|
20.5.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 141/1 |
KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/786
(2022. gada 10. februāris),
ar ko groza Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/61, lai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildinātu attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1) un jo īpaši tās 460. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2) būtu jāgroza, lai kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, labāk ļautu izpildīt, no vienas puses, vispārējo likviditātes seguma prasību 30 kalendāro dienu spriedzes periodā, kas noteikta minētās deleģētās regulas 4. panta 1. punktā, un, no otras puses, seguma portfeļa likviditātes rezervju prasību turēt likvīdus aktīvus, lai segtu neto likviditātes izejošās naudas plūsmas nākamajās 180 dienās, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/2162 (3) 16. pantā. Lai precizētu dažus no spēkā esošajiem noteikumiem un saskaņotu Deleģētās regulas (ES) 2015/61 tekstu ar definīcijām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā (ES) 2019/2162, ir konstatēts, ka ir vajadzīgas dažas papildu izmaiņas. |
|
(2) |
Deleģētās regulas (ES) 2015/61 4. panta 1. punktā noteiktā vispārējā likviditātes seguma prasība un Direktīvas (ES) 2019/2162 16. pantā noteiktā seguma portfeļa likviditātes rezervju prasība rada kredītiestādēm, kas emitē segtās obligācijas, pienākumu turēt noteiktu likvīdo aktīvu summu tajā pašā 30 kalendāro dienu laikposmā. Tomēr kredītiestādēm nevajadzētu būt pienākumam segt vienas un tās pašas izejošās naudas plūsmas ar dažādiem likvīdiem aktīviem tajā pašā laikposmā. Lai novērstu šo pārklāšanos, būtu jāievieš jauns grozījums attiecībā uz apgrūtinājuma kritēriju saskaņā ar vispārējo likviditātes seguma prasību. Šis grozījums kopā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/61 7. pantā jau paredzētajiem noteikumiem, kas joprojām piemērojami seguma portfeļa nošķirto aktīvu gadījumā, attiektos uz situācijām, kad nošķirtie aktīvi atbilst kritērijiem, lai tos prudenciāli pamatotā veidā atzītu par neapgrūtinātiem. Ar šo jauno grozījumu likvīdos aktīvus, kas tiek turēti kā daļa no seguma portfeļa likviditātes rezervēm, uzskatītu par neapgrūtinātiem tādā apjomā, kas nepārsniedz no saistītās segto obligāciju programmas izrietošo neto likviditātes izejošo naudas plūsmu summu. |
|
(3) |
Turklāt dažās dalībvalstīs tiek piemēroti īpaši segto obligāciju emisijas modeļi, kuriem raksturīgas īpašas juridiskās prasības, kas noteiktas segto obligāciju emitentiem, lai aizsargātu ieguldītājus, un kuri pārsniedz Direktīvā (ES) 2019/2162 minētās prasības. Minētie segto obligāciju emitenti, uz kuriem attiecas šādas īpašas juridiskās prasības, veic līdzīgas segto obligāciju emisijas darbības kā citi segto obligāciju emitenti Eiropas Savienībā, un tādējādi tiem ir līdzīgs likviditātes riska profils. Šie modeļi arī nodrošina augstu aizsardzības līmeni segto obligāciju emitentiem, it īpaši izmantojot brīvprātīgu virsnodrošināšanu savu segto obligāciju programmu emisijai. Tomēr visi šo segto obligāciju emitentu aktīvi būtu piesaistīti seguma portfeļiem un tāpēc tiktu uzskatīti par apgrūtinātiem, līdz ar to padarot tos nepieejamus un neatbilstošus likviditātes seguma rādītāja (LSR) likviditātes rezervju vajadzībām. Šādas situācijas rezultātā minētie segto obligāciju emitenti pārkāptu Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Deleģētajā regulā (ES) 2015/61 noteikto LSR prasību un tādējādi radītu nevienlīdzīgus konkurences apstākļus emitentiem, neraugoties uz to prudenciālā profila līdzību. Lai izpildītu obligātas un brīvprātīgas virsnodrošināšanas prasības segto obligāciju programmas emisijas nolūkā, minētie segto obligāciju emitenti praktiski ir spiesti emitēt zemākas prioritātes parāda vērtspapīrus. Minēto emitentu vispārējā neto likviditātes izejošā plūsma ir lielāka nekā neto likviditātes izejošā naudas plūsma, kas izriet tikai no emitētajām segtajām obligācijām. Šajā sakarībā būtu jāievieš papildu grozījumi, lai dažās konkrētās un noteiktās situācijās seguma portfelī turētos aktīvus varētu atzīt par neapgrūtinātiem nolūkā izpildīt brīvprātīgās virsnodrošināšanas prasības. Lai nodrošinātu, ka šāda seguma portfelī turēto aktīvu paplašināta atzīšana par neapgrūtinātiem ir prudenciāli pamatota un atbilst LSR prasībām, segto obligāciju emitentiem būtu jāizpilda vairāki nosacījumi. Jo īpaši tikai tie segto obligāciju emitenti, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētu juridisku prasību visi savi aktīvi jāpiesaista segto obligāciju emisijām, var gūt labumu no minētā noteikuma līdz tādam aktīvu apjomam, kas nepieciešams, lai segtu segto obligāciju emitenta kopējo neto likviditātes izejošo naudas plūsmu. |
