26.10.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/1

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/2056

(2022. gada 19. oktobris),

ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (3), ir panākt, lai ūdeņu dzīvie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)

Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK (4) Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju, un ar Padomes Lēmumu 98/414/EK (5) – ratificējusi Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos, un tiecas stiprināt okeānu globālo pārvaldību un veicināt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK (6) Eiropas Kopiena ir apstiprinājusi tās pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“konvencija”), ar kuru izveido Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisiju (“WCPFC”).

(4)

WCPFC ir pilnvarota pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” jeb “CMM”) par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu. Minētie lēmumi ir adresēti galvenokārt konvencijas līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, zvejas kuģu kapteiņu) pienākumi.

(5)

CMM pēc to stāšanās spēkā ir saistoši visām konvencijas līgumslēdzējām pusēm, tostarp Savienībai.

(6)

Lai gan attiecīgie būtiskie CMM noteikumi tiek ieviesti katru gadu Zvejas iespēju regulas kontekstā, pārējie noteikumi iepriekšējo reizi tika ieviesti ar V sadaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 520/2007 (7). Tāpēc ir jānodrošina, ka WCPFC pieņemtie CMM tiek pilnībā un savlaicīgi ieviesti Savienības tiesībās un tātad visā Savienībā tiek īstenoti vienādi un efektīvi, un sniedz skaidrību un paredzamību Savienības zvejas kuģu operatoriem.

(7)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 Savienības darbībai starptautiskās zvejniecības organizācijās ir jābalstās uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar KZP mērķiem, jo īpaši mērķi nodrošināt, ka dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošana ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīga un tās rezultātā iegūto sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, nodrošināt apstākļus, lai zvejas un pārstrādes nozare un darbības uz sauszemes, kas saistītas ar zvejniecību, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas, un veicināt ilgtspējīgu pārtikas krājumu pieejamību.

(8)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/473 (8) Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūrai (EFCA) ir pēc Komisijas lūguma jāpalīdz Savienībai un dalībvalstīm to attiecībās ar trešām valstīm un reģionālām starptautiskām zvejniecības organizācijām, kuru locekle ir Savienība. Saskaņā ar minēto regulu EFCA, kad tas ir nepieciešams Savienības pienākumu izpildei, pēc Komisijas lūguma ir jākoordinē dalībvalstu veiktās kontroles un inspekcijas darbības, balstoties uz starptautiskām kontroles un inspekcijas programmām, kas var ietvert WCPFC CMM iestrādātas programmas. EFCA, saskaņojot ar attiecīgajām dalībvalstīm, var minētajā nolūkā izstrādāt kopīgas operatīvas koordinācijas un pārbaudes programmas, sagatavojot kopējas izvietošanas plānus. Tāpēc ir lietderīgi šajā regulā pieņemt noteikumus, kas ietver EFCA kā Komisijas iecelto struktūru, ja to norīko Komisija, kura no dalībvalstīm saņem un WCPFC sekretariātam nosūta informāciju, kas attiecas uz kontroli un pārbaudi, piemēram, jūrā veiktas inspekcijas ziņojumus un attiecīgus WCPFC reģionālās novērotāju programmas (“RNP”) paziņojumus.

(9)

Ņemot vērā, ka CMM turpmākajās WCPFC gadskārtējās sanāksmēs vēl tiks grozīti, un tāpēc, lai minētos CMM ātri iestrādātu Savienības tiesību aktos, nostiprinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un turpinātu ilgtermiņā atbalstīt krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz šādiem aspektiem: kuģa informācijas iesniegšana, prasības, kas piemērojamas kuģu satelītnovērošanas shēmai (“VMS”), procentuālā daļa, kāda jāaptver RNP satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnes shēmai, novērotāju tiesības un pienākumi, kuģu operatoru, kapteiņu un apkalpju tiesības un pienākumi, ziņošanas termiņi un I–VI pielikums par putnu ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, kuģu marķējumu un citām tehniskajām specifikācijām, minimālajiem standartiem, kas piemērojami automātiskajām atrašanās vietas paziņošanas ierīcēm, ko izmanto WCPFC VMS, WCPFC pārkraušanas deklarāciju un haizivju zvejas auklu attēlu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (9). Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(10)

Šajā regulā paredzētajām deleģētajām pilnvarām nebūtu jāietekmē ar parasto likumdošanas procedūru izdarīta turpmāku CMM izmaiņu ieviešana Savienības tiesību aktos.

(11)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (10) 42. panta 1. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 2021. gada 14. jūnijā sniedza oficiālus komentārus. Šīs regulas satvarā apstrādātos personas datus būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (11) un Regulas (ES) 2018/1725 piemērojamajiem noteikumiem. Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pienākumu izpildi, personas dati būtu jāglabā 10 gadus. Gadījumā, ja attiecīgie personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar pārkāpumu, inspekciju vai tiesas vai administratīvajām procedūrām, minētos datus var glabāt ilgāk par 10 gadiem, taču ne ilgāk kā 20 gadus.

(12)

Tā kā ar šo regulu tiek ieviesti visi WCPFC pasākumi, Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punkts un 28. pants būtu jāsvītro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets

Šī regula nosaka pārvaldības un saglabāšanas pasākumus, kuri saistīti ar zveju apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kam Savienība ir pievienojusies saskaņā ar Lēmumu 2005/75/EK, un kuri attiecas uz minētās konvencijas aptvertajām zivju sugām.

2. pants

Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo konvencijas apgabalā.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“konvencija” ir Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kurā laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

2)

“konvencijas apgabals” ir tās 3. panta 1. punktā aprakstītais apgabals, kurā konvenciju piemēro;

3)

“WCPFC” ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija, kas izveidota ar konvenciju;

4)

“Savienības zvejas kuģis” ir jebkurš dalībvalsts karoga kuģis, ko izmanto vai ir paredzēts izmantot zvejas vajadzībām, arī atbalsta kuģi, transportkuģi un jebkādi citi kuģi, kas tieši iesaistījušies šādā zvejā;

5)

“zveja” ir:

a)

zivju meklēšana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve;

b)

mēģinājumi meklēt, nozvejot, ievākt vai iegūt zivis;

c)

iesaistīšanās jebkādā citā darbībā, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju atrašana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve jebkādā nolūkā;

d)

zivju pievilināšanas ierīču vai ar tām saistīto elektronisko iekārtu, piemēram, radiobāku, ievietošana, meklēšana vai izcelšana;

e)

ikviena operācija, ko jūrā veic tieši tādēļ, lai atbalstītu vai sagatavotu jebkuru no a) līdz d) apakšpunktā aprakstītajām darbībām, tai skaitā pārkraušana citā kuģī; vai

f)

jebkāda kuģa, transportlīdzekļa, gaisa kuģa vai transportlīdzekļa uz gaisa spilvena izmantošana jebkurā a) līdz d) apakšpunktā aprakstītajā darbībā, izņemot ārkārtas situācijas, kas saistītas ar apkalpes veselību un drošību vai kuģa drošību;

6)

“CMM” ir piemērojamie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi, ko pieņēmusi WCPFC;

7)

“zvejas iespējas” ir nozvejas kvotas un zvejas piepūle, kas iedalīta dalībvalstij, vai zvejas aizlieguma periodi, kas spēkā esošā Savienības tiesību aktā ir noteikti attiecībā uz konvencijas apgabalu;

8)

“pārtikai nederīgas” zivis:

a)

ir (bet ne tikai) zivis, kuras:

i)

ir iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā;

ii)

kurām ir haizivs vai vaļa nodarīti bojājumi; vai

iii)

kuras ir nobeigušās un sabojājušās linumā, ja zvejas rīka darbības kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne linuma un nozvejas normāla izcelšana, ne dzīvu zivju atbrīvošana; un

b)

neietver zivis, ko:

i)

par nevēlamām uzskata izmēra, tirgspējas vai sugu sastāva dēļ; vai

ii)

kas ir sabojājušās vai kontaminētas zvejas kuģa apkalpes darbības vai bezdarbības rezultātā.

9)

“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir ikviens jebkāda izmēra objekts vai objektu grupa, kuri ir vai nav izvietoti un ir dzīvi vai nedzīvi, un pie kuriem pieder arī, bet ne tikai bojas, pludiņi, linums, tīklveida pinums, plastmasa, bambuss, baļķi un vaļhaizivis, kas peld uz ūdens virsmas vai tās tuvumā un ko zivis var pavadīt;

10)

“seklā ievietošana” notiek zvejniecībās, kurās vairums āķu tiek ievietots dziļumā, kas mazāks nekā 100 m;

11)

“reģistrs” ir WCPFC zvejas kuģu reģistrs;

12)

“WIN” ir WCPFC identifikācijas numurs;

13)

“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēma;

14)

“RNP” ir reģionālā novērotāju programma, ko WCPFC izveidojusi, lai vāktu verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un lai uzraudzītu CMM īstenošanu;

15)

“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj to identificēt, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kas ļauj uzraudzīt tās pozīciju;

16)

“datu boja” ir dreifējoša vai noenkurota peldoša ierīce, ko valstiskas organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai subjekti izvieto, lai elektroniski vāktu un mērītu vidiskos datus, bet neizmanto zvejas darbību vajadzībām;

17)

“WCPFC pārkraušanas deklarācija” ir dokuments, kas satur IV pielikumā norādīto informāciju;

18)

“atklātās jūras austrumu nogabals” ir atklātās jūras apgabals, kuru rietumos norobežo Kuka Salu ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ), austrumos Francijas Polinēzijas EEZ, ziemeļos Kiribati EEZ un kā norādīts kartē, kas izklāstīta V pielikumā;

19)

“mobulīdrajas” ir Mobulidae dzimtas sugas, pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas;

20)

“automātiska atrašanās vietas paziņošanas ierīce” jeb “ALC” ir satelītraidītājs, kas dod iespēju noteikt pozīciju teju reāllaikā;

21)

“izmetumi” ir nozveja, kuru atlaiž atpakaļ jūrā;

22)

“pilnvarots inspektors” ir konvencijas līgumslēdzējas puses inspektors, kura identitāte ir paziņota WCPFC;

23)

“pilnvarots Savienības inspektors” ir Savienības inspektors, kura identitāte saskaņā ar jebkuru tiesību aktu, kas pieņemts atbilstoši Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (12) 79. panta 7. punktam, ir paziņota WCPFC.

4. pants

Atļaujas

1.   Zvejas atļauju skaitu un zvejas apjomu dalībvalstis pārvalda atbilstoši zvejas iespējām.

2.   Katrā atļaujā, ko izdod Savienības zvejas kuģim, šim kuģim nosaka:

a)

konkrētos apgabalus, sugas un laikposmus, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga;

b)

darbības, ko atļauts veikt Savienības zvejas kuģim;

c)

aizliegumu Savienības zvejas kuģim zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju apgabalos, kas ir citas valsts jurisdikcijā, izņemot tad, ja tas notiek saskaņā ar jebkādu licenci vai atļauju, ko pieprasa šāda cita valsts;

d)

prasību, ka uz Savienības zvejas kuģa ir jābūt saskaņā ar šo punktu izdotai atļaujai vai apliecinātai šīs atļaujas kopijai, un ikvienai piekrastes valsts izdotai licencei vai atļaujai vai apliecinātai šīs licences vai atļaujas kopijai, kā arī derīgai kuģa reģistrācijas apliecībai.

