildīti ar ledu un ūdeni.

Ledus atjaunošana jāveic tik bieži, cik nepieciešams. Ja izmanto trīsslāņu polietilēna konteinerus, kas pildīti ar ūdeni un ledu, tiem jābūt tīriem un nebojātiem. Ūdens temperatūrai jābūt iespējami tuvu 0 °C, un ūdenim ir jānosedz visas zivis. Konteineros ledum ir jāpārklāj visa ūdens virsma, nodrošinot, ka visas zivis atrodas zem ledus slāņa.

4.	Iepakoti svaigi zvejniecības produkti jāatdzesē līdz temperatūrai, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai.

5.	Tādas darbības kā galvas atdalīšana un ķidāšana jāveic atbilstoši higiēnas prasībām. Ja no tehniskā un tirdzniecības viedokļa ir iespējams veikt ķidāšanu, tā jāveic iespējami drīz pēc produktu nozvejošanas vai izkraušanas krastā. Produkti rūpīgi jānomazgā uzreiz pēc šīm darbībām.

Tādas darbības kā filejas atdalīšana un sadalīšana jāveic tā, lai izvairītos no filejas un tās gabalu piesārņošanas vai bojāšanas. Fileja un tās gabali nedrīkst atrasties uz darba galda ilgāk, nekā vajadzīgs to sagatavošanai. Fileja un tās gabali vai šķēles jāiesaiņo un vajadzības gadījumā jāiepako un jāatdzesē iespējami drīz pēc sagatavošanas.

7.	Konteineros, ko izmanto tādu neiepakotu, sagatavotu svaigu zvejniecības produktu nosūtīšanai vai uzglabāšanai, ko uzglabā uz ledus, jānodrošina, ka izkusušā ledus ūdens tiek notecināts un nepaliek saskarē ar zvejniecības produktiem.”;

sadaļas VIII nodaļas 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Pārvadāšanas laikā zvejniecības produkti jātur vajadzīgajā temperatūrā. Konkrētāk:

svaigi zvejniecības produkti, atkausēti neapstrādāti zvejniecības produkti un karstumapstrādāti un atdzesēti produkti, kas gatavoti no vēžveidīgajiem un gliemjiem, jāuzglabā temperatūrā, kas tuvojas ledus kušanas temperatūrai. Ja veselu un izķidātu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanai izmanto trīsslāņu polietilēna konteinerus, kas pildīti ar ūdeni un ledu, visā uzglabāšanas/pārvadāšanas laikā, kas jāveic kontrolētā temperatūrā, tajos jābūt ledum. Veselu un izķidātu svaigu zvejniecības produktu pārvadāšana un uzglabāšana trīsslāņu polietilēna konteineros, kas pildīti ar ūdeni un ledu, nedrīkst pārsniegt trīs dienas;

b)	sasaldēti zvejniecības produkti, izņemot veselas, sākotnēji sālījumā sasaldētas zivis, kas paredzētas konservu ražošanai, pārvadāšanas laikā jātur vienmērīgā temperatūrā, kas nav augstāka par –18 °C visās produkta daļās, pieļaujot īslaicīgas augšupejošas temperatūras svārstības 3 °C robežās;

ja superatdzesēšanas procesu izmanto svaigu zvejniecības produktu pārvadāšanai, pārvadāšana kastēs bez ledus ir atļauta ar nosacījumu, ka uz šīm kastēm ir skaidri norādīts, ka tajās ir superatdzesēti zvejniecības produkti. Pārvadāšanas laikā superatdzesētiem zvejniecības produktiem jāatbilst prasībai, ka produkta iekšējā temperatūra ir diapazonā no –0,5 °C līdz –2 °C. Superatdzesētu zvejniecības produktu pārvadāšana un uzglabāšana nedrīkst pārsniegt piecas dienas.”;

pielikuma X sadaļu groza šādi:

sadaļas I nodaļas 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.	Olas jānogādā patērētājam, nepārsniedzot 28 dienu pēc dēšanas maksimālo laika ierobežojumu.”;

sadaļas I nodaļā pievieno šādu 4. punktu:

“4.	Gallus gallus sugas vistu dētajām olām “minimālo derīguma termiņu”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta r) apakšpunktā, nosaka ne vairāk kā 28 dienu apmērā pēc dēšanas. Ja ir norādīts dēšanas periods, šo datumu nosaka no šā perioda pirmās dienas.”;

pielikuma XVI sadaļu aizstāj ar šādu:

“XVI SADAĻA: ĻOTI RAFINĒTI PRODUKTI

Pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas ražo šādus ļoti rafinētus dzīvnieku izcelsmes produktus, jānodrošina, ka izmantoto izejvielu apstrāde novērš jebkādu risku dzīvnieku vai sabiedrības veselībai:

a)	hondroitīna sulfāts;

b)	hialuronskābe;

c)	citi skrimšļu hidrolīzes produkti;

hitozāns;

e)	glikozamīns;

renets;

g)	zivju līme;

h)	aminoskābes, ko atļauts lietot kā pārtikas piedevas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1333/2008 (*1);

i)	pārtikas aromatizētāji, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1334/2008 (*2);

j)	tauku atvasinājumi.

Izejvielām, ko izmanto 1. punktā minēto ļoti rafinēto produktu ražošanai, jābūt iegūtām no:

a)	dzīvniekiem (ieskaitot to spalvas), kuri nokauti kautuvē un kuru gaļa pēc pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes ir atzīti par derīgiem lietošanai pārtikā; vai

b)	zvejniecības produktiem saskaņā ar VIII sadaļu; vai

kausētiem taukiem un dradžiem, kas atbilst XII sadaļas prasībām, vai vilnas, ja šie produkti pakļauti kādam no šādiem procesiem:

1)	transesterifikācija vai hidrolīze vismaz 200 °C temperatūrā, attiecīgā piemērotā spiedienā vismaz 20 minūtes (glicerīns, taukskābes un esteri);

pārziepošana ar NaOH 12M:

—	periodisku procesu sistēmā 95 °C temperatūrā trīs stundas, vai

—	nepārtrauktu procesu sistēmā 140 °C temperatūrā 2 bāru (2 000 hPa) spiedienā astoņas minūtes; vai

3)	hidrogenēšana 160 °C temperatūrā 12 bāru (12 000 hPa) spiedienā 20 minūtes.

Cilvēka matus nevar izmantot par avotu aminoskābju ražošanai.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.)."

(*2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).” "

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).