(1)

Patlaban spēkā esošie pasākumi ir galīgie antidempinga pasākumi (“sākotnējie pasākumi”), kas noteikti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/492, ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas un Ēģiptes izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu importam (2).

(2)

Uz izmeklējamo ražojumu tiek attiecināts arī galīgais kompensācijas maksājums, kas noteikts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/776 (3). Tomēr šī atkārtotā izmeklēšana neattiecas uz kompensācijas maksājumu.

(3)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 12. pantu saņēma pieprasījumu veikt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu attiecībā uz importam no Ēģiptes (“attiecīgā valsts”) noteiktajiem spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem.

(4)

Pieprasījumu 2021. gada 18. oktobrī iesniedza TECH-FAB Europe e.V., ES stikla šķiedras audumu (“SŠA”) ražotāju apvienība (“pieprasījuma iesniedzēji”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no SŠA kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzēji ir iesnieguši pietiekamus pierādījumus, kas liecina, ka pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda Ēģiptes eksporta cenas ir pazeminājušās. Pazeminoties Ēģiptes eksporta cenām, acīmredzot mazinājusies spēkā esošo pasākumu korektīvā ietekme. Pieprasījumā ietvertie pierādījumi norāda uz to, ka eksporta cenu pazemināšanās nav skaidrojama ar galvenās izejvielas cenas pazemināšanos un citu izmaksu samazināšanos vai izmaiņām ražojumu klāstā.

(6)

Komisija 2021. gada 1. decembrī paziņoja par antidempinga izmeklēšanas atsākšanu, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (“paziņojums par procedūras atsākšanu”) (4).

(7)

Atkārtotā izmeklēšana attiecās uz spēkā esošo antidempinga maksājumu, kas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2020/492 (5) 1. panta 2. punktu 20 % apmērā noteikts Jushi Egypt For Fiberglass Industry S.A.E (“Jushi Egypt”), Hengshi Egypt Fiberglass Fabrics S.A.E. (“Hengshi Egypt”) (kopā saukti – “CNBM grupa”) un “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(8)

Paziņojumā par procedūras atsākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos atkārtotajā izmeklēšanā. Komisija arī īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, ražotājus eksportētājus un importētājus, par kuriem bija zināms, ka uz tiem attiecas šī izmeklēšana, un attiecīgās valsts iestādes par atkārtoto absorbcijas izmeklēšanu un aicināja tos piedalīties.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un pieprasīt uzklausīšanu Komisijai un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonai.

(10)

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga attiecīgās valsts ražotāju atlase saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, minētās personas tika aicinātas pieteikties un sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras atsākšanu. Komisija tāpat lūdza Ēģiptes pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus ražotājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties atkārtotajā izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem. Tomēr, tā kā pieteicās tikai Jushi Egypt un Hengshi Egypt, atlase nebija nepieciešama.

(11)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītus importētājus sniegt paziņojumā par izmeklēšanas atsākšanu norādīto informāciju. Neviens no nesaistītajiem importētājiem nepieteicās, tāpēc atlase nebija nepieciešama.

(12)

Komisija nosūtīja uzņēmumiem Jushi Egypt un Hengshi Egypt anketu, uz kuru tie atbildēja.

(13)

Komisija centās iegūt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu šajā atkārtotajā izmeklēšanā. Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu Jushi Egypt, Hengshi Egypt un ar Hengshi Egypt saistītā tirgotāja Huajin Capital Limited telpās Honkongā. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām Komisija tāpēc veica attālinātu visas minēto triju uzņēmumu informācijas kontrolpārbaudi, ko tā uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai (6).

(14)

Turklāt pārbaudes apmeklējumi saskaņā ar pamatregulas 16. pantu tika veikti šādu ar Jushi Egypt/Hengshi Egypt saistītu importētāju/tirgotāju telpās:

(15)

Atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas periods (“AIP”) ilga no 2020. gada 1. oktobra līdz 2021. gada 30. septembrim. Sākotnējās izmeklēšanas periods (“SIP”) ilga no 2018. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim.