II NODAĻA

Saglabāšanas un pārvaldības pasākumi

5. pants

Nozvejas paturēšana tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.   Uz Savienības kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo ekskluzīvajās ekonomikas zonās un konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, patur visas lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs un dzeltenspuru tunzivs nozvejas, izņemot šādās situācijās:

a)

ja uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē nozvejotās zivis; šādā gadījumā pēdējā ievietošanas reizē nozvejoto zivju pārpalikumu drīkst nodot citam kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, un paturēt uz tā ar noteikumu, ka tas nav aizliegts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

b)

ja zivis ir pārtikai nederīgas; un

c)

ja iekārtu darbība ir būtiski traucēta.

2.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka ar izmēru, tirgspēju vai sugu sastāvu saistītu iemeslu dēļ zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, tās atbrīvo, pirms riņķvada linums ir pilnībā savilkts un pirms ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada.

3.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, jo tās nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas minētajā ievietošanas reizē nozvejotās zivis, šīs zivis drīkst izmest ar noteikumu, ka:

a)

kapteinis un apkalpe mēģina zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot dzīvas; un

b)

pēc izmešanas zveja vairs nenotiek līdz brīdim, kad uz zvejas kuģa esošās zivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

4.   Zivis no Savienības zvejas kuģiem izmet tikai pēc tam, kad RNP novērotājs ir aplēsis izmetamo zivju sugu sastāvu.

5.   Savienības zvejas kuģa kapteinis 48 stundu laikā pēc ikvienas izmešanas WCPFC sekretariātam, ar kopiju karoga dalībvalstij un Komisijai, iesniedz ziņojumu, kurā ir iekļauta šāda informācija:

a)

Savienības zvejas kuģa vārds, karogs un WIN un kapteiņa vārds un valstspiederība;

b)

licences numurs;

c)

uz kuģa esošā novērotāja vārds;

d)

izmešanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums/garums);

e)

zvejas rīka ievietošanas datums, laiks, vieta (ģeogrāfiskais platums/garums) un veids (dreifējoša ZPI, noenkurota ZPI, brīvi peldošs bars utt.);

f)

iemesls, kura dēļ zivis izmestas, tostarp norāde par izcelšanas stāvokli, ja zivis izmestas tādēļ, ka tās bija pārtikai nederīgas;

g)

aplēstais izmesto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

h)

aplēstais attiecīgajā zvejas rīka ievietošanas reizē paturēto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

i)

ja zivis izmestas saskaņā ar 3. punktu, apliecinājums, ka zveja vairs nenotiks līdz brīdim, kad uz kuģa esošā nozveja būs izkrauta; un

j)

jebkāda cita informācija, ko Savienības zvejas kuģa kapteinis uzskata par relevantu.

6.   Savienības zvejas kuģa kapteinis 5. punktā minēto informāciju iesniedz uz kuģa esošam RNP novērotājam tajā pašā laikā, kad tā tiek iesniegta WCPFC sekretariātam.

6. pants

Uzraudzība un kontrole tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.   Neatkarīgi no 26. panta ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kā definēts Zvejas iespēju regulā, kuģa pozīcijas VMS datu pārraidīšanas biežumu palielina līdz reizei 30 minūtēs.

2.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, ZPI izmantošanas aizlieguma periodos nedarbojas ziņojumu manuālas nosūtīšanas režīmā.

3.   Ja Savienības zvejas kuģu VMS pozīcijas datu automātiska saņemšana WCPFC sekretariātā pārtrūkst, kuģis netiek novirzīts atpakaļ uz ostu līdz brīdim, kad WCPFC sekretariāts būs izsmēlis visas saprātīgās iespējas atjaunot VMS pozīcijas datu automātisku saņemšanu.

4.   Uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, RNP novērotājs atrodas tad, ja apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, minētais kuģis zvejo:

a)

atklātā jūrā;

b)

atklātā jūrā un ūdeņos, kas ir vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā; vai

c)

ūdeņos, kas ir divu vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā.

7. pants

ZPI un instrumentālās bojas tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.   To ZPI konstrukcija un uzbūve, kuras paredzēts izvietot vai kuras dreifē konvencijas apgabalā, atbilst šādām specifikācijām:

a)

ja ZPI peldošā daļa jeb plosta daļa (plakana vai cilindriska konstrukcija) ir pārklāta ar tīklu, nostieptas linuma acs izmērs ir mazāks par 7 cm un linums ir cieši aptīts ap visu plostu tā, lai linums nenokarātos zem ZPI, kad tā izvietota;

b)

ja izmanto tīklu, nostieptas linuma acs izmērs ir mazāks par 7 cm vai arī tīkls ir nosiets ciešos saišķos vai grīstēs, kuru gals ir pietiekami noslogots, lai tās ūdens slānī turētos, stingri nostieptas uz leju. Kā alternatīvu drīkst izmantot vienu noslogotu linuma plātni, kurai nostieptas acs izmērs ir mazāks par 7 cm, vai plātni bez acīm (piemēram, buraudekla vai neilona gabalu).

2.   ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kas noteikti Savienības tiesību aktos par zvejas iespēju iedalīšanu, Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un jebkādiem to zvejas rīkiem vai palīgkuģiem zvejas rīka ievietošanas laikā ir aizliegts atrasties mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no ZPI.

3.   Savienības zvejas kuģus neizmanto, lai pievilinātu zivis vai pārvietotu pievilinātu zivju barus, arī ar zemūdens apgaismojuma un ēsmas iebarošanas palīdzību.

4.   ZPI vai ar tām saistītās elektroniskās iekārtas ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģis izceļ tikai tad, ja:

a)

ZPI vai saistītās elektroniskās iekārtas tiek izceltas un turētas uz kuģa līdz izkraušanas brīdim vai līdz ZPI izmantošanas aizlieguma perioda beigām; un

b)

Savienības zvejas kuģis neveic jebkādu zvejas rīku ievietošanu vai nu 7 dienu laikposmā pēc izcelšanas, vai arī 50 jūras jūdžu rādiusā ap ZPI izcelšanas vietu.

5.   Papildus 4. punktam Savienības zvejas kuģi nesadarbojas cits ar citu, lai zvejotu pievilinātu zivju barus.

6.   ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģi neveic jebkādu zvejas rīku ievietošanu mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no vietas, kurā cits kuģis 24 stundu laikā pirms zvejas rīka ievietošanas izcēlis ZPI, ja Savienības zvejas kuģa kapteinim ir zināma minētās ZPI izcelšanas vieta un laiks.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka to karoga kuģi, kas darbojas piekrastes valsts ūdeņos, ievēro minētās piekrastes valsts tiesību aktus, kas attiecas uz ZPI pārvaldību, tostarp ZPI lokalizāciju.

8. pants

Instrumentālās bojas

Instrumentālās bojas aktivizē vienīgi uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu.

9. pants

Datu bojas

1.   Zveja mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas vai mijiedarbība ar to ir aizliegta. Minētais aizliegums ietver datu bojas apņemšanu ar zvejas rīkiem, kuģa, jebkāda zvejas rīka vai kuģa daļas vai sastāvdaļas piesiešanu vai piestiprināšanu pie datu bojas vai tās tauvojuma un datu bojas enkurtroses pārraušanu.

2.   Ja Savienības zvejas kuģis iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

3.   Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņo karoga dalībvalstij par visiem iepīšanas gadījumiem un norāda iepīšanas datumu, vietu un veidu, kā arī visu identifikācijas informāciju, kas atrodama uz datu bojas. Minētā karoga dalībvalsts ziņojumu tūlīt nosūta Komisijai.

4.   Neatkarīgi no 1. punkta Komisijai paziņotas un tās atļautas zinātniskās pētniecības programmas satvarā Savienības zvejas kuģus drīkst izmantot mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas, kamēr vien netiek pieļauta mijiedarbība ar minētajām datu bojām 1. punktā minētajā veidā.

10. pants

Īpašais pārvaldības apgabals “atklātās jūras austrumu nogabals”

1.   To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas darbojas atklātās jūras austrumu nogabalā, ziņo savai karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam par ikvienu zvejas kuģa pamanīšanas gadījumu. Paziņojamā informācija ietver: datumu un laiku (UTC), pozīciju (īstie garuma un platuma grādi), peilējumu, marķējumus, ātrumu (mezglos) un kuģa tipu. Zvejas kuģi nodrošina, ka informācija tiek pārraidīta sešu stundu laikā pēc pamanīšanas notikuma.

2.   Piegulošās piekrastes valstis vai teritorijas nepārtraukti saņem teju reāllaika VMS datus.

11. pants

Pārkraušana citā kuģī

1.   Visas tālu migrējošo sugu zivju pārkraušanas citā kuģī, kas notiek konvencijas apgabalā un uz ko attiecas konvencija, veic ostā, un zivis sver saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. pantu.

2.   Dalībvalstis ziņo Komisijai par to karoga kuģu veiktām pārkraušanām citā kuģī, izņemot gadījumus, kad fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā kuģis tiek ekspluatēts kā konvencijas apgabalā esošas piekrastes valsts iekšējās flotes daļa.

3.   Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, no kura pārkrauj no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš saņem no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta Savienības zvejas kuģa karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.   Karoga dalībvalstis validē minētos datus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantu un, ja iespējams, informāciju, kas saņemta no Savienības zvejas kuģiem, kuri veic pārkraušanu citā kuģī, labo, izmantojot visu pieejamo informāciju, tādu kā nozvejas un zvejas piepūles dati, pozīcijas dati, novērotāju ziņojumi un ostas uzraudzības dati.

12. pants

Pārkraušana kuģos, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un no šādiem kuģiem

1.   Savienības zvejas kuģi neveic pārkraušanu kuģī, kas nav līgumslēdzējas puses karoga kuģis, un pārkraušanu no šāda kuģa, izņemot gadījumus, kad attiecīgais kuģis ar WCPFC lēmumu ir saņēmis atļauju un ir, piemēram:

a)

transportkuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet ir ierakstīts reģistrā; vai

b)

zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet kam saskaņā ar WCPFC lēmumu ir piešķirta licence zvejot līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā situācijā WCPFC pārkraušanas deklarāciju karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta Savienības transportkuģa kapteinis vai fraktētāja dalībvalsts un piemēro 11. panta 5. punktu.

III NODAĻA

Jūras organismu sugu aizsardzība

13. pants

Mobulīdrajas

1.   Mobulīdraju (Mobula ģints) specializētā zveja vai zvejas rīka tīša ievietošana šādas zvejas nolūkā ir aizliegta.

2.   Aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un piedāvāt pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3.   Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka mobulīdrajas, ciktāl praktiski iespējams, tūlīt tiek atbrīvotas dzīvas un neskartas un ka tas tiek darīts veidā, kas katram nozvejotajam īpatnim nodarītu pēc iespējas mazāku kaitējumu, vienlaikus ņemot vērā apkalpes drošību.

