EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2022/1190

(2022. gada 6. jūlijs),

ar ko groza Regulu (ES) 2018/1862 attiecībā uz informatīvu brīdinājumu par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs ievadīšanu Šengenas Informācijas sistēmā (SIS)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Šengenas Informācijas sistēma (SIS) ir svarīgs rīks, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni Savienības brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, atbalstot valsts kompetento iestāžu, jo īpaši robežsardzes, policijas, muitas dienestu, imigrācijas iestāžu un iestāžu, kas atbildīgas par noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu, izmeklēšanu vai saukšanu pie atbildības par tiem, vai kriminālsodu izpildi, operatīvo sadarbību. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2) ir SIS juridiskais pamats attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) trešās daļas V sadaļas 4. un 5. nodaļa.

(2)

SIS brīdinājumi satur informāciju par konkrētu personu vai priekšmetu, kā arī norādes iestādēm par to, kā rīkoties, kad minētā persona vai priekšmets ir atrasts. SIS ievadītie brīdinājumi par personām un priekšmetiem tiek darīti pieejami reāllaikā tieši visiem dalībvalstu kompetento valsts iestāžu galalietotājiem, kuri ir pilnvaroti veikt meklēšanu SIS, ievērojot Regulu (ES) 2018/1862. Arī Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794 (3), valstu pārstāvji Eiropas Savienības Aģentūrā tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 (4), un vienības Eiropas Robežu un krasta apsardzē, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1896 (5), ir pilnvaroti piekļūt SIS datiem un veikt meklēšanu, ievērojot savas attiecīgās pilnvaras un saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1862.

(3)

Eiropolam ir svarīga loma cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu, jo tas nodrošina analīzi un apdraudējumu novērtējumus, lai atbalstītu kompetento valsts iestāžu veiktas izmeklēšanas. Eiropols minēto lomu pilda arī, izmantojot SIS un papildinformācijas apmaiņā ar dalībvalstīm par SIS brīdinājumiem. Cīņā pret smagiem noziegumiem un terorismu būtu pastāvīgi jāveic koordinācija starp dalībvalstīm attiecībā uz datu apstrādi un brīdinājumu ievadīšanu SIS.

(4)

Ņemot vērā smagu noziegumu un terorisma globālo raksturu, informācija, ko trešās valstis un starptautiskās organizācijas iegūst par smagu noziegumu un terorisma izdarītājiem un personām, kuras tur aizdomās par smagiem noziegumiem un terorismu, kļūst arvien svarīgāka Savienības iekšējai drošībai. Daļa minētās informācijas, jo īpaši, ja attiecīgā persona ir trešās valsts valstspiederīgais, tiek sniegta tikai Eiropolam, kas apstrādā šo informāciju un savas analīzes rezultātos dalās ar dalībvalstīm.

(5)

Ir plaši atzīta operacionālā vajadzība pirmās līnijas darbiniekiem, jo īpaši robežsargiem un policistiem, darīt pieejamu pārbaudītu informāciju, ko sniegusi trešā valsts. Tomēr attiecīgajiem galalietotājiem dalībvalstīs ne vienmēr ir piekļuve minētai vērtīgajai informācijai, jo cita starpā dalībvalstis valsts tiesību aktu dēļ ne vienmēr spēj ievadīt brīdinājumus SIS, pamatojoties uz šādu informāciju.

(6)

Lai novērstu nepilnības informācijas apmaiņā par smagiem noziegumiem un terorismu, jo īpaši par ārvalstu kaujiniekiem teroristiem, kuru pārvietošanās uzraudzība ir būtiska, ir jānodrošina, ka pēc Eiropola ierosinājuma dalībvalstis spēj ievadīt SIS informatīvus brīdinājumus par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs, lai minēto informāciju, kuru sniegušas trešās valstis un starptautiskas organizācijas, tieši un reāllaikā darītu pieejamu pirmās līnijas darbiniekiem dalībvalstīs.