(16)

Pēc tam kad tika sākta šī atkārtotā izmeklēšana, Ēģiptes valdība (“ĒV”) apgalvoja, ka atkārtota izmeklēšana uz pamatregulas 12. panta pamata ir nesaderīga ar PTO antidempinga nolīgumu (“ADN”). ĒV apgalvoja, ka i) PTO noteikumi šādu pārskatīšanu neparedz un ii) pamatregulas 12. panta 3. punkts ir nesaderīgs ar ADN 9. panta 1. punktu, ciktāl šādas atkārtotās izmeklēšanas rezultātā nevar tikt noteikts mazāks maksājums, un iii) uz pasākumiem, kas noteikti pēc atkārtotas izmeklēšanas, ko veic saskaņā ar pamatregulas 12. pantu, neattiecas GATT 1994 XX panta d) punktā pieļautie izņēmumi.

(17)

ĒV apgalvoja arī, ka, atšķirībā no saistībām, kas izriet no ADN 11. panta 3. punkta, atkārtota izmeklēšana saskaņā ar pamatregulas 12. pantu neprasa kaitējuma izmeklēšanu.

(18)

Komisija norādīja, ka tas, ka ADN nav skaidri paredzēta iespēja pārskatīt dempinga starpību, lai ņemtu vērā antidempinga maksājumu absorbciju, nenozīmē, ka šāda pārskatīšana būtu pretrunā PTO. Gluži pretēji – šāda pārskatīšana ir vērsta uz dempinga starpības noteikšanu, lai nodrošinātu, ka maksājumu līmenis var pienācīgi novērst kaitējumu radošā dempinga ietekmi, un tādēļ ir pamatota ar Antidempinga nolīguma 11. panta 1. un 2. punktu un ir pilnīgā saskaņā ar piemērojamajiem ADN noteikumiem, ieskaitot 2. pantu.

(19)

Attiecībā uz apgalvojumu par pamatregulas 12. panta 3. punktu tiek norādīts, ka šajā atkārtotajā izmeklēšanā netika noteikta mazāka dempinga starpība SŠA importam no Ēģiptes. Tāpēc šis apgalvojums nav būtisks.

(20)

Attiecībā uz prasību, ka izmeklēšanai jāaptver gan dempings, gan kaitējums, atšķirībā no pārskatīšanām, kas veiktas uz 11. panta 3. punkta pamata, 12. pantā paredzēta tikai atkārtota dempinga starpību izmeklēšana. Jebkurā gadījumā šajā izmeklēšanā Komisija pārskatīja kaitējuma novēršanas līmeni, lai pilnībā izpildītu attiecīgos noteikumus par maksājuma līmeni.

(21)

ĒV apgalvoja arī, ka spēkā esošajiem pasākumiem bija plānotā korektīvā ietekme un ka 2018.–2020. gadā ievērojami samazinājās SŠA importa apjoms, kas pierāda, ka eksportētāji neizmantoja absorbciju. Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, ĒV atkārtoti argumentēja, ka Komisija objektīvi nepārbaudīja importa par dempinga cenām apjomu un šāda importa ietekmi uz līdzīgu ražojumu cenām Savienības tirgū. Pirmkārt, pamatregulas 12. pants neliedz Komisijai veikt atkārtotu absorbcijas izmeklēšanu, ja samazinās imports no attiecīgās valsts, un, iespējams, palielināt antidempinga pasākumu apmēru. Otrkārt, importa apjoma izmaiņas pašas par sevi nedz veido antidempinga maksājumu absorbciju, kas izpaužas kā eksporta cenu izmaiņas, nedz to ietekmē. Treškārt, lai gan SŠA imports Savienībā samazinājās pēc antidempinga maksājumu noteikšanas, tas joprojām ir ievērojams, un faktiski viens no diviem ražotājiem eksportētājiem AIP laikā divkāršoja eksporta apjomus uz Savienību. Tāpēc šis iebildums ir noraidīts.

