KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/973

(2022. gada 14. marts),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 papildina, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kuri piemērojami blakusproduktu izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (1), un jo īpaši tās 42. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) 2019/1009 nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus. ES mēslošanas līdzekļi satur vienas vai vairāku minētās regulas II pielikumā uzskaitīto kategoriju komponentmateriālus. Saskaņā ar minētā pielikuma 11. komponentmateriālu kategoriju (“CMC”) ES mēslošanas līdzekļi drīkst saturēt blakusproduktus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2) nozīmē (ar dažiem izņēmumiem), un šie blakusprodukti ir jāreģistrē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (3).

(2)

Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkts prasa Komisijai papildināt II pielikuma II daļas kategorijas “CMC 11” 3. punktu, proti, noteikt agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kas piemērojami blakusproduktu Direktīvas 2008/98/EK nozīmē izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos. Šajā nolūkā Komisija pilnvaroja Kopīgo pētniecības centru (“JRC”) sniegt zinātniskus ieteikumus (4).

(3)

Blakusprodukti Direktīvas 2008/98/EK nozīmē ir ļoti neviendabīga vielu kategorija. Šīm vielām ir atšķirīgas fizikālās un ķīmiskās īpašības, un tās var tikt iegūtas dažādos ražošanas procesos. Šajā regulā blakusprodukti atkarībā no to agronomiskās efektivitātes veida ir iedalīti divās kategorijās. Pirmā kategorija aptver blakusproduktus, kas augus vai sēnes apgādā ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos. Otrā kategorija aptver blakusproduktus, ko zemākā koncentrācijā izmanto par tehniskām piedevām. Lai gan tie nav tieši saistīti ar barības elementiem vai barošanās efektivitāti, tie uzlabo mēslošanas līdzekļa kvalitāti vai drošumu apiešanās laikā.

(4)

Pirmajā kategorijā JRC ir iekļāvis blakusproduktus, kas rodas dažādos ražošanas procesos un satur amonija sāļus, sulfātus, fosfātus, elementāro sēru, kalcija karbonātu un kalcija oksīdu. Lai nodrošinātu, ka šiem blakusproduktiem nepārprotami piemīt agronomiskā vērtība un tie nerada kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību un vidi, būtu jānosaka stingra tīrības prasība.

(5)

Attiecībā uz otro kategoriju JRC ir ierosinājis atļaut blakusproduktus izmantot par tehniskām piedevām, piemēram, cietinātājiem, saistvielām vai pildvielām, vai – lietotāju veselības aizsardzības uzlabošanas nolūkā – par putekļu nomācējām vielām. Lai nodrošinātu, ka šādu blakusproduktu izmantošana neapdraud ES mēslošanas līdzekļa vispārējo agronomisko efektivitāti un ka tai nav nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēka veselību vai vidi, būtu jānosaka to maksimālā koncentrācija gatavajā ES mēslošanas līdzeklī.

(6)

Turklāt JRC biežāk izmantotos blakusproduktus ir novērtējis saskaņā ar pastāvošo praksi. Minētie blakusprodukti tika atlasīti, pamatojoties uz to tirgus potenciālu, pieejamajiem datiem, pašreizējo juridisko situāciju, to izmantošanas vēsturi un nepārprotamu agronomisko vērtību, kā arī – novērtējumam atvēlētā laika ierobežojumu dēļ – vadoties pēc drošuma kritēriju izstrādes vienkāršības. Identificētie blakusprodukti bija bāzes šķīdums, kas metionīna ražošanas procesā rodas no 5(β-metiltioetil)-hidantoīna reakcijas ar kālija karbonātu, minerālu un rūdu pārstrādes un attīrīšanas atlikumi, Solveja procesā radies pēcdestilācijas šķidrums, acetilēna ražošanā radušies karbīda kaļķi, melno metālu sārņi, rūdas koncentrāta pārstrādē un metāla virsmu apstrādē radušies metālu sāļi, dzeramā ūdens atkrāsošanā radušās humīnskābes un fulvoskābes. Šie konkrētie blakusprodukti ES mēslošanas līdzekļos būtu jāizmanto bez nosacījuma, ka tiem jāatbilst pirmās kategorijas blakusproduktiem noteiktajām restriktīvajām tīrības pakāpēm vai otrās kategorijas blakusproduktiem atļautajam nolūkam un maksimālajai koncentrācijai. Šādi blakusprodukti ir skaidri identificēti, tāpēc JRC varēja rūpīgi novērtēt to agronomisko vērtību un visus specifiskos riskus, ko tie var radīt.

(7)	Turklāt būtu jānosaka atbilstoši papildu drošuma kritēriji, kas attiecas uz blakusproduktu izmantošanu.

(8)

Dažiem no šiem blakusproduktiem būtu jāatbilst drošuma kritērijiem, kuri ierobežo nevēlamo piemaisījumu un citu bažas raisošo vielu saturu un kurus piemēro papildus kritērijiem, kas Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā noteikti attiecīgajai produktu funkcionālajai kategorijai, un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1021 (5).

(9)

Būtu jānosaka papildu robežvērtības tādiem nevēlamiem piemaisījumiem kā kopējais hroms, tallijs un vanādijs. Daži blakusprodukti ražošanas procesa specifikas dēļ var saturēt šādus nevēlamus piemaisījumus. Ierosinātajām minēto nevēlamo piemaisījumu robežvērtībām būtu jānodrošina, ka tādu ES mēslošanas līdzekļu izmantošana, kas satur blakusproduktus ar šādiem nevēlamiem piemaisījumiem, nenoved pie to uzkrāšanās augsnē. Šādu nevēlamo piemaisījumu robežvērtības būtu jāizsaka ar koncentrāciju galaproduktā, līdzīgi Regulas (ES) 2019/1009 I pielikumā noteiktajām prasībām. To pamato tas, ka drošuma kritēriji, kas ieviesti, reaģējot uz konkrētiem identificētiem riskiem, parasti attiecas uz galaproduktu, nevis uz komponentmateriālu. Tam būtu jāatvieglo mēslošanas līdzekļu atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība, jo būtu jāveic tikai galaprodukta testēšana.

(10)

Ir zināms, ka nogulumu fosfātu rūdas pārstrādes vai attīrīšanas atlikumi satur dabā sastopamus radionuklīdus. Lai nodrošinātu šādu blakusproduktu drošu izmantošanu ES mēslošanas līdzekļos, ir lietderīgi noteikt dabā sastopamu urāna un torija sērijas radionuklīdu maksimālās pieļaujamās radioaktivitātes koncentrācijas vērtības ES mēslošanas līdzekļos, kas šādus materiālus satur.

(11)

Turklāt būtu jānosaka papildu drošuma kritēriji, kas vajadzīgi, lai ierobežotu 16 policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) (6) un polihlordibenz-p-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) (7) saturu. Regulā (ES) 2019/1021 ir noteikti PAO16 un PCDD/PCDF kā ražošanas procesos nejauši radušos vielu izdalīšanās samazinājumi, bet šādos gadījumos piemērojamās robežvērtības nav ieviestas. Ņemot vērā augsto risku, ko rada šādu piesārņotāju klātesība mēslošanas līdzekļos, tiek uzskatīts par lietderīgu ieviest stingrākas prasības nekā tās, kas noteiktas minētajā regulā. Lai nodrošinātu saskanību ar Regulu (ES) 2019/1021, šādas robežvērtības būtu jānosaka komponentmateriāla līmenī, nevis jāizsaka ar koncentrāciju galaproduktā.

(12)

Nevēlamo piemaisījumu PAO16 un PCDD/PCDF robežvērtības var nebūt visos gadījumos relevantas. Tāpēc ražotājiem vajadzētu būt iespējai prezumēt mēslošanas līdzekļa atbilstību konkrētai prasībai bez verifikācijas, piemēram, testēšanas, ja atbilstība minētajai prasībai noteikti un neapstrīdami izriet no kategorijā “CMC 11” ietilpstošu blakusproduktu vai šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa.

(13)

Daži blakusprodukti var saturēt selēnu, kas, augstā koncentrācijā klātesošs, var būt toksisks. Daži var saturēt arī hlorīdu, kas var radīt bažas par augsnes sāļumu. Ja minēto vielu koncentrācija pārsniedz noteiktu robežvērtību, to saturs būtu jānorāda uz etiķetes, lai mēslošanas līdzekļa lietotāji tiktu pienācīgi informēti.

(14)	Ņemot vērā to, ka Regulu (ES) 2019/1009 pilnībā piemēros no 2022. gada 16. jūlija, šīs regulas piemērošana ir jāatliek uz to pašu dienu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Blakusprodukti, kas pieder pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās 11. komponentmateriālu kategorijas (CMC) un apgādā augus vai sēnes ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos, atbilst šādiem agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijiem:

a)	sausnā satur vismaz 95 % amonija sāļu, sulfātu, fosfātu, elementārā sēra, kalcija karbonāta vai kalcija oksīda vai to maisījumu;

b)	ir radušies kā neatņemama daļa no tāda ražošanas procesa, kurā par ielaidmateriāliem izmanto vielas un maisījumus, kas nav dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti vai atvasināti produkti, kuri ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (8) darbības jomā;

c)	to organiskā oglekļa (Corg) saturs nepārsniedz 0,5 % no blakusprodukta sausnas;

d)	tie satur ne vairāk kā 6 mg policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) (9) uz kg sausnas;

e)	tie satur ne vairāk kā 20 ng PVO toksiskuma ekvivalentā (10) izteiktu polihlordibenz-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) (11) uz kg sausnas.

ES mēslošanas līdzeklis, kas satur blakusproduktus, kuri apgādā augus vai sēnes ar barības elementiem vai efektivizē to barošanos, vai sastāv no šādiem blakusproduktiem, satur ne vairāk kā:

a)	400 mg kopējā hroma (Cr) uz kg sausnas;

b)	2 mg tallija (Tl) uz kg sausnas.

2. Blakusprodukti, kas pieder pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās kategorijas “CMC 11” un ko izmanto par tehniskajām piedevām, atbilst šādiem agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijiem:

a)	to funkcija ir uzlabot ES mēslošanas līdzekļa drošumu vai agronomisko efektivitāti;

b)	to kopējā koncentrācija ES mēslošanas līdzeklī nepārsniedz 5 masas %;

c)	tie satur ne vairāk kā 6 mg policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO16) uz kg sausnas;

d)	tie satur ne vairāk kā 20 ng PVO toksiskuma ekvivalentā (12) izteiktu polihlordibenz-para-dioksīnu un polihlordibenzfurānu (PCDD/PCDF) uz kg sausnas.

2. pants

1. Regulas 1. pantā noteiktos kritērijus nepiemēro pie Regulas (ES) 2019/1009 II pielikuma II daļā minētās kategorijas “CMC 11” piederošiem blakusproduktiem, kas ir jebkurš no turpmāk nosauktajiem:

a)	bāzes šķīdums, kas metionīna ražošanas procesā rodas no 5(β-metiltioetil)-hidantoīna reakcijas ar kālija karbonātu;

b)	minerālu un rūdu pārstrādes un attīrīšanas atlikumi, ja tie satur kalcija karbonātus, magnija karbonātus, kalcija sulfātus, magnija oksīdu, fosfātus un/vai ūdenī šķīstošus kālija, magnija vai nātrija sāļus, kuru kopējais saturs atlikumu sausnā pārsniedz 60 %;

c)	Solveja procesā radies pēcdestilācijas šķidrums;

d)	acetilēna ražošanā radušies karbīda kaļķi;

e)	melno metālu sārņi;

f)	rūdas koncentrāta pārstrādē un metāla virsmu apstrādē radušās vielas, kas satur vismaz 2 masas % divvērtīgos vai trīsvērtīgos pārejas metālu (cinka (Zn), vara (Cu), dzelzs (Fe), mangāna (Mn) vai kobalta (Co)) katjonus šķīdumā;

g)	dzeramā ūdens atkrāsošanā radušās humīnskābes un fulvoskābes.

2. Dabā sastopamo U-238 un Th-232 sērijas radionuklīdu radioaktivitātes koncentrācijas vērtības ES mēslošanas līdzeklī, kas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu satur nogulumu fosfātu rūdas pārstrādes vai attīrīšanas atlikumus vai no tiem sastāv, nepārsniedz 1 kBq uz kg mēslošanas līdzekļa.

3. ES mēslošanas līdzeklis, kas satur pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētus blakusproduktus vai no tiem sastāv, satur ne vairāk kā:

a)	400 mg kopējā hroma (Cr) uz kg sausnas;

b)	2 mg tallija (Tl) uz kg sausnas;

c)	600 mg vanādija (V) uz kg sausnas.

3. pants

Ja atbilstība konkrētai prasībai, kas noteikta 1. panta 1. punkta pirmās daļas d) un e) apakšpunktā, 1. panta 1. punkta otrajā daļā, 1. panta 2. punkta c) un d) apakšpunktā un 2. panta 2. un 3. punktā, noteikti un neapstrīdami izriet no blakusprodukta vai, attiecīgā gadījumā, šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa, atbilstības novērtēšanas procedūrā atbilstību uz ražotāja atbildību drīkst prezumēt bez verifikācijas (piemēram, testēšanas).

4. pants

1. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur 1. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. panta 1. punkta b)–f) apakšpunktā minētos blakusproduktus vai no tiem sastāv un selēna (Se) saturs tajā pārsniedz 10 mg uz kg sausnas, norāda selēna saturu.

2. Ja ES mēslošanas līdzeklis satur 1. panta 1. punkta pirmajā daļā un 2. panta 1. punkta b), c) un g) apakšpunktā minētos blakusproduktus vai no tiem sastāv un tā hlorīda (Cl-) saturs pārsniedz 30 g uz kg sausnas, norāda hlorīda saturu, ja vien ES mēslošanas līdzeklis nav ražots ražošanas procesā, kurā hlorīdu saturošas vielas vai maisījumi ir izmantoti, lai ražotu vai iekļautu sārmu metālu sāļus vai sārmzemju metālu sāļus, un informācija par šiem sāļiem ir sniegta saskaņā ar III pielikumu.

3. Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu tiek norādīts selēna vai hlorīda saturs, to skaidri nodala no barības elementu deklarācijas, un to drīkst izteikt ar vērtību diapazonu.

4. Ja tas, ka šāds ES mēslošanas līdzeklis selēnu vai hlorīdu satur daudzumā, kas mazāks par 1. un 2. punktā noteiktajām robežvērtībām, noteikti un neapstrīdami izriet no blakusprodukta vai šādu blakusproduktu saturoša ES mēslošanas līdzekļa īpašībām vai ražošanas procesa, etiķetē informāciju par šiem parametriem uz ražotāja atbildību var neiekļaut bez verifikācijas (piemēram, testēšanas).

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2022. gada 16. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2022. gada 14. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 170, 25.6.2019., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).

(4) Huygens D, Saveyn HGM, Technical proposals for by-products and high purity materials as component materials for EU Fertilising Products, JRC128459, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2022.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1021 (2019. gada 20. jūnijs) par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.).

(6) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

(7) 2,3,7,8-TCDD, 1,2,3,7,8-PeCDD, 1,2,3,4,7,8-HxCDD, 1,2,3,6,7,8-HxCDD, 1,2,3,7,8,9-HxCDD, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDD, OCDD, 2,3,7,8-TCDF, 1,2,3,7,8-PeCDF, 2,3,4,7,8-PeCDF, 1,2,3,4,7,8-HxCDF, 1,2,3,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,7,8,9-HxCDF, 2,3,4,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDF, 1,2,3,4,7,8,9-HpCDF un OCDF summa.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(9) Naftalīna, acenaftilēna, acenaftēna, fluorēna, fenantrēna, antracēna, fluorantēna, pirēna, benz[a]antracēna, hrizēna, benz[b]fluorantēna, benz[k]fluorantēna, benz[a]pirēna, indēn[1,2,3-cd]pirēna, dibenz[a,h]antracēna un benz[ghi]perilēna summa.

(10) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: an official journal of the Society of Toxicology 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.

(11) 2,3,7,8-TCDD, 1,2,3,7,8-PeCDD, 1,2,3,4,7,8-HxCDD, 1,2,3,6,7,8-HxCDD, 1,2,3,7,8,9-HxCDD, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDD, OCDD, 2,3,7,8-TCDF, 1,2,3,7,8-PeCDF, 2,3,4,7,8-PeCDF, 1,2,3,4,7,8-HxCDF, 1,2,3,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,7,8,9-HxCDF, 2,3,4,6,7,8-HxCDF, 1,2,3,4,6,7,8-HpCDF, 1,2,3,4,7,8,9-HpCDF un OCDF summa.

(12) Van den Berg M., L.S. Birnbaum, M. Denison, M. De Vito, W. Farland, et al. (2006) The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological sciences: an official journal of the Society of Toxicology 93:223-241. doi:10.1093/toxsci/kfl055.