|
3.5.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 129/18 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2022/693
(2022. gada 27. aprīlis)
par atbrīvojuma no vīzas prasības apturēšanu uz laiku Vanuatu valstspiederīgajiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1806 (2018. gada 14. novembris), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (1), un jo īpaši tās 8. panta 6. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Vanuatu Republika ir iekļauta Regulas (ES) 2018/1806 II pielikumā starp trešām valstīm, kuru valstspiederīgie ir atbrīvoti no vīzas prasības, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ja uzturēšanās nav ilgāka par 90 dienām jebkurā 180 dienu laikposmā. Atbrīvojums no vīzas prasības Vanuatu valstspiederīgajiem ir piemērojams no 2015. gada 28. maija, kad tika parakstīts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu (2) (“nolīgums”) un saskaņā ar nolīguma 8. panta 1. punktu to sāka provizoriski piemērot. Nolīgums stājās spēkā 2017. gada 1. aprīlī. |
|
(2) |
Padome 2022. gada 3. martā pieņēma Lēmumu (ES) 2022/366 (3) par to, lai daļēji apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu saskaņā ar nolīguma 8. panta 4. punktu. Nolīguma piemērošanas apturēšana tiek attiecināta tikai uz parastajām pasēm, kas izdotas kopš 2015. gada 25. maija, kad sāka ievērojami pieaugt sekmīgo pieteikumu iesniedzēju skaits Vanuatu ieviesto ieguldītājiem paredzēto pilsonības shēmu ietvaros. |
|
(3) |
Lai gan ar Lēmumu (ES) 2022/366 tika apturēts Nolīgums starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu, ir arī nepieciešams paredzēt apturēšanu Savienības tiesību līmenī. |
|
(4) |
Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 3. un 6. punktā ir noteikts, ka tad, ja Komisijai ir konkrēta un ticama informācija, ka pastāv apstākļi, kas minēti 8. panta 2. punkta d) apakšpunktā, proti, “ir palielinājies risks vai tiešs apdraudējums dalībvalstu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai (..) un tas tiek pamatots ar objektīvu, konkrētu un attiecīgu informāciju un datiem, ko sniegušas kompetentās iestādes”, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku un daļēji aptur atbrīvojumu no vīzas prasības uz deviņu mēnešu laikposmu. |
|
(5) |
Izmantojot Vanuatu ieguldītājiem paredzēto pilsonības shēmu, ko Vanuatu īsteno kopš 2015. gada 25. maija, trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem citādi vajadzīga vīza, ir iespēja iegūt Vanuatu pilsonību apmaiņā pret ieguldījumiem, tādējādi iegūstot bezvīzu piekļuvi Savienībai. |
|
(6) |
Minētajās shēmās pieteikuma iesniedzējiem nav izvirzīta prasība par faktisku dzīvesvietu vai fizisku uzturēšanos Vanuatu. Pieteikšanās procesu pārvalda specializētas aģentūras, kas atrodas ārpus Vanuatu (piemēram, Dubaijā, Taizemē un Malaizijā), un pieteikuma iesniedzējam nav tieši jāsazinās ar Vanuatu iestādēm. Tas, ka nav prasības par klātienes interviju, mazina Vanuatu iestāžu iespējas pienācīgi novērtēt pieteikuma iesniedzēju vai apstiprināt pieteikumā sniegto informāciju, tostarp tās patiesumu un ticamību. Šīs shēmas bieži tiek reklamētas kā veids Šengenas vīzu procedūras apiešanai un vieglai ieceļošanai Eiropas Savienībā bez vīzas (4). Vanuatu shēmu pievilcība ir komerciāli balstīta uz paātrinātām skrīninga procedūrām un vieglām līdzekļu izcelsmes pārbaudēm. |
|
(7) |