(22)

SŠA lietotājs Vestas Wind Systems A/S (“Vestas”) atkārtotās izmeklēšanas laikā norādīja, ka, pamatojoties uz tā grāmatvedības uzskaiti, ir palielinājusies gan FOB cena, gan izmaksas pēc izkraušanas, ko Vestas maksā par SŠA, kas importēts Savienībā no Ēģiptes. Šajā sakarā Komisijai ir šādas piezīmes. Pirmkārt, Komisija novērtēja eksporta pārdošanas apjomu, balstoties uz savāktiem un pārbaudītiem ražotāju eksportētāju pārdošanas datiem, kuri liecina, ka atkārtotās izmeklēšanas periodā, atšķirībā no sākotnējās izmeklēšanas perioda, eksporta cenas pazeminājās. Otrkārt, Komisijas novērtējums tika balstīts uz visu pārdošanas apjomu visiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā attiecīgi AIP un SIP laikā, un tas neaprobežojas tikai ar atsevišķiem klientiem veiktās pārdošanas apjoma analīzi. Tāpēc Vestas apgalvojums tiek noraidīts.

(23)

Turklāt Vestas apgalvoja, ka antidempinga maksājumu noteikšana attiecībā uz SŠA vai to palielināšana ir tiešā pretrunā Savienības interesēm. Tiek norādīts, ka pašreizējā atkārtotā izmeklēšana attiecas tikai uz to, lai noteiktu, vai pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas ir pazeminājušās eksporta cenas vai palikušas nemainīgas vai nepietiekami mainījušās tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā, un pēc tam, attiecīgā gadījumā, lai pārrēķinātu dempinga starpību, pamatojoties uz atkārtoti novērtētajām eksporta cenām. Saskaņā ar pamatregulas 12. pantu šāda atkārtota izmeklēšana neietver Savienības interešu aspektus. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(24)

Izmeklējamais ražojums ir Ēģiptes izcelsmes austi un/vai sašūti audumi no nepārtrauktas stikla elementāršķiedras grīstēm un/vai pavedieniem, ar vai bez citiem elementiem, izņemot impregnētus vai priekšpiesūcinātus (pre-preg) izstrādājumus un izņemot sieta audumus, kam gan garumā, gan platumā sieta acs izmērs ir lielāks par 1,8 mm un kas sver vairāk nekā 35 g/m2, pašlaik klasificēti ar KN kodiem ex 7019 61 00, ex 7019 62 00, ex 7019 63 00, ex 7019 64 00, ex 7019 65 00, ex 7019 66 00, ex 7019 69 10, ex 7019 69 90 un ex 7019 90 00 (Taric kodi 7019610081, 7019610083, 7019610084, 7019620081, 7019620083, 7019620084, 7019630081, 7019630083, 7019630084, 7019640081, 7019640083, 7019640084, 7019650081, 7019650083, 7019650084, 7019660081, 7019660083, 7019660084, 7019691081, 7019691083, 7019691084, 7019699081, 7019699083, 7019699084, 7019900081, 7019900083 un 7019900084) (“izmeklējamais ražojums”).

(25)

Pamatregulas 12. pantā paredzētās atkārtotās absorbcijas izmeklēšanas galvenais mērķis ir noteikt, vai pēc sākotnējo pasākumu noteikšanas izmeklējamā ražojuma eksporta cenas ir pazeminājušās vai arī tālākpārdošanas cenas vai turpmākās pārdošanas cenas Savienībā ir palikušas nemainīgas vai mainījušās nepietiekami. Pēc tam, ja secina, ka pasākumam būtu vajadzējis izraisīt izmaiņas šajās cenās, tad, lai novērstu saskaņā ar pamatregulas 3. pantu iepriekš konstatēto kaitējumu, saskaņā ar pamatregulas 2. pantu par jaunu novērtē eksporta cenas un pārrēķina dempinga starpības, ņemot vērā par jaunu novērtētās eksporta cenas.