4.   Neatkarīgi no 3. punkta attiecībā uz mobulīdrajām, kas netīši nozvejotas un izkrautas ar riņķvadu zvejojoša kuģa veiktas operācijas laikā, kuģim izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā visa mobulīdraja jānodod atbildīgajām iestādēm vai, ja iespējams, jāizmet. Minētajā veidā nodotas mobulīdrajas nepārdod vai neiemaina bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5.   Nozvejas, kas minētas šā panta 4. punktā, reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

14. pants

Vispārīgs haizivju aizsardzības pasākums

Savienības kuģi, kas ar āķu jedām kā mērķsugas zvejo tunzivis, buruzivis un marlīnus, neizmanto tieši no āķu jedas pludiņiem vai piesējuma auklām izejošas atzaru auklas, ko sauc arī par haizivju zvejas auklām, kā attēlots VI pielikumā.

15. pants

Okeāna baltspuru haizivs

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī, izkraut vai piedāvāt pārdošanai visu okeāna baltspuru haizivi (Carcharhinus longimanus) vai tās daļas.

2.   Ikvienu nozvejotu okeāna baltspuru haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3.   RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas brīdī ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

4.   Nejauši nozvejotas okeāna baltspuru haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

16. pants

Vaļhaizivis

1.   Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļhaizivi (Rhincodon typus), ja tā pamanīta pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļhaizivs netīši apņemta ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

a)

nodrošina, ka tiek veikti visi saprātīgie pasākumi, lai panāktu tās drošu atbrīvošanu; un

b)

ziņo attiecīgajai karoga dalībvalsts iestādei par šo starpgadījumu, norādot informāciju par attiecīgo īpatņu skaitu, ziņas par to, kā, kāpēc un kur apņemšana notikusi, pasākumus, kas veikti, lai panāktu drošu atbrīvošanu, un novērtējumu par vaļhaizivs stāvokli atbrīvošanas laikā (arī to, vai dzīvnieks atbrīvots dzīvs, bet pēc atbrīvošanas miris).

3.   Nejauši nozvejotas vaļhaizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

17. pants

Zīdainās haizivis

1.   Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī vai izkraut visu zīdaino haizivi (Carcharhinus falciformis) vai tās daļas.

2.   Ikvienu nozvejotu zīdaino haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās Savienības zvejas kuģa bortam, lai atvieglotu sugas noteikšanu, pirms to palaiž brīvībā, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3.   Nejauši nozvejotas zīdainās haizivis reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas).

4.   Dalībvalstis, izmantojot datus, kas savākti novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem, tādiem kā zvejas žurnāli vai elektroniskā uzraudzība, aplēš nozvejoto un pēc tam atbrīvoto zīdaino haizivju skaitu, arī novērtē to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), un šo informāciju paziņo Komisijai saskaņā ar 38. panta 3. punkta d) apakšpunktu.

5.   RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no nozvejotām zīdainajām haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja paraugu ņemšana ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

18. pants

Vaļveidīgie

1.   Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļveidīgo (vaļveidīgo infrakārta), ja dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.   Ja vaļveidīgais netīši apņemts ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģis nodrošina, ka tiek veikti visi saprātīgie pasākumi, lai panāktu tā drošu atbrīvošanu. Tas nozīmē, ka zvejas rīka uztīšanas spole tiek apturēta un zvejas operācijas netiek atsāktas līdz brīdim, kad dzīvnieks ir atbrīvots un vairs nepastāv risks, ka tas tiks sagūstīts atkārtoti.

3.   Nejauši nozvejotus vaļveidīgos reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

19. pants

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi

1.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo uz dienvidiem no 30° dienvidu platuma paralēles, izmanto vai nu:

a)

vismaz divus no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, ievietošana nakts laikā vai putnu atbaidīšanas auklas; vai

b)

āķu aizsargierīces.

2.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo starp 25° dienvidu platuma un 30° dienvidu platuma paralēli, izmanto vienu no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, putnu atbaidīšanas auklas vai āķu aizsargierīces.

3.   Savienības kuģi, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk un kuri ar āķu jedām zvejo uz ziemeļiem no 23° ziemeļu platuma paralēles, izmanto vismaz divus no I pielikuma 1. tabulā minētajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, tostarp vismaz vienu no minētās tabulas A slejā norādītajiem pasākumiem.

4.   Putnu atbaidīšanas auklas drīkst izmantot tikai saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām specifikācijām.

5.   Šajā pantā minētos pasākumus reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu. Reģistrējamā informācija ietver jūrasputnu stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi).

20. pants

Jūras bruņurupuči

1.   Savienības zvejas kuģi visus notvertos jūras bruņurupučus ar cietām bruņām (Cheloniidae dzimta), kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk pēc sagūstīšanas paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī cenšas tos atdzīvināt pirms atlaišanas ūdenī. Savienības zvejas kuģu kapteiņi un operatori nodrošina, ka apkalpe ir informēta par pienācīgiem ietekmējuma mazināšanas un apiešanās paņēmieniem un šos paņēmienus izmanto.

2.   Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu:

a)

nepieļauj jūras bruņurupuču apņemšanu un, ja jūras bruņurupucis ir netīši apņemts vai iepinies, veic praktiski iespējamos pasākumus, lai bruņurupuci droši atbrīvotu;

b)

atbrīvo visus jūras bruņurupučus, kas pamanīti iepinušies ZPI vai zvejas rīkos;

c)

ja jūras bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, nodrošina, ka uztīšanas spole tiek apturēta, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, un ka pirms uztīšanas spoles darbības atsākšanas bruņurupucis tiek atsvabināts, to neievainojot, un pirms atlaišanas ūdenī palīdz bruņurupucim atgūties, ciktāl tas praktiski iespējams;

d)

uz kuģa tur uztveramos tīkliņus, kurus vajadzības gadījumā izmanto, lai apietos ar bruņurupučiem.

3.   Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo seklās ievietošanas režīmā, izmanto vismaz vienu no šādām metodēm jūras bruņurupuču sagūstīšanas iespēju mazināšanai:

a)

izmanto tikai lielus apaļos āķus, kas parasti ir apaļā vai ovālā formā izliekti zvejas āķi, kuri sākotnēji konstruēti un izgatavoti tā, lai āķa smaile būtu pavērsta perpendikulāri pret kātiņu. Šo āķu smaile ir noliekta sānis ne vairāk kā par 10 grādiem;

b)

par ēsmu izmanto tikai zivis;

c)

izmanto jebkādu citu pasākumu, ietekmējuma mazināšanas plānu vai darbību, ko WCPFC Zinātniskā komiteja un WCPFC Tehnisko jautājumu un atbilstības komiteja ir izskatījusi (vērtējot pēc konstatēto bruņurupuču skaita un zvejā izmantoto āķu skaita attiecības) un WCPFC ir apstiprinājusi kā tādus, kas spēj mazināt mijiedarbību ar bruņurupučiem zvejniecībās, kurās āķu jedas izmanto seklās ievietošanas režīmā.

4.   Šā panta 3. punkts neattiecas uz zvejniecībām, kuras izmanto āķu jedas seklās ievietošanas režīmā un kurās iepriekšējo trīs gadu laikā konstatētais rādītājs, kas raksturo mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ir mazāks par 0,019 (visu sugu) jūras bruņurupučiem uz 1 000 āķiem un novērotāju klātbūtnes līmenis katrā no minētajiem trim gadiem ir vismaz 10 %.

21. pants

Jūras piesārņojums

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts jūrā izsviest jebkādu plastmasu, naftu, degvielas produktus vai naftu saturošas atliekas, atkritumus, pārtikas atkritumus, mājturības atkritumus, atkritumu dedzināmās krāsns pelnus un novadīt notekūdeņus. Minētais aizliegums neattiecas uz zvejas rīkiem vai zvejas palīgierīcēm, tādām kā ZPI, ko ūdenī ielaiž zvejas nolūkā.

IV NODAĻA

Kuģiem piemērojamās prasības un kuģu fraktēšana

22. pants

Reģistrs

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības zvejas kuģi ir iekļauti reģistrā saskaņā ar šo regulu.

2.   Uzskata, ka nevienam Savienības zvejas kuģim, kas nav iekļauts reģistrā, nav atļauts konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt vai izkraut zivis no tālu migrējošo zivju krājumiem.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkādu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka reģistrā neiekļauts kuģis konvencijas apgabalā zvejo tālu migrējošu zivju krājumus vai ir bijis iesaistīts to zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī.

23. pants

Kuģa informācijas iesniegšana

1.   Katra karoga dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par katru reģistrā iekļautu Savienības zvejas kuģi:

a)

Savienības zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs, WIN, iepriekšējie vārdi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

b)

kuģa īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

c)

kapteiņa vārds un valstspiederība;

d)

iepriekšējais karogs (ja ir);

e)

starptautiskais radio izsaukuma signāls;

f)

kuģa sakaru veidi un numuri (Inmarsat A, B un C numuri un satelīttālruņa numurs);

g)

krāsains kuģa fotoattēls;

h)

kuģa būves vieta un laiks;

i)

kuģa tips;

j)

parastais apkalpes sastāvs;

k)

zvejas metode vai metodes;

l)

garums (jānorāda tips un mērvienība);

m)

teorētiskais borta augstums (jānorāda mērvienība);

n)

platums (jānorāda mērvienība);

o)

reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai bruto tilpība (GT);

p)

galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (jānorāda mērvienība);

q)

kravnesība, arī saldētavu tips, ietilpība un skaits, zivju tilpņu ietilpība un saldēšanas kameru ietilpība (jānorāda mērvienība);

r)

karoga dalībvalsts piešķirtās atļaujas veids un numurs, visi konkrētie apgabali, sugas un laikposmi, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga; un

s)

Starptautiskās Jūrniecības organizācijas numurs vai Lloyd’s Register numurs.

2.   Visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā un visus Savienības zvejas kuģus, kas jāieraksta reģistrā vai no tā jāsvītro, dalībvalstis Komisijai paziņo 12 dienu laikā pēc jebkādu šādu izmaiņu veikšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms attiecīgā kuģa zvejas darbību sākuma konvencijas apgabalā.

3.   Komisijas pieprasītu informāciju par reģistrā ierakstītiem Savienības zvejas kuģiem dalībvalstis Komisijai iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

4.   Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. jūnijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai sarakstu ar visiem Savienības zvejas kuģiem, kas reģistrā iekļauti jebkurā laikā iepriekšējā kalendārajā gadā, kopā ar katra kuģa WIN un norādi par to, vai attiecīgais kuģis no tālu migrējošo zivju krājumiem konvencijas apgabalā zvejojis ārpus tās jurisdikcijā esošas teritorijas. Norādi attiecīgi izsaka šādi: kuģis a) ir zvejojis vai b) nav zvejojis.