|
(4) |
Turklāt ir nepieciešams paredzēt pārvēršanas naudas izteiksmē noteikumus par seguma portfeļa likviditātes rezervēs turēto likvīdo aktīvu novērtēšanu. |
|
(5) |
Ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) 2013. gada 20. decembra ziņojumā (4) sniegtos ieteikumus, kas sagatavots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 509. panta 3. un 5. punktu, visu veidu obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir dalībvalstu centrālās valdības un centrālās bankas, kā arī obligācijām, kuru emitenti vai galvotāji ir daudzpusējas attīstības bankas un starptautiskas organizācijas, būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss. EBI ziņojumā ir veikta empīriska un kvalitatīva analīze par šādu obligāciju augsto vai ļoti augsto likviditāti un kredītkvalitāti, un ziņojumā secināts, ka minētās obligācijas atbilst Bāzeles standartiem augstas likviditātes un kredītkvalitātes ziņā. Tāpēc obligācijas, ko emitējušas oficiālas eksporta kredīta aģentūras, neatkarīgi no šo aģentūru organizatoriskās struktūras būtu jāuzskata par “likvīdiem aktīviem” un līdz ar to būtu jāpiešķir 1. līmeņa statuss. |
|
(6) |
Daži no Regulas (ES) Nr. 575/2013 129. pantā izklāstītajiem nosacījumiem par preferenciālu režīma piemērošanu riska darījumiem segto obligāciju veidā ir grozīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2160 (5). Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza atsauces uz minēto pantu Deleģētajā regulā (ES) 2015/61. |
|
(7) |
Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2015/61 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(8) |
Šī regula būtu jāpiemēro kopā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/2162, un ar Regulu (ES) Nr. 575/2013, kas grozīta ar Regulu (ES) 2019/2160. Lai nodrošinātu to, ka tiek konsekventi piemērots jaunais regulējums, ar ko nosaka segto obligāciju emisijas strukturālās iezīmes un grozītās prasības attiecībā uz preferenciālu režīmu, šīs regulas piemērošanas sākumdienai vajadzētu būt tai pašai dienai, no kuras dalībvalstīm jāpiemēro valsts tiesību aktu noteikumi, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/2162, un no Regulas (ES) 2019/2160 piemērošanas sākumdienas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Deleģēto regulu (ES) 2015/61 groza šādi:
|
1) |
regulas 3. pantam pievieno šādu 13.–16. punktu:
(*1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29. lpp.).”;" |
|
2) |
regulas 7. pantu groza šādi:
|
|
3) |
regulas 8. panta 4. punktam pievieno šādu trešo daļu: “Attiecībā uz seguma portfeļa likviditātes rezervēs turētiem likvīdiem aktīviem pirmajā daļā noteikto prasību uzskata par izpildītu, ja kredītiestāde regulāri un vismaz reizi gadā pārvērš naudas izteiksmē likvīdus aktīvus, kuri veido pietiekami reprezentatīvu tās seguma portfeļa likviditātes rezervēs līdzdalības aktīvos izlasi, un tiem nav jābūt daļai no minētajām rezervēm.”; |
|
4) |
regulas 10. panta 1. punkta f) apakšpunktu groza šādi:
|
|
5) |
regulas 11. panta 1. punktu groza šādi:
|
|
6) |
regulas 12. panta 1. punkta e) apakšpunktu groza šādi:
|
|
7) |
regulas 28. panta 3. punktu groza šādi:
|
|
8) |
regulas 32. pantu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 8. jūlija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2022. gada 10. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/61 (2014. gada 10. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 attiecībā uz likviditātes seguma prasību kredītiestādēm (OV L 11, 17.1.2015., 1. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/2162 (2019. gada 27. novembris) par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību un ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK un 2014/59/ES (OV L 328, 18.12.2019., 29. lpp.).
(4) EBI 2013. gada 20. decembra ziņojums par atbilstīgu vienotu definīciju aktīviem ar ļoti augstu kvalitāti (AĻAK) un aktīviem ar augstu kvalitāti (AAK) un par operacionālajām prasībām attiecībā uz likvīdiem aktīviem saskaņā ar KPR 509. panta 3. un 5. punktu.
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2160 (2019. gada 27. novembris), ar ko attiecībā uz riska darījumiem segto obligāciju veidā groza Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 328, 18.12.2019., 1. lpp.).