(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2021/338 (2) ir paredzēti grozījumi Direktīvas 2014/65/ES 57. pantā cita starpā attiecībā uz pozīciju limitiem, un tie ietver arī jaunus saistītus pilnvarojumus.

(2)

Lai uzlabotu finanšu tirgu stabilitāti un integritāti Savienībā, būtu jānosaka metodika, kā saskaņoti aprēķināt pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem. Minētajai metodikai būtu jānovērš regulējuma arbitrāža un jāveicina saskaņotība, vienlaikus nodrošinot kompetentajām iestādēm pietiekamu elastību, lai tās varētu ņemt vērā atšķirības starp dažādiem preču atvasināto instrumentu tirgiem un darījumu pamatā esošo preču tirgiem. Limitu aprēķināšanas metodikai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm panākt līdzsvaru starp mērķiem noteikt limitus pietiekami zemā līmenī, lai novērstu, ka personas, kas tur šo preču atvasināto instrumentu pozīcijas, ļaunprātīgi izmanto vai kropļo tirgu, un mērķiem atbalstīt sakārtotas cenu noteikšanas un norēķinu sistēmas, izveidot jaunus preču atvasinātos instrumentus un ļaut preču atvasinātajiem instrumentiem turpināt atbalstīt komercdarbību norisi darījumu pamatā esošo preču tirgū.

(3)

Lai nodrošinātu vienotu izpratni, būtu jādefinē vairāki jēdzieni, kas izriet no Direktīvas 2014/65/ES, un šajā regulā izmantotie tehniskie termini.

(4)

Tirgus dalībnieku garajām un īsajām pozīcijām konkrētā preču atvasinātajā instrumentā būtu jāveic savstarpēja tīrvērte, lai noteiktu pozīcijas faktisko apjomu, kādu tirgus dalībnieks jebkurā brīdī kontrolē. Tādas pozīcijas apjoms, kura tiek turēta, izmantojot iespējas līgumu vai preču atvasināto instrumentu, ko tirgo tajā pašā tirdzniecības vietā un kas ir galvenā līguma apakšlīgums, būtu jāaprēķina uz delta ekvivalenta pamata. Lai būtu iespējams visaptverošs, centralizēts un reprezentatīvs pārskats par personas darbību un lai izvairītos no tā, ka tiek apiets galvenajam līgumam noteiktā pozīcijas limita mērķis, kopējai pozīcijai, ko persona tur tirdzniecības vietā tirgotā preču atvasinātajā instrumentā, būtu jāietver arī pozīcija, kas izriet no starpības līguma komponentu sadalīšanas, kurus atļauts tirgot kā vienu tirgojamu instrumentu tajā pašā tirdzniecības vietā, un pozīcijas preču atvasinātajos instrumentos, ko tirgo tajā pašā tirdzniecības vietā un kas ir galvenā līguma apakšlīgums attiecībā uz to apjomu (tā sauktie mini līgumi) vai cenu noteikšanas perioda termiņu, piemēram, mēneša bilances (tā sauktie balmo) līgumi.

(5)

Direktīvā 2014/65/ES ir pieprasīts, ka visas pozīcijas, kuras trešās personas tur kādas personas vārdā, jāiekļauj minētās personas pozīciju limita aprēķinā un pozīciju limiti jāpiemēro gan struktūras līmenī, gan grupas līmenī. Tādēļ ir nepieciešams apkopot pozīcijas grupas līmenī. Ir lietderīgi nodrošināt tikai apkopojumu grupas līmenī, ja mātesuzņēmums var kontrolēt pozīciju izmantojumu. Tādējādi mātesuzņēmumiem tās pozīcijas, kuras tur to meitasuzņēmumi, būtu jāapkopo ar visām pozīcijām, kuras tieši tur mātesuzņēmums, papildus tam, ka meitasuzņēmumi apkopo savas pozīcijas. Šādas apkopošanas rezultātā pozīcijas aprēķina mātesuzņēmuma līmenī, kas ir lielākas vai sakarā ar dažādu meitasuzņēmumu turēto garo un īso pozīciju tīrvērti mazākas nekā atsevišķu meitasuzņēmumu līmenī. Pozīcijas nebūtu jāapkopo mātesuzņēmuma līmenī, ja šīs pozīcijas tur kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kuri minētās pozīcijas tur ieguldītāju vārdā, nevis savu mātesuzņēmumu vārdā, ja mātesuzņēmums nevar kontrolēt šo pozīciju izmantošanu savā labā.

(6)

Grozījumi, kas izklāstīti Direktīvā (ES) 2021/338, paredz, ka pozīciju limitus piemēro kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietās, un to ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas (“EEOTC”) līgumiem. Kritiski svarīgi vai nozīmīgi atvasinātie instrumenti ir preču atvasinātie instrumenti, kuru atvērto pozīciju daļa ir vidēji vismaz 300 000 partiju viena gada laikā. Ņemot vērā lauksaimniecības preču būtisko nozīmi iedzīvotājiem, uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un to EEOTC līgumiem joprojām attiecas režīms, kurā pozīciju limits nepārsniedz 300 000 partijas. Šajā regulā ir jāprecizē likviditātes slieksnis, no kura lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem sāk piemērot pozīciju limitus, un pozīciju tirdzniecība būtu jāuzskata par ievērojama apjoma tirdzniecību tirdzniecības vietā tikai tad, ja tā pietiekami ilgu laiku pārsniedz likviditātes slieksni.

(7)

Ja ārpusbiržas (OTC) līgumu vērtē pēc tās pašas pamatā esošās preces, kas ir piegādājama tajā pašā vietā un ar tiem pašiem līguma noteikumiem, un ja tā ekonomiskais rezultāts ir cieši saistīts ar līgumu, kuru tirgo tirdzniecības vietā, tas būtu jāuzskata par ekonomiski līdzvērtīgu neatkarīgi no nelielām atšķirībām līguma specifikācijās attiecībā uz partijas lielumu un piegādes datumu. Atšķirībām pēctirdzniecības riska pārvaldības pasākumos, piemēram, tīrvērtes pasākumos, nevajadzētu būt šķēršļiem, lai šādus līgumus atzītu par ekonomiski līdzvērtīgiem. Lai novērstu tādu iespējami dominējošu pozīciju neatbilstīgu tīrvērti, kuras tirgo tirdzniecības vietā, izmantojot divpusējas vienošanās ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, un lai nodrošinātu pozīciju limitu režīma efektīvu darbību praksē, ir nepieciešams, lai ārpus biržas tirgotos preču atvasinātos instrumentus uzskatītu par ekonomiski līdzvērtīgiem tirdzniecības vietas līgumiem tikai ierobežotos apstākļos. Lai novērstu izvairīšanos no pozīciju limitiem un uzlabotu pozīciju limitu režīma integritāti, ir nepieciešams, lai ekonomiski līdzvērtīga ārpusbiržas atvasināto instrumentu līguma definīcija būtu šaura un neļautu personai veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijas tīrvērti pret vairākām citām pozīcijām. Turklāt rīcības brīvība attiecībā uz to pozīciju konsekventu izvēli, ar kurām ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijām tiek veikta savstarpēja tīrvērte, būtu jāattiecina tikai uz konkrētiem apstākļiem, kad šāds ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums ir ekonomiski līdzvērtīgs vairāk nekā vienam preču atvasinātajam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā Savienībā.

(8)

Lai noteiktu, kuras pozīcijas atvasinātajos preču instrumentos ir objektīvi izmērāmas kā tādas, kas samazina tiešā veidā ar komercdarbību saistītus riskus, būtu jānosaka konkrēti kritēriji, tostarp riska ierobežošanas līguma grāmatvedības definīcijas izmantošana, pamatojoties uz Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) noteikumiem. Minētajai grāmatvedības definīcijai vajadzētu būt pieejamai arī nefinanšu sabiedrībām pat tad, ja tās nepiemēro SFPS noteikumus struktūras līmenī.

(9)

Turklāt nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai izmantot riska pārvaldības metodes, lai samazinātu vispārējos riskus, kas izriet no to komercdarbības vai to grupas komercdarbības, tostarp riskus, kuri izriet no ģeogrāfiskajiem tirgiem, vairākiem produktiem, termiņiem vai struktūrām (tas ir, “makro vai portfeļa riska ierobežošana”). Tāpat finanšu struktūrām, kas pieder pie pārsvarā komerciālām grupām, vajadzētu būt iespējai izmantot riska pārvaldības metodes, lai mazinātu vispārējos riskus, kas izriet no grupas nefinanšu sabiedrību komercdarbības. Kad nefinanšu sabiedrība vai finanšu struktūra izmanto makro vai portfeļa riska ierobežošanu, tā var nebūt spējīga noteikt tiešu saikni starp konkrētu pozīciju preču atvasinātajā instrumentā un konkrētu risku, kas izriet no komercdarbības, kuras risku ir paredzēts ierobežot ar preču atvasināto instrumentu. Nefinanšu sabiedrība vai finanšu struktūra var izmantot arī nevienlīdzīgu preču atvasināto instrumentu, lai ierobežotu konkrētu risku, kas izriet no nefinanšu sabiedrības komercdarbības, ja identisks preču atvasinātais instruments nav pieejams vai ja ciešāk saistītam preču atvasinātajam instrumentam nav pietiekama likviditāte (t. i., “aplēstā riska ierobežošana (proxy hedging”). Šādos gadījumos riska pārvaldības politikai un sistēmām būtu jāspēj novērst to, ka ar riska ierobežošanu nesaistīti darījumi tiek kategorizēti kā riska ierobežošana, un būtu jāspēj nodrošināt pietiekami nodalīts priekšstats par riska ierobežošanas portfeli, lai tiktu apzināti spekulatīvi komponenti un ieskaitīti pozīciju limitos. Pozīcijas nebūtu jāuzskata par tādām, kas samazina ar komercdarbību saistītus riskus, tikai pamatojoties uz to, ka tās kopumā ir iekļautas kā daļa no riskus samazinošā portfeļa.

(10)

Risks laika gaitā var mainīties, un, lai piemērotos riska izmaiņām, preču atvasinātos instrumentus, kas sākotnēji izpildīti, lai samazinātu ar komercdarbību saistītu risku, var būt jākompensē, izmantojot papildu preču atvasināto instrumentu līgumus, ar ko veic noslēguma ieskaitu preču atvasināto instrumentu līgumiem, kuri vairs nav saistīti ar komercdarbības risku. Turklāt tāda riska izmaiņām, kas ir novērsts, parakstoties uz preču atvasinātā instrumenta pozīciju riska mazināšanas nolūkā, vēlāk nevajadzētu būt par iemeslu šādas pozīcijas atkārtotai novērtēšanai, jo tā jau sākumā nav veidojusi priviliģētu darījumu.

(11)

Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieteikties atbrīvojumam saistībā ar komercdarbības riska ierobežošanu pirms pozīcijas iegādes. Pieteikumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei skaidrs un kodolīgs pārskats par nefinanšu sabiedrības komerciālajām darbībām, saistībā ar kurām ir paredzēts ierobežot risku attiecībā uz pamatā esošo preci, par saistītajiem riskiem un to, kā tiek izmantoti preču atvasinātie instrumenti, lai šos riskus mazinātu. Pozīciju limitus visu laiku piemēro lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, un, ja kompetentā iestāde atbrīvojumu galu galā nepiešķir, attiecīgi nefinanšu sabiedrībai vai finanšu struktūrai būtu atbilstoši jāsamazina jebkura pozīcija, kas pārsniedz limitu, un tai varētu tikt piemēroti uzraudzības pasākumi attiecībā uz limita pārsniegumu. Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām būtu periodiski jāpārvērtē sava darbība, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmākā piemērošana ir pamatota.

(12)

Finanšu struktūrām un nefinanšu sabiedrībām vajadzētu būt iespējai pieteikties atbrīvojumam attiecībā uz pozīcijām, kas izriet no obligātas likviditātes nodrošināšanas tirdzniecības vietās, pirms attiecīgo darījumu veikšanas. Pieteikumam būtu jāsniedz kompetentajai iestādei skaidrs un kodolīgs pārskats par obligātās likviditātes nodrošināšanas regulējumu, saskaņā ar kuru šīs personas darbojas, par personas darbībām preču atvasināto instrumentu tirdzniecībā saskaņā ar rakstisku vienošanos, kas noslēgta ar tirdzniecības vietu, un par izrietošajām atvērtajām pozīcijām. Pozīciju limitus visu laiku piemēro lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un kritiski svarīgiem vai nozīmīgiem preču atvasinātajiem instrumentiem, un, ja kompetentā iestāde atbrīvojumu galu galā nepiešķir, attiecīgi nefinanšu sabiedrībai vai finanšu struktūrai būtu atbilstoši jāsamazina jebkura pozīcija, kas pārsniedz limitu, un tai varētu tikt piemēroti uzraudzības pasākumi attiecībā uz limita pārsniegumu. Nefinanšu sabiedrībām un finanšu struktūrām būtu periodiski jāpārvērtē savas darbības, lai nodrošinātu, ka atbrīvojuma turpmākā piemērošana ir pamatota.

(13)

Termiņam tuvākā mēneša periods, kas ir laika periods tieši pirms piegādes termiņa beigām, ir specifisks katram preču atvasinātajam instrumentam un var neatbilst precīzi vienam mēnesim. Tāpēc termiņam tuvākā mēneša līgumiem būtu jāattiecas uz līgumu, kas ir nākamais šā preču atvasinātā instrumenta līgums, kuram beigsies termiņš. Ierobežojot pozīcijas, kuras persona var turēt tajā periodā, kurā ir jāveic fiziskās preces piegāde, tiek ierobežots pamatā esošo piegādājamo preču daudzums, ko katra persona var piegādāt vai saņemt, tādējādi neļaujot atsevišķām personām uzkrāt dominējošas pozīcijas, kas tām var ļaut samazināt tirgu, ierobežojot piekļuvi konkrētajai precei. Tāpēc standarta bāzes līnija termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no aplēstā piegādājamo preču apjoma. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai īstenot grafiku pozīciju limitu samazināšanai no tā brīža, kad līgums kļūst par termiņam tuvākā mēneša līgumu, līdz termiņa beigām, lai precīzāk nodrošinātu, ka pozīciju limiti ir atbilstīgi noteikti visā termiņam tuvākā mēneša periodā, un nodrošinātu sakārtotu norēķinu.

(14)

Ja atvasināto instrumentu tirdzniecība salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu ir relatīvi neliela, atvērto pozīciju daļa būs mazāka salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu. Šādos apstākļos, pat izmantojot metodikā zemāko piegādājamo preču apjoma procentuālo daļu, kompetentajām iestādēm var nebūt iespējams noteikt termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitu, kas atbilst mērķim nodrošināt nosacījumus sakārtotai cenu noteikšanai un norēķiniem un novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Lai nodrošinātu, ka minētie mērķi tiek sasniegti jebkuros apstākļos, tādos gadījumos, kad preču atvasinātā instrumenta piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju kopumu tādā mērā, ka uz piegādājamo preču apjomu balstītais termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits padarītu maznozīmīgu kompetentajām iestādēm noteikto prasību attiecībā uz pozīciju limitu piemērošanu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar alternatīvu metodiku būtu jānosaka bāzes līnijas rādītājs termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitam attiecīgajā preču atvasinātajā instrumentā kā procentuālā daļa no atvērto pozīciju kopuma attiecīgajā preču atvasinātajā instrumentā un pēc tam jāņem vērā attiecīgie korekcijas faktori.

(15)

Laikapstākļu dēļ lauksaimniecības produktu kultūrām var būt vērojams liels svārstīguma līmenis. Tāpēc ir lietderīgi, ka atsauces periods, kurā nosaka piegādājamo preču apjomu lauksaimniecības preču atvasinātajā instrumentā, pārsniedz atsauces periodu, ko izmanto, lai noteiktu piegādājamo preču apjomu citiem preču atvasinātajiem instrumentiem.

(16)

Citu mēnešu pozīciju limits tiek piemērots visiem termiņiem, izņemot termiņam tuvāko mēnesi. Standarta bāzes līnija citu mēnešu pozīciju limitiem tādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā, būtu jāaprēķina kā procentuālā daļa no atvērto pozīciju kopuma. Pozīciju sadalījums pa preču līguma citiem mēnešiem bieži tiek koncentrēts termiņam tuvākajos mēnešos. Tāpēc atvērto pozīciju kopums, nosakot pozīciju limitus, ir piemērotāka bāzes līnija nekā visu termiņu vidējā rādītāja izmantošana. Tā kā atvērto pozīciju daļas apmērs var būtiski mainīties īsā laikposmā, kompetentajām iestādēm atvērto pozīciju daļa būtu jāaprēķina tādam laikposmam, kas pienācīgi atspoguļo preču atvasināto instrumentu tirdzniecības iezīmes. Minētajā atsauces periodā jo īpaši būtu jāņem vērā līguma tirdzniecības sezonalitāte.

(17)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu noteiktie pozīciju limiti ir balstīti uz preču atvasinātajā instrumentā turētās vispārējās atvērto pozīciju daļas visaptverošu atspoguļojumu, kompetentās iestādes aprēķinātajai atvērto pozīciju daļai būtu jāietver gan nenokārtotās pozīcijas tirdzniecības vietā, kurā tirgo preču atvasināto instrumentu, gan nenokārtotās pozīcijas ekonomiski līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, par ko ziņots kompetentajai iestādei.

(18)

Standarta bāzes līnija 25 % apmērā no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas ir noteikta, atsaucoties uz pieredzi citos tirgos un citās jurisdikcijās. Kompetentajām iestādēm būtu jākoriģē bāzes līnija, lai to varētu samazināt līdz 5 % no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas vai līdz 2,5 % attiecībā uz dažiem lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem un palielināt līdz 35 % no piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas, ja tirgus iezīmes to prasa, lai atbalstītu līguma un tā pamatā esošā tirgus sakārtotu norēķinu un darbību. Tā kā jebkādu bāzes līnijas rādītāju korekciju piemēro tikai tādos gadījumos un tik ilgi, cik to prasa objektīvas tirgus iezīmes, vajadzētu būt paredzētai iespējai veikt bāzes līnijas pagaidu korekcijas. Kompetentajām iestādēm būtu jānodrošina, ka tiek veikta bāzes līnijas lejupēja korekcija, kad tas ir nepieciešams, lai novērstu dominējošas pozīcijas un atbalstītu sakārtotu cenu noteikšanu preču atvasinātajam instrumentam un pamatā esošajai precei. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem bez materiāla bāzes aktīva nevar izmantot piegādājamo preču apjomu, lai noteiktu pozīcijas limitu. Tāpēc kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai uzlabot vai koriģēt metodiku šo preču atvasināto instrumentu pozīciju limitu noteikšanai, pamatojoties uz atšķirīgiem parametriem, piemēram, izmantojot atvērto pozīciju daļu arī termiņam tuvākajam mēnesim.

(19)

Var būt apstākļi, kad preču atvasinātais instruments, kuru nesen atļauts tirgot kādā tirdzniecības vietā, iepriekš ir ticis tirgots vienā vai vairākās tirdzniecības vietās Savienībā vai trešās valstīs. Lai nodrošinātu preču atvasinātā instrumenta raitu nodošanu, kompetentajai iestādei, nosakot sākotnējos pozīciju limitus preču atvasinātajam instrumentam, kuru nesen atļauts tirgot, būtu jāņem vērā atvērto pozīciju daļa preču atvasinātajā instrumentā, kas iepriekš tirgots citā(-ās) tirdzniecības vietā(-ās). Var rasties arī citi apstākļi, piemēram, gadījumā, kad divi preču atvasinātie instrumenti tiek tirgoti vienā un tajā pašā tirdzniecības vietā un nelielu atšķirību dēļ to iezīmēs, piemēram, ja notiek pamatā esošā indeksa vai tirdzniecības zonas izmaiņas, paredzams, ka atvērtās pozīcijas senākajos līgumos ātri pāries uz nesenāku līgumu. Nosakot pozīciju limitus nesenākajam līgumam, kompetentajai iestādei būtu jāņem vērā atvērtās pozīcijas senākajā līgumā, lai nodrošinātu nesenākā līguma vienmērīgu attīstību.

(20)

Daži preču atvasinātie instrumenti, jo īpaši tie, kuru pamatā ir elektroenerģija un gāze, paredz, ka bāzes aktīvu piegādā pastāvīgi noteikta perioda laikā, piemēram, dienas, mēneša vai gada laikā. Turklāt konkrētus līgumus, kuriem ir garāki piegādes periodi, piemēram, gads vai ceturksnis, var automātiski aizstāt ar saistītiem līgumiem, kuriem ir īsāki piegādes periodi, piemēram, gada ceturksnis vai mēnesis (tā sauktie kaskādes veida līgumi). Šādos gadījumos termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits līgumam, kas jāaizstāj pirms piegādes, nebūtu atbilstīgs, jo šāds limits neattiektos uz līguma termiņa beigām un fizisku piegādi vai norēķinu skaidrā naudā. Ja līgumu piegādes periodi par to pašu bāzes aktīvu pārklājas, visiem saistītajiem līgumiem būtu jāpiemēro vienots pozīcijas limits, lai pienācīgi ņemtu vērā šo līgumu pozīcijas, kas var tikt piegādātas. Lai to veicinātu, saistīti līgumi būtu jāmēra bāzes aktīva vienībās, jāapkopo un attiecīgi jāveic to tīrvērte.

(21)

Attiecībā uz dažu lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kuriem ir būtiska ietekme uz patērētāju pārtikas cenām, metodikai vajadzētu ļaut kompetentajai iestādei noteikt bāzes līniju un pozīcijas limitu zem vispārējā diapazona minimuma, ja tā atrod pierādījumus par spekulatīvu darbību, kas būtiski ietekmē cenas.

(22)

Kompetentajai iestādei būtu jānovērtē, vai Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā uzskaitītajiem faktoriem ir nepieciešama bāzes līnijas korekcija, lai noteiktu pozīcijas limita galīgo līmeni. Šajā vērtējumā būtu jāņem vērā faktori, kas attiecas uz konkrēto preču atvasināto instrumentu. Metodikai būtu jāsniedz ievirze, kā noteikt limitu, atstājot iespēju kompetentajai iestādei pieņemt galīgo lēmumu par attiecīgu pozīcijas limitu preču atvasinātajam instrumentam, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Faktoriem būtu jāsniedz svarīgas norādes kompetentajām iestādēm un arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, atvieglojot to viedokļu veidošanu un nodrošinot pozīciju limitu atbilstošu saskaņošanu Savienībā.

(23)

Pozīciju limitiem nebūtu jārada šķēršļi jaunu lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu izveidei un nebūtu jākavē lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgu mazāk likvīdu daļu pienācīga darbība. Metodikā būtu jāņem vērā laiks, kas nepieciešams, lai izveidotu un piesaistītu likviditāti gan jauniem, gan esošiem preču atvasinātajiem instrumentiem; tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, kas var atvieglot riska pārvaldību uz konkrētām mērķgrupām orientētos vai nepietiekami attīstītos tirgos vai kalpo jaunu riska ierobežošanas pasākumu veidošanai jaunām precēm. Tāpat ir daudzi lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu līgumi, kuri nekad nevar piesaistīt pietiekamu skaitu dalībnieku vai likviditāti, lai ļautu efektīvi piemērot pozīciju limitus bez riska, ka dalībnieki regulāri un netīšām pārkāptu limitu un tādējādi traucētu šo preču atvasināto instrumentu cenu noteikšanai un norēķiniem. Lai novērstu šos riskus, kas apdraud tirgu efektīvu darbību, pozīcijas limits termiņam tuvākajam mēnesim un citiem mēnešiem būtu jānosaka fiksētā, proti, 10 000 partiju apmērā, līdz atvērto pozīciju daļa lauksaimniecības preču atvasinātajā instrumentā pārsniedz 20 000 partiju robežvērtību.

(24)

Tirgus dalībnieku skaits, sastāvs un loma preču atvasinātajā instrumentā var ietekmēt to pozīciju veidu un apmēru, kuras atsevišķi tirgus dalībnieki tur tirgū. Attiecībā uz dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem atsevišķi tirgus dalībnieki var turēt lielu pozīciju, kas atspoguļo viņu lomu preces pirkšanā, pārdošanā un piegādē, ja viņi ir tirgus pretējā pusē nekā vairākums citu tirgus dalībnieku, kuri sniedz likviditātes vai riska pārvaldības pakalpojumus pamatā esošo preču tirgū.

(25)

Pamatā esošās preces piegāde, izmantošana, pieejamība un piekļuve tai ir pamatā esošo preču tirgus iezīmes. Izvērtējot šo iezīmju sīkākus komponentus, piemēram, preces tendenci bojāties un pārvadāšanas metodi, kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējai noteikt tirgus elastību un attiecīgi koriģēt pozīciju limitus.

(26)

Dažiem preču atvasinātajiem instrumentiem var būt liela neatbilstība starp atvērto pozīciju daļu un piegādājamo preču apjomu. Tas var notikt, ja atvasināto instrumentu tirdzniecība ir samērā neliela salīdzinājumā ar piegādājamo preču apjomu un šādā gadījumā atvērto pozīciju daļa būs mazāka par piegādājamo preču apjomu, vai, piemēram, ja konkrētu preču atvasināto instrumentu plaši izmanto, lai ierobežotu daudzus dažādum riskus, un tāpēc piegādājamo preču apjoms ir mazāks par atvērto pozīciju daļu. Šādas būtiskas neatbilstības starp atvērto pozīciju daļu un piegādājamo preču apjomu pamato augšupējas vai lejupējas korekcijas no bāzes līnijas, lai izvairītos no nesakārtota tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis. Konkrētāk, ja atvērto pozīciju daļa ir ievērojami lielāka par piegādājamo preču apjomu, pārējo mēnešu limits būtu jākoriģē uz leju, lai izvairītos no domino efekta ar termiņam tuvākā mēneša limitu, kas balstīts uz piegādājamo preču apjomu. Šādos apstākļos nebūtu lietderīgi koriģēt termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limitu uz augšu, ņemot vērā tirgus ierobežošanas risku. Ja piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju daļu, pārējo mēnešu limits būtu jākoriģē uz augšu, lai izvairītos no riska, ka tirdzniecība varētu tikt nepamatoti ierobežota. Tā kā piegādājamo preču apjoms ir ievērojami lielāks par atvērto pozīciju daļu, paredzams, ka termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits, kas balstīts uz piegādājamo preču apjomu, kurš izriet no bāzes līnijas, pārsniegs tirgus dalībnieku turētās atvērtās pozīcijas termiņam tuvākajā mēnesī. Lai nodrošinātu, ka termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits liedz tirgus dalībniekam iegūt dominējošu stāvokli un ka tiek efektīvi sasniegti Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā noteiktie mērķi novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un nodrošināt sakārtotu cenu noteikšanu, termiņam tuvākā mēneša pozīcijas limits savukārt būtu jākoriģē uz leju, ja tas ir balstīts uz piegādājamo preču apjomu.

(27)

Ar tādu pašu mērķi ierobežot nesakārtotus tirgus, kad tuvojas termiņam tuvākais mēnesis, sakarā ar lielām neatbilstībām starp piegādājamo preču apjoma un atvērto pozīciju daļas aprēķiniem, būtu jādefinē piegādājamās preces, lai iekļautu preces jebkādas aizstājējas kategorijas vai veidus, ko iespējams piegādāt, norēķinoties par preču atvasināto instrumentu līgumu saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem.

(28)

Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1., 3. un 12. punkts pilnvaro Komisiju pieņemt metodiku pozīciju limitu aprēķināšanai un piemērošanai, lai izveidotu saskaņotu pozīciju limitu režīmu attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, ko tirgo tirdzniecības vietās, un EEOTC līgumiem. 57. panta 1. punktā noteikta aprēķināšanas metodika, kas kompetentajām iestādēm jāpiemēro, nosakot pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem. 57. panta 1. punktā arī noteikts, ka ir jānosaka procedūra, kā finanšu struktūras, kas pieder pie pārsvarā komerciālas grupas, piesakās atbrīvojumam no likviditātes nodrošināšanas prasībām un atbrīvojumam no riska mazināšanas prasībām. 57. panta 3. punktā pieprasīts precizēt, kā kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā faktori, nosakot termiņam tuvākā mēneša pozīciju limitus un citu mēnešu pozīciju limitus preču atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi un skaidrā naudā. 57. panta 12. punktā pieprasīts noteikt, kā būtu jāpiemēro pozīciju limitu metodika, piemēram, apkopojot pozīcijas grupā, kad pozīciju var uzskatīt par risku samazinošu vai kad uzņēmums var izmantot riska ierobežošanas atbrīvojumu. Noteikumu saturs ir būtiski savstarpēji saistīts, jo tie ir cieši saistīti ar pozīciju limitu noteikšanas metodiku. Vienkāršības un pārredzamības labad, kā arī nolūkā atvieglot noteikumu piemērošanu un izvairīties no dublēšanās, tie būtu jānosaka ar vienu tiesību aktu, nevis jāizdod vairāki atsevišķi tiesību akti ar daudzām mijnorādēm.

(29)

Šī regula ir balstīta uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde.

(30)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (3) 37. pantu izveidotās Vērtspapīru un tirgu nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

(31)

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/591 (4) papildina Direktīvu 2014/65/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par pozīciju limitu piemērošanu preču atvasinātajiem instrumentiem. Šī regula aizstāj minēto deleģēto regulu, ņemot vērā Direktīvas 2014/65/ES grozījumus, kas ieviesti ar Direktīvu (ES) 2021/338 un kuros izklāstīti jauni noteikumi par atbrīvojumiem no riska ierobežošanas prasībām attiecībā uz likviditātes nodrošināšanu un finanšu struktūrām, kas pieder pie pārsvarā nefinanšu grupas, pilnvarojot Komisiju pieņemt deleģēto aktu, kurā precizēti kritēriji atbrīvojumam no likviditātes nodrošināšanas prasībām un atbrīvojumam no riska mazināšanas prasībām finanšu sabiedrībām. Turklāt tika svītrots “tādu pašu preču līguma” jēdziens, un darbības jomā vairs neietilpst vērtspapīru atvasinātie instrumenti. Visbeidzot, tika precizēta atvērto pozīciju daļas aprēķināšana un vienkāršota metodika jauniem un mazāk likvīdiem lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu līgumiem. Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2017/591 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu,