a)

lai novērtētu sākotnējos pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju izmantot IRB pieeju atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 144. pantam, kompetentās iestādes piemēro visus šīs regulas noteikumus;

b)

lai novērtētu pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju paplašināt IRB pieeju saskaņā ar apstiprinātu secīgas īstenošanas plānu atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. pantam, kompetentās iestādes piemēro šīs regulas 4., 5., 7. un 8. nodaļu un jebkuru citu daļu, kas attiecas uz konkrēto pieprasījumu;

c)

lai novērtētu pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu iepriekšēju atļauju veikt izmaiņas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 3. punktam, kompetentās iestādes piemēro visas šīs regulas daļas, kuras attiecas uz minētajām izmaiņām;

d)

lai novērtētu izmaiņas reitingu sistēmās un iekšējo modeļu pieejās kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, par kurām ir paziņots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 4. punktu, kompetentās iestādes piemēro visas šīs regulas daļas, kuras attiecas uz minētajām izmaiņām;

e)

lai veiktu IRB pieejas izmantošanas pastāvīgu pārskatīšanu saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 101. pantu, kompetentās iestādes piemēro visas šīs regulas daļas, kuras attiecas uz minēto pārskatīšanu;

f)

lai novērtētu pieteikumus, kas iesniegti, lai saņemtu atļauju atsākt izmantot vienkāršākas pieejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 149. pantu, kompetentās iestādes piemēro šīs regulas 6.–8. pantu.

a)

to riska darījumu veidu būtiskumu, uz kuriem attiecas reitingu sistēma;

b)

reitingu modeļu un riska parametru sarežģītību un to izmantošanu.

a)

novērtējums tika pilnībā vai daļēji balstīts uz obligātām metodēm;

b)

novērtējuma priekšmets ietvēra tādu pašu vai līdzīgu reitingu sistēmu tajā pašā riska darījumu kategorijā.

a)

ir pietiekami detalizēta un precīza, lai to varētu efektīvi izmantot;

b)

ir apstiprināta iestādes attiecīgajā vadības līmenī;

c)

attiecībā uz katru dokumentu ietver informāciju vismaz par dokumenta veidu, autoru, izskatītāju, pilnvaroto pārstāvi, īpašnieku, izstrādes datumu un apstiprināšanas datumu, versijas numuru un dokumenta izmaiņu vēsturi;

d)

ļauj trešām personām pārbaudīt un apstiprināt reitingu sistēmu darbību un jo īpaši pārbaudīt un apstiprināt, ka:

a)

ka iekšējā dokumentācija ir pietiekami detalizēta un precīza;

b)

ka konkrētām personām vai struktūrvienībām ir noteikta atbildība nodrošināt, lai šī dokumentācija būtu pilnīga, konsekventa, precīza, atjaunināta, apstiprināta kā piemērota un droša;

c)

ka iestāde atbilstoši dokumentē politiku, procedūras un metodikas saistībā ar IRB pieejas piemērošanu.

a)

iestādes augstākā vadība atbilstoši definīcijai Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktā (“augstākā vadība”), kā arī iestādes vadības struktūra vai minētās vadības struktūras norīkota komiteja aktīvi piedalās uzraudzībā un lēmumu pieņemšanā par uzdevumiem, darbībām un funkcijām, kas deleģētas trešām personām, vai par reitingu sistēmām, kas iegādātas no trešām personām;

b)

iestādes darbiniekiem ir pietiekamas zināšanas un izpratne par uzdevumiem, darbībām vai funkcijām, kas deleģētas trešām personām, un par tādu datu un reitingu sistēmu struktūru, kas iegādāti no trešām personām;

c)

ir nodrošināta ārpakalpojumu sniedzējam uzticēto funkciju vai procesu nepārtrauktība, tostarp izstrādājot atbilstošus ārkārtas rīcības plānus;

d)

trešo personu iesaistīšanās neierobežo vai nekavē trešām personām deleģēto uzdevumu, darbību un funkciju iekšējo revīziju vai citu kontroli;

e)

kompetentajai iestādei ir piešķirta pilna piekļuve visai attiecīgajai informācijai.

a)

ir izpildītas 1. punkta a)–e) apakšpunkta prasības;

b)

trešās personas neveic validēšanas darbības attiecībā uz minētajām reitingu sistēmām un risku aplēsēm;

c)

trešā persona sniedz iestādei informāciju, kas nepieciešama minēto validēšanas darbību veikšanai.

a)

pārskata līgumus ar trešo personu un citus attiecīgos dokumentus, kuros noteikti trešās personas uzdevumi;

b)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem vai trešās personas, kurai deleģēts uzdevums, darbība vai funkcija, vai intervē tos;

c)

iegūst rakstveida paziņojumus no iestādes augstākās vadības vai vadības struktūras vai trešās personas, kurai deleģēts uzdevums, darbība vai funkcija, vai vadības struktūras norīkotās iestādes komitejas vai intervē tos;

d)

nepieciešamības gadījumā pārskata citus attiecīgos iestādes vai trešās personas dokumentus.

a)

ka iestādes sākotnējais nodrošinājums un IRB pieejas secīgas īstenošanas plāns ir pietiekams saskaņā ar 7. pantu;

b)

ka riska darījumu kategorijas, riska darījumu veidi vai uzņēmējdarbības vienības standartizētās pieejas piemērošanas gadījumā var pretendēt uz pastāvīgu atbrīvojumu no IRB pieejas.