Vanuatu iestādes ir apstiprinājušas, ka pieteikumi tiek apstrādāti ļoti īsos termiņos (5). Šādos īsos apstrādes periodos nav iespējams pirms pilsonības piešķiršanas veikt pienācīgu drošības skrīningu un apmainīties ar informāciju ar pieteikuma iesniedzēja izcelsmes valsti vai pēdējo galveno dzīvesvietu. Tā kā apstrādes periods ir īss un nenotiek sistemātiska informācijas apmaiņa ar pieteikuma iesniedzēju izcelsmes valsti, tad Vanuatu ir piešķīrusi pilsonību personām, pret kurām tiek veikta kriminālizmeklēšana, tostarp Interpola datubāzēs uzskaitītām personām. |
|
(8) |
Noraidījumu īpatsvars ir ārkārtīgi zems, un tas apstiprina Komisijas novērtējumu attiecībā uz drošības nepilnībām un skrīninga procesa zemo uzticamību. Informācija, ko 2021. gada 14. jūnijā sniedzis Vanuatu pasu birojs, liecina, ka līdz 2021. gada martam minēto shēmu ietvaros Vanuatu apmaiņā pret ieguldījumiem bija izdevusi vairāk nekā 10 500 pasu un līdz 2020. gada beigām Vanuatu iestādes bija noraidījušas tikai vienu pieteikumu. |
|
(9) |
Turklāt starp sekmīgajiem pieteikuma iesniedzējiem ir arī tādu valstu valstspiederīgie, kuras parasti ir izslēgtas no citām pilsonības shēmām, piemēram, Irāna un Afganistāna, un kuru valstspiederīgajiem, lai īstermiņā uzturētos ES, ir vajadzīga vīza, to skaitā Nigērija, Jemena, Sīrija, Pakistāna un Lībija. |
|
(10) |
Drošības riskus vēl vairāk saasina nepilnīgie tiesību akti par vārda maiņu. Tehniskajā sanāksmē, kas notika 2021. gada 15. aprīlī, Vanuatu iestādes apstiprināja, ka sekmīgie pieteikuma iesniedzēji, kuri piesakās dalībai ieguldītājiem paredzētajā pilsonības shēmā, var arī pieteikties uz identitātes maiņu. |
|
(11) |
Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, tika secināts, ka Vanuatu ieguldītājiem paredzēto pilsonības shēmu pašreizējā forma un darbība ir pretrunā mērķiem, kuri izvirzīti Savienības vīzu politikā, kas paredz to trešo valstu valstspiederīgo skrīningu, kuriem vajadzīga vīza, attiecībā uz kritērijiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 810/2009 (6) 21. pantā un līdzvērtīgos to dalībvalstu tiesību aktos, kurās Regula (EK) Nr. 810/2009 vēl netiek pilnībā piemērota. Ņemot vērā kritērijus, kas citu starpā attiecas uz sabiedrisko kārtību un drošību, katrā atsevišķā gadījumā tiek veiktas pārbaudes. Veids, kādā minētās shēmas tiek īstenotas, apiet Savienības īstermiņa vīzu procedūru un ar to saistīto drošības un migrācijas risku novērtējumu. |
|
(12) |
Viedokļu apmaiņā starp Komisiju un Vanuatu iestādēm 2017. gada oktobrī, 2019. gada novembrī, 2020. gada jūnijā un 2021. gada martā Komisija pauda nopietnas bažas par pilsonības piešķiršanu Interpola datubāzēs uzskaitītām personām, par to, ka nav prasību par fizisku uzturēšanos vai dzīvesvietu, par īsajiem apstrādes periodiem shēmās un par sistemātiskas informācijas apmaiņas trūkumu ar pieteikuma iesniedzēju izcelsmes valstīm vai pēdējo galveno dzīvesvietu un brīdināja Vanuatu valdību par iespējamu vīzas prasības atjaunošanu. Vanuatu sniegtie paskaidrojumi nebija pietiekami, lai kliedētu šīs bažas. |
|
(13) |
Ņemot vērā iepriekš minēto informāciju un datus, ziņojumus un statistiku un saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 2. punkta d) apakšpunktu, 8. panta 3. punktu un 8. panta 6. punktu Komisija secina, ka pilsonības piešķiršana, ko ieguldītājiem paredzētu pilsonības shēmu ietvaros veic Vanuatu, palielina risku dalībvalstu iekšējai drošībai un sabiedriskajai kārtībai, un ir nolēmusi, ka ir vajadzīga rīcība. |
|
(14) |
Sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai radīto palielināto risku, kas saistīts ar Vanuatu valstspiederīgajiem, kuri ir ieguvuši pilsonību ieguldītājiem paredzētu pilsonības shēmu ietvaros, var mazināt, tikai daļēji apturot atbrīvojumu no vīzas prasības. |
|
(15) |