5.   Dalībvalstis, kas kuģi ekspluatē saskaņā ar nomas, fraktēšanas vai līdzīgiem līgumiem, kuru rezultātā datu ziņošanas pienākumi tiek uzlikti pusei, kas nav karoga valsts, nosaka kārtību, kā nodrošināt, ka karoga valsts var izpildīt 4. punktā noteiktos pienākumus.

6.   Dalībvalstis Komisijai iesniedz pilnīgus zvejas kuģa reģistra datus, kas atbilst CMM 2014-03 1. papildinājumā noteiktajām struktūras un formāta specifikācijām, un kuģa fotoattēlus, kas atbilst CMM 2014-03 2. papildinājumā noteiktajām specifikācijām.

7.   Kuģa reģistra datus Komisijai iesūta elektroniski, ievērojot CMM 2014-03 3. papildinājumā noteiktās elektroniskās formatēšanas specifikācijas.

24. pants

Bunkurēšana

Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas kuģo ar to karogu, bunkurēšanas pakalpojumus sniedz tikai vai bunkurēšanas pakalpojumus vai citādu atbalstu saņem tikai no:

a)

zvejas kuģiem ar līgumslēdzēju pušu karogu;

b)

reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzēju pušu karoga kuģi; vai

c)

zvejas kuģiem, kurus valstis, kas nav līgumslēdzējas puses, ekspluatē saskaņā ar fraktēšanas, nomas vai līdzīgiem līgumiem un kuri atbilst CMM prasībām.

25. pants

Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

1.   Savienības zvejas kuģus, kas darbojas konvencijas apgabalā, marķē, lai tos varētu identificēt ar Starptautiskās Telesakaru savienības radio izsaukuma signāliem (IRCS).

2.   Savienības zvejas kuģi ievēro marķējumus un citas tehniskās specifikācijas, kas dotas II pielikumā.

26. pants

Kuģa satelītnovērošanas sistēma ( VMS)

Savienības zvejas kuģi, kas darbojas konvencijas apgabalā, izmanto divas uzraudzības sistēmas:

a)

VMS, kas izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. pantu vai jebkuru atbilstoši tai pieņemtu tiesību aktu; un

b)

VMS, kura saņem datus tieši no Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās, un kuru vai nu administrē WCPFC, vai kura ziņo Klusā okeāna salu zvejniecības foruma aģentūrai, un kuras nolūkos dalībvalstis:

i)

nodrošina, ka to zvejas kuģi konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās izpilda WCPFC noteiktās prasības, kas piemērojamas VMS, un ir aprīkoti ar ALC, kas pārraida WCPFC prasītos datus;

ii)

nodrošina, ka to zvejas kuģu VMS iekārta atbilst III pielikumā paredzētajiem standartiem, specifikācijām un procedūrām, kas piemērojami zvejas kuģu uzraudzībā konvencijas apgabalā;

iii)

sadarbojas, lai nodrošinātu valsts un atklātās jūras VMS savietojamību;

iv)

nodrošina, ka uz to zvejas kuģiem uzstādītā ALC atbilst III pielikumā izklāstītajiem minimālajiem standartiem;

v)

nodrošina, ka laikā, kamēr kuģi atrodas konvencijas apgabalā, pozīciju ziņošanas noklusējuma intervāls ir četras stundas (seši pozīcijas ziņojumi diennaktī);

vi)

nodrošina, ka kuģi, kas iziet no konvencijas apgabala, savu pozīciju ziņo reizi dienā.

27. pants

Fraktēšanas paziņošanas shēma

1.   Fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 96 stundas pirms fraktēšanas līguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas identificējams kā fraktēts, un šajā nolūkā par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz šādu informāciju:

a)

zvejas kuģa vārds;

b)

WIN;

c)

īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

d)

fraktētāja vārds/nosaukums un adrese;

e)

fraktēšanas līguma ilgums;

f)

zvejas kuģa karoga valsts.

2.   Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas Komisija to tūlīt paziņo WCPFC sekretariātam.

3.   Katra fraktētāja dalībvalsts 20 dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā deviņdesmit sešas stundas pirms fraktēšanas līguma ietvaros veikto zvejas darbību sākuma Komisijai un karoga valstij paziņo par:

a)

ikvienu papildus nofraktētu kuģi un 1. punktā minēto informāciju par to;

b)

jebkādām 1. punktā minētās informācijas izmaiņām, kas attiecas uz jebkuru fraktētu kuģi; un

c)

ikviena iepriekš saskaņā ar 1. punktu paziņota kuģa fraktēšanas līguma izbeigšanu.

4.   Ir tiesības fraktēt tikai reģistrā iekļautus kuģus.

5.   Kuģi, kas iekļauti WCPFC NNN (nelegāla, nereģistrēta un neregulēta zveja) zvejas kuģu sarakstā vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas sarakstā,nav fraktējami.

6.   To kuģu nozveju un zvejas piepūli, kas paziņoti kā fraktēti, attiecina uz fraktētāju dalībvalsti vai līgumslēdzēju pusi. Fraktētāja dalībvalsts katru gadu ziņo Komisijai par fraktēto kuģu nozveju un zvejas piepūli iepriekšējā gadā.

7.   Attiecībā uz zvejniecību, kurā ar riņķvadu zvejo tropiskās tunzivis, nozveju un zvejas piepūli attiecina uz karoga valsti un 6. punktu nepiemēro.

V NODAĻA

Reģionālā novērotāju programma

28. pants

RNP

1.   RNP mērķis ir vākt verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un uzraudzīt CMM īstenošanu.

2.   RNP piemēro kuģiem, kas zvejo:

a)

tikai atklātās jūras teritorijās;

b)

atklātās jūras teritorijās un vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos; un

c)

divu vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos.

3.   Par WCPFC noteiktā novērotāju klātbūtnes līmeņa panākšanu atbild dalībvalstis.

4.   Dalībvalstis panāk, ka zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz 100 %, bet citās zvejniecībās RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz vismaz 5 %.

5.   To novērotāju pienākumi, kuri darbojas saskaņā ar RNP, ietver nozvejas datu un citu zinātnisku datu vākšanu, CMM īstenošanas uzraudzību un jebkādas tādas ar zvejniecību saistītas papildinformācijas vākšanu, par kādu var būt nolēmusi WCPFC.

6.   RNP novērotāji ir uzmanīgi un saskaņā ar piemērojamajiem CMM vāc informāciju par praksi, kas varētu kaitēt videi.

7.   Savienības zvejas kuģi, kas zvejo konvencijas apgabalā, uzņem uz kuģa RNP novērotāju.

8.   Dalībvalstis novērotāju savākto informāciju izmanto, lai izmeklētu iespējamus neatbilstības gadījumus, un sadarbojas šādas informācijas apmaiņā, tostarp saskaņā ar WCPFC pieņemtajiem standartiem proaktīvi pieprasa novērotāju ziņojumu kopijas un atbild uz šādiem pieprasījumiem un atvieglo šādu pieprasījumu izpildi.

9.   Novērotāju tiesības ietver:

a)

pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var norādīt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, tostarp pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

b)

pilnīgu piekļuvi kuģa ierakstiem, tai skaitā kuģa žurnāliem un dokumentācijai, ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām, saprātīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un citai ar zveju saistītai informācijai;

c)

pēc pieprasījuma – piekļuvi sakaru iekārtām un apkalpei un iespējas ar to palīdzību ievadīt, pārraidīt un saņemt ar darbu saistītus datus vai informāciju;

d)

piekļuvi visam uz kuģa esošajam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi u. c., kas var atvieglot novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

e)

piekļuvi darba klājam zvejas rīka linuma vai āķu jedas izcelšanas laikā un piekļuvi īpatņiem (dzīviem vai nedzīviem) paraugu vākšanas un paņemšanas vajadzībām;

f)

paziņojumu vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka pacelšanas vai ievietošanas sākuma, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

g)

piekļuvi ēdināšanai, izmitināšanai, medicīniskās aprūpes iespējām un sanitārajām labierīcībām, kas atbilst saprātīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

h)

piemērotu vietu uz komandtilta vai citā noteiktā zonā lietvedības kārtošanai un piemērotu vietu uz klāja novērotāja pienākumu veikšanai;

i)

brīvību pildīt savus pienākumus bez uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestības, aizkavēšanas, iebiedēšanas vai iejaukšanās pienākumu izpildē.

10.   Novērotāju pienākumi ir šādi:

a)

spēt veikt šajā regulā un piemērojamajos CMM noteiktos pienākumus;

b)

akceptēt un izpildīt pieņemtos konfidencialitātes noteikumus un procedūras attiecībā uz kuģu un kuģu īpašnieku zvejas operācijām;

c)

visā RNP pienākumu pildīšanas laikā saglabāt neatkarību un objektivitāti;

d)

ievērot RNP protokolus RNP novērotājiem uz kuģa;

e)

izpildīt normatīvos aktus, kurus pieņēmusi tā līgumslēdzēja puse un sadarbības partneris, kas nav līgumslēdzēja puse, kā definēts konvencijā, kuru jurisdikcijā ir kuģis;

f)

respektēt hierarhiju un vispārējos uzvedības noteikumus, kuri attiecas uz visu kuģa apkalpi;

g)

pildīt pienākumus veidā, kas nerada nepamatotu iejaukšanos kuģa likumīgajās operācijās, šajā nolūkā pienācīgi ņemot vērā kuģa ekspluatācijas prasības un regulāri sazinoties ar kuģa kapteini;

h)

iepazīties ar kuģa avārijas procedūrām, arī zināt, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

i)

regulāri sazināties ar kuģa kapteini par novērotājam būtiskiem jautājumiem un pienākumiem;

j)

ievērot kuģa apkalpes etniskās tradīcijas un karoga valsts paražas;

k)

ievērot novērotājiem piemērojamo rīcības kodeksu;

l)

bez kavēšanās sagatavot un iesniegt ziņojumus Komisijai saskaņā ar WCPFC pieņemtajām procedūrām;

m)

nepamatoti neiejaukties kuģa likumīgajās operācijās un, veicot savus pienākumus, pienācīgi ņemt vērā kuģa ekspluatācijas prasības un radīt pēc iespējas mazākus konvencijas apgabalā zvejojošo kuģu darbības traucējumus.

29. pants

Kuģa operatora, kapteiņa un apkalpes tiesības un pienākumi

1.   Kuģa operatoru un kapteiņu tiesības ietver:

a)

saprātīgu termiņu, kurā sniedzams iepriekšējs paziņojums par RNP novērotāja izvietošanu;

b)

to, ka minētais novērotājs ievēro vispārējos uzvedības noteikumus, hierarhiju un piemērojamos normatīvos aktus; un

c)

iespēju izskatīt RNP novērotāja ziņojumu un sniegt par to komentārus, un tiesības iekļaut par relevantu uzskatītu papildinformāciju vai personisku paziņojumu.