a)

pārskata iestādes IRB pieejas secīgas īstenošanas plānu;

b)

pārskata iestādes attiecīgo iekšējo politiku un procedūras, tostarp metodes tās riska darījumu daļas aprēķināšanai, uz kuru attieksies IRB pieejas secīgā īstenošana un pastāvīgais atbrīvojums no IRB pieejas;

c)

pārskata to struktūrvienību un vadības struktūru funkcijas un pienākumus, kuras veic atsevišķu riska darījumu iedalīšanu IRB pieejā vai standartizētajā pieejā;

d)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos sanāksmju protokolus;

e)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas struktūrvienības vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

f)

pārskata attiecīgos progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti revīziju laikā;

g)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos.

a)

pārskatīt to IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju, kuras izmanto atsevišķu riska darījumu iedalīšanā IRB pieejā vai standartizētajā pieejā;

b)

veikt izlases testēšanu un pārskatīt dokumentus, kas saistīti ar parādniekus raksturojošajiem rādītājiem un izlasē ietverto riska darījumu sākšanu un atjaunošanu;

c)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

secīgās īstenošanas plānā ir ietverti vismaz šādi elementi:

b)

secīgās īstenošanas plāns aptver visus iestādes un attiecīgajos gadījumos tās mātesuzņēmuma riska darījumus un visus iestādes meitasuzņēmumu riska darījumus, ja vien riska darījumi nav novērtēti saskaņā ar 8. pantu;

c)

īstenošanu ir plānots veikt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. panta 1. punkta otro un trešo daļu;

d)

ja iestādei ir atļauts izmantot IRB pieeju jebkurai riska darījumu kategorijai – vai tā izmanto IRB pieeju kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, izņemot Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. panta 5. punktā minētos gadījumus;

e)

IRB pieejas īstenošanas secība un laikposmi ir noteikti, pamatojoties uz iestādes faktiskajām iespējām, ņemot vērā datu pieejamību, reitingu sistēmas un pieredzes ieguves periodus atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 145. pantam, un netiek izmantoti selektīvi pašu kapitāla prasību samazināšanai;

f)

IRB pieejas īstenošanas secība nodrošina, ka prioritāte tiek piešķirta īstenošanai attiecībā uz kredītriska darījumiem, kas saistīti ar iestādes galveno darbības jomu;

g)

katram riska darījumu un uzņēmējdarbības vienību veidam ir noteikts termiņš IRB pieejas īstenošanai un tas ir pamatots, ņemot vērā iestādes darbību veidu un apjomu.

a)

iestādes darbību, tostarp mātesuzņēmuma un meitasuzņēmumu darbību, sarežģītība;

b)

iestādes un attiecīgajos gadījumos tās mātesuzņēmuma un meitasuzņēmumu uzņēmējdarbības vienību un uzņēmējdarbības virzienu skaits;

c)

tādu reitingu sistēmu skaits un sarežģītība, kuras paredzējušas īstenot visas sabiedrības, uz kurām attiecas secīgās īstenošanas plāns;

d)

plāni īstenot reitingu sistēmas trešās valstīs esošos meitasuzņēmumos, ja pastāv ievērojamas juridiskas vai cita veida grūtības IRB modeļu apstiprināšanai;

e)

precīzu, atbilstošu un pilnīgu laikrindu pieejamība;

f)

iestādes operatīvās spējas izstrādāt un īstenot reitingu sistēmas;

g)

iestādes iepriekšējā pieredze konkrētu riska darījumu pārvaldībā.

a)

ir notikušas uzņēmējdarbības vides būtiskas izmaiņas un jo īpaši stratēģijas izmaiņas, apvienošana un pārņemšana;

b)

ir notikušas būtiskas izmaiņas attiecīgajās regulatīvajās prasībās;

c)

kompetentā iestāde vai iekšējās revīzijas vai validēšanas struktūrvienība ir konstatējusi būtiskas reitingu sistēmu nepilnības;

d)

panta 2. punktā minētie elementi ir būtiski mainījušies vai arī 2. punktā minētie elementi netika pietiekami ņemti vērā IRB pieejas secīgas īstenošanas plānā, kas tika apstiprināts.

a)

iestāde ir novērtējusi un ņēmusi vērā ārējo datu pieejamību reprezentatīviem darījuma partneriem;

b)

iestādes izmaksas par reitingu sistēmas izstrādi darījuma partneriem attiecīgajā riska darījumu kategorijā tiek novērtētas, ņemot vērā iestādes lielumu un tās darbības veidu un apjomu;

c)

iestādes darbības spēja izstrādāt un īstenot reitingu sistēmu tiek novērtēta, ņemot vērā iestādes darbības veidu un mērogu.

a)

riska darījumi, tostarp vairāki atsevišķi pārvaldīti portfeļi un uzņēmējdarbības virzieni, nav pietiekami viendabīgi, lai varētu izstrādāt stabilu un uzticamu reitingu sistēmu;

b)

riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar standartizēto pieeju, ir ievērojami lielāka nekā paredzamā riska darījumu riska svērtā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar IRB pieeju;

c)

riska darījumi attiecas uz iestādes uzņēmējdarbības vienību vai uzņēmējdarbības virzienu, kura darbību paredzēts pārtraukt;

d)

riska darījumi ietver portfeļus, uz kuriem attiecas daļēji piederošu meitasuzņēmumu proporcionāla konsolidācija, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 18. pantu.

a)

pašu kapitāla aprēķināšanai izmantoto reitingu sistēmu iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēsēm ir būtiska nozīme riska pārvaldībā, kredītu apstiprināšanā un lēmumu pieņemšanas procesā saskaņā ar 19. pantu;

b)

pašu kapitāla aprēķināšanai izmantoto reitingu sistēmu iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēsēm ir būtiska nozīme iekšējā kapitāla piešķiršanas procesā saskaņā ar 20. pantu;

c)

pašu kapitāla aprēķināšanai izmantoto reitingu sistēmu iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēsēm ir būtiska nozīme korporatīvās pārvaldības funkciju veikšanā saskaņā ar 21. pantu;

d)

dati un aplēses, ko iestāde izmanto, lai aprēķinātu pašu kapitālu, atbilst datiem un aplēsēm, ko izmanto iekšējiem mērķiem, un visas atšķirības ir pilnībā dokumentētas un pamatotas;

e)

reitingu sistēmas kopumā atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 169.–191. pantā izklāstītajām prasībām, un iestādes tās ir piemērojušas vismaz trīs gadus pirms IRB pieejas izmantošanas atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 145. pantam saskaņā ar 22. pantu.

a)

pārskata iestādes attiecīgo iekšējo politiku un procedūras;

b)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai kredītriska pārvaldības komiteju attiecīgos protokolus;

c)

pārskata pilnvaru piešķiršanu attiecībā uz kredītlēmumu, kredītpārvaldības rokasgrāmatu un komerckanālu shēmu pieņemšanu;

d)

pārskata iestādes veikto analīzi par kredītu apstiprināšanu un datus par noraidītajiem kredīta pieteikumiem, tostarp visus šādus aspektus:

e)

pārskata iestādes kredītu pārstrukturēšanas politiku;

f)

pārskata dokumentētos regulāros ziņojumus par kredītrisku;

g)

pārskata dokumentāciju par iestādes iekšējā kapitāla aprēķināšanu un iekšējā kapitāla piešķiršanu atbilstoši riska veidiem, meitasuzņēmumiem un portfeļiem;

h)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

i)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti attiecīgo revīziju laikā;

j)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos.

a)

pārskatīt agrīnās brīdināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

pārskatīt kredītriska korekciju metodiku un dokumentēto analīzi attiecībā uz tās saskaņotību ar pašu kapitāla prasību aprēķināšanu;

c)

pārskatīt iestādes ar risku koriģētās rentabilitātes dokumentēto analīzi;

d)

pārskatīt iestādes cenu politiku;

e)

pārskatīt procedūras, ko piemēro parādu piedziņas un atgūšanas gadījumos;

f)

pārskatīt plānošanas rokasgrāmatas un ziņojumus par riska izmaksu budžeta plānošanu;

g)

pārskatīt atalgojuma politiku un atalgojuma komitejas protokolus;

h)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

nevērtēto riska darījumu un novecojušo reitingu skaits ir nebūtisks;

b)

attiecīgajiem iekšējiem reitingiem un saistību nepildīšanas un zaudējumu aplēsēm ir svarīga nozīme, jo īpaši šādos gadījumos:

a)

cenas noteikšana katra kredīta vai parādnieka gadījumā;

b)

kredītriska pārvaldībai izmantotās agrīnās brīdināšanas sistēmas;

c)

piedziņas un atgūšanas politikas un procesu noteikšana un īstenošana;

d)

kredītriska korekciju aprēķins, ja tas atbilst piemērojamam grāmatvedības regulējumam;

e)

kompetences kredītu apstiprināšanas procesa jomā piešķiršana vai deleģēšana, ko veic vadības struktūra iekšējām komitejām, augstākajai vadībai un darbiniekiem.

a)

tādas iekšējā kapitāla summas novērtēšanā, kuru iestāde uzskata par atbilstošu pašreizējai un plānotajai darbībai piemītošo vai varbūtējo risku būtībai un līmenim saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 73. pantu;

b)

iekšējā kapitāla piešķiršanā atbilstoši riska veidiem, meitasuzņēmumiem un portfeļiem.

a)

vadības pārskatu sagatavošanā;

b)

kredītriska uzraudzībā portfeļa līmenī.

a)

iekšējās revīzijas plānošana;

b)

atalgojumu politikas izstrāde.

a)

minētās reitingu sistēmas ir izmantotas iestādes riska pārvaldības un lēmumu pieņemšanas procesos un kredītu apstiprināšanas procesos atbilstoši 19. panta 1. punkta b) apakšpunktam;

b)

ir pieejama pietiekama dokumentācija par reitingu sistēmas faktisko darbību par konkrētajiem trīs gadiem, jo īpaši attiecīgie uzraudzības, validēšanas un revīzijas ziņojumi.

a)

tādu definīciju, procesu un kritēriju piemērotība, kurus iestāde izmanto, lai iedalītu riska darījumus kategorijās vai portfeļos vai pārskatītu iedalīšanu, ieskaitot rīcību atkāpju gadījumā, saskaņā ar 24. pantu;

b)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 173. pantā minētā iedalīšanas procesa integritāte, tostarp iedalīšanas procesa neatkarība, kā arī iedalīšanas pārskatīšana saskaņā ar 25. pantu.

a)

pārskata iestādes attiecīgo iekšējo politiku un procedūras;

b)

pārskata par riska darījumu sākšanu un atjaunošanu atbildīgo struktūrvienību un par riska darījumu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos atbildīgo struktūrvienību funkcijas un pienākumus;

c)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos protokolus;

d)

pārskata iestādes iekšējos ziņojumus par iedalīšanas procesa darbības kvalitāti;

e)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

f)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus iedalīšanas vai pārskatīšanas procesā un mazināt riskus, kas konstatēti revīziju laikā;

g)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos;

h)

pārskata kritērijus, kurus izmanto par subjektīvo spriedumu atbildīgie darbinieki, iedalot riska darījumus kategorijās un portfeļos.

a)

pārskatīt attiecīgo IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju;

b)

veikt izlases testēšanu un pārskatīt dokumentus, kas saistīti ar parādnieku raksturojošajiem rādītājiem un riska darījumu sākšanu un atjaunošanu;

c)

patstāvīgi veikt iestādes datu pārbaudes vai pieprasīt iestādei veikt noteiktas pārbaudes;

d)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, kas nodrošina parādnieku vai darījumu konsekventu iedalīšanu atbilstošajā reitingu sistēmā;

b)

pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai nodrošinātu, ka ikviens iestādes riska darījums tiek iedalīts kategorijā vai portfelī saskaņā ar reitingu sistēmu;

c)

riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 155. panta 3. punktā izklāstīto PD/LGD pieeju, pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai nodrošinātu, ka visi riska darījumi ar vienu un to pašu parādnieku tiek iedalīti tajā pašā parādnieku kategorijā, ieskaitot riska darījumus, kuri attiecas uz dažādiem uzņēmējdarbības virzieniem, dažādām iestādes struktūrvienībām un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām, grupā esošajām juridiskajām personām un IT sistēmām, un lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemērots atbrīvojums no prasības par parādnieku reitingu skalu, kurā atspoguļo vienīgi parādnieku saistību neizpildes risku skaitliskā izteiksmē specializētās kreditēšanas riska darījumiem, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 170. panta 2. punktu, kā arī atbrīvojums no prasības atsevišķus riska darījumus ar vienu un to pašu parādnieku iedalīt vienā un tajā pašā parādnieku kategorijā saskaņā ar minētās regulas 172. panta 1. punkta e) apakšpunktu;

d)

iedalīšanai izmantotās definīcijas un kritēriji ir pietiekami detalizēti, lai visiem atbildīgajiem darbiniekiem visos uzņēmējdarbības virzienos, iestādes struktūrvienībās, ģeogrāfiskajās atrašanās vietās un grupā esošajās juridiskajās personās neatkarīgi no izmantotās IT sistēmas nodrošinātu kopīgu izpratni un konsekventu iedalīšanu kategorijās vai portfeļos;

e)

pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai iegūtu visu nepieciešamo informāciju par parādniekiem un darījumiem;

f)

ir ņemta vērā visa atbilstīgā, pašlaik pieejamā un jaunākā informācija;

g)

attiecībā uz riska darījumiem ar komercsabiedrībām, iestādēm, centrālajām valdībām un centrālajām bankām un kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, kuriem iestādes piemēro PD/LGD pieeju, ir ņemta vērā gan finanšu, gan nefinanšu informācija;

h)

gadījumā, ja informācija, kas nepieciešama riska darījumu iedalīšanai kategorijās vai portfeļos, nav pieejama vai nav aktualizēta, iestāde ir paredzējusi pielaides noteiktiem rādītājiem un ir pieņēmusi noteikumus, lai ņemtu vērā šo apstākli, ievērojot pienācīgu piesardzību;

i)

finanšu pārskati, kas ir vecāki par 24 mēnešiem, tiek uzskatīti par novecojušiem un tiek izmantoti, ievērojot piesardzību;

j)

iedalīšana kategorijās vai portfeļos ir kredītu apstiprināšanas procesa sastāvdaļa saskaņā ar 19. pantu;

k)

kritēriji iedalīšanai kategorijās vai portfeļos atbilst iestādes aizdevumu standartiem un tās politikai attiecībā uz grūtībās nonākušiem parādniekiem un problemātiskiem darījumu veidiem.

a)

ir dokumentēta politika, kurā izklāstīts atkāpju pamatojums un maksimālais apjoms un kurā norādīts, kādos iedalīšanas procesa posmos ir atļautas atkāpes;

b)

atkāpes ir pietiekami pamatotas, atsaucoties uz a) apakšpunktā minētajā politikā izklāstītajiem pamatojumiem, un vai šis pamatojums ir dokumentēts;

c)

iestāde regulāri veic tādu riska darījumu darbības kvalitātes analīzi, kuru reitinga piešķiršanā izdarītas atkāpes, tostarp tādu atkāpju analīzi, ko veic katrs darbinieks, kurš piemēro atkāpes, un vai šīs analīzes rezultāti ir ņemti vērā lēmumu pieņemšanas procesā attiecīgajā vadības līmenī;

d)

iestāde savāc visu informāciju par atkāpēm, tostarp informāciju gan pirms, gan pēc atkāpju piemērošanas, regulāri uzrauga atkāpju daudzumu un pamatojumu un analizē atkāpju ietekmi uz modeļa darbības kvalitāti;

e)

atkāpju daudzums un pamatojums neliecina par būtiskām reitingu modeļa nepilnībām.

a)

ir identificētas savstarpēji saistīto klientu grupas atbilstoši definīcijai Regulā (ES) Nr. 575/2013;

b)

informācija par citu tādu attiecīgo sabiedrību reitingiem un saistību nepildīšanu, kuras ietilpst savstarpēji saistīto klientu grupā, tiek ņemta vērā, veicot iedalīšanu parādnieku kategorijā tādā veidā, ka katras attiecīgās grupā esošās sabiedrības reitingu kategorijas atspoguļo katras atsevišķās sabiedrības atšķirīgo situāciju un tās saistību ar citām attiecīgajām sabiedrībām grupā;

c)

gadījumi, kad parādnieki tiek iedalīti labākā kategorijā nekā to mātesuzņēmumi, ir dokumentēti un pamatoti.

a)

darbinieki un vadītāji, kas ir atbildīgi par riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos vai iedalīšanas pārskatīšanas galīgo apstiprināšanu, nav iesaistīti riska darījumu sākšanā vai atjaunošanā vai atbildīgi par minētajām darbībām;

b)

struktūrvienību augstākā līmeņa vadītāji, kuri ir atbildīgi par riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos vai iedalīšanas pārskatīšanas galīgo apstiprināšanu, un struktūrvienību augstākā līmeņa vadītāji, kuri ir atbildīgi par riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu, ziņo dažādiem iestādes vadības struktūras vai tās norīkotās komitejas locekļiem;

c)

tādu darbinieku un vadītāju atalgojums, kuri ir atbildīgi par riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos vai iedalīšanas pārskatīšanas galīgo apstiprināšanu, nav saistīts ar uzdevumu veikšanu, kas attiecas uz riska darījumu sākšanu vai atjaunošanu;

d)

uz atkāpēm riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategorijā attiecas tās pašas prakses, kas minētas a), b) un c) apakšpunktā.

a)

piemērotā un detalizētā politikā ir noteikts pārbaudes biežums un kritēriji attiecībā uz biežāku pārbaužu nepieciešamību, ņemot vērā augstāku parādnieku vai problemātisku riska darījumu risku, un to, vai politika laika gaitā ir konsekventi piemērota;

b)

ne vairāk kā 12 mēnešu laikā pēc iedalīšanas apstiprināšanas ir veikta iedalīšanas pārskatīšana un vai attiecīgajā termiņā ir veiktas jebkādas korekcijas, ja pārskatīšanas laikā tiek konstatēta to nepieciešamība;

c)

ir veikta iedalīšanas pārskatīšana, ja kļūst pieejama jauna būtiska informācija par parādnieku vai riska darījumu, un vai jebkādas korekcijas, kuru nepieciešamība tiek konstatēta pārskatīšanas laikā, ir veiktas bez nepamatotas kavēšanās;

d)

iestāde ir noteikusi kritērijus un procesus, lai novērtētu jaunās informācijas būtiskumu un turpmāko atkārtotas iedalīšanas nepieciešamību, un vai šie kritēriji un procesi tiek konsekventi piemēroti;

e)

iedalīšanas pārskatīšanas ietvaros ir izmantota jaunākā pieejamā informācija;

f)

gadījumos, ja praktisku apsvērumu dēļ nav veikta iedalīšanas pārskatīšana atbilstoši a)–e) apakšpunktam, tiek īstenota piemērota politika, lai noteiktu, uzraudzītu un novērstu šādu situāciju, un tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību a)–e) apakšpunktam;

g)

augstākā vadība tiek regulāri informēta par riska darījumu iedalīšanas kategorijās vai portfeļos pārskatīšanu un par jebkādiem f) apakšpunktā minētajiem iedalīšanas pārskatīšanas kavējumiem;

h)

pastāv piemērota politika nepieciešamās informācijas rezultatīvai ieguvei un regulārai atjaunināšanai un vai tas ir atbilstoši atspoguļots ar parādniekiem noslēgto līgumu nosacījumos.

a)

izraisītājmehānismu detalizēts apraksts un praktiska piemērošana, lai konstatētu parādnieka saistību neizpildi, saskaņā ar 27. pantu;

b)

tāda procesa stabilitāte un iedarbīgums, kuru iestāde izmanto, lai konstatētu parādnieka saistību neizpildi, saskaņā ar 28. pantu;

c)

izraisītājmehānismi un process, ko iestāde izmanto, lai parādnieku, kas nepilda saistības, pārklasificētu, atjaunojot saistību izpildes statusu, saskaņā ar 29. pantu.

a)

pārskata iestādes iekšējos kritērijus, politiku un procedūras, kas paredzētas, lai noteiktu, vai ir radusies saistību neizpilde (“saistību neizpildes definīcija”), un lai veiktu darbības attiecībā uz riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības;

b)

pārskata to struktūrvienību un vadības struktūru funkcijas un pienākumus, kuras konstatē parādnieka saistību neizpildi un pārvalda riska darījumus, kuros netiek pildītas saistības;

c)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos protokolus;

d)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

e)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti attiecīgo revīziju laikā;

f)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos;

g)

pārskata kritērijus, kurus izmanto darbinieki, kas ir atbildīgi par saistību neizpildes statusa manuālu piešķiršanu parādniekam vai riska darījumam un saistību izpildes statusa atjaunošanas manuālu piešķiršanu.

a)

pārskatīt to IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju, kuras izmanto parādnieka saistību neizpildes noteikšanas procesā;

b)

veikt izlases testēšanu un pārskatīt dokumentus, kas saistīti ar parādnieku raksturojošajiem rādītājiem un riska darījumu sākšanu un atjaunošanu;

c)

patstāvīgi veikt iestādes datu pārbaudes vai pieprasīt iestādei veikt noteiktas pārbaudes;

d)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

ir īstenota piemērota politika attiecībā uz kavējuma dienu uzskaiti, tostarp darījumu pārstrukturēšanu, pagarinājumu piešķiršanu, grozījumiem vai maksājumu atlikšanu, atjaunošanu un esošo kontu savstarpējo ieskaitu;

b)

iestādes piemērotā saistību neizpildes definīcija ietver vismaz visus saistību neizpildes izraisītājmehānismus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. un 3. punktā;

c)

gadījumā, ja iestāde izmanto vairāk nekā vienu saistību neizpildes definīciju savu juridisko personu ietvaros, – vai katras saistību neizpildes definīcijas piemērošanas joma ir skaidri noteikta un vai definīciju atšķirības ir pamatotas.

a)

ienākumus nenesoša darījuma statuss;

b)

notikumi, kas klasificējami kā specifiskās kredītriska korekcijas, jo tiek uzskatīts, ka ir būtiski pasliktinājusies kredītkvalitāte;

c)

pārdodot kredītsaistības, ir ievērojami ar kredītu saistīti ekonomiskie zaudējumi;

d)

notikumi, kas klasificējami kā finansiālu grūtību izraisīta kredītsaistību pārstrukturēšana;

e)

notikumi, kas klasificējami kā bankrota procedūrai līdzīga aizsardzība;

f)

citas pazīmes par nespēju samaksāt parādu.

a)

pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai nodrošinātu, ka visi saistību neizpildes gadījumi tiek laikus konstatēti un jo īpaši ka nepieciešamās informācijas vākšana un atjaunināšana ir iedarbīga un notiek pietiekami bieži;

b)

gadījumā, ja parādnieka saistību neizpildes konstatēšanas pamatā ir automātiski procesi, – tiek veikti testi, lai pārbaudītu, ka IT sistēma ir pareizi konstatējusi saistību neizpildi;

c)

parādnieka saistību neizpildes konstatēšanas nolūkā, pamatojoties uz subjektīvu spriedumu, – iekšējā dokumentācijā ir pietiekami detalizēti izklāstīti kritēriji attiecībā uz parādnieku un saistību neizpildes izraisītājmehānismu novērtēšanu, lai nodrošinātu, ka visi darbinieki, kuri veic šādu konstatēšanu, konsekventi konstatē saistību neizpildes gadījumus;

d)

gadījumos, ja iestāde piemēro saistību neizpildes definīciju parādnieka līmenī, – pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad ir konstatēta parādnieka saistību neizpilde, visiem riska darījumiem ar konkrēto parādnieku tiek reģistrēta saistību neizpilde visās attiecīgajās sistēmās, uzņēmējdarbības virzienos un ģeogrāfiskajās atrašanās vietās iestādes un tās meitasuzņēmumu ietvaros un attiecīgajos gadījumos tās mātesuzņēmuma un tā meitasuzņēmumu ietvaros;

e)

gadījumos, ja saistību neizpildes statusa piešķiršana visiem riska darījumiem ar parādnieku atbilstoši d) apakšpunktam aizkavējas pēc tam, kad ir iestājusies viena vai vairāku parādnieka riska darījumu saistību neizpilde, – šāda kavēšanās neizraisa kļūdas vai neatbilstības riska pārvaldībā, riska ziņošanā, pašu kapitāla prasību aprēķināšanā vai datu izmantošanā riska kvantitatīvai noteikšanai.

a)

pastāv piemērotas procedūras un mehānismi, lai nodrošinātu, ka saistību neizpildes statuss tiek piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz minētās regulas 178. panta 2. punkta d) apakšpunktā paredzēto novērtējumu, un atbilstoši būtiskuma robežvērtībai, kas attiecas uz kavētām kredītsaistībām, kā to noteikušas kompetentās iestādes saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2018/171;

b)

kavējuma dienu uzskaites process atbilst parādnieka līgumsaistībām vai juridiskajiem pienākumiem, pienācīgi atspoguļo daļējus maksājumus un tiek konsekventi piemērots.

a)

iestādei ir skaidra politika attiecībā uz riska darījumu ar privātpersonām vai MVU saistību neizpildes definīcijas piemērošanu parādnieka līmenī vai atsevišķa kredīta līmenī;

b)

punkta a) apakšpunktā minētā politika atbilst iestādes riska pārvaldībai un tiek konsekventi piemērota;

c)

gadījumā, ja iestāde piemēro saistību neizpildes definīciju atsevišķa kredīta līmenī:

a)

pārklasifikācijas izraisītājmehānismi ir noteikti katram saistību neizpildes izraisītājmehānismam un vai ir skaidri noteikta konstatēšana un rīcība tādu kredītsaistību gadījumā, uz kurām attiecas finansiālu grūtību izraisīta kredītsaistību pārstrukturēšana;

b)

pārklasifikācija ir iespējama vienīgi pēc tam, kad vairs nav spēkā neviens saistību neizpildes izraisītājmehānisms un ir izpildīti visi atbilstīgie pārklasifikācijas nosacījumi;

c)

pārklasifikācijas izraisītājmehānismi un process tiek noteikti, ievērojot piesardzību, jo īpaši vai tie nodrošina, ka pārklasifikācija uz saistību izpildes statusu netiek veikta, ja iestāde paredz, ka kredītsaistības netiks pilnībā segtas, ja iestāde neveiks palīgpasākumus, piemēram, nodrošinājuma realizāciju.

a)

iestādes iedalīšanas metodika un tās īstenošana saskaņā ar 60. pantu;

b)

secība riska darījumu iedalīšanai riska darījumu kategorijās saskaņā ar 61. pantu;

c)

vai iestāde attiecībā uz riska darījumu ar privātpersonām vai MVU kategoriju ir ņēmusi vērā īpašus apsvērumus saskaņā ar 62. pantu.

a)

pārskata iestādes attiecīgo iekšējo politiku, procedūras un piešķiršanas metodiku;

b)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos protokolus;

c)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

d)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti attiecīgo revīziju laikā;

e)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos;

f)

pārskata kritērijus, kurus izmanto darbinieki, kas ir atbildīgi par riska darījumu manuālu iedalīšanu riska darījumu kategorijās.

a)

veikt izlases testēšanu un pārskatīt dokumentus, kas saistīti ar parādnieku raksturojošajiem rādītājiem un riska darījumu sākšanu un atjaunošanu;

b)

pārskatīt attiecīgo IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju;

c)

salīdzināt iestādes datus ar publiski pieejamajiem datiem, tostarp datiem, kas reģistrēti EBI uzturētā datubāzē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 115. panta 2. punktu vai kompetento iestāžu uzturētās datubāzēs;

d)

pārbaudīt iestādes atbilstību Komisijas Īstenošanas lēmumam 2014/908/ES (7) par dažu trešo valstu un teritoriju uzraudzības un regulatīvo prasību līdzvērtīgumu, lai riska darījumiem piemērotu pieeju atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 575/2013;

e)

veikt patstāvīgas pārbaudes attiecībā uz iestādes datiem vai pieprasīt iestādei veikt kompetento iestāžu ierosinātās pārbaudes;

f)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

metodika ir pilnībā dokumentēta un atbilst visām prasībām, kuras paredzētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. pantā;

b)

metodika atspoguļo 61. pantā paredzēto iedalīšanas secību;

c)

metodika ietver sarakstu ar trešo valstu regulatīvajiem un uzraudzības režīmiem, kuri uzskatāmi par līdzvērtīgiem Savienībā piemērotajiem režīmiem saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2014/908/ES, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 107. panta 4. punktā, 114. panta 7. punktā, 115. panta 4. punktā un 116. panta 5. punktā, ja šāds līdzvērtīgums ir nepieciešams, lai iedalītu riska darījumu noteiktā kategorijā.

a)

procedūras, kuras reglamentē datu ievadīšanu un pārveidošanu IT sistēmās, ir pietiekami uzticamas, lai nodrošinātu katra riska darījuma pareizu iedalīšanu riska darījumu kategorijā;

b)

darbiniekiem, kuri ir atbildīgi par riska darījumu iedalīšanu, ir pieejami pietiekami detalizēti kritēriji, lai nodrošinātu konsekventu iedalīšanu;

c)

kapitāla vērtspapīru riska darījumu, posteņu, kas ir vērtspapīrošanas pozīcijas, un riska darījumu, kas izdalīti kā specializētās kreditēšanas riska darījumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 8. punktu, iedalīšanu veic darbinieki, kuri pārzina noteikumus un nosacījumus un informāciju par attiecīgo darījumu, kas nosaka riska darījumu identificēšanu;

d)

iedalīšanu veic, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

a)

iestāde izdala riska darījumus ar fiziskām personām un ar MVU, pamatojoties uz skaidriem un konsekventi piemērotiem kritērijiem;

b)

lai uzraudzītu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 147. panta 5. punkta a) apakšpunkta ii) punktā paredzētajam ierobežojumam, iestāde ir ieviesusi piemērotas procedūras un mehānismus attiecībā uz šādiem aspektiem:

a)

tirgvedības un pārdošanas darbības;

b)

produkta veids;

c)

reitingu piešķiršanas process;

d)

reitingu sistēma;

e)

kredītlēmuma pieņemšanas process;

f)

kredītriska mazināšanas metodes;

g)

uzraudzības procesi;

h)

piedziņas un atgūšanas process.

a)

pārbaudot atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. panta 4. punkta d) un e) apakšpunktam, kompetentās iestādes pārbauda, vai:

b)

lai pārbaudītu atbilstību Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. panta 3. punktam, kompetentās iestādes pārbauda, vai visiem riska darījumiem, kuri nodrošināti ar nekustamo īpašumu, pašu veiktajās LGD aplēsēs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 181. panta 1. punkta f) apakšpunktu ir piešķirts korelācijas koeficients, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. panta 3. punktā.

a)

spriedzes testu izstrādē izmantoto metožu piemērotību saskaņā ar 64. pantu;

b)

spriedzes testu veikšanas kārtības stabilitāti saskaņā ar 65. pantu;

c)

spriedzes testu integrāciju riska un kapitāla pārvaldības procesos saskaņā ar 66. pantu.

a)

pārskata iestādes iekšējo politiku, metodes un procedūras saistībā ar spriedzes testa izstrādi un veikšanu;

b)

pārskata iestādes veiktā spriedzes testa rezultātus;

c)

pārskata spriedzes testa izstrādē, apstiprināšanā un veikšanā iesaistīto struktūrvienību un vadības struktūru funkcijas un pienākumus;

d)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos protokolus;

e)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

f)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti attiecīgo revīziju laikā;

g)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos.

a)

pārskatīt spriedzes testā izmantoto IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju;

b)

pieprasīt iestādei veikt spriedzes testa aprēķinus, izmantojot alternatīvus pieņēmumus;

c)

patstāvīgi veikt spriedzes testa aprēķinus, izmantojot iestādes datus par noteiktiem riska darījumu veidiem;

d)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

testi ir jēgpilni, pietiekami piesardzīgi un spēj identificēt ietekmi uz iestādes kopējām kapitāla prasībām kredītriskam smagas, bet ticamas ekonomiskās lejupslīdes scenārijos;

b)

testi aptver vismaz visus būtiskos IRB portfeļus;

c)

metodes attiecīgā mērā saskan ar tām metodēm, kuras iestāde izmanto iekšējā kapitāla piešķiršanas spriedzes testu vajadzībām;

d)

spriedzes testu metodikas dokumentācija, ieskaitot iekšējos un ārējos datus, kā arī ekspertu spriedumus, ir pietiekami detalizēta, lai trešās personas varētu izprast izvēlēto scenāriju pamatojumu un atkārtoti veikt spriedzes testu.

a)

scenāriju identificēšanu, ieskaitot smagas, bet ticamas ekonomiskās lejupslīdes scenārijus, un scenārija, kas paredz aizsardzības devēju kredītkvalitātes pasliktināšanos, korekciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 153. panta 3. punktu;

b)

identificēto scenāriju ietekmes uz iestādes riska parametriem, reitingu migrāciju, paredzamajiem zaudējumiem un pašu kapitāla prasību aprēķinu kredītriskam novērtēšanu;

c)

pašu kapitāla prasību pietiekamības novērtēšanu.

a)

metodika ekonomisko virzītājspēku grupas identificēšanai;

b)

metodika spriedzes scenāriju veidošanai, ieskaitot to smagumu, ilgumu un varbūtību;

c)

metodika katra scenārija ietekmes uz attiecīgajiem riska parametriem prognozēšanai.

a)

pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantotās sistēmas uzticamību saskaņā ar 68. pantu;

b)

datu kvalitāti saskaņā ar 69. pantu;

c)

dažādām riska darījumu kategorijām paredzētās metodikas un procedūru īstenošanas pareizību saskaņā ar 70. pantu;

d)

pašu kapitāla prasību aprēķināšanas kārtību saskaņā ar 71. pantu.

a)

pārskata iestādes iekšējo politiku un procedūras saistībā ar pašu kapitāla prasību aprēķināšanu, ieskaitot datu avotus, aprēķina metodes un piemērotās kontroles;

b)

pārskata pašu kapitāla prasību aprēķināšanā iesaistīto dažādo struktūrvienību un iekšējo struktūru attiecīgās funkcijas un pienākumus;

c)

pārskata iestādes iekšējo struktūru, tostarp vadības struktūras, vai komiteju attiecīgos protokolus;

d)

pārskata aprēķina sistēmas testu dokumentāciju, ieskaitot testos pārbaudītos scenārijus, to rezultātus un apstiprināšanu;

e)

pārskata attiecīgos kontroles ziņojumus, ieskaitot dažādu avotu datu saskaņošanas rezultātus;

f)

pārskata iestādes iekšējās revīzijas vai citu kontroles struktūrvienību attiecīgos konstatējumus;

g)

pārskata progresa ziņojumus par iestādes veiktajiem centieniem novērst trūkumus un mazināt riskus, kas konstatēti attiecīgo revīziju laikā;

h)

iegūst rakstveida paziņojumus no attiecīgajiem iestādes darbiniekiem un augstākās vadības vai intervē tos.

a)

pārskatīt pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantoto IT sistēmu funkcionālo dokumentāciju;

b)

pieprasīt iestādei veikt pašu kapitāla prasību aprēķināšanu reāllaikā noteiktiem riska darījumu veidiem;

c)

patstāvīgi veikt pašu kapitāla prasību aprēķināšanas izlases testēšanu, izmantojot iestādes datus par noteiktiem riska darījumu veidiem;

d)

veikt patstāvīgas pārbaudes attiecībā uz iestādes datiem vai pieprasīt iestādei veikt kompetento iestāžu ierosinātās pārbaudes;

e)

pārskatīt citus attiecīgos iestādes dokumentus.

a)

riska parametri ir pilnīgi, ieskaitot gadījumus, kad trūkstošos parametrus aizstāj ar standarta vērtībām, un, ja šāda aizstāšana ir notikusi, vai tā ir piesardzīga, pamatota un dokumentēta;

b)

parametru vērtību diapazons atbilst regulatīvajām un minimālajām vērtībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 160.–164. pantā;

c)

pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantotie dati saskan ar citos iekšējos procesos izmantotajiem datiem;

d)

riska parametru piemērošana saskan ar riska darījumus raksturojošajiem rādītājiem un jo īpaši vai piešķirtie LGD ir pareizi un atbilst riska darījumu veidam un riska darījumu nodrošinājumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 164. pantu un 230. panta 2. punktu;

e)

riska darījumu vērtības aprēķins ir pareizs un jo īpaši vai savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi un ārpusbilances posteņu klasifikācija ir izmantota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 166. pantu;

f)

gadījumos, kad PD/LGD metodi piemēro kapitāla vērtspapīru riska darījumiem, riska darījumu klasifikācija un riska parametru piemērošana ir pareiza saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 165. pantu;

a)

pastāv atbilstīgi kontroles un saskaņošanas mehānismi ar mērķi nodrošināt, ka pašu kapitāla prasību aprēķināšanā izmantotās riska parametru vērtības saskan ar iekšējiem nolūkiem izmantoto parametru vērtību;

b)

pastāv atbilstīgi kontroles un saskaņošanas mehānismi ar mērķi nodrošināt, ka riska darījumu vērtība, kurai aprēķinātas pašu kapitāla prasības, saskan ar grāmatvedības datiem;

c)

pašu kapitāla prasību aprēķins visiem iestādes virsgrāmatā ietvertajiem riska darījumiem ir pilnīgs un vai sadalījums starp riska darījumiem saskaņā ar IRB pieeju un standartizēto pieeju atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. un 150. pantam.