(26)

Šajā gadījumā abi ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, un Komisijas analīze attiecīgi koncentrējās uz eksporta cenu dinamiku AIP laikā salīdzinājumā ar SIP.

(27)

Nosakot, vai eksporta cenas ir pazeminājušās, Komisija par AIP noteica katra pārbaudītā uzņēmuma izmaksas, apdrošināšanas un pārvadājumu (CIF) eksporta cenas līdz Savienības muitas robežai un salīdzināja šīs cenas attiecīgajām eksporta cenām, kas noteiktas par SIP.

(28)

Komisija salīdzināja katra ražotāja eksportētāja AIP laikā pārdoto veidu ražojumu cenas ar SIP laikā pārdoto to pašu veidu ražojumu cenām un aprēķināja to vidējo svērto cenas starpību.

(29)

Iepriekš minētajā abu saistīto ražotāju eksportētāju salīdzinājumā CNBM grupai tika noskaidrots, ka vidējā svērtā eksporta cena pazeminājusies par 12 %, kas pirmšķietami liecina, ka spēkā esošie pasākumi tiek absorbēti.

(30)

Tāpēc dempinga starpības tika pārrēķinātas saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(31)

Pēc tam kad CNBM grupas gadījumā tika konstatēta iespējama absorbcija, tika pārrēķināta dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 2. pantu.

(32)

Attiecībā uz eksporta cenām, saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu tika izmantotas eksporta cenas AIP laikā, kas tika vāktas un pārbaudītas vai salīdzinātas šīs atkārtotās izmeklēšanas ietvaros.

(33)

Šajā gadījumā abi saistītie ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienību vai nu tieši neatkarīgiem klientiem, vai ar saistītu uzņēmumu starpniecību, kuri iedibināti Honkongā vai Savienībā.

(34)

Ja ražotāji eksportētāji izmeklējamo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena, kā noteikts pamatregulas 2. panta 8. punktā, bija faktiski samaksātā vai maksājamā cena par izmeklējamo ražojumu, kuru pārdod eksportam uz Savienību.

(35)

Ja ražotāji eksportētāji izmeklējamo ražojumu eksportējuši uz Savienību ar tāda saistīta uzņēmuma starpniecību, kas ir importētājs, eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu importētais ražojums tika pirmoreiz pārdots tālāk neatkarīgiem klientiem Savienībā, kā noteikts pamatregulas 2. panta 9. punktā. Šajā gadījumā tika veiktas cenas korekcijas saistībā ar visām izmaksām, kas bija radušās laikposmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp Savienībā esošu saistīto importētāju PVA izmaksām, un samērīgu peļņu (kas sākotnējā izmeklēšanā noteikta 5 % apmērā).

(36)

Lai aprēķinātu dempinga starpības AIP laikā, tiek izmantotas sākotnējā izmeklēšanā noteiktās normālās vērtības, ja vien saskaņā ar pamatregulas 12. panta 5. punktu nav nepieciešama normālās vērtības pārskatīšana, kurā ņem vērā izmaiņas AIP.

(37)

Šajā gadījumā ražotāji eksportētāji nepieprasīja normālās vērtības pārskatīšanu. Tāpēc šajā gadījumā dempinga starpības pārrēķināšanai izmantoja sākotnējā izmeklēšanā noteiktās normālās vērtības.

(38)

Jushi Egypt gadījumā visi AIP laikā pārdotie ražojuma veidi tika pārdoti arī SIP laikā, un tādējādi visas normālās vērtības bija viegli pieejamas. Hengshi Egypt gadījumā divi ražojuma veidi, kas pārdoti AIP laikā, netika pārdoti SIP laikā. Tāpēc minēto divu ražojumu normālā vērtība tika aizstāta ar vislīdzīgāko ražojuma veidu normālo vērtību, ko sākotnējā izmeklēšanā pārdeva Hengshi Egypt.

