1.   Ar šo regulu izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu nolūkā nodrošināt, ka dalībvalstis piemēro Šengenas acquis efektīvi, iedarbīgi un pareizi, tādējādi palīdzot saglabāt savstarpēju uzticēšanos starp dalībvalstīm un labi funkcionējošu zonu bez iekšējās robežkontroles.

2.   Izveidotais izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms nodrošina objektīvas un taisnīgas izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kuru mērķis ir:

3.   Izvērtēšanās var ietvert visus Šengenas acquis aspektus un tajās ņem vērā to iestāžu darbību, kuras piemēro Šengenas acquis. Izvērtēšanās var ietvert jo īpaši šādas politikas jomas: ārējo robežu pārvaldība, iekšējās robežkontroles neesamība, vīzu politika, atgriešana, liela mēroga informācijas sistēmas, ar kurām atbalsta Šengenas acquis piemērošanu, policijas sadarbība, tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un datu aizsardzība.

1.   Dalībvalstis un Komisija kopīgi atbild par izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma īstenošanu, un tām palīdz attiecīgās 7. pantā minētās Savienības struktūras, biroji un aģentūras saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

2.   Komisija veic vispārēju koordinēšanu saistībā ar gada un daudzgadu izvērtēšanas programmu izstrādi, anketu sagatavošanu, apmeklējumu grafiku noteikšanu, apmeklējumu veikšanu un izvērtēšanas ziņojumu un ieteikumu sagatavošanu. Tā nodrošina arī to, ka tiek veikti turpmāki pasākumi un uzraudzība.

3.   Padome pieņem ieteikumus būtisku trūkumu, pirmreizēju izvērtēšanu un tematisku izvērtēšanu gadījumos un tad, ja izvērtētā dalībvalsts būtiski apstrīd izvērtēšanas ziņojuma projektu, kurā ietverts ieteikumu projekts. Saistībā ar izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma uzraudzības posmu Padome pieņem īstenošanas lēmumus par rīcības plānu slēgšanu būtisku trūkumu un pirmreizēju izvērtēšanu gadījumos.

Padome īsteno savu politisko lomu attiecībā uz Šengenas zonas pārvaldību, apspriežot Komisijas iesniegtos ziņojumus saskaņā ar 25. pantu, tostarp par rīcības plānu īstenošanas stāvokli, un rīkojot politiskas diskusijas par Šengenas acquis efektīvu īstenošanu un pareizu zonas bez iekšējās robežkontroles darbību. Šajā nolūkā Komisija un Padome pilnībā sadarbojas visos izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma posmos, ko īsteno saskaņā ar šo regulu. Konkrēti, Komisija Padomei sniedz attiecīgu un savlaicīgu informāciju par izvērtēšanas un uzraudzības darbību plānošanu un īstenošanu.

4.   Dalībvalstis un Komisija pilnībā sadarbojas visos izvērtēšanu posmos, lai nodrošinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

5.   Dalībvalstis veic visus vispārējos vai konkrētos pasākumus, lai sniegtu atbalstu un palīdzību Komisijai un darba grupām izvērtēšanas un uzraudzības darbību īstenošanā.

Dalībvalstis nodrošina, ka Komisija un darba grupas, kas veic izvērtēšanas un uzraudzības darbības, spēj efektīvi pildīt savus uzdevumus, jo īpaši, sniedzot iespēju Komisijai un darba grupām ar pieprasījumiem tieši vērsties pie attiecīgajām personām un nodrošinot pilnīgu un netraucētu piekļuvi visām zonām, telpām un dokumentiem, kas vajadzīgi izvērtēšanas vai uzraudzības darbībai, tostarp valsts un iekšējām pamatnostādnēm un norādījumiem. Piekļuve attiecīgajai klasificētajai informācijai tiek piešķirta darba grupas locekļiem un novērotājiem, kuriem ir attiecīga drošības pielaide, ko izdevusi kompetenta iestāde.

6.   Komisija ir atbildīga par savu pārstāvju un dalībvalstu ekspertu darba grupu nepieciešamo braucienu organizēšanu uz apmeklējamo dalībvalsti un no tās.

Komisija sedz ceļa un uzturēšanās izdevumus ekspertiem, kuri piedalās apmeklējumos, un 16. panta 2. punktā minētajam ekspertam praktikantam.

Apmeklētā dalībvalsts atbild par vajadzīgā transporta nodrošināšanu uz vietas, izņemot nepaziņotu apmeklējumu gadījumos.

1.   Var būt šādi izvērtēšanu veidi:

2.   Komisija organizē pirmreizējas izvērtēšanas pēc tam, kad dalībvalsts ir paziņojusi, ka tā ir gatava izvērtēšanai.

3.   Komisija var organizēt nepaziņotas izvērtēšanas, jo īpaši:

4.   Komisija var organizēt tematiskas izvērtēšanas, jo īpaši, lai novērtētu būtisku tiesību aktu izmaiņu īstenošanu, kad tās sāk piemērot, un jaunu iniciatīvu ieviešanu vai lai novērtētu problēmas dažādās politikas jomās vai to dalībvalstu praksi, kurām ir līdzīgas problēmas.

1.   Komisija sadarbojas ar attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, kas piedalās Šengenas acquis īstenošanā, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (FRA).

Lai atvieglotu sadarbību šīs regulas īstenošanā, Komisija var noslēgt vienošanās ar minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.   Lai uzlabotu situācijas apzināšanos Regulas (ES) 2019/1896 nozīmē attiecībā uz Šengenas acquis īstenošanu dalībvalstīs, Komisija var lūgt 1. punktā minētās Savienības struktūras, birojus un aģentūras atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām sniegt informāciju, statistikas datus vai riska analīzes, tostarp par korupciju un organizēto noziedzību, ciktāl tās var apdraudēt Šengenas acquis piemērošanu dalībvalstīs.

Izvērtētā dalībvalsts var komentēt saskaņā ar pirmo daļu sniegto informāciju.

1.   Līdz katra gada 31. augustam Frontex iesniedz Padomei, Komisijai un dalībvalstīm riska analīzi, lai izstrādātu 13. pantā minēto gada izvērtēšanas programmu.

Pirmajā daļā minētā riska analīze aptver visus attiecīgos aspektus, kas saistīti ar Eiropas integrēto robežu pārvaldību, un tajā ietver ieteikumus par konkrētiem ārējo robežu posmiem, konkrētām robežšķērsošanas vietām un konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/115/EK (22) dalībvalstīs, kuras jāizvērtē nākamajā gadā saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu, kura izstrādāta, ievērojot 12. pantu.

2.   Līdz katra gada 31. augustam Frontex iesniedz Komisijai atsevišķu riska analīzi, kurā ietver ieteikumus par nepaziņotām izvērtēšanām nākamajā gadā, neatkarīgi no katru gadu izvērtējamo dalībvalstu secības saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu, kura izstrādāta, ievērojot 12. pantu.

Pirmajā daļā minētie ieteikumi var attiekties uz jebkuru reģionu vai konkrētu zonu, un tajos iekļauj sarakstu ar vismaz 10 konkrētiem ārējo robežu posmiem, vismaz 10 konkrētām robežšķērsošanas vietām un vismaz 10 konkrētām vietām, kas ir būtiskas, lai novērtētu atbilstību Direktīvai 2008/115/EK, kā arī citu būtisku informāciju.

1.   Lai uzlabotu informētību par zonas bez iekšējās robežkontroles darbību un izvairītos no centienu dublēšanās un pretrunīgiem pasākumiem, Komisija, sagatavojot izvērtēšanas un uzraudzības darbības, izmanto attiecīgo mehānismu un instrumentu rezultātus, tostarp Savienības struktūru, biroju un aģentūru, kas piedalās Šengenas acquis īstenošanā, izvērtēšanas un uzraudzības darbību rezultātus, jo īpaši neaizsargātības novērtējumu, un FRA, kā arī neatkarīgu valstu uzraudzības mehānismu un struktūru izvērtēšanas un uzraudzības darbību rezultātus. Ja iespējams, Komisija, vienojoties ar novērtēto dalībvalsti, var izmantot valsts kvalitātes kontroles mehānismu rezultātus.

2.   Ieteikumi saskaņā ar šo regulu papildina ieteikumus, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 32. panta 7. punktu, veicot neaizsargātības novērtējumu.

3.   Komisija var drošā veidā un laikus apmainīties ar attiecīgajām 1. punktā minētajām valstu un Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām ar sīki izklāstītu informāciju par izvērtēšanas ziņojumiem, rīcības plāniem un atjauninājumiem par rīcības plānu īstenošanu.

Pirmajā daļā minētā informācijas apmaiņa notiek saskaņā ar attiecīgo Savienības struktūru, biroju un aģentūru pilnvarām.

1.   Komisija, vajadzības gadījumā pēc apspriešanās ar 7. pantā minētajām attiecīgajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām, izstrādā daudzgadu izvērtēšanas programmu, kas aptver septiņus gadus, un to dara vismaz astoņus mēnešus pirms nākamā septiņu gadu perioda sākuma.

Katrā daudzgadu izvērtēšanas ciklā katrā dalībvalstī veic vienu periodisku izvērtēšanu un vajadzības gadījumā var veikt vienu vai vairākas tematiskas vai nepaziņotas izvērtēšanas, pamatojoties uz riska analīzēm, jauniem tiesību aktiem vai informāciju, ko Komisija ieguvusi saskaņā ar 7. līdz 11. pantu.

2.   Komisija ar īstenošanas aktu izstrādā daudzgadu izvērtēšanas programmu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā.

Komisija nosūta daudzgadu izvērtēšanas programmu Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Daudzgadu izvērtēšanas programmā attiecīgā gadījumā var noteikt konkrētas prioritārās jomas 1. panta 3. punktā minētajās politikas jomās, kurās veicamas periodiskās izvērtēšanas, un iekļauj šo izvērtēšanu provizorisku grafiku.

Daudzgadu izvērtēšanas programmā nosaka to dalībvalstu provizorisko sarakstu, kurās attiecīgajā gadā jāveic periodiskas izvērtēšanas, neskarot saskaņā ar šā panta 4. punktu veiktās korekcijas. Pagaidu kārtībā, kādā dalībvalstīs veicama periodiska izvērtēšana, ņem vērā laiku, kas pagājis kopš iepriekšējās periodiskās izvērtēšanas. Tajā ņem vērā arī iepriekšējo izvērtēšanu rezultātus, rīcības plānu īstenošanas gaitu un citu būtisku informāciju, kas ir Komisijas rīcībā un kas savākta saskaņā ar 7. līdz 11. pantu, attiecībā uz dalībvalstu praksi Šengenas acquis piemērošanā.