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1806 8. panta 6. punktu Komisijai, pamatojoties uz pieejamo informāciju, būtu jāiekļauj kategorijas, kas ir pietiekami plašas, lai efektīvi veicinātu šādu apstākļu novēršanu, vienlaikus ievērojot proporcionalitātes principu. Tāpēc, tā kā Vanuatu nenošķir pases, kas izdotas ieguldītājiem paredzētu pilsonības shēmu ietvaros, no citām pasēm, apturēšana būtu jāpiemēro visām parastajām pasēm, kas izdotas, sākot no 2015. gada 25. maija, kad Vanuatu sāka izdot ievērojamu skaitu pasu apmaiņā pret ieguldījumiem. |
|
(16) |
Būtu jāļauj Vanuatu valstspiederīgajiem, kas ieceļojuši ES pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, turpināt uzturēšanos ES un izceļot bez vīzas. Tas nebūtu jāpiemēro starp dalībvalstīm esošo Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 515/2014 (7) 2. panta c) punktā definēto pagaidu ārējo robežu šķērsošanai. |
|
(17) |
Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EK (8) 1. panta B punktā. |
|
(18) |
Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (9) 3. pantu. |
|
(19) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B un C punktā, tos lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu. |
|
(20) |
Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (11); tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro. |
|
(21) |
Šī regula ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā attiecīgi noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 1. punktā, 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā un 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 1. punktā. |
|
(22) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (ES) 2018/1806 11. panta 1. punktam izveidotā komiteja, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atbrīvojuma no vīzas prasības apturēšana uz laiku
Regulas (ES) 2018/1806 4. panta 1. punktā paredzētā atbrīvojuma no vīzas prasības piemērošana to pasu turētājiem, kuras izdevusi Vanuatu no 2015. gada 25. maija, uz laiku tiek apturēta.
2. pants
Bezvīzu uzturēšanās turpināšana
Vanuatu izdoto pasu turētāji, uz kuriem attiecas 1. panta piemērošanas joma un kuri ieceļojuši ES pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas, var turpināt uzturēšanos ES un izceļot bez vīzas. Tas neattiecas uz Regulas (ES) Nr. 515/2014 2. panta c) punktā definēto pagaidu ārējo robežu šķērsošanu pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.
3. pants
Stāšanās spēkā un piemērošanas periods
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2022. gada 4. maija līdz 2023. gada 3. februārim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2022. gada 27. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 303, 28.11.2018., 39. lpp.
(2) OV L 173, 3.7.2015., 48. lpp.
(3) Padomes Lēmums (ES) 2022/366 (2022. gada 3. marts) par to, lai daļēji apturētu Nolīguma starp Eiropas Savienību un Vanuatu Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu piemērošanu (OV L 69, 4.3.2022., 105. lpp.).
(4) Vanuatu Key Benefits – GCI UNIT Vanuatu (vanuatu-dsp-citizenship.com)
(5) How to get citizenship in Vanuatu – GCI UNIT Vanuatu (vanuatu-dsp-citizenship.com): “Paātrināts imigrācijas plāns piedāvā iegūt Vanuatu pilsonību tikai 14 līdz 45 dienu laikā.”
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 810/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss) (OV L 243, 15.9.2009., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (OV L 150, 20.5.2014., 143. lpp.).
(8) Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).
(9) Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).
(10) Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).
(11) Padomes Lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).