(7)

Šajā nolūkā SIS būtu jāizveido īpaša kategorija – informatīvi brīdinājumi par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs (“informatīvi brīdinājumi”). Šādi informatīvi brīdinājumi SIS būtu pēc Eiropola ierosinājuma jāievada dalībvalstīm pēc saviem ieskatiem un veicot to pārbaudi un analīzi, lai informētu galalietotājus, kuri veic meklēšanu SIS, par to, ka attiecīgā persona tiek turēta aizdomās par iesaistīšanos noziedzīgā nodarījumā, kas ir Eiropola kompetencē, un lai dalībvalstis un Eiropols iegūtu apstiprinājumu par to, ka ir atrasta persona, uz kuru attiecas informatīvais brīdinājums, un iegūtu sīkāku informāciju saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1862, kurā grozījumi izdarīti ar šo regulu.

(8)

Lai dalībvalsts, kurai Eiropols ierosinājis ievadīt informatīvu brīdinājumu, novērtētu, vai konkrēts gadījums ir atbilstīgs, piemērots un pietiekami svarīgs, lai ievadītu minēto informatīvo brīdinājumu SIS, un lai apstiprinātu informācijas avota ticamību un informācijas par attiecīgo personu precizitāti, Eiropolam būtu jādalās ar visu informāciju, kas konkrētajā lietā ir tā rīcībā, izņemot informāciju, kas nepārprotami ir iegūta, klaji pārkāpjot cilvēktiesības. Eiropolam jo īpaši būtu jādalās ar rezultātiem, kas iegūti datu šķērspārbaudē tā datubāzēs, informāciju attiecībā uz datu precizitāti un uzticamību un analīzi par to, vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eiropola kompetencē, vai ir piedalījusies tā izdarīšanā, vai plāno izdarīt šādu noziedzīgu nodarījumu.

(9)

Lai nodrošinātu SIS datu likumību, pilnīgumu un precizitāti, Eiropolam būtu bez kavēšanās jāinformē dalībvalstis, ja tam ir attiecīgi papildu vai grozīti dati, kas attiecas uz tā ierosinājumu ievadīt SIS informatīvu brīdinājumu, vai pierādījumi, kas vedina domāt, ka datos, kas iekļauti tā ierosinājumā, ir faktu kļūda vai ka tie ir saglabāti nelikumīgi. Eiropolam būtu arī bez kavēšanās jānosūta izdevējai dalībvalstij papildu vai grozīti dati, kas attiecas uz brīdinājumu, kurš pēc tā ierosinājuma ir ievadīts SIS, lai izdevēja dalībvalsts varētu pilnīgot vai grozīt informatīvo brīdinājumu. Eiropolam jo īpaši būtu jārīkojas, ja tam kļūst zināms, ka informācija, kas saņemta no trešās valsts iestādēm vai starptautiskās organizācijas, ir nepareiza vai tika paziņota Eiropolam nelikumīgos nolūkos, piemēram, ja dalīšanās ar informāciju par personu bija politisku iemeslu motivēta.

(10)	Personas datu apstrādei, ko veic Eiropols, pildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/794 un (ES) 2018/1725 (6).

(11)	Gatavošanās informatīvu brīdinājumu ieviešanai nebūtu jāietekmē SIS izmantošana.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, izveidot un reglamentēt īpašu tādu brīdinājumu kategoriju, kurus SIS ievada dalībvalstis pēc Eiropola ierosinājuma Savienības interesēs, lai apmainītos ar informāciju par personām, kas ir iesaistītas smagos noziegumos vai terorismā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to būtības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)

Šajā regulā tiek pilnībā ievērotas pamattiesības un principi, kas ir noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”) un LES. Jo īpaši šajā regulā tiek pilnībā ievērota personas datu aizsardzība saskaņā ar LESD 16. pantu, Hartas 8. pantu un piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem. Šī regula arī tiecas nodrošināt drošu vidi visām personām, kas dzīvo Savienības teritorijā.

(14)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. Tā kā šī regula pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo regulu, izlemj, vai tā šo regulu ieviesīs savos tiesību aktos.

(15)	Īrija piedalās šajā regulā saskaņā ar LES un LESD pievienotā Protokola Nr. 19 par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, 5. panta 1. punktu un saskaņā ar Padomes Lēmuma 2002/192/EK (7) 6. panta 2. punktu un Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1745 (8).

(16)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (9) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (10) 1. panta G punktā.

(17)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (11) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/149/TI (12) 3. pantu.

(18)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (13) šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/349/ES (14) 3. pantu.

(19)	Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES (15) un (ES) 2018/934 (16).

(20)	Attiecībā uz Horvātiju šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733 (17).

(21)	Attiecībā uz Kipru šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā.

(22)	Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 41. panta 2. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(23)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2018/1862,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) 2018/1862 groza šādi:

regulas 3. pantu groza šādi:

panta 8) punktu aizstāj ar šādu:

“8)	“atzīme” ir brīdinājuma derīguma apturēšana valsts līmenī, ko var pievienot brīdinājumiem par apcietināšanu, brīdinājumiem par pazudušām un neaizsargātām personām, brīdinājumiem par diskrētu, izmeklēšanas un īpašu pārbaudi un informatīviem brīdinājumiem;”;

pievieno šādu punktu:

“22)

“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kas nav Savienības pilsonis LESD 20. panta 1. punkta nozīmē, izņemot personas, kurām ir tiesības brīvi pārvietoties Savienībā saskaņā ar Direktīvu 2004/38/EK vai saskaņā ar nolīgumu starp Savienību vai Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un trešo valsti, no otras puses;”;

regulas 20. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Neskarot 8. panta 1. punktu vai šīs regulas noteikumus par papildu datu glabāšanu, SIS ietver tikai to kategoriju datus, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 26., 32., 34., 36., 37.a, 38. un 40. pantā noteiktajiem nolūkiem.”;

panta 2. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	informācija par priekšmetiem, kas minēti 26., 32., 34., 36., 37.a un 38. pantā.”;

regulas 24. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka saskaņā ar 26., 32., 36. vai 37.a pantu ievadīta brīdinājuma īstenošana nav saderīga ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot atzīmi, kurā norāda, ka saskaņā ar brīdinājumu veicamā darbība netiks veikta tās teritorijā. Atzīmi pievieno izdevējas dalībvalsts SIRENE birojs.”;

iekļauj šādu nodaļu:

“IXa NODAĻA

Informatīvi brīdinājumi par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs

37.a pants

Brīdinājumu ievadīšanas mērķi un nosacījumi

1. Pēc Eiropola ierosinājuma ievadīt informatīvu brīdinājumu par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs (“informatīvi brīdinājumi”), pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no trešo valstu iestādēm vai starptautiskām organizācijām, dalībvalstis var ievadīt SIS informatīvus brīdinājumus, kā minēts Regulas (ES) 2016/794 4. panta 1. punkta t) apakšpunktā. Ja Eiropols izsaka šādu ierosinājumu, tas par to paziņo savam datu aizsardzības inspektoram.

2. Informatīvus brīdinājumus ievada SIS nolūkā informēt galalietotājus, kuri veic meklēšanu SIS, par aizdomām, ka trešo valstu valstspiederīgie ir iesaistīti teroristu nodarījumos vai citos smagos noziegumos, kas uzskaitīti Regulas (ES) 2016/794 I pielikumā, lai iegūtu informāciju, kas izklāstīta šīs regulas 37.b pantā.

3. Eiropols informatīvu brīdinājumu ievadīšanu SIS ierosina vienīgi šādos gadījumos un ar noteikumu, ka tas ir pārbaudījis, ka ir izpildīti 4. punktā izklāstītie nosacījumi:

a)	ja ir faktiska norāde, ka persona ir nodomājusi izdarīt vai izdara kādu no 2. punktā minētajiem nodarījumiem;

b)	ja personas vispārējs novērtējums, jo īpaši ņemot vērā iepriekš izdarītos noziedzīgos nodarījumus, dod pamatu uzskatīt, ka minētā persona var izdarīt 2. punktā minētu nodarījumu.

4. Eiropols informatīvu brīdinājumu ievadīšanu SIS ierosina vienīgi pēc tam, kad tas ir konstatējis, ka informatīvais brīdinājums ir nepieciešams un pamatots, pārliecinoties, ka ir izpildīti abi šādi nosacījumi:

saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 17. panta 1. punkta b) apakšpunktu sniegtās informācijas analīze ir apstiprinājusi informācijas avota ticamību, kā arī informācijas par attiecīgo personu precizitāti, ļaujot Eiropolam – vajadzības gadījumā pēc turpmākas informācijas apmaiņas ar datu sniedzēju saskaņā ar Regulas (ES) 2016/794 25. pantu – noteikt, ka ir attiecīgs vismaz viens no 3. punktā izklāstītajiem gadījumiem;

b)	saskaņā ar šīs regulas 48. pantu veiktā meklēšana SIS neatklāja, ka par attiecīgo personu ir izdots brīdinājums.

5. Eiropols dara dalībvalstīm pieejamu informāciju, kas konkrētajā lietā ir tā rīcībā, un 3. un 4. punktā minēto novērtējumu rezultātus un ierosina vienai vai vairākām dalībvalstīm ievadīt SIS informatīvu brīdinājumu.

Ja Eiropolam ir attiecīgi papildu vai grozīti dati, kas attiecas uz tā ierosinājumu ievadīt informatīvu brīdinājumu, vai ja Eiropolam ir pierādījumi, kas vedina domāt, ka datos, kuri iekļauti tā ierosinājumā ievadīt informatīvu brīdinājumu, ir faktu kļūda vai ka tie ir saglabāti nelikumīgi, tas bez kavēšanās informē dalībvalstis.

6. Tā dalībvalsts, kurai Eiropols ierosinājis ievadīt informatīvus brīdinājumus, pārbauda un analizē Eiropola ierosinājumu ievadīt šādus brīdinājumus. Šādus informatīvus brīdinājumus ievada SIS pēc minētās dalībvalsts ieskatiem.

7. Ja informatīvi brīdinājumi tiek ievadīti SIS saskaņā ar šo pantu, izdevēja dalībvalsts par minēto ievadīšanu papildinformācijas apmaiņas ceļā informē pārējās dalībvalstis un Eiropolu.

8. Ja dalībvalstis nolemj neievadīt informatīvu brīdinājumu pēc Eiropola ierosinājuma un ja ir izpildīti attiecīgie nosacījumi, tās var nolemt ievadīt cita veida brīdinājumu par to pašu personu.

9. Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Eiropolu par Eiropola ierosinājumā esošo datu pārbaudes un analīzes rezultātiem, kā minēts 6. punktā, un par to, vai dati ir ievadīti SIS, 12 mēnešu laikā pēc tam, kad Eiropols ierosināja informatīvā brīdinājuma ievadīšanu.

Pirmās daļas vajadzībām dalībvalstis ievieš periodiskas ziņošanas mehānismu.

10. Ja Eiropolam ir attiecīgi papildu vai grozīti dati saistībā ar informatīvu brīdinājumu, tas papildinformācijas apmaiņas ceļā minētos datus bez kavēšanās nosūta izdevējai dalībvalstij, lai tā varētu pilnīgot, grozīt vai dzēst informatīvo brīdinājumu.

11. Ja Eiropolam ir pierādījumi, kas vedina domāt, ka datos, kuri ievadīti SIS saskaņā ar 1. punktu, ir faktu kļūda vai ka tie ir saglabāti nelikumīgi, tas cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā divās darbdienās pēc tam, kad tam kļuvis zināms minētais pierādījums, papildinformācijas apmaiņas ceļā par to informē izdevēju dalībvalsti. Izdevēja dalībvalsts pārbauda šo informāciju un vajadzības gadījumā attiecīgos datus bez kavēšanās labo vai dzēš.

12. Ja ir skaidra norāde, ka priekšmeti, kas minēti 38. panta 2. punkta a), b), c), e), g), h), j) un k) apakšpunktā, vai bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļi ir saistīti ar personu, uz kuru attiecas informatīvs brīdinājums, ievērojot šā panta 1. punktu, var ievadīt brīdinājumus par minētajiem priekšmetiem, lai atrastu personu. Šādos gadījumos informatīvo brīdinājumu un brīdinājumu par priekšmetu sasaista saskaņā ar 63. pantu.

13. Dalībvalstis ievieš procedūras, kas vajadzīgas, lai ievadītu, atjauninātu un dzēstu informatīvus brīdinājumus SIS saskaņā ar šo regulu.

14. Eiropols veic uzskaiti attiecībā uz saviem ierosinājumiem ievadīt SIS informatīvus brīdinājumus saskaņā ar šo pantu un ik pēc sešiem mēnešiem sniedz ziņojumus dalībvalstīm par SIS ievadītajiem informatīvajiem brīdinājumiem un par gadījumiem, kuros dalībvalstis neievadīja informatīvos brīdinājumus.

15. Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu un pilnveidotu noteikumus, kas nepieciešami, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu datus, kas minēti šā panta 11. punktā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 76. panta 2. punktā.

37.b pants

Rīcība, pamatojoties uz informatīvu brīdinājumu

1. Ja ir konstatēta informācijas atbilsme ar informatīvu brīdinājumu, izpildītāja dalībvalsts vāc un paziņo izdevējai dalībvalstij visu turpmāk norādīto informāciju vai tās daļu:

a)	tas, ka ir atrasta persona, uz kuru attiecas informatīvs brīdinājums;

b)	pārbaudes vieta, laiks un iemesls;

c)	ceļojuma maršruts un galamērķis;

d)	personas, kuras pavada informatīvā brīdinājuma subjektu un par kurām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar informatīvā brīdinājuma subjektu;

e)	transportētie priekšmeti, tostarp ceļošanas dokumenti;

f)	apstākļi, kādos persona tika atrasta.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju izpildītāja dalībvalsts papildinformācijas apmaiņas ceļā paziņo izdevējai dalībvalstij.

3. Šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja persona, uz kuru attiecas informatīvs brīdinājums, tiek atrasta tās dalībvalsts teritorijā, kura ievadījusi SIS informatīvo brīdinājumu, nolūkā informēt Eiropolu saskaņā ar 48. panta 8. punkta b) apakšpunktu.

4. Izpildītāja dalībvalsts nodrošina, ka tās valsts kompetento iestāžu veikto regulāro darbību laikā diskrēti tiek vākts iespējami daudz 1. punktā aprakstītās informācijas. Šādas informācijas vākšana neapdraud pārbaužu diskrētumu, un informatīvā brīdinājuma subjektam nekādā veidā netiek darīts zināms, ka šāds brīdinājums pastāv.”;

regulas 43. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Daktiloskopiskajos datos SIS saistībā ar brīdinājumiem, kuri ievadīti saskaņā ar 26., 32., 36., 37.a un 40. pantu, var meklēt arī, izmantojot pilnus vai nepilnus tādu pirkstu nospiedumu vai plaukstu nospiedumu komplektus, kuri konstatēti izmeklējamu smagu noziegumu vai teroristu nodarījumu izdarīšanas vietās, ja ar augstu varbūtības pakāpi var konstatēt, ka minētie nospiedumu komplekti pieder nodarījuma izdarītājam, un ar noteikumu, ka meklēšanu veic vienlaikus dalībvalsts attiecīgajās valstu pirkstu nospiedumu datubāzēs.”;

regulas 48. pantu groza šādi:

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8. Dalībvalstis papildinformācijas apmaiņas ceļā informē Eiropolu:

a)	par jebkādu informācijas atbilsmi saistībā ar informatīviem brīdinājumiem, kas ievadīti SIS saskaņā ar 37.a pantu;

b)	kad persona, uz kuru attiecas informatīvais brīdinājums, ir atrasta izdevējas dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar 37.b panta 3. punktu; un

c)	par jebkādu informācijas atbilsmi saistībā ar brīdinājumiem, kas saistīti ar teroristu nodarījumiem un kas nav ievadīti SIS saskaņā ar 37.a pantu.

Izņēmuma kārtā dalībvalstis var neinformēt Eiropolu par informācijas atbilsmēm saistībā ar šā punkta c) apakšpunktā paredzētajiem brīdinājumiem, ja tas apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu, kādas personas drošību vai ja tas būtu pretrunā izdevējas dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.”;

b)	panta 9. punktu svītro;

regulas 53. pantu groza šādi:

a)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: “4. Dalībvalsts 32. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunkta, 36. panta un 37.a panta nolūkos brīdinājumu par personu var ievadīt uz vienu gadu. Izdevēja dalībvalsts minētā viena gada laikā pārskata nepieciešamību saglabāt brīdinājumu.”;

panta 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem:

“6. Šā panta 2., 3., 4. un 5. punktā minētajā pārskatīšanas periodā izdevēja dalībvalsts pēc visaptveroša individuāla novērtējuma, ko dokumentē, var pieņemt lēmumu brīdinājumu par personu saglabāt ilgāk par pārskatīšanas periodu, ja tas ir nepieciešami un samērīgi nolūkos, kādos brīdinājums ievadīts. Šādos gadījumos 2., 3., 4. un 5. punkts attiecas arī uz perioda pagarinājumu. Par jebkādu šādu pagarināšanu paziņo CS-SIS.

7. Brīdinājumus par personām automātiski dzēš, tiklīdz ir beidzies šā panta 2., 3. 4. un 5. punktā minētais pārskatīšanas periods, izņemot gadījumu, kad izdevēja dalībvalsts ir paziņojusi CS-SIS par pagarināšanu, ievērojot šā panta 6. punktu. CS-SIS četrus mēnešus pirms paredzētās datu dzēšanas par to automātiski informē izdevēju dalībvalsti un – attiecībā uz informatīviem brīdinājumiem, kas ievadīti SIS saskaņā ar 37.a pantu – arī Eiropolu. Attiecībā uz informatīviem brīdinājumiem, kas ievadīti SIS saskaņā ar 37.a pantu, Eiropols bez kavēšanās palīdz izdevējai dalībvalstij veikt šā panta 6. punktā minēto visaptverošo individuālo novērtējumu.”;

regulas 54. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Saskaņā ar 26., 32., 34., 36. un 37.a pantu ievadītus brīdinājumus par priekšmetiem pārskata, ievērojot 53. pantu, ja tie ir saistīti ar brīdinājumu par personu. Šādus brīdinājumus saglabā vienīgi tik ilgi, cik ilgi saglabā brīdinājumu par personu.”;

regulas 55. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

“4.a Informatīvus brīdinājumus, ievērojot 37.a pantu, dzēš:

a)	beidzoties brīdinājuma termiņam saskaņā ar 53. pantu; vai

b)	ja izdevējas dalībvalsts kompetentā iestāde, tostarp attiecīgā gadījumā pēc Eiropola ierosinājuma, pieņem lēmumu tos dzēst.”;

b)	panta 7. punktu aizstāj ar šādu: “7. Saskaņā ar 26., 32., 34., 36. un 37.a pantu ievadītu brīdinājumu par priekšmetu, ja tas ir saistīts ar brīdinājumu par personu, dzēš, kad saskaņā ar šo pantu tiek dzēsts brīdinājums par personu.”;

10)

regulas 56. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Dalībvalstis apstrādā 20. pantā minētos datus tikai nolūkos, kas noteikti katrai brīdinājumu kategorijai, kas minēta 26., 32., 34., 36., 37.a, 38. un 40. pantā.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Attiecībā uz 26., 32., 34., 36., 37.a, 38. un 40. pantā noteiktajiem brīdinājumiem ikvienai SIS informācijas apstrādei citos nolūkos nekā tie, kādēļ tā ievadīta SIS, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītēju un nopietnu sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziegumu. Šajā nolūkā saņem izdevējas dalībvalsts iepriekšēju atļauju.”;

11)	regulas 74. pantā iekļauj šādu punktu: “5.a Dalībvalstis, Eiropols un eu-LISA sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai palīdzētu veikt novērtēšanu un sagatavot ziņojumus, kas minēti Regulas (ES) 2016/794 68. pantā.”;

12)

regulas 79. pantam pievieno šādu punktu:

“7. Komisija pieņem lēmumu, ar ko nosaka dienu, no kuras dalībvalstis var sākt ievadīt, atjaunināt un dzēst informatīvus brīdinājumus SIS saskaņā ar šīs regulas 37.a pantu, pēc tam, kad ir pārbaudīts, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ievērojot šo regulu pieņemtie īstenošanas akti ir grozīti, ciktāl tas vajadzīgs, lai piemērotu šo regulu, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2022/1190 (*1);

b)	dalībvalstis un Eiropols ir paziņojuši Komisijai, ka tie ir veikuši tehniskos un procesuālos pasākumus, kuri vajadzīgi SIS datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai, ievērojot šo regulu, kas grozīta ar Regulu (ES) 2022/1190;

c)	eu-LISA ir informējusi Komisiju par to, ka ir sekmīgi pabeigtas visas testēšanas darbības attiecībā uz CS-SIS un mijiedarbību starp CS-SIS un N.SIS.

Minēto Komisijas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1190 (2022. gada 6. jūlijs), ar ko groza Regulu (ES) 2018/1862 attiecībā uz informatīvu brīdinājumu par trešo valstu valstspiederīgajiem Savienības interesēs ievadīšanu Šengenas Informācijas sistēmā (SIS) (OV L 185, 12.7.2022., 1.. Lpp.)”."

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no datuma, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1862 79. panta 7. punktu, izņemot šīs regulas 1. panta 12. punktu, kuru piemēro no 2022. gada 1. augusta.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2022. gada 6. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. BEK

(1) Eiropas Parlamenta 2022. gada 8. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 27. jūnija lēmums.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1862 (2018. gada 28. novembris) par Šengenas Informācijas sistēmas (SIS) izveidi, darbību un izmantošanu policijas sadarbībā un tiesu iestāžu sadarbībā krimināllietās un ar ko groza un atceļ Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1986/2006 un Komisijas Lēmumu 2010/261/ES (OV L 312, 7.12.2018., 56. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).

(8) Padomes Īstenošanas lēmums (ES) 2020/1745 (2020. gada 18. novembris) par Šengenas acquis noteikumu par datu aizsardzību īstenošanu un dažu Šengenas acquis noteikumu provizorisku īstenošanu Īrijā (OV L 393, 23.11.2020., 3. lpp.).

(9) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(10) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(11) OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(12) Padomes Lēmums 2008/149/TI (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.).

(13) OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(14) Padomes Lēmums 2011/349/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jo īpaši saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās un policijas sadarbību (OV L 160, 18.6.2011., 1. lpp.).

(15) Padomes Lēmums 2010/365/ES (2010. gada 29. jūnijs) par Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 166, 1.7.2010., 17. lpp.).

(16) Padomes Lēmums (ES) 2018/934 (2018. gada 25. jūnijs) par atlikušo Šengenas acquis noteikumu īstenošanu saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu Bulgārijas Republikā un Rumānijā (OV L 165, 2.7.2018., 37. lpp.).

(17) Padomes Lēmums (ES) 2017/733 (2017. gada 25. aprīlis) par Šengenas acquis noteikumu piemērošanu attiecībā uz Šengenas Informācijas sistēmu Horvātijas Republikā (OV L 108, 26.4.2017., 31. lpp.).