4.   Ja force majeure neļauj veikt izvērtēšanas saskaņā ar provizorisko grafiku, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var veikt korekcijas attiecīgo izvērtēšanu grafikā.

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pirmajā daļā minētajiem notikumiem un to paredzamo ietekmi uz izvērtēšanu plānošanu saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu.

1.   Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, līdz 15. novembrim gadā, kas ir pirms tā gada, uz kuru attiecas programma, izstrādā gada izvērtēšanas programmu. Minētās gada izvērtēšanas programmas pamatā jo īpaši ir riska analīzes un cita informācija, ko Komisija ieguvusi saskaņā ar 7. līdz 11. pantu. Īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā.

2.   Gada izvērtēšanas programmā iekļauj šādu izvērtēšanu provizorisku grafiku:

3.   Komisija nekavējoties nosūta gada izvērtēšanas programmu Eiropas Parlamentam un Padomei.

Ja force majeure neļauj veikt izvērtēšanas saskaņā ar provizorisko grafiku, kas noteikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, Komisija, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, var veikt korekcijas attiecīgo izvērtēšanu grafikā.

Komisija nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par otrajā daļā minētajiem notikumiem un to paredzamo ietekmi uz izvērtēšanu plānošanu saskaņā ar gada izvērtēšanas programmu.

1.   Komisija ar īstenošanas aktu izstrādā un atjaunina standarta anketu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā.

Izstrādājot anketu, Komisija var apspriesties ar attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

2.   Standarta anketa aptver attiecīgo tiesību aktu īstenošanu, kā arī Šengenas acquis īstenošanai pieejamos organizatoriskos un tehniskos līdzekļus, tostarp tos, kas minēti rokasgrāmatās, Šengenas katalogos un attiecīgajos statistikas datos.

3.   Līdz katra gada 1. jūlijam Komisija nosūta standarta anketu tām dalībvalstīm, kurās saskaņā ar gada izvērtēšanas programmu nākamajā gadā jāveic periodiskas izvērtēšanas.

Pirmajā daļā minētās dalībvalstis līdz tā paša gada 31. oktobrim iesniedz Komisijai savas atbildes.

Komisija dara otrajā daļā minētās atbildes pieejamas pārējām dalībvalstīm.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma izvērtētās dalībvalstis atjaunina savas atbildes uz standarta anketas jautājumiem un pirms konkrētām izvērtēšanām atbild uz papildu jautājumiem, ja tas tiek pieprasīts. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var arī sniegt informāciju par valstu kvalitātes kontroles mehānismu un iekšējo revīziju konstatējumiem.

1.   Darba grupas locekļiem un novērotājiem, kas piedalās izvērtēšanas un uzraudzības darbībās, ir atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kā arī padziļinātas zināšanas par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm, un viņi spēj efektīvi sazināties kopējā valodā.

2.   Eksperti no dalībvalstīm, kurām saskaņā ar attiecīgo pievienošanās aktu ir saistošs Šengenas acquis, bet kuras to vēl pilnībā nepiemēro, piedalās visu Šengenas acquis daļu izvērtēšanas un uzraudzības darbībās.

1.   Dalībvalstis un Komisija sadarbībā ar attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām nodrošina, ka dalībvalstu eksperti un Komisijas pārstāvji saņem atbilstošu apmācību, lai kļūtu par Šengenas izvērtētājiem.

Komisija nodrošina, ka Šengenas izvērtētāju mācību kursus organizē visās attiecīgajās politikas jomās un tajos iekļauj iestāžu pareizu darbību, kā arī pamattiesību komponentus, kas izstrādāti, piedaloties FRA.

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem vai aģentūrām regulāri atjaunina sākotnējās apmācības programmas un vajadzības gadījumā nodrošina pēcapmācību un apmācību kvalifikācijas celšanai.

2.   Pienācīgi pamatotos gadījumos katrā darba grupā, kas veic periodiskas izvērtēšanas, var iekļaut vienu ekspertu praktikantu no dalībvalsts vai Komisijas.

3.   Novērotājiem ir atbilstoša apmācība.

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu izveido tādu ekspertu rezervi, kuru profesionālā pieredze aptver politikas jomas vai – attiecīgā gadījumā – konkrētās prioritārās jomas, kas noteiktas daudzgadu izvērtēšanas programmā.

2.   Vienlaikus ar ikgadējās izvērtēšanas programmas izstrādi saskaņā ar 13. panta 1. punktu pēc Komisijas uzaicinājuma dalībvalstis norīko nākamā gada ekspertu rezervei vienu vai vairākus kvalificētus ekspertus katrā politikas jomā. Katra dalībvalsts nodrošina, ka katrā politikas jomā kalendārā gada laikā ir pieejams vismaz viens norīkots eksperts. Dalībvalsts var norādīt sešu mēnešu laikposmu, kurā norīkotais eksperts ir pieejams, un preferences konkrētai izvērtēšanai. Komisija, cik vien iespējams, ņem vērā minētās preferences.

Dalībvalstīm netiek prasīts norīkot ekspertus jomās, kurās objektīvu iemeslu dēļ tās netiek izvērtētas, vai – ārkārtas gadījumos – tad, ja norīkošana būtiski ietekmētu valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz pēdējo minēto situāciju, tā rakstiski sniedz Komisijai pamatojumu un informāciju par šādu ārkārtas situāciju.

Dalībvalstis informē Komisiju par valsts kontaktpersonu, kas izraudzīta paziņošanai par ekspertu norīkošanu.

3.   Atkarībā no gada izvērtēšanas programmā iekļautajām izvērtēšanām Komisija uzaicinājumā sīkāk precizē profesionālās prasības norīkotajiem ekspertiem.

4.   Sešu nedēļu laikā pēc 2. punktā minētā uzaicinājuma saņemšanas dalībvalstis norīko ekspertus.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotie eksperti atbilst 15. pantā minētajiem nosacījumiem un konkrētajām prasībām, kas izklāstītas uzaicinājumā par ekspertu rezerves izveidošanu.

6.   Ekspertus, kas ir saņēmuši atbilstošu apmācību, kā minēts 16. pantā, norīko, ja iespējams, ekspertu rezervei, kas izveidota gadam, kas seko pēc tā gada, kurā viņi beidza attiecīgo mācību kursu.

7.   Komisija var uzaicināt attiecīgās 7. pantā minētās ES struktūras, birojus un aģentūras norīkot novērotājus ekspertu rezervei.

8.   Komisija vienas nedēļas laikā no ekspertu norīkošanas novērtē norīkotos ekspertus un apstiprina ekspertu atlasi rezervei. Viena mēneša laikā no ekspertu rezerves izveides Komisija informē dalībvalstis par ekspertu atlasi nākamajā gadā plānotajām izvērtēšanām, ņemot vērā pieejamību un konkrētai izvērtēšanai norādītās preferences.

9.   Ja neviens no politikas jomu ekspertiem neatbilst šā panta 3. punktā minētajām prasībām, Komisija aicina attiecīgo dalībvalsti norīkot jaunu ekspertu attiecīgajā politikas jomā.

10.   Dalībvalstis nodrošina, ka norīkotie eksperti ir pieejami izvērtēšanu veikšanai, ja vien viņi nesaskaras ar ārkārtas situāciju, piemēram tādu, kas būtiski ietekmē valsts uzdevumu izpildi vai personīgo situāciju. Ja dalībvalsts atsaucas uz šādu ārkārtas situāciju, tā rakstiski sniedz Komisijai pamatojumu un informāciju par situāciju.

Ja eksperts vairs nav pieejams iekļaušanai rezervē, attiecīgā dalībvalsts saprātīgā laikā norīko aizstājēju.

11.   Komisija regulāri atjaunina rezerves ekspertu sarakstu un informē dalībvalstis par katras dalībvalsts norīkoto ekspertu skaitu un profilu.

1.   Komisija, pamatojoties uz izvērtēšanas vai uzraudzības darbības īpatnībām un vajadzībām, nosaka to dalībvalstu ekspertu un Komisijas pārstāvju skaitu, kas piedalās darba grupā. Maksimālais skaits Komisijas pārstāvju, kuri piedalās darba grupā, ir divi. Minimālais dalībvalstu ekspertu skaits darba grupā, kas piedalās paziņotā apmeklējumā vai nepaziņotā apmeklējumā, ir trīs. Komisija no ekspertu rezerves atlasa ekspertus, kuri kļūs par darba grupas locekļiem.

Izveidojot darba grupas atkārtotiem apmeklējumiem un pārbaudes apmeklējumiem konkrētā dalībvalstī, Komisija un dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka vismaz puse no dalībvalstu ekspertiem darba grupā ir tie paši, kas piedalījās izvērtēšanā.

2.   Atlasot ekspertus, Komisija ņem vērā profilus, kas vajadzīgi noteiktai izvērtēšanas vai uzraudzības darbībai, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt ģeogrāfisko līdzsvaru un profesionālās pieredzes līdzsvaru, kā arī valstu pārvaldes iestāžu veiktspēju.

Dalībvalstu eksperti nepiedalās tādā darba grupā, kas veic izvērtēšanas vai uzraudzības darbību dalībvalstī, kurā viņi ir nodarbināti.

3.   Komisija aicina atlasītos ekspertus tūlīt pēc tam, kad ir noteikts izvērtēšanas vai uzraudzības darbības datums, un ne vēlāk kā desmit nedēļas pirms izvērtēšanas vai uzraudzības darbības sākuma. Uzaicinātie eksperti, vienojoties ar norīkotājām iestādēm, atbild vienas nedēļas laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

Pirmajā daļā minētos uzaicinājumus nosūta ar izraudzīto valsts kontaktpersonu starpniecību.

4.   Nepaziņotu apmeklējumu gadījumā Komisija ar izraudzīto valsts kontaktpersonu starpniecību nosūta uzaicinājumus ne vēlāk kā divas nedēļas pirms ieplānotā apmeklējuma. Uzaicinātie eksperti, vienojoties ar norīkotājām iestādēm, atbild 72 stundu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

5.   Komisija var aicināt attiecīgās 7. pantā minētās Savienības struktūras, birojus un aģentūras norīkot pārstāvi ar atbilstošu profesionālo un praktisko pieredzi piedalīties izvērtēšanas vai uzraudzības darbībā novērotāja statusā jomā, kura ietilpst to pilnvarās. Uzaicinājumam un atbildei piemēro šā panta 3. un 4. punktā noteiktos termiņus.

6.   Ja dalībvalsts vēlas norīkot ekspertu praktikantu, kas minēts 16. panta 2. punktā, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešas nedēļas pirms ieplānotās izvērtēšanas.

7.   Šā panta 5. punktā minētie novērotāji atbalsta darba grupu pēc vadošo ekspertu pieprasījuma, taču viņi nepiedalās darba grupas iekšējā lēmumu pieņemšanas procesā.

Eksperti praktikanti, kas minēti 6. punktā, aktīvi nepiedalās izvērtēšanas darbībā.

8.   Ja Komisija – vismaz sešas nedēļas pirms ieplānotās izvērtēšanas vai uzraudzības darbības vai vismaz vienu nedēļu pirms nepaziņota apmeklējuma gadījumā – nesaņem apstiprinājumu par nepieciešamā skaita rezerves ekspertu piedalīšanos, tā nekavējoties uzaicina visas dalībvalstis norīkot vakantajās vietās kvalificētus ekspertus, kuri nav iekļauti rezervē. Dalībvalstis atbild 72 stundu laikā pēc minētā uzaicinājuma saņemšanas.

9.   Komisija norīko Komisijas vadošo ekspertu un ierosina dalībvalstu vadošo ekspertu. Dalībvalstu vadošo ekspertu ieceļ darba grupas locekļi, cik drīz vien iespējams, pēc darba grupas izveidošanas.

Vadošie eksperti jo īpaši atbild par vispārējo plānošanu, sagatavošanas darbībām, darba grupas organizēšanu, izvērtēšanu veikšanu, izvērtēšanas ziņojuma izstrādes koordinēšanu, izvērtēšanas ziņojuma un ieteikumu iesniegšanu, kvalitātes pārbaudi un pēcpasākumiem, kā arī vajadzības gadījumā attiecīgajām uzraudzības darbībām.

1.   Darba grupas veic visas nepieciešamās sagatavošanās darbības, lai nodrošinātu, ka apmeklējumi ir efektīvi, precīzi un konsekventi.

2.   Komisija ciešā sadarbībā ar vadošajiem ekspertiem un attiecīgo dalībvalsti sagatavo sīki izstrādātu programmu apmeklējumiem kādā dalībvalstī vai tās konsulātos.

Pirmajā daļā minētajā sīki izstrādātajā programmā var ietvert apmeklējumus un tikšanās ar valsts iestādēm un struktūrām, kā arī nevalstiskām un starptautiskām organizācijām, citiem subjektiem, aģentūrām un struktūrām, kas atbalsta dalībvalstis Šengenas acquis īstenošanā.

3.   Paziņoto apmeklējumu gadījumā Komisija vismaz sešas nedēļas pirms apmeklējuma apspriežas ar attiecīgo dalībvalsti un paziņo tai grafiku un sīki izstrādātu programmu. Tajā iepriekš norāda darba grupas locekļu un novērotāju vārdus. Attiecīgā dalībvalsts norīko kontaktpersonu praktisku pasākumu veikšanai saistībā ar apmeklējumu.

4.   Nepaziņoti apmeklējumi notiek ar vismaz 24 stundu iepriekšēju paziņošanu attiecīgajai dalībvalstij. Nepaziņoti iekšējo robežu apmeklējumi notiek bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij. Nepaziņoti apmeklējumi var notikt bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij, gadījumos, kad Komisijai ir pamatoti iemesli uzskatīt, ka Šengenas acquis piemērošanā tiek nopietni pārkāptas pamattiesības. Pārbaudes apmeklējumi var arī notikt bez iepriekšējas paziņošanas attiecīgajai dalībvalstij.

Komisija sagatavo sīki izstrādātu programmu iepriekš nepaziņotiem apmeklējumiem. Ja dalībvalstij tika paziņots par nepaziņotu apmeklējumu, Komisija ar attiecīgo dalībvalsti var apspriest grafiku un sīki izstrādāto programmu.

1.   Pēc katras izvērtēšanas darba grupa sagatavo izvērtēšanas ziņojumu.

Gatavojot izvērtēšanas ziņojumu, darba grupas ņem vērā atbildes uz standarta anketas jautājumiem, visu papildu informāciju, kas iegūta saskaņā ar 7. līdz 11. pantu un pārbaudīta izvērtēšanas darbības laikā, kā arī izvērtēšanas darbības konstatējumus. Izvērtēšanas ziņojumos var iekļaut dokumentārus un digitālus materiālus, lai pamatotu konstatējumus. Ja izvērtēšanu veic apmeklējuma laikā, darba grupa sagatavo izvērtēšanas ziņojumu apmeklējuma laikā.

Darba grupa uzņemas vispārēju atbildību par izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanu un tā integritātes un kvalitātes nodrošināšanu. Nesaskaņu gadījumā darba grupa cenšas panākt kompromisu.

Komisija četru nedēļu laikā pēc izvērtēšanas darbības beigām izvērtētajai dalībvalstij nosūta izvērtēšanas ziņojuma projektu, kurā ietverts ieteikumu projekts. Izvērtētā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz piezīmes par izvērtēšanas ziņojuma projektu. Projekta sagatavošanas sanāksme notiek pēc izvērtētās dalībvalsts pieprasījuma, ne vēlāk kā piecās darba dienās pēc tam, kad ir saņemtas izvērtētās dalībvalsts piezīmes. Izvērtētās dalībvalsts piezīmes attiecīgā gadījumā iekļauj izvērtēšanas ziņojuma projektā.

2.   Izvērtēšanas ziņojumā analizē kvalitatīvos, kvantitatīvos, operatīvos, administratīvos un organizatoriskos aspektus un norāda izvērtēšanas laikā konstatētos trūkumus, jomas, kurās jāpanāk uzlabojumi, un paraugpraksi.

3.   Konstatējumus var novērtēt vienā no šādām kategorijām:

4.   Komisija ar īstenošanas aktu pieņem izvērtēšanas ziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā. Izvērtēšanas ziņojumu pieņem ne vēlāk kā četros mēnešos pēc izvērtēšanas darbības beigām.

Izvērtēšanas ziņojumā iekļauj ieteikumus korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst izvērtēšanas laikā konstatētos trūkumus un pievērsties jomām, kurās jāveic uzlabojumi, kā arī norāda prioritātes to īstenošanai. Izvērtēšanas ziņojumā var paredzēt saprātīgus termiņus, kas noteikti sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti, ieteikumu īstenošanai. Ja izvērtēšanā konstatē būtisku trūkumu, piemēro 22. pantā izklāstītos konkrētos noteikumus.

Komisija izvērtēšanas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 14 dienas pēc ziņojuma pieņemšanas.

5.   Ja izvērtētā dalībvalsts 10 darba dienu laikā pēc projekta sagatavošanas sanāksmes būtiski apstrīd izvērtēšanas ziņojuma projekta saturu vai kāda konstatējuma būtību, ziņojumā, kas Komisijai jāpieņem, iekļauj tikai konstatējumus un neiekļauj ieteikumus. Šādos gadījumos – un neskarot 22. pantu – Komisija ne vēlāk kā četros mēnešos pēc izvērtēšanas darbības beigām iesniedz Padomei atsevišķu priekšlikumu ieteikumu pieņemšanai ar īstenošanas lēmumu. Priekšlikumā var noteikt saprātīgus termiņus, kas noteikti sadarbībā ar dalībvalsti ieteikumu īstenošanai, un tajā norāda to īstenošanas prioritātes.

Padome pieņem ieteikumus un nosūta tos Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem.

1.   Divu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi izvērtēšanas ziņojumu, kurā ietverti ieteikumi, ievērojot 20. panta 4. punktu, vai pēc Padomes ieteikumu pieņemšanas, ievērojot 20. panta 5. punktu, izvērtētā dalībvalsts iesniedz Komisijai un Padomei rīcības plānu visu ieteikumu īstenošanai. Pārējās dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt piezīmes par rīcības plānu.

2.   Pēc apspriešanās ar darba grupu, kas veikusi izvērtēšanas darbību, Komisija izvērtētajai dalībvalstij sniedz pārskatu par rīcības plāna atbilstību viena mēneša laikā pēc tā iesniegšanas.

Ja Komisija neuzskata, ka rīcības plāns ir atbilstīgs, izvērtētā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc pārskata saņemšanas iesniedz pārskatītu rīcības plānu. Komisija rīcības plāna pārskatu iesniedz arī Padomei.

3.   Izvērtētā dalībvalsts reizi sešos mēnešos no paziņojuma par rīcības plāna pārskata saņemšanu dienas ziņo Komisijai un Padomei par tās rīcības plāna īstenošanu, līdz Komisija uzskata, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots. Atkarībā no trūkumu būtības un ieteikumu īstenošanas stāvokļa Komisija, apspriežoties ar izvērtēto dalībvalsti, var pieprasīt izvērtētajai dalībvalstij ziņot biežāk.

Ja izvērtētā dalībvalsts regulāri neziņo par rīcības plāna īstenošanu, Komisija informē Padomi un Eiropas Parlamentu, ka izvērtētā dalībvalsts nepilda savus pienākumus.

Komisija var veikt pārbaudes apmeklējumus, lai uzraudzītu rīcības plāna īstenošanas progresu.

Ja Komisija uzskata, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots, tā informē dalībvalstis par rīcības plāna slēgšanu.

1.   Izvērtēšanas darbības beigās Komisija un dalībvalsts vadošie eksperti darba grupas vārdā rakstveidā informē izvērtēto dalībvalsti par to, ka ir konstatēts būtisks trūkums. Par to nekavējoties informē arī Padomi.

Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties veic korektīvas darbības, cita starpā vajadzības gadījumā piesaistot visus atbilstīgos operatīvos un finanšu līdzekļus. Izvērtētā dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un parējās dalībvalstis par tūlītējām korektīvām darbībām, kas ir veiktas vai plānotas. Vienlaikus Komisija informē attiecīgās 7. pantā minētās Savienības struktūras, birojus un aģentūras par būtiskiem trūkumiem, lai tie, iespējams, sniegtu atbalstu izvērtētajai dalībvalstij.

2.   Izvērtēšanas ziņojumā, kas sagatavots saskaņā ar 20. panta 1., 2. un 3. punktu, prioritāri iekļauj konstatējumus, pamatojoties uz kuriem tika noteikts būtisks trūkums. Izvērtēšanas ziņojuma nosaukumā un nobeigumā skaidri norāda, ka pastāv būtisks trūkums vai būtiski trūkumi. Tam pievieno ieteikumu projektus, tostarp par tūlītējām korektīvām darbībām. Komisija divu nedēļu laikā pēc izvērtēšanas darbības beigām nosūta izvērtētajai dalībvalstij izvērtēšanas ziņojuma projektu.

Izvērtētā dalībvalsts 10 darba dienu laikā pēc tā saņemšanas iesniedz piezīmes par izvērtēšanas ziņojuma projektu. Projekta sagatavošanas sanāksme notiek pēc izvērtētās dalībvalsts pieprasījuma, ne vēlāk kā piecās darba dienās pēc tam, kad ir saņemtas izvērtētās dalībvalsts piezīmes.

3.   Pienācīgi pamatotu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar būtisku trūkumu Komisija saskaņā ar procedūru, kura minēta 30. panta 3. punktā, ne vēlāk kā sešas nedēļas pēc izvērtēšanas darbības beigām ar nekavējoties piemērojamu īstenošanas aktu pieņem izvērtēšanas ziņojumu. Komisija nosūta izvērtēšanas ziņojumu Eiropas Parlamentam.

4.   Ņemot vērā konstatējumus, darba grupa sagatavo ieteikumus korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst izvērtēšanas ziņojumā noteikto būtisko trūkumu.

Sešu nedēļu laikā pēc izvērtēšanas ziņojuma pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei izvērtēšanas ziņojumu kopā ar priekšlikumu ieteikumiem korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst izvērtēšanas laikā konstatēto būtisko trūkumu, un norādi par prioritātēm to īstenošanai.

Padome pieņem ieteikumus viena mēneša laikā pēc priekšlikuma saņemšanas.

Padome nosūta ieteikumus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

Padome nosaka samērīgus termiņus ar būtisku trūkumu saistītu ieteikumu īstenošanai un precizē to, cik bieži izvērtētajai dalībvalstij jāziņo Komisijai un Padomei par sava rīcības plāna īstenošanu.

5.   Ja apmeklējumā konstatē būtisku trūkumu, ko uzskata par tādu, kas nopietni apdraud sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību zonā bez iekšējās robežkontroles, vai kas ir konstatēts, pamatojoties uz sistemātiska pamattiesību pārkāpuma risku, Komisija par to nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Padome steidzami apspriež šo jautājumu un, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, divu nedēļu laikā pēc priekšlikuma saņemšanas cenšas ar īstenošanas aktu pieņemt ieteikumus, kuros izklāstīti atbilstīgi pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu būtiskā trūkuma ietekmi uz sabiedrisko kārtību vai iekšējo drošību zonā bez iekšējās robežkontroles vai sistemātisku pamattiesību pārkāpumu. Padomes lēmums, kurā izklāsta ieteikumus, neskar Regulas (ES) 2016/399 29. pantu un Regulas (ES) 2019/1896 42. panta 1. punktu.

Padome nosūta ieteikumus Eiropas Parlamentam.

6.   Izvērtētā dalībvalsts mēneša laikā pēc ieteikumu pieņemšanas iesniedz Komisijai un Padomei savu rīcības plānu. Pārējās dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt piezīmes par rīcības plānu. Komisija nosūta rīcības plānu Eiropas Parlamentam.

Pēc apspriešanās ar darba grupu, kas veikusi izvērtēšanas darbību, Komisija divu nedēļu laikā pēc rīcības plāna iesniegšanas iesniedz izvērtētajai dalībvalstij pārskatu par tā atbilstību. Ja Komisija neuzskata, ka rīcības plāns ir atbilstīgs, izvērtētā dalībvalsts divu nedēļu laikā pēc pārskata saņemšanas iesniedz pārskatītu rīcības plānu.

Komisija rīcības plāna pārskatu iesniedz Padomei un nosūta to Eiropas Parlamentam.

Izvērtētā dalībvalsts ziņo Komisijai un Padomei par sava rīcības plāna īstenošanu, līdz Komisija uzskata, ka rīcības plāns ir pilnībā īstenots.

7.   Lai pārbaudītu progresu, kas panākts, īstenojot ieteikumus saistībā ar būtisku trūkumu, Komisija organizē atkārtotu apmeklējumu, kas notiek ne vēlāk kā gadu pēc izvērtēšanas darbības dienas.

Darba grupa sagatavo atkārtota apmeklējuma ziņojumu saskaņā ar 20. panta 1. punktu, novērtējot Padomes ieteikumu īstenošanā gūtos panākumus un secinot, vai būtiskais trūkums ir novērsts.

Komisija ar īstenošanas aktu pieņem atkārtota apmeklējuma ziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā. Komisija iesniedz atkārtota apmeklējuma ziņojumu Padomei.

8.   Padome var paust savu nostāju par atkārtota apmeklējuma ziņojumu un attiecīgā gadījumā var aicināt Komisiju iesniegt priekšlikumu ieteikumiem par korektīvām darbībām, kuru mērķis ir novērst joprojām pastāvošo būtisko trūkumu, kas konstatēts atkārtotā apmeklējuma ziņojumā. Šādos gadījumos piemēro 6. un 7. punktu.

9.   Ja Komisija uzskata, ka rīcības plānu var slēgt, tā organizē pārbaudes apmeklējumu un informē Padomi par pārbaudes apmeklējuma rezultātiem. Komisija arī informē Eiropas Parlamentu, ka rīcības plānu var slēgt.

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pārbaudes apmeklējuma rezultātus, pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina rīcības plāna slēgšanu.

1.   Ņemot vērā konstatējumus, izvērtēšanas ziņojumam pēc pirmreizējās izvērtēšanas, kas izstrādāts saskaņā ar 20. panta 1.– 4. punktu, pievieno korektīvo darbību ieteikumu projektus.

Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pieņemt attiecīgos ieteikumus ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc izvērtēšanas darbības beigām.

2.   Padome pieņem ieteikumus. Tā var noteikt termiņus konkrētu ieteikumu īstenošanai.

Padome nosūta ieteikumus Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem.

3.   Izvērtētā dalībvalsts iesniedz Komisijai un Padomei rīcības plānu visu ieteikumu īstenošanai.

Pēc apspriešanās ar darba grupu, kas veikusi izvērtēšanas darbību, Komisija izvērtētajai dalībvalstij sniedz pārskatu par rīcības plāna atbilstību viena mēneša laikā pēc tā iesniegšanas.

Ja Komisija neuzskata, ka rīcības plāns ir atbilstīgs, izvērtētā dalībvalsts iesniedz pārskatītu rīcības plānu.

Izvērtētā dalībvalsts reizi sešos mēnešos no paziņojuma par pārskata saņemšanu dienas ziņo Komisijai un Padomei par rīcības plāna īstenošanu.

4.   Komisija organizē vienu vai vairākus atkārtotus apmeklējumus, ja izvērtēšanas ziņojumā secināts, ka izvērtētā dalībvalsts neizpilda nosacījumus Šengenas acquis piemērošanai.

Darba grupa sagatavo atkārtota apmeklējuma ziņojumu saskaņā ar 20. panta 1.–4. punktu, novērtējot Padomes ieteikumu īstenošanā gūtos panākumus.

Komisija ar īstenošanas aktu pieņem atkārtota apmeklējuma ziņojumu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 30. panta 2. punktā. Komisija iesniedz atkārtotā apmeklējuma ziņojumu un attiecīgā gadījumā priekšlikumu Padomes ieteikumiem pieņemšanai Padomē ar īstenošanas lēmumu.

5.   Ja Komisija uzskata, ka rīcības plānu var slēgt, tā pirms rīcības plānu slēgšanas organizē pārbaudes apmeklējumu.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par pārbaudes apmeklējuma rezultātiem. Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi, ka rīcības plānu var slēgt.

Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pārbaudes apmeklējuma rezultātus, pieņem īstenošanas lēmumu, ar ko apstiprina rīcības plāna slēgšanu.

6.   Dalībvalstis, attiecībā uz kurām ir pieņemts Padomes lēmums, kurā noteikts, ka Šengenas acquis noteikumi jāpiemēro pilnībā, izvērtē saskaņā ar 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu ne vēlāk kā vienu gadu no dienas, kurā pilnībā piemērots Šengenas acquis attiecīgajā dalībvalstī. Šajā nolūkā atjaunina gada izvērtēšanas programmu.

1.   Darba grupas locekļi, novērotāji un eksperti praktikanti uzskata par konfidenciālu jebkuru informāciju, ko tie iegūst savu pienākumu izpildes laikā.

2.   Ziņojumu klasifikācijas statuss ir “sensitīvs neklasificēts” saskaņā ar Lēmumu (ES, Euratom) 2015/443. Tie ir klasificēti kā “RESTREINT UE/EU RESTRICTED” Lēmuma (ES, Euratom) 2015/444 nozīmē, ja šāda klasifikācija ir vajadzīga saskaņā ar minētā lēmuma 5. panta 3. punktu vai pēc pamatota izvērtētās dalībvalsts pieprasījuma.

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti izlemj, kuru izvērtēšanas ziņojuma daļu var publiskot.

3.   Klasificētas informācijas un dokumentu nosūtīšana un apstrāde šīs regulas vajadzībām notiek saskaņā ar piemērojamajiem drošības noteikumiem. Šādi noteikumi neaizliedz informāciju darīt pieejamu Eiropas Parlamentam un attiecīgajām 7. pantā minētajām Savienības struktūrām, birojiem un aģentūrām.

1.   Īrijas eksperti piedalās tikai tās Šengenas acquis daļas izvērtēšanā, kurā Īrijai ir atļauts piedalīties.

2.   Izvērtēšanas attiecas tikai uz to, cik efektīvi un lietderīgi Īrija piemēro to Šengenas acquis daļu, kurā tai ir atļauts piedalīties.

3.   Īrija piedalās Padomes ieteikumu pieņemšanā attiecībā tikai uz to Šengenas acquis daļu, kurā tai ir atļauts piedalīties.

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija īstenošanas akta projektu nepieņem, un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

1.   Pirmo daudzgadu izvērtēšanas programmu un pirmo gada izvērtēšanas programmu saskaņā ar šo regulu izstrādā līdz 2022. gada 1. decembrim, un tās sāk darboties 2023. gada 1. februārī.

Pirmajā daudzgadu izvērtēšanas programmā saskaņā ar šo regulu ņem vērā izvērtēšanas, kas jau ir veiktas saskaņā ar otro daudzgadu programmu, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, un to izstrādā kā minētās programmas turpinājumu.

2.   Standarta anketu, kas pieņemta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013, izmanto, kamēr nav izveidota šīs regulas 14. pantā paredzētā standarta anketa.

3.   Attiecībā uz izvērtēšanām, kas veiktas pirms 2023. gada 1. februāra, izvērtēšanas ziņojumus un ieteikumus pieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013. Šādu izvērtēšanu pēcpasākumus un uzraudzības darbības, sākot ar rīcības plānu iesniegšanu, veic saskaņā ar šo regulu.