(1)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi ir galīgais antidempinga maksājums, kas pēc termiņbeigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu un daļējas starpposma pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (2) 11. panta 3. punktu (“iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas”) ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1077 (3) noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes silīcija importam. Šie pasākumi izpaužas kā maksājumi robežās no 16,3 % līdz 16,8 % no importēto preču vērtības.

(2)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 42/2007 (4) šie pasākumi tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tā deklarētā izcelsmes valsts ir vai nav Korejas Republika.

(3)

Ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 311/2013 (5) šie pasākumi tika attiecināti arī uz importu, kas nosūtīts no Taivānas, neatkarīgi no tā, vai tā deklarētā izcelsmes valsts ir vai nav Taivāna.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (6), Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumu 2021. gada 30. martā iesniedza Euroalliages (“pieprasījuma iesniedzējs”), apvienība, kas pārstāv visus trīs Savienības ražotājus un kas tādējādi veido vairāk nekā 25 % no Savienības kopējā silīcija ražošanas apjoma pamatregulas 5. panta 4. punkta nozīmē. Pārskatīšanas pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pasākumu izbeigšana, iespējams, izraisītu dempinga turpināšanos un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma turpināšanos.

(6)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2021. gada 2. jūlijā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes silīcija importu Savienībā, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(7)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2020. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2018. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika aicinātas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Komisija turklāt informēja visus trīs Savienības ražotājus, kuri pārstāv 100 % Savienības ražošanas nozares, Ķīnā zināmos ražotājus un attiecīgās valsts iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī zināmās attiecīgās apvienības par izmeklēšanas sākšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja sniegt piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(10)

EUSMET iesniedza piezīmes par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu.

(11)

EUSMET apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījuma nekonfidenciālā versija neatbilst pamatregulas 19. panta 1. punktā un 19. panta 2. punktā noteiktajām prasībām.

(12)

Šis arguments tika noraidīts. Pēc atbilstošajām EUSMET piezīmēm pieprasījuma iesniedzējs sniedza papildu informāciju, kas palīdz vieglāk saprast pieprasījumā norādītos faktus. Šī papildu informācija ir iekļauta dokumentācijā, ko var aplūkot ieinteresētās personas, tādējādi EUSMET bija iespēja pienācīgi saprast konfidenciālo informāciju saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu.

(13)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma nekonfidenciālajā versijā sniegtā informācija ir pietiekami detalizēta, lai ieinteresētās personas varētu izmantot savas tiesības uz aizstāvību visā procedūras laikā.

(14)

Piezīmēs par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu EUSMET pieprasīja, lai Komisija informācijas izpaušanas posmā atklātu informāciju par normālās vērtības aprēķinā izmantotajiem ražošanas faktoru daudzumiem un lai Komisija atklātu arī pārskatīšanas pieprasījumā minētā “AlloyConsult” ziņojuma saturu.

(15)

Abus šos pieprasījumus EUSMET atkārtoti izteica savās pēc informācijas izpaušanas sniegtajās piezīmēs. Kā norādīts 178.–181. un 191. apsvērumā, abas prasības tika noraidītas.

(16)

EUSMET apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumā nav pietiekamu pierādījumu, lai sāktu termiņbeigu pārskatīšanu, un ka tajā ir nepareizi apgalvojumi par dempingu, dempinga turpināšanos, kaitējumu un kaitējuma turpināšanos. EUSMET savus apgalvojumus pamatoja ar šādiem argumentiem.

(17)

Pirmkārt, EUSMET apgalvoja, ka starp uzrādīto datu aptvertā laikposma beigām un pārskatīšanas pieprasījuma iesniegšanu ir pagājuši seši mēneši.

(18)

Attiecībā uz šo argumentu Komisija norādīja, ka paiet laiks, līdz kļūst pieejami dati no dažādiem avotiem un tie tiek apkopoti pieprasījumā, tāpēc pieprasījums parasti tiek iesniegts pēc vairākiem mēnešiem. Šajā gadījumā sešu mēnešu nobīdes pieņemšana atbilst izstrādātajiem norādījumiem, ko Komisija sniegusi sūdzības iesniedzējiem.

(19)

Otrkārt, EUSMET apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs dempinga un kaitējuma starpības aprēķinos nav iekļāvis importu, kas veikts no Ķīnas saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru.

(20)

Pirms procedūras sākšanas Komisija analizēja gan importu, kurā iekļauta arī ievešana pārstrādei, gan importu, kurā tā nav iekļauta, un abos gadījumos tā veica vajadzīgās korekcijas, lai salīdzinātu normālo vērtību un eksporta cenas. Komisija norādīja, ka gan saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja izmantoto metodiku, gan arī metodiku, kurā ir iekļauta ievešana pārstrādei, tika konstatēts ievērojams dempings. Tādējādi pieprasījuma iesniedzēja izvēlētā metodika nevarēja padarīt šīs termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu nelikumīgu. Attiecīgi šis arguments ir jānoraida.

(21)

Treškārt, EUSMET apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta izmantošana un reprezentatīvas valsts izvēle ir pretrunā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, jo valsts mēroga kropļojumi nav savienojami ar dempinga jēdzienu, ko piemēro atsevišķiem uzņēmumiem. Turklāt EUSMET apgalvoja, ka iekšzemes resursu izmaksu izkropļojums nav viens no faktoriem, pēc kuriem var noteikt normālo vērtību saskaņā ar PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantu. Turklāt, uzliekot pienākumu izmantot tikai neizkropļotas resursu izmaksas, kas atspoguļo izmaksas/cenas no “avotiem”, kurus neietekmē nekādi kropļojumi, pamatregulas 2. panta 6.a punkts liedz aprēķināt ražošanas izmaksas eksportētājam vai ražotājam, pamatojoties uz tā uzskaiti, pat ja tā atbilst vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem un atspoguļo reģistrētās resursu izmaksas. Visbeidzot EUSMET apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka silīcija metāla nozarē pastāv kropļojumi.

(22)

EUSMET argumentus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu nevarēja pieņemt. Attiecībā uz argumentu, ka kropļojumu pastāvēšana nebūtu jāvērtē valsts mērogā, bet gan attiecībā uz katru eksportējošo ražotāju atsevišķi, Komisija atgādina – tiklīdz ir noteikts, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību katram eksportējošajam ražotājam var aprēķināt, izmantojot neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības attiecīgā reprezentatīvā valstī. Ņemot vērā minēto, kā arī atbildot uz EUSMET argumentu par to, ka tiek izmantotas tikai neizkropļotas resursu izmaksas, kas atspoguļo izmaksas/cenas reprezentatīvā valsī, kuru neietekmē nekādi kropļojumi, Komisija norāda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir skaidri norādīts, ka iekšzemes izmaksas drīkst izmantot, ja ir nešaubīgi noteikts, ka tās nav izkropļotas. Komisija to pārbaudīja izmeklēšanas laikā. Tomēr, tā kā neviens no ražotājiem eksportētājiem nesadarbojās, nebija iespējams, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, konstatēt, ka silīcija ražošanas un pārdošanas izmaksas nav izkropļotas.

(23)

Attiecībā uz EUSMET argumentu par to, ka šādu kropļojumu jēdziens nav viens no faktoriem, pēc kuriem var noteikt normālo vērtību saskaņā ar PTO Antidempinga nolīguma 2.2. pantu, Komisija norāda, ka iekšzemes tiesību aktos nav jāizmanto tieši tādi paši noteikumi kā aptvertajos nolīgumos, lai tie atbilstu šiem nolīgumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts pilnībā atbilst attiecīgajiem Antidempinga nolīguma noteikumiem, arī normālās vērtības aprēķināšanas iespējām, kas paredzētas Antidempinga nolīguma 2.2. pantā. Komisija arī atgādina, ka PTO tiesību akti, kā tos ir interpretējušas PTO ekspertu grupas un Apelācijas institūcija, ļauj izmantot trešās valsts datus, kas ir pienācīgi koriģēti – gadījumos, kad šādas korekcijas ir vajadzīgas un pamatotas. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz, ka ražošanas un pārdošanas izmaksas jāaprēķina, balstoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī šādām cenām vai atsauces vērtībām attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni tam, kāds ir eksportētājvalstī.

(24)

Attiecībā uz argumentu, kas attiecās uz pierādījumiem par kropļojumu pastāvēšanu silīcija metāla nozarē, Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par silīcija metāla nozares kropļojumiem, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu par kropļojumiem Ķīnā (8), kā arī pamatojoties uz specifiskāku neatkarīgu 2018. gada pētījumu, ko pasūtījusi asociācija Euroalliages. Lai gan pieprasījuma tekstā pieprasījuma iesniedzējs īpaši atsaucās uz kropļojumiem attiecībā uz izejvielām un elektroenerģiju, pieprasījuma iesniedzējs arī iesniedza detalizētākus ziņojumus kā pielikumu. Šajos ziņojumos ir plaši pierādījumi par visiem nozīmīgu kropļojumu aspektiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(25)

Ceturtkārt, EUSMET apgalvoja, ka dempinga starpības aprēķins ir “mākslīgi uzpūsts”, jo pieprasījuma iesniedzējs ir apzināti atlasījis noteiktus laikposmus, lai aprēķinātu salikto normālo vērtību.

(26)

Pieprasījuma iesniedzēja ierosinātā metodika ir pamatota, jo tā tika balstīta uz pieprasījuma iesniedzējam pieejamajiem datiem, kas aptver dempinga aprēķināšanai izmantoto laikposmu (t. i., no 2019. gada oktobra līdz 2020. gada jūnijam). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(27)

Piektkārt, attiecībā uz dempinga turpināšanās iespējamību EUSMET norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēja sniegtie pierādījumi ir balstīti tikai uz to eksporta cenu analīzi, kas attiecās uz eksportu no Ķīnas uz Indiju, Dienvidkoreju un Japānu un kas katrā ziņā bija neprecīzas.

(28)

Komisija norādīja, ka pieprasījuma iesniedzējs ne tikai ņēma vērā Ķīnas eksporta uz citām valstīm cenas, bet arī atsaucās uz sīkāku analīzi, kas izklāstīta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījuma VI nodaļā un attiecas uz kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Šī nodaļa attiecas uz neizmantoto jaudu Ķīnā, kā arī uz Ķīnas eksporta uz ES un uz trešām valstīm apjomiem, kas arī ir svarīgi dempinga turpināšanās iespējamības noteikšanai. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzēja sniegtā informācija ir pietiekama, lai izpildītu pamatregulas 11. panta 2. punktā noteikto procedūras sākšanas juridisko standartu attiecībā uz dempinga turpināšanās iespējamību. Pieprasījuma iesniedzējs arī sniedza pamatotu salīdzinājumu starp normālo vērtību un eksporta uz trešām valstīm cenām. EUSMET ierosinātās korekcijas nebūtu novedušas pie citāda secinājuma, jo Ķīnas eksporta cenas joprojām būtu ievērojami zemākas par normālo vērtību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(29)

Sestkārt, attiecībā uz Ķīnas silīcija importa apjomu Savienībā EUSMET apgalvoja, ka laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam tas ir samazinājies straujāk nekā silīcija patēriņš Savienībā. Citiem vārdiem sakot, Ķīnas eksportētāji nevarēja Savienības ražotājiem atņemt pārdošanas vai tirgus daļu.

(30)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā esošie pierādījumi ir pietiekami, pieprasījuma iesniedzējam saprātīgi pieejami pierādījumi. Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem un Komisijas analizētajiem pierādījumiem importa apjoms no Ķīnas, kas iekļūtu Savienības tirgū, ja pasākumi netiktu noteikti, varētu palielināties, jo attiecīgajā valstī vēl ir neizmantotā jauda. Šāda apjoma ietekme uz cenām, kas, visticamāk, turpinātu būt zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, visticamāk, izraisītu kaitējuma turpināšanos Savienības ražošanas nozarei. Turklāt citu tādu faktoru pastāvēšana, kas var ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli, ne vienmēr nozīmē, ka importa no Ķīnas par dempinga cenām ietekme uz Savienības ražošanas nozari nebūtu būtiska, un tas jo īpaši labi redzams perspektīvajā analīzē, kurā galvenā uzmanība pievērsta tam, kas notiktu, ja pasākumi tiktu atcelti. Tāpēc EUSMET arguments ir jānoraida.

(31)

Septītkārt, EUSMET apgalvoja, ka cenu ietekmes analīze un cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķini pārskatīšanas pieprasījumā nav reprezentatīvi, jo tajos nav ņemtas vērā importa cenas precēm, kas bija ievestas pārstrādei. Turklāt EUSMET apgalvoja, ka cenu samazinājuma aprēķini ir nepareizi, jo i) no Ķīnas importētā alumīnija kvalitātes silīcija cenas tika salīdzinātas ar ES pārdoto visu silīcija metālu, kas ietver arī ķīmiskā izmantojuma kvalitātes silīciju, ii) importa no Ķīnas cenām nav pieskaitītas pēcimportēšanas izmaksas, iii) importam no Ķīnas netika veikta tirdzniecības līmeņa korekcija, lai gan imports uz ES tiek veikts ar tirgotāju starpniecību, savukārt ES pārdošanas apjomu parasti veido Savienības ražotāju tirgotais tiešajiem lietotājiem. Visbeidzot EUSMET apgalvoja, ka mērķa cenu samazinājuma aprēķini ir nepareizi to pašu iemeslu dēļ, kas bija saistīti ar cenu samazinājuma aprēķiniem, turklāt to pamatā bija arī mākslīgi augstas ražošanas izmaksas, kas saistītas, piemēram, ar 15 % mērķa peļņu, kura noteikta bez juridiska pamata.

(32)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtā analīze balstījās uz labākajiem tajā laikā pieprasījuma iesniedzējam pieejamajiem pierādījumiem, un Komisija uzskatīja, ka tā ir pietiekami reprezentatīva un uzticama un satur pietiekamus pierādījumus, kas pamato izmeklēšanas sākšanu.

(33)

Astotkārt, EUSMET apgalvoja, ka importam no Ķīnas nav negatīvas ietekmes uz Savienības ražošanas nozari. EUSMET apgalvoja, ka ķīmiskā izmantojuma un alumīnija kvalitātes silīcijs ir atšķirīgi ražojumi un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi galvenokārt ir saistīti ar ķīmiskās kvalitātes silīciju, savukārt imports no Ķīnas saskaņā ar parasto režīmu ir diezgan zemas kvalitātes imports, kas paredzēts sekundārā alumīnija tirgum. Tāpēc EUSMET lūdza Komisiju veikt segmentētu kaitējuma analīzi attiecībā uz ķīmiskā izmantojuma un alumīnija kvalitātes silīcija kategorijām. Šo lūgumu EUSMET atkārtoti pauda pēc informācijas izpaušanas iesniegtajās piezīmēs, taču šis arguments ir jānoraida. Šajā sakarā Komisija atsaucas uz 2.3. iedaļu, kurā ir analizēts produkta viendabīgums.

(34)

Devītkārt, EUSMET apgalvoja, ka patēriņš Savienībā laikā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās gan ciklisku iemeslu dēļ, gan saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu. Tāpēc EUSMET apgalvoja, ka imports no Ķīnas neietekmēja Savienības patēriņa samazinājumu.

(35)

Lai gan Komisija piekrita EUSMET analīzei par Savienības patēriņa attīstību, tā neuzskatīja, ka patēriņa samazinājums, kas saistīts ar citiem tirgiem, padara pieprasījumā minēto apgalvojumu nepatiesu, jo tas attiecās gan uz kaitējuma turpināšanos, gan atkārtošanos, kā rezultātā tika sākta šī termiņbeigu pārskatīšana. Tomēr, pat ja Savienības patēriņš samazinājās tādu iemeslu dēļ, kas ir neatkarīgi no importa no Ķīnas, Komisija termiņbeigu pārskatīšanā tāpat analizēs, kādas būtu sekas uz pārdošanas apjomu un tirgus daļu, ja pasākumiem ļautu beigties.

(36)

Desmitkārt, EUSMET apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma un jaudas samazināšanos nevar attiecināt uz importu no Ķīnas, bet gan uz viena Savienības ražotāja lēmumu uz laiku pārtraukt ražošanu dažās ražotnēs. Tāpat EUSMET apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanās nav saistīta ar importu no Ķīnas, kas samazinājās no 2017. gada līdz 2020. gada 3. ceturksnim, bet gan ar pieprasījuma samazināšanos un importa no trešām valstīm pieaugumu. EUSMET šajā kontekstā arī apgalvoja, ka, neraugoties uz importu no Ķīnas, Savienības pārdošanas cenas 2017.–2019. gadā saglabājās stabilas un samazinājās 2020. gada pirmajos trīs ceturkšņos, kas sakrita ar pieprasījuma pēc silīcija krišanos globālajā tirgū. Citiem vārdiem sakot, pieprasījuma samazināšanās kontekstā Savienības ražotāji nevarētu palielināt cenas neatkarīgi no Ķīnas silīcija importa. To pašu iemeslu dēļ rentabilitātes kritumu nevar attiecināt uz importu no Ķīnas.

(37)

Šiem argumentiem nevar piekrist. Komisija atgādina, ka pasākumu pastāvēšana bieži ir saistīta ar importa samazinājumu no attiecīgās valsts un ka spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bieži ir pozitīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija veic analīzi par to, kas notiktu, ja pasākumi vairs netiku piemēroti. Tāpēc tas, ka imports no Ķīnas varētu nebūt galvenais iemesls dažu kaitējuma rādītāju negatīvajai attīstībai, nevar kavēt izmeklēšanas sākšanu.

(38)

Vienpadsmitkārt, EUSMET sarakstā bija uzskaitīti daži faktori, kam, iespējams, bijusi būtiska ietekme uz Savienības ražošanas nozari un kas, pēc EUSMET domām, pārskatīšanā netika ņemti vērā vai netika pareizi interpretēti. Šie faktori ietver Savienības ražošanas nozares ražošanas stratēģiju un tās izmaksas, silīcija pieprasījuma attīstību, trešo valstu importa pieaugumu un Brexit ietekmi. EUSMET pieprasīja, lai Komisija tos pārskatīšanā izskata.

(39)

Komisija uzskatīja, ka pieprasījuma iesniedzējs pieprasījumā izskaidrojis šos faktorus pietiekami labi, lai varētu sākt termiņbeigu pārskatīšanu. Katrā ziņā Komisija ņēma vērā visus šos faktorus analīzē, kas izklāstīta šīs regulas iedaļās “Kaitējums” un “Savienības intereses”.

(40)

Divpadsmitkārt, EUSMET apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs ir pārlieku zemu novērtējis silīcija pieprasījuma perspektīvas, pārvērtējis Ķīnas ražošanas apjomu un jaudu un pārspīlējis importa no cenu ietekmi.

(41)

Tomēr EUSMET nesniedza informāciju, kas liktu apšaubīt pārskatīšanas pieprasījumā sniegtās aplēses. Tāpēc šo argumentu nevarēja pieņemt.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pieprasījumā ir sniegti pietiekami pierādījumi, lai sāktu pārskatīšanas izmeklēšanu.

(43)

Savās piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET atkārtoti apgalvoja, ka, nepievienojot jaunus argumentus vai pierādījumus, pamatregulas 2. panta 6.a punkta izmantošana ir pretrunā Antidempinga nolīgumam. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja to pašu iemeslu dēļ, kuri minēti 22.–24. apsvērumā.

(44)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(45)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(46)

Nepieteicās neviens nesaistītais importētājs.

(47)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(48)

Netika saņemta neviena atbilde.

(49)

Komisija Ķīnas valdībai (ĶV) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

(50)

Komisija nosūtīja anketas Savienības ražošanas nozarei. Turklāt anketas Savienības ražošanas nozarei, nesaistītiem importētājiem un lietotājiem tika darītas pieejamas Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē (9).

(51)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no trim Savienības ražotājiem un no trīs lietotājiem.

(52)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi atbilstīgi pamatregulas 16. pantam tika veikti šādu uzņēmumu, kas sadarbojās, telpās:

(53)

Komisija 2022. gada 17. jūnijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(54)

Komisija attiecīgā gadījumā apsvēra ieinteresēto personu sniegtās piezīmes.

(55)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kas sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas reizēs, proti, silīcijs (“pārskatāmais ražojums”), ko pašlaik klasificē ar KN kodu 2804 69 00.

(56)

Kā jau konstatēts sākotnējā izmeklēšanā un iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā, arī šajā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā apstiprinājās, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(57)

Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(58)

EUSMET apgalvoja, ka silīcijs ķīmiskiem un alumīnija lietojumiem nav viendabīgs ražojums un ka vienam no šiem gala lietojumiem paredzētais silīcijs nav aizvietojams ar otram gala lietojumam paredzēto silīciju.

(59)

Pirmkārt, EUSMET uzsvēra silīcija atšķirīgo sastāvu, tehniskās un ķīmiskās īpašības, norādot, ka silīcijs sastāv no elementārā silīcija un citiem blakuselementiem dažādā koncentrācijā un līmenī. Turklāt EUSMET paskaidroja, ka katrs no blakuselementiem rodas no silīcija pamatizejvielām vai ražošanas procesa, tāpēc, pamatojoties uz dažādām izmantotajām izejvielām, silīcijam ir noteikts ķīmiskais sastāvs, kas ir specifisks konkrētam lietojumam.

(60)

EUSMET apgalvoja, ka dažādiem lietojumiem ir nepieciešams atšķirīgs silīcija tīrības līmenis gan ķīmiskajā, gan alumīnija nozarē. Ķīmiskā izmantojuma un alumīnija kvalitātes silīcija lietotāji nevar izmantot vienu un to pašu materiālu, un tie nekonkurē par to pašu materiālu no piegādātājiem. Tāpēc pastāv ļoti maza iespēja aizstāt ķīmiskā izmantojuma kvalitātes silīciju ar alumīnija rūpniecībai piemērotu silīciju un otrādi un konkurence par tiem pārklājas ļoti maz.

(61)

EUSMET uzsvēra, ka dažādos ražojumos izmantotā silīcija cenu ietekmē pieprasītā silīcija ķīmiskais sastāvs. Proti, silīcijs, ko izmanto silīcija polimēru ražošanai, parasti ir visdārgākais, un sekundārā alumīnija kvalitātes silīcijs ir vislētākais. EUSMET apgalvoja, ka šādas cenu starpības pamatojums ir tāds, ka augstākas tīrības silīcija ražošanai nepieciešamas īpašas augstas kvalitātes izejvielas, kas arī ir dārgākas.

(62)

EUSMET arī norādīja uz atšķirībām dažādu silīcija veidu izplatīšanas kanālos. Tā kā ķīmiskās vielas lietotāji iegādājas pielāgotu silīciju saskaņā ar stingriem savu piegādātāju kvalifikācijas procesiem, viņi silīciju iepērk tieši no silīcija ražotājiem. Turklāt ķīmiskās vielas lietotāji pērk silīciju, pamatojoties uz īstermiņa/ilgtermiņa līgumiem, un nepērk to tūlītēju darījumu tirgū. Savukārt alumīnija lietotāji un parasti arī sekundārā alumīnija lietotāji pērk silīciju no tirgotājiem vai izplatītājiem, vai importētājiem. Turklāt, izņemot dažus lielus silīcija lietotājus primārā alumīnija lietotāju segmentā, lielākā daļa ar alumīniju saistīto pārdevumu ir tūlītējie pārdevumi.

(63)

Silīcijs jau kopš sākotnējās izmeklēšanas par silīcija importu no Ķīnas un arī visās turpmākajās termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanās vienmēr ir ticis uzskatīts par viendabīgu ražojumu. Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu visās pārskatīšanas izmeklēšanās Komisija piemēro to pašu metodiku, ko tā izmantojusi izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums, ja vien apstākļi nav mainījušies. Šajā gadījumā EUSMET nesniedza pierādījumus tam, ka apstākļi attiecībā uz attiecīgā ražojuma viendabīgumu kopš pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas būtu mainījušies.

(64)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET norādīja, ka iepriekšējās izmeklēšanās Komisija kaitējuma noteikšanā ir ņēmusi vērā tikai alumīnija kvalitātes silīcija metāla importu un ka tādējādi tā jau ir veikusi segmentētu analīzi. EUSMET arī piebilda, ka Komisija atzina, ka ķīmiskā izmantojuma kvalitātes silīcijs lielākoties tika importēts saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru (IPP), un tāpēc imports, kas saistīts ar šo tirgus segmentu, bija atbrīvots no maksājumiem.

(65)

Komisija vispirms norāda, ka, tā kā apstākļi nav mainījušies, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 9. punktu ir jāizmanto tā pati metodika, kas izmantota izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts maksājums (10). Iepriekšējā starpposma pārskatīšanā netika veikta segmentēta analīze (11). Komisija abus importa režīmus nošķīra tikai nolūkā noteikt cenu samazinājumu un kaitējuma novēršanas līmeni.

(66)

Kā norādīts 48. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ražotājs eksportētājs. Turklāt EUSMET dalībnieku veiktais imports veido tikai nelielu daļu no attiecīgā ražojuma kopējā importa. Līdz ar to Komisija nevarēja noteikt, cik lielu daļu no attiecīgā ražojuma kopējā importa veidoja alumīnija kvalitātes silīcijs un ķīmiskā izmantojuma kvalitātes silīcijs, vai konstatēt saikni starp izmantoto importa režīmu un importētā silīcija kvalitāti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(67)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā silīcija imports Savienībā no Ķīnas turpinājās, bet tā tirgus daļa bija mazāka nekā iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(68)

Neviens ražotājs no Ķīnas nesadarbojās izmeklēšanā. Tāpēc Komisija informēja attiecīgās valsts iestādes, ka, tā kā ražotāji nesadarbojas, Komisija attiecībā uz konstatējumiem par attiecīgās valsts ražotājiem varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija nesaņēma ne piezīmes par šo informāciju, ne arī lūgumu iejaukties uzklausīšanas amatpersonai.

(69)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz pārskatīšanas pieprasījumā ietverto informāciju, informāciju, kas pārskatīšanas izmeklēšanas gaitā iegūta no Savienības ražotājiem un lietotājiem, kuri sadarbojās, kā arī uz Eurostat tirdzniecības statistiku par importu un eksportu.

(70)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus, kas attiecībā uz Ķīnu liek domāt par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(71)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt apstiprinošus pierādījumus par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(72)

No ĶV netika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Tad Komisija informēja ĶV, ka tā izmantos pieejamos faktus pamatregulas 18. panta nozīmē, lai noteiktu, vai Ķīnā pastāv nozīmīgi kropļojumi. Komisija nesaņēma ne piezīmes par šo informāciju, ne arī lūgumu iejaukties uzklausīšanas amatpersonai.

(73)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija norādīja arī, ka, ņemot vērā pieejamos pierādījumus, tā, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu par attiecīgu reprezentatīvo valsti ir provizoriski izvēlējusies Brazīliju. Komisija arī norādīja, ka tā pārbaudīs citas iespējamas attiecīgās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(74)

2022. gada 23. februārī Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko izmanto silīcija ražošanā.

(75)

Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija atlasīja vēl vienu iespējamu attiecīgu reprezentatīvo valsti, proti, Malaiziju. Komisija no pieprasījuma iesniedzēja un EUSMET saņēma piezīmes par pirmo paziņojumu.

(76)

Komisija 2022. gada 5. aprīlī ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti paturot Malaiziju. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz pieejamo informāciju par uzņēmumu “PMB Silicon Bhd”, kas ražo silīciju reprezentatīvajā valstī.

(77)

Komisija no pieprasījuma iesniedzēja un EUSMET saņēma piezīmes par otro paziņojumu. EUSMET arī iesniedza piezīmes, atbildot uz pieprasījuma iesniedzēja piezīmēm.

(78)

Pamatregulas 2. panta 1. punktā ir noteikts: “Normālo vērtību parasti nosaka, pamatojoties uz cenām, kādas eksportētājvalstī [parastajās tirdzniecības operācijās] ir maksājuši vai maksās neatkarīgie klienti.”

(79)

Tomēr saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ja tiek konstatēts, ka “nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas eksportētājvalstī, jo minētajā valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi b) apakšpunkta nozīmē, normālo vērtību nosaka, pamatojoties tikai un vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības”, un tā “ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu” (“administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas” – “PVA izmaksas”).

(80)

Kā sīkāk paskaidrots tālāk, Komisija šajā izmeklēšanā ir secinājusi, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem un ņemot vērā ĶV un ražotāju nesadarbošanos, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(81)

Nesenajās izmeklēšanās par Ķīnas izcelsmes ferosilīciju (12) un kalcija silīciju (13) Komisija konstatēja, ka Ķīnas metalurģijas nozarē pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajās izmeklēšanās Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(82)

Komisija konstatēja, ka Ķīnā notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kas kropļo resursu sadali, neļaujot to veikt efektīvi un atbilstoši tirgus principiem (14).

(83)

Komisija arī konstatēja, ka liela uzņēmumu daļa pieder Ķīnas valdībai pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (15).

(84)

Papildus tam Komisija konstatēja, ka ĶV var ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (16).

(85)

Komisija arī konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un resursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Plānošanas sistēma Ķīnā arī nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (17).

(86)

Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši gadījumos, kad tiek saglabāti maksātnespējīgi uzņēmumi un piešķirtas zemes izmantošanas tiesības Ķīnā, rodas kropļojumi (18).

(87)

Komisija arī konstatēja algu izmaksu kropļojumus metalurģijas nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (19), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem Ķīnā (20).

(88)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par Ķīnas metalurģijas nozari, šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā.

(89)

Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot pierādījumus, kas ietverti pieprasījumā, kā arī Komisijas ziņojumā par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā (21) (“ziņojums”), kura pamatā ir dati no publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pētīta būtiska valdības iejaukšanās Ķīnas ekonomikā kopumā, kā arī konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, aptverot arī pārskatāmo ražojumu.

(90)

Komisija šos elementus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(91)

Šajā gadījumā pieprasījumā bija atsauce uz ziņojumu, jo īpaši uz 12.4.2. iedaļu par silīcija eksporta ierobežojumiem un uz iedaļām par elektroenerģijas tirgu. Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā atsaucās arī uz “AlloyConsult” ar autortiesībām aizsargātu pētījumu par valsts izraisītiem tirgus kropļojumiem Ķīnas ferosakausējumu un silīcija rūpniecībā.

(92)

Silīcija nozarē Ķīnas valdībai noteiktā apmērā ir īpašumtiesības un kontrole pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē. Tā kā neviens pārskatāmā ražojuma eksportētājs no Ķīnas nesadarbojās, nebija iespējams noteikt privātu un valstij piederošu silīcija ražotāju precīzu attiecību.

(93)

Tomēr Komisija konstatēja, ka vairāki Ķīnas silīcija ražotāji pieder valstij. Viens no tiem ir “Yunnan Nujiang International Silicon Trade Co”, kas ir “Xiamen ITG Group Corp., Ltd” (22) meitasuzņēmums. “Xiamen ITG” grupas galīgais kontrolējošais akcionārs ir Sjameņas pilsētas Valstij piederošo aktīvu uzraudzības un administrēšanas komisija (City of Xiamen State-owned Assets Supervision and Administration Commission) (23).

(94)

Tāpat “Shanghai Puyuan Foreign Economic and Trading Company” (24) (SPFC) ir meitasuzņēmums, kas pilnībā pieder “Shanghai National Nuclear Puyuan” grupai, kura, savukārt, pilnībā pieder “China National Nuclear Corporation” (CNNC), kas ir viens no Ķīnas centrālajai valdībai piederošajiem uzņēmumiem.

(95)

Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka elektroenerģijas – pārskatāmā ražojuma ražošanas galvenā faktora – nozarē ievērojama uzņēmumu daļa pieder ĶV. Kā Komisija konstatēja ziņojumā, elektroenerģijas tirgū Ķīnā valstij piederoši uzņēmumi spēcīgi iesaistās dažādos piegādes ķēdes posmos, piemēram, viss pārvades tīkls pieder diviem valstij piederošiem uzņēmumiem, un tāpat arī liela elektroenerģijas ražošanas uzņēmumu daļa pieder valstij.

(96)

Attiecībā uz ĶV spēju ietekmēt cenas un izmaksas, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka pastāv personiska saikne starp Ķīnas Komunistisko partiju (ĶKP) un uzņēmumiem, kas ražo pārskatāmo ražojumu, kā arī ir organizatoriskas korporatīvas iezīmes, kas ļauj ĶKP ietekmēt uzņēmumu darbību.

(97)

“ITG Xiamen” grupā ĶKP komiteja uzņēmuma organizatoriskajā līmenī ieņem augstāko vietu, kas ir līdzvērtīga valdei un uzraudzības padomei un ir augstāka par augstāko vadību (25).

(98)

Turklāt uzņēmumā SPFC“Shanghai National Nuclear Puyuan” grupas valdes priekšsēdētājs vienlaikus ieņem partijas komitejas sekretāra amatu, bet uzņēmuma ģenerāldirektors vienlaikus ir partijas komitejas sekretāra vietnieks (26).

(99)

Papildus tam izmeklēšanā tika konstatēts, ka gan valsts, gan privāti uzņēmumi silīcija nozarē tiek arī politiski uzraudzīti un saņem politiskas norādes. Tāpat kā jebkurā citā nozarē Ķīnā, šiem ražotājiem ir jāorganizē partijas saliedēšanas pasākumi un jāuztur ciešas saiknes ar ĶKP un tās ideoloģiju. Turpmāk sniegtais piemērs atspoguļo minēto tendenci, proti, ĶV augošo iejaukšanos arī silīcija nozarē.

(100)

“ITG Xiamen” grupa savā tīmekļa vietnē apraksta apjomīgus partijas saliedēšanas pasākumus. Atsaucoties uz ĶKP izpētes grupas 2022. gada februāra sanāksmi, uzņēmums uzsver, ka “ir stingri jānodrošina speciālās ekonomiskās zonas veidošanas pareizais virziens, jānodrošina partijas virsvadība pār “China International Trade Holding” grupu, jāturpina padziļināt visaptverošo un stingro partijas pārvaldību, jāiet pa sociālisma ceļu, ievērojot Ķīnas īpatnības, un nelokāmi jāseko ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina noteiktajam virzienam uz priekšu” (27).

(101)

Lojalitātes paušana ĶKP vadībai neattiecas tikai uz pēdējo laika posmu, bet arī uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kā redzams, piemēram, SPFC tīmekļa vietnē, kurā aprakstīti 2020. gada 17. novembrī notikušās grupas Partijas komitejas sanāksmes secinājumi: “[M]ums ir jāstiprina ideoloģiskais saturs, jāvairo atpazīstamība, aktīva domāšana, pašdisciplīna un pašpārbaude, jāpiešķir nozīme mācībām, jāpadziļina izpratne, pastiprināti jāpēta un jāīsteno Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Centrālās komitejas piektās plenārsēdes gars (..). Ķīnas Komunistiskās partijas 19. Centrālās komitejas piektajā plenārsēdē tika noteikts, ka ekonomikas attīstības uzmanības centrā vajadzētu būt reālajai ekonomikai un būtu jāpieliek pūles, lai paaugstinātu rūpniecības ķēdes un piegādes ķēdes modernizācijas līmeni, paātrinātu modernas rūpniecības sistēmas attīstību (..). [I]r nepieciešams pētīt un īstenot ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina svarīgo runu garu un ĶKP 19. Centrālās komitejas piektās plenārsēdes garu (..) ar augstu politiskās apziņas, ideoloģiskās un rīcības apziņas līmeni; saskaņā ar partijas Centrālās komitejas, grupas uzņēmuma un CNNC Puyuan integrētu darbību, lai nodrošinātu īstenošanu uz vietas, ir nepieciešams pilnībā integrēt partijas 19. Centrālās komitejas piektās plenārsēdes garu (..). CNNC piegādes ķēdes vadības komandas locekļi, vidējā līmeņa kadri un dažādu nozaru pārstāvji piedalījās šajā paplašinātā izpētes sanāksmē.” (28)

(102)

Turklāt saskaņā ar Silīcija rūpniecības asociācijas – Ķīnas Krāsaino metālu rūpniecības asociācijas atzara – iekšējās kārtības noteikumiem (29) asociācija par savu pamatvirzienu uzskata ĶKP pamatvirzienu (30). Turklāt, lai ieņemtu asociācijas prezidenta, viceprezidenta vai ģenerālsekretāra amatu, personai ir jāievēro partijas nostāja, principi un politika un jābūt labam politiskajam profilam (31).

(103)

Turklāt tika konstatēts, ka silīcija nozarē tiek īstenota diskriminējoša politika, kas ir labvēlīga pret vietējiem ražotājiem vai citādi ietekmē tirgu pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē. Silīcijam ir būtiska nozīme alumīnija, kā arī pusvadītāju ražošanā (kur pārskatāmais ražojums tiek izmantots par resursu), kas, savukārt, silīcija nozari ļauj uzskatīt par vienu no stratēģiskajām jaunajām nozarēm (32), kurām tiek piemērota dažādu veidu atbalsta politika.

(104)

Valsts iejaucas arī silīcija ražošanā izmantoto resursu tirgos, jo īpaši elektroenerģijas tirgos. Elektroenerģija ir viens no galvenajiem resursiem silīcija ražošanā, taču elektroenerģijas cenas Ķīnā nav balstītas uz tirgu, un tās ietekmē arī ievērojami kropļojumi (ko rada centralizēta cenu noteikšana, cenu diferenciācija un tiešais elektroenerģijas iepirkums), kā secināts ziņojumā (33).

(105)

Lai gan Ķīnas enerģijas tirgū ir ieviestas vairākas izmaiņas un reformas, dažas ar energosistēmu saistītas cenas joprojām nebalstās uz tirgu. Valdība atzīst, ka cenas joprojām lielā mērā kontrolē valsts: “Pašreiz elektroenerģijas cenu noteikšanā par pamatu joprojām tiek izmantotas valdības cenas. Cenu korekcijas bieži atpaliek no izmaksu izmaiņām, un ir grūti savlaicīgi un pamatoti atspoguļot elektroenerģijas izmantošanas izmaksas (..). Vēl nav izveidots efektīvs konkurences mehānisms elektroenerģijas pārdošanai, tirgus darījumi starp elektroenerģijas ražošanas uzņēmumiem un lietotājiem ir ierobežoti, un resursu piešķiršanā ir grūti dot tirgum izšķirīgu lomu.” (34)

(106)

Šis valsts radītais tirgus vājums veicina turpmākus centienus pārvaldīt tirgu, un to atspoguļo vairāki turpmāki administratīvie dokumenti. Piemēram, 2020. gada novembrī Nacionālās attīstības un reformu komisija (NDRC) izdeva Paziņojumu par vidēja termiņa līdz ilgtermiņa 2021. gada elektroenerģijas līgumu parakstīšanas veicināšanu (35).

(107)

Dokuments nosaka, ka “vietējo pašvaldību kompetentajiem departamentiem (..) jācenšas nodrošināt, lai līgumā paredzētais elektroenerģijas apjoms nebūtu mazāks par 80 % no vidējā apjoma pēdējo trīs gadu laikā,” un attiecībā uz cenu noteikšanu tas nosaka, ka “jāveido novirzes norēķinu mehānisms (..) vietējos tirgus noteikumos, lai tiktu galā ar novirzēm starp līgumā noteikto elektroenerģijas apjomu un faktisko īstenošanu,” un “[j]āuzlabo vidēja termiņa un ilgtermiņa darījumu cenu mehānisms. Visām apdzīvotajām vietām stingri jāievieš valdības apstiprinātās elektroenerģijas pārvades un sadales cenas”.

(108)

Paziņojumā ir ietverti arī konkrēti noteikumi par īstenošanu, it sevišķi par līgumu parakstīšanas virzības izsekošanas mehānisma izveidi vai līgumu uzraudzības, izpaušanas un izpildes stiprināšanu (36).

(109)

Turklāt 2021. gada janvārī Valsts padome izdeva NDRC Atzinumu par pilsētas ūdens, elektroenerģijas un siltumenerģijas apgādes cenu standartizēšanu, lai veicinātu nozares kvalitatīvu attīstību (37). Paziņojumā ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz valdības īstenotu cenu noteikšanu: “(..) Projektiem, uz ko attiecas valdības īstenota cenu noteikšana vai valdības norādījumiem atbilstošas cenas, ir saprātīgi jānosaka izmaksu sastāvs, jāstiprina izmaksu uzraudzība un pārskatīšana, jāuzlabo cenu veidošanas mehānisms un zinātniski jānosaka cenu līmenis. (..)”

(110)

Runājot par galvenajiem mērķiem, paziņojumā ir konkrēta atsauce uz valdības ieguldījuma mehānismu saistībā ar cenu noteikšanu, kā arī cenu noteikšanas metožu diferencēšanu atkarībā no nozares: “Līdz 2025. gadam jāpanāk skaidri rezultāti maksu precizēšanā un standartizēšanā ūdensapgādes, energoapgādes, gāzes un apkures nozarē. Jāizveido pamats zinātniskam, standartizētam un pārredzamam cenu veidošanas mehānismam un jāturpina uzlabot valdības ieguldījuma mehānisms. Būtiski jāuzlabo cenu noteikšanas metodes, ko piemēro saistītajām nozarēm, izmaksu uzraudzības un pārskatīšanas metodes, cenu režīms un standarta visaptverošs pakalpojumu klāsts, kā arī ūdens, elektroenerģijas, apkures un citu produktu un pakalpojumu piegādes kvalitāte un efektivitāte.”

(111)

Ogles ir vēl viena izejviela, ar kuru ražo pārskatāmo ražojumu. Kā konstatēts ziņojumā, ogļu tirgus Ķīnā ir izkropļots, jo īpaši subsidēšanas (38) un ogļu ieguves pārvaldības un kontroles dēļ (39).

(112)

Nesenajā kalcija silīcija izmeklēšanā tika konstatēti vēl citi veidi, kā valsts iejaucas ogļu tirgū. 2021. gada maijā Valsts enerģētikas pārvalde (VEP) un NDRC kopīgi izdeva Paziņojumu par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz ogļu raktuvju ražošanas jaudu un apstiprināšanas kritērijiem, lai regulētu ogļu raktuvju jaudu un liktu ievērot attiecīgus ierobežojumus, kas aprēķināti, balstoties uz paziņojumu (40). 2020. gada decembrī NDRC izdeva Paziņojumu par vidēja termiņa un ilgtermiņa ogļu līgumu parakstīšanas un izpildes nodrošināšanu 2021. gadā (41).

(113)

Paziņojumā ir nepārprotami uzsvērts mērķis palielināt valsts ietekmi un uzraudzību līgumu slēgšanas procesā: “Palielināt valdības nozīmi, koncentrēt uzmanību uz sistēmas izveides stiprināšanu, uzlabot darījumu noteikumus, stiprināt kredītu uzraudzību un virzīt attiecīgās puses, lai vairotu informētību par vispārējo situāciju, mudinātu uzņemties sociālo atbildību, standartizētu līgumu izpildi un nodrošinātu ogļu tirgus netraucētu darbību.”

(114)

Paziņojumā ir arī uzdots “[s]tiprināt nozares pašdisciplīnu. Visas attiecīgās nozares apvienības ar saviem vadošajiem norādījumiem palīdz uzņēmumiem stiprināt pašdisciplīnu, pienācīgi īstenot vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu prasības un neizmantot tirgus piedāvājuma un pieprasījuma situāciju un nozares izdevīgo stāvokli, lai parakstītu līgumus ar nevienādiem nosacījumiem. Lieliem uzņēmumiem ir jākalpo par paraugu, pašiem jāregulē līgumu parakstīšana, labāk jāapzinās saistību izpilde, pašiem pēc savas ierosmes jāuzņemas sociālā atbildība par piegādes un stabilu cenu nodrošināšanu un jāveicina netraucēta ogļu tirgus darbība valsts līmenī”.

(115)

It sevišķi ir jāatzīmē skaidrais norādījums līgumu parakstīšanā neizmantot piedāvājuma un pieprasījuma situāciju tirgū. NDRC 2021. gada aprīlī izdeva papildu Paziņojumu par 2021. gada vidēja termiņa un ilgtermiņa līgumu ogļu jomā uzraudzības un pārvaldības nodrošināšanu, kura mērķis ir labāk pārraudzīt pārdošanas līgumu atbilstību un nodrošināt ogļu piegādi (it sevišķi pamatojoties uz iepriekš minētā paziņojuma Nr. 902 noteikumiem). Uz minētā pamata attiecīgajām pusēm būtu it sevišķi jānodrošina, lai mēneša atbilstības rādītājs ir vismaz 80 % un ceturkšņa un gada atbilstības rādītājs ir vismaz 90 % (42).

(116)

Valsts iejaukšanās ogļu tirgū ir redzama arī nesenajā lēmumā par vēl vienu gadu pagarināt slēgtu ogļu raktuvju izmēģinājuma darbības laiku, lai palielinātu izlaidi un piedāvājumu nolūkā kompensēt izejvielu cenu pieaugumu (pēc tam, kad raktuvju darbība tika iepriekš apturēta) (43).

(117)

Kā parāda iepriekš minētie piemēri, ĶV pārvalda silīcija nozares attīstību ar plašu politikas instrumentu un norādījumu kopumu un kontrolē gandrīz ikvienu nozares darbības aspektu. Šie valdības norādījumi un iejaukšanās attiecas arī uz galvenajiem resursiem, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā.

(118)

Šajā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka bankrota un īpašuma tiesību aktu diskriminējošā piemērošana vai neatbilstīgā izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē metalurģijas nozarē neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(119)

Metalurģijas nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galveno resursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai resursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati Ķīnas darba tiesību sistēma).

(120)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz metalurģijas nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(121)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka pārskatāmā ražojuma ražošanai ir vajadzīgi vairāku veidu resursi. Kad pārskatāmā ražojuma ražotāji tos iegādājas vai slēdz līgumus par tiem, cenas, ko viņi maksā (un kas tiek reģistrētas kā viņu izmaksas), ir pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar resursu piegādātāju izmantoto darbaspēku; tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē; turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(122)

Rezultātā ne tikai nav pareizi izmantot pārskatāmā ražojuma iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas resursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta ziņojuma I un II daļā.

(123)

Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā Ķīnā. Tas nozīmē, ka, piemēram, resursi, kas paši ir ražoti Ķīnā, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz resursu resursiem un tā tālāk.

(124)

Ne ĶV, ne ražotāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(125)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā gadījumā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas.

(127)

Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(128)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(129)

Komisija ir publicējusi divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, kas izmantoti normālās vērtības noteikšanai. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz piezīmēm, kas saņemtas no ieinteresētajām personām par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem.

(130)

Komisija pirmajā paziņojumā norādīja, ka saskaņā ar Pasaules Bankas datiem Brazīlija un Malaizija ir silīcija ražotājvalstis ar Ķīnai līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni. Abas šīs valstis Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, klasificē kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, un par tām zināms, ka tajās notiek līdzīgā ražojuma ražošana.

(131)

Neviena ieinteresētā persona nenosauca citas iespējamas reprezentatīvas valstis.

(132)

Komisija pirmajā paziņojumā norādīja, ka pieprasījuma iesniedzēja norādītais silīcija ražotājs Brazīlijā, “RIMA Industrial”, 2020. kalendārajā gadā nestrādāja ar peļņu un ka šajā posmā nav identificēti citi Brazīlijas ražotāji.

(133)

EUSMET norādītais silīcija ražotājs Malaizijā, “PMB Silicon Bhd”, 2020. kalendārajā gadā strādāja ar peļņu. Pamatojoties uz to, Komisija pirmajā paziņojumā uzskatīja, ka Malaizija varētu būt piemērota reprezentatīvā valsts.

(134)

Pēc pirmā paziņojuma publicēšanas pieprasījuma iesniedzējs iesniedza Brazīlijā strādājošo silīcija ražotāju sarakstu, norādot publisku finanšu datu pieejamību par katru šo ražotāju.

(135)

Pieprasījuma iesniedzēja sarakstā bija norādīts viens silīcija ražotājs Brazīlijā, uzņēmums “MinasLigas”, kas 2020. gadā strādāja ar peļņu.

(136)

Tāpēc Komisijai bija divi rentabli silīcija ražotāji, viens Malaizijā un viens Brazīlijā.

(137)

Otrajā paziņojumā Komisija salīdzināja Malaizijas un Brazīlijas pieejamos datus par ražošanas faktoriem. Komisija secināja, ka Malaizijai ir reprezentatīvāka datu kopa par ražošanas faktoriem, jo Brazīlijā netika importētas vidēju pelnu daudzumu saturošas ogles un tikai nedaudz tika importēts kvarcs un koksnes šķelda, kuru cena turklāt bija nereprezentatīva.

(138)

Tāpēc Komisija ar otro paziņojumu informēja ieinteresētās personas, ka tā atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam plāno izmantot Malaiziju par attiecīgu reprezentatīvo valsti un uzņēmumu “PMB Silicon Bhd”, lai iegūtu neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības normālās vērtības aprēķināšanai.

(139)

Ieinteresētās personas tika aicinātas sniegt piezīmes, vai būtu atbilstīgi par reprezentatīvo valsti izmantot Malaiziju un par ražotāju reprezentatīvajā valstī – uzņēmumu “PMB Silicon Bhd”.

(140)

Piezīmes par otro paziņojumu tika saņemtas no EUSMET, kas atbalstīja Komisijas lēmumu izmantot Malaiziju, kā arī no pieprasījuma iesniedzēja, kurš turpināja apgalvot, ka par attiecīgu reprezentatīvu valsti būtu jāuzskata Brazīlija.

(141)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja Malaizijas kā reprezentatīvas valsts izmantošanu, pamatojoties uz uzņēmuma “PMB Silicon Bhd” finanšu datiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka uzņēmums 2020. gadā strādājis ar zaudējumiem, bet nesniedza nekādus pierādījumus šim apgalvojumam.

(142)

EUSMET savā 2022. gada 1. aprīļa iesniegumā uzrādīja vietēji publicētus pārskatus par “PMB Silicon Bhd”, kas liecina, ka 2020. gadā uzņēmums strādājis ar peļņu. Tāpēc šis Euroalliages arguments tiek noraidīts.

(143)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apstrīdēja dažu publiski pieejamo Malaizijas datu reprezentativitāti attiecībā uz blakusproduktiem un atkārtoti pieprasīja, lai Komisija atbilstošos gadījumos par šiem faktoriem izmanto Brazīlijas datus, bet neatbilstošos gadījumos izmanto datus no citām valstīm.

(144)

Tāpēc Komisija pārskatīja Malaizijas datus, ņemot vērā gan pieprasījuma iesniedzēja, gan EUSMET piezīmes par šiem datiem. Komisija secināja, ka Malaizijas dati par ražošanas faktoriem ir ticami. Komisija arī norādīja, ka, tā kā normālās vērtības aprēķinos tiktu izmantota procentuālā daļa, lai aprēķinātu blakusproduktu ienākumus, otrajā paziņojumā izmantotās atsauces vērtības attiecībā uz blakusproduktiem vairs netiktu izmantotas.

(145)

Turklāt Komisija norāda, ka attiecībā uz Brazīliju pieprasījuma iesniedzējs atzina, ka daži dati nav piemēroti un ka būtu jāizmanto citi avoti. Tāpēc Komisija šo pieprasījuma iesniedzēja argumentu noraidīja.

(146)

Pēc otrā paziņojuma izdošanas Komisija konstatēja, ka datu izguvē no GTA par koksnes šķeldas importu Malaizijā ir radusies kļūda. Dati tika izgūti EUR, nevis CNY valūtā, un tāpēc cena par tonnu bija nepareiza. Tomēr analīzē faktiskā cena CNY par tonnu ievērojami pārsniedza Savienības ražošanas nozares samaksāto cenu un ievērojami pārsniedza arī vidējo eksporta cenu par tonnu GTA datos par visām valstīm.

(147)

Tā kā koksnes šķeldas cenas tika uzskatītas par nereprezentatīvām un tā kā nebija pieejamas neizkropļotas starptautiskas koksnes šķeldas cenas, Komisija konstatēja, ka vidējā importa cena Eiropas Savienībā CNY valūtā par tonnu ir piemērota atsauces vērtība šai izejvielai.

(148)

Pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja arī izmantotos datu avotus par elektroenerģijas un darbaspēka izmaksām, uzskatot tos par “novecojušiem” (angļu val.: “obsolete”) (46).

(149)

Komisija vēlreiz pārbaudīja šos avotus un attiecībā uz elektroenerģiju konstatēja, ka otrajā paziņojumā norādītie tarifi joprojām ir spēkā. Tomēr otrajā paziņojumā norādītais darbaspēka izmaksu avots attiecas uz 2016. gadu. Tāpēc Komisija centās iegūt nesenākus datus un par piemērotu datu avotu atzina Malaizijas Statistikas departamenta sagatavoto darbaspēka izmaksu statistiku, kas izklāstīta 2021. gada jūlijā publicētajā “2020. gada algu izpētes ziņojumā” (47).

(150)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, tika konstatēts, ka Malaizija ir vienīgā pieejamā attiecīgā reprezentatīvā valsts, nebija vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(151)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Malaizija atbilst kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, un tāpēc to var uzskatīt par attiecīgu reprezentatīvo valsti.

(152)

Komisija pirmajā paziņojumā uzskaitīja ražošanas faktorus, kā izejvielas, enerģiju un darbaspēku, ko izmanto pārskatāmā ražojuma ražošanā, un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes un piedāvāt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotu katra minētajā paziņojumā norādītā ražošanas faktora vērtību.

(153)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka, lai aprēķinātu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā izmantos GTA, lai noteiktu neizkropļotās izmaksas lielākajai daļai ražošanas faktoru, jo īpaši izejvielām. Turklāt Komisija norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka (48) un enerģijas (49) izmaksu noteikšanai tā izmantos Malaizijas oficiālos datus.

(154)

Ņemot vērā visu pārskatīšanas pieprasījumā iekļauto informāciju un pieprasījuma iesniedzēja un ieinteresēto personu pēc tam sniegto informāciju, ir noteikti turpmāk norādītie ražošanas faktori un to avoti, kas tiks ņemti vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Silīcija ražošanas faktori

(155)

Silīciju ražo iegremdētā elektriskā loka krāsnīs, karbotermiski reducējot kvarcu (silīcija dioksīdu) dažāda veida oglekļa reducētāju klātbūtnē, piemēram, izmantojot ogles un koksnes šķeldu.

(156)

Lai noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz reprezentatīvās valsts ražotāja rūpnīcas vārtiem, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu reprezentatīvajā valstī.

(157)

Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (50) 1. pielikumā minētās valstis, kas nav PTO dalībvalstis.

(158)

Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no Ķīnas, jo, kā tā secinājusi, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(159)

Pārējos datus par importu no citām valstīm, izņemot Ķīnu, uzskatīja par reprezentatīviem attiecībā uz visiem resursiem, izņemot koksnes šķeldu. Kā minēts 146. apsvērumā, koksnes šķeldas importa cena Malaizijā netika uzskatīta par reprezentatīvu un tāpēc tika izmantoti dati par importu uz Eiropas Savienību.

(160)

Ar vairākiem no ražošanas faktoriem saistītās faktiskās izmaksas, kas radās ražotājiem no Savienības, veidoja nenozīmīgu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(161)

Tā kā tiem izmantotā vērtība ievērojami neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota un tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nesniedza nekādus datus, Komisija nolēma iekļaut šīs izmaksas palīgmateriālu izmaksu kategorijā. Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(162)

Attiecībā uz blakusproduktiem Komisija aprēķināja Savienības ražošanas nozares paziņoto ienākumu no blakusproduktiem procentuālo daļu attiecībā pret kopējām ražošanas izmaksām un atskaitīja šo procentuālo daļu no pārrēķinātajām ražošanas izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās atsauces vērtības attiecīgajā reprezentatīvajā valstī.

(163)

Parasti pie minētajām importa cenām būtu jāpieskaita arī iekšzemes transporta cenas. Tomēr, ņemot vērā, ka šīs termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanas galvenais mērķis ir konstatēt, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā dempings ir turpinājies vai varētu atkārtoties, nevis noteikt precīzu tā apmēru, Komisija nolēma, ka nav nepieciešamas korekcijas attiecībā uz iekšzemes transportu. Šādas korekcijas tikai palielinātu normālo vērtību un līdz ar to dempinga starpību.

(164)

Darbaspēka izmaksas Malaizijā publicē Malaizijas valdības Statistikas departaments (51), un šo avotu izmantoja, lai noteiktu algas Malaizijā, proti, izmantoja informāciju, kas publicēta par aritmētiskām vidējām darbaspēka izmaksām uz vienu darbinieku ražošanas nozarē 2020. gadā. Saskaņā ar Statistikas departamenta sniegto informāciju darbaspēka izmaksas bija 2 542 MYR mēnesī. Pieņemot, ka tiek strādātas vidēji 186 darba stundas mēnesī, Komisija aprēķināja, ka aritmētiskā vidējā alga ir 13,67 MYR stundā.

(165)

Malaizijā elektroenerģijas cenas uzņēmumiem (rūpnieciskajiem lietotājiem) publicē elektroenerģijas uzņēmums “Tenaga Nasional Berhad” (TNB) (52). Jaunākie tarifi tika publicēti 2014. gada 1. janvārī un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tika piemēroti. Lai noteiktu elektroenerģijas izmaksas par kWh, Komisija izmantoja TNB rūpnieciskās elektroenerģijas tarifus patēriņa diapazonā “Tarifs E2 – vidsprieguma maksimumslodzes/minimumslodzes rūpnieciskais tarifs”.

(166)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teikts, ka “[s]aliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Turklāt, lai aptvertu izmaksas, kuras nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, ir jānosaka izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtība.

(167)

Lai noteiktu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību, ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja pieejamos faktus. Tāpēc, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja datiem, Komisija noteica izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecību pret kopējām izgatavošanas un darbaspēka izmaksām. Pēc tam šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajai izgatavošanas izmaksu vērtībai, lai iegūtu neizkropļotu izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu vērtību.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību ražotāja cenas līmenī pa ražojuma veidiem.

(169)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja informāciju, ko pārskatīšanas pieprasījumā par katra faktora (materiālu un darbaspēka) izmantošanu silīcija ražošanai bija sniedzis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija reizināja patēriņa līmeni ar iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām vienības izmaksām Malaizijā.

(170)

Pēc neizkropļotu izgatavošanas izmaksu noteikšanas Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu, kā norādīts iepriekš. Izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem datiem. PVA izmaksas un peļņa tika noteikta, pamatojoties uz “PMB Silicon Bhd” finanšu pārskatiem par 2020. gadu, kas iekļauti revidētajos uzņēmuma pārskatos (53).

(171)

Komisija izmantoja šādu procentuālo daļu, lai aprēķinātu normālo vērtību no neizkropļotām izgatavošanas izmaksām:

(172)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību ražotāja cenas līmenī.

(173)

Pēc informācijas izpaušanas EUSMET iesniedza piezīmes par ienākumu no blakusproduktiem aprēķināšanai izmantoto metodiku, kuras pamatā bija ražošanas izmaksu procentuālā daļa, nevis izgatavošanas izmaksu procentuālā daļa.

(174)

Ņemot vērā to, ka neviens Ķīnas ražotājs nesadarbojās, šajā gadījumā izmantotā metodika ir piemērota, un tāpēc normālās vērtības aprēķins tika balstīts uz patēriņa datu formātu, kas saņemts no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un kur ienākumi no blakusproduktiem bija izteikti kā ražošanas izmaksu procentuāla daļa.

(175)

EUSMET iesniegtajās simulācijās izmantotā normālā vērtība ir indeksēta no 122,87 uz 119,92, proti, samazināta par nedaudz mazāk nekā 3 procentpunktiem. Komisija neuzskata, ka šīs nelielās atšķirības dēļ būtu jāmaina no Savienības ražošanas nozares saņemtie patēriņa dati, kur ienākumi no blakusproduktiem ir izteikti kā ražošanas izmaksu procentuāla daļa.

(176)

Jebkurā gadījumā normālās vērtības aprēķina mērķis termiņbeigu pārskatīšanā ir noteikt, vai dempings turpinās, un neatkarīgi no EUSMET ierosinātās metodikas ienākumiem no blakusproduktiem aprēķināšanai, konstatējums par dempinga turpināšanos nemainītos.

(177)

Tomēr, attiecībā uz EUSMET apgalvojumiem par dempinga aprēķiniem, Komisija norādīja, ka aprēķinos bija kļūda (ienākumi no blakusproduktiem nebija atskaitīti no ražošanas izmaksām) un tāpēc noteiktā normālā vērtība bija pārāk augsta. Tā tika labota un paziņota ieinteresētajām personām. Piezīmes netika saņemtas.

(178)

EUSMET arī lūdza sīkāku informāciju par normālās vērtības aprēķinu un jo īpaši par normālās vērtības aprēķināšanā izmantotajiem datiem attiecībā iz ražošanas faktoru daudzumu.

(179)

Komisija 2022. gada 17. jūnijā informāciju par atsauces vērtībām un ražošanas faktoriem iekļāva atklātajos lietas materiālos (54), kas tika pievienoti Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā nosūtītajai verbālnotai.

(180)

Komisija ražošanas faktoru daudzumus, ko izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmanto, lai izgatavotu vienu tonnu silīcija, neizpauda nevienai ieinteresētajai personai, jo tā ir konfidenciāla komercinformācija.

(181)

Normālās vērtības aprēķināšanā izmantotā metodika visām ieinteresētajām personām ir skaidri izskaidrota informācijas izpaušanas dokumentā, un tā ir aprakstīta 168.–172. apsvērumā.

(182)

Tā kā ražotāji no Ķīnas nesadarbojās, eksporta cenu noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem par CIF cenu, kas koriģēti līdz ražotāja cenas līmenim, atņemot 5 % kā aplēsi par (jūras) kravas un apdrošināšanas izmaksām un iekšzemes transporta izmaksām, pamatojoties uz iepriekšējo gadījumu datiem.

(183)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu noteikto salikto normālo vērtību Komisija salīdzināja ar ražotāja cenas līmenī noteikto eksporta cenu, kas noteikta, kā aprakstīts iepriekš.

(184)

Komisija nekoriģēja normālo vērtību vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 10. punktā, jo abas cenas jau bija ražotāja līmenī.

(185)

Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, Komisija aprēķināja, ka dempinga starpība ir 26,9 %.

(186)

Tāpēc Komisija secināja, ka dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir turpinājies.

(187)

Pēc tam, kad tika konstatēts dempings pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu izskatīja, kāda būtu dempinga turpināšanās iespējamība, ja pasākumi tiktu atcelti. Tika analizēti šādi papildu elementi:

(188)

Pārskatīšanas pieprasījumā tika lēsts, ka ražošanas jauda Ķīnā ir no 6 līdz 8 miljoniem tonnu gadā, turklāt tika norādīts, ka tiek plaši pieņemts, ka ražošanas jauda Ķīnā ir lielāka nekā kopējais patēriņš pasaulē. Pieprasījuma iesniedzējs lēsa, ka Ķīna 2020. gadā izmantoja 20 % līdz 40 % no tai pieejamās jaudas. Pieprasījumā arī norādīts, ka 2014. gadā ražošanas jauda Ķīnā bija no 3 līdz 5 miljoniem tonnu gadā, kas liecina, ka pēdējos gados ražošanas jauda Ķīnā ir ievērojami palielinājusies.

(189)

Pat tad, ja izmantotu piesardzīgu pieeju, pieņemot, ka ražošanas jauda ir 6 miljoni tonnu un tā tiek izmantota 40 % apmērā, ĶTR neizmantotā jauda būtu aptuveni 3,6 miljoni tonnu. Tas ir apmēram septiņas reizes vairāk nekā viss Savienības patēriņš.

(190)

Arī iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā Komisija konstatēja, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, un secināja, ka šo neizmantoto jaudu patiešām varētu izmantot, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi izbeigtos (55). Nav saņemti pierādījumi, kas liktu apšaubīt šo secinājumu.

(191)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET apstrīdēja pārskatīšanas pieprasījumā norādīto neizmantotās ražošanas jaudas apjomu Ķīnā. EUSMET atkārtoti pieprasīja, lai pieprasījuma iesniedzējs atklāj pārskatīšanas pieprasījumā minētā “AlloyConsult” ziņojuma saturu. Komisija norāda, ka šis ziņojums ir aizsargāts ar autortiesībām un ka pārskatīšanas pieprasījuma atklātajā versijā ir sniegts pietiekams ziņojumā izdarīto konstatējumu kopsavilkums.

(192)

Tā vietā EUSMET atsaucās uz CRU 2021. gada aprīļa ziņojumu, kas liecina, ka nominālā jauda Ķīnā ir 5 miljoni tonnu gadā, bet “operatīvā jauda” – 4 miljoni tonnu gadā.

(193)

EUSMET apstrīdēja arī jaudas izmantojumu 20–40 % apmērā, kas balstīts uz pārskatīšanas pieprasījumā norādīto aplēsto jaudu 6 miljoni tonnu un ražošanas apjomu 2 miljoni tonnu.

(194)

EUSMET nesniedza aplēses par silīcija ražošanas apjomu Ķīnā 2020. gadā. Izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā norādīto aplēsto ražošanas apjomu 2 miljoni tonnu un CRU aplēsto jaudu 4 miljoni tonnu, šie dati liecinātu par jaudas izmantojumu 50 % apmērā, un aplēstā jauda, ko varētu izmantot eksportam uz Savienības tirgu, būtu 2 miljoni tonnu.

(195)

Tāpēc Komisijas konstatējumi par to, ka Ķīnā pastāv ievērojama neizmantotā jauda, kura gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, patiešām varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, paliek nemainīgi.

(196)

EUSMET arī norādīja, ka 2021. gada 10. augustā iesniegtajā informācijā tie sniedza pierādījumus, ka Ķīnā pieaug pieprasījums pēc silīcija un tāpēc nākotnē šis pieprasījums tiktu apmierināts, izmantojot neizmantoto jaudu Ķīnā, kā rezultātā samazinātos silīcija daudzums, ar ko varētu apgādāt Savienības tirgu.

(197)

EUSMET2021. gada 10. augustā iesniegtajā informācijā ir norādīts, ka “saskaņā ar CRU pieprasījums pēc silīcija metāla Ķīnā turpmākajos gados pieaugs ļoti ātrā tempā”. Norādītā atsauce ir ziņojums “CRU Silicon Metal Market Outlook, April 2021”.

(198)

EUSMET neiesniedza CRU prognozes par 2021. gada aprīli kopsavilkumu, jo ziņojums bija aizsargāts ar autortiesībām.

(199)

Pašlaik visi Komisijai iesniegtie pierādījumi liecina, ka pašreiz Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, ko nesedz pašreizējais pieprasījumā Ķīnā. Pat ja piepildīsies CRU ziņojumā prognozētais, ka “pieprasījums pēc silīcija metāla Ķīnā pieaugs”, nav pierādījumu, ka šis pieaugums aptvertu visu neizmantoto operatīvo jaudu Ķīnā, nemaz nerunājot par nominālo jaudu.

(200)

Tāpēc CRU ziņojumā sniegtās prognozes nemaina mūsu secinājumus par to, ka Ķīnā joprojām ir neizmantotā jauda, kas gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu apgādāt Eiropas Savienību.

(201)

Tā kā imports uz Savienību turpinās, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, tas liecina, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs un, ja pasākumiem ļautu beigties, imports par dempinga cenām turpinātos.

(202)

Komisija arī norāda, ka joprojām ir spēkā pasākumi pret pasākumu apiešanu attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas un Taivānas (56). Šie centieni apiet spēkā esošos pasākumus norāda uz to, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem.

(203)

Apvienotā Karaliste bija otrais lielākais silīcija patērētājs Savienībā. Lai gan Savienības tirgu ir ietekmējusi Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības, Savienība joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas eksportētājiem. To var secināt tāpēc, ka silīcija imports no Ķīnas uz pārējo Savienības tirgu turpinās, kā minēts iepriekš.

(204)

Komisija arī pārbaudīja, vai Savienības tirgus ir pievilcīgs cenu līmeņa ziņā.

(205)

Pirmkārt, kā izklāstīts turpmāk iedaļā par kaitējumu un cenu samazinājumu, izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa no Ķīnas cenas, ieskaitot antidempinga maksājumus, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija zemākas par Savienības ražotāju cenām par 9,2 %. Bez antidempinga maksājumiem cenu samazinājums būtu 14,6 %.

(206)

Otrkārt, Komisija analizēja 2020. gada cenas eksportam no Ķīnas uz citām valstīm, datus iegūstot no GTA. Pārskatīšanas pieprasījumā tika noteikti trīs galvenie atklātie Ķīnas silīcija tirgi: Japāna, Korejas Republika un Indija. Eksports uz šīm trim valstīm 2020. gadā bija 46 % no visa Ķīnas silīcija eksporta. Saskaņā ar GTA datiem 2020. gadā vidējā eksporta cena uz šīm valstīm FOB līmenī bija 1 800 USD par tonnu.

(207)

Izmantojot tos pašus datus no GTA par to pašu periodu, tika konstatēts, ka eksporta uz Savienību vidējā cena FOB līmenī bija 1 915 USD par tonnu. Tas liecina, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs Ķīnas eksportētājiem cenu ziņā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem.

(208)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET norādīja, ka Ķīnas eksporta uz Eiropas Savienības valstīm FOB cena 1 915 USD par tonnu (pārrēķinot EUR valūtā) bija augstāka nekā 4. tabulā norādītā Ķīnas importa Eiropas Savienībā CIF cena – 1 523 EUR par tonnu.

(209)

Komisija norāda, ka izvilkums no GTA ir balstīts uz datiem, kas iegūti no Ķīnas muitas iestādes, un ir izmantots vienkārši kā pamats eksporta cenu uz dažādiem galamērķiem salīdzināšanai. Izvilkumu nevajadzētu izmantot un tas nav veikts, lai salīdzinātu ar Eurostat datiem attiecībā uz precīzu vērtību EUR valūtā par vienu Savienībā importēto tonnu.

(210)

Visbeidzot, tas, ka ASV ir spēkā augsti antidempinga maksājumi silīcija importam no ĶTR, vēl vairāk palielina Savienības tirgus pievilcību. Arī Austrālija un Kanāda silīcija importam no Ķīnas piemēro antidempinga vai antisubsidēšanas pasākumus.

(211)

Pamatojoties uz ievērojamo neizmantoto jaudu Ķīnā un Savienības tirgus pievilcīgumu Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, Komisija secināja – pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumu termiņam, palielinātos eksports par dempinga cenām.

(212)

Ņemot vērā Komisijas konstatējumus par dempinga turpināšanos pārskatīšanas izmeklēšanas periodā un par iespējamo Ķīnas eksporta dinamiku gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Komisija secināja, ka pastāv liela iespējamība, ka, beidzoties antidempinga pasākumiem attiecībā uz importu no Ķīnas, dempings turpinātos ievērojamā apmērā.

(213)

Līdzīgo ražojumu Savienībā attiecīgajā periodā ražoja trīs ražotāji, no kuriem divi bija vienas un tās pašas grupas ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē. Tāpēc konfidencialitātes nolūkos rādītāji, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, ir indeksēti un/vai norādīti kā diapazons.

(214)

Tika aprēķināts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā bija [120 000–160 000 tonnu] (57). Šis apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz to trīs Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem, kuri veido Savienības ražošanas nozari. Kā norādīts 8. apsvērumā, triju Savienības ražotāju ražošanas apjoms bija 100 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(215)

Patēriņu Savienībā Komisija noteica, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū pieskaitot importu no Ķīnas un citām trešām valstīm, pamatojoties uz Eurostat datiem un atbildēm uz anketas jautājumiem.

(216)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(217)

Patēriņš Savienībā līdz 2020. gadam pastāvīgi samazinājās un no 2020. gada līdz PIP nedaudz palielinājās, proti, par 3 procentpunktiem. Kopumā attiecīgajā periodā Savienības patēriņš samazinājās par 16 %.

(218)

Pieprasījuma samazināšanos daļēji ietekmēja mazāks pieprasījums pēc alumīnija ražošanai izmantotā silīcija, ko izraisīja transportlīdzekļu ražošanas apjoma samazināšanās Eiropas Savienībā, jo šī nozare plaši izmanto alumīnija materiālus, kuri tiek ražoti no silīcija. Transportlīdzekļu nozares aktivitātes samazināšanās bija saistīta ar tirgus piesātinājumu, kas skāra lielāko daļu rūpnieciski attīstīto valstu 2018. gadā, kā arī ar Covid-19 pandēmiju 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Attiecīgajā periodā samazinājās arī silīcija pieprasījums ķīmijas nozarē, ko daļēji ietekmēja vispārējie tirdzniecības plūsmu traucējumi 2020. gadā un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Covid-19 pandēmijas dēļ.

(219)

Importa no Ķīnas apjomu Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļu noteica, pamatojoties uz Savienības patēriņu, kas izklāstīts 215. un 216. apsvērumā.

(220)

Importa no Ķīnas Savienībā dinamika atspoguļota nākamajā tabulā.

3. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(221)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no attiecīgās valsts pakāpeniski samazinājās (kopumā par 61 %), tādējādi attiecīgajā periodā tā tirgus daļa samazinājās par pusi.

(222)

Lielāko daļu silīcija (60 % no kopējā apjoma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā) no Ķīnas importē saskaņā ar IPP un izmanto par izejvielu galvenokārt ķīmiskajā rūpniecībā. Attiecībā uz šo importu nemaksā nekādus maksājumus (ne parastos, ne antidempinga maksājumus) ar noteikumu, ka pakārtotie ražojumi tiek eksportēti.

(223)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET apgalvoja, ka imports un Savienības ražošanas nozare savstarpēji nekonkurē, jo 56 %–80 % silīcija importa no Ķīnas tiek veikts saskaņā IPP, un ka šo importu veido īpašas kvalitātes silīcijs, kas Savienībā netiek ražots.

(224)

Kā secināts 65. apsvērumā, silīcijs tiek uzskatīts par viendabīgu ražojumu. Kā norādīts 48. apsvērumā, neviens ĶTR ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās, un tāpēc Komisijai bija jāizmanto importa statistika. Pārskatāmajam ražojumam neatkarīgi no tā kvalitātes tiek norādīts viens un tas pats KN kods, un nav pieejami importa dati, pēc kuriem būtu iespējama diferenciācija pēc galapatēriņa vai ražojuma kvalitātes, neņemot vērā importa režīmu. Kā minēts 66. apsvērumā, tā kā ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nesadarbojās, Komisija attiecībā uz lielāko daļu importa nevar noteikt, kuri ražojuma veidi (vai kādas kvalitātes silīcijs) tiek importēti. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(225)

Importa no Ķīnas cenas Komisija noteica, pamatojoties uz Eurostat datiem. Vidējā cena importam Savienībā no attiecīgās valsts attīstījās šādi.

4. tabula

Importa cenas (EUR/tonna)

(226)

Vidējā vienības cena laika posmā no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 15 %, bet PIP tā nedaudz palielinājās, proti, par 1 %. Kopumā cena attiecīgajā periodā samazinājās par 14 %.

(227)

Silīcija importa cenas ievešanas pārstrādei procedūrā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, savukārt cena importam, kam piemēro maksājumus, laikā no 2018. gada līdz 2020. gadam samazinājās par 15 %, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 12 %. Visā attiecīgajā periodā ievešanas pārstrādei procedūras ietvaros importētā silīcija cenas bija augstākas nekā importam, uz kuru attiecās maksājumi.

(228)

Cenu samazinājumu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Komisija noteica, salīdzinot:

(229)

Cenu samazinājums (kas izteikts kā procentuāla daļa no Savienības ražotāju apgrozījuma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā), kas aprēķināts, piemērojot importam parasto nodokli un attiecīgā gadījumā antidempinga maksājumu, bija 9,2 %.

(230)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET apgalvoja, ka Komisijai būtu bijis jāpārskata cenu samazinājuma starpības aprēķins, ņemot vērā pēcimportēšanas izmaksas, no vienas puses, un koriģējot Savienības pārdošanas cenas, no otras puses. EUSMET to pamatoja ar pieņēmumu, ka 40 % importa no Ķīnas galvenokārt veic tirgotāji/importētāji, savukārt ES ražotāji savus ražojumus pārdod tiešajiem lietotājiem alumīnija nozarē. Turklāt EUSMET konstatēja, ka daži Savienības ražotāji ir veikuši pārdošanu starp uzņēmumiem, kā rezultātā tirdzniecības līmenis atšķiras.

(231)

Pirmkārt, jāatgādina, ka, kā norādīts 48. apsvērumā, izmeklēšanā nesadarbojās neviens ĶTR ražotājs eksportētājs. Tāpēc cenu samazinājuma starpība tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Otrkārt, piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET nepaskaidro, kā, balstoties uz Taric līmeņa datiem, var noteikt pircēja veidu. Treškārt, pretēji EUSMET apgalvojumam, lietas materiālos iekļautie pierādījumi liecina, ka lietotāji, kas sadarbojās, ievērojamu skaitu pirkumu veica tieši no Ķīnas (bez tirgotāju un/vai izplatītāju starpniecības). Ceturtkārt, Komisija neņēma vērā pārdošanas starp uzņēmumiem apjomus, tādēļ tirdzniecības līmenis neatšķiras. Tāpēc Komisijas konstatējumi izmeklēšanas laikā neapstiprina EUSMET sniegto informāciju.

(232)

Turklāt 229. apsvērumā noteiktais cenu samazinājums tika noteikts, pamatojoties uz visu importu no Ķīnas. Skaidrības labad jānorāda, ka Komisija, ņemot vērā kopējo importa apjomu, konstatēja cenu samazinājumu 9,2 % apmērā, bet, ņemot vērā tikai importu, kam piemēro maksājumus, – 0,4 % apmērā.

(233)

Komisija arī aprēķināja, kāds būtu cenu samazinājums, ja netiktu piemēroti antidempinga maksājumi. Ņemot vērā pēc informācijas izpaušanas sniegtās piezīmes, Komisija norādīja, ka izpaustajā dokumenta versijā norādītais kopējais cenu samazinājums, neņemot vērā antidempinga maksājumus, bija pārrakstīšanās kļūda (t. i., maksājumi nebija atrēķināti pilnībā). Pēc pārrakstīšanās kļūdas labošanas Komisijas konstatētais cenu samazinājums, ņemot vērā kopējo importa apjomu, bija 14,6 %, bet, ņemot vērā tikai importu, kam piemēro maksājumus, – 13,9 %.

(234)

Tāpēc, pamatojoties uz lietas materiālos iekļautajiem pierādījumiem un Komisijas veikto cenu analīzi, EUSMET apgalvojums par “mākslīgi uzpūstu” cenu samazinājuma starpību tika noraidīts.

(235)

Silīcija imports no trešām valstīm, izņemot Ķīnu (ar maksājumiem apliekamais imports un imports ievešanas pārstrādei procedūrā), galvenokārt ir no Norvēģijas, Brazīlijas un Malaizijas.

(236)

Silīcija apjomam, kas no citām trešām valstīm importēts Savienībā, kā arī šāda silīcija tirgus daļai un cenu tendencēm bija šāda dinamika.

5. tabula

Imports no trešām valstīm

(237)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no trešām valstīm palielinājās par 4 %. Ņemot vērā Savienības patēriņa samazinājumu par 16 % tajā pašā periodā, no 2018. gada līdz PIP importa no trešām valstīm tirgus daļa palielinājās par 24 %. Lielākā daļa importa ir no Norvēģijas, Brazīlijas un Malaizijas. Tomēr, lai gan imports no Norvēģijas pieauga par 35 %, imports no Brazīlijas samazinājās par 33 % un imports no Malaizijas, kas neko neimportēja 2018. gadā, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā sasniedza 5–10 % tirgus daļu.

(238)

Importa cena EUR par tonnu no trešām valstīm attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās (kopējais samazinājums par 12 %). Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā cenas importam no Norvēģijas, Brazīlijas, Malaizijas un visām pārējām trešām valstīm vidēji bija augstākas nekā importa no Ķīnas cenas.

(239)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis tika novērtēts, izvērtējot visus tos ekonomiskos rādītājus, kuri raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(240)

Attiecīgajā periodā kopējam Savienības ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(241)

Ražošanas apjoms no 2018. līdz 2020. gadam samazinājās par 34 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā palielinājās par 5 %. Kopumā attiecīgajā periodā ražošanas apjoms samazinājās par 29 %, ņemot vērā, ka bija mazāks pieprasījums. Ražošanas apjoma izmaiņas atspoguļo arī piedāvājuma pārpalikumu attiecīgā perioda sākumā, kas arī redzams perioda beigu krājumu apjomā 2018. gadā (sk. 256. apsvērumu), kurš pakāpeniski samazinājās.

(242)

Arī ražošanas jauda samazinājās, bet lielākoties laikā no 2018. līdz 2019. gadam (16 %), un tā saglabājās diezgan stabila līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad tā samazinājās vēl par 1 %. Tā kā ražošanas apjoms samazinājās straujāk nekā ražošanas jauda, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās par 17 %.

(243)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa (tonnās)

(244)

Pārdošanas apjoms Savienības tirgū mainījās līdzīgi kā ražošanas apjoms, laikposmā no 2018. līdz 2020. gadam pakāpeniski samazinoties par 36 % un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieaugot par 10 %. Kopumā pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā Savienībā samazinājās par 29 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa tajā pašā periodā samazinājās par 15 %.

(245)

Lai gan patēriņš samazinājās par 16 %, gan Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, gan pārdošanas apjoms samazinājās par 29 %, kā rezultātā tirgus daļa samazinājās par 15 %. Savienības ražošanas nozares zaudējumi ražošanas apjoma un pārdošanas apjoma ziņā pārsniedza tirgus samazināšanos.

(246)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(247)

Līdzīgi kā ražošanas jauda, laikposmā no 2018. līdz 2019. gadam arī nodarbinātības līmenis samazinājās par 12 %, un līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tas saglabājās diezgan stabils. Tā kā ražošanas apjoms samazinājās vēl straujāk (29 %), no 2018. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam ražīgums samazinājās par 19 %.

(248)

Neraugoties uz importa apjomu samazināšanos no Ķīnas, imports par dempinga cenām, kas bija par 39,4 % mazākas par Savienības cenām, negatīvi ietekmēja Savienības ražošanas nozares rezultātus, vienlaikus apgrūtinot Savienības ražošanas nozares atlabšanu no iepriekšējām dempinga darbībām.

(249)

Savienības ražotāju vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā (EUR/tonna)

(250)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā 2019. gadā samazinājās par 12 % salīdzinājumā ar 2018. gadu, un no 2019. gada līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam tā samazinājās vēl par 1 procentpunktu.

(251)

Pretēji vienības pārdošanas cenai Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksas 2019. gadā saglabājās stabilas un no 2019. gada līdz PIP samazinājās par 5 %. Tas daļēji saistīts ar atsevišķu ražotāju lēmumu slēgt dažas krāsnis, ņemot vērā piedāvājuma pārpalikumu, kas radās mazāka pieprasījuma dēļ.

(252)

Tādējādi pārdošanas cena attiecīgajā periodā samazinājās divreiz vairāk (13 %) nekā ražošanas izmaksas (5 %).

(253)

Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(254)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā samazinājās par 12 %. Darbinieku prēmijas, kas izmaksātas 2018. gadā, un sociālā nodrošinājuma programma periodos, kad izlaide bija mazāka, izskaidro vidējo izmaksu tendenci.

(255)

Savienības ražotāju krājumu apjomam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Krājumi

(256)

Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās samazinājās par 91 %. Samazinājums galvenokārt skaidrojams ar to, ka 2018. gadā bija lieli krājumi, jo attiecīgā perioda sākumā pieprasījums pēc silīcija bija mazāks, kā rezultātā Savienības tirgū radās piedāvājuma pārpalikums.

(257)

Tāpat arī attiecība starp krājumiem perioda beigās un ražošanas apjomu no 2018. gada līdz PIP samazinājās par 87 %.

(258)

Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(259)

Komisija noteica Savienības ražotāju rentabilitāti, neto peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. No pelnošas nozares 2018. gadā Savienības ražošanas nozare 2019. gadā kļuva par zaudējumus nesošu nozari. Vidējā rentabilitāte lēnām uzlabojās 2019. un 2020. gadā, bet kopumā Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā piedzīvoja rentabilitātes samazinājumu par 88 %.

(260)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašiem finansēt savu darbību. Neto naudas plūsma 2019. gadā samazinājās par 111 %, savukārt 2020. gadā tā atkal pieauga par 124 %, bet PIP – atkal samazinājās par 66 %. Neraugoties uz pieaugumu, naudas plūsma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām bija par 62 % mazāka nekā 2018. gadā, kas galvenokārt skaidrojams ar viena Savienības ražotāja lēmumu ievērojami samazināt pārdošanas apjomus attiecīgajā periodā.

(261)

2020. gadā ieguldījumu apjoms samazinājās līdz ļoti zemam līmenim, bet pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tas nedaudz palielinājās. Kopumā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās vairāk nekā par pusi. Aptuveni 70–80 % ieguldījumu attiecas uz dažu iekārtu nomaiņu, ko veica viens no ražotājiem. Kopumā, reaģējot uz pieprasījuma samazināšanos, uzņēmumi samazināja ražošanai izmantotos aktīvus attiecīgajā periodā līdz pārskatīšanas izmeklēšanas periodam, kad tika veikti daži ieguldījumi, reaģējot uz pieprasījuma atlabšanas pazīmēm.

(262)

Ienākums no ieguldījumiem, kas bija nepieciešami, lai ražotu silīciju, attiecībā pret kopējo silīcija pārdošanas apjomu kritās tāpat kā peļņa.

(263)

Visi kaitējuma rādītāji, izņemot krājumu līmeni, attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Pieprasījuma samazināšanās kontekstā (16 %) gan pārdošanas, gan ražošanas apjoms samazinājās lielākā apmērā (29 %). Tas izraisīja līdzīgu jaudas (17 %) un nodarbinātības samazinājumu (12 %). Tā kā ražošanas apjoms samazinājās straujāk (29 %) nekā jaudas un nodarbinātības līmenis, jaudas izmantojums un ražīgums arī samazinājās attiecīgajā periodā.

(264)

Tajā pašā periodā samazinājās arī vidējās vienības cenas (13 %). Tā rezultātā, neskatoties uz ražošanas izmaksu samazināšanos (5 %), rentabilitāte samazinājās par 88 %. Līdz ar rentabilitāti attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās arī ieguldījumi, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem.

(265)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(266)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgais imports par dempinga cenām no Ķīnas ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija arī pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori, it īpaši imports no trešām valstīm.

(267)

Attiecīgajā periodā importa apjoms no Ķīnas samazinājās no 14 % 2018. gadā līdz 7 % PIP laikā. Ražojums tika importēts par cenām, kas PIP laikā bija par 9,2 % mazākas nekā Savienības pārdošanas cenas, ja ņem vērā antidempinga maksājumus, vai par 14,6 %, ja neņem vērā šos maksājumus. Tāpēc, ņemot vērā tirgus samazināšanos attiecīgajā periodā, imports no attiecīgās valsts turpināja izdarīt spiedienu uz Savienības ražošanas nozari, kuras rentabilitāte visā attiecīgajā periodā saglabājās ļoti zema un reizēm pat nokritās līdz negatīvam līmenim.

(268)

Tajā pašā laikā imports no citām valstīm, piemēram, Norvēģijas un Malaizijas, turpināja augt, un tā tirgus daļa no 2018. gada līdz PIP pieauga no 53 % līdz 66 %. No šīm valstīm importētais ražojums tika pārdots par cenām, kas ir zemākas par importa no Ķīnas cenām vai tuvas tām, ieskaitot maksājumus, tādējādi arī tās veicināja kaitējum rašanos Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc trešo valstu importa ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvajām tendencēm, jo īpaši rentabilitātes ziņā, zināmā mērā mazināja cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas.

(269)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas veicināja būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai arī trešo valstu imports zināmā mērā mazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(270)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET apgalvoja, ka Komisija kaitējuma novērtējumā ir izmantojusi “kontrolsaraksta” pieeju un nav ņēmusi vērā pretrunīgus pierādījumus, piemēram, pierādījumus, kas liecina, ka imports no Ķīnas nav Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais izskaidrojams. Jo īpaši EUSMET apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā pierādījumus par to, ka i) importa no Ķīnas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās, ii) nepastāv korelācija starp silīcija importa no Ķīnas apjomiem un cenām un Savienības ražošanas nozares stāvokli, iii) Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms, pārdošanas apjomi, pārdošanas cenas un citi finanšu rādītāji samazinājās tajā pašā periodā, kad bija vērojams pieprasījuma un cenu samazinājums Savienībā un pasaulē, un ka iv) lielākā daļa silīcija importa no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tika veikts saskaņā ar IPP, un to galvenokārt veidoja viena EUSMET dalībnieka veikts īpašās kvalitātes silīcija metāla imports, v) Komisija arī nav ņēmusi vērā ievērojamo silīcija metāla importu no Dienvidāfrikas Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un vi) Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc ievērojami lielāks importa apjoms no Norvēģijas par cenām, kas bija zemākas par ES ražotāju cenām, neietekmēja Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(271)

No 269. apsvēruma izriet, ka Komisija importu no Ķīnas neuzskata par Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma galveno izskaidrojamu. Komisija arī nav secinājusi, ka imports par dempinga cenām bija galvenais un vienīgais Savienības cenu samazinājuma iemesls. Visbeidzot, Komisija nenoliedza pieprasījuma samazināšanos Savienībā un pasaulē, kā paskaidrots 218. apsvērumā un skaidri norādīts 2. tabulā. Tomēr Komisija faktiski ir norādījusi, ka šis imports no Ķīnas, lai gan attiecīgajā periodā tas samazinājās, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā joprojām tika veikts par dempinga cenām un samazināja Savienības cenas un tādējādi neapšaubāmi veicināja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(272)

Lai gan Komisija piekrīt, ka imports no Ķīnas lielākoties tika veikts saskaņā ar IPP, tā apstrīd, ka to veidoja konkrētas kvalitātes silīcijs, ko izmanto viens EUSMET dalībnieks. Pat pieņemot, ka EUSMET dalībnieku pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikto visu importu veidoja tikai īpašās kvalitātes silīcijs, tas atbilstu tikai mazāk nekā pusei visa saskaņā ar IPP veiktā importa no Ķīnas vai mazāk nekā vienai trešdaļai kopējā importa no Ķīnas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(273)

Komisija ņēma vērā, bet atsevišķi nenorādīja Dienvidāfrikas izcelsmes importa ietekmi, jo tas tika veikts mazākos apjomos nekā imports no citām valstīm, piemēram, Norvēģijas, Brazīlijas un Malaizijas, par ko bija sniegti detalizēti dati. Tomēr ietekme, ko radīja imports no Dienvidāfrikas, kā arī no citām maznozīmīgām eksportētājvalstīm, ir atspoguļota 5. tabulā, kurā ir norādīts importa no citām trešām valstīm kopējais apjoms.

(274)

Visbeidzot, Komisija ir vienisprātis ar EUSMET, ka Norvēģija kopā ar citām valstīm, tai skaitā Ķīnu, attiecīgajā periodā ir veicinājusi situāciju, kas radīja kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Norvēģijas importa apjomi un cenas ir skaidri norādītas 5. tabulā.

(275)

Visbeidzot, kā paskaidrots 269. apsvērumā, Komisija kaitējumu izskaidroja ar silīcija importu gan no Ķīnas, gan citām trešām valstīm. Pretēji EUSMET apgalvojumiem, Komisija koncentrējās uz kaitējuma atkārtošanās analīzi, kā aprakstīts 276.–294. apsvērumā, un noteica iespējamo situāciju, kurā Savienības ražošanas nozarei tiktu nodarīts kaitējums, ja pasākumi zaudētu spēku un pieaugtu imports no Ķīnas, kam raksturīgs pašreizējais cenas samazinājums.

(276)

Komisija 265. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā ir nodarīts būtisks kaitējums. Tomēr, ņemot vērā, ka attiecīgajā periodā importa no Ķīnas apjoms un tirgus daļa samazinājās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu arī pārbaudīja, vai pastāv iespējamība, ka kaitējums, ko rada imports par dempinga cenām no Ķīnas, atkārtosies, ja antidempinga pasākumiem ļaus izbeigties.

(277)

Šajā sakarā Komisija analizēja ražošanas un neizmantoto jaudu Ķīnā, Savienības tirgus pievilcīgumu, to, kādi varētu būt importa no Ķīnas cenu līmeņi gadījumā, ja antidempinga pasākumu nebūtu, un to ietekmi uz Savienības ražošanas nozari.

(278)

Ražošanas un neizmantotā jauda Ķīnā ir aplūkota 188. apsvērumā. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, izmeklēšanas konstatējumi tika balstīti uz termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju. Pārskatīšanas pieprasījumā aplēsts, ka Ķīnas silīcija ražošanas jauda ir no 6 līdz 8 miljoniem tonnu gadā, un norādīts, ka Ķīnas silīcija ražošanas jauda ir daudz lielāka nekā kopējais patēriņš pasaulē. Tas apstiprina iepriekšējās termiņbeigu pārskatīšanas secinājumus, ka Ķīnai ir ievērojama neizmantotā jauda, ko varētu izmantot, lai apgādātu Savienības tirgu, ja pasākumi tiktu izbeigti.

(279)

Savienības tirgus pievilcīgums ir aplūkots 201.–204. apsvērumā. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozares vidējā pārdošanas cena ievērojami pārsniedza Ķīnas silīcija vidējo importa cenu. Turklāt citi tirgi tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ palika slēgti (58), kas ļauj izdarīt pieņēmumu, ka, ja pasākumi tiktu izbeigti, Ķīna, visticamāk, izmantotu savu neizmantoto ražošanas jaudu un eksports lielos daudzumos tiktu novirzīts uz Savienību.

(280)

Ķīnas eksporta uz Savienību cenu līmenis bez antidempinga maksājumiem būtu saprātīgs rādītājs nākotnes cenu līmeņiem Savienības tirgū. Izmantojot datus par PIP, ja tiktu piemērots tikai parastais nodoklis, cenu samazinājums, ņemot vērā visu importu, sasniegtu 14,6 %, bet, ņemot vērā tikai importu, kam piemēro maksājumu, – 13,9 %.

(281)

Cenu spiediens neļautu Savienības ražošanas nozarei strādāt ar peļņu. Tā vietā situācija Savienības ražošanas nozarē turpinātu pasliktināties, ja pasākumus atceltu. Patiešām, ja pasākumu nebūtu, no Ķīnas veiktais imports par dempinga cenām, kas rada kaitējumu, varētu radīt turpmāku lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām Savienības tirgū. Ļoti iespējams, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jāsamazina pārdošanas cenas, tādēļ vēl vairāk samazinātos rentabilitāte un, ļoti iespējams, īstermiņā būtu nozīmīgi zaudējumi.

(282)

Savukārt, ja Savienības ražošanas nozare censtos palielināt savas pārdošanas cenas līdz rentablam līmenim, tad, ņemot vērā lielo jaudas pārpalikumu Ķīnā, imports par dempinga cenām, iespējams, iegūtu ievērojamu Savienības tirgus daļu, kaitējot Savienības ražošanas nozarei.

(283)

Lai gan importa apjoms no Ķīnas attiecīgajā periodā pakāpeniski samazinājās, tas, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, turpinājās imports par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ir ieinteresēti Savienības tirgū. Turklāt, kā redzams 206. apsvērumā, cenas eksportam no Ķīnas uz citām valstīm (t. i., 1 800 USD par tonnu) bija zemākas nekā vidējās eksporta uz Savienību cenas tajā pašā gadā (t. i., 1 915 USD par tonnu).

(284)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET atkārtoti apgalvoja, ka Komisijas aplēstā jauda un neizmantotā jauda Ķīnā ir pārāk augsta.

(285)

Komisija norādīja, ka EUSMET jaunus pierādījumus par to nesniedza, bet tikai atkārtoja savus iepriekšējos apgalvojumus. Kā paskaidrots 191.–195. apsvērumā, Komisijas konstatējumi, ka Ķīnā ir ievērojama neizmantotā jauda, kura gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, varētu tikt izmantota, lai apgādātu Savienības tirgu, paliek nemainīgi.

(286)

EUSMET norādīja, ka analīze par Savienības tirgus pievilcīgumu bija balstīta uz Ķīnas silīcija eksporta uz ES un uz citiem tirgiem cenu salīdzinājumu. EUSMET pieprasīja šo datu izpaušanu.

(287)

Kā norādīts 209. apsvērumā, Komisija savu analīzi balstīja uz izvilkumu no GTA, kas ir viegli pieejams. GTA datu pamatā ir dati, kas iegūti no Ķīnas muitas iestādēm, un tie ir izmantoti vienkārši kā pamats eksporta cenu uz dažādiem galamērķiem salīdzināšanai.

(288)

EUSMET apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, imports no Ķīnas pārpludinātu Savienības tirgu. Šis apgalvojums tika pamatots ar faktu, ka laikā no 2021. gada līdz 2022. gadam, kad bija silīcija deficīts, Ķīnas imports Savienībā nepalielinājās.

(289)

Komisija uzskatīja, ka pēc PIP vērojamā situācija un jo īpaši pieprasījuma straujais pieaugums, kā arī izrietošais piegāžu deficīts ir īslaicīgi. Šie pieprasījuma un piedāvājuma satricinājumi patiešām ir saistīti ar Covid-19 pandēmiju, Krievijas agresiju pret Ukrainu un elektroenerģijas cenu pieaugumu (kas daļēji bija vērojams jau pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu). Tomēr nav nedz elementu, kas pamatotu argumentus, ka tie nav īslaicīgi, nedz arī EUSMET iesniedza pierādījumus par to. Turklāt Komisija norādīja, ka situācija, kad pieprasījums uz laiku palielinās, atšķiras no situācijas, kurā maksājumi tiek galīgi atcelti. Nevar uzskatīt, ka eksportētāja reakcija otrajā situācijā būs tāda pati kā pirmajā situācijā. Turklāt, pamatojoties uz apsvērumiem par Ķīnas neizmantoto jaudu un Savienības tirgus pievilcīgumu, Komisija joprojām uzskata, ka gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku, Savienības tirgū ievērojamos daudzumos ieplūstu silīcija imports no Ķīnas par dempinga cenām.

(290)

EUSMET arī apgalvoja, ka Komisijas pieņēmums, ka pasākumu atcelšanas gadījumā Ķīnas imports palielināsies, ir kļūdains, jo: i) cenu samazinājuma starpība bija “mākslīgi uzpūsta”: ii) analīzē netika atspoguļota atšķirība starp dažādas kvalitātes attiecīgo ražojumu, iii) Savienība nebija lielākais Ķīnas eksporta tirgus, iv) Ķīnas silīcija metāls nebija Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais izskaidrojums.

(291)

Piezīmēs par izpausto informāciju netika sniegti jauni pierādījumi, kas pamatotu šos apgalvojumus. Iepriekš minētie četri elementi, kas aplūkoti iepriekšējos apsvērumos par cenu samazinājuma starpību (sk. 234. apsvērumu), ražojumu diferenciāciju (sk. 65. apsvērumu), par to, ka Savienība nav lielākais ĶTR eksporta tirgus (sk. 206.–210. apsvērumu), un par cēloņsakarību (sk. 275. apsvērumu), nemainīja Komisijas analīzi par Ķīnas importa apjomu iespējamo ietekmi uz cenām Savienības tirgū gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(292)

EUSMET apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā tirgus attīstību pēc PIP un jo īpaši Savienības silīcija cenu straujo pieaugumu, piegādes deficītu visā pasaulē, tai skaitā Savienības ražošanas nozarē, kā rezultātā Savienības ražotāji gūtu ievērojamu peļņu.

(293)

Komisija uzskatīja, ka cenu dinamika un pēc PIP visā pasaulē vērojamais silīcija deficīts ir īslaicīgas tendences, kas galvenokārt saistītas ar Covid-19 pandēmiju un ģeopolitiskajiem notikumiem 2021. un 2022. gadā. EUSMET sniegtie pierādījumi, kas ietver prognozes par silīcija pieprasījuma un cenu pieaugumu, neliecina, ka visā pasaulē vērojamais piegādes deficīts vai straujais cenu pieaugums būtu pastāvīgs.

(294)

Tāpēc Komisija secināja, ka pasākumu neesības gadījumā, visticamāk, ievērojami pieaugtu imports no Ķīnas par kaitējumu radošām dempinga cenām un varētu atkārtoties būtisks kaitējums.

(295)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visu dažādo iesaistīto personu intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(296)

Šajā izmeklēšanā piedalījās trīs Savienības ražotāji, kuru produkcija veido 100 % Savienības ražošanas apjoma. Kā minēts 265. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, lai gan ir ieviesti pasākumi, cieš būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(297)

Spēkā esošie pasākumi lielā mērā mazinājuši importa apjomus no Ķīnas, kaut gan imports joprojām turpinājās par kaitīgām cenām, kuras bija zemākas par Savienības cenām, un tādējādi turpināja veicināt Savienības ražošanas nozares nestabilo stāvokli.

(298)

Ja pasākumi tiktu atcelti, importa apjomi no Ķīnas varētu pieaugt un, ņemot vērā neizmantoto jaudu Ķīnā, kā arī Savienības tirgus pievilcīgumu, Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija tiktu vēl vairāk apdraudēta, vēl vairāk samazinot ražošanas apjomus, pārdošanas apjomus un nodarbinātības līmeni Savienībā.

(299)

Turpmāka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanās radītu risku, ka ražošanas apjoms Savienības ražotnēs tiks samazināts vai pat ka tās tiks pavisam slēgtas. Tāpēc var secināt, ka pret Ķīnu vērsto pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(300)

Nesaistīto importētāju intereses

(301)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā neviens importētājs nepieteicās.

(302)

Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pasākumu saglabāšanai būtu tik liela negatīva ietekme uz importētājiem, ka tā pārsniegtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(303)

Komisija saņēma atbildes no trim lietotājiem: divi pārstāvēja ķīmijas nozari (“Wacker” un “Evonik”, kas veido konsorciju EUSMET), un viens – alumīnija nozari (“Raffmetal”). Turklāt Komisija saņēma piezīmes no Eiropas Alumīnija asociācijas, kas pārstāv visu alumīnija rūpniecības vērtības ķēdi Eiropā.

(304)

Eiropas Alumīnija asociācija kopā ar “Raffmetal” atbalsta spēkā esošo pasākumu turpināšanu. Šie lietotāji uzsvēra, ka silīcijs ir būtisks materiāls alumīnija ražošanā. Lai gan antidempinga pasākumiem ir negatīva ietekme uz lietotāju ražošanas izmaksām, pasākumi vienlaikus ļauj saglabāt silīcija ražošanu Savienībā. Tādējādi lietotāji gūst labumu no uzticama un ģeogrāfiski tuva silīcija piedāvājuma.

(305)

EUSMET uzskata, ka antidempinga pasākumi nebūtu jāatstāj spēkā. Šiem lietotājiem silīcijs ir ļoti svarīgs, un tas veido lielu daļu no to izejvielu izmaksām. Šie lietotāji importē no Ķīnas, un antidempinga maksājumi palielina to silīcija bāzes ražojumu ražošanas izmaksas. Turklāt šie lietotāji apgalvoja, ka pasākumu ietekme uz ķīmijas nozares lietotājiem varētu būt lielāka nekā uz alumīnija rūpniecības lietotājiem.

(306)

Tomēr informācija, ko sniedza abi ķīmisko produktu ražotāji, kas sadarbojās, liecina, ka lielu daudzumu silīcija tie importē saskaņā ar IPP, un tādējādi tie ir zināmā apmērā ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma. Tāpēc tika uzskatīts, ka pasākumu ietekme uz daļu no šo lietotāju importa ir ierobežota.

(307)

EUSMET norādīja arī uz Savienības ražotāju labo finansiālo stāvokli, it īpaši pēc PIP.

(308)

Komisija norāda, ka Savienības ražotāju finansiālā stāvokļa acīmredzamais uzlabojums sakrīt ar neseno pieprasījuma pēc silīcija kāpumu pasaulē. Pēc šādas īstermiņa tirgus attīstības, kas katrā ziņā ir notikusi pēc PIP, nevar spriest par Savienības ražošanas nozares finansiālo stāvokli, jo īpaši ņemot vērā 211., 212. un 294. apsvērumā izklāstītos secinājumus. Tāpēc, tā kā Savienības ražošanas nozares ekonomiskā situācija nav stabila un to turpmāk negatīvi ietekmētu imports par dempinga cenām no Ķīnas, ja tiktu atcelti antidempinga pasākumi, šis arguments tika noraidīts.

(309)

EUSMET apgalvoja, ka pēdējos gados pieprasījums pēc silīcija Eiropas Savienībā ir palielinājies, bet piedāvājums ir samazinājies. EUSMET pauda bažas par piegādes drošību un jo īpaši par Savienības ražošanas nozares nespēju pilnībā apmierināt Savienības pieprasījumu. Tas radītu situāciju, ka nav pieejams līdzīgais ražojums, ar ko varētu apmierināt pieprasījumu, kurš strauji aug, jo īpaši pēc PIP. EUSMET arī norādīja uz sīvo konkurenci tā pakārtoto ražojumu tirgos, kur augstākas silīcija izmaksas nostāda EUSMET neizdevīgā konkurences situācijā salīdzinājumā ar citiem pasaules ražotājiem.

(310)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka pastāv dažādi silīcija avoti. Pirmkārt, Savienības ražošanas nozarei ir neizmantota jauda, ko var atkal aktivizēt, lai apmierinātu augošo pieprasījumu nākotnē. Kā redzams 2. tabulā, pat ja Savienības ražošanas nozare nedaudz samazināja savu ražošanas apjomu un ražošanas jaudu, reaģējot uz silīcija patēriņa samazināšanos, Savienībā joprojām ir pieejama ievērojama brīvā jauda (t. i., apmēram 26 % PIP laikā), ko varētu izmantot, ja pieprasījums atkal pieaugtu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka slēgtās krāsnis atkarībā no bezdarbības laika varētu atkal aktivizēt pat tik ātri kā divu nedēļu līdz divu mēnešu laikā.

(311)

Turklāt silīciju var iegūt no citām valstīm, piemēram, Norvēģijas, Malaizijas, Brazīlijas, Bosnijas un Hercegovinas. Kā izklāstīts 236. apsvērumā, divas trešdaļas Savienībā iegādātā silīcija tiek importētas no Norvēģijas, Brazīlijas, Malaizijas un vairākām citām valstīm. Komisija arī norādīja, ka spēkā esošie pasākumi nav apturējuši silīcija importu no Ķīnas Savienības tirgū.

(312)

Jāsecina, ka citi piegādes avoti un Savienības neizmantotā jauda Savienības silīcija lietotājiem nodrošina dažādas silīcija ieguves iespējas. Tāpēc šo argumentu nevar pieņemt.

(313)

EUSMET apgalvoja, ka pasākumi būtu jāizbeidz, arī ņemot vērā to, ka Komisija silīciju ir klasificējusi kā kritiski svarīgu izejvielu (CRM) (59), pamatojoties uz tā ekonomisko nozīmi un piegādes risku. EUSMET apgalvoja, ka pasākumu saglabāšana ierobežotu silīcija daudzumu un tirgū pieejamo avotu daudzveidību.

(314)

Komisija piekrīt, ka silīcijs ir kritiski svarīga izejviela Savienības rūpniecības ekosistēmā. Tomēr importa par dempinga cenām klātbūtne tirgū ievērojami apdraudētu Savienības ražošanas nozari un ilgtermiņā apdraudētu silīcija piegādes uzticamību Savienībā. Šā iemesla dēļ apgalvojums tika noraidīts.

(315)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET nepiekrita Komisijas secinājumiem, ka īpašās kvalitātes silīcijs, kurš dažiem lietotājiem vajadzīgs, lai ražotu ražojumus, un pieprasījums pēc kura nākotnē palielināsies, pietiekamos daudzumos ir pieejams citos tirgos, kas nav ĶTR tirgus. Turklāt EUSMET apgalvoja, ka lielāko daļu saskaņā ar IPP veiktā importa veido šīs īpašās kvalitātes silīcijs, ko importē viens EUSMET dalībnieks.

(316)

Komisija norādīja, ka importam no ĶTR piemērojamie maksājumi nav pārmērīgi augsti un, ja lietotājiem ir vajadzīgs īpašas kvalitātes silīcijs, to joprojām var importēt godīgas konkurences apstākļos.

(317)

Turklāt, kā jau paskaidrots 272. apsvērumā, pamatojoties uz Eurostat norādītajiem apjomiem, lielāko daļu saskaņā ar IPP veiktā importa veido cits imports, nevis tā EUSMET dalībnieka veiktais imports, kurš importē īpašās kvalitātes silīciju, – pat ja tiek pieņemts, ka šis dalībnieks īpašās kategorijas silīciju iegādājas tikai saskaņā ar IPP.

(318)

EUSMET apgalvoja, ka IPP ir būtiska tikai tiktāl, ciktāl preces tiek eksportētas, un ka to nevar izmantot saskaņā ar vairākiem ES BTN, tai skaitā ES un Japānas BTN. Tādējādi IPP pieejamība nemazina neizdevīgos konkurences apstākļus, ar kuriem saskaras EUSMET dalībnieki.

(319)

Komisija 306. apsvērumā uz to, ka noteiktiemEUSMET dalībnieku importētajiem apjomiem piemēro IPP, norādīja tikai tādēļ, lai uzsvērtu, ka daļai EUSMET dalībnieku veiktā importa netika piemēroti maksājumi un tāpēc šai importa daļai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija ierobežota ietekme. Komisija apzinās, ka EUSMET dalībnieki nevar importēt tikai saskaņā ar IPP un ka pārējam importam, ko EUSMET dalībnieki veic saskaņā ar parasto režīmu, tiek piemēroti maksājumi un ka tas ietekmē importētājus. Tomēr ir skaidrs, ka tas, ka uzņēmums silīciju var importēt saskaņā ar IPP, ierobežo maksājumu ietekmi uz attiecīgajiem lietotājiem, pat ja tas neierobežo šo ietekmi uz visu šādi importēto apjomu.

(320)

EUSMET norādīja, ka ES ražošanas nozares neizmantotā jauda nav pietiekama, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc silīcija Savienībā. Turklāt EUSMET uzsvēra, ka, ņemot vērā elektroenerģijas cenu dinamiku Savienībā, Savienības ražotāji nespēs palielināt jaudas izmantojumu.

(321)

Tika uzskatīts, ka neizmantotā jauda Savienībā ir ievērojama (vidēji 26 %, kas atbilst aptuveni 10 % pašreizējā Savienības patēriņa). Turklāt ir pieejams silīcija imports no citiem avotiem, tai skaitā no Ķīnas. EUSMET arī nepierādīja, ka iespējamam elektroenerģijas cenu pieaugumam nesekotu silīcija pārdošanas cenu pieaugums, kas Savienības ražotājiem ļautu palielināt jaudas izmantojumu. Tā kā elektroenerģija veido būtisku daļu no ražošanas izmaksām, abas minētās cenas, visticamāk, savstarpēji korelēs, tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(322)

EUSMET apgalvoja, ka, pirmkārt, Komisija nav ņēmusi vērā pieprasījuma pieaugumu laikposmā pēc PIP. Konkrētāk, Komisija neuzskatīja, ka palielināsies pieprasījums pēc īpašās kvalitātes silīcija, kurš Savienībā netiek ražots un kura izcelsme galvenokārt ir ĶTR. Otrkārt, Komisija, kā tiek apgalvots, nav ņēmusi vērā silīcija deficītu, kas bija vērojams uzreiz pēc PIP. Treškārt, Komisija nav ņēmusi vērā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes (“AK”) un ĶTR radīto konkurences pieaugumu, ar ko saskaras Savienības lietotāji. Ceturtkārt, Komisija nav ņēmusi vērā Krievijas eksportam noteikto sankciju ietekmi.

(323)

Komisija ņēma vērā situāciju pēc PIP un, kā secināts 293. apsvērumā, konstatēja, ka tai ir pagaidu raksturs.

(324)

Turklāt Komisija ir vienisprātis ar EUSMET, ka nolūkā nodrošināt nepārtrauktu ražošanu Savienības lietotājiem ir jādiversificē piegādes un ir vajadzīga piegādes drošība. Tomēr šāda diversifikācija un drošība nebūs iespējama, ja tāda kaitējuma rezultātā, ko radījis silīcija imports no Ķīnas par dempinga cenām, Savienības ražotāji tiks izstumti no uzņēmējdarbības.

(325)

Attiecībā uz AK radīto konkurences pieaugumu Komisija norāda, ka EUSMET nesniedza pietiekamu informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu AK radītā konkurences pieauguma ietekmi, un tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(326)

Attiecībā uz Krievijai piemēroto sankciju ietekmi Komisija norādīja, ka sankciju rezultātā ir vēl mazāk avotu, no kuriem Savienības tirgus varētu iegūt silīciju. Tomēr, pamatojoties uz datiem par PIP, imports no Krievijas veidoja tikai 2 % no kopējā silīcija importa Savienībā. Ņemot vērā importa no Krievijas apjomu un citu avotu pieejamību visā pasaulē, Komisija uzskatīja, ka ilgtermiņā ietekme uz silīcija lietotājiem nebūs būtiska.

(327)

Visbeidzot, EUSMET uzsvēra, ka silīcija metāla ražotāji dažādās pasaules valstīs nevēlas palielināt EUSMET dalībniekiem pārdotos apjomus, jo tie baidās no antidempinga pasākumu piemērošanas.

(328)

Šis apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem vai faktiem par to, ka piegādātāji ārpus Savienības atteiksies veikt piegādes. Komisija norādīja, ka attiecīgajā periodā imports no trešām valstīm ir turpinājies un dažos gadījumos pat palielinājies.

(329)

Visu izvērtējot, pasākumu pozitīvā ietekme uz Savienības ražošanas nozari un alumīnija nozares lietotājiem pārsniedz spēkā esošo pasākumu ierobežoto negatīvo ietekmi uz pārējiem lietotājiem.

(330)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secina, ka nav nepārvaramu ar Savienības interesēm saistītu iemeslu, kas liegtu saglabāt Ķīnas izcelsmes silīcija importam noteiktos spēkā esošos pasākumus.

(331)

Pamatojoties uz secinājumiem par dempinga turpināšanos, kaitējuma atkārtošanos un Savienības interesēm, antidempinga pasākumi attiecībā uz silīciju no Ķīnas būtu jāsaglabā.

(332)

Lai līdz minimumam samazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku, kas rodas maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 3. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(333)

Kaut arī dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs šis rēķins, lai importam varētu piemērot antidempinga maksājuma individuālās likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat tad, ja tiek uzrādīts rēķins, kas atbilst visām šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā visos pārējos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu pareizību un nodrošinātu, ka zemākas maksājuma likmes piemērošana pēc tam ir pamatota.

(334)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas zemākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par pārmaiņām tirdzniecības modelī, ko izraisījusi pasākumu noteikšana, pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var tikt sākta pretapiešanas izmeklēšana. Šajā izmeklēšanā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(335)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tāda pārskatāmā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti neminēts uzņēmums, arī subjekti, kas ir saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(336)

Ja uzņēmums pēc tam maina savu nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (60). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, ar ko var pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiek publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(337)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt saglabāt spēkā esošos pasākumus. Pēc šīs informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Piezīmes iesniedza tikai viena ieinteresētā persona – EUSMET.

(338)

Piezīmēs par izpausto informāciju EUSMET pieprasīja, lai, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus gan pieprasījuma, gan piedāvājuma ziņā un to, ka attiecībā uz konkrētas kvalitātes silīciju Savienība lielā mērā ir atkarīga no importa, pasākumi gadījumā, ja tie tiktu apstiprināti, netiktu piemēroti ilgāk par diviem gadiem.

(339)

Tomēr Komisija norādīja, ka dati par PIP nekādā ziņā nepamato šādu secinājumu. Turklāt, kā izklāstīts 289. un 293. apsvērumā, pēc PIP novērotās norises, šķiet, ir īslaicīgas. Jebkurā gadījumā, ja pastāv īpaši apstākļi, kas pamato situācijas atkārtotu novērtēšanu nākotnē, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu var pieprasīt starpposma pārskatīšanu.

(340)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (61) 109. pantu, ja pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma ir jāatmaksā kāda summa, tad maksājamo procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(341)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, nav sniegusi atzinumu par šajā regulā noteiktajiem pasākumiem,