2.   Zvejas kuģa operatori, arī zvejas kuģa kapteiņi, pilda šādus pienākumus:

a)

pēc WCPFC pieprasījuma uzņem uz kuģa ikvienu personu, kas identificēta kā RNP novērotājs;

b)

informē apkalpi par laiku, kad RNP novērotājs uzkāps uz kuģa, kā arī par apkalpes tiesībām un pienākumiem laikā, kad RNP novērotājs uzkāpj uz kuģa;

c)

palīdz RNP novērotājam droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā vietā un laikā, par ko panākta vienošanās;

d)

vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka ievietošanas vai pacelšanas sākuma par to paziņo RNP novērotājam, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

e)

atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

f)

ļauj RNP novērotājam ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām pilnībā piekļūt kuģa ierakstiem, arī kuģa žurnāliem un dokumentācijai;

g)

sagādā RNP novērotājam saprātīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un citai ar zveju saistītai informācijai;

h)

ļauj piekļūt visam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi u. c., kas var atvieglot RNP novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

i)

atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

j)

laikā, kamēr RNP novērotājs atrodas uz kuģa, nodrošina viņam ēdināšanu, izmitināšanu un piemērotas sanitārās labierīcības, neprasot maksu no novērotāja vai RNP novērotāju pakalpojuma sniedzēja, vai jebkuras valdības, kas nodrošina novērotājus, kā arī nodrošina medicīniskās aprūpes iespējas, kas atbilst saprātīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

k)

nodrošina RNP novērotājam apdrošināšanas segumu uz laiku, kamēr novērotājs atrodas uz kuģa;

l)

atļauj un palīdz RNP novērotājam saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

m)

nodrošina, ka RNP novērotājs pienākumu izpildes laikā nesaskaras ar uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestību, aizkavēšanu, iebiedēšanu, iejaukšanos viņa darbā, ietekmēšanu, kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumiem;

n)

nodrošina, ka RNP novērotājs netiek piespiests vai pierunāts pārkāpt savus pienākumus.

3.   Zvejas kuģa apkalpes tiesības ietver:

a)

to, ka RNP novērotājs ievēro vispārējos uzvedības noteikumus, hierarhiju un piemērojamos normatīvos aktus;

b)

saprātīgu termiņu, kurā kuģa kapteinis sniedz iepriekšēju paziņojumu par RNP novērotāja izvietošanu; un

c)

privātumu apkalpes personīgajās telpās.

4.   Zvejas kuģa apkalpe pilda šādus pienākumus:

a)

nemēģina ietekmēt vai aizkavēt novērotāja pienākumu izpildi un piespiest vai pierunāt RNP novērotāju pārkāpt savus pienākumus;

b)

ievēro šo regulu, noteikumus un procedūras, kas noteiktas saskaņā ar konvenciju, un vadlīnijas, noteikumus vai nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir kuģis;

c)

atļauj un palīdz saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai vai uzglabāšanai;

d)

atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

e)

atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

f)

izpilda norādījumus, ko zvejas kuģa kapteinis devis attiecībā uz RNP novērotāju pienākumiem.

30. pants

Novērotāju drošība

1.   Ja RNP novērotājs pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu, zvejas kuģa kapteinis:

a)

tūlīt pārtrauc visas zvejas operācijas;

b)

tūlīt sāk meklēšanas un glābšanas operācijas un meklē vismaz 72 stundas, izņemot gadījumus, kad nepārvaramas varas apstākļu dēļ karoga dalībvalstīm ir pienākums atļaut saviem karoga kuģiem meklēšanas un glābšanas operācijas pārtraukt, pirms pagājušas 72 stundas, vai karoga dalībvalsts dod norādījumus turpināt meklēšanu pēc tam, kad pagājušas 72 stundas;

c)

tūlīt informē par to karoga dalībvalsti;

d)

izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus, tūlīt brīdina citus tuvumā esošus kuģus;

e)

pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

f)

neatkarīgi no tā, vai meklēšana bijusi sekmīga, liek kuģim turpmākas izmeklēšanas nolūkā doties uz tuvāko ostu, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un novērotāju pakalpojumu sniedzējs;

g)

novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm sniedz ziņojumu par šo starpgadījumu; un

h)

pilnībā sadarbojas visās oficiālajās izmeklēšanās un saglabā jebkādus iespējamus pierādījumus un mirušā vai pazudušā novērotāja personiskās lietošanas priekšmetus un dzīvojamās telpas.

2.   Panta 1. punkta a), c) un h) apakšpunktu piemēro arī RNP novērotāja nāves gadījumā. Turklāt zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.

3.   Ja RNP novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa veselību vai drošību, zvejas kuģa kapteinis:

a)

tūlīt pārtrauc zvejas operācijas;

b)

tūlīt informē par to karoga dalībvalsti;

c)

rūpējas par novērotāju un nodrošina uz kuģa pieejamo un iespējamo medicīnisko aprūpi;

d)

tiklīdz tas praktiski iespējams, saskaņā ar karoga dalībvalsts norādījumiem vai – ja šādu norādījumu nav – ar RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja norādījumiem palīdz novērotāju nocelt no kuģa un nogādāt medicīnas iestādē, kas aprīkota, lai sniegtu vajadzīgo aprūpi; un

e)

pilnībā sadarbojas visās slimības vai traumas cēloņa oficiālajās izmeklēšanās.

4.   Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām karoga dalībvalsts nodrošina, ka tūlīt tiek informēts attiecīgais jūras glābšanas koordinācijas centrs, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un WCPFC sekretariāts.

5.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un RNP novērotājs vai RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs izsaka karoga dalībvalstij vēlmi, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

a)

tūlīt rīkojas, lai aizsargātu RNP novērotāja drošību un uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

b)

pēc iespējas drīzāk paziņo karoga dalībvalstij un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējam par situāciju, tostarp par novērotāja stāvokli un atrašanās vietu;

c)

palīdz novērotājam droši nokāpt no kuģa tādā veidā un vietā, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un kas atvieglo piekļuvi jebkādai nepieciešamai medicīniskai aprūpei; un

d)

pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

6.   Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, bet nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nevēlas, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, karoga dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

a)

rīkojas, lai aizsargātu RNP novērotāja drošību un pēc iespējas drīzāk uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

b)

par situāciju pēc iespējas drīzāk informē karoga dalībvalsti un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēju; un

c)

pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

7.   Ja pēc RNP novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs konstatē iespējamu pārkāpumu, kas saistīts ar uzbrukšanu RNP novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo karoga dalībvalstij un WCPFC sekretariātam. Minētā dalībvalsts par saņemto paziņojumu informē Komisiju vai tās izraudzītu struktūru.

8.   Pēc 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas karoga dalībvalsts:

a)

pamatojoties uz RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju, veic izmeklēšanu un attiecīgi rīkojas, reaģējot uz izmeklēšanas rezultātiem;

b)

pilnībā sadarbojas jebkurā RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja veiktā izmeklēšanā, arī iesniedz RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm ziņojumu par starpgadījumu; un

c)

paziņo novērotāju pakalpojumu sniedzējam un WCPFC sekretariātam (ar kopiju Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai) izmeklēšanas rezultātus un savu rīcību.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:

a)

tūlīt informē dalībvalsti, ja RNP novērotājs savu pienākumu pildīšanas laikā nomirst, pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu;

b)

pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

c)

pilnībā sadarbojas visās oficiālajās ar RNP novērotāju notikušā starpgadījuma izmeklēšanās;

d)

palīdz RNP novērotājam pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa un viņu aizstāt situācijā, kas saistīta ar minētā novērotāja smagu saslimšanu vai traumu;

e)

palīdz RNP novērotājam nokāpt no kuģa jebkurā situācijā, kur minētais novērotājs bijis pakļauts draudiem, uzbrukumiem, iebiedēšanai vai aizskaršanai, ja novērotājs vēlas pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa; un

f)

pēc pieprasījuma iesniedz dalībvalstij tā ziņojuma kopiju, kuru RNP novērotājs sagatavojis par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar konkrēto pakalpojumu sniedzēja RNP novērotāju.

10.   Karoga dalībvalstis nodrošina, ka to pilnvarotie inspekcijas kuģi sadarbojas visās ar RNP novērotāju saistītās meklēšanas un glābšanas operācijās.

VI NODAĻA

Uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana

31. pants

Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā

1.   Neskarot nevienu Savienības zvejas kuģa kapteiņa pienākumu inspekcijas laikā, kas paredzēts jebkurā aktā, kurš pieņemts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, laikā, kad notiek uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

a)

vadās pēc starptautiski atzītiem labas kuģošanas principiem tā, lai neradītu pilnvarotu inspekcijas kuģu un inspektoru drošības riskus,;

b)

akceptē un atvieglo pilnvarotu inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa;

c)

atbilstīgi WCPFC uzkāpšanas uz kuģa un inspicēšanas procedūrām sadarbojas ar pilnvarotiem inspektoriem un palīdz kuģa inspicēšanā;

d)

nemēģina nepamatoti traucēt vai aizkavēt pilnvarotus inspektorus pienākumu izpildē;

e)

ļauj pilnvarotiem inspektoriem sazināties ar inspekcijas kuģa apkalpi, inspekcijas kuģa iestādēm, kā arī ar inspicējamā zvejas kuģa iestādēm;

f)

nodrošina pilnvarotiem inspektoriem saprātīgas ērtības, kas ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu; un

g)

veicina pilnvarotu inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

2.   Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis atsakās atļaut pilnvarotam inspektoram uzkāpt uz kuģa un veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, minētais kapteinis paskaidro šāda atteikuma iemeslus. Inspekcijas kuģa iestādes kapteiņa atteikumu un sniegtos skaidrojumus tūlīt paziņo zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādēm, kā arī Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija par šādu paziņojumu tūlīt informē WCPFC sekretariātu.

3.   Saņēmušas paziņojumu par atteikumu saskaņā ar 2. punktu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes dod rīkojumu kapteinim akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu, ja vien vispārpieņemti starptautiski noteikumi, procedūras un prakses, kas saistītas ar drošību jūrā, neliek uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu atlikt.

4.   Ja kapteinis neizpilda rīkojumu, kas dots saskaņā ar 3. punktu, karoga dalībvalsts aptur kuģa zvejas atļauju un dod kuģim rīkojumu tūlīt atgriezties ostā. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo inspekcijas kuģa iestādēm un Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai par savu rīcību.

32. pants

Procedūra, kas jāievēro smagu pārkāpumu gadījumā

1.   Saņēmusi no līgumslēdzējas puses pilnvarota inspektora paziņojumu par iespējamu smagu pārkāpumu, kas minēts 33. pantā, attiecīgā zvejas kuģa karoga dalībvalsts nekavējoties:

a)

saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (13) 43. pantu uzņemas savu izmeklēšanas pienākumu un, ja pierādījumi to pamato, veic izpildes panākšanas darbības pret attiecīgo zvejas kuģi un par tām paziņo pilnvarota inspektora iestādēm, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam; vai

b)

atļauj pilnvarota inspektora iestādēm pabeigt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un par to paziņot Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un tās WCPFC sekretariātam.

2.   Pilnvaroti Savienības inspektori inspekcijas ziņojumus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 76. pantu.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā pilnvarota inspektora dalībvalsts iestādes pilnvarotu inspektoru savāktos konkrētos pierādījumus un izmeklēšanas rezultātus tūlīt pēc izmeklēšanas pabeigšanas iesniedz zvejas kuģa karoga valsts iestādēm. Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts reaģē nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā.