(39)

Hengshi Egypt atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka attiecībā uz vienu no ražojuma veidiem nav pareizi izmantot normālo vērtību SIP laikā, jo šāds ražojuma veids tika ražots tikai izmēģinājuma kārtā un kā paraugs pārdots mazā daudzumā. Tā vietā Hengshi Egypt ierosināja izmantot normālo vērtību SIP laikā citam, kā tas apgalvoja, līdzīgākam ražojuma veidam.

(40)

Pirmkārt, tiek norādīts, ka sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgais ražojuma veids tika ražots komercnolūkā un ka minētā ražojuma veida normālā vērtība tika pienācīgi noteikta un izmantota dempinga starpības aprēķināšanai SIP laikā. Hengshi Egypt sākotnējā izmeklēšanā neapstrīdēja nevienu no šiem konstatējumiem. Otrkārt, būtu nepamatoti patvaļīgi izmantot normālo vērtību citam ražojuma veidam, kaut gan attiecībā uz sakritīgo ražojuma veidu ir pieejama noteiktā un iepriekš neapstrīdētā normālā vērtība. Nebija iespējams pārbaudīt arī uzņēmuma sniegtos paziņojumus pēc galīgās informācijas izpaušanas. Tāpēc Komisija uzskata, ka normālā vērtība ražojuma veidam, kas ražots un pārdots komercnolūkam SIP laikā (lai arī ierobežotā daudzumā) un atbilst ražojuma veidam, kurš pārdots uz Savienību AIP laikā, ir visprecīzākā un uzticamākā aizstājējvērtība, kas šajā gadījumā izmantojama dempinga aprēķiniem.

(41)

Turklāt, lai gan Hengshi Egypt būtu varējis pieprasīt normālās vērtības pārskatīšanu, pamatojoties uz pamatregulas 12. panta 5. punktu, ja tas uzskatītu, ka AIP laikā bija notikušas normālās vērtības izmaiņas, kuras būtu atkārtoti jāpārbauda, tas to nedarīja. Tomēr, lai gan pamatregulas 12. panta 5. punkts pieļauj normālās vērtības vienotu pārskatīšanu, tas neļauj veikt selektīvu atkārtotu novērtēšanu tikai vienam vai dažiem atsevišķiem ražojuma veidiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, Hengshi Egypt apgalvojums ir jānoraida.

(42)

Atbildot uz galīgo izpausto informāciju, Jushi Egypt nepiekrita, ka Jushi Egypt un Hengshi Egypt tiek aplūkoti abi kopā, lai piemērotu pamatregulas 12. panta 5. punktu par normālo vērtību pārskatīšanu. Jushi Egypt ierosina, ka Komisijai būtu bijis jāpieņem tā individuālais pieprasījums atkārtoti novērtēt normālo vērtību.

(43)

Jushi Egypt apgalvoja, ka, lai gan tas pats veicināja apgalvoto eksporta cenu pazemināšanos visai CNBM grupai, Hengshi Egypt eksporta cenas saglabājās tādā pašā līmenī kā SIP laikā. Tomēr Jushi Egypt eksporta cenu pazemināšanās esot saistīta ar Jushi Egypt centieniem samazināt savas izmaksas AIP laikā, tāpēc izmaksu samazinājumam esot līdzvērtīga ietekme uz normālo vērtību. Visbeidzot, Jushi Egypt apgalvo, ka tādējādi tā eksporta cenas netika absorbētas un līdz ar to CNBM grupas eksporta cenas arī ne. Turklāt Jushi Egypt uzskata, ka vienotā dempinga starpība uzņēmumu grupai būtu bijusi jānosaka, pamatojoties uz pārskatīto dempinga starpību uzņēmumam Jushi Egypt un sākotnējo dempinga starpību uzņēmumam Hengshi Egypt.

(44)

Pirmkārt, kā izklāstīts (29) apsvērumā, jānorāda, ka CNBM grupai, kurā ietilpst gan Jushi Egypt, gan Hengshi Egypt, tika noteikta 12 % eksporta cenas pazemināšanās, kā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 12. panta 2. punktu tika pārrēķinātas dempinga starpības abiem subjektiem, kas ir ražotāji.