33. pants

Smags pārkāpums

1.   Par smagu pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta izpratnē uzskata ikvienu no šādiem pārkāpumiem:

a)

zvejošana bez karoga dalībvalsts izdotas licences vai atļaujas;

b)

tas, ka netiek veikta pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar šajā regulā izklāstītajām prasībām par ziņošanu, vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju vai ar nozveju saistītiem datiem;

c)

zvejošana aizlieguma apgabalā;

d)

zvejošana aizlieguma sezonā;

e)

tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem piemērojamiem CMM un šai regulai;

f)

būtiski zvejas iespēju regulās noteikto nozvejas limitu vai kvotu pārkāpumi;

g)

aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

h)

zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

i)

ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

j)

vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā atbilstīgi šai regulai spēkā esošo pasākumu būtiska neizpilde;

k)

atteikšanās akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu;

l)

pilnvarota inspektora nepamatota traucēšana vai aizkavēšana;

m)

RNP novērotāja iebiedēšana vai fiziska ietekmēšana;

n)

tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

o)

zvejošana, ko veic reģistrā neierakstīti Savienības zvejas kuģi;

p)

zvejošana datu boju tuvumā vai datu bojas pacelšana uz kuģa, pārkāpjot 9. panta 1. vai 2. punktu.

2.   Ja konstatēts, ka Savienības zvejas kuģis ir bijis iesaistījies smaga pārkāpuma izdarīšanā, karoga dalībvalsts iestādes anulē minētā kuģa licenci un nodrošina, ka minētais kuģis nezvejo minētajā konvencijas apgabalā līdz brīdim, kad sankcijas, kuras karoga dalībvalsts piemērojusi par pārkāpumu, ir tikušas izpildītas.

34. pants

Izpildes panākšana

1.   Pret karoga dalībvalsts zvejas kuģu vai šādu kuģu kapteiņa vai apkalpes iejaukšanos pilnvarota inspektora vai pilnvarota inspekcijas kuģa darbībā karoga dalībvalsts iestādes izturas tāpat kā pret jebkuru šādu iejaukšanos, kas ir karoga dalībvalsts ekskluzīvā jurisdikcijā.

2.   Kad pilnvaroti Savienības inspektori veic šajā regulā noteikto procedūru īstenošanai vajadzīgās darbības, viņi iesaistās pārraudzībā, kuras mērķis ir identificēt zvejas kuģus, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi vai kam varētu nebūt valstspiederības un kas veic zvejas darbības konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās. Par visiem šādi identificētiem kuģiem tūlīt ziņo karoga dalībvalstij, Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un WCPFC sekretariātam.

3.   Par 2. punktā minētajiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, dalībvalstis ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai un attiecīgā kuģa karoga valstij.

VII NODAĻA

Ostas valsts pasākumi

35. pants

Ostas valsts pasākumi

Savienības zvejas kuģa kapteinis ar ikvienas līgumslēdzējas puses ostas iestādēm sadarbojas konvencijā un šajā regulā noteikto ostas valsts pasākumu īstenošanā.

36. pants

Procedūra, kas jāievēro gadījumā, kad radušās aizdomas par NNN zveju

Ja pēc ostā veiktas inspekcijas dalībvalsts saņem inspekcijas ziņojumu, kurā norādīts, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka tās karoga kuģis ir iesaistījies NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas atbalsta NNN zveju, tā tūlīt un pilnībā izmeklē šo jautājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 43. pantu un konvencijas 25. pantu.

VIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

37. pants

Vadlīnijas

1.   Komisija dalībvalstīm, kurām ir zvejas iespējas WCPFC pārvaldītajās zvejniecībās, sniedz visas WCPFC pieņemtās vadlīnijas, jo īpaši attiecībā uz:

a)

praksi, kā apieties ar mobulīdrajām;

b)

paraugpraksi, kā apieties ar vaļhaizivīm un citām haizivīm;

c)

apiešanos ar jūras bruņurupučiem; un

d)

vaļveidīgo atbrīvošanu drošā veidā.

2.   Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētās vadlīnijas tiek sniegtas to kuģu kapteiņiem, kuri kuģo ar šo valstu karogu un ir iesaistīti minētajās zvejniecībās. Minētie kapteiņi veic visus saprātīgos pasākumus, lai šādas vadlīnijas piemērotu.

38. pants

Ziņošana

1.   Dalībvalstis katru gadu līdz 20. aprīlim saskaņā ar piemērojamajām WCPFC ziņošanas prasībām attiecībā uz zinātniskajiem datiem iesniedz Komisijai zinātniskus datus un katru gadu līdz 15. jūnijam – gada ziņojumu par šīs regulas īstenošanu, ievērojot WCPFC ziņošanas prasības saskaņā ar CMM, tostarp par visām pārbaudēm, ko dalībvalstis uzlikušas savām flotēm, un par visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem, ko tās noteikušas, lai nodrošinātu atbilstību šādu pārbaužu prasībām.

2.   Savienības kuģu nozveju un zvejas piepūli ziņo saskaņā ar CMM sadalījumā pa šādām sugu grupām: garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainā tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, zobenzivs, buruzivis un marlīni, haizivis. Par katru no minētajām sugu grupām iesniedz arī aplēses par izmetumiem un atbrīvošanu. Nozvejas aplēses sniedz arī par citām sugām, kuras norādījusi Komisija.

3.   Panta 1. punktā minētajā gada ziņojumā cita starpā jo īpaši norāda:

a)

to attiecīgās dalībvalsts karoga zvejas kuģu nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu (Kajikia audax) ir guvuši piezvejā, kā arī to kuģu skaitu un nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu zvejojuši konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 15° dienvidu platuma paralēles;

b)

gada nozvejas apjomus, ko guvis katrs to karoga zvejas kuģis, kurš no Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejojis garspuru tunzivi (Thunnus alalunga), kā arī to kuģu skaitu, kuri no Klusā okeāna dienvidu krājuma aktīvi zvejojuši garspuru tunzivi konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles;

c)

virzību, kas panākta, īstenojot šo regulu attiecībā uz jūras bruņurupuču saglabāšanu, tostarp apkopoto informāciju par mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem zvejniecībās, ko pārvalda saskaņā ar konvenciju;

d)

atbrīvoto zīdaino haizivju un okeāna baltspuru haizivju skaita aplēses, tostarp to stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvas vai dzīvas); šīs informācijas sagatavošanā izmanto novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem apkopotus datus;

e)

visu atbilstīgi 11. panta 3. un 4. punktam saņemto WCPFC pārkraušanas deklarāciju skaitu, kuras tās nosūtījušas Komisijai;

f)

visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļhaizivi, arī 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju;

g)

visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļveidīgo saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

h)

visas pārkraušanas operācijas, uz kurām attiecas 11. pants, saskaņā ar CMM 2009-06 II pielikumā dotajām vadlīnijām;

i)

iekļauj ikgadēju atbilstības pasākumu deklarāciju, ko saskaņā ar konvencijas 25. panta 8. punktu sniedz par rīcību, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz jebkādu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tai skaitā par uzkāpšanu uz to karoga zvejas kuģiem un to inspicēšanu, kuras rezultātā fiksēti iespējami pārkāpumi, arī par visām uzsāktajām procedūrām un piemērotajām sankcijām.

4.   Dalībvalstis 1. punktā minētā ikgadējā ziņojuma satvarā ziņo Komisijai arī to kuģu kopējo skaitu, kas zvejojuši zobenzivi (Xiphias gladius), un zobenzivju kopējo nozveju, ko guvuši:

a)

kuģi, kas ar to karogu kuģo uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles, izņemot kuģus, kas fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā;

b)

kuģi, kas uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā; un

c)

visi citi kuģi, kas dalībvalstu ūdeņos zvejo uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles.

5.   Dalībvalstu iestādes pēc iespējas drīzāk ziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai arī par visiem tādu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem, kuriem varētu nebūt valstspiederības un kuri, iespējams, zvejo konvencijas aptvertās sugas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā.

39. pants

WCPFC paziņota iespējama neatbilstība

1.   Ja Komisija no WCPFC sekretariāta saņem informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai tās karoga zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai CMM, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.   Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētās informācijas no Komisijas saņemšanas dara Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai zināmus iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību kliedētu.

3.   Komisija 2. punktā norādītos konstatējumus vismaz 60 dienas pirms WCPFC tehnisko jautājumu un atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta WCPFC sekretariātam.

40. pants

Konfidencialitāte un datu aizsardzība

1.   Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis un Komisija vai struktūra, ko tā izraudzījusies saskaņā ar šo regulu, nodrošina WCPFC sekretāram nosūtīto un no tā saņemto elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāti.

2.   Visus personas datus, kas savākti, pārsūtīti un glabāti atbilstīgi šai regulai, apstrādā saskaņā ar Regulām (ES) 2016/679 un (ES) 2018/1725.

3.   Saskaņā ar šo regulu apstrādātos personas datus glabā ne ilgāk kā 10 gadus, izņemot tad, ja minētie personas dati ir vajadzīgi, lai varētu veikt turpmākos pasākumus saistībā ar pārkāpumu vai inspekciju, vai tiesas vai administratīvo procedūru nolūkos. Minētajos gadījumos personas datus drīkst glabāt 20 gadus. Ja personas datus glabā ilgāk, datus anonimizē.

41. pants

Grozījumu procedūra

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 42. pantu, lai grozītu šo regulu attiecībā uz:

a)

kuģa informāciju, kas jāiesniedz Komisijai saskaņā ar 23. panta 1. punktu;

b)

VMS piemērojamajām prasībām, kas paredzētas 26. pantā;

c)

procentuālo daļu, kas jāaptver RNP satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnei un kas minēta 28. panta 4. punktā;

d)

RNP novērotāju tiesībām un pienākumiem, kas minēti 28. panta 9. un 10. punktā;

e)

kuģa operatora, kapteiņa un apkalpes tiesībām un pienākumiem, kas minēti 29. pantā;

f)

ziņošanas termiņiem, kas jāievēro ziņošanas pienākumu izpildē un minēti 38. panta 1. punktā;

g)

regulas I līdz VI pielikumu.

2.   Panta 1. punktā minētās deleģētās pilnvaras attiecas tikai un vienīgi uz Savienībai saistošo CMM grozījumu vai aizvietojumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

42. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2022. gada 15. Novembra. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 41. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.   Saskaņā ar 41. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikposmā no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

43. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punktu un 28. pantu svītro.

44. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2022. gada 19. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1)   OV C 341, 24.8.2021., 108. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2022. gada 13. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 4. oktobra lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/473 (2019. gada 19. marts) par Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (OV L 83, 25.3.2019., 18. lpp.).

(9)   OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008 un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

PUTNU IETEKMĒJUMA MAZINĀŠANAS PASĀKUMI

1. tabula. Ietekmējuma mazināšanas pasākumi

A sleja

B sleja

Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm (1)

Putnu atbaidīšanas aukla (2)

Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu

Zili iekrāsota ēsma

Putnu atbaidīšanas aukla

Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā

Atzaru auklas ar gremdēm

Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība

Āķu aizsargierīces (3)

 

Specifikācijas

1.

 Putnu atbaidīšanas auklas (uz dienvidiem no 25° S)

a)

Kuģi, kuru kopējais garums ≥ 35 m

i)

Izvieto vismaz vienu putnu atbaidīšanas auklu. Ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liela putnu aktivitāte vai liels putnu daudzums; abas putnu atbaidīšanas auklas izvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē. Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķus ar ēsmu izvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.

ii)

Izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kurai ir garas un īsas slokšņu virtenes. Slokšņu virtenes ir spilgtā krāsā, pamīšus garas un īsas.

1)

Garas slokšņu virtenes izvieto ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas, un garas slokšņu virtenes pie auklas jāpiestiprina ar griezuļiem, kas neļauj slokšņu virtenēm aptīties ap auklu. Garajām slokšņu virtenēm jābūt pietiekami garām, lai mierīgos apstākļos tās sniegtos līdz jūras virsmai.

2)

Īsās slokšņu virtenes (garākas par 1 m) izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas.

iii)

Kuģi izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kuras vēlamais garums virs ūdens virsmas ir vismaz 100 m. Lai sasniegtu šādu garumu virs ūdens virsmas, putnu atbaidīšanas auklai jābūt vismaz 200 m garai, piestiprinātai pie kārts vairāk nekā 7 m augstumā virs jūras virsmas un novietotai tik tuvu kuģa pakaļgalam, cik vien praktiski iespējams.

iv)

Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, to izliek pa vējam no iegremdētajām ēsmām.

b)

Kuģi, kuru kopējais garums < 35 m

i)

Izmanto vienu putnu atbaidīšanas auklu, kurai ir garas un īsas slokšņu virtenes vai tikai īsas slokšņu virtenes.

ii)

Slokšņu virtenes ir spilgtā krāsā, garas un/vai īsas (bet garākas par 1 m); slokšņu virtenes jāizvieto šādos attālumos:

1)

putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 75 m izvieto garas slokšņu virtenes ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas;

2)

īsas slokšņu virtenes izvieto ne vairāk kā 1 m attālumā citu no citas.

iii)

Garas slokšņu virtenes pie auklas jāpiestiprina tā, lai slokšņu virtenes neaptītos ap auklu. Visas garās slokšņu virtenes mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai. Pirmo 15 m posmā slokšņu virtenes var pārveidot, lai novērstu to sapīšanos.

iv)

Kuģi izmanto putnu atbaidīšanas auklu, kuras garums virs ūdens virsmas ir vismaz 75 m. Lai sasniegtu šādu garumu virs ūdens virsmas, putnu atbaidīšanas auklai jābūt piestiprinātai pie kārts vairāk nekā 6 m augstumā virs jūras virsmas un novietotai tik tuvu kuģa pakaļgalam, cik vien praktiski iespējams. Jārada pietiekams nostiepums, lai garums virs ūdens virsmas būtu iespējami lielāks un sānvēja laikā aukla atrastos tieši aiz kuģa. Sapīšanos vislabāk var novērst, izmantojot garu virves vai monopavediena posmu, kas atrodas ūdenī.

v)

Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

2.

 Putnu atbaidīšanas auklas (uz ziemeļiem no 23° N)

a)

Garā slokšņu virtene

i)

Minimālais garums ir 100 m.

ii)

Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

iii)

Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iv)

Slokšņu virtenēm jāatrodas mazāk nekā 5 m attālumā citai no citas, tās jāpiestiprina ar griezuļiem, un tām jābūt pietiekami garām, lai tās atrastos pēc iespējas tuvāk ūdens virsmai.

v)

Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

b)

Īsā slokšņu virtene (kuģi, kuru kopējais garums ≥ 24 m)

i)

Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

ii)

Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iii)

Slokšņu virtenēm jābūt tuvāk nekā 1 m attālumā citai no citas un vismaz 30 cm garām.

iv)

Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

c)

Īsā slokšņu virtene (kuģi, kuru kopējais garums < 24 m)

Virtenes konstrukciju, pamatojoties uz zinātniskiem datiem, pārskata ne vēlāk kā trīs gadus no īstenošanas sākumdienas.

i)

Tai jābūt piestiprinātai pie kuģa tā, lai tā sāktos punktā, kas atrodas kuģa pakaļgalā vismaz 5 m augstumā virs ūdens un pa vējam no vietas, kurā aukla ar āķiem iegrimst ūdenī.

ii)

Tai jābūt piestiprinātai tā, lai vietā, kurā āķi ar ēsmu iegrimst ūdenī, tā atrastos virs ūdens.

iii)

Ja izmanto slokšņu virtenes, rosina izmantot slokšņu virtenes, kas konstruētas tā, lai varētu atrasties tuvāk nekā 1 m attālumā cita no citas, un ir vismaz 30 cm garas.

iv)

Ja izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas (t. i., auklu pārus), tās jāizvieto pa vienai katrā pamatauklas pusē.

3.

 Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm

a)

Pamatauklu izvieto no labā vai kreisā borta tik tālu no kuģa pakaļgala, cik vien praktiski iespējams (vismaz 1 m); ja izmanto pamatauklas izlaidēju, arī tam jābūt uzstādītam vismaz 1 m attālumā no kuģa pakaļgala.

b)

Ja tuvumā ir jūrasputni, ierīcei jānodrošina, ka pamataukla tiek ievietota vaļīgi, lai āķi ar ēsmu paliktu zem ūdens.

c)

Jāizmanto putnu atturēšanas ierīce:

i)

vismaz 3 m gara kārts, kas novietota aiz āķu jedas izlaidēja;

ii)

vismaz trīs galvenās slokšņu virtenes, kas piestiprinātas kārts augšējos 2 m;

iii)

galvenās slokšņu virtenes diametrs vismaz 20 mm;

iv)

atzaru virtenes, kuras piestiprinātas pie katras galvenās slokšņu virtenes un kuru minimālais diametrs ir 10 mm, ir pietiekami garas, lai (bezvēja apstākļos) sniegtos līdz ūdenim.

4.

 Ievietošana nakts laikā

a)

Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai.

b)

Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās.

c)

Uztur minimālu klāja apgaismojumu. Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā ar minimālajiem drošības un navigācijas standartiem.

5.

 Atzaru auklas ar gremdēm

Jāievēro šādas minimālā svara specifikācijas:

a)

viena gremde, kuras svars ir vismaz 40 g, piestiprināta līdz 50 cm attālumā no āķa;

b)

gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 45 g, piestiprinātas līdz 1 m attālumā no āķa;

c)

gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 60 g, piestiprinātas līdz 3,5 m attālumā no āķa; vai

d)

gremdes, kuru kopējais svars ir vismaz 98 g, piestiprinātas līdz 4 m attālumā no āķa.

6.

 Āķu aizsargierīces

Āķu aizsargierīces aptver āķu smaili un atkarpi ar ēsmu un tādā veidā attur jūrasputnus no uzlidojumiem āķu jedas ievietošanas laikā. Izmantošanai WCPFC zvejniecībās ir apstiprinātas šādas ierīces:

Hookpod, kas atbilst šādiem veiktspējas parametriem:

a)

ierīce apņem āķa smaili un atkarpi līdz brīdim, kad āķis sasniedz vismaz 10 m dziļumu vai ir atradies zem ūdens vismaz 10 minūtes;

b)

ierīce atbilst pašreizējiem šajā pielikumā aprakstītajiem minimālajiem standartiem par atzaru auklu noslogošanu ar gremdēm; un

c)

ierīce ir konstruēta tā, lai tā paliktu pie zvejas rīka, nevis tiktu nozaudēta.

7.

 Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība

a)

Zivju atkritumi netiek izsviesti zvejas rīka ievietošanas vai pacelšanas laikā,

b)

vai arī zivju atkritumi tiek plānveidīgi izsviesti no kuģa pretējā borta, nevis no tās puses, kurā notiek zvejas rīka ievietošana vai pacelšana, lai tādā veidā aktīvi atturētu putnus no tuvošanās āķiem ar ēsmu.

8.

 Zili iekrāsota ēsma

a)

Ja izmanto zili iekrāsotu ēsmu, iekrāsošanas laikā tai jābūt pilnībā atkausētai.

b)

WCPFC sekretariāts izplata standartizētu krāsu paleti.

c)

Visa ēsma jāiekrāso paletē norādītajā tonī.

9.

 Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā

a)

Āķu jedas izlaidēji jāizmanto tā, lai āķi tiktu ievietoti ievērojami dziļāk nekā tad, ja āķu jedas izlaidējs netiktu izmantots, un tā, lai vairums āķu sasniegtu vismaz 100 m dziļumu.

(1)  A slejā norādītā pasākuma “zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm” izmantošanu ieskaita kā divus ietekmējuma mazināšanas pasākumus.

(2)  Ja pasākums “putnu atbaidīšanas aukla” ir izvēlēts gan no A slejas, gan no B slejas, tiek uzskatīts, ka vienlaikus tiek izmantotas divas putnu atbaidīšanas auklas (auklu pāris).

(3)  Āķu aizsargierīces var izmantot kā patstāvīgu pasākumu.

II PIELIKUMS

ZVEJAS KUĢU MARĶĒJUMS UN CITAS TEHNISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1.   

Uz Savienības zvejas kuģiem vienmēr ir labi redzams WIN angļu valodā:

a)

uz kuģa korpusa vai virsbūves, uz labā un kreisā borta. Operatori var izmantot stiprinājumus, kas ir leņķī savērsti pret kuģa bortu vai virsbūvi, ar noteikumu, ka savērsuma leņķis netraucē pamanīt zīmi no cita kuģa vai no gaisa;

b)

uz klāja, izņemot 3. punktā norādītos gadījumus. Ja tents vai cits pagaidu pārsegs ir novietots tā, ka tas aizsedz uz klāja esošo marķējumu, marķē arī tentu vai pārsegu. Šie marķējumi jānovieto perpendikulāri kuģa viduslīnijai tā, lai ciparu vai burtu augšpuse būtu vērsta kuģa priekšgala virzienā.

2.   

WIN jānovieto:

a)

pēc iespējas augstāk virs ūdenslīnijas uz abiem kuģa bortiem, taču ne uz tādām kuģa korpusa daļām kā priekšgala un pakaļgala izliekums;

b)

tādā veidā, lai marķējumi nebūtu aizsegti ar zvejas rīkiem neatkarīgi no tā, vai zvejas rīki ir uzglabāti vai tiek izmantoti;

c)

tā, lai marķējumus neskartu plūsmas no notekām vai izplūdēm, kas tiek novadītas pāri bortam, arī tā, lai tie neatrastos zonās, kurās dažu sugu nozvejas rezultātā marķējumi var tikt bojāti vai mainīt krāsu; un

d)

tā, lai tie neatrastos zem ūdenslīnijas.

3.   

Kuģiem bez klāja WIN nav jāattēlo uz horizontālas virsmas. Tomēr operatori tiek aicināti ierīkot dēli, uz kura WIN attēlots tā, lai tas būtu skaidri redzams no gaisa.

4.   

Dažāda veida laivām un plakandibena laivām, ko kuģis pārvadā zvejas operāciju vajadzībām, ir tāds pats WIN kā attiecīgajam kuģim.

5.   

Savienības zvejas kuģi, novietojot WIN uz kuģa, ievēro šādus noteikumus:

a)

visā tekstā izmanto drukātos burtus un ciparus;

b)

burtu un ciparu platums ir proporcionāls to augstumam;

c)

burtu un ciparu augstums (h) ir proporcionāls kuģa lielumam un atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

WIN, ko novieto uz korpusa, virsbūves un/vai slīpām virsmām: kuģa lielāko garumu (LOA) norāda metros (m); burtu un ciparu augstums metros (m) nav mazāks par: 1,0 m kuģiem, kuru garums ir 25 m un vairāk, 0,8 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 20 m, bet mazāks nekā 25 m, 0,6 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 15 m, bet mazāks nekā 20 m, 0,4 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 12 m, bet mazāks nekā 15 m, 0,3 m kuģiem, kuru garums ir vismaz 5 m, bet mazāks nekā 12 m, 0,1 m kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 5 m;

ii)

WIN, ko novieto uz klāja: augstums nav mazāks par 0,3 m visu klašu kuģiem, kuru garums ir 5 m vai vairāk;

d)

defises garums ir puse no burtu un ciparu augstuma;

e)

visu burtu, ciparu un defises vilkuma platums ir h/6;

f)

atstarpe starp burtiem un/vai cipariem nav ne lielāka par h/4, ne mazāka par h/6;

g)

atstarpe starp blakusesošiem burtiem ar slīpām malām nav ne lielāka par h/8, ne mazāka par h/10;

h)

WIN ir balts uz melna fona vai melns uz balta fona;

i)

fons ir tik liels, lai ap WIN būtu apmale, kas ir ne mazāka par h/6;

j)

visām rakstzīmēm tiek izmantota kvalitatīva kuģu krāsa;

k)

WIN atbilst šo specifikāciju prasībām arī tad, ja tiek izmantotas atpakaļatstarojošas vai siltumģenerējošas vielas; un

l)

WIN un fons vienmēr tiek uzturēts labā stāvoklī.

III PIELIKUMS

MINIMĀLIE STANDARTI, KAS PIEMĒROJAMI AUTOMĀTISKAJĀM ATRAŠANĀS VIETAS PAZIŅOŠANAS IERĪCĒM (ALC), KURAS IZMANTO WCPFC KUĢU SATELĪTNOVĒROŠANAS SISTĒMĀ

1.   

ALC automātiski un neatkarīgi no jebkādas intervences uz kuģa paziņo šādus datus:

i)

ALC statiskais unikālais identifikators;

ii)

kuģa pašreizējā ģeogrāfiskā pozīcija (ģeogrāfiskais platums un garums);

iii)

šā punkta ii) apakšpunktā minētās kuģa pozīcijas noteikšanas datums un laiks (izteikts ar universālā laika konstanti (UTC)).

2.   

Datus, kas minēti 1. punkta ii) un iii) apakšpunktā, iegūst no satelītu pozicionēšanas sistēmas.

3.   

Zvejas kuģos uzstādītajai ALC 1. punktā minētos datus jāspēj pārraidīt reizi stundā.

4.   

Parastos darbības apstākļos datus, kas minēti 1. punktā, WCPFC saņem 90 minūšu laikā pēc tam, kad ALC tos ģenerējusi.

5.   

Zvejas kuģos uzstādītajai ALC jābūt aizsargātai, lai saglabātu 1. punktā minēto datu drošību un integritāti.

6.   

Informācijas uzglabāšanai ALC parastos darbības apstākļos jābūt drošai un integrētai.

7.   

Nevienam citam kā tikai uzraudzības iestādei drīkst būt iespējams mainīt kādu no minētās iestādes datiem, kas uzglabāti ALC, arī biežumu, kādā pozīcija tiek ziņota minētajai iestādei.

8.   

Nekādas funkcijas, kas ALC vai termināļa programmatūrā integrētas, lai atvieglotu apkalpošanu, nedod iespēju neatļauti piekļūt jebkuram ALC elementam, kas varētu potenciāli ietekmēt VMS darbību.

9.   

ALC uz kuģa tiek uzstādītas saskaņā ar to ražotāja specifikācijām un piemērojamajiem standartiem.

10.   

Parastos satelītnavigācijas darbības apstākļos no pārraidītajiem datiem jāspēj noteikt pozīcijas ar precizitāti līdz 100 kvadrātmetriem, aprēķinātiem no kvadrātiskā vidējā attāluma (DRMS) (t. i., šajā diapazonā jāiekļaujas 98 % pozīciju).

11.   

ALC un/vai pārraidīšanas pakalpojuma sniedzējam jāspēj nodrošināt iespēju nosūtīt datus uz vairākiem neatkarīgiem galamērķiem.

12.   

Satelītnavigācijas dekoders un raidītājs ir pilnībā integrēti un ievietoti vienā viltojumdrošā fiziskajā korpusā.

13.   

ALC darbības traucējumu vai kļūmes gadījumā pozīcijas ziņojumus nosūta manuāli šādā standarta formātā:

a)

WIN;

b)

kuģa vārds;

c)

datums formātā dd/mm/gg;

d)

laiks 24 stundu formātā SS:MM (UTC);

e)

ģeogrāfiskais platums formātā GG-MM-SS (N/S);

f)

ģeogrāfiskais garums formātā GGG-MM-SS (E/W);

g)

darbība (zvejošana/meklēšana/tranzīts/pārkraušana citā kuģī)

IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀIEKĻAUJ WCPFC PĀRKRAUŠANAS DEKLARĀCIJĀ

1.

Unikāls dokumenta identifikators

2.

Zvejas kuģa vārds un WIN

3.

Transportkuģa vārds un WIN

4.

Zivju zvejā izmantotais zvejas rīks

5.

Pārkraujamā produkta daudzums (1) (norādot sugas un to apstrādes pakāpi (2))

6.

Zivju stāvoklis (svaigas vai saldētas)

7.

Pārkraujamā blakusprodukta (3) daudzums

8.

Tālu migrējošo zivju krājumu nozvejas ģeogrāfiskā atrašanās vieta (4)

9.

Pārkraušanas datums un vieta (5)

10.

Attiecīgā gadījumā – WCPFC novērotāja vārds un paraksts

11.

Produkta, kas jau atrodas uz saņēmējkuģa, daudzums un minētā produkta ģeogrāfiskā izcelsme (6)

(1)  Tunzivis un tunzivjveidīgās sugas.

(2)  Veselas; ķidātas un bez galvas; ķidātas, bez galvas un astes; tikai ķidātas, ar žaunām; bez žaunām un ķidātas; ķidātas, bez žaunām un astes; haizivju spuras.

(3)  Zivis, kas nav tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis.

(4)  Nozvejas ģeogrāfiskā atrašanās vieta nozīmē pietiekamu informāciju, kas ļauj noteikt to, cik liela daļa nozvejas iegūta šādos apgabalos: atklātā jūra, ārpus WCPFC konvencijas apgabala, EEZ (norāda atsevišķi). Nozvejas vieta nav jānorāda attiecībā uz saņēmējkuģi.

(5)  Vietu, kur notikusi pārkraušana citā kuģī, norāda platuma un garuma decimālgrādos līdz tuvākajam 0,1 grādam un pievienojot vietas aprakstu, piemēram, atklātā jūra, ārpus konvencijas apgabala vai konkrētas EEZ (jānorāda) teritorija.

(6)  Par produkta izcelsmi ziņo, norādot RZPO apgabalu un katrā atsevišķā apgabalā iegūta produkta daudzumu.

V PIELIKUMS

ATKLĀTĀS JŪRAS AUSTRUMU NOGABALA KOORDINĀTAS UN KARTE

ĢEOGR. GARUMS

ĢEOGR. PLATUMS

-155.495308

-11.375548

-155.498321

-11.391248

-155.375667

-11.6652

-155.144789

-12.031226

-155.087069

-12.286791

-155.011312

-12.527927

-154.988916

-12.541928

-155.011131

-12.528155

-155.4405

-12.58823

-155.8398

-12.7045

-156.3396

-12.96024

-156.748

-13.26971

-157.0805

-13.57845

-157.4277

-13.99567

-157.6434

-14.37697

-157.7986

-14.73752

-157.9131

-15.11709

-157.962

-15.46605

-158.039622

-15.653761

-158.122829

-15.877123

-158.127739

-15.869203

-158.231024

-15.803568

-158.36955

-15.745447

-158.496828

-15.694033

-158.661362

-15.634953

-158.821586

-15.583395

-159.026918

-15.539192

-159.190663

-15.503491

-159.372631

-15.472738

-159.548569

-15.453715

-159.736692

-15.448871

-159.90316

-15.449959

-160.083542

-15.463548

-160.226654

-15.480612

-160.365423

-15.495182

-160.451319

-15.514117

-160.406016

-15.448192

-160.316351

-15.338878

-160.217964

-15.213622

-160.156932

-15.110787

-160.074995

-14.978629

-160.011413

-14.890788

-159.926847

-14.750107

-159.87787

-14.621808

-159.79653

-14.407807

-159.75968

-14.275899

-159.711458

-14.113648

-159.682425

-13.98575

-159.655144

-13.863674

-159.621745

-13.726376

-159.619708

-13.634445

-159.616001

-13.561895

-159.614094

-13.509574

-159.561966

-13.476838

-159.464666

-13.417237

-159.323121

-13.349332

-159.212807

-13.287211

-159.104174

-13.209011

-158.983445

-13.143509

-158.882253

-13.049931

-158.744371

-12.94646

-158.649624

-12.872332

-158.560938

-12.795621

-158.495677

-12.723884

-158.424306

-12.639442

-158.333838

-12.548261

-158.2853

-12.45563

-158.071642

-12.43816

-157.8909

-12.42376

-157.747379

-12.436771

-157.631174

-12.428707

-157.4811

-12.39678

-157.229515

-12.356368

-157.039477

-12.306157

-156.868471

-12.243143

-156.665366

-12.174288

-156.495214

-12.106995

-156.3649

-12.01769

-156.25113

-11.967768

-156.113903

-11.894359

-156.012144

-11.844092

-155.895851

-11.761728

-155.77415

-11.66355-

-155.688884

-11.572012

-155.593209

-11.478779

-155.495308

-11.375548

Image 1

Apzīmējumi:

1.

 Atklātās jūras austrumu nogabals (E-HSP)

2.

 Atklātā jūra

3.

 Kiribati

4.

 Kuka Salas

5.

 Francijas Polinēzija

VI PIELIKUMS

HAIZIVJU ZVEJAS AUKLAS SHEMATISKA DIAGRAMMA

Image 2

Apzīmējumi:

1.

 Āķu jeda

2.

 Pludiņš

3.

 Peldošā virve

4.

 Haizivju zvejas auklas

5.

 Pamataukla

6.

 Atzaru auklas