(45)

Otrkārt, tiek atgādināts, ka CNBM grupa skaidri norādīja, ka tā nelūgs normālās vērtības pārskatīšanu saviem saistītajiem ražotājiem eksportētājiem, Jushi Egypt un Hengshi Egypt. Pēc tam Komisija saskaņā ar pamatregulas 12. pantu pārrēķināja dempinga starpības, pamatojoties uz normālajām vērtībām SIP laikā.

(46)

Treškārt, ievērojot pamatregulas 9. panta 5. punkta otro daļu, nosakot maksājumu, piegādātājus, starp kuriem pastāv strukturāla un korporatīva saistība, var uzskatīt par vienu subjektu. Tas nozīmē, ka ir jāpieņem vienota pieeja saistīto ražotāju grupas līmenī, arī piemērojot 12. panta 5. punktu un veicot atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas. Pretējā gadījumā, ja jau atkārtotas absorbcijas izmeklēšanas sākumposmā atsevišķiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pieder pie vienas un tās pašas grupas, tiks piemērotas atšķirīgas pieejas, var tikt kropļots atkārtotās izmeklēšanas iznākums un var rasties situācija, ka ražotāji eksportētāji izvairās no (palielinātu) antidempinga maksājumu piemērošanas. Turklāt attiecībā uz to, lai Jushi Egypt un Hengshi Egypt tiktu aplūkoti kā vienas un tās pašas uzņēmumu grupas locekļi, Komisijas izmantotā pieeja šajā atkārtotajā izmeklēšanā pilnībā atbilst pieejai, kas pieņemta sākotnējā izmeklēšanā. Iepriekš izklāstīto iemeslu dēļ Jushi Egypt apgalvojums ir jānoraida.

(47)

Abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija salīdzināja normālo vērtību un eksporta cenu EXW līmenī.

(48)

Ja tas bija nepieciešams taisnīgam salīdzinājumam, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā lietā korekcijas tika veiktas attiecībā uz transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksām, kredīta izmaksām un banku maksām.

(49)

Turklāt AIP laikā Hengshi Egypt eksportēja SŠA uz Savienību arī ar tāda saistīta tirgotāja starpniecību, kurš atradās ārpus Savienības, t. i., Honkongā. Tāpēc arī ar šo saistīto tirdzniecības uzņēmumu starpniecību veiktajai pārdošanai tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika veikta korekcija, pamatojoties uz 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu. Korekciju veidoja tirdzniecības uzņēmuma PVA izmaksu atskaitījums un 5 % peļņa (kas tika noteikta sākotnējā izmeklēšanā).

(50)

Lai noteiktu dempinga starpību attiecībā uz abiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu salīdzināja katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar izmeklējamā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu EXW līmenī.

(51)

Tā kā abi ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, bija saistīti, tika noteikta vienota dempinga starpība, pamatojoties uz to individuālo dempinga starpību vidējo svērto rādītāju.

(52)

Tādējādi vidējām svērtajām dempinga starpībām, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, bija šāda dinamika:

(53)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, salīdzinot CNBM grupai AIP laikā noteikto vidējo svērto importa cenu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju Savienības tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto kaitējumu neradošo cenu, kas noteikta SIP laikā. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(54)

Tādējādi CNBM grupas kaitējuma starpība no 63,9 % pieauga līdz 109,3 %.

(55)

Atbildē uz galīgo izpausto informāciju CNBM grupa un ĒV, norādot uz Ēģiptes izcelsmes importa apjoma mazināšanos un no tā izrietošo CNBM tirgus daļas kritumu Savienībā, apgalvoja, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi jau labi aizsargājuši Savienības ražošanas nozari, kura ir atguvusies vai kurai bija iespēja atgūties no apgalvotā būtiskā kaitējuma. Atsaucoties uz paralēli notiekošo pretapiešanas izmeklēšanu (7), CNBM grupa apgalvoja arī, ka Savienības ražotāju pārdošanas cenas jau pieaugot, kas liecina par Savienības ražošanas nozares atgūšanos no tai nodarītā būtiskā kaitējuma. Piedevām CNBM grupa, atsaucoties uz savu sākotnējā izmeklēšanā iesniegto informāciju, kā arī uz diviem Tiesas spriedumiem (8) šajā sakarā, apstrīdēja Komisijas izmantoto cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma starpības aprēķina metodiku. Turklāt ĒV atbildē uz galīgo izpausto informāciju apgalvoja, ka Komisija, pārskatot kaitējuma novēršanas starpību, cenu salīdzināšanai izmantoja atšķirīgu tirdzniecības līmeni un tādējādi nerīkojās saskaņā ar ADN 3. pantu par taisnīgu salīdzinājumu.

(56)

Kā izklāstīts (20) apsvērumā, pašreizējā atkārtotā izmeklēšana attiecas tikai uz dempinga aspektiem. Kaitējuma novēršanas līmenis tika pārrēķināts tikai tādēļ, lai pilnībā ievērotu attiecīgos noteikumus, kuri attiecas uz maksājuma līmeni, un tas nevar ietekmēt šīs atkārtotās izmeklēšanas iznākumu, jo maksājumi gan sākotnējā izmeklēšanā, gan šajā atkārtotajā izmeklēšanā ir noteikti dempinga starpības līmenī (sīkākai informācijai sk. (58) apsvērumu). Attiecībā uz informācijas no paralēlās izmeklēšanas izmantošanu jānorāda, ka CNBM atsaucas uz citu izmeklēšanu un informāciju, kas nav pieejama šīs lietas materiālos. Tāpēc pat tad, ja šādai informācijai būtu nozīme šajā lietā (kas tā nav), to šajā lietā nevarētu izmantot. Ņemot vērā iepriekš minēto, CNBM grupas un ĒV apgalvojumi ir jānoraida.

(57)

Attiecībā uz AIP aprēķinātā dempinga starpība palielinājās salīdzinājumā ar starpību, kas noteikta attiecībā uz SIP. Tādējādi atbilstīgi pamatregulas 12. panta 3. punktam būtu jāgroza antidempinga pasākumi, kuri noteikti izmeklējamā ražojuma importam, ko veic CNBM grupa.

(58)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu maksājumu summa būtu jānosaka dempinga starpības līmenī. Sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā (9) Komisija nekompensēja no eksporta atkarīgo subsīdiju shēmas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1037 (10) (“antisubsidēšanas pamatregula”) 24. panta 1. punktu. Tāpēc, lai noteiktu jauno antidempinga maksājumu, nav jāatskaita kompensācijas maksājums.

(59)

Pārskatītā antidempinga maksājumu likme, ko piemēro neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, tāpēc ir šāda:

(60)

Pieprasījuma iesniedzēji atbildē uz galīgo izpausto informāciju norādīja, ka milzīgā cenu samazinājuma pieauguma dēļ Komisijai būtu jāizmanto pilnīga rīcības brīvība un jādivkāršo antidempinga maksājums.

(61)

Tiek norādīts, ka Komisija rīkojās saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, 12. panta 2. un 3. punktu, pārrēķinot dempinga starpību, lai ņemtu vērā zemākās eksporta cenas, un nosakot pārskatīto antidempinga maksājumu konstatētās dempinga starpības līmenī. Komisijai ir saistoši minētie noteikumi, un, pretēji pieprasījuma iesniedzēju apgalvotajam, šajā gadījumā tai nav nekādas rīcības brīvības noteikt maksājumu, kas pārsniedz dempinga starpības līmeni. Tāpēc pieprasījuma iesniedzēju prasība nav juridiski pamatota un ir noraidāma.

(62)

Komisija 2022. gada 17. maijā izpauda visus būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā plāno noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ēģiptes izcelsmes SŠA importam Savienībā. Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju. Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(63)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktam,