(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2020. gada 21. decembrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu (“savienotājelementi”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad Eiropas Rūpniecisko savienotājelementu institūts (“EIFI” jeb “sūdzības iesniedzējs”) 2020. gada 6. novembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no dzelzs vai tērauda savienotājelementu ražošanas apjoma Savienībā (turpmāk arī “sūdzības iesniedzēji”). Turklāt sūdzību atbalstīja ražotāji, kas laikposmā no 2019. gada jūlija līdz 2020. gada jūnijam saražoja vairāk nekā 58 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Sūdzībā bija ietverti pierādījumi par dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas bija pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/970 (3) (“reģistrācijas regula”) noteica, ka Ķīnas izcelsmes savienotājelementu imports ir jāreģistrē.

(4)

Pēc reģistrācijas regulas publicēšanas Komisija saņēma piezīmes no vairākiem importētājiem, Eiropas Savienotājelementu izplatītāju apvienības (“EFDA”) un Ķīnas Mašīnu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības kameras (“CCCME”). Komisija norādīja, ka, tā kā pagaidu pasākumi netika pieņemti, Komisija nolēma, ka maksājumu iekasēšana ar atpakaļejošu spēku nav juridiski iespējama. Patiešām, saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu “galīgo antidempinga maksājumu var piemērot izstrādājumiem, kas nonākuši patēriņā ne agrāk kā 90 dienas pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma” (izcēlums pievienots). Tāpēc visi apgalvojumi attiecībā uz reģistrācijas regulu kļuva nesvarīgi, un ar šo reģistrācijas regulu pilnībā atceļ.

(5)

Visbeidzot, EFDA apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija nenoteiktu pagaidu pasākumus, reģistrācijas regula zaudētu spēku un būtu jāatceļ, un norādīja, ka vienīgais reģistrācijas regulas mērķis būtu noteikt galīgos pasākumus ar atpakaļejošu spēku un ka gadījumā, ja pagaidu pasākumi netiek noteikti, galīgo pasākumu piemērošana ar atpakaļejošu spēku vairs nav iespējama saskaņā ar pamatregulas 10. panta 4. punktu. Komisija piekrita un atcēla reģistrācijas regulu. Nepieciešamība noteikt galīgos antidempinga maksājumus ar atpakaļejošu spēku ir novērtēta 591. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos.

(6)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Komisija turklāt īpaši informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Ķīnas iestādes, zināmos importētājus un lietotājus, kā arī apvienības, par kurām zināms, ka izmeklēšanas sākšana tās varētu ietekmēt, un aicināja tos piedalīties.

(7)

CCCME pieprasīja, lai to uzskatītu par ieinteresēto personu, apgalvojot, ka tā pārstāv Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozari. EIFI apstrīdēja CCCME kā ieinteresētās personas statusu, apgalvojot, ka CCCME nav pierādījusi nekādu objektīvu saikni starp tās darbību un ražojumu, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, un jo īpaši CCCME nav iesniegusi statūtus vai biedru sarakstu, kas apliecinātu, ka tā var pārstāvēt Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozari. EIFI apgalvoja, ka, gluži pretēji, CCCME tīmekļa vietnē ir uzskaitītas 25 rūpniecības nozares, bet savienotājelementu ražošanas nozare nav īpaši minēta. EIFI arī apgalvoja, ka, lai gan CCCME iesniedza vairāku uzņēmumu tai sniegtos pilnvarojumus, nav pierādījumu, ka šie uzņēmumi ir savienotājelementu ražotāji. Jebkurā gadījumā CCCME kā valsts vadīta organizācija pārstāv tikai Ķīnas, nevis pašas nozares intereses.

(8)

Komisija apstiprināja, ka vairāki ĶTR savienotājelementu ražotāji bija pilnvarojuši CCCME rīkoties to vārdā. CCCME varētu būt ieinteresētā persona šajā procedūrā tikai tiktāl, ciktāl konkrētie savienotājelementu ražotāji to pilnvarojuši viņus pārstāvēt.

(9)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona. Neviena no ieinteresētajām personām nepieprasīja uzklausīšanu saistībā ar izmeklēšanas sākšanu.

(10)

Pēc izmeklēšanas sākšanas divi importētāji izteica iebildumus par to, ka Komisijas izvēlētais izmeklēšanas periods (no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam) atbilst laikposmam tieši pirms izmeklēšanas sākšanas, un ierosināja, ka atbilstošais izmeklēšanas periods būtu jānosaka no 2019. gada 1. oktobra līdz 2020. gada 30. septembrim, kā prasa pamatregulas 6. panta 1. punkts.

(11)

Saskaņā ar savu praksi un ņemot vērā katras izmeklēšanas konkrētos apstākļus, Komisija uzskatīja, ka laikposms no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam ir piemērots, lai izdarītu reprezentatīvu konstatējumu. Savienības savienotājelementu ražošanas nozari lielākoties veido mazie un vidējie uzņēmumi (“MVU”), un grāmatvedības datu sniegšana, kas nav balstīta uz pusgadu, būtu pārmērīgi apgrūtinoša. Turklāt izmeklējamajam ražojumam ir daudz dažādu variāciju un veidu, un tas prasīja ārkārtīgi lielu apjomu grāmatvedības datu, kas bija jāpārrēķina un jāapkopo šīs izmeklēšanas vajadzībām. Pamatregulas 6. panta 1. punkts pieļauj atkāpes pamatotos gadījumos, kāds ir arī šis gadījums. Tāpēc tika noraidīts apgalvojums, ka izvēlētais izmeklēšanas periods ir nepiemērots.

(12)

Tie paši divi importētāji apgalvoja, ka, pamatojoties uz sūdzībā minētajiem makroekonomikas rādītājiem, Savienības ražošanas nozarei nav nodarīts būtisks kaitējums un ka nav cēloņsakarības starp importu no Ķīnas un sūdzības iesniedzējam nodarīto kaitējumu.

(13)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija bija pietiekama, lai izpildītu pamatregulas 5. pantā noteikto procedūras sākšanas juridisko standartu gan attiecībā uz būtisku kaitējumu, gan attiecībā uz cēloņsakarību. Jāatgādina, ka sūdzības izskatīšanas posmā pierādījumu standarts ir zemāks nekā tas, kas nepieciešams pasākumu noteikšanai. Konkrēti, sūdzībā bija norādīts būtisks importa no Ķīnas pieaugums: no 2016. gada līdz sūdzības izmeklēšanas periodam tas gandrīz trīskāršojās, un tā rezultātā pieauga tirgus daļa, kas sūdzības izmeklēšanas periodā sasniedza 15 %. Šā importa cenas bija būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Vienlaikus samazinājās Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms, samazinājās nodarbinātība, saruka ieguldījumi un cenu līmenis, kā rezultātā Savienības ražošanas nozare ievērojami zaudēja rentabilitāti (aptuveni 50 % samazinājums laikposmā no 2016. gada līdz sūdzības izmeklēšanas periodam). Tā kā šīs norises notika paralēli importa no Ķīnas pieaugumam un netika konstatēti citi faktori, kas varētu būt izraisījuši Savienības ražošanas nozares lejupslīdi, Komisija secināja, ka ir pietiekami pierādījumi, ka būtisko kaitējumu izraisījis imports no Ķīnas.

(14)

CCCME pauda šaubas par sūdzībā norādītajiem importa apjomiem, jo īpaši par sūdzības iesniedzēja veiktajām aplēsēm, kurās nerūsējošā tērauda savienotājelementu imports izslēgts no kopējā importa apjoma saskaņā ar dažiem KN kodiem. Tā arī atzīmēja, ka šādas korekcijas netika veiktas attiecībā uz importu no citām trešām valstīm. CCCME nepiedāvāja alternatīvu metodiku, kas ļautu aplēst nerūsējošā tērauda savienotājelementu importa apjomus.

(15)

Komisija uzskatīja, ka sūdzības iesniedzēju ierosinātā metodika ir pamatota, jo tā balstās uz vēsturiskiem datiem un labāko sūdzības iesniedzēja rīcībā esošo informāciju par tirgu. Tas, ka netika veiktas korekcijas attiecībā uz citiem importa avotiem, potenciāli noveda pie tā, ka importa no Ķīnas tirgus daļa tika novērtēta pārāk zemu, un tādējādi tas neliek apšaubīt sūdzībā sniegto vispārējo novērtējumu. Tā kā CCCME nepiedāvāja citu metodiku, kas būtu piemērotāka nekā sūdzības iesniedzēju ierosinātā, Komisija noraidīja CCCME apgalvojumus.

(16)

Lielākā daļa Savienības ražotāju, kurus pārstāvēja sūdzības iesniedzējs EIFI vai kuri atbalstīja sūdzību, lūdza nodrošināt anonimitāti, lai novērstu iespējamo pretdarbību no to Savienības klientu puses, kuri iepirka savienotājelementus arī no Ķīnas piegādātājiem. Šo klientu vidū bija daži lieli uzņēmumi ar ievērojamu ietekmi tirgū, salīdzinot ar Savienības savienotājelementu ražotājiem, kas lielākoties ir MVU.

(17)

Divi importētāji apstrīdēja Komisijas lēmumu piešķirt šiem uzņēmumiem anonimitāti; tie apgalvoja, ka nav pierādījumu par iespējamu negatīvu ietekmi.

(18)

Komisija tam nepiekrita. Ņemot vērā asimetriju starp Savienības savienotājelementu ražotājiem un lietotājiem, Komisija secināja, ka pretdarbības risks, uz ko norādīja EIFI pārstāvētie Savienības ražotāji un citi atbalstītāji, patiešām pastāv (4). Pamatojoties uz to, Komisija piešķīra šo uzņēmumu nosaukumiem konfidenciālu statusu. Tāpēc attiecībā uz konfidencialitāti paustie apgalvojumi tika noraidīti.

(19)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apgalvoja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji nav iesnieguši pienācīgu pieprasījumu saglabāt anonimitāti.

(20)

Komisija izlasē iekļauto Savienības ražotāju pieprasījumus ievērot anonimitāti saņēma 2021. gada 8. janvārī pēc tam, kad iepriekš 2020. gada 18. decembrī bija saņēmusi sūdzības iesniedzēja EIFI pieprasījumu turpināt ievērot sūdzības iesniedzēju un atbalstītāju nosaukumu konfidencialitāti pēc izmeklēšanas sākšanas un līdz brīdim, kad izlasē iekļautie Savienības ražotāji varēs iesniegt individuālus pieprasījumus. Ņemot vērā pretdarbības draudu nopietnību un apzinoties izlasē iekļauto Savienības ražotāju nodomu iesniegt attiecīgos pieprasījumus, Komisija uzskatīja par lietderīgu aizsargāt viņu identitāti jau laikā no izmeklēšanas sākšanas 2020. gada 21. decembrī līdz 2021. gada 8. janvārim, kad tika saņemti šādi pieprasījumi. Pieprasījumi tika saņemti un pieņemti attiecībā uz visiem Savienības ražotājiem, kuri galu galā tika iekļauti izlasē. EFDA arī apgalvoja, ka EIFI nebija tiesību iesniegt šādus pieprasījumus, kas bija jāiesniedz individuāli par katru uzņēmumu. Tā kā EIFI ir pilnvarots pārstāvēt gan Savienības ražošanas nozari, kas iesniedza sūdzību, gan tās individuālos dalībniekus, un tā kā EIFI vienīgi pārsūtīja attiecīgo uzņēmumu parakstītus individuālus pieprasījumus, šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Tās pašas personas arī apgalvoja, ka nav pamata saglabāt izlasē iekļauto uzņēmumu nosaukumu konfidencialitāti, jo dalība izlasē neliecina par to, vai uzņēmums ir sūdzības iesniedzējs vai atbalstītājs, bet tikai par to, ka tas sadarbojas. Šajā sakarā tās atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā EC – Fasteners (China) (5), kurā Komisija bija paudusi līdzīgu viedokli. Tās pašas personas arī apgalvoja, ka ieinteresētās personas, kas iebilst pret pasākumiem, ir ieinteresētas, lai pēc iespējas vairāk Savienības ražotāju sadarbotos un sniegtu Komisijai informāciju, un ka tāpēc bažas par pretdarbību ir nepamatotas. Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā līdzīgi apstrīdēja to, ka pastāv pārliecinoši pierādījumi par pretdarbības draudiem no klientiem Savienībā. Komisija pieņēma pieprasījumus ievērot izlasē iekļauto Savienības ražotāju anonimitāti, jo, kā liecina saņemtie pieprasījumi, pretdarbības draudi pastāvēja ne tikai attiecībā uz sūdzības iesniedzējiem un atbalstītājiem, bet arī attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pēc galīgās informācijas izpaušanas saņemtie atkārtotie EFDA un CCCME apliecinājumi nevarēja pārliecināt par šādu draudu neesību. Tāpēc visi šajā sakarā paustie apgalvojumi tika noraidīti.

(22)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA atkārtoti norādīja, ka nekonfidenciālie lietas materiāli bija daļēji nepietiekami un ka ne vienmēr tika sniegti atbilstoši nekonfidenciāli kopsavilkumi. Tās apgalvoja, ka ir jāsniedz pamatoti iemesli konfidencialitātes režīmam un ka nekonfidenciālajiem kopsavilkumiem jābūt pietiekami detalizētiem, lai ļautu saprātīgi izprast konfidenciāli iesniegto informāciju. Abas minētās personas sniedza sarakstu ar piemēriem, kad šādi kritēriji, kā tiek apgalvots, netika ievēroti.

(23)

Komisija atzīmē, ka pēc galīgās informācijas izpaušanas minētie piemēri vai nu jau iepriekš bija minēti attiecīgo personu pieprasījumos sniegt papildu informāciju un tika pienācīgi izskatīti izmeklēšanas laikā divpusējā saziņā ar šīm personām un EFDA pieprasītajā uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas 2021. gada 29. novembrī, vai arī bija saistīti ar informāciju, kas nebija daļa no būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuriem Komisija balstīja savus galīgos konstatējumus, vai arī tika uzskatīti par nepamatotiem, jo bija sniegts pietiekams pamatojums konfidencialitātes režīmam un sniegtie nekonfidenciālie kopsavilkumi bija pietiekami detalizēti, lai varētu saprātīgi izprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu. Viens no pieprasījumiem attiecās uz citas ieinteresētās personas piezīmēm pēc informācijas izpaušanas, kas trīs dienu laikā tika iekļautas nekonfidenciālajos lietas materiālos. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(24)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA atkārtoti pauda bažas par nekonfidenciālo lietas materiālu pārvaldību, apgalvojot, ka i) nekonfidenciālajos lietas materiālos trūka noteiktas sarakstes ar sūdzības iesniedzēju, ka ii) cita sarakste tika dzēsta un iii) daži dokumenti tika augšupielādēti tikai ļoti vēlu.

(25)

Komisija atzīmē, ka Komisija jau iepriekš šos apgalvojumus skaidroja divpusējā saziņā ar šīm personām un 2021. gada 29. novembrī notikušajā uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas, ko bija pieprasījusi EFDA. Turklāt apgalvojums, ka lietā trūkst konkrētas sarakstes ar sūdzības iesniedzēju, ir aplūkots arī 47. apsvērumā, bet apgalvojums par iespējami novēlotu informāciju ieinteresētajām personām saistībā ar Savienības ražotāju izlases pārskatīšanu – 44. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(26)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas apjomiem Savienībā, par kuriem stāvokļa noteikšanas veidlapā bija ziņojuši Savienības ražotāji, ņemot vērā arī to ģeogrāfisko atrašanās vietu un MVU pārstāvību. Šajā izlasē bija seši Savienības ražotāji, kas atrodas četrās dažādās dalībvalstīs. Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par provizorisko izlasi.

(27)

Viens no provizoriskajā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem (MVU) informēja Komisiju, ka tas nevarēs sniegt visas atbildes uz anketas jautājumiem. Tāpēc Komisija nolēma pārskatīt Savienības ražotāju izlasi, aizstājot šo uzņēmumu ar nākamo lielāko MVU tajā pašā dalībvalstī.

(28)

EFDA apgalvoja, ka tā nevar sniegt jēgpilnas piezīmes par izvēlēto izlasi, jo nebija atvēlēts pietiekami daudz laika un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika nodrošināta anonimitāte. CCCME apgalvoja, ka Savienības ražotāju anonimitāte liedz tai uzzināt atlasīto uzņēmumu ražojumu klāstu un pārbaudīt publiski pieejamo informāciju par šiem uzņēmumiem. EFDA un CCCME apgalvoja, ka, lai gan sūdzības iesniedzēji un sūdzības atbalstītāji pieprasīja anonimitāti un tiem tā tika piešķirta, šādu attieksmi nevar automātiski attiecināt uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Tās apgalvoja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir tikai personas, kas sadarbojas, un tāpēc tie ne vienmēr ir sūdzības iesniedzēji vai atbalstītāji. Tādējādi Komisijai nebija iemesla uzskatīt izlasē iekļauto Savienības ražotāju identitāti par konfidenciālu. Tā kā no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem netika saņemts atsevišķs pieprasījums ievērot anonimitāti, Komisija šādu režīmu izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem piešķīrusi nepamatoti.

(29)

EFDA un CCCME arī apgalvoja, ka jebkurā gadījumā šādam režīmam nav pamatota iemesla, jo tas neļauj ieinteresētajām personām sniegt jēgpilnas piezīmes par izveidoto izlasi, un pamatoja, ka saskaņā ar pamatregulas 19. pantu konfidenciālas informācijas aizsardzība ir jāsamēro ar ieinteresēto personu tiesībām uz aizstāvību.

(30)

Lielbritānijas un Īrijas Savienotājelementu izplatītāju asociācija (“BIFAD”) tās Īrijas biedru vārdā līdzīgi apgalvoja, ka nav bijis pietiekami daudz laika, lai sniegtu piezīmes par provizorisko izlasi, un ka izvēlētajiem uzņēmumiem piešķirtā anonimitāte neļautu tiem novērtēt, vai izlase ir izveidota saprātīgi un līdzsvaroti. Tie pieprasīja, lai tiem tiktu sniegta plašāka informācija par katra uzņēmuma produkcijas izlaidi, jaudu, ražojumu klāstu un apkalpotajiem tirgiem.

(31)

Kas attiecas uz termiņu, kurš bija noteikts piezīmju sniegšanai par provizorisko izlasi, ieinteresētajām personām tika piešķirtas 7 dienas no izmeklēšanas sākšanas dienas un – ņemot vērā šīs lietas īpašos apstākļus – pagarinājums vēl par 7 dienām, un šāds termiņš tika uzskatīts par pietiekamu, ņemot vērā arī stingros termiņus, ko piemēro antidempinga izmeklēšanai. Komisija atzīmē, ka visas ieinteresētās personas, kas aktīvi sadarbojās izmeklēšanā, minētajā termiņā iesniedza piezīmes. Tāpēc tika noraidīts apgalvojums, ka personām nebija pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes par provizorisko izlasi.

(32)

Attiecībā uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju anonimitāti 2020. gada 18. decembrī tika iesniegts pieprasījums, lai sūdzības iesniedzējam un atbalstītājiem posmā pirms izmeklēšanas sākšanas piešķirtais anonimitātes režīms tiktu attiecināts arī uz izmeklēšanu. Tā kā atlase ir daļa no izmeklēšanas, konfidencialitātes režīms tādējādi attiecās arī uz atlasi. Turklāt izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2021. gada 8. janvārī īpaši pieprasīja anonimitāti izmeklēšanas laikā.

(33)

Piešķirot izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem anonimitāti, Komisija pienācīgi līdzsvaroja pretdarbības risku, no vienas puses, un ieinteresēto personu tiesības, no otras puses, un secināja, ka pastāv pārliecinošs pretdarbības risks, kas attaisno konfidencialitātes piešķiršanu izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem attiecībā uz to identitāti. Tāpēc šajā sakarā izteiktie argumenti tika noraidīti.

(34)

Attiecībā uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju par produkcijas izlaidi, jaudu un ražojumu klāstu Komisija uzskatīja, ka šādas informācijas izpaušana par katru uzņēmumu ļautu ieinteresētajām personām identificēt attiecīgos Savienības ražotājus. Tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā Savienības cenu un eksporta cenu lielo atbilstību, lielākā daļa izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumu veidu tika izpausti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, veicot detalizētus cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinus. Tiek arī atzīmēts, ka ieinteresētajām personām tika pienācīgi darīta zināma izlases veidošanas metodika, un par pašu metodiku piezīmes netika saņemtas. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(35)

Izmeklēšanas laikā viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem informēja Komisiju, ka tas nevarēs sniegt pilnu atbildi uz Komisijas anketas jautājumiem. Cits izlasē iekļautais Savienības ražotājs nevarēja sniegt pietiekamu pārliecību par datiem, kas tika iesniegti pārbaudei. Tāpēc šie Savienības ražotāji tika izslēgti no izlases.

(36)

Lai nodrošinātu, ka izlase joprojām ir reprezentatīva saskaņā ar 17. pantā noteiktajiem kritērijiem, Komisija nolēma pārskatīt Savienības ražotāju izlasi, aizstājot iepriekš minētos uzņēmumus ar diviem nākamajiem lielākajiem ražotājiem apjomu un pārdošanas apjoma ziņā, vienlaikus ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi un plašo ražojuma veidu klāstu. Kā norādīts 2021. gada 15. jūlija paziņojumā lietas materiālos, Komisija paļāvās uz informāciju, ko Savienības ražotāji bija snieguši stāvokļa noteikšanas posmā un ko izmantoja arī atlases vajadzībām. Turklāt Komisija meklēja publiski pieejamo informāciju un pārbaudīja attiecīgo uzņēmumu tīmekļa vietnes. Komisija sazinājās ar uzņēmumiem un aicināja tos sadarboties, proti, aizpildīt anketu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(37)

Komisija saņēma piezīmes no CCCME, EFDA un viena ražotāja eksportētāja Celo Suzhou Precision Fasteners Ltd (“Celo Suzhou”).

(38)

CCCME un EFDA apgalvoja, ka ieinteresētajām personām nebija dots pietiekami daudz laika, lai iesniegtu piezīmes par mainīto izlasi. Komisija atzīmēja, ka ne CCCME, ne EFDA nepieprasīja termiņa pagarinājumu un ka abas organizācijas bija iesniegušas detalizētas piezīmes par mainīto Savienības ražotāju izlasi; tāpēc to apgalvojums tika noraidīts.

(39)

Abas personas arī atkārtoja, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem nevajadzētu piešķirt anonimitāti, tomēr tās nesniedza papildu argumentus. Tāpēc, ņemot vērā iemeslus, kas izklāstīti 32. apsvērumā, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(40)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka attieksme pret citām ieinteresētajām personām bija diskriminējoša, jo tām tika noteikti stingri termiņi, savukārt jaunajiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika noteikts termiņš, kurā jāatbild uz anketas jautājumiem, kas beidzās gandrīz sešus mēnešus pēc termiņa, kas bija noteikts sākotnēji izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Turklāt, ņemot vērā to, ka Komisijai bija pietiekami daudz laika, lai analizētu šajā pagarinātajā termiņā saņemtās atbildes uz anketas jautājumiem, tai nebija iemesla noteikt ieinteresētajām personām daudz īsāku termiņu, kurā sniegt piezīmes par jauno izlasi.

(41)

Komisija atzīmēja, ka visiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, importētājiem un ražotājiem eksportētājiem tika nodrošināta vienlīdzīga attieksme, un tiem tika dotas 30 dienas un vajadzības gadījumā pamatoti pagarināts termiņš, lai atbildētu uz anketas jautājumiem, skaitot no dienas, kad tie tika informēti par iekļaušanu izlasē. Tādējādi CCCME apgalvojums, ka dažiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu tikuši doti vairāk nekā seši mēneši, lai atbildētu uz anketas jautājumiem, ir maldinošs. Komisija arī norāda, ka izlasi pabeidz tikai pēc tam, kad ir izvērtētas saņemtās ieinteresēto personu piezīmes, un tāpēc Komisija attiecīgi nosaka termiņu, līdz kuram jāiesniedz piezīmes par izlasi, ņemot vērā izmeklēšanas termiņus kopumā. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu par diskriminējošu attieksmi.

(42)

CCCME un EFDA arī apgalvoja, ka Komisija nav laikus informējusi ieinteresētās personas par attiecīgo Savienības ražotāju sadarbības atsaukšanu un ka tai vajadzēja agrāk informēt ieinteresētās personas par izmaiņām Savienības ražotāju izlasē. CCCME atsaucās uz pamatregulas 6. panta 7. punktu, kurā noteikts, ka ieinteresētās personas var “iepazīties ar visu informāciju, ko izmeklēšanai ir nodevusi jebkura no iesaistītajām pusēm”. EFDA norādīja, ka Komisija ir pieņēmusi galīgo lēmumu par Savienības ražotāju izlasi, pienācīgi neņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes; par to liecina tas, ka papildus atlasītajiem Savienības ražotājiem anketas tika nosūtītas jau pirms šo piezīmju saņemšanas.

(43)

CCCME un EFDA turklāt norādīja, ka tā vietā, lai mainītu Savienības ražotāju izlasi, Komisijai konstatējumi būtu jāpamato ar pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un jāizbeidz izmeklēšana. CCCME norādīja, ka gadījumā, ja ražotāji eksportētāji izmeklēšanas laikā vairs nesadarbotos, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tiktu piemēroti pieejamie fakti un ka tāpēc Savienības ražotājiem būtu jāpiemēro tāds pats režīms. Alternatīvi Komisijai būtu jāsniedz sīkāka informācija par metodiku, pēc kuras tika atlasīti papildu uzņēmumi Savienības ražotāju izlasei, un jo īpaši par to, kā šie uzņēmumi tika noteikti, kā arī par ietekmi uz galīgās izlases reprezentativitāti. Šajā sakarā abas personas arī apgalvoja, ka Komisija papildu uzņēmumus atlasīja, pamatojoties tikai uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju un nesaņemot nekādu informāciju no citām ieinteresētajām personām.

(44)

Attiecībā uz apgalvojumu par nepietiekamu informācijas izpaušanu Komisija norāda, ka tā pietiekami savlaicīgi pievienoja visu attiecīgo informāciju lietas materiāliem, lai ieinteresētās personas varētu iesniegt piezīmes. Komisija ņēma vērā visas saņemtās piezīmes un pienācīgi reaģēja uz tām. Apgalvojums, ka papildu uzņēmumi tika atlasīti, pamatojoties tikai uz sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju, ir faktiski nepareizs, kā aprakstīts arī 36. apsvērumā.

(45)

Pēc EFDA un CCCME pieprasījuma Komisija tām sniedza papildu informāciju par pārskatīto izlasi, kā arī par ietekmi uz izlases reprezentativitāti. CCCME atkārtoti pieprasīja atklāt papildu informāciju par izlasē iekļauto Savienības ražotāju precīzu standarta un nestandarta savienotājelementu ražošanas un pārdošanas apjoma īpatsvaru, kā arī skaidrojumu par kritērijiem un metodiku, kas izmantota papildu Savienības ražotāju atlasē. CCCME arī pieprasīja izpaust saziņu starp sūdzības iesniedzēju un Komisiju par papildu Savienības ražotāju atlasi.

(46)

Attiecībā uz prasību izbeigt izmeklēšanu sadarbības trūkuma dēļ Komisija uzsver, ka pamatregulas 17. panta 4. punktā ir īpaši atļauts, ka gadījumā, ja dažas vai visas izlasē iekļautās personas nesadarbojas un tas var būtiski ietekmēt izmeklēšanas iznākumu, var veidot jaunu izlasi. Attiecībā uz apgalvojumu par diskrimināciju attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem Komisija norāda, ka gadījumā, ja izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pārtrauc sadarboties izmeklēšanā, šis eksportētājs tiek izslēgts no izlases un tā sniegtā informācija netiek ņemta vērā. Ja tas joprojām ir iespējams, Komisija arī aizstāj šādu ražotāju eksportētāju izlasē. Tāda pati pieeja tika izmantota arī attiecīgajiem Savienības ražotājiem. Tāpēc visi šajā saistībā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(47)

Attiecībā uz pieprasījumu sniegt papildu informāciju Komisija atsaucas uz 36. apsvērumu, kurā izklāstīti kritēriji, kas izmantoti papildu Savienības ražotāju atlasei, kā arī izmantotā metodika. Savienības ražotāju standarta un nestandarta savienotājelementu ražošanas un pārdošanas precīzais īpatsvars kā tāds nebija kritērijs atlases veikšanā, tāpat arī standarta savienotājelementu ražošana nebija vienīgais kritērijs iekļaušanai izlasē. Kā izklāstīts 110. apsvērumā, visi ražojuma veidi tika uzskatīti par vienu ražojumu. Savienības ražošanas nozare ražoja un pārdeva standarta un nestandarta savienotājelementus, un arī ražotāji eksportētāji eksportēja uz Savienības ražošanas nozari standarta un nestandarta savienotājelementus, un to galalietojumi pārklājās. Turklāt, atlasot izlasē iekļaujamos uzņēmumus, šī informācija nebija pieejama. Sūdzības iesniedzēja un Komisijas saziņa tika izpausta saskaņā ar pamatregulas 6. panta 7. punktu, vienlaikus ievērojot 19. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka iestādēm konfidenciāli sniegtā informācija ir jāuzskata par konfidenciālu. Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu Komisija ieinteresētajām personām darīja pieejamu konfidenciāli sniegtās informācijas nekonfidenciālu kopsavilkumu. Tāpēc šie pieprasījumi tika noraidīti.

(48)

Celo Suzhou apgalvoja, ka, veidojot ražotāju eksportētāju izlasi, bija jāņem vērā eksportēto ražojumu veidi, lai eksporta cenas būtu salīdzināmas ar Savienības ražošanas nozares izlasē iekļauto ražotāju pārdošanas cenām. Kā norādīts 36. apsvērumā, Komisija veidoja tādu izlasi, kas atspoguļo plašu ražojumu klāstu. Ņemot vērā šajā gadījumā konstatēto augsto atbilstību (vairāk nekā 90 %), Komisija secināja, ka Savienības ražotāju izlasē ir iekļauti ražojuma veidi, kurus visvairāk eksportē uz Savienību. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgā sešu Savienības ražotāju izlase tika uzskatīta par Savienības ražošanas nozares reprezentatīvu izlasi.

(50)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA atkārtoti norādīja, ka, ņemot vērā, ka Savienības ražotāju identitāte ir konfidenciāla, tā nevar sniegt jēgpilnas piezīmes par Savienības ražotāju izlasi. Tā arī atkārtoti norādīja, ka Komisija izmeklēšanas laikā nav informējusi ieinteresētās personas par izlases mainīšanu un ka Komisija jau pirms ieinteresēto personu informēšanas un iespējas izteikt piezīmes ir pieņēmusi lēmumu par papildu uzņēmumu iekļaušanu izlasē. EFDA un CCCME atkārtoti norādīja, ka nekonfidenciālajos lietas materiālos trūkst informācijas un ka Komisija neatklāj izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo ražošanas un pārdošanas apjomu. CCCME atkārtoti pauda bažas par izlases pārskatīšanu un apgalvoja, ka nav paskaidrots, kāpēc divi Savienības ražotāji tika izslēgti no izlases.

(51)

Kas attiecas uz apgalvojumu par Savienības ražotāju anonimitāti –uz to jau ir atbildēts 16.–21. apsvērumā. Tāpat arī uz apgalvojumu par nepietiekamu informācijas izpaušanu attiecībā uz izlases veidošanu jau tika atbildēts 44. apsvērumā, bet uz apgalvojumu par nekonfidenciālo lietas materiālu pilnīgumu tika atbildēts 47. apsvērumā. Komisija 35. apsvērumā atklāja arī izlases pārskatīšanas iemeslus, turklāt šī informācija bija arī nekonfidenciālajos lietas materiālos pirms tās izpaušanas. Tā kā netika sniegti papildu argumenti šajā sakarā, šie apgalvojumi tika noraidīti. Kas attiecas uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo ražošanas un pārdošanas apjomu, tas pats par sevi nebija daļa no analīzes, jo minētie rādītāji ir makroekonomiski, un tāpēc nebija iemesla sniegt šādu informāciju ieinteresētajām personām. Konkrētāk, 352. apsvērumā Komisija norādīja, cik lielā mērā izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv kopējo Savienības ražošanas apjomu, un ieinteresētās personas jebkurā gadījumā varēja atvasināt izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējo ražošanas apjomu.

(52)

EFDA arī apgalvoja, ka Komisija bija sniegusi pretrunīgu informāciju par izlasē iekļauto Savienības ražotāju skaitu un izlasē iekļauto Savienības ražotāju reprezentativitāti. EFDA arī atkārtoti pauda bažas par atlases procedūru un šajā sakarā ieinteresētajām personām sniegto informāciju.

(53)

Attiecībā uz izlasē iekļauto uzņēmumu skaitu vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā patiešām bija pārrakstīšanās kļūda divās rindkopās, kurās bija norādīts, ka izlasē ir iekļauti četri Savienības ražotāji, nevis seši. Šī kļūda pēc paziņojuma Komisijai tika nekavējoties izlabota. Ieinteresētās personas izmeklēšanas laikā tika informētas par pareizo izlasē iekļauto Savienības ražotāju skaitu ar nekonfidenciālajiem lietas materiāliem pievienotu paziņojumu. Attiecībā uz izlases reprezentativitāti Komisija apstiprināja, ka visi Komisijas norādītie skaitļi ir pareizi, tāpēc EFDA apgalvojums ir nepamatots. Lai gan vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā norādītais skaitlis (9,5 %) norādīja reprezentativitāti attiecībā pret kopējo Savienības ražošanas apjomu, skaitlis, kas izmeklēšanas laikā pēc pieprasījuma tika sniegts EFDA (18 %), norādīja reprezentativitāti attiecībā pret to Savienības ražotāju kopējo ražošanas apjomu, kuri pieteicās pirms procedūras sākšanas un sniedza atlasei nepieciešamo informāciju. Šis skaitlis pēc pieprasījuma tika paziņots EFDA vairākus mēnešus pirms informācijas izpaušanas un tādējādi – pirms kopējā Savienības ražošanas apjoma noteikšanas.

(54)

Attiecībā uz veikto procedūru Komisija atgādina, ka, kā izklāstīts 46. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 4. punktu tai bija jāmaina Savienības ražotāju izlase, jo divi sākotnēji izlasē iekļautie uzņēmumi nesadarbojās. Kas attiecas uz apspriešanos ar ieinteresētajām personām un informācijas izpaušanas aspektiem šā procesa laikā, šie jautājumi ir sīki izskaidroti iepriekš 28.–47. apsvērumā. Sākotnējās izlases mainīšana, sākot izmeklēšanu, tika veikta, pamatojoties uz piezīmēm, kas tika saņemtas no ieinteresētajām personām atlases procesa ietvaros, kā aprakstīts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(55)

Visbeidzot, CCCME un EFDA apgalvoja, ka vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā bija pretrunīga informācija par Savienības ražotāju izlases pārskatīšanas metodiku un ka vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā sniegtā informācija ir pretrunā arī Komisijas paziņojumam, ko tā bija nosūtījusi no jauna izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Konkrētāk, CCCME apgalvoja, ka standarta un nestandarta savienotājelementu ražošanas un pārdošanas apjoma daļa bija galvenais Savienības ražotāju izlases izveides kritērijs, kā liecinot iepriekš minētais paziņojums, kas tika nosūtīts no jauna izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Šie apgalvojumi bija faktiski kļūdaini. Komisija nevienai no ieinteresētajām personām, to skaitā no jauna izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nav norādījusi, ka standarta un nestandarta savienotājelementu ražošanas un pārdošanas apjoma īpatsvars būtu galvenais atlases kritērijs. Komisija norāda, ka atlases posmā šie dati parasti nav pieejami tik detalizēti. Tas pats attiecas arī uz šo izmeklēšanu. Tas neizslēdz iespēju, ka Komisija, pamatojoties uz pieejamo informāciju, tomēr varēja vispārīgi noteikt, vai Savienības ražotājs ražo standarta vai nestandarta savienotājelementus, kā paskaidrots 36. apsvērumā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(56)

Vispārīgāk – EFDA apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlase nav reprezentatīva, jo viens no diviem izlasē iekļautajiem standarta savienotājelementu ražotājiem ir MVU, un tāpēc tikai otrā ražotāja datiem būtu ievērojama ietekme. Šis apgalvojums netika sīkāk pamatots. Komisija norāda, ka trīs izlasē iekļautie uzņēmumi ir MVU, bet pārējie trīs – nav. Komisija arī norādīja, ka izlase nodrošina reprezentatīvu ražojumu klāstu, kā minēts 36. apsvērumā, un kopumā ir uzskatāma par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(57)

Lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(58)

Divdesmit astoņi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no pieciem importētājiem, kuriem ir lielākie attiecīgā ražojuma importa apjomi. Ievērojot pamatregulas 17. panta 2. punktu, par izlasi notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām.

(59)

EIFI apgalvoja, ka divi no atlasītajiem nesaistītajiem importētājiem, kas pieder pie vienas un tās pašas grupas, ir saistīti ar kādu savienotājelementu ražotāju Ķīnā un ka tie ar saistīta uzņēmuma starpniecību Savienībā arī licencē konkrētu savienotājelementu ražošanu Ķīnā. Tāpēc tos nevarētu uzskatīt par nesaistītiem importētājiem. Turklāt EIFI apgalvoja, ka šie uzņēmumi ir arī saistīti ar Savienības savienotājelementu ražotājiem. Visbeidzot, EIFI norādīja, ka, tā kā šie divi importētāji ir saistīti, jebkurā gadījumā izlasē būtu jāpaliek tikai vienam no tiem, bet otrs jāaizstāj ar citu Savienības importētāju, kas sadarbojās. Atbildot uz EIFI sniegto informāciju, EFDA apgalvoja, ka, lai izslēgtu importētāju no izlases, ir svarīgi tikai tas, vai importētājs ir saistīts ar ražotāju, kurš arī eksportē uz Savienību. EFDA apgalvoja, ka, ņemot vērā konkrēto importētāju importēto ražojumu veidu skaitu un dažādos Savienībā piegādātos segmentus, tiem būtu jāpaliek izlasē.

(60)

Konkrētie importētāji noliedza, ka tiem būtu bijuši jebkādi darījumu kontakti ar konkrēto Ķīnas ražotāju vai ka viņi būtu importējuši attiecīgo ražojumu no šā uzņēmuma, vai ka tie būtu saistīti ar kādu citu Ķīnas savienotājelementu ražotāju eksportētāju. Izmeklēšana neapstiprināja EIFI apgalvojumus, un informācija, ko EIFI iesniedza, lai pamatotu šo apgalvojumu, arī nepierādīja, ka konkrētie importētāji patiešām būtu saistīti ar kādu no ražotājiem eksportētājiem. Turklāt tas, ka importētāji bija savstarpēji saistīti, netika uzskatīts par pamatotu argumentu to izslēgšanai no izlases. Izlasē tika iekļauti vēl trīs nesaistīti importētāji, kas tika atlasīti, pamatojoties uz lielāko importa apjomu, un bija izvietoti dažādās dalībvalstīs. Izlasē tika iekļauti 9 % no kopējā savienotājelementu importa no Ķīnas apjoma, un tāpēc to uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu. Tāpēc šajā sakarā izteiktie EIFI apgalvojumi tika noraidīti.

(61)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(62)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita 92 ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas Ķīnā. Trīs ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka, tā kā tie ražo īpašu ražojuma veidu, kas nebūtu salīdzināms ar citiem Ķīnas eksportētajiem ražojuma veidiem, tie būtu jāiekļauj izlasē, lai nodrošinātu labāku reprezentativitāti.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izvēlējās trīs ražotājus eksportētājus vai ražotāju eksportētāju grupas, kas pārstāvēja lielāko eksporta apjomu, kuru atvēlētajā laikā bija saprātīgi iespējams izmeklēt. Tā kā ražotāji eksportētāji, kuri pieprasīja iekļaušanu izlasē īpašā ražojuma veida dēļ, nebija starp tiem, kuru eksporta apjomi bija vislielākie, tie netika iekļauti ierosinātajā izlasē. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu visi attiecīgie zināmie ražotāji eksportētāji un attiecīgās valsts iestādes tika informētas un aicinātas sniegt piezīmes.

(64)

Viena izlasē neiekļauta ražotāju eksportētāju grupa lūdza to iekļaut izlasē, apgalvojot, ka i) tā ir viena no lielākajām savienotājelementu eksportētājām, ii) tās iekļaušana izlasē sniegtu precīzāku priekšstatu par Ķīnas savienotājelementu ražošanas nozari un iii) tādējādi sniegtu arī precīzāku priekšstatu par to, kā tiek noteiktas galīgās cenas Savienībai. Pamatojoties uz to, ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka importa cenas, kas balstītas uz izlasi, nebūtu reprezentatīvas un tādējādi CIF vērtība ar piegādi līdz ES robežai, ko izmanto, lai aprēķinātu precīzu cenu samazinājuma starpību un mērķa cenas samazinājuma starpību, pamatojoties uz šīm cenām, nebūtu precīza. Visbeidzot, uzņēmums atsaucās uz to, ka Savienības ražotāju izlasē iekļauts lielāks skaits Savienības ražotāju. Visbeidzot, šī ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka vēl viena uzņēmuma iekļaušana izlasē netraucētu Komisijai pabeigt izmeklēšanu tiesību aktos noteiktajā termiņā.

(65)

Pirmkārt, pamatojoties uz uzņēmuma paziņoto eksporta apjomu, attiecīgās ražotāju eksportētāju grupas iekļaušana būtiski nepalielinātu izlases reprezentativitāti. Otrkārt, kas attiecas uz apgalvojumiem par Ķīnas iekšzemes ražošanas nozares organizāciju, eksporta cenas noteikšanu uz Savienību un CIF vērtības noteikšanu ar piegādi līdz ES robežai, uzņēmums nesniedza pierādījumus, ka tā iekļaušana būtiski palielinātu izlases reprezentativitāti. Tajā pašā laikā uzņēmuma struktūras dēļ tā iekļaušana būtu radījusi ievērojamu papildu slogu izmeklēšanai. Treškārt, tā kā izvēlētā izlase tika uzskatīta par reprezentatīvu, bija iespējams noteikt ticamu CIF vērtību ar piegādi līdz ES robežai, kā arī veikt precīzus cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķinus. Visbeidzot, konkrētais Savienības ražotāju izlasē iekļauto uzņēmumu skaits nav būtisks ražotāju eksportētāju izlases veidošanā. Komisijai nav pienākuma atlasīt vienādu uzņēmumu skaitu abās pusēs, un izlases veidošana ir ierobežota tieši tādēļ, lai Komisija varētu izmeklēt saprātīgu uzņēmumu skaitu izmeklēšanas pabeigšanai noteiktajā termiņā. Tāpēc šīs grupas argumenti tika noraidīti.

(66)

Cita ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka tā būtu jāiekļauj izlasē, jo visa grupa sastāv no daudziem ražotājiem un tirgotājiem Ķīnā un Savienībā, kuriem ir ievērojama ražošanas un piegādes jauda, kas ietekmē iekšzemes un Savienības tirgu.

(67)

Tomēr izlases papildināšana ar šo ražotāju eksportētāju grupu būtu radījusi ievērojamu papildu slogu izmeklēšanai, būtiski nemainot ierosinātās izlases reprezentativitātes līmeni. Turklāt bija arī citi ražotāji eksportētāji, kuru eksporta apjomi bija lielāki nekā attiecīgajai uzņēmumu grupai, kas sniedza atlases informāciju. Ņemot vērā to, ka izlase tika veidota, pamatojoties uz eksporta apjomu uz Savienību, kā minēts 63. apsvērumā, šīs ražotāju eksportētāju grupas iekļaušana izlasē nebija pamatota. Tāpēc izvirzītais arguments tika noraidīts.

(68)

Trešais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi ir bultskrūvju ražotāji un ka tāpēc ierosinātā izlase nav reprezentatīva attiecībā uz Ķīnas skrūvju ražotājiem. Būdams skrūvju ražotājs, šis uzņēmums pieprasīja, lai to iekļautu izlasē. Tas arī apgalvoja, ka konstatējumi jāizdara atsevišķi par abiem ražojuma veidiem, proti, skrūvēm, no vienas puses, un bultskrūvēm, no otras puses.

(69)

CCCME arī pauda līdzīgas bažas, apgalvojot, ka izlase nav reprezentatīva attiecībā uz apjomu un aptvertajiem ražojumu veidiem.

(70)

Kā paskaidrots 63. apsvērumā, izlase tika veidota, pamatojoties uz lielāko eksporta apjomu uz Savienību, savukārt izlasē iekļauto uzņēmumu ražotie konkrētie ražojuma veidi nebija kritērijs. Kā izklāstīts 110. apsvērumā, šajā izmeklēšanā visus savienotājelementu veidus uzskatīja par vienu ražojumu. Tāpēc, kā izklāstīts 398. apsvērumā, atsevišķi konstatējumi par atsevišķiem ražojumu veidiem nebija nepieciešami. Turklāt ražotājs eksportētājs nesniedza nekādus pierādījumus, lai pamatotu savu apgalvojumu, ka konstatējumi būtu jāizdara atsevišķi attiecībā uz bultskrūvēm, no vienas puses, un skrūvēm, no otras puses. Visbeidzot, bija arī citi ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās un kuru eksporta apjomi bija lielāki nekā attiecīgajam ražotājam eksportētājam, kas sniedza atlases informāciju, un tādēļ tā iekļaušana izlasē nebija pamatota. Šā ražotāja eksportētāja argumenti tādēļ tika noraidīti.

(71)

Visbeidzot, EIFI apgalvoja, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem būtu jāizslēdz no izlases, jo tas drīzāk ir tirgotājs, nevis savienotājelementu ražotājs un jebkurā gadījumā tā galvenais tirgus ir Amerikas Savienotās Valstis (“ASV”), nevis Savienība.

(72)

Visi trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apstiprināja, ka eksporta apjoms uz Savienību, kas tika paziņots un ko Komisija izmantoja, veidojot izlasi, bija viņu pašu saražotais. Tas, ka viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem eksportē savienotājelementus uz ASV, kaut arī lielākos daudzumos nekā uz Savienību, nav būtiski. Tāpēc EIFI argumenti tika noraidīti.

(73)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija apstiprināja sākotnēji ierosināto izlasi.

(74)

Pēc Savienības ražotāju izlases pārskatīšanas izmeklēšanas laikā Celo Suzhou Precision Fasteners Co. Ltd. apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju izlase jāpaplašina, iekļaujot tajā Ķīnas nestandarta savienotājelementu ražotājus eksportētājus. Šis uzņēmums apgalvoja, ka Savienības ražotāju izlases pārskatīšana tika veikta, lai palielinātu tās reprezentativitāti ražojumu klāsta ziņā un ka šāds kritērijs netika ņemts vērā, veidojot ražotāju eksportētāju izlasi. Turklāt attiecīgais ražotājs eksportētājs norādīja, ka tā veiktais savienotājelementu eksports uz Savienību būtu reprezentatīvs attiecībā uz konkrētu ražojumu klāstu un ka tas jau ir sniedzis pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem saistībā ar atsevišķas pārbaudes pieprasījumu, kas Komisijai būtu jāņem vērā. Šāda rīcība būtiski nekavētu izmeklēšanu.

(75)

Kā izklāstīts 63. apsvērumā, trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji/grupa pārstāv lielāko eksporta apjomu, ko var saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Fakts, ka Savienības ražotāju izlase tika pārskatīta, neietekmē ražotāju eksportētāju izlasi un neattaisno tās pārskatīšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(76)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Celo Suzhou Precision Fasteners Co. Ltd. atkārtoti norādīja, ka ražotāju eksportētāju izlase nav pietiekami reprezentatīva ražojuma veidu ziņā, un pieprasīja, lai Komisija i) ņemtu vērā ne tikai eksporta apjomu, bet arī eksportēto ražojumu klāstu, un ii) pauda uzskatu, ka Komisijai būtu vajadzējis iekļaut Celo Suzhou Precision Fasteners Co. Ltd. izlasē, jo tad tā būtu reprezentatīva attiecībā uz noteiktu ražojumu klāstu.

(77)

Šī persona arī atkārtoja 74. apsvērumā izklāstītos apgalvojumus un apgalvoja, ka Komisijas pieeja Savienības ražotāju izlases veidošanai un nepieciešamība tajā aptvert dažādus savienotājelementu veidus ir tiešā pretrunā tās argumentam, ka, veidojot ražotāju eksportētāju izlasi, konkrēti ražojuma veidi nebija kritērijs.

(78)

Minētie apgalvojumi jau tika aplūkoti 75. apsvērumā. Patiešām, Savienības ražotāju izlase tika izveidota, pamatojoties uz lielākajiem ražotājiem ražošanas un pārdošanas apjomu ziņā, vienlaikus ņemot vērā arī ģeogrāfisko izkliedi (vairākas dalībvalstis) un plašo ražojumu veidu klāstu. Ražotāju eksportētāju atlases pamatā bija lielākie apjomi, ko Komisija varēja izmeklēt. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju atlase nodrošināja plašu atbilstību izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta darījumiem, un tāpēc nebija vajadzības analizēt arī konkrētus ražojuma veidus, lai veiktu šādu atlasi. Tā kā šajā sakarā netika sniegta jauna informācija, apgalvojumi tika noraidīti.

(79)

Septiņi savienotājelementu ražotāji eksportētāji pieprasīja atsevišķu pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu, aizpildot ražotājiem eksportētājiem tiešsaistē pieejamo anketu (6). Ņemot vērā lielo pieprasījumu skaitu, atsevišķas pārbaudes veikšana būtu pārmērīgi apgrūtinoša un neļautu Komisijai laikus pabeigt šo izmeklēšanu. Tāpēc Komisija neapmierināja nevienu no iesniegtajiem pieprasījumiem.

(80)

Kā minēts 48. un 74. apsvērumā, pēc Savienības ražotāju izlases pārskatīšanas viens no ražotājiem eksportētājiem (Celo Suzhou Precision Fasteners Co. Ltd) apgalvoja, ka būtu jāņem vērā tā pieprasījums veikt atsevišķu pārbaudi, lai palielinātu ražotāju eksportētāju izlases reprezentativitāti. Uz apgalvojumu par ražotāju eksportētāju izlases reprezentativitāti jau tika atbildēts 75. apsvērumā.

(81)

Attiecībā uz atsevišķas pārbaudes pieprasījumu – šā ražotāja eksportētāja situācija būtiski neatšķīrās no citu ražotāju eksportētāju, kuri pieprasīja atsevišķu pārbaudi, situācijas, kas attaisnotu atšķirīgu attieksmi. Tāpēc Komisija secināja, ka nav objektīvu iemeslu, kas pamatotu šā ražotāja eksportētāja atsevišķas pārbaudes pieprasījuma apmierināšanu.

(82)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis ražotājs eksportētājs atkārtoja prasību, ka attiecībā uz to būtu jāveic atsevišķa pārbaude, un apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi iemeslus, kādēļ šāda pieprasījuma pieņemšana tika uzskatīta par diskriminējošu. Pamatojot šo argumentu, ražotājs eksportētājs uzsvēra, ka tas ražo īpaša veida tehniskus savienotājelementus, kas nav salīdzināmi ar citiem ražojuma veidiem, un ka tā eksporta cena nav dempinga līmenī, kā jau tika konstatēts iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz to pašu Ķīnas izcelsmes ražojumu, kuram pasākumi tika noteikti 2009. gadā (7).

(83)

Kā izklāstīts 398. apsvērumā, atsevišķi konstatējumi par atsevišķiem ražojumu veidiem nebija nepieciešami. Tāpēc šā ražotāja eksportētāja atsevišķas pārbaudes pieprasījuma izskatīšana, pamatojoties uz to, ka tas ražo un eksportē konkrēta veida ražojumu, lai gan šāds kritērijs netika ņemts vērā attiecībā uz pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas pieprasīja atsevišķu pārbaudi, būtu diskriminējoša un arī apgrūtinātu laikus pabeigt Komisijas izmeklēšanu. Atsauce uz iepriekšējās izmeklēšanas konstatējumiem, kuros netika konstatēts dempings attiecībā uz šā eksportētāja pārdošanu uz Savienību, ir nebūtiska, jo tie bija balstīti uz informāciju, kas attiecās uz citu izmeklēšanas periodu. Šā ražotāja eksportētāja argumenti tādēļ tika noraidīti.

(84)

Viens ĶTR ražotājs eksportētājs (Ningbo Londex Industrials Co. jeb “Londex”) lūdza, lai to uzskata par jaunpienācēju, jo tas attiecīgo ražojumu sāka eksportēt tikai pēc izmeklēšanas perioda. Komisija norādīja, ka saskaņā ar iedibināto praksi šādu režīmu var izskatīt, tikai pamatojoties uz regulu, ar ko nosaka galīgos pasākumus, un tās attiecīgajiem noteikumiem. Turklāt jāatgādina, ka Komisija izveidoja ražotāju eksportētāju izlasi, un, kā norādīts iepriekšējos apsvērumos, netika pieņemti pieprasījumi aprēķināt individuālās dempinga starpības, jo tika uzskatīts, ka tas ir pārāk apgrūtinoši. Tas attiecas arī uz pieprasījuma par jaunpienācēja režīmu pārbaudi, kas ietvertu uzņēmuma struktūras un tā eksporta pārdevumu sīku izpēti. Tāpēc šo pieprasījumu noraidīja.

(85)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Londex atkārtoti pieprasīja, lai tam piemērotu jaunpienācēja režīmu un lai to iekļautu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sarakstā. Uzņēmums apgalvoja, ka, tā kā tas pieteicās izmeklēšanas laikā un eksports notika pirms izmeklēšanas beigām, Komisijai nebūtu jāievēro īpaša procedūra. Pietiktu ar vienkāršu novērtējumu, vai uzņēmums izmeklēšanas periodā, lai arī pēc izmeklēšanas perioda, nav eksportējis attiecīgo ražojumu, un to savukārt nevar uzskatīt par pārmērīgi apgrūtinošu. Šāda pieeja būtu pamatota arī administratīvās ekonomijas interesēs. Turklāt Komisija jau iepriekšējās lietās ir izvēlējusies šādu pieeju. Tāpat Londex apgalvoja, ka ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, nepiemēroja nekādu uzņēmuma struktūras vai tā eksporta pārdošanas apjoma pārbaudi.

(86)

Komisija norādīja, ka iepriekšējās izmeklēšanās (8), uz kurām atsaucas Londex, pretēji tam, kas tika apgalvots, Komisija pārbaudīja, vai ir izpildīti pamatregulas 11. panta 4. punkta nosacījumi. Neviens no izvirzītajiem argumentiem nevarēja mainīt 81. apsvērumā izklāstītos secinājumus, tāpēc tie tika noraidīti.

(87)

Komisija Ķīnas Tautas Republikas valdībai (“ĶV”) nosūtīja anketu par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(88)

Komisija procedūras sākšanas dienā anketas darīja pieejamas tiešsaistē (9) un lūdza izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem Ķīnā aizpildīt attiecīgās anketas. Turklāt Komisija lūdza EIFI sniegt informāciju par makroekonomiskajiem kaitējuma rādītājiem, kas attiecas uz visu Savienības ražošanas nozari.

(89)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no četriem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, sūdzības iesniedzēja EIFI, pieciem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, diviem lietotājiem un trim ražotājiem eksportētājiem/ražotāju eksportētāju grupām.

(90)

Kā minēts 35. apsvērumā, divi no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem izmeklēšanas laikā tika izslēgti no izlases, tāpēc to atbildes uz anketas jautājumiem netika ņemtas vērā. Abi attiecīgie Savienības ražotāji tika aizstāti ar diviem citiem Savienības ražotājiem. Abi uzņēmumi sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(91)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga esību, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu, kā arī trešo valstu lielākajā daļā izmeklēšanas laika uzliktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija vairumā gadījumu nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Saskaņā ar Paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (10) Komisija šajos gadījumos toties veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija varēja veikt vienu pārbaudes apmeklējumu uz vietas.

(92)

Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par šādiem uzņēmumiem/personām.

(93)

Komisija veica klātienes pārbaudes apmeklējumu turpmāk minētā uzņēmuma telpās.

(94)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(95)

Ieinteresētajām personām bija iespēja pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas saskaņā ar pamatregulas 6. panta 5. punktu un 6. panta 6. punktu. Komisija uzklausīja vairākus ražotājus eksportētājus, CCCME un EFDA, kā arī sūdzības iesniedzēju EIFI. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu notika arī viena uzklausīšana starp personām ar pretējām interesēm, šajā gadījumā starp ražotāju eksportētāju Jiangsu Yongyi Fastener Co., Ltd. un EIFI.

(96)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 21. decembrī, t. i., pārejas perioda laikā, kurā saskaņā ar vienošanos starp Apvienoto Karalisti un ES uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību aktu noteikumi. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs nekvalificējās kā ieinteresētās personas šajā lietā.

(97)

2021. gada 14. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu Komisija aicināja pieteikties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka tie joprojām kvalificējas kā ieinteresētās personas. Neviens uzņēmums nepieteicās.

(98)

Šā lēmuma 35. un 36. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ Savienības ražotāju izlase bija jāpārskata, aizstājot divus sākotnēji izlasē iekļautos Savienības ražotājus ar diviem citiem Savienības ražotājiem. Komisija šiem ražotājiem nosūtīja anketu, aicinot tos to aizpildīt pamatregulas 6. panta 2. punktā noteiktajā termiņā. Tomēr šis termiņš neļāva Komisijai izdarīt provizoriskus secinājumus pamatregulas 7. panta 1. punktā noteiktajā termiņā. Tāpēc Komisija nolēma nenoteikt pagaidu pasākumus un turpināt izmeklēšanu.

(99)

Komisija 2021. gada 20. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 19.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu pasākumus.

(100)

CCCME pieprasīja, lai Komisija izdotu “informācijas dokumentu”, kurā būtu apkopota izmeklēšanas gaita un provizoriskie secinājumi, pamatojoties uz lietā pieejamo informāciju, lai ieinteresētās personas varētu sniegt piezīmes par to.

(101)

Pamatregulā nav paredzēta šāda informācijas dokumenta izpaušana. Jebkurā gadījumā Komisija pamatregulas 7. panta 1. punktā noteiktajā termiņā netika izdarījusi nekādus provizoriskus secinājumus, un tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(102)

Attiecīgais ražojums ir konkrēti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda, izņemot nerūsējošā tērauda, savienotājelementi, t. i., kokskrūves (izņemot kokskrūves ar prizmatisku galvu), pašvītņgriezes skrūves, citādas skrūves un bultskrūves ar galvu (ar saviem uzgriežņiem vai paplākšņiem vai bez tiem, bet izņemot skrūves un bultskrūves, kas paredzētas dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu nostiprināšanai) un paplākšņi, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 90, 7318 14 91, 7318 14 99, 7318 15 58, 7318 15 68, 7318 15 82, 7318 15 88, ex 7318 15 95 (Taric kodi 7318159519 un 7318159589), ex 7318 21 00 (Taric kodi 7318210031, 7318210039, 7318210095 un 7318210098) un ex 7318 22 00 (Taric kodi 7318220031, 7318220039, 7318220095 un 7318220098). KN un Taric kodi ir norādīti tikai informācijai.

(103)

Savienotājelementi ir izgatavoti no dzelzs vai oglekļa tērauda, un tos definē atbilstīgi to fizikālajām un tehniskajām īpašībām un dažādas stiprības/cietības klasēm. Plašākās kategorijas ir skrūves, paplākšņi un bultskrūves.

(104)

Skrūves ir savienotājelementi ar ārēju vītni uz kājiņas. Tās var būt iestiprināmas vai nu koksnē (kokskrūves), vai metāla loksnēs (pašvītņgriezes skrūves) vai apvienotas ar uzgriežņiem un paplākšņiem, veidojot bultskrūvi. Skrūvēm var būt dažādu veidu galvas (kausveida, iedobes, gluda, ovāla, sešstūra utt.), kājiņas garums un diametrs. Kājiņa var būt ar pilnu vai daļēju vītni. Skrūves parasti definē pēc to galvā iestrādātās gropes veida, kas ļauj veikt skrūvēšanas darbību (piemēram, viena grope, krusteniska padziļināta grope utt.).

(105)

Paplākšņi ir savienotājelementi ar atveri vidū, kas ļauj izvirzīt priekšmetus tiem cauri, un tos vienmēr izmanto kopā ar skrūvi un uzgriezni.

(106)

Bultskrūves ir savienotājelementi, ko veido skrūve, uzgrieznis un viens vai vairāki paplākšņi.

(107)

Savienotājelementi var būt vai nu standarta (“standarta savienotājelementi”), vai izgatavoti, pamatojoties uz klienta rasējumiem (“nestandarta savienotājelementi”). Piemērojot savienotājelementiem vienu un to pašu valsts vai starptautisku standartu, to fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām jābūt vienādām, jo īpaši stiprības, pielaižu, apdares un pārklājuma ziņā.

(108)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA un CCCME apstrīdēja iepriekš minēto “nestandarta” savienotājelementu definīciju. EFDA un CCCME apgalvoja, ka Komisija nepamatoti ieviesusi “nestandarta” savienotājelementu jēdzienu vēlākā procedūras posmā, un norādīja, ka iepriekš minētajā apsvērumā sniegtā definīcija neatbilst “speciālo savienotājelementu” definīcijai, kas ieinteresētajām personām sniegta anketā, precīzāk, norādījumos par ražojumu kontroles numuru (“RKN”) izveidi. Turklāt tās atkārtoti uzsvēra, ka savienotājelementi, kas ražoti ar stingrākām prasībām nekā nozares standarts, būtu jāuzskata par “speciāliem” vai “nestandarta” savienotājelementiem (sk. 368. apsvērumu). Tās arī atkārtoja, ka dažas 371. apsvērumā minētās ražošanas sertifikācijas prasības būtu jāuzskata par tādām, saskaņā ar ko visus šādos ražošanas procesos izgatavotos savienotājelementus automātiski klasificē kā “speciālus”, un apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare pati piekristu šādai pieejai, pretēji tam, ko Komisija secinājusi 375. apsvērumā.

(109)

Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka jēdziens “nestandarta savienotājelementi” tika ieviests vēlīnā procedūras posmā un ka tas neatbilst anketās sniegtajiem norādījumiem. Nestandarta savienotājelementi un speciālie savienotājelementi ir viens un tas pats, proti, savienotājelementi, uz kuriem tieši neattiecas noteikta nozares norma. Tas atbilst arī anketai, kurā speciāli savienotājelementi ir minēti kā “atšķirīgi no starptautiski atzītiem standartiem”. Komisija šos terminus izmantoja kā savstarpēji aizstājamus un nesaņēma piezīmes vai lūgumus sniegt paskaidrojumus par šo jautājumu. Komisija atgādināja, ka uz apgalvojumu, ka savienotājelementi, kas ražoti ar stingrākām prasībām nekā ražošanas nozares standarts, būtu jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem, jau ir atbildēts 373. apsvērumā. Visbeidzot, kas attiecas uz ražošanas sertifikāciju, Komisija apstiprina, ka tā pati par sevi neklasificē savienotājelementu kā nestandarta, lai gan praksē var būt tā, ka saskaņā ar šādām prasībām ražoti savienotājelementi patiešām lielākoties ir nestandarta savienotājelementi. Savienības ražošanas nozare neiebilst pret šo viedokli, kā to kļūdaini apgalvo EFDA un CCCME. Tāpēc visi šajā sakarā iepriekš izklāstītie apgalvojumi tika noraidīti. Savienotājelementus izmanto, lai mehāniski savienotu divus vai vairākus elementus būvniecībā, inženierijā vai citur. Tos izmanto dažādas rūpniecības nozares, kā arī patērētāji.

(110)

Pamatojoties uz savienotājelementu fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām un galalietojumiem, šīs procedūras vajadzībām visus savienotājelementus uzskata par vienu ražojumu.

(111)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un tie paši pamatlietojumi:

(112)

Tādēļ Komisija lēma, ka minētie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(113)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka koka konstrukciju skrūves būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma.

(114)

Divi ražotāji eksportētāji un divi importētāji (11) apgalvoja, ka koka konstrukciju skrūvēm ir līdzīgas īpašības un galalietojumi kā kokskrūvēm ar prizmatisku galvu (kas neietilpst ražojuma tvērumā) un ka tās ir tikai no kokskrūvēm ar prizmatisku galvu atvasinātu veidu ražojumi, kuriem ir uzlabota mehāniskā veiktspēja un kurus uzskata par alternatīvu kokskrūvēm ar prizmatisku galvu. Tie apgalvoja, ka koka konstrukciju skrūves tiek izmantotas tikai koka konstrukcijās un nav savstarpēji aizstājamas ar citiem savienotājelementiem, turpretī tās ir pilnībā savstarpēji aizstājamas ar tradicionālajām kokskrūvēm ar prizmatisku galvu. Tās tiek izgatavotas pēc klientu specifiskām prasībām, un tām ir nepieciešama Eiropas tehniskā novērtējuma (“ETN”) sertifikācija, lai tās varētu tirgot Savienībā. Turklāt tās ražo īpašā ražošanas procesā, izmantojot atšķirīgas izejvielas (proti, augstākas kvalitātes tēraudu), ar īpašu apstrādi un iekārtām, un tāpēc tām ir augstākas izmaksas un cenas.

(115)

Viens no minētajiem ražotājiem eksportētājiem, atsaucoties uz antidempinga pasākumiem, kas noteikti dažu alumīnija riteņu veidu importam (12), ierosināja, ka uzraudzības sistēmas ieviešana mazinātu jebkādu apiešanas risku, izslēdzot koka konstrukciju skrūves no ražojuma tvēruma. Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija neizslēgtu koka konstrukciju skrūves no ražojuma tvēruma, konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību attiecībā uz šiem ražojumu veidiem būtu jāizdara atsevišķi.

(116)

Visas iepriekš minētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare neražo koka konstrukciju skrūves pietiekamā daudzumā, lai apmierinātu pieprasījumu Savienības tirgū, un arī Ķīnā ir tikai ierobežots skaits ražotāju eksportētāju, kas piegādā koka konstrukciju skrūves.

(117)

Līdzīgi arī Eiropas Enkuru ražotāju konsorcijs (“ECAP”) apgalvoja, ka skrūves, kas paredzētas izmantošanai koka konstrukcijās un ar ko aizstāj kokskrūves ar prizmatisku galvu, un tādējādi izmanto smago koka izstrādājumu montēšanai, būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo tām ir līdzīgas tehniskās, ķīmiskās un fizikālās īpašības un līdzīgi galalietojumi kā kokskrūvēm ar prizmatisku galvu.

(118)

EIFI nepiekrita šiem apgalvojumiem, apgalvojot, ka nebūtu objektīvu kritēriju, pēc kuriem atšķirt koka konstrukciju skrūves no citiem savienotājelementiem.

(119)

Komisija uzskatīja, ka uz koka konstrukciju skrūvēm neattiecas neviens īpašs ražojuma standarts un tās nevar nošķirt no citām kokskrūvēm (13), kuras ietilpst ražojuma tvērumā. Izmeklēšanā arī atklājās, ka vismaz dažas no aprakstītajām koka konstrukciju skrūvju īpašajām iezīmēm var piemist arī savienotājelementiem, kas ietilpst ražojuma tvērumā. Komisija arī uzskatīja, ka CE zīme un ETN sertifikāts vienīgi apstiprina, ka kokskrūves var būt nestandarta skrūves, taču šis fakts vien neattaisno to izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(120)

Apgalvojums, ka konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību attiecībā uz koka konstrukciju skrūvēm būtu jāizdara atsevišķi, ir aplūkots 398. apsvērumā, bet apgalvojums, ka šo veidu ražojumus Savienības ražošanas nozare neražo un nepārdod pietiekamā daudzumā, ir aplūkots 531. un turpmākajos apsvērumos.

(121)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas atkārtoti apgalvoja, ka koka konstrukciju skrūves būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo tās ir līdzīgas kokskrūvēm ar prizmatisku galvu un ir skaidri atšķiramas no citiem savienotājelementiem, jo īpaši kokskrūvēm.

(122)

Divi koka konstrukciju skrūvju importētāji (viens no tiem bija arī ražotājs Savienībā) apgalvoja, ka koka konstrukciju skrūves ir saistītas ar kokskrūvju ar prizmatisku galvu ražojumu izstrādi, kā rezultātā galvas forma ir atšķirīga, un ka tādējādi tās neatbilst aprakstam, kas sniegts KN koda 7318 11, ar kuru tiek importētas kokskrūves ar prizmatisku galvu, skaidrojumā, kurā noteikts, ka kokskrūves ar prizmatisku galvu atšķiras no citām kokskrūvēm, cita starpā sešstūrainas vai kvadrātiskas galvas dēļ. Šīs personas apgalvoja, ka galvas forma tomēr nebūtu jāuzskata par izšķirošu iezīmi, pēc kuras varētu nošķirt koka konstrukciju skrūves no citām kokskrūvēm. Tās apgalvoja, ka kokskrūves ar prizmatisku galvu KN koda 7318 11 skaidrojumā ir definētas kā tādas, ko izmanto “spāru vai līdzīgu smagu koka priekšmetu nostiprināšanai”, un tas atbilst Eiropas novērtējuma dokumentā (END), kas attiecas uz koka konstrukciju savienotājiem, minētajam lietojumam “skrūves un vītņstieņi izmantošanai koka konstrukcijās” (14).

(123)

Minētās personas arī apgalvoja, ka kokskrūvēm ar prizmatisku galvu piemērojamais standarts DIN 1052 (iepriekš DIN 571) ļauj veikt koka konstrukciju skrūvju ad hoc sertifikāciju, tādējādi atzīstot, ka koka konstrukciju skrūves tirgū parādījušās kā alternatīva kokskrūvēm ar prizmatisku galvu. Tāpat Eiropas standarts EN 1995 Eurocode 5, kas reglamentē koka konstrukciju projektēšanu, ļauj koka konstrukcijās izmantot sertificētus koka konstrukciju savienotājus, pat ja tie neatbilst kokskrūvju ar prizmatisku galvu definīcijai.

(124)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētās personas apgalvoja, ka ir skaidrs, ka izšķirošais faktors, lai atšķirtu koka konstrukciju skrūves no citām kokskrūvēm, ir galalietojums, un tāpēc tās būtu jāuzskata par kokskrūvēm ar prizmatisku galvu.

(125)

Visbeidzot, tā kā kokskrūves ar prizmatisku galvu un koka konstrukciju skrūves pieder pie vienas un tās pašas ražojumu grupas, koka konstrukciju skrūvju iekļaušana ražojuma tvērumā būtu diskriminējoša.

(126)

Divi ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka par atšķirīgu īpašību būtu jāuzskata tikai kājiņas diametrs, nevis galvas forma, jo tieši šī īpašība nosaka ražojuma galalietojumu. Tie apgalvoja, ka savienotājelementu, uz kuriem attiecas izmeklēšana, kājiņas diametrs ir mazāks par 5 mm. Šīs personas arī uzsvēra, ka nozare konkrēti atzīst koka konstrukciju skrūves kā kokskrūvju ar prizmatisku galvu aizstājējas.

(127)

Visas iepriekš minētās personas apgalvoja, ka tam, ka koka konstrukciju skrūves klasificē ar KN kodu “citādas kokskrūves” (KN kods 7318 12), kas ietilpst izmeklēšanas tvērumā, nav nozīmes, jo KN kodi ir norādīti tikai kā orientējoši, nosakot ražojuma tvērumu, un šajā sakarā nav saistoši.

(128)

Visbeidzot, šīs personas atkārtoti uzsvēra, ka Savienībā nav pietiekamas jaudas, lai piegādātu šā veida ražojumus, ka nav alternatīva avota piegādei no citām trešām valstīm un ka antidempinga pasākumu noteikšana koka konstrukciju skrūvēm nebūtu Savienības interesēs.

(129)

Neviens no iepriekš minētajiem apgalvojumiem neatspēkoja 119. apsvērumā izklāstītos konstatējumus. Īpaši jāatzīmē, ka neviena no personām neapstrīdēja to, ka koka konstrukciju skrūvēm nav ražojumu standartu, un tās visas atzina, ka kokskrūves neatbilst ar KN kodu 7318 11 klasificēto kokskrūvju ar prizmatisku galvu aprakstam. Fakts, ka koka konstrukciju skrūves var sertificēt, lai tās atbilstu tehniskajām prasībām, kas izmantojamas savienojumiem koka konstrukcijās, pats par sevi netika uzskatīts par pietiekamu iemeslu, lai izslēgtu šo ražojuma veidu no izmeklēšanas tvēruma, jo tā fizikālās un tehniskās īpašības pārklājās ar citiem ražojumiem, kas ietilpst 119. apsvērumā izklāstītajā tvērumā. Pamatojoties uz minēto, tika noraidīti apgalvojumi, ka koka konstrukciju skrūves būtu jāizslēdz no pašreizējās izmeklēšanas tvēruma.

(130)

Argumenti par nepietiekamu piegādi Savienībā ir aplūkoti 538.–540. apsvērumā, nosakot Savienības intereses.

(131)

Viens dzelzceļa skrūvju un bultskrūvju ražotājs Savienībā pieprasīja, lai šīs skrūves un bultskrūves tiktu iekļautas izmeklējamā ražojuma tvērumā. Tomēr Komisija norādīja, ka uz šiem ražojumiem šajā gadījumā sūdzība neattiecas un tāpēc Savienības ražošanas nozare nav sniegusi pierādījumus par dempingu un no tā izrietošu kaitējumu, kas pamatotu izmeklēšanu. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(132)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem apgalvoja, ka savienotājelementi, kas ražoti karstās kalšanas procesā (“karsti kalti savienotājelementi”), būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, un norādīja, ka to ražošanas procesi un izmaksu struktūras atšķiras, kā rezultātā tiem ir atšķirīgas fizikālās īpašības un galalietojumi nekā savienotājelementiem, kas ražoti aukstās kalšanas procesā (“auksti kalti savienotājelementi”), kurus pārsvarā izmanto Savienības ražošanas nozarē. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka karsti kalti savienotājelementi parasti ir lielāki nekā auksti kalti savienotājelementi un tos galvenokārt izmanto dzelzceļa un/vai mašīnbūves nozarē. Šā procesa rezultātā iegūtos savienotājelementus Savienības ražošanas nozare neražo vispār vai ražo tikai ierobežotā daudzumā. Turklāt pāriet uz karstās kalšanas procesiem būtu ekonomiski nelietderīgi, jo tie ir darbietilpīgāki un energointensīvāki, kā arī tiem ir augstāks tērauda patēriņa koeficients. Šī persona saskaņā ar pamatregulas 6. panta 6. punktu pieprasīja rīkot sanāksmi, kurā uzklausītu abas puses, piedaloties EIFI; šāda sanāksme notika 2021. gada 27. oktobrī.

(133)

EIFI apgalvoja, ka ražojuma tvērumu nevajadzētu definēt, pamatojoties uz atšķirīgiem ražošanas procesiem. Tas norādīja uz ES muitas nomenklatūru, saskaņā ar kuru ražojumus nošķir nevis uz atšķirīgu ražošanas procesu pamata, bet gan pēc atšķirīgām fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām. EIFI apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei ir ievērojama karstās kalšanas ražošanas jauda un ka savienotājelementi, kurus var ražot ar abām tehnoloģijām, izmēru ziņā būtiski pārklājas.

(134)

Komisija piekrita, ka fakts, ka ražojumu var ražot dažādos ražošanas procesos, pats par sevi nav būtisks, lai definētu izmeklējamā ražojuma tvērumu. Tādējādi šī izmeklēšana attiecas uz visiem ražojumu veidiem, kas atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai 102. apsvērumā, neatkarīgi no tā, vai tos ražo karstās kalšanas vai aukstās kalšanas procesā. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei bija ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai ražotu savienotājelementus karstās kalšanas procesā. Izmeklēšanā arī atklājās, ka abos procesos ražoto savienotājelementu lietojums pārklājās. Tāpēc pieprasījums izslēgt karsti kaltus savienotājelementus tika noraidīts.

(135)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs atkārtoti pieprasīja izslēgt karsti kaltos savienotājelementus no izmeklēšanas tvēruma. Jo īpaši tas apstrīdēja EIFI sniegto datu ticamību un apgalvoja, ka Komisija šos datus pieņēmusi, tos nepārbaudot un neatbildot uz ražotāju eksportētāju šajā sakarā iesniegtajiem juridiskajiem un faktiskajiem apgalvojumiem. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka nav juridiska pamata karsti kaltu savienotājelementu saglabāšanai ražojuma tvērumā.

(136)

Ražotāja eksportētāja argumenti šajā sakarā bija šādi: i) KN kodi ir tikai orientējoši, nosakot ražojuma tvērumu antidempinga izmeklēšanā, un tāpēc izmeklēšanā ir jānosaka, vai konkrētam ražojumam, kas atbilst tam pašam KN kodam, ir tādas pašas tehniskās īpašības un galalietojumi un vai tādējādi tas rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei; ii) karsti kaltu savienotājelementu imports nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, jo Savienībā karsti kalti savienotājelementi netiek ražoti vai tiek ražoti maz, un ražošanas apjoms arī nepalielinātos, jo pāreja uz karsti kaltu savienotājelementu ražošanu nav ekonomiski izdevīga; šajā sakarā nav būtiski arī tas, ka ražojumi, kas tiek ražoti karstās kalšanas procesā, no vienas puses, un aukstās kalšanas procesā, no otras puses, pārklājas; iii) ar KN kodu 7318 11 00 (“kokskrūves ar prizmatisku galvu”) un KN kodu 7318 15 20 (“citādas skrūves un bultskrūves ar saviem uzgriežņiem un paplākšņiem vai bez tiem”; “dzelzceļa sliežu ceļa konstrukcijas elementu nostiprināšanai”) ir atzīts, ka karsti kalti savienotājelementi atšķiras no auksti kaltiem savienotājelementiem, un tāpēc KN kodi faktiski ņem vērā atšķirīgos ražošanas procesus.

(137)

Lai pamatotu savus apgalvojumus, ražotājs eksportētājs identificēja vairākus ražojuma veidus, kurus tas eksportē un kurus var ražot tikai karstās kalšanas procesos, un tādējādi tie nepārklājas ar aukstās kalšanas procesiem. Tas atkārtoti norādīja, ka tiem ir citādi galalietojumi nekā savienotājelementiem, kas ražoti aukstās kalšanas procesā, un tos pārdod atšķirīgos izplatīšanas kanālos.

(138)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka izmeklēšanā jāpierāda, ka importētajiem ražojumiem ir līdzīgas fizikālās un tehniskās īpašības un galvenais galalietojums un ka tie ir radījuši kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, – runa ir par līdzīgā ražojuma, nevis attiecīgā ražojuma definīciju.

(139)

Attiecībā uz ražotāja eksportētāja sniegtajiem argumentiem, kas apkopoti 136. apsvērumā, Komisija atgādina, kā izklāstīts 134. apsvērumā, ka ražojumu var ražot dažādos ražošanas procesos, kas tādējādi nav noteicošais faktors, nosakot ražojuma tvērumu. Tas, ka kokskrūvēm ar prizmatisku galvu un citām kokskrūvēm ir atšķirīgi KN kodi, netika uzskatīts par pierādījumu tam, ka KN nomenklatūrā ir ņemtas vērā ražošanas procesu atšķirības; gluži pretēji, ražošanas process KN kodos nav skaidri minēts, savukārt KN koda 7318 11 skaidrojumos ir skaidri minētas tehnisko un fizikālo īpašību atšķirības.

(140)

Attiecībā uz 137. apsvērumā apkopoto argumentu jāatgādina, ka, kā izklāstīts 134. apsvērumā, Savienības ražošanas nozarei bija ievērojama ražošanas jauda un neizmantotā jauda, lai ražotu visu veidu savienotājelementus, tajā skaitā karsti kaltus savienotājelementus. Atšķirīgi izplatīšanas kanāli paši par sevi netika uzskatīti par būtiskiem, ja vien savienotājelements atbilst ražojuma aprakstam. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(141)

Tas pats ražotājs eksportētājs pieprasīja uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas, kas notika 2021. gada 17. novembrī, un tās laikā tas atkārtoja savu apgalvojumu, ka karsti kalti savienotājelementi būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, un pieprasīja paskaidrojumus par to, kāpēc kokskrūves ar prizmatisku galvu ir izslēgtas no ražošanas tvēruma. Ieinteresētā persona uzskatīja, ka būtu diskriminējoši, ja sūdzības iesniedzējam nebūtu jāsniedz paskaidrojumi šajā sakarā. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar PTO judikatūru izmeklēšanas iestādei ir rīcības brīvība definēt izmeklējamo ražojumu un ka sūdzības iesniedzēji var brīvi definēt ražojuma tvērumu bez īpaša pamatojuma. Tāpēc kokskrūves ar prizmatisku galvu, kas nekad nav bijušas iekļautas ražojuma tvērumā, netika arī “izslēgtas” no tā. Tomēr pēc izmeklēšanas sākšanas ieinteresētajām personām bija jāsniedz pamatojums, ja tās apgalvoja, ka konkrēti ražojuma veidi, uz kuriem attiecas izmeklēšana, būtu jāizslēdz (atbilstīgi izsakoties) no pasākumu uzlikšanas. Tā kā abas situācijas ir atšķirīgas, diskriminācijas nebija. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(142)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka metālizstrādājumu komplekti būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo tajos ietilpst gan attiecīgais ražojums, gan citi ražojumi, kas neietilpst izmeklēšanas tvērumā. Metālizstrādājumu komplekti tiek pārdoti citos iepakojumos nekā savienotājelementi (piemēram, mazās papīra kastēs, kastēs ar PVC logiem utt.). Šie iepakojumi kopā ar ražojumiem, kas nav iekļauti tvērumā, veido lielu daļu no to izmaksām un pārdošanas cenas, turklāt metālizstrādājumu komplektos iekļautā attiecīgā ražojuma izmaksas un cenas nav nošķiramas no pārējiem ražojumiem. Turklāt metālizstrādājumu komplekti ir paredzēti galvenokārt izmantošanai mājsaimniecībā, savukārt Savienības ražošanas nozares ražotie savienotājelementi ir paredzēti rūpnieciskai izmantošanai. Metālizstrādājumu komplekti tiek izplatīti pa dažādiem tirdzniecības kanāliem, proti, mazumtirgotājiem, savukārt rūpnieciskiem mērķiem paredzētos savienotājelementus pārdod ar izplatītāju starpniecību. Visbeidzot, šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Savienības ražotāji, kas iesniedza sūdzību, neražo un nepārdod metālizstrādājumu komplektus.

(143)

Komisija atzīmē, ka izmeklēšana un iespējamie antidempinga pasākumi attiecas uz jebkuru šādu komplektu importu, kas saskaņā ar tarifa klasifikācijas noteikumiem ir klasificēti atbilstoši 102. apsvērumā minētajai ražojuma definīcijai, ja tie saglabā šā ražojuma īpašības. Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod savienotājelementus “dari pats” (“DIY”) nozarei, galvenokārt pārdodot tos kā metālizstrādājumu komplektus. Vairākiem Savienības ražotājiem ir savas automātiskās iepakošanas līnijas, bet citi iepakošanu uztic nesaistītiem pakalpojumu sniedzējiem Savienībā. Tādēļ nav pamata izslēgt metālizstrādājumu komplektus.

(144)

ECAP apgalvoja, ka daži ražojumi nebūtu jāiekļauj izmeklēšanas tvērumā, jo tiem ir atšķirīgs galvenais galalietojums un tiem piemēro atšķirīgus CE marķēšanas procesus. Šie ražojumi ir dzelzs vai tērauda enkuri un savienojumi betona, mūra, koka un tērauda konstrukcijām un jo īpaši i) jumtu skrūves vai pašieurbes skrūves ar piederumiem, ii) koka konstrukciju savienojumi un iii) metāla enkuri, betona skrūvju enkuri un neilona enkuri vai aizbāžņi. ECAP atsaucās uz Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 602/2011 (15). Tas apgalvoja, ka saskaņā ar minēto regulu atsevišķi ražojumi, kas “sastāv no nerūsošā tērauda bultskrūves un paplāksnes, izplešama dībeļa un uzgriežņa”, jāklasificē ar KN kodu 7318 19 00. Pēc analoģijas arī dzelzs vai tērauda enkuri būtu jāklasificē ar to pašu KN kodu, jo Regulas (ES) Nr. 602/2011 loģika un princips būtu jāpiemēro visu materiālu un formu celtniecības enkuriem. Tāpēc ECAP apgalvoja, ka dzelzs un tērauda enkuri nebūtu jāiekļauj ražojuma tvērumā.

(145)

ECAP atsaucās uz vairākiem iepriekš minēto ražojumu Eiropas novērtējuma dokumentiem (“END”). END ir saskaņotas tehniskās specifikācijas būvizstrādājumiem, ko izstrādājusi Eiropas Tehniskā novērtējuma organizācija (EOTA) gadījumiem, kad uz izstrādājumu pilnībā neattiecas saskaņotie Eiropas standarti. ECAP nesniedza nekādas sīkākas ziņas, informāciju vai pierādījumus par to, cik lielā mērā šie dokumenti varētu liecināt, ka tajos aprakstītie ražojumi neatbilst pašreizējam ražojuma tvērumam. Tomēr tas, ka uz konkrētiem ražojumiem attiecas konkrēts END, nenozīmē, ka uz tiem neattiektos šīs izmeklēšanas ražojuma definīcija.

(146)

Īstenošanas regula (ES) Nr. 602/2011 attiecas uz nerūsējošā tērauda ražojumiem, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas. Jebkurā gadījumā minētajā regulā ir vienīgi precizēts, ka konkrētu ražojumu, kas sastāv no bultskrūves un paplāksnes, izplešama dībeļa un uzgriežņa, nevar uzskatīt par “saliktu preci” muitas vajadzībām, jo sastāvdaļas kopā veido vienu ražojumu, proti, distances bultskrūvi. Jebkurā gadījumā izmeklēšana un iespējamie antidempinga pasākumi attiecas uz jebkuru bultskrūvju importu, kas saskaņā ar tarifa klasifikācijas noteikumiem ir klasificētas atbilstoši 102. apsvērumā minētajai ražojuma definīcijai. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(147)

Komisija uzsver, ka saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 2. iedaļu izmeklēšana attiecas tikai uz dzelzs un tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) savienotājelementiem. Tādējādi ražojumi, kas izgatavoti no nerūsējošā tērauda, plastmasas vai neilona, neietilpst šīs izmeklēšanas ražojuma tvērumā.

(148)

Viens Savienības enkuru ražotājs un ar to saistītais ražotājs eksportētājs Ķīnā, līdzīgi kā ECAP, apgalvoja, ka no izmeklēšanas ražojuma tvēruma būtu jāizslēdz betona enkurskrūves. Minētās personas apgalvoja, ka betona enkurskrūves ir specifiski un ļoti specializēti ražojumi, kuru mērķis ir tāds pats kā metāla enkuriem, proti, konstrukcijas elementu nostiprināšana betonā būvniecības nozarē. Pamatojot šo argumentu, ieinteresētās personas uzsvēra, ka ražojums tika izstrādāts saskaņā ar EOTA Eiropas tehniskā apstiprinājuma pamatnostādnēm (“ETAP”) “Metāla enkuri lietošanai betonā” (ETAG001) ar mērķi (daļēji) aizstāt metāla enkurus. Šīs personas uzsvēra, ka sūdzībā enkuri nav īpaši minēti un ka sūdzības iesniedzējs EIFI nepārstāv enkuru ražotājus. Tāpat kā ECAP, tās uzsvēra, ka enkuri ir jāklasificē ar KN kodu 7318 19 00, uz ko neattiecas paziņojums par procedūras uzsākšanu.

(149)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas šis uzņēmums atkārtoti apgalvoja, ka betona enkurskrūves būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, tomēr nesniedza jaunus argumentus vai informāciju šajā sakarā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(150)

Minētās personas arī apgalvoja, ka betona enkurskrūves to specifikas dēļ nav savstarpēji aizvietojamas ar citiem savienotājelementiem, piemēram, skrūvēm, bultskrūvēm un paplākšņiem, lai gan tās konkurē un ir savstarpēji aizvietojamas ar ķīļenkuriem vai dībeļa enkuriem.

(151)

To pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 146. apsvērumā, apgalvojums par īpašiem sertifikātiem tika noraidīts. Attiecībā uz aizstājamību ar citiem ražojuma veidiem – Komisijai ir plaša rīcības brīvība noteikt ražojuma tvērumu izmeklēšanā (attiecīgo ražojumu). Pamatregula nesatur prasību, lai attiecīgais ražojums ietvertu tikai tos ražojuma veidus, kas ir savstarpēji aizstājami un konkurējoši. Šie elementi attiecas uz līdzīgā ražojuma definīciju.

(152)

Visbeidzot, 148. apsvērumā minētais Savienības enkuru ražotājs apgalvoja, ka tā saistītais ražotājs eksportētājs Ķīnā ir vienīgais, kam ir oficiāls ES sertifikāts (Eiropas tehniskais novērtējums jeb “ETN”), ko EOTA izsniegusi betona enkurskrūvēm, un tādējādi vienīgais, kas eksportē šo ražojumu uz Savienību. Tāpēc šā ražojuma izslēgšanas ietekme būtu ierobežota. Tas arī uzsvēra, ka jebkurā gadījumā IP laikā betona enkurskrūves netika eksportētas, tāpēc tas nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(153)

Tā kā šī persona nesniedza nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumus, Komisija nolēma noraidīt šo apgalvojumu, neanalizējot to pēc būtības.

(154)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas starptautiska grupa Simpson Strongtie, kas ražo betona skrūvju enkurus Ķīnā un ar saistītu uzņēmumu starpniecību tos izplata Savienībā, izteica piezīmi, ka betona skrūvju enkuri būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma. Tā savu novēloto iesaistīšanos procedūrā pamatoja tādējādi, ka bija uzskatījusi par pašsaprotamu, ka šis ražojuma veids jau ir izslēgts. Tā iesniedza Ķīnā ražoto betona skrūvju enkuru tehniskos parametrus un apgalvoja, ka tie nekonkurē ar otru attiecīgo ražojumu vai līdzīgo ražojumu.

(155)

Šā uzņēmuma novēloti sniegto informāciju nevarēja ņemt vērā. Paziņojumā par procedūras sākšanu tika definēts ražojuma tvērums un arī norādīti KN kodi, ar kuriem tiek importēti savienotājelementi. Komisija nenorādīja, ka betona enkurskrūves būtu izslēgtas no ražojuma tvēruma, tāpēc ieinteresētajām personām nebija iemesla uzskatīt, ka tās nav iekļautas tvērumā. Iepriekšējā apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ ieinteresēto personu prasības izslēgt betona enkurskrūves tika noraidītas.

(156)

Viens ražotājs eksportētājs pieprasīja konfirmātskrūvju (jeb pašiedziņas tapu) izslēgšanu no ražojuma tvēruma. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka, ņemot vērā to īpašos galalietojumus, proti, tās ir savienotājierīces rakstāmgaldu, skapju, galdu vai plauktu (apstrādātu koka materiālu) montāžai mēbeļu ražošanas nozarē, konfirmātskrūvju fizikālās un tehniskās īpašības ir unikālas un būtiski atšķiras no citu savienotājelementu fizikālajām un tehniskajām īpašībām. Šis ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija nolemtu no ražojuma tvēruma neizslēgt konfirmātskrūves, konstatējumi par kaitējumu un cēloņsakarību par šo veidu ražojumiem būtu jāizdara atsevišķi.

(157)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka konfirmātskrūvju fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi ir līdzīgi kā citiem savienotājelementu veidiem, kas iekļauti ražojuma tvērumā. Tāpēc nav iemesla izslēgt šo ražojuma veidu no izmeklēšanas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(158)

Uz apgalvojumu, ka kaitējums un cēloņsakarība attiecībā uz šo ražojuma veidu jānovērtē atsevišķi, ir atbildēts 398. apsvērumā.

(159)

Viens no polu skrūvju lietotājiem Savienībā apgalvoja, ka tās būtu jāizslēdz no ražojuma tvēruma, jo tām ir tikai viens konkrēts lietojums, proti, rūpniecisko akumulatoru starpelementu savienotājos, un tās neražo neviens no Savienības ražotājiem. Šis uzņēmums apgalvoja, ka polu skrūves ir īpašas skrūves un tajās ir ne tikai tērauda daļa, bet arī plastmasas galva un vītnes līme. Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka polu skrūvju fizikālās un tehniskās pamatīpašības un galalietojumi ir līdzīgi kā citiem savienotājelementu veidiem, kas iekļauti ražojuma tvērumā. Tāpēc nav iemesla izslēgt šo ražojuma veidu no izmeklēšanas, līdz ar to šis apgalvojums tika noraidīts.

(160)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas minētais lietotājs atkārtoja, ka polu skrūves izmanto tikai kā akumulatoru elementu elektriskos savienotājus un būtībā tās rūpnieciskajos akumulatoros kalpo izolēšanai un aizsardzībai pret skābēm un skābju tvaikiem. Tāpēc polu skrūves neesot savstarpēji aizvietojamas ar parastiem savienotājelementiem. Pamatojot savu argumentu, tas iesniedza Vācijas muitas dienestu 2016. gada 7. marta paziņojumu, ka uz polu skrūvēm neattiecas Regula (EK) Nr. 91/2009, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes dzelzs vai tērauda savienotājelementu importam, un Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 924/2012 (16). Tā kā pašreizējā izmeklēšana attiecas uz to pašu ražojuma tvērumu, uzņēmums apgalvoja, ka arī polu skrūves nebūtu jāuzskata par tādām, uz kurām attiecas pašreizējā izmeklēšana.

(161)

Attiecīgā lietotāja iesniegtajā paziņojumā nebija iekļauts argumentēts muitas dienestu lēmums un faktiskais un juridiskais pamatojums, kas pamato šādu lēmumu, un nebija norādīts, vai tā pamatā ir saistoša izziņa par tarifu. Komisija arī nevarēja pārbaudīt iesniegtā dokumenta autentiskumu. Turklāt tas bija arī senāks par pašreizējo izmeklēšanu, un tāpēc to nevarēja uzskatīt par tādu, kas ietekmē ražojuma tvērumu. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(162)

CCCME apgalvoja, ka nestandarta savienotājelementi, ko izmanto autobūves nozarē, būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma, un norādīja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji tos neeksportē vai eksportē tikai ļoti ierobežotā daudzumā. Alternatīvi kaitējuma un cēloņsakarības analīze būtu jāveic atsevišķi katram tirgus segmentam, proti, standarta un nestandarta savienotājelementiem.

(163)

Nestandarta savienotājelementi, ko izmanto autobūves nozarē, ietilpst 102. apsvērumā sniegtajā ražojuma definīcijā, un tāpēc uz tiem attiecas šī izmeklēšana. Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas eksports ietvēra autobūves nozarei paredzētu nestandarta savienotājelementu eksportu un ka Ķīnā bija vairāki autobūves savienotājelementu ražotāji. Tāpēc prasība izslēgt šos ražojuma veidus no izmeklēšanas tvēruma tika noraidīta.

(164)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME apgalvoja, ka Komisija nav veikusi nekādu īpašu autobūves savienotājelementu unikālo īpašību analīzi, kas pamatotu šo ražojumu izslēgšanu no izmeklēšanas tvēruma. Tā apgalvoja, ka autobūves savienotājelementi pilnīgi atšķiras no citiem savienotājelementiem nozares standartu un prasību ziņā.

(165)

Attiecībā uz apgalvojumu, kas pausts jau pirms galīgās informācijas izpaušanas, CCCME nesniedza sīkākus paskaidrojumus, kas attiektos uz tehniskajām un fizikālajām īpašībām, uz kurām tā atsaucas un kuras šos savienotājelementu veidus atšķirtu no citiem veidiem. Tikai apgalvojums, ka šie savienotājelementi nav savstarpēji aizstājami ar citu veidu savienotājelementiem, kas iekļauti ražojuma tvērumā, tika uzskatīts par nepietiekamu, lai pamatotu izslēgšanu. Jāatzīmē, ka autobūves nozarē tiek izmantoti vairāku veidu savienotājelementi, nevis tikai viens un tas pats veids. Jebkurā gadījumā, kā jau izklāstīts 151. apsvērumā, Komisijai ir plaša rīcības brīvība noteikt izmeklējamā ražojuma tvērumu, ņemot vērā aizstājamību ar citiem ražojuma veidiem. Pamatregula nesatur prasību, lai attiecīgais ražojums ietvertu tikai tos ražojuma veidus, kas ir savstarpēji aizstājami un konkurējoši. Tāpēc CCCME apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(166)

Uz apgalvojumu, ka kaitējuma un cēloņsakarības analīze būtu jāveic par atšķirīgiem tirgus segmentiem, ir atbildēts 394. un 398. apsvērumā.

(167)

Izmeklēšanas sākšanas laikā pieejamie pierādījumi liecināja par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Komisija uzskatīja par piemērotu sākt izmeklēšanu, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(168)

Lai savāktu nepieciešamos datus iespējamai pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanai, Komisija aicināja visus attiecīgās valsts ražotājus eksportētājus sniegt informāciju par izejresursiem, ko izmanto savienotājelementu ražošanā. Attiecīgo informāciju iesniedza 92 ražotāji eksportētāji.

(169)

Kā minēts iepriekš 87. apsvērumā, Komisija arī lūdza ĶV atbildēt uz anketas jautājumiem par varbūtējo kropļojumu pastāvēšanu ĶTR. Tomēr ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, kā to lūdza darīt.

(170)

Komisija arī aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no dienas, kad paziņojums par procedūras sākšanu publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(171)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija informēja ieinteresētās personas, ka, pamatojoties uz tajā posmā pieejamo informāciju, attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu varētu būt Brazīlija un Turcija, ja tiktu apstiprināti nosacījumi minētās normas piemērošanai. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā noteiktajiem kritērijiem.

(172)

Komisija 2021. gada 5. februārī publicēja pirmo paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“5. februāra paziņojums” jeb “pirmais paziņojums”), ar kuru tā informēja ieinteresētās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plānoja izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, kas tiek izmantoti savienotājelementu ražošanā. Turklāt Komisija noteica Brazīliju, Krieviju, Taizemi un Turciju kā iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis. Komisija deva iespēju visām ieinteresētajām personām izteikt piezīmes. Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja EIFI, diviem izlasē iekļautiem ražotājiem eksportētājiem, CCCME un EFDA.

(173)

Pēc visu saņemto piezīmju analīzes Komisija 2021. gada 4. maijā publicēja otro paziņojumu par normālās vērtības noteikšanas avotiem (“4. maija paziņojums” jeb “otrais paziņojums”). Minētajā paziņojumā Komisija noteica ražošanas faktoru provizorisku sarakstu un informēja ieinteresētās personas par savu nolūku izmantot Taizemi kā reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Tā arī informēja ieinteresētās personas, ka pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu noteiks, pamatojoties uz viegli pieejamiem finanšu datiem, kas iegūti no Dun & Bradstreet datubāzes (17) (“D&B”). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Piezīmes tika saņemtas no sūdzības iesniedzēja, viena izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja, CCCME un EFDA.

(174)

Pēc tam, kad tika pabeigta par otro paziņojumu saņemto piezīmju un informācijas analīze, Komisija secināja, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, kuru izmantot kā neizkropļotu cenu un izmaksu avotu normālās vērtības noteikšanai. Šo izvēli pamatojošie iemesli ir aprakstīti turpmāk 220. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos.

(175)

Kā jau minēts 87. un 169. apsvērumā, ĶV nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem par kropļojumu pastāvēšanu (18). Komisija ar 2021. gada 2. jūnija verbālnotu informēja ĶV, ka tāpēc tā plāno piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus un izmantot pieejamos faktus attiecībā uz anketā ietverto informāciju. Komisija aicināja ĶV sniegt piezīmes par pamatregulas 18. panta piemērošanu. Piezīmes netika saņemtas.

(176)

Kā minēts 61. apsvērumā, pēc procedūras sākšanas, lai izlemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, Komisija aicināja visus zināmos Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā apzināt citus tādus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas vēlētos piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties. Pieteicās 92 ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas pārstāv 51 % no kopējā savienotājelementu eksporta apjoma no ĶTR uz Savienību IP laikā, kā aprēķinājis sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Eurostat statistiku. Komisija uzskatīja, ka šis sadarbības līmenis ir zems.

(177)

Komisija ar verbālnotu par to informēja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā, uzsverot, ka šā zemā sadarbības līmeņa dēļ tā plāno piemērot pamatregulas 18. panta noteikumus attiecībā uz valsts mēroga starpību (proti, atlikušo maksājumu). Komisija aicināja Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību Eiropas Savienībā iesniegt piezīmes par pamatregulas 18. panta piemērošanu.

(178)

EFDA apgalvoja, ka sadarbības līmenis nav jāuzskata par zemu, jo:

(179)

Komisija atzīmēja, ka izmeklēšanas sākumā (stāvokļa noteikšanā un/vai izlases veidošanā) no Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem tiek pieprasīts vienāds informācijas apjoms. Šī informācija galvenokārt aprobežojas ar uzņēmuma kontaktinformāciju, pārdošanas un ražošanas daudzumiem un saistītajiem uzņēmumiem. Sadarbošanās tiek konstatēta, pamatojoties uz šo sākotnējo atbildi. Tāpēc attieksme pret visiem uzņēmumiem (ieskaitot MVU) Savienībā un eksportētājvalstī ir vienāda. Līdz ar to minētās personas apgalvojumi tika noraidīti.

(180)

AKP laikā Komisija nevienam no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nevarēja pārbaudīt faktisko darbaspēka patēriņu. Komisija 2021. gada 3. jūnija vēstulē informēja katru no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ka tā plāno izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem attiecībā uz darbaspēka patēriņu.

(181)

Ningbo Jinding uzskatīja, ka informācija par faktisko darba laiku nav nepieciešama un ka Komisijai būtu jābalstās uz standarta darba laiku. Uzņēmums apgalvoja, ka standarta darba laiku var izmantot, lai novērtētu darbaspēka izmaksas, jo īpaši, ja nav juridiska pienākuma reģistrēt faktisko darba laiku. Šis ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ir rīkojies, cik vien labi iespējams, tāpēc Komisija nevarēja neņemt vērā sniegtos datus par darbaspēku, jo tie joprojām ļautu izdarīt “precīzu un pieņemamu konstatējumu”. Tas piebilda, ka standarta darba laiks ir vispiemērotākie pieejamie fakti, jo neviens cits avots nevarētu būt piemērotāks attiecīgā ražojuma ražošanas konkrētajiem apstākļiem uzņēmumā Ningbo Jinding.

(182)

Wenzhou apgalvoja, ka faktiskās darba dienas (vēlāk pārrēķinātas darba stundās pēc standarta darba stundu skaita dienā) bija norādītas ikmēneša algas lapās un ka normālās darba stundas dienā, ko ierobežo Ķīnas darba tiesību akti, jāuzskata par ticamiem datiem, kas izmantojami, pārrēķinot faktiskās darba dienas darba stundās. Turklāt to, ka uzņēmums nereģistrēja faktiskās darba stundas attiecīgā ražojuma ražošanai, nevar uzskatīt par nesadarbošanos, un tāpēc nav pamatoti piemērot pamatregulas 18. pantu Wenzhou darbaspēka izmaksām.

(183)

Komisija tam nepiekrita. Tas vien, ka pastāv likums, kurā ir noteikts standarta stundu skaits, ko darba ņēmējs var strādāt, nav pietiekams pierādījums, lai pierādītu faktiski nostrādātās stundas. Izmeklēšanas laikā Komisija neatrada pierādījumus tam, ka būtu ievēroti vai piemēroti Ķīnas darba tiesību akti un ka faktiskās darba dienas, par kurām ziņoja ražotāji eksportētāji, būtu atspoguļotas faktiski izmaksātajā atalgojumā personālam.

(184)

Turklāt netika atrasti pierādījumi, ka faktiskās darba dienas, kas pārrēķinātas darba stundās atbilstoši standarta darba stundu skaitam, būtu saistībā ar attiecīgā ražojuma ražošanas procesu nostrādātas stundas, jo netika sniegti pierādījumi, uz kuru pamata tika noteiktas savienotājelementu ražošanas standarta stundas.

(185)

Turklāt abiem ražotājiem eksportētājiem, kas pārrēķināja savas darba dienas pēc standarta darba stundu skaita dienā, bija gandrīz divreiz augstāks darba ražīguma līmenis (19) salīdzinājumā ar ražotāju eksportētāju, kas reģistrēja faktiskās darba stundas. Augstais darba ražīgums parasti norāda uz lielāku un efektīvāku darbaspēka izmantošanu, par ko liecina lielāks faktisko darba stundu skaits. Tāpēc šajā gadījumā standarta darba stundas nevarēja izmantot, lai novērtētu attiecīgā ražojuma darbaspēka izmaksas.

(186)

Pamatojoties uz to, ražotāju eksportētāju apgalvojumi tika noraidīti un Komisija saskaņā ar pamatregulas 18. pantu izmantoja labākos pieejamos faktus par darbaspēka patēriņu.

(187)

Nesenās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari ĶTR (20) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Tērauds ir galvenā izejviela, ko izmanto savienotājelementu ražošanā, tāpēc savienotājelementu nozare ir ļoti tuva tērauda nozarei. Arī šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(188)

Minētajās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek būtiska valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale atbilstoši tirgus principiem (21). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama attiecīgā ražojuma ražošanai, ĶV ne tikai saglabā īpašumtiesību būtisku līmeni pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma nozīmē (22), bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē (23). Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām, kopumā plānošanas sistēma Ķīnas Tautas Republikā nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (24). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības Ķīnas Tautas Republikā, rodas kropļojumi (25). Līdzīgā kārtā Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē (26), kā arī kropļojumus finanšu tirgos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, jo īpaši saistībā ar kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (27).

(189)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari Ķīnas Tautas Republikā arī šajā izmeklēšanā Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietā pieejamajiem pierādījumiem, ieskaitot sūdzībā ietvertos pierādījumus, kā arī pierādījumus ziņojumā par valsti, kurš attriecas uz ĶTR (turpmāk “ziņojums”) (28) un ir balstīts uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver attiecīgo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(190)

Papildus ziņojumam sūdzībā bija minēti daži citi faktori, kas norāda uz kropļojumiem savienotājelementu nozarē. Pirmkārt, tajā bija norādīta jaudas pārpalikuma problēma stiepļu stienīšu tirgū. Otrkārt, sūdzībā bija norādīts uz valsts iejaukšanos enerģētikas un elektroenerģijas jomā. Turklāt sūdzībā bija minēti kropļojumi autobūves un būvniecības nozarē Ķīnā (divi svarīgi savienotājelementu lietotāji), par ko liecina divas Eiropas Savienības Tirdzniecības palātas Ķīnā publikācijas: nostājas dokumenti par darījumdarbību Ķīnā 2018./2019. un 2019./2020. gadā. Sūdzībā ir minēti arī divi Think!Desk China Research & Consulting izstrādāti ziņojumi: nobeiguma ziņojums “Ķīnas ekonomiku reglamentējošo normatīvo un politikas noteikumu, kā arī to ietekmes uz starptautisko konkurenci novērtējums” (“Assessment of the normative and policy framework governing the Chinese economy and its impact on international competition”) un nobeiguma ziņojuma projekts “Ķīnas Dzelzs un tērauda asociācija – valdības partneris un informācijas mezgls” (“The China Iron and Steel Association – Government Partner and Information Hub”), kuros ir parādīti kropļojumi, ko rada valdības kontrole pār dzelzs un tērauda nozari, tajā skaitā savienotājelementiem. Visbeidzot, sūdzībā bija norādīts, ka iepriekšējā izmeklēšanā Komisija jau ir konstatējusi kropļojumus Ķīnas tērauda tirgū.

(191)

Kā norādīts 169. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(192)

Konkrēti tērauda nozarē ievērojama daļa īpašumu joprojām pieder ĶV, un tērauds ir savienotājelementu galvenā izejviela. Daudzi lielākie tērauda ražotāji ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam. Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. (“Tisco”) savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda nozares milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurā ir integrēta dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbība” (29). Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda ražošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (30) .. Lai gan tiek lēsts, ka nomināli valsts un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir aptuveni vienāds, tomēr no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir valsts īpašumā (31). Tajā pašā laikā, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas izlaides, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi par mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas apjoma aptuveni desmit lielos uzņēmumos (32). ĶV 2019. gada aprīlī šo nodomu pauda atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (33). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanu ar neefektīviem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem (34). Tā kā savienotājelementu nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākā daļa ražotāju ir valsts īpašumā esoši uzņēmumi, nav iespējams noteikt precīzu attiecību starp valsts īpašumā esošiem savienotājelementu ražotājiem un privātiem savienotājelementu ražotājiem, tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, ka daži savienotājelementu ražotāji, piemēram, Zhoushan 7412 Factory, ir valsts īpašumā.

(193)

Runājot par ĶV iespēju iejaukties cenās un izmaksās, pateicoties valsts klātbūtnei uzņēmumos pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, izmeklēšanas laikā netika pārbaudīti atsevišķi uzņēmumi, jo savienotājelementu nozare ir ļoti sadrumstalota un lielākoties sastāv no MVU, kas ir valsts īpašumā. Tomēr nozares asociāciju līmenī tika konstatēts, ka pastāv personīgi sakari starp attiecīgā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Savienotājelementu ražošanas nozares apvienības uzsver savu personisko saikni ar ĶKP, piemēram, Ninbo Savienotājelementu ražošanas nozares asociācijas statūtos noteikts, ka “šīs asociācijas prezidentam, viceprezidentam un ģenerālsekretāram jāatbilst šādiem nosacījumiem: 1) ievērot partijas līniju, principus, politiku un būt ar labu politisko kvalitāti” (35).

(194)

Gan uz valsts, gan privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem savienotājelementu nozarē attiecas politiskā uzraudzība un norādes. Turpmāk sniegtie piemēri labi ilustrē minēto tendenci, ka savienotājelementu un tērauda nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis. Lai gan savienotājelementu ražošanas nozare ir ļoti sadrumstalota un sastāv galvenokārt no MVU, izmeklēšana atklāja saikni starp partiju un savienotājelementu nozares asociācijām, kas apvieno un pārstāv savienotājelementu ražotājus. Piemēram, Ninbo Savienotājelementu ražošanas nozares asociācija savā tīmekļa vietnē skaidri norāda: “Pēdējo gadu laikā asociācija ir sekmējusi un īstenojusi partijas un valsts pamatnostādnes un politiku.” Ciešā saikne ar valdību ir uzsvērta arī šīs organizācijas statūtos, piemēram, 3. pantā: “Šīs asociācijas mērķis: ievērot valsts konstitūciju, likumus, noteikumus un valsts politiku (..), kalpot par tiltu un saikni starp valdību un biedriem, lai paātrinātu savienotājelementu ražošanas nozares tehnoloģisko progresu un veicinātu savienotājelementu ražošanas nozares attīstību. Saskaņā ar Ķīnas Komunistiskās partijas konstitūciju šī asociācija izveido partijas organizāciju un uzņemas atbildību par politiskās vadības nodrošināšanu, masu apvienošanu, attīstības veicināšanu, progresīvas kultūras veidošanu, kalpo talantu attīstībai un stiprina pašveidošanu.” Tālāk 6.xviii. pantā noteikts mērķis “uzņemties veikt citus valdības uzticētos uzdevumus” (36). Ķīnas Mašīnbūves vispārējo detaļu ražošanas nozares asociācijas Savienotājelementu nodaļas tīmekļa vietnē norādīts, ka savienotājelementu nozare Ninbo gūst labumu no dažādām atbalsta rīcībpolitikām un atbalsta pasākumiem, ko veic Ninbo pašvaldība (arī Džedzjanas provincē) un visu līmeņu funkcionālie departamenti (37). Saikne starp savienotājelementu ražošanas nozari un ĶKP ir acīmredzama arī Haijaņas apgabalā (Džedzjanas provincē): “Haijaņa ir viena no trim lielākajām savienotājelementu ražošanas bāzēm valstī. Lai nodrošinātu stabilu un sakārtotu savienotājelementu ražošanas nozares attīstību, Haijaņas apgabals ievēro partijas veidošanas vadošo lomu, (..), padziļina “rūpniecības ķēdi + partijas veidošanu”, izprot “sarkano mijiedarbību” un visaptveroši veicina savienotājelementu ražošanas uzņēmumu darbu un ražošanu. (..) Haijaņas apgabals pilnībā ievēro apgabala partijas komitejas lomu (..). (..) Tādējādi Haijaņa ir iekļāvusi 15 dažāda lieluma uzņēmumus (..) kā izmēģinājuma demonstrācijas uzņēmumus un piešķir finansiālu garantiju līdz pat 50 % apjomā no renovācijas izmaksām.” Papildus tiek norādīts: “Haijaņa pilnībā īsteno provinces (apgabala) savienotājelementu ražošanas nozares asociācijas partijas organizācijas lomu, koordinējot visas iesaistītās puses, uzņemoties vadošo lomu pieprasījuma apmierināšanā un informācijas barjeru pārvarēšanā. (..) Epidēmijas ietekmē tika pārtraukta sākotnējā tērauda izejvielu piegāde uzņēmumiem, kas atrodas divu Qinshan Street inovāciju centru savienotājelementu parkā. Pēc tam, kad par situāciju tika informēta apgabala savienotājelementu ražošanas nozares asociācijas partijas organizācija, tā nekavējoties koordinēja apgabala augstas klases tērauda izejvielu ražošanas uzņēmumus, lai apgādātu savienotājelementu ražošanas uzņēmumus ar zema standarta izejvielām un nodrošinātu papildināmību. Tikai viena mēneša laikā šie uzņēmumi bija sasnieguši aptuveni 100 miljonus RMB (38).”

(195)

Turklāt savienotājelementu nozarē darbojas politika, ka priekšroka tiek dota iekšzemes piegādātājiem vai tirgus tiek ietekmēts kā citādi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(196)

Izmeklēšanas laikā varēja identificēt vairākus politikas dokumentus, kas īpaši nosaka savienotājelementu ražošanas nozares attīstību. Savienotājelementu nozare ir minēta Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrijas paziņojumā par pirmā (kompleksā) tehniskā aprīkojuma veicināšanas un piemērošanas ievirzes kataloga izdošanu (2019. gada izdevums) (39), kā arī Rūpniecības struktūras pielāgošanas ievirzes katalogā (Valsts attīstības un reformu komisija, 2019) (40) kā veicināma nozare.

(197)

Papildus iepriekš minētajiem dokumentiem centrālajā līmenī ir vairāki vietējā, provinces vai pašvaldības līmeņa vadlīniju dokumenti, kas vada un atbalsta savienotājelementu nozares attīstību. Piemēram, 2019. gada savienotājelementu ražošanas nozares veicināšanas politika Haijaņas rajonā paredz: “Haijaņa ir “savienotājelementu mājvieta”, un savienotājelementu rūpniecība ir arī viena no svarīgākajām tradicionālajām nozarēm Haijaņā. (..) Lai (..) veicinātu inovāciju un savienotājelementu rūpniecības attīstību mūsu apgabalā, mūsu apgabals nesen izdeva “Trīs gadu īpašās rīcības politiku savienotājelementu ražošanas digitalizācijai un viedai transformācijai Haijaņas apgabalā”. Ar to saistīto īpašo fondu darbības joma aptver uzņēmumus, kas īsteno digitālo un viedo pārkārtošanos savienotājelementu ražošanas nozarē.” (41) Subsīdiju fonds savienotājelementu nozarei Haijaņā tika vēl vairāk palielināts 2020. gadā (42).

(198)

Tādējādi savienotājelementu nozare gūst labumu arī no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz savienotājelementu ražošanas galveno izejvielu, proti, tēraudu. ĶV atzīst tērauda ražošanas nozari par nozīmīgu nozari (43). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam (spēkā izmeklēšanas periodā). Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtiska Ķīnas ekonomikas pamatnozare un valsts stūrakmens” (44). Tajā izvirzītie galvenie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (45). Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (46), kurš bija piemērojams IP laikā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kas ražo augstas kvalitātes tērauda izstrādājumu veidus (47). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu izstrādājumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (48). Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (49) (“katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(199)

Kā liecina iepriekš aprakstītie piemēri, kuri saistīti ar tēraudu, kas ir būtiska izejviela savienotājelementu ražošanā, ĶV sniedz papildu norādījumus par savienotājelementu nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē praktiski visus nozares attīstības un darbības aspektus. Tādējādi savienotājelementu nozari skar valdības norādes un iejaukšanās attiecībā uz savienotājelementu ražošanas galveno izejvielu, proti, tēraudu.

(200)

Papildus iepriekš minētajam tiek norādīts, ka savienotājelementu ražotāji arī saņem valsts subsīdijas un tas nepārprotami liecina par valsts ieinteresētību šajā nozarē. Izmeklēšanas laikā Komisija konstatēja, ka savienotājelementu ražotājiem tika darītas pieejamas vairākas finansiālo stimulu programmas, to skaitā 2019. gada stimulu politika savienotājelementu ražošanas nozarei Haijaņas apgabalā 2019. gadā: “Aktīvi veicināt savienotājelementu ražošanas uzņēmumu digitālo un viedo pārkārtošanos: attiecībā uz digitālo pārvaldības sistēmu un integrēto vadības ierīču programmatūras izmantošanu tiks piešķirti īpaši finanšu stimuli atkarībā no īstenošanas gada (..). Uzņēmumiem, kas 2019. gadā īstenos digitālo un viedo pārkārtošanos (vai jaunus iepirkumus) un modernizēs iekārtas, tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 20 % apmērā no faktiskās ieguldījuma summas pamatiekārtās, bet ne vairāk kā 2 miljoni RMB; attiecībā uz īstenošanu 2020. gadā tiem tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 15 % apmērā no faktiskās ieguldījuma summas pamatiekārtās, bet ne vairāk kā 1,5 miljoni RMB; 2021. gadā tiem tiks piešķirta vienreizēja subsīdija līdz 12 % apmērā no faktiskās ieguldījuma summas pamatiekārtās, bet ne vairāk kā 1 miljons RMB.” (50) Subsīdijas bija pieejamas arī 2020. gadā: “Pamatojoties uz provinces izmēģinājuma īpašo fondu 20 miljonu apmērā, attiecīgie līdzekļi 1:1 apgabala līmenī tiek izmantoti savienotājelementu rūpniecības pārveidošanai un modernizācijai. Kopā ar “Trīs gadu īpašās rīcības politiku savienotājelementu nozarē” sākotnējā pamatdotācijas summa 3 % vai 6 % apmērā no nozares programmatūras pārveides projektu ieguldījumiem tika palielināta līdz vairāk nekā 12 %, maksimāli līdz 20 %, (..), ieguldījumu subsīdiju īpatsvars tīras programmatūras projektiem savienotājelementu nozarē ir sasniedzis vairāk nekā 30 %, maksimāli 50 %. Līdz šim no īpašajiem fondiem, kas paredzēti savienotājelementiem, ir izmaksāti vairāk nekā 12 miljoni RMB, no kuriem labumu guvuši vairāk nekā 30 uzņēmumi. (..) Kas attiecas uz tehnoloģiskās pārveides (ieguldījumu) projektiem – ieguldījumiem ražošanas iekārtās jābūt lielākiem par 3 miljoniem RMB.” (51)

(201)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda – savienotājelementu ražošanas galvenās izejvielas – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(202)

Pašreizējā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka savienotājelementu nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 188. apsvērumā, neietekmētu attiecīgā ražojuma ražotājus.

(203)

Savienotājelementu nozari ietekmē arī tie algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kuri arī minēti iepriekš 188. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (attiecīgā ražojuma ražošanā vai galveno izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (52).

(204)

Šajā izmeklēšanā arī netika iesniegti nekādi pierādījumi, kas apliecinātu, ka savienotājelementu nozari neietekmē tā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kura arī minēta iepriekš 188. apsvērumā. Tāpēc vispārējā būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(205)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka savienotājelementu ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad savienotājelementu ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas kā to izmaksas), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kura tiek piemērota visos valdības līmeņos un visās nozarēs.

(206)

Attiecīgi ne vien nav pareizi izmantot savienotājelementu iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet ir skartas arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.), jo to cenu veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā aprakstīts ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem un tā tālāk.

(207)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(208)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka attiecīgā ražojuma cenas vai izmaksas, ieskaitot izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, aprēķināja normālo vērtību, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(209)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV un CCCME iesniedza piezīmes, kurās tās cita starpā apstrīdēja pamatregulas 2. panta 6.a punkta likumību, kā arī Komisijas aprakstīto nozīmīgo kropļojumu pastāvēšanu. Piezīmes ir sīkāk aplūkotas turpmāk tekstā.

(210)

ĶV, pirmkārt, attiecībā uz ziņojumu norādīja, ka nav pierādījumu tam, ka Komisija būtu apstiprinājusi vai akceptējusi ziņojumu, tāpēc ir šaubas, vai ziņojums var atspoguļot Komisijas oficiālo nostāju. Runājot par faktiem, ĶV uzskata, ka ziņojums ir sagrozīts, vienpusīgs un neatbilst realitātei. Turklāt, kā norāda ĶV, tas, ka Komisija ir izdevusi ziņojumus tikai par dažām atsevišķām valstīm, rada bažas par lielākās labvēlības režīmu. ĶV arī uzskata, ka Komisijai nevajadzētu paļauties uz ziņojumā sniegtajiem pierādījumiem, jo tas neatbilstu godīgu un taisnīgu tiesību garam un faktiski nozīmētu lietas izlemšanu pirms tiesas.

(211)

CCCME līdzīgi apgalvoja, ka 2. panta 6.a punkts tiek diskriminējoši piemērots attiecībā uz Ķīnu, tādējādi pārkāpjot lielākās labvēlības principu, jo Komisija ir izdevusi ziņojumus par konkrētām valstīm tikai attiecībā uz Ķīnu un Krieviju. CCCME apstrīdēja arī ziņojuma pierādījuma spēku.

(212)

Otrkārt, ĶV un CCCME apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar ADA, jo īpaši ar ADA 2.2. pantu, kurā ir sniegts izsmeļošs to situāciju saraksts, kurās var aprēķināt normālo vērtību, bet “nozīmīgi kropļojumi” nav minēti starp šādām situācijām. Turklāt ĶV uzskata, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts datu izmantošana neatbilst Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) VI panta 1. punkta b) apakšpunktam un ADA 2.2.1.1. pantam, kuros noteikts, ka, aprēķinot normālo vērtību, jāizmanto ražošanas izmaksas izcelsmes valstī.

(213)

Turklāt CCCME atgādināja, ka Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļā ir atļautas atkāpes no standarta metodikas normālās vērtības noteikšanai un cenu salīdzināšanai saskaņā ar 1994. gada GATT un ADA, bet uz šīm atkāpēm attiecās laika ierobežojums un to termiņš beidzās 2016. gada 11. decembrī. Pēc CCCME domām, Savienībai pēc minētā termiņa beigām nevajadzētu atkāpties no standarta metodikas normālās vērtības noteikšanai eksportētājvalsts ražotājiem un no tikai eksportētājvalsts iekšzemes cenu un izmaksu izmantošanas, ja vien citos PTO nolīgumu noteikumos, ieskaitot ADA, nav ļauts rīkoties citādi. CCCME apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts, ciktāl tas atļauj Savienībai izmantot attiecīgas reprezentatīvas valsts datus, ir pretrunā Savienības saistībām PTO nolīgumos, it sevišķi tās saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļu.

(214)

Treškārt, ĶV apgalvoja, ka Komisijas izmeklēšanas prakse saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu nav saderīga ar PTO noteikumiem, jo Komisija, pārkāpjot ADA 2.2.1.1. pantu, ir noraidījusi Ķīnas ražotāja veikto uzskaiti, nenosakot, vai šī uzskaite atbilst Ķīnā vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem. Šajā sakarā ĶV atgādināja, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 un ekspertu grupa lietā DS494 apgalvoja, ka saskaņā ar ADA 2.2.1.1. pantu, ja vien izmeklēšanā iesaistītā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar attiecīgo ražojumu, var uzskatīt, ka tā “pamatoti atspoguļo ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistītās izmaksas”, un izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šāda uzskaite, lai noteiktu to ražotāju ražošanas izmaksas, uz kuriem attiecas izmeklēšana.

(215)

CCCME līdzīgi apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO noteikumiem, jo tas paredz, ka ražotāja eksportētāja un eksportētājvalsts izmaksas un cenas nav jāņem vērā nozīmīgu kropļojumu dēļ. CCCME arī atgādināja, ka PTO Apelācijas institūcija lietā European Union – Anti-dumping measures on biodiesel from Argentina konstatēja, ka Savienība, neizmantojot izmeklēšanai pakļauto ražotāju uzskaites dokumentāciju izmeklējamā ražojuma ražošanas izmaksu aprēķināšanā, ir rīkojusies neatbilstīgi ADA 2.2.1.1. pantam. CCCME it sevišķi norādīja, ka, ņemot vērā minēto spriedumu, kropļojumi Argentīnā, kuri izraisīja atšķirību starp attiecīgā ražojuma galveno izejvielu iekšzemes cenām un starptautiskajām cenām, saskaņā ar 2.2.1.1. pantu paši par sevi nebija pietiekams pamats secinājumam, ka ražotāja uzskaites dokumentācija samērīgi neatspoguļoja ar attiecīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu saistīto izejvielu izmaksas, vai šo izmaksu neņemšanai vērā, aprēķinot attiecīgā ražojuma normālo vērtību.

(216)

Attiecībā uz argumentu par ziņojuma statusu ES tiesību aktos Komisija atgādināja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā nav noteikts ne īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, ne publicēšanas kanāls. Ziņojums ir tehnisks dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz faktiem, un ko izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc ziņojums ir attiecīgi izdots kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, vēlmes vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, objektīvos informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai. Atbildot uz apgalvojumu par ziņojuma vienpusīgumu un maldinošu informāciju tajā, Komisija norādīja, ka ziņojums ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tajā skaitā tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums ir publiski pieejams kopš 2017. gada decembra, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus, vai izteikt piezīmes par tiem. Komisija šajā sakarā arī norādīja, ka vienīgi vispārīgi un abstrakti norādot uz ziņojuma nepilnībām, ĶV nekad nav izmantojusi iespēju atspēkot ziņojuma saturu un tajā ietvertos pierādījumus. Atbildot uz apgalvojumiem par lielākās labvēlības režīma pārkāpumiem, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu ziņojumu par valsti sagatavo tikai tad, ja Komisijai ir pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu noteiktā valstī vai tās nozarē. Jaunajiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem stājoties spēkā 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. 2020. gada oktobrī Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā (53), un attiecīgos gadījumos tiks sagatavoti arī citi ziņojumi. Turklāt Komisija atgādina, ka ziņojumi nav obligāti 2. panta 6.a punkta piemērošanai. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, uz kuru pamata Komisija izdod ziņojumus par valstīm, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ziņojuma par valsti esība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar minētās regulas 2. panta 6.a punktu. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem, kas raksturīgi konkrētai valstij, attiecas uz visām valstīm bez jebkādas atšķirības un neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par valsti. Tādējādi noteikumi par kropļojumiem valstī pēc definīcijas nepārkāpj lielākās labvēlības principu.

(217)

Attiecībā uz ĶV un CCCME otro un trešo argumentu par pamatregulas 2. panta 6.a punkta iespējamo neatbilstību PTO tiesību aktiem, jo īpaši ADA 2.2. panta un 2.2.1.1. panta noteikumiem, kā arī konstatējumiem lietās DS473 un DS494, Komisija atkārtoja savu pagaidu regulas 72. un 73. apsvērumā pausto viedokli, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts pilnībā atbilst ES saistībām saskaņā ar PTO tiesību aktiem. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā iekļautais nozīmīgu kropļojumu jēdziens nav viena no situācijām, kurās ir pieļaujama normālās vērtības aprēķināšana saskaņā ar ADA 2.2. pantu, Komisija atgādināja, ka iekšējos tiesību aktos nav jāizmanto tieši tādi paši termini kā attiecīgajos nolīgumos, lai tie atbilstu šiem nolīgumiem, un ka tā uzskata 2. panta 6.a punktu par pilnībā atbilstošu attiecīgajiem ADA noteikumiem (un jo īpaši ADA 2.2. pantā paredzētajām normālās vērtības aprēķināšanas iespējām). Turklāt attiecībā uz lietu DS494 Komisija atgādināja, ka gan ES, gan Krievijas Federācija ir pārsūdzējušas ekspertu grupas konstatējumus, kas nav galīgi, un tādējādi saskaņā ar iedibināto PTO judikatūru tiem nav juridiska statusa PTO sistēmā, jo tos nav apstiprinājusi Strīdu izšķiršanas padome. Jebkurā gadījumā ekspertu grupas ziņojumā par konkrēto strīdu tika īpaši atzīts, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neietilpst strīda tvērumā. Runājot par lietu DS473, attiecīgais spriedums neattiecās uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, bet gan uz konkrēta pamatregulas 2. panta 5. punkta noteikuma piemērošanu. Komisija uzskata, ka PTO tiesību akti (kā tos PTO ekspertu grupa un Apelācijas institūcija ir interpretējušas lietā DS473) atļauj izmantot trešās valsts datus, ja tie ir pienācīgi koriģēti gadījumos, kad šādas korekcijas ir vajadzīgas un pamatotas. Nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanas dēļ izmaksas un cenas eksportētājvalstī nav derīgas normālās vērtības aprēķināšanai. Šādos apstākļos pamatregulas 2. panta 6.a punkts paredz ražošanas un pārdošanas izmaksu aprēķināšanu, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, arī attiecīgā reprezentatīvā valstī ar līdzīgu attīstības līmeni, kāds ir eksportētājvalstī. Šajā ziņā situācija, kas pastāv attiecībā uz līdzīgā ražojuma vai tā izejresursu tirgu (piemēram, Ķīnā), var būt situācija, kad eksportētāja līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms vietējā tirgū neļauj veikt pienācīgu salīdzinājumu ar eksportētāja attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjomu.

(218)

Attiecībā uz saistībām saskaņā ar Protokola par Ķīnas pievienošanos PTO 15. iedaļu Komisija atgādina, ka antidempinga procedūrās saistībā ar Ķīnas izcelsmes ražojumiem tie protokola 15. daļas noteikumi, kuri nav zaudējuši spēku, joprojām ir piemērojami normālās vērtības aprēķināšanā gan attiecībā uz tirgus ekonomikas standartu, gan tādas metodikas izmantošanu, kas nav balstīta uz tiešu salīdzinājumu ar Ķīnas cenām vai izmaksām.

(219)

Tādējādi Komisija noraidīja ĶV un CCCME argumentus.

(220)

Reprezentatīvās valsts izvēle saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu tika balstīta šādos kritērijos:

(221)

Kā minēts 172. un 173. apsvērumā, Komisija darīja lietā pieejamus divus paziņojumus par lietas materiāliem attiecībā uz avotiem, ko izmanto normālās vērtības noteikšanai, proti, 5. februāra paziņojumu (“pirmais paziņojums”) un 4. maija paziņojumu (“otrais paziņojums”), un aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par tiem. Šajos paziņojumos aprakstīti fakti un pierādījumi, uz ko balstīti attiecīgie kritēriji, un atbildēts uz personu paustajām piezīmēm par šiem elementiem un attiecīgajiem avotiem. Komisijas veikto faktu, pierādījumu un secinājumu novērtējumu var apkopot šādi.

(222)

Pirmajā paziņojumā Komisija identificēja 55 valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā Ķīnā. Izmeklēšanas periodā Pasaules Banka klasificēja šīs valstis kā valstis ar vidēji augstiem ienākumiem, balstoties uz nacionālo kopienākumu. Tomēr, kā norādīts sūdzībā, bija zināms, ka izmeklējamais ražojums tiek ievērojamā apmērā ražots tikai astoņās no šīm valstīm, proti, Brazīlijā, Kolumbijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Krievijā, Turcijā un Taizemē.

(223)

Pirmajā paziņojumā Komisija sniedza informāciju par attiecīgajiem viegli pieejamajiem datiem, jo īpaši par to uzņēmumu finanšu informācijas pieejamību, kuri ražo izmeklējamo ražojumu Brazīlijā, Krievijā, Turcijā un Taizemē, kā arī par izejvielu importu šajās valstīs ražojuma ražošanai. Otrajā paziņojumā Komisija apstiprināja, ka ir pieejama finanšu informācija par vienu ieinteresēto personu identificēto uzņēmumu, kas Malaizijā ražo izmeklējamo ražojumu. Kolumbijā, Indonēzijā un Meksikā netika konstatēti uzņēmumi, kas ražotu izmeklējamo ražojumu un par ko būtu viegli pieejama finanšu informācija.

(224)

Otrajā paziņojumā Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar Global Trade Atlas (“GTA”) datubāzi vairāk nekā 75 % no leģētā tērauda stiepļu (HS 722790) importa apjoma Brazīlijā un Malaizijā veido ĶTR un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (55) I pielikumā uzskaitītās valstis, kas nav PTO dalībvalstis. Leģētā tērauda stieples veido vairāk nekā 45 % no savienotājelementu ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz to, Komisija uzskatīja, ka leģētā tērauda stieples importa vērtība, iespējams, bija zema un nereprezentatīva salīdzinājumā ar citām pieejamām reprezentatīvām valstīm, piemēram, Turciju vai Taizemi. Tāpēc Komisija secināja, ka Brazīlijā un Malaizijā bija zemākas kvalitātes viegli pieejamo datu kopums par neizkropļoto vērtību, un tās nav uzskatāmas par attiecīgām reprezentatīvām valstīm pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(225)

Komisija ar otro paziņojumu izslēdza Krieviju kā attiecīgu reprezentatīvu valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo visas ieinteresētās personas piekrita, ka Krievija šajā izmeklēšanā nav piemērota reprezentatīva valsts.

(226)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka Taizeme ir lielākais standarta un nestandarta savienotājelementu ražošanas tirgus, salīdzinot ar visām pārējām iespējamām reprezentatīvajām valstīm, un divreiz lielāks par Turciju ražošanas vērtības un iekšējā pieprasījuma ziņā. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu paziņoja par savu nodomu izmantot Taizemi kā attiecīgo reprezentatīvo valsti un izmantot pieejamos finanšu datus par sešiem otrajā paziņojumā minētajiem Taizemes uzņēmumiem.

(227)

Pēc otrā paziņojuma EIFI apgalvoja, ka Taizeme nav attiecīga reprezentatīva valsts, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

(228)

Iespējamā Taizemes negodīgā tirdzniecības prakse netika apstiprināta nevienā notiekošajā antidempinga izmeklēšanā, un tāpēc tā netika tālāk izskatīta. Kas attiecas uz sociālās un vides aizsardzības līmeni Taizemē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, to izvērtē tikai tad, ja ir pieejama vairāk nekā viena iespējamā reprezentatīvā valsts. Tā kā šajā izmeklēšanā tas tā nebija, kā sīki izklāstīts šajā iedaļā, EIFI argumenti šajā sakarā tika noraidīti.

(229)

CCCME apgalvoja, ka vairāki Taizemes savienotājelementu ražotāji pieder Japānas vieglo automobiļu ražotājiem. Šie ražotāji galvenokārt ražo nestandarta savienotājelementus Japānas autobūves nozarei un šim nolūkam importē augstas kvalitātes izejvielas no saviem saistītajiem uzņēmumiem Japānā. Tāpēc vidējā importa cena Taizemē atspoguļo šādu importu par augstākām cenām un neatspoguļo to Ķīnas ražotāju izmaksas, kuri galvenokārt ražo standarta savienotājelementus, izmantojot lētākas izejvielas. Turklāt CCCME apgalvoja, ka importa cenas no Japānas nav nesaistītu pušu darījuma principam atbilstošas cenas, jo tās galvenokārt tiek noteiktas darījumos starp saistītiem uzņēmumiem. Pamatojoties uz šiem argumentiem, CCCME pieprasīja, lai gadījumā, ja par reprezentatīvu valsti izmantotu Taizemi, importa dati tiktu koriģēti, no kopējā importa apjoma atņemot importu no Japānas. Šo apgalvojumu atbalstīja izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Ningbo Jinding un EFDA.

(230)

CCCME nesniedza nekādus pierādījumus par tādu Taizemē no Japānas importēto izejvielu apjomu, kas paredzētas, lai ražotu nestandarta savienotājelementus, kurus īpaši izmanto autobūves nozarē. Tāpat netika sniegti pierādījumi par to, ka imports tika veikts no saistītām personām vai ka importa cenas bija izkropļotas. Tikai cenu atšķirība starp importu no Japānas un importu no citām trešām valstīm Taizemē vien netika uzskatīta par pietiekamu, lai secinātu, ka importa no Japānas cenas ir izkropļotas.

(231)

EIFI apgalvoja, ka CCCME un EFDA sniegtā informācija un argumenti liecina, ka Taizeme nav piemērota reprezentatīva valsts. Tomēr tas uzsvēra, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ražo un eksportē uz Savienību visu veidu savienotājelementus, jo īpaši arī nestandarta savienotājelementus.

(232)

Pamatojoties uz GTA, Komisija analizēja Japānas eksporta cenas četrām galvenajām izejvielām (proti, 7228 30 (leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) stieņi, pēc karstās velmēšanas, karstās stiepšanas vai presēšanas tālāk neapstrādāti), 7227 90 (karsti velmēti leģētā tērauda (izņemot nerūsējošo tēraudu) stieņi brīvi tītos saišķos), 7213 99 (stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda, kas citur nav minēti un iekļauti), 7213 91 (stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda, ar apļveida šķērsgriezumu mazāk nekā 14 mm diametrā)). Izmeklēšanas periodā Taizeme bija viens no pieciem galvenajiem Japānas eksporta tirgiem, kas veidoja 17 % no kopējā šo materiālu eksporta apjoma, bet pieci galvenie tirgi kopā (izņemot Ķīnu) veidoja vairāk nekā 60 %. Vidējā cena eksportam uz Taizemi bija par 17 % augstāka nekā uz pārējām piecām lielākajām valstīm (0,90 EUR/kg cena uz Taizemi, 0,77 EUR/kg uz pārējām piecām lielākajām eksporta valstīm). Pamatojoties uz šo informāciju, nevar secināt, ka Japānas eksporta cenas uz Taizemi ir nepamatoti augstas un nereprezentatīvas.

(233)

Pamatojoties uz minēto, Komisija noraidīja ieinteresēto personu argumentu, ka ražošanas faktoru cenas importam uz Taizemi ir nereprezentatīvas vai nesamērīgas.

(234)

CCCME, EFDA un viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka Malaizija ir vispiemērotākā reprezentatīvā trešā valsts, pamatojoties uz šādiem argumentiem:

(235)

Komisija konstatēja, ka importa apjoms Malaizijā ar HS kodu 722790 no neizkropļotiem avotiem (proti, avotiem, kas nav Ķīna un valstis, kuras nav PTO dalībvalstis) bija mazāks nekā importa apjomi uz citām iespējamām reprezentatīvajām valstīm, kā arī tika uzskatīts par mazāk ticamu cenu ziņā. Līdz ar to pretēji CCCME apgalvojumam importa apjoms ar HS kodu 722790 Taizemē sasniedza aptuveni 187 000 tonnu un tādējādi bija gandrīz divpadsmit reižu lielāks nekā importa apjomi Malaizijā (16 000 tonnu).

(236)

Turklāt Komisija neatrada nevienu Malaizijas uzņēmumu, par kuru būtu pieejami 2019. gada finanšu dati. Kas attiecas uz Chin Well Fasteners Co. Sdn. Bhd., ko ierosināja ieinteresētās personas, tā pārvaldītājsabiedrības (Chin Well Holdings Berhad) gada pārskats patiešām bija pieejams uzņēmuma tīmekļa vietnē. Tomēr gada pārskatā bija iekļauti pārskati par grupas un pārvaldītājsabiedrības finansiālo stāvokli 2020. gada 30. jūnijā (56). Saskaņā ar šo pārskatu (57) grupa veica šādas darbības:

(237)

Tādējādi grupas peļņas un zaudējumu pārskatā tika iekļautas citas darbības, kas nav savienotājelementu ražošana Malaizijā; konkrēti – tika norādīta savienotājelementu ražošana Vjetnamā. Tādējādi Komisija uzskatīja par nepiemērotu izmantot Chin Well Holdings Berhad gada pārskatu šīs izmeklēšanas vajadzībām. Tāpēc ieinteresēto personu argumenti šajā sakarā tika noraidīti.

(238)

EIFI un EFDA ierosināja Taivānu kā piemērotu reprezentatīvu valsti, argumentējot, ka tā ir viena no lielākajām savienotājelementu ražotājām pasaulē.

(239)

Kā norādīts 220. apsvērumā, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu viens no reprezentatīvās valsts izvēles kritērijiem bija līdzīgs ekonomiskās attīstības līmenis kā Ķīnā. Šim nolūkam Komisija, pamatojoties uz Pasaules Bankas datubāzi, izmantoja valstis, kuru nacionālais kopienākums uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā Ķīnā. Tā kā Taivāna nebija starp šīm valstīm, ieinteresēto personu priekšlikums tika noraidīts.

(240)

CCCME un EFDA arī apgalvoja, ka ieinteresētās personas nevarēja pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, jo tās nevarēja veikt meklēšanu datubāzēs, piemēram, GTA un D&B, neabonējot tās. Turklāt Komisija nedz iesniedza izrakstus no D&B datubāzes, nedz arī aprakstīja metodiku, ko D&B izmanto attiecīgo datu iegūšanai. Tā rezultātā ieinteresētajām personām netika sniegti dati, kas ir attiecīgās reprezentatīvās valsts noteikšanas pamatā.

(241)

Komisija reaģēja uz šīm bažām, publiski pieejamajos lietas materiālos iekļaujot izrakstus no D&B datubāzes par uzņēmumiem Taizemē un no GTA datubāzes – par galveno ražošanas faktoru importu Malaizijā (jo pirmajā paziņojumā to nebija) (58). D&B datubāzes izrakstā bija iekļautas saites uz D&B tīmekļa vietni, kurā bija atsauce uz vispārējo metodiku, proti, bilances, peļņas/zaudējumu un galveno rādītāju apkopojums par vairākiem uzņēmumiem visā pasaulē un pa valstīm, kā arī šo galveno rādītāju skaidrojumi.

(242)

Visbeidzot, CCCME un EFDA apgalvoja, ka no sešiem otrajā paziņojumā uzskaitītajiem Taizemes uzņēmumiem, kuru finanšu datus bija paredzēts izmantot PVA izmaksu un peļņas noteikšanai saliktajai normālajai vērtībai, vairāki nebija piemēroti šādu iemeslu dēļ:

(243)

EIFI piekrita šo personu sniegtajam novērtējumam un atzīmēja, ka dažu uzņēmumu norādītās PVA izmaksas un peļņa bija pārāk zemas (proti, peļņas procents bija zemāks par 6 % minimālo mērķa peļņu, kas noteikta pamatregulas 7. panta 2.c punktā).

(244)

Komisija pārskatīja pieejamo informāciju par sešiem Taizemes uzņēmumiem un, pamatojoties uz to tīmekļa vietnēm, apstiprināja, ka:

(245)

Netika sniegti pamatoti pierādījumi par to, kāpēc Taizemes uzņēmumu PVA izmaksu līmenis ir pārāk zems. Turklāt EIFI minētais minimālais peļņas līmenis bija rentabilitātes līmenis, ko Savienības ražošanas nozare var pamatoti sagaidīt normālos konkurences apstākļos Savienībā, pirms palielinātos imports par dempinga cenām no izmeklējamās valsts (“mērķa peļņa”), un tas nav būtisks attiecīgas reprezentatīvās valsts noteikšanai.

(246)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija nolēma izmantot Taizemi kā attiecīgo reprezentatīvo valsti un izmantot piecu uzņēmumu (59) finanšu datus saliktās normālās vērtības noteikšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

(247)

Tā kā, pamatojoties uz visiem minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Taizeme ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(248)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Komisija nolēma Taizemi uzskatīt par attiecīgo reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(249)

Pamatojoties uz ieinteresēto personu iesniegto informāciju un citu lietas materiālos pieejamo attiecīgo informāciju, Komisija pirmajā paziņojumā izveidoja sākotnējo ražošanas faktoru sarakstu – tie ir, piemēram, materiāli, enerģija un darbaspēks, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(250)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam Komisija arī noteica avotus, kas jāizmanto, lai noteiktu neizkropļotas cenas un atsauces vērtības. Galvenais avots, kuru Komisija ierosināja izmantot, bija GTA. Visbeidzot, tajā pašā paziņojumā Komisija norādīja harmonizētās sistēmas (HS) kodus ražošanas faktoriem, kurus, pamatojoties uz ieinteresēto personu sniegto informāciju, sākotnēji bija paredzēts izmantot GTA datu analīzē.

(251)

Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes un ierosināt publiski pieejamu informāciju par neizkropļotām vērtībām katram no minētajā paziņojumā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(252)

Pēc tam otrajā paziņojumā Komisija atjaunināja ražošanas faktoru sarakstu, pamatojoties uz pušu piezīmēm un informāciju, ko atbildēs uz anketas jautājumiem sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji.

(253)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju, attiecībā uz Taizemi tika noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgie informācijas avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

1. tabula

Ražošanas faktori un informācijas avoti

(254)

Lai noteiktu izejvielu neizkropļoto cenu, Komisija par pamatu izmantoja GTA norādīto vidējo svērto importa cenu (CIF) par importu reprezentatīvajā valstī no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR un valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) 2015/755 (61) 1. pielikumā. Komisija nolēma neņemt vērā no ĶTR veikto importu, jo tā secināja, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē (187.–208. apsvērums) nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā. Tā kā nebija pierādījumu par to, ka tie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka tie paši kropļojumi ietekmē eksportu. Vajadzības gadījumā vidējo svērto importa cenu koriģēja, ņemot vērā ievedmuitas nodokļus. Izslēdzot ĶTR un valstu, kas nav PTO dalībvalstis, importu Taizemē, izejvielu importa apjoms no citām trešām valstīm joprojām bija reprezentatīvs (no 27,1 % līdz 99,9 %).

(255)

Dažiem ražošanas faktoriem faktiskās ar tiem saistītās izmaksas, kas radās ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, veidoja mazu daļu no kopējām izmaksām par izejvielām izmeklēšanas periodā. Tā kā attiecībā uz šiem ražošanas faktoriem izmantotā vērtība būtiski neietekmēja dempinga starpības aprēķinu neatkarīgi no izmantotā avota, Komisija uzskatīja šos ražošanas faktorus par palīgmateriāliem, kā paskaidrots 268. un 269. apsvērumā. Tāda pati pieeja tika ievērota attiecībā uz tvaiku, ko izmanto viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Lai gan tvaiks veido nenozīmīgu daļu no tā ražošanas izmaksām, tas parasti netiek tirgots starptautiskā tirgū vai publiski kotēts. Līdz ar to atbilstoša atsauces vērtība nebija viegli pieejama.

(256)

Komisija izejvielu piegādes transportēšanas izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, izteica procentos no šādu izejvielu faktiskajām izmaksām, un pēc tam to pašu procentuālo daļu piemēroja to pašu izejvielu neizkropļotajām izmaksām, lai iegūtu neizkropļotas transportēšanas izmaksas. Komisija uzskatīja, ka šīs izmeklēšanas kontekstā attiecību starp ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksām un paziņotajām transportēšanas izmaksām varētu pamatoti izmantot par norādi, lai aplēstu neizkropļotas izejvielu izmaksas ar piegādi līdz uzņēmuma rūpnīcai.

(257)

Piezīmēs par otro paziņojumu CCCME apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot normālo vērtību, nebūtu jāiekļauj reprezentatīvajā valstī samaksātie ievedmuitas nodokļi par izejvielām, jo i) tam nav juridiska pamata un ii) Ķīnas ražotāji eksportētāji izejvielas galvenokārt iegūst Ķīnā. Ieinteresētā persona apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu gadījumā, ja Komisija atsaucas uz reprezentatīvu valsti, nepieciešams, lai izmaksas, uz kurām tā atsaucas, ir “atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī”. Tomēr attiecīgajās izmaksās Ķīnā neietilpst ievedmuitas nodokļi. Turklāt CCCME apgalvoja, ka GTA dati ir balstīti uz CIF cenām, un tāpēc tajos jau ir iekļautas papildu izmaksas, piemēram, starptautisko pārvadājumu, apdrošināšanas un pārkraušanas izmaksas, kas Ķīnas ražotājiem eksportētājiem nerodas, ja tie iepirkumu veic iekšzemes tirgū.

(258)

Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo neizkropļota izejvielu cena reprezentatīvajā valstī (šajā gadījumā Taizemē), kas ir attiecīgā aizstājējvērtība normālās vērtības izcelsmes valstī aprēķināšanai. Tāpēc tai būtu jāatspoguļo cena, ko savienotājelementu ražotājs Taizemē maksātu par izejvielām, kas piegādātas līdz rūpnīcas vārtiem. Ja netiktu pieskaitīti ievedmuitas nodokļi, iegūtā atsauces vērtība neatspoguļotu neizkropļotu cenu Taizemes tirgū, bet tikai vidējo CIF cenu valstīs, kas eksportē konkrētās izejvielas. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam, tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(259)

Lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību, Komisija izmantoja Taizemes Valsts statistikas biroja (62) publicētos jaunākos statistikas datus, kas sniedza detalizētāku informāciju par algām un ar algām nesaistītiem pabalstiem dažādās tautsaimniecības nozarēs pa ceturkšņiem nekā Starptautiskā Darba organizācija (“SDO”). Taizemes Valsts statistikas birojs publicē detalizētu informāciju par algām dažādās Taizemes tautsaimniecības nozarēs. Komisija noteica atsauces vērtību, pamatojoties uz apstrādes rūpniecības nozari un informāciju, kas atrodama KPMG izstrādātajā dokumentā par nodokļiem un nodevām Taizemē (63). Komisija izmantoja šo informāciju, lai noteiktu darba devēja maksāto sociālās apdrošināšanas nodokli. Komisija aprēķināja stundas likmi apstrādes rūpniecībā, kurai tika pieskaitītas ar darbaspēku saistītās papildu izmaksas, ko sedz darba devējs.

(260)

Kā minēts 183. apsvērumā, Komisija AKP laikā nevarēja pārbaudīt faktisko stundu skaitu, ko trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju darbinieki nostrādāja, ražojot attiecīgo ražojumu. Tāpēc visu trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju darbaspēka patēriņš saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika aprēķināts, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem faktiem. Tomēr attiecībā uz vienu no šiem ražotājiem eksportētājiem Komisija varēja iegūt informāciju par starpību starp faktisko stundu skaitu, par kurām tika ziņots, un tā darbinieku faktiski nostrādāto stundu skaitu. Visiem trim ražotājiem eksportētājiem kā labākos pieejamos faktus izmantoja vidējo darba stundu skaitu uz vienu saražoto izmeklējamā ražojuma kilogramu.

(261)

Lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisija izmantoja Metropolitan Electricity Authority tīmekļa vietnē (64) pieejamo elektroenerģijas cenas kotāciju uzņēmumiem, rūpniecības uzņēmumiem un valsts uzņēmumiem “4.2. Patēriņa laika tarifs (TOU tarifs)”. Atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas cenu, kas publicēta par 2018. gada novembra norēķinu mēnesi, un piemērojamo gada inflācijas līmeni (65). Komisija izmantoja rūpnieciskajiem lietotājiem noteikto elektroenerģijas cenu datus attiecīgajā patēriņa grupā – “4.2.3. Zem 12 kV”.

(262)

Atsauces vērtība tika noteikta katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam, pamatojoties uz attiecīgo maksimālo un minimālo patēriņa slodzi, ja tā bija pieejama. Rezultātā iegūtais patēriņš tika attiecināts uz maksimālo un minimālo patēriņa likmi. Ja izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs nenošķīra maksimālo un minimālo patēriņa likmi, tika piemērota maksimālā patēriņa likme.

(263)

Pieprasījuma maksa tika noteikta kilovatos, pamatojoties uz attiecīgā ražojuma ražošanā nodarbināto darbinieku skaitu, lai noteiktu vidējo darba stundu skaitu fiksētu izmaksu iegūšanai. Katram izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam tika noteikta gan maksimālās, gan minimālās patēriņa likmes atsauces vērtība.

(264)

Lai noteiktu gāzes cenas atsauces vērtību, Komisija izmantoja Enerģētikas ministrijas Enerģētikas rīcībpolitikas un plānošanas biroja publicētās gāzes cenas uzņēmumiem (rūpnieciskiem lietotājiem) Taizemē (66). Cenas atšķīrās pēc patēriņa apjoma. Komisija izmantoja attiecīgās cenas no 7.2-4. tabulas “Enerģijas galapatēriņš uz vienu iedzīvotāju”. Komisija par atsauces vērtību izmantoja jaunākos datus par 2019. gadu.

(265)

Lai noteiktu dabasgāzes cenas atsauces vērtību, Komisija pārrēķināja patēriņu no 1 000 naftas ekvivalenta tonnām uz kubikmetriem (67).

(266)

Gan attiecībā uz elektroenerģiju, gan gāzi Komisija izmantoja neto cenas (bez PVN).

(267)

Ūdens cenu Taizemē publicē provinces ūdenssaimniecības pārvalde (68). Lai noteiktu ūdens atsauces cenu, Komisija izmantoja vidējo likmi visos reģionos, par kuriem attiecīgā informācija bija publiski pieejama.

(268)

Tā kā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas faktoru skaits bija liels, dažas no izejvielām, kuru īpatsvars ražotāja eksportētāja kopējās ražošanas izmaksās un RKN līmenī bija nebūtisks, tika iekļautas palīgmateriālu kategorijā.

(269)

Komisija aprēķināja palīgmateriālu procentuālo daļu no kopējām izejvielu izmaksām un piemēroja šo procentuālo daļu pārrēķinātajām izejvielu izmaksām, izmantojot noteiktās neizkropļotās cenas.

(270)

Pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā ir teikts, ka “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”.

(271)

Lai noteiktu neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas summu, Komisija izmantoja piecu Taizemes uzņēmumu, kas 246. apsvērumā tika identificēti kā savienotājelementu ražotāji, PVA izmaksas un peļņu. Tāpēc, kā izklāstīts šajā apsvērumā, Komisija izmantoja skaitļus, kas attiecas uz 2019. un 2020. gada finanšu datiem, jo tie bija jaunākie Komisijai pieejamie dati. Pieci izmantotie uzņēmumi bija šādi:

(272)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajām neizkropļotajām cenām un atsauces vērtībām, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja normālo vērtību katram ražojuma veidam EXW līmenī.

(273)

Lai noteiktu neizkropļotas izgatavošanas izmaksas katrai juridiskajai personai, kas ražo un eksportē attiecīgo ražojumu, Komisija katram ražotājam eksportētājam ražošanas faktorus, kas iegādāti no nesaistītām personām, aizstāja ar 1. tabulā norādītajiem ražošanas faktoriem.

(274)

Pirmkārt, Komisija noteica neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, pamatojoties uz katra uzņēmuma iegādātajiem ražošanas faktoriem. Tad attiecībā uz katru izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju atsevišķu ražošanas faktoru faktiskajam patēriņam tika piemērotas neizkropļotas vienības izmaksas.

(275)

Otrkārt, lai noteiktu kopējās neizkropļotās izgatavošanas izmaksas, Komisija pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, kas radās izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tika pieskaitītas 268. un 269. apsvērumā minēto izejvielu un palīgmateriālu izmaksas, un pēc tam tās tika izteiktas kā daļa no katra izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja faktiskajām izgatavošanas izmaksām. Šo procentuālo daļu piemēroja neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(276)

Visbeidzot, Komisija pieskaitīja PVA izmaksas un peļņu, kas noteiktas, pamatojoties uz piecu Taizemes uzņēmumu datiem (sk. 486. un 487. apsvērumu). PVA izmaksas, izteiktas procentos no izgatavošanas izmaksām un piemērotas neizkropļotām izgatavošanas kopējām izmaksām, sasniedza 12,4 %. Peļņa, izteikta procentos no pārdoto preču izmaksām (“PPI”) un piemērota kopējām neizkropļotām izgatavošanas izmaksām, sasniedza 6,2 %.

(277)

Uz šā pamata Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī.

(278)

Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji veica attiecīgā ražojuma eksportu tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, tādēļ to eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām.

(279)

Komisija salīdzināja normālo vērtību un izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta cenu EXW līmenī. Ja tas bija nepieciešams taisnīgai salīdzināšanai, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu koriģēja normālo vērtību un/vai eksporta cenu, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Korekcijas, pamatojoties uz tā uzņēmuma faktiskajiem skaitliskajiem rādītājiem, kurš sadarbojās, tika veiktas attiecībā uz kravas apstrādes maksu, vedmaksu, apdrošināšanas, iepakošanas un kredīta izmaksām un banku maksām.

(280)

Komisija salīdzināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju katra līdzīgā ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību ar attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, lai aprēķinātu dempinga starpību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(281)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, Komisija aprēķināja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējo svērto dempinga starpību saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu.

(282)

Kā izklāstīts 176. apsvērumā, Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis tika uzskatīts par zemu. Tāpēc attiecībā uz visiem pārējiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi noteikt dempinga starpību, pamatojoties uz augstāko dempinga starpību, kas noteikta visreprezentatīvākajam ražojuma veidam, ko pārdod izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji. Tāpēc Komisija uzskatīja par lietderīgu noteikt valsts mēroga dempinga starpību 86,5 % apmērā, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās.

(283)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes pēc 3.9. iedaļā minētās galīgās informācijas izpaušanas, ir šādas:

(284)

EIFI ir atkārtoti uzsvēris, ka CCCME nevar uzskatīt par reprezentatīvu organizāciju un tai nevar piešķirt ieinteresētās personas statusu šajā izmeklēšanā turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(285)

CCCME iesniedza Komisijai 20 pilnvaras (69), ko tai izsnieguši savienotājelementu ražotāji Ķīnā, pilnvarojot CCCME tos pārstāvēt šajā izmeklēšanā. Šī informācija ir pienācīgi pieejama pārbaudīšanai ieinteresētajām personām. EIFI norādītie iemesli neliek apšaubīt to, ka CCCME ir pilnvarota pārstāvēt ražotājus šajā izmeklēšanā, un tāpēc tā prasība tiek noraidīta. Tādējādi Komisija uzskatīja, ka CCCME ir ieinteresētā persona, ciktāl tā pārstāv šos konkrētos savienotājelementu ražotājus Ķīnā.

(286)

CCCME un EFDA atkārtoti apgalvoja, ka vairāku iemeslu dēļ Malaizija, nevis Taizeme ir vispiemērotākā reprezentatīvā trešā valsts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Cita starpā tās apgalvoja, ka Malaizijas uzņēmumi galvenokārt ražo standarta savienotājelementus un tāpēc to ražojumu klāsts ir līdzīgs Ķīnas ražotāju ražojumu klāstam.

(287)

Attiecībā uz leģētā tērauda stieples (HS 722790), kas Malaizijā ir savienotājelementu ražošanas izejviela, importa cenu CCCME apgalvoja, ka tā ir reprezentatīva, jo tā ir ļoti līdzīga importa cenas līmenim citās valstīs, piemēram, Turcijā vai ES, savukārt tās pašas izejvielas importa cena Taizemē (ja ņem vērā importu no Japānas) neatbilst importa cenai šajās citās valstīs, tāpēc to nevar uzskatīt par reprezentatīvu.

(288)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka, kas attiecas uz tās pašas izejvielas (leģētā tērauda stieples (HS 722790)) importa apjomu Malaizijā, lielākā daļa importa Malaizijā un Taizemē relatīvā izteiksmē ir no Ķīnas un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Tādējādi relatīvā kvantitatīvā analīze nevar būt pamatots iemesls, kāpēc Komisija izvēlējusies Taizemi, nevis Malaiziju. Tas, ka atlikušais leģētā tērauda stieples importa apjoms (pēc tam, kad atskaitīts imports no Ķīnas un citām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis) Malaizijā ir mazāks nekā Taizemē, nepadara to nereprezentatīvu, jo tas joprojām ir 16 000 tonnu, ko var atzīt par pietiekamu, lai to uzskatītu par reprezentatīvu. Turklāt Komisija nesniedz nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka importa cena Malaizijā uz šā pamata nav reprezentatīva vai ka importa cena Taizemē būtu reprezentatīvāka tikai tāpēc, ka importa daudzums ir lielāks.

(289)

CCCME piebilda, ka Komisija, lai izslēgtu Malaiziju, ir nepamatoti koncentrējusies tikai uz leģētā tērauda stieples (HS 722790) importa apjomiem, lai gan citu izejvielu (HS 721391, HS 721399 un HS 722830) imports kopā veido aptuveni tādu pašu procentuālo daļu no Ķīnas savienotājelementu ražotāju kopējām ražošanas izmaksām. Faktiski, ņemot vērā visas četras izejvielas kopā, 70 % Malaizijā importēto izejvielu ir no valstīm, kas nav ĶTR un nav PTO dalībvalstis, savukārt Taizemē tikai 54 % no šo četru izejvielu importa apjoma ir no valstīm, kas nav ĶTR un nav PTO dalībvalstis.

(290)

Kā paskaidrots 224. apsvērumā, vairāk nekā 75 % no leģētā tērauda stieples (HS 722790) importa apjoma Malaizijā ir no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Turklāt, kā norādīts 235. apsvērumā, vienas un tās pašas izejvielas imports Taizemē bija gandrīz divpadsmit reižu lielāks. Komisija uzskatīja, ka šie fakti vien ir pietiekami, lai secinātu, ka imports no Malaizijas cenu ziņā ir mazāk piemērots nekā imports no Taizemes, jo to acīmredzami ietekmēja konkurence ar importu no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis, kas kopā veidoja vairāk nekā 80 % no visa šīs izejvielas importa Malaizijā. Patiešām, otrajā paziņojumā Komisija norādīja, ka importa cena no citiem avotiem Malaizijā bija saskaņota ar ļoti zemo importa cenu no ĶTR un citām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Šī cena – 4,43 CNY/t – bija tuvāka importa cenai no ĶTR un citām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis (3,9 CNY/t), nevis importa cenai Turcijā (4,93 CNY/t), kā apgalvoja attiecīgā persona.

(291)

Turklāt, pamatojoties uz izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju datiem, pārējās trīs galvenās izejvielas (HS 721391, HS 721399 un HS 722830) kopā veido vismaz par 10 % mazāku daļu no savienotājelementu ražošanas izmaksām nekā leģētā tērauda stieple (HS 722790). Tomēr Komisija otrajā paziņojumā arī atklāja šo citu izejvielu importa relatīvo īpatsvaru no ĶTR un valstīm, kas nav PTO dalībvalstis; Malaizijā tas bija lielāks nekā Taizemē, izņemot attiecībā uz vienu no izejvielām (HS 721391). Minēto apsvērumu dēļ Malaizija netika uzskatīta par attiecīgu reprezentatīvo valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc Malaizijā ražoto savienotājelementu ražojumu klāsts netika analizēts, un šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(292)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka D&B datu trūkums par Malaizijas ražotājiem ir Komisijas veiktās analīzes trūkums, proti, Komisija ieinteresētajām personām nekad nav sniegusi D&B datubāzes datus par Malaiziju, kā to tā ir darījusi par pirmajā paziņojumā norādītajām valstīm. Neraugoties uz to, ka CCCME savās piezīmēs par otro paziņojumu uzsvēra, ka ir svarīgi paļauties uz uzņēmumu revidētajiem finanšu pārskatiem salīdzinājumā ar D&B datiem, šķiet, ka Komisija nav mēģinājusi meklēt šādus datus par Malaiziju vai Taizemi.

(293)

EFDA norādīja, ka iespējamais finanšu datu trūkums par Malaizijas uzņēmumiem ir saistīts ar Komisijas bezdarbību, jo Komisija ir sniegusi D&B datubāzes izrakstus par vairākām valstīm, bet atteikusies to darīt attiecībā uz Malaiziju. EFDA arī norādīja, ka nav iespējams, ka D&B nesatur nekādu informāciju par Malaizijas savienotājelementu ražotājiem un ka D&B tīmekļa vietnē patiešām ir uzskaitīti astoņdesmit pieci uzņēmumi ar vienu no NACE kodiem, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu.

(294)

Izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Ningbo Jinding ir ieguvis revidētus 11 Malaizijas savienotājelementu ražotāju finanšu pārskatus no Malaizijas reģistra un ir ierosinājis Komisijai izmantot trīs no tiem (par ražotājiem, kas bija rentabli).

(295)

CCCME piebilda, ka dati, kas Komisijai tagad ir pieejami par Malaizijas uzņēmumu revidētajiem finanšu pārskatiem, ir daudz uzticamāki nekā D&B dati par Taizemes uzņēmumiem šādu iemeslu dēļ.

(296)

Attiecībā uz pieejamajiem datiem par savienotājelementu ražotājiem Malaizijā, kā norādīts 223. apsvērumā, Komisija otrajā paziņojumā apstiprināja, ka ir pieejama finanšu informācija par vienu uzņēmumu, kas ražo izmeklējamo ražojumu Malaizijā. Tādējādi nebija vajadzības sniegt D&B datus par šo uzņēmumu, jo arī dažas ieinteresētās personas identificēja šo uzņēmumu un iesniedza revidētus grupas pārskatus lietas materiālos, kas bija publiski pieejami visām ieinteresētajām personām. Turklāt jānorāda, ka saskaņā ar standarta praksi Komisija izmanto tās rīcībā esošās datubāzes (piemēram, Bloomberg un D&B), lai identificētu ražotājus visās iespējamajās reprezentatīvajās valstīs, to skaitā Malaizijā un Taizemē. Veicot izpēti, Komisija cenšas identificēt izmeklējamā ražojuma ražotājus, par kuriem ir pieejami pilnīgi finanšu dati, kas attiecas uz IP, lai noteiktu PVA izmaksas un peļņu saliktajai normālajai vērtībai. Tas, ka ieinteresētās personas atrada ražotājus Malaizijā saskaņā ar NACE kodiem, kas attiecas uz izmeklējamo ražojumu, neapstiprina, ka tie patiešām ir izmeklējamā ražojuma ražotāji ar pilnīgu finanšu datu kopumu, kas attiecas uz IP. Lai gan Komisija neapšauba revidēto pārskatu lietderību, ja tādi ir pieejami, tā atzīmē, ka CCCME nav pierādījusi, kā D&B datubāzē iekļauto pārskatu datu standartizētā bāze palielinātu nenoteiktību par precīzu datu apjomu. Atšķirības starp Ningbo Jinding revidētajiem pārskatiem un uzņēmuma datiem D&B datubāzē faktiski ir saistītas ar to, ka D&B datubāzē iekļautā informācija par ieņēmumiem attiecas uz aplēstajiem ieņēmumiem 2014. gadā, savukārt revidētajos pārskatos norādītie ieņēmumi attiecas uz faktiskajiem ieņēmumiem 2014. gadā. Visbeidzot, trīs Malaizijas ražotāju revidētie pārskati, kas tika iesniegti pēc galīgās informācijas izpaušanas, netika tālāk ņemti vērā, jo, kā secināts 291. apsvērumā, Malaizija netika uzskatīta par attiecīgu reprezentatīvu valsti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tāpēc personu apgalvojumi tika noraidīti.

(297)

CCCME un EFDA atkārtoti pieprasīja, lai gadījumā, ja par reprezentatīvo valsti izmantotu Taizemi, tiktu koriģēti četru galveno izejvielu (HS 721391, HS 721399, HS 722790 un HS 722830) importa dati, no kopējā importa apjoma atskaitot importu no Japānas, jo tā cena ir nepamatoti augsta. Šo apgalvojumu apstiprināja izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs Wenzhou. Proti, personas apgalvoja, ka Japānas stiepļu stienīšu imports Taizemē galvenokārt attiecas uz augstas kvalitātes kategorijām, ko izmanto automobiļu savienotājelementu ražošanā. Tie ir daudz dārgāki nekā zemākas kvalitātes stiepļu stienīši, ko izmanto izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, kuri galvenokārt ražo standarta savienotājelementus. Šīs personas apgalvoja, ka Taizemē ir spēcīga autobūves nozare, kurai ir nepieciešami ievērojami apjomi savienotājelementu, kas ražoti no speciālās kategorijas stiepļu stienīšiem, bet Taizemē ir tikai viens šādas speciālās kategorijas piegādātājs, kura jauda ir ierobežota. Tāpēc ievērojams daudzums speciālās kategorijas stiepļu stienīšu ir jāimportē. Tā kā ASEAN reģionā, izņemot Japānu, nav citu speciālās kategorijas stiepļu stienīšu ražotāju (neskaitot iepriekš minēto vietējo ražotāju Taizemē), imports no šīs valsts noteikti tika veikts.

(298)

Turklāt šīs personas apgalvoja, ka četru galveno izejvielu importa no Japānas Taizemē cenas nav reprezentatīvas, pamatojoties uz to, ka to importa cenas ir augstākas nekā šo materiālu importa cenas vai iekšzemes tirgus cenas citos tirgos (piemēram, Turcijā, ES, ASV utt.). CCCME piebilda, ka Komisijai nevajadzēja analizēt Japānas eksporta cenas uz dažādiem tirgiem, bet gan salīdzināt importa no Japānas cenas ar importa no citām valstīm cenām Taizemē. Tāpēc CCCME pieprasīja, lai Komisija vai nu balstītos uz Taizemes importa datiem, izņemot importu no Japānas, vai uz ASEAN datiem par importu Taizemē, vai arī izmantotu šo materiālu Taizemes iekšzemes cenas.

(299)

ĶV atbalstīja apgalvojumu, ka no Japānas importētos stiepļu stienīšus izmanto Taizemes autobūves nozarei paredzētu savienotājelementu ražošanai un ka tādēļ to cenu līmenis ir pārmērīgi augsts. Tā kā no ĶTR uz ES eksportē tikai dažus automobiļu rūpniecības savienotājelementus, normālās vērtības noteikšanai izmantotā atsauces vērtība neatspoguļo attiecīgās izmaksas stiepļu stienīšiem, ko izmanto no Ķīnas uz ES eksportētajos savienotājelementos.

(300)

EFDA arī apgalvoja, ka ar kodiem HS 721391 un HS 721399 apzīmētās preces atšķiras tikai ar stiepļu stienīša izmēru, kas pats par sevi nevar pamatot ievērojamo atšķirību starp ar katru HS kodu apzīmēto preču vidējām importa cenām. Tā apgalvoja, ka šī cenu atšķirība, visticamāk, pamatojas uz faktu, ka imports no Japānas ar HS kodu 721391 veido tikai 9 %, bet ar HS kodu 721399 – 65 %. Wenzhou piebilda, ka tā izejvielu iepirkuma cena saskaņā ar HS 721391 un HS 721399 bija līdzīga.

(301)

Neviena no iepriekš minētajām ieinteresētajām personām nepamatoja savus apgalvojumus par to, kāda daļa no speciālās kategorijas stiepļu stienīšu kopējā importa no Japānas Taizemē tika izmantota tādu nestandarta savienotājelementu ražošanā, ko izmanto autobūves nozarē, vai kā četru HS kodu vidū izšķirt speciālās kategorijas izejvielu, lai gan šī izmeklēšana attiecas arī uz nestandarta savienotājelementiem un to ražošanai var izmantot speciālās kategorijas izejvielu. Saskaņā ar konfidenciāliem datiem, ko iesniedza viena no ieinteresētajām personām, autobūves nozarei paredzētie savienotājelementi 2018. gadā veidoja mazāk nekā 50 % no kopējā rūpniecisko savienotājelementu pieprasījuma Taizemē, tādējādi Taizemē pastāvēja pieprasījums gan pēc standarta, gan nestandarta savienotājelementu izejvielām. Tajā pašā laikā Japānas četru galveno izejvielu imports uz Taizemi veido aptuveni 33 % no kopējā šo materiālu importa apjoma, bet personu iesniegtajos dokumentos trūka pierādījumu par to, cik liela daļa no tā bija paredzēta nestandarta savienotājelementiem vai vispār savienotājelementiem (jo materiāls tika izmantots arī citiem ražojumiem).

(302)

Kas attiecas uz cenu atšķirībām starp importu no Japānas un no citām trešām valstīm Taizemē, pirmkārt, pušu salīdzinātajās importa no Japānas cenās Taizemē bija iekļauti nodokļi, bet citu tirgu cenās tie nebija iekļauti. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka ieinteresēto personu sniegtais cenu salīdzinājums starp vidējo importa no Japānas cenu Taizemē un vidējo cenu līmeni citos tirgos nebija jēgpilns, jo tas nesalīdzināja līdzīgus elementus. Lai gan cenas importam no Japānas Taizemē, kā apgalvoja šīs personas, neietvēra nespeciālās kategorijas stiepļu stienīšus, vidējā cena citos tirgos ietvēra abējādus – gan speciālās, gan nespeciālās kategorijas stiepļu stienīšus, tāpēc šāds salīdzinājums nedeva jēgpilnus rezultātus un tika noraidīts. Tāpēc, lai veiktu salīdzināšanu, Komisija ņēma vērā visa Taizemes importa (ieskaitot speciālās un nespeciālās kategorijas stiepļu stienīšus) cenu salīdzinājumu ar importa vai iekšzemes cenām citos tirgos, ko norādījušas ieinteresētās personas. Salīdzinājums, kura pamatā bija visu stiepļu stienīšu vidējā cena saskaņā ar attiecīgajiem HS kodiem, parādīja, ka būtiskas cenu atšķirības pastāvēja tikai attiecībā uz diviem veidiem, kurus izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs izmantoja mazākos daudzumos. Tāpēc tikai cenu atšķirība vien nebija būtiska. Visbeidzot, ieinteresētās personas nepamatoja, kāpēc stiepļu stienīšu izmēru atšķirības nevar būtiski ietekmēt cenas. Wenzhou pirkuma cena bija izkropļota, un tāpēc to nevarēja ņemt vērā.

(303)

Ņemot vērā to, ka i) personas neiesniedza pamatotākus datus par to, cik daudz no Japānas izcelsmes importētajām izejvielām bija paredzētas nestandarta savienotājelementu ražošanai un kā starp četriem HS kodiem izšķirt speciālās kategorijas izejvielas, ka ii) Taizemē bija pietiekams pieprasījums pēc izejvielām gan standarta, gan nestandarta savienotājelementu ražošanai un ka iii) vidējā cenu starpība starp importu Taizemē un stiepļu stienīšu vidējo cenu citos tirgos nebija būtiska, kā izklāstīts iepriekš minētajā apsvērumā, nebija pamata secināt, ka Japānas eksports uz Taizemi nebūtu bijis reprezentatīvs un tādēļ būtu jāizslēdz. Tāpēc ieinteresēto personu apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(304)

CCCME arī atkārtoja, ka dažu Taizemes ražotāju finanšu datus nevajadzētu izmantot PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Proti, Topy Thailand, Thaisin Metals Industries Co., Ltd. un S.J Screwthai neražo ar Ķīnas ražotājiem salīdzināmus ražojumus, tāpēc šo ražotāju atšķirīgā ražošanas specializācija neizbēgami nozīmē, ka to izmaksas un finanšu dati ir ļoti atšķirīgi un nav salīdzināmi ar izlasē iekļautajiem Ķīnas ražotājiem.

(305)

EFDA arī apgalvoja, ka Topy Thailand neražo izmeklējamo ražojumu un tāpēc tas būtu jāizslēdz. Proti, Topy Thailand ražotie paplākšņi, pamatojoties uz grupas uzņēmuma Japānā tīmekļa vietni, ir atbalsta paplākšņi, kas nebūt nav tie paplākšņi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Turklāt Topy Thailand dati šķiet neuzticami, jo Topy Group konsolidētā peļņa 2020. gada pārskatā atbilda tai, ko Komisija izmantoja attiecībā uz Topy Thailand.

(306)

CCCME apgalvoja, ka D&B un Orbis datubāzes (“Orbis”) (71) dati kopumā un jo īpaši par izvēlētajiem Taizemes ražotājiem ir pilnīgi neuzticami, jo abās datubāzēs ir neatbilstības. CCCME apgalvoja, ka šajās datubāzēs iekļautie dati ir aplēses, un uzskatīja, ka Komisijai nav lietderīgi paļauties uz šādām aplēsēm, jo Taizemes privāto uzņēmumu finanšu dati nav publiski pieejami un tāpēc šajās datubāzēs nav iespējams paļauties uz faktiskiem skaitļiem. CCCME piebilda, ka D&B vai Orbis datubāzes var būt uzticamas tikai gadījumos, kad finanšu pārskati ir publiskoti.

(307)

Attiecībā uz Taizemes ražotājiem izmeklēšanā netika apstiprināti apgalvojumi, ka tie neražo izmeklējamo ražojumu. Kā norādīts 244. apsvērumā, šo uzņēmumu ražojumu klāstā ir vairāki savienotājelementu veidi, kas atbilst izmeklējamajam ražojumam. Topy Thailand tīmekļa vietne (72) arī liecina, ka uzņēmums ražo standarta paplākšņus, kas ietilpst izmeklējamā ražojuma tvērumā, nevis tikai atbalsta paplākšņus, kā tika apgalvots. Tāpēc Komisija apstiprināja, ka izvēlētie uzņēmumi Taizemē tieši vai netieši ir saistīti ar izmeklējamā ražojuma ražošanu un pārdošanu, un visi apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(308)

Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka D&B dati nav ticami, kā izklāstīts iepriekšējos apsvērumos, Komisija norāda, ka Topy Group konsolidētā peļņa ir grupas ieņēmumu un izmaksu rezultāts attiecībās ar personām ārpus grupas, un grupas iekšējā peļņa grupas līmeņa pārskatos tiek izslēgta. Ņemot to vērā, līdzīga peļņas summa viena grupas uzņēmuma un visas grupas līmenī nav nekas neparasts un neapstiprina, ka D&B dati par Topy Thailand nav ticami. EFDA iesniegtais Topy Group gada pārskats nesniedz nekādu jaunu skaidrību šajā jautājumā, jo tajā ir sniegti tikai konsolidēti grupas rādītāji, un tāpēc tas neapšauba Taizemes subjekta darbību.

(309)

Neatbilstības starp Orbis un D&B datiem var būt radušās tāpēc, ka datubāzē apkopotie finanšu posteņu apraksti ir atšķirīgi vai uzņēmuma/grupas ziņojums ir atšķirīgā līmenī, un tāpēc neatbilstības pašas par sevi nepierāda, ka dati nav ticami. Turklāt šie dati tiek vākti no uzņēmumiem, un tiem nav obligāti jābūt publiski pieejamiem. Persona arī nepierādīja, ka Orbis un D&B dati ir ticami tikai gadījumos, kad finanšu pārskati ir publiskoti. Tāpēc šajā saistībā minētie argumenti tika noraidīti.

(310)

Visbeidzot, CCCME apgalvoja, ka, ja Komisija izmantotu Taizemes uzņēmumu finanšu datus, būtu jāveic peļņas procenta korekcija, lai atspoguļotu izejvielu izmaksas, izņemot importu no ĶTR un citām valstīm, kas nav PTO valstis. Šajā ziņā ieinteresētā persona nepierādīja, kā šāda korekcija būtu attiecināma uz šiem konkrētajiem Taizemes uzņēmumiem, kā arī to, ka importa izslēgšana no ĶTR un citām valstīm, kas nav PTO valstis, būtu būtiska šiem konkrētajiem uzņēmumiem. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(311)

Attiecībā uz labākajiem pieejamajiem faktiem, kas izmantoti, nosakot darbaspēka patēriņu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu, Jiangsu apgalvoja, ka stundas, ko Komisija izmantojusi aprēķiniem, ir nevis laiks, kad darbinieks ienāk ražošanas līnijā vai iziet no tās, bet gan laiks, kad darbinieks ienāk rūpnīcas telpās vai tās pamet. Astoņu stundu darba dienas princips būtu jāinterpretē kā maksimālais darba laiks darba dienā, un Komisijas piemērotās korekcijas ir nepamatotas un noved pie absurdiem rezultātiem. Komisijai būtu vajadzējis izmantot astoņu stundu darba dienas principu, jo tas ir nostiprināts Konvencijā par darba laiku rūpniecībā (73), kuru ir ratificējušas ES dalībvalstis. Turklāt Ķīnā ir pieņemts astoņu stundu darba dienas princips, tāpēc astoņas stundas būtu jāinterpretē kā maksimālais darba laiks darba dienā.

(312)

Komisija uzskatīja, ka Jiangsu konstatētais ieiešanas laiks rūpnīcas telpās un iziešanas laiks no tām ir pamatots, lai aprēķinātu faktisko darba laiku, jo darbiniekam nebija cita iemesla atrasties rūpnīcas telpās, izņemot faktisko darba veikšanu, vai arī Jiangsu šos citus iemeslus nebija norādījis. Jāatzīmē, ka Komisijas aprēķinātais vidējais dienā nostrādāto stundu skaits pārsniedza astoņu darba stundu normu, kas bija pamatoti, jo Jiangsu reģistrēja arī virsstundas. Tāpēc personas apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(313)

Jiangsu arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi paskaidrojumus, uz kāda pamata tā noteica stundas darbaspēka izmaksas, bet ir tikai norādījusi saiti uz avotu. Faktiskais nedēļā nostrādāto stundu skaits Taizemes apstrādes rūpniecībā ir daudz ilgāks nekā četrdesmit stundas nedēļā. Jiangsu norādīja, ka, pamatojoties uz Komisijas izmantoto avotu, aptuveni 67 % Taizemes apstrādes rūpniecības darbinieku strādāja no četrdesmit līdz četrdesmit deviņām stundām nedēļā. Turklāt pašlaik spēkā esošajā Taizemes darba aizsardzības likumā noteikts, ka maksimālais darba laiks nedēļā ir četrdesmit astoņas stundas, kas tādējādi būtu piemērotāks pamats, lai noteiktu darbaspēka izmaksas stundā.

(314)

Lai aprēķinātu darbaspēka izmaksas stundā, Komisija izmantoja četrdesmit stundas nedēļā (proti, mēneša darbaspēka izmaksas reprezentatīvajā valstī tika dalītas ar četrām nedēļām un pēc tam dalītas ar četrdesmit stundām nedēļā), kas ir standarta darba stundu skaits nedēļā (astoņas stundas dienā reizinātas ar piecām darba dienām). Fakts, ka 67 % Taizemes apstrādes rūpniecības nozarē nodarbināto strādā no četrdesmit līdz četrdesmit deviņām stundām nedēļā, neliecina par to, cik daudz nodarbināto strādā četrdesmit stundas vai vairāk nekā četrdesmit stundas, savukārt Taizemes darba aizsardzības likumā ir noteikts maksimālais darba laiks, bet ne faktiskais. Tāpēc personas apgalvojums šajā sakarā tika noraidīts.

(315)

Ningbo Jinding apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja izmantot fiksēto darba stundu skaitu uz kilogramu saražoto savienotājelementu, kas noteikts attiecībā uz Jiangsu, jo Jiangsu ražīgums ir ievērojami augstāks nekā Ningbo Jinding, ņemot vērā, ka Jiangsu ražošanas procesā izmanto karsto kalšanu. Šī persona piebilda, ka Komisijai pieejamo faktu piemērošanai ir jābūt pamatotai, jo īpaši tā nedrīkst radīt pilnīgi nepamatotus rezultātus, jo īpaši, ja pieejamo faktu piemērošana nenotiek sadarbības trūkuma dēļ, kā tas ir šajā gadījumā. EFDA atbalstīja šo apgalvojumu, norādot, ka Komisija ir paaugstinājusi darbaspēka izmaksas un tādējādi arī dempinga starpības.

(316)

Ningbo Jinding arī atkārtoja savu lūgumu izmantot standarta darba laiku, apgalvojot, ka ir iesniegti pierādījumi, ka uzņēmums ir ievērojis un ievērojis ĶTR darba tiesību aktus, kas nosaka, ka tās ir astoņas darba stundas dienā. Turklāt lietā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka Ķīnas darba tiesību akti nav tikuši ievēroti vai izpildīti, tāpēc Komisijai būtu jāpieņem, ka tiesību akti ir ievēroti.

(317)

Kā minēts 180. apsvērumā, Komisija nevienam no trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nevarēja pārbaudīt faktisko darbaspēka patēriņu, tāpēc šajā sakarā tā izmantoja pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Kā norādīts 260. apsvērumā, informācija par starpību starp faktisko paziņoto stundu skaitu un Jiangsu konstatēto ierašanās/aiziešanas laiku neveido faktisko darba stundu patēriņu Jiangsu. Komisija izmantoja ierakstus par ierašanās/aiziešanas laikiem kā pieejamos faktus vienīgi tādēļ, lai novērtētu faktisko darba stundu skaitu. Rezultātā Komisijai nebija iespējams nevienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem noteikt atšķirību starp darba stundām, kas vajadzīgas dažādām ražošanas metodēm (karstā un aukstā kalšana), un arī pats pieprasījuma iesniedzējs nebija iesniedzis pierādījumus par to, kā tās būtu jāaplēš. 17 darba stundas, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, bija līdzīgas standarta darba stundām, kas nepieciešamas dažās Ningbo Jinding ražošanas nodaļās, turklāt nebija pierādījumu, ka virsstundas nav fakultatīvas.

(318)

Turklāt, kā minēts 183. apsvērumā, Komisija izmeklēšanas laikā konstatēja, ka faktiskais darba laiks neatspoguļojas darbiniekiem izmaksātajā atalgojumā. Pretēji apgalvotajam uzņēmums neiesniedza nekādus pierādījumus par darba laika saistību ar atalgojumu un tādējādi nevarēja pierādīt, ka standarta darba laiks patiešām tiek ievērots, bet tikai iesniedza uzņēmuma paziņojumus darbiniekiem, kuros bija noteikts maksimālais stundu skaits. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka faktiskā darba laika noteikšanas metodika bija pamatota, un personu apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(319)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Jiangsu apgalvoja, ka inflācijas korekcija, ko Komisija izmantoja elektroenerģijas tarifa koriģēšanai no 2018. gada novembra, nav īstenojusies, jo kopš tā laika Taizemes elektroenerģijas tarifs nav mainījies, lai atspoguļotu inflāciju. Jiangsu arī apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi iemeslus, kāpēc nepieciešama korekcija. Turklāt Komisija nav koriģējusi ūdens un dabasgāzes inflāciju un nav norādījusi nekādus iemeslus.

(320)

Ningbo Jinding apgalvoja, ka, tā kā elektroenerģijas izmaksu atsauces vērtība tika noteikta, pamatojoties uz elektroenerģijas cenu, kas publicēta par 2018. gada novembra norēķinu mēnesi, koriģējot to atbilstīgi piemērojamajai inflācijas likmei līdz IP vidum, tā neatspoguļoja faktiskās izmaksas Taizemes elektroenerģijas patērētājiem IP laikā. Persona norādīja, ka nosacījumos par elektroenerģijas tarifiem, kuri minēti tīmekļa vietnē (74), no kuras Komisija ieguva IP laikā piemērojamo elektroenerģijas cenu, ir norādīts, ka “par katru mēnesi aprēķināto maksu par elektroenerģiju veido elektroenerģijas bāzes maksa saskaņā ar šeit noteiktajiem tarifiem; un enerģijas korekcijas maksa”. Tādējādi Komisijai esot vajadzējis piemērot enerģijas korekcijas maksu, nevis inflācijas korekciju.

(321)

Komisija pārskatīja Taizemes elektroenerģijas tarifu nosacījumus un apstiprināja, ka elektroenerģijas piegādātājs Taizemē patiešām ir periodiski koriģējis enerģijas korekcijas maksu (kas ietver mainīgās cenas elementus). Tāpēc tā koriģēja elektroenerģijas atsauces vērtību, kas tika izmantota enerģijas korekcijas maksājumam, nevis inflācijas korekciju attiecībā uz trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Atšķirībā no elektroenerģijas atsauces vērtības, kuras pamatā bija rēķini par 2018. gada novembri un kura tādēļ, kā paskaidrots iepriekš, bija jāpielāgo IP, Komisijas piemērotās ūdens un dabasgāzes atsauces vērtības jau attiecās uz IP, tāpēc papildu korekcijas netika veiktas.

(322)

Ningbo Jinding arī apgalvoja, ka Komisija ir piemērojusi nepareizu sprieguma līmeni elektroenerģijas tarifiem, kas IP laikā tika iekasēti no Ningbo Jinding, jo uzņēmuma faktiskais sprieguma līmenis pārsniedz 12 kV. Komisija pārskatīja un koriģēja atsauces vērtību attiecībā uz Ningbo Jinding sprieguma līmeni, kā to apstiprināja AKP laikā iegūtie pierādījumi, kas attiecas uz elektroenerģijas tarifiem, kuri IP laikā tika piemēroti Ningbo Jinding.

(323)

Ningbo Jinding apgalvoja, ka Komisija nepareizi aprēķinājusi iekšzemes vedmaksu, pamatojoties uz procentuālo daļu no izejvielu vērtības, lai gan pārvadājumu maksu par izejvielu iepirkumiem parasti nosaka, pamatojoties uz iepirkuma apjomu. Šī persona norādīja, ka pati Komisija konsekventi izmanto praksi transportēšanas izmaksas attiecināt pēc apjoma, nevis pēc materiāla vērtības. Turklāt Komisijai esot bijis jāņem vērā faktiskais transportēšanas attālums līdz Ningbo Jinding.

(324)

Wenzhou apgalvoja, ka pietiek nodrošināt, lai izejvielu cena EXW līmenī nebūtu izkropļota un ka transportēšanas izmaksu pieskaitījumam būtu jāatbilst faktiskajam piegādes termiņam Ķīnas ražotāju eksportētāju izejvielu iepirkumos. Līdz ar to papildus EXW cenai būtu jāņem vērā tikai faktiskās transportēšanas izmaksas no piegādātājiem līdz Wenzhou. Turklāt Wenzhou uzskatīja, ka ir nepamatoti izejvielu transportēšanas izmaksas izteikt procentos no paziņotajām izejvielu izmaksām, ja savukārt faktiskās transportēšanas izmaksas tiktu aprēķinātas, pamatojoties uz daudzumu, nevis uz vērtību.

(325)

Turklāt Ningbo Jinding apgalvoja, ka nav pamata izejvielu cenai pieskaitīt ievedmuitas nodokli, jo Ningbo Jinding iepērk izejvielas Ķīnā un ievedmuitas nodokli nemaksā. Bez tam GTA dati ir balstīti uz CIF cenām, tāpēc tajos ir iekļautas papildu izmaksas, piemēram, starptautiskā transporta, apdrošināšanas un pārkraušanas izmaksas, kas nav piemērojamas iekšzemes iepirkumiem, un tāpēc tās ir jāatskaita.

(326)

Wenzhou Junhao arī atkārtoja savu piezīmi par pirmo paziņojumu, ka visas izejvielas Wenzhou Junhao izmeklējamajam ražojumam tiek iepirktas iekšzemes tirgū. Wenzhou Junhao apgalvoja, ka importa Taizemē cena (CIF), ko Komisija ņēma par pamatu neizkropļotu izejvielu cenu noteikšanai, var ietvert lielākus piegādes izdevumus nekā vietējā tirgū iegādātās izejvielas.

(327)

Komisija uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālajai vērtībai būtu jāatspoguļo neizkropļota izejvielu cena reprezentatīvajā valstī (šajā gadījumā Taizemē), kas ir attiecīgā aizstājējvērtība normālās vērtības izcelsmes valstī aprēķināšanai. Tāpēc tai būtu jāatspoguļo cena, ko savienotājelementu ražotājs Taizemē maksātu par izejvielām, kas piegādātas līdz rūpnīcas vārtiem. Ja netiktu pieskaitītas starptautiskās transportēšanas izmaksas vai ievedmuitas nodokļi, iegūtā atsauces vērtība neatspoguļotu neizkropļotu cenu Taizemes tirgū, bet tikai vidējo CIF cenu valstīs, kas eksportē attiecīgās izejvielas. Tas būtu pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktam.

(328)

Turklāt, tā kā nav nekādas transportēšanas izmaksu atsauces vērtības (katram uzņēmumam, katram izejvielu veidam, dažādiem transporta kanāliem utt.), Komisija izmantoja transportēšanas izmaksu un ražotāja eksportētāja izejvielu izmaksu attiecību. Šo attiecību piemēro izejvielas atsauces vērtībai, ko pēc tam reizina ar ražotāja eksportētāja patērēto izejvielas daudzumu. Šāda metodika atspoguļo ražotāja eksportētāja izmaksu struktūru, jo tiek saglabāta attiecība starp transportēšanas izmaksām un izejvielu izmaksām, un to tālāk piemēro neizkropļotai atsauces vērtībai.

(329)

Tāpēc visi personu apgalvojumi par iekšzemes vedmaksas aprēķinu un ievedmuitas nodokļu korekciju, kas piemērota izejvielu atsauces vērtībai, tika noraidīti.

(330)

Wenzhou apgalvoja, ka nav jānošķir divi stiepļu stienīšu veidi, ko izmanto savienotājelementu ražošanā, proti, ar kodiem HS 721391 un HS 721399 apzīmētie, jo tie atšķiras tikai pēc diametra (virs vai zem 14 mm) un to cena ir gandrīz vienāda, kā norādīts vairākos iesniegtajos avotos. Turklāt diametrs virs vai zem 14 mm nav rādītājs, ko nošķirtu izmeklējamā ražojuma RKN struktūrā.

(331)

Attiecībā uz izejvielām anketā ražotājiem eksportētājiem tika lūgts identificēt katru izejvielu veidu, ko tie izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā, norādot visprecīzāko muitas kodu (astoņu vai desmit ciparu līmenī). Pēc tam norādīto izejvielu pēc iespējas precīzāk salīdzina ar tās pašas izejvielas atsauces vērtības muitas kodu reprezentatīvajā valstī. Norādot izmantotās izejvielas, šo izejvielu cenai vai RKN struktūrai nav nozīmes, jo nevienu no tām neizmanto, lai saskaņotu tās pašas izejvielas atsauces vērtības muitas kodu reprezentatīvajā valstī. Šajā izmeklēšanā Wenzhou norādīja abus izmantoto izejvielu veidus. Pamatojoties uz to, abi Wenzhou izmantoto izejvielu veidi tika saskaņoti ar tās pašas izejvielas Taizemes atsauces vērtībām. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(332)

Wenzhou arī apgalvoja, ka normālās vērtības aprēķināšanai izmantotās PVA izmaksas tika noteiktas, pamatojoties uz pieciem Taizemes uzņēmumiem, nenorādot atsevišķo uzņēmumu PVA izmaksu sadalījumu. No PVA izmaksām nav atskaitītas arī tiešās pārdošanas izmaksas, piemēram, transporta izdevumi. Tāpēc Komisijas apgalvojums galīgās informācijas izpaušanā, ka tā normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķinājusi EXW līmenī, ir neprecīzs. Tā kā eksporta pārdošanas apjoms tika noteikts EXW līmenī, neņemot vērā transportēšanas izmaksas, arī šādas izmaksas būtu jāatskaita no normālās vērtības saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu.

(333)

Kā norādīts 276. apsvērumā, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu aprēķināja katra ražojumu veida normālo vērtību EXW līmenī, kas ietver samērīgu PVA izmaksu summu. Nav pieejama informācija, kas liecinātu, ka Komisijas izmantotajās Taizemes uzņēmumu PVA izmaksās ir iekļauti transporta izdevumi par piegādi klientiem. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(334)

EIFI uzskatīja, ka uzņēmumam Jiangsu noteiktā dempinga starpība bija balstīta uz pretrunīgu informāciju. Saskaņā ar D&B datiem Jiangsu ir tikai 15 darbinieki, kas atbilst parastam darbinieku skaitam tirdzniecības uzņēmumā un neatbilst Jiangsu ražoto savienotājelementu daudzumiem. Arī vidējā Jiangsu savienotājelementu eksporta cena IP ir zemāka nekā kopējā vidējā ĶTR eksporta cena tajā pašā periodā. Tā kā uzņēmums apgalvoja, ka galvenokārt ražo savienotājelementus, izmantojot karstās kalšanas ražošanas procesus, kas rada lielākas ražošanas izmaksas nekā citos ražošanas procesos ražotiem savienotājelementiem, to pārdošanas cenai tomēr vajadzētu būt vidēji augstākai par vidējo Ķīnas eksporta cenu. Turklāt Jiangsu ir saistīts ar diviem citiem ĶTR uzņēmumiem, kuri ražo savienotājelementus un par kuriem netika ziņots atbildēs uz anketas jautājumiem, un tāpēc pastāv liels risks, ka šie uzņēmumi novirzīs eksportu caur Jiangsu, gūstot labumu no zemākām maksājuma likmēm.

(335)

Kā norādīts 92. apsvērumā, Komisija veica AKP un apstiprināja Jiangsu iesniegtos datus, arī darbinieku skaitu un eksporta cenu. Tas, ka Jiangsu vidējā eksporta cena var būt zemāka nekā visa ĶTR eksporta vidējā cena, varētu būt saistīts ar novirzi no vidējā rādītāja, ņemot vērā ĶTR ražotāju eksportētāju skaitu un no ĶTR importēto izmeklējamā ražojuma veidu skaitu, kas ietverti visa ĶTR eksporta vidējās cenas aprēķinā. Tāpat izmeklēšanā netika atklāts neviens saistīts uzņēmums, kas ražotu attiecīgo ražojumu Ķīnā. Tāpēc EIFI apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(336)

EFDA apgalvoja, ka izlasē neiekļautajiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteiktā likme ir pārāk augsta un tādējādi pārkāpj pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tas tā ir tāpēc, ka Komisija izmantoja pieejamos faktus par darbaspēka patēriņu saskaņā ar pamatregulas 18. pantu un tāpēc, aprēķinot izlases vidējo dempinga starpību, tai nevajadzēja ņemt vērā 18. pantā minētajos apstākļos noteiktās starpības. EFDA ierosināja izmantot Jiangsu dempinga starpību, lai noteiktu dempinga starpību, kas piemērojama ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, jo tas bija vienīgais uzņēmums, attiecībā uz kuru netika izmantoti pieejamie fakti.

(337)

Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 9. panta 6. punktu piemēro tikai tad, ja starpības ir pilnībā noteiktas 18. pantā minētajos apstākļos. Komisija atzīmēja, ka saskaņā ar 260. apsvērumu Komisija daļēji balstījās uz pieejamajiem faktiem attiecībā uz visu trīs izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, arī Jiangsu, darbaspēka patēriņu, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādējādi Komisija tā vietā, lai neņemtu vērā visas starpības, kas konstatētas attiecībā uz eksportētājiem, kuri sadarbojās, uzskatīja, ka ir lietderīgi izmantot visas šīs starpības, lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē. Tāpēc personas apgalvojums tika noraidīts.

(338)

EFDA atkārtoja savu apgalvojumu, ka ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis jāuzskata par augstu, ņemot vērā šādus elementus: sadrumstalotību savienotājelementu ražošanas nozarē, ko galvenokārt veido MVU, kuri eksportē ar tirgotāju starpniecību; loģistikas problēmas Covid-19 pandēmijas laikā; darījumu attiecības starp ĶTR ražotājiem eksportētājiem un sūdzības iesniedzēju; ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, kas pārsniedza 50 %, proti, bija divreiz augstāks nekā Savienības ražotāju sadarbības līmenis iepriekšējā izmeklēšanā par savienotājelementiem, kuri tomēr veidoja “nozīmīgu daļu no (..) Savienības ražošanas nozares” (75); Komisijas pieeju šajā lietā attiecībā uz Savienības ražotāju sadarbības trūkumu un, visbeidzot, Komisijas vispārējo pieeju attiecībā uz MVU Savienībā un jo īpaši MVU paredzētās vienkāršotās anketas.

(339)

Kā paskaidrots 179. apsvērumā, ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni nosaka, pamatojoties uz Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Pieprasītā informācija ietver tikai uzņēmuma pamatinformāciju, piemēram, kontaktinformāciju, pārdošanas un ražošanas daudzumus pasaulē, kā arī informāciju par saistītajiem uzņēmumiem. Šādai informācijai jābūt viegli un ērti pieejamai attiecībā uz visiem uzņēmumiem, arī MVU Neviens no ražotājiem eksportētājiem neizteica apgalvojumu, ka ir loģistikas grūtības sniegt pieprasīto informāciju, un arī EFDA šo apgalvojumu nepamatoja. EFDA arī nepaskaidroja, cik lielā mērā iespējamajām darījumu attiecībām starp ražotājiem eksportētājiem un sūdzības iesniedzēju būtu vajadzējis ietekmēt sadarbības līmeņa noteikšanu. Turklāt tika uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozares sadarbības līmenim iepriekšējā antidempinga izmeklēšanā nav nozīmes saistībā ar pašreizējo izmeklēšanu. Uz apgalvojumu, ka attieksme pret Savienības ražotājiem, kas nesadarbojās, būtu atšķirīga nekā pret ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, jau ir atbildēts 46. apsvērumā, un turklāt tas netika uzskatīts par elementu, kas ietekmētu ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni. Jebkurā gadījumā Savienības ražošanas nozares “nozīmīgas daļas” jēdziens nav būtisks, apsverot ražotāju eksportētāju sadarbības līmeni, jo abi jēdzieni attiecas uz pilnīgi atšķirīgām situācijām. Savienības ražošanas nozares nozīmīga daļa attiecas uz stāvokli procedūras sākšanas brīdī, turpretī valsts mēroga dempinga starpības mērķis ir nepieļaut, ka tiek nepamatoti atalgota nesadarbošanās. Arguments, ka Savienības MVU – atšķirībā no ražotājiem eksportētājiem – gūst labumu no vienkāršotām anketām, atlases posmā nav būtisks. Līdz ar to minētās personas apgalvojumi tika noraidīti.

(340)

Turklāt EFDA, atsaucoties uz PTO judikatūru (76), apgalvoja, ka pat tad, ja Komisija secinātu, ka sadarbības līmenis ir zems, tā nedrīkstētu piemērot represīvu pieeju. Šajā sakarā EFDA apgalvoja, ka maksājuma līmenis “visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem” ir noteikts, pamatojoties uz nereprezentatīvu eksporta apjomu, kas pamatojas tikai uz vienu ražojuma veidu.

(341)

Komisijai, piemērojot pieejamos faktus saskaņā ar 18. pantu, ir plaša rīcības brīvība, ja vien piemērotā metode ir pamatota. Turklāt saskaņā ar pamatregulas 18. panta 6. punktu, piemērojot pieejamos faktus, izmeklēšanas rezultāti personai var būt mazāk labvēlīgi nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies, lai izvairītos no tā, ka nesadarbošanās tiek nepamatoti atalgota. Šajā gadījumā Komisijai valsts mēroga maksājuma līmeņa aprēķins bija jābalsta uz lietā pieejamajiem faktiem. Metodika bija pamatota, jo tā bija balstīta uz pārbaudītu faktisko informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un aprēķina pamatā bija atsevišķs ražojuma veids, kas bija visreprezentatīvākais konkrētā ražotāja eksportētāja eksporta apjoma ziņā. EFDA nepamatoja apgalvojumu, ka šo konkrēto ražojuma veidu neeksportē ražotāji eksportētāji, kas nesadarbojās, un to nevarēja pārbaudīt. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(342)

EIFI apgalvoja, ka daži no ražotājiem eksportētājiem, kuriem piešķirts ražotāja eksportētāja, kas sadarbojās, statuss, nav uzskatāmi par tādiem, jo tie nav attiecīgā ražojuma ražotāji, bet gan tirgotāji. Dažu ražotāju eksportētāju atlases veidlapā norādītie nosaukumi nesakrita ar nosaukumiem, kas norādīti attiecīgā uzņēmuma reģistrēta PVN maksātāja numurā, un dažiem citiem bija neparasti zema eksporta cena uz Savienību. Lai pamatotu savu apgalvojumu, EIFI iesniedza informāciju, kas balstīta uz publiski pieejamiem avotiem.

(343)

Komisija atzīmē, ka EIFI sniegtā informācija tika saņemta ļoti vēlīnā procedūras posmā, savukārt tas pats ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, saraksts 2021. gada 6. janvārī tika ievietots lietas materiālos, kas bija pieejami visām ieinteresētajām personām (77), un tāpēc to vairs nevarēja pārbaudīt. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt, vai EIFI norādītie iemesli dažu uzņēmumu svītrošanai no ražotāju eksportētāju saraksta bija pamatoti, un tāpēc šie apgalvojumi bija jānoraida.

(344)

ĶTR tirdzniecības uzņēmums Changshu 5. Rich Trading Co., Ltd. (“Changshu Rich”) apgalvoja, ka tas būtu jāiekļauj to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās, kopā ar tā saistīto ražotāju Ķīnā, jo tas sadarbojās izmeklēšanas laikā. Komisija atzīmē, ka neviena no šīm personām noteiktajā termiņā neaizpildīja atlases veidlapu. Changshu Rich iesniedza tikai atbildi par izlases veida pārbaudi nesaistītiem importētājiem Savienībā, kas nebija paredzēta ĶTR personām un tika iesniegta tikai pēc noteiktā termiņa. Tāpēc pieprasījums par iekļaušanu to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās, tika noraidīts. Cits ražotājs eksportētājs, kuru Changshu Rich dēvēja par savu “partneri”, bija iesniedzis atlases veidlapu noteiktajā termiņā, un tāpēc tika iekļauts sarakstā.

(345)

Vēl viens ražotājs eksportētājs, proti, Bulten Fasteners (China) Co., Ltd. (“Bulten Fasteners”), arī lūdza to iekļaut ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sarakstā, apgalvojot, ka tas sadarbojies izmeklēšanas laikā, sniedzot informāciju par ĶTR ražotājiem eksportētājiem paredzētajiem izejresursiem noteiktajā termiņā, kā prasīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Tas apgalvoja, ka prasības, lai to uzskatītu par personu, kas sadarbojas, ir neskaidras, un, sniedzot informāciju par izejresursiem, tas apstiprināja savu nodomu sadarboties un rīkoties labticīgi.

(346)

Komisija norādīja, ka Bulten Fasteners neiesniedza atbildi par atlasi, kā prasīts paziņojumā par procedūras sākšanu, kurā būtu ietverta arī piekrišana būt starp uzņēmumiem, kuri tiks iekļauti izlasē un izmeklēti. Būdams viens no sūdzībā minētajiem ražotājiem eksportētājiem, tas, uzsākot izmeklēšanu, saņēma arī īpašus norādījumus no Komisijas divpusējā paziņojumā, kurā skaidri norādīts, ka informācijas sniegšana izlases veida pārbaudei būs priekšnoteikums tā atzīšanai par personu, kas sadarbojās. Uzņēmums arī nesniedza nekādas piezīmes par 345. apsvērumā minēto ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, sarakstu, kas atradās lietā kopš izmeklēšanas sākuma, kad Komisija bija izveidojusi ražotāju eksportētāju izlasi. Šajā sakarā Bulten Fasteners lūdza, lai to uzklausa uzklausīšanas amatpersona. Uzklausīšana notika 2021. gada 7. decembrī, un uzklausīšanas amatpersona secināja, ka Bulten Fasteners procesuālās tiesības šajā procedūrā netika skartas, jo Komisija tam bija sniegusi informāciju, uz kuru tas nebija reaģējis. Pamatojoties uz šiem apsvērumiem, atšķirībā no ražotājiem eksportētājiem, kuri savlaicīgi iesniedza atlases veidlapu un skaidri piekrita sadarboties izmeklēšanā, Bulten Fasteners nevar uzskatīt par ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, un šīs personas pieprasījums tika noraidīts.

(347)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija konstatēja dažas pārrakstīšanās kļūdas, kas bija pieļautas to ražotāju eksportētāju sarakstā, kuri sadarbojās, un tās tika izlabotas. Šo labojumu pamatā bija informācija, ko atlases veidlapā bija sniegušas attiecīgās personas. Tādējādi Shanghai Foreign Trade (Pudong) Co., Ltd., kas iesniedza atlases informāciju par tā saistītajiem ražotājiem Shanghai Rongdun Industry Co., Ltd. un Shanghai Chunri New Energy Technology Co., Ltd., tika svītrots no saraksta un aizstāts ar tā saistītajiem ražotājiem. Līdzīgi arī BSC Corporation – tirgotājs, kas eksportēja tā saistītā uzņēmuma Liaocheng BSC Metal ražojumu, – tika svītrots no saraksta un aizstāts ar tā saistīto ražotāju.

(348)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas 154. un 155. apsvērumā minētais polu skrūvju lietotājs apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā tā apgalvojumu, ka tā galvenais konkurents Indijā ražo polu skrūves un pārdod tās Savienībā par cenām, kas ir līdzīgas no Ķīnas importēto polu skrūvju cenām. Lietotājs apgalvoja, ka tas pierāda, ka importa no Ķīnas cenas nav dempinga cenas. Lietotājs arī apgalvoja, ka Komisijai bija jāsalīdzina polu skrūvju importa no Indijas cenas ar normālo vērtību. Tā kā Komisija to tomēr nav izdarījusi, tā nevar secināt, ka Ķīnas veiktais polu skrūvju imports ir bijis par dempinga cenām.

(349)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka pirms galīgās informācijas izpaušanas šāds apgalvojums netika iesniegts. Tikai nepamatots apgalvojums, ka Indijas ražotāju polu skrūvju cenu līmenis ir tāds pats kā Ķīnas tālākpārdošanas cenām Savienības tirgū, pats par sevi nenozīmē, ka Ķīnas eksporta cenas nebūtu dempinga cenas. Otrkārt, dempinga starpības, kas noteiktas, kā minēts iepriekš 3. iedaļā, ir balstītas uz attiecīgā ražojuma eksporta cenām kopumā, un nav noteiktas atsevišķas dempinga starpības dažādiem ražojuma veidiem. Kā sīki izklāstīts 3. iedaļā, būtiskas dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot Ķīnas ražotāju eksportētāju eksporta cenas ar normālo vērtību, pamatojoties uz reprezentatīvās valsts datiem. Šis lietotājs nesniedza nekādas piezīmes par dempinga starpību aprēķiniem, un tas nav apstrīdējis nevienu no aprēķinos izmantotajiem elementiem. Treškārt, jāatgādina, ka šī izmeklēšana attiecas tikai uz attiecīgā ražojuma eksportu no Ķīnas, un tādēļ Komisijai nebija pienākuma vai pat tiesību izmeklēt iespējamo dempingu, ko radījis imports no Indijas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(350)

Kā norādīts 96. un 97. apsvērumā, Apvienotās Karalistes izstāšanās pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī, un no 2021. gada 1. janvāra uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību akti. Tā kā termiņš atbilžu uz anketas jautājumiem un citas informācijas sniegšanai beidzās pēc pārejas perioda, Komisija lūdza ieinteresētās personas sniegt informāciju par ES27 valstīm. Tāpēc konstatējumi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm tika novērtēti, pamatojoties uz ES27 datiem.

(351)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu ražoja vairāk nekā 70 ražotāji Savienībā. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(352)

Tika noteikts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā bija 1 060 569 tonnas. Komisija šo skaitli noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Kā norādīts 49. apsvērumā, galīgajā izlasē tika iekļauti seši Savienības ražotāji. Tie veidoja 9,5 % no Savienības kopējā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma.

(353)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pieskaitot kopējo aplēsto Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū (sk. 6. tabulu) kopējam importa apjomam, kas noteikts no Eurostat datiem (sk. 3. un 12. tabulu).

(354)

Patēriņam Savienībā bija šāda dinamika.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnās)

(355)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās. Kopumā patēriņš Savienībā samazinājās par 18 % – no 2 134 778 tonnām 2017. gadā līdz 1 748 012 tonnām IP.

(356)

Komisija noteica importa apjomu, pamatojoties uz Eurostat datiem. Importa tirgus daļa tika noteikta, pamatojoties uz importa apjomu un kopējo patēriņu Savienībā.

3. tabula

Importa apjoms (tonnās) un tirgus daļa

(357)

Importa apjoms no Ķīnas 2017.–2019. gadā palielinājās par 54 % un laikposmā no 2019. gada līdz IP saglabājās relatīvi stabils. Kopumā importa apjoms attiecīgajā periodā pieauga par 55 %.

(358)

Ņemot vērā patēriņa Savienībā samazināšanos, importa no Ķīnas tirgus daļa no 2017. gada līdz IP pakāpeniski pieauga no 6 % līdz 12 %.

(359)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EIFI iesniedza informāciju, ka, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem statistikas datiem, importa apjomiem un tirgus daļai no Ķīnas būtu jābūt lielākai. EIFI rīcībā bija statistikas dati, kas ietvēra to ražojumu importu, kuri neietilpst izmeklēšanas tvērumā, un aplēses par kopējiem importa apjomiem, pamatojoties uz zināšanām par tirgu. Tomēr statistikas dati, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu 3. tabulā norādītos importa apjomus, bija balstīti uz attiecīgā ražojuma faktiskajiem importa apjomiem, kas reģistrēti Taric koda līmenī, kurā bija iekļauts tikai attiecīgais ražojums. Tāpēc apjomi 3. tabulā atspoguļo attiecīgā ražojuma faktiskos importa apjomus attiecīgajā periodā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(360)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA un CCCME lūdza paskaidrot, kādi dati tika izmantoti, lai noteiktu importa Savienībā apjomus. Pēc tam, kad šāds skaidrojums tika sniegts, šīs personas pieprasīja, lai tiktu izpausti arī precīzi dati par katru Taric kodu. Konfidencialitātes apsvērumu dēļ šos datus nevar izpaust, un tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(361)

Komisija noteica importa vidējās cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un dalot importa no Ķīnas kopējo vērtību ar šā importa kopējo apjomu.

(362)

Vidējās cenas dinamika importam no attiecīgās valsts bija šāda.

4. tabula

Importa cenas (EUR/t)

(363)

Importa no attiecīgās valsts cenas laikposmā no 2017. līdz 2018. gadam pieauga par 11 %, 2019. gadā samazinājās par 1 % un IP – vēl par 3 %. Kopumā attiecīgajā periodā importa no Ķīnas cenas pieauga par 7 %. Tomēr šis pieaugums ne tuvu nesedza izejvielu cenu pieaugumu, kas tajā pašā periodā bija 30 %. Turklāt importa cenas pastāvīgi bija zemākas par Savienības pārdošanas cenām, kā minēts 8. tabulā.

(364)

Komisija noteica cenu samazinājumu izmeklēšanas periodā, salīdzinot:

(365)

Šāds cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājuma rezultāti tika izteikti procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma izmeklēšanas periodā. Tas saistībā ar importu no attiecīgās valsts Savienības tirgū uzrādīja vidējo svērto cenu samazinājuma starpību intervālā no 28 % līdz 46 %.

(366)

EFDA un CCCME apgalvoja, ka standarta savienotājelementi nav savstarpēji aizvietojami ar nestandarta savienotājelementiem un ka tie savstarpēji nekonkurē. Tās uzsvēra, ka nestandarta savienotājelementi parasti ir dārgāki par standarta savienotājelementiem. Ķīnas ražotāji eksportētāji galvenokārt eksportē standarta savienotājelementus, turpretī Savienības ražošanas nozare galvenokārt ražo un pārdod nestandarta savienotājelementus. Tāpēc cenu salīdzināšana būtu jāveic, rūpīgi nošķirot standarta un nestandarta savienotājelementus. Tāpat CCCME uzsvēra, ka trīs galvenie ražojuma veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, proti, skrūves, bultskrūves un paplākšņi, savstarpēji atšķiras, un tas pienācīgi jāņem vērā, salīdzinot cenas.

(367)

Līdzīgi arī Eiropas DIY mazumtirdzniecības asociācija (“EDRA”) apgalvoja, ka, salīdzinot Savienības ražotāju pārdošanas cenu Savienības tirgū un importa no Ķīnas cenu, būtu jāņem vērā atšķirība starp standarta un nestandarta savienotājelementiem. Viens no importētājiem apgalvoja, ka pēc Savienības ražošanas nozares ražotāju iekšējiem ražojumu kodiem nav iespējams atšķirt standarta un nestandarta savienotājelementus un ka tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu un importa no Ķīnas cenu salīdzinājums būtu nepiemērots.

(368)

EFDA apgalvoja, ka savienotājelementi, pat ja tie tiek ražoti saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, var atbilst arī īpašām klientu papildu prasībām, proti, prasībām, kuras atšķiras no standartā noteiktajām prasībām vai nav aplūkotas standartā, vai ir stingrākas nekā standartā noteiktās prasības. Šādi savienotājelementi būtu jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem. Tāpat CCCME apgalvoja, ka par nestandarta savienotājelementiem jāuzskata ne tikai tie savienotājelementi, kas ražoti saskaņā ar klienta rasējumiem, bet arī tie, kuros ņemtas vērā citas klienta prasības, pat ja šāds savienotājelements pilnībā atbilstu starptautiskajiem ražojumu standartiem.

(369)

EFDA arī norādīja uz atšķirībām starp “ražojumu standartiem” un “pārbaudes standartiem”, kā arī starp “pamata” ražojumu standartiem un “īpašiem” ražojumu standartiem. Tā apgalvoja, ka, lai gan savienotājelementus, kas atbilst ražojuma pamatstandartiem, var uzskatīt par standarta savienotājelementiem, šajā izmeklēšanā savienotājelementi, kas atbilst pārbaudes standartiem un īpašiem ražojuma standartiem, būtu jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem, jo šīs prasības pilda tādu pašu lomu kā īpašas klienta prasības.

(370)

Turklāt EFDA un CCCME uzsvēra, ka savienotājelementi, ko ražo Savienības ražošanas nozare, bieži tiek ražoti ar tās standarta ražošanas iekārtām, bet to prasības pārsniedz starptautiski atzītus standartus. Šādi savienotājelementi būtu jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem.

(371)

Visbeidzot, EFDA un CCCME norādīja uz īpašām sertifikācijas prasībām dažās nozarēs (galvenokārt autobūves nozarē). Tās ir atbilstības prasības savienotājelementu piegādātājiem un ietver, piemēram, pienākumu dokumentēt savienotājelementu ražošanas procesu, reģistrēt noteiktus datus un kvalitātes kontroles pasākumus (78). EFDA apgalvoja, ka ieguldījumi piegādātāju ražošanas procesā, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šādām prasībām, atspoguļojas lielākās izmaksās un augstākās cenās, tāpēc saskaņā ar šādiem nosacījumiem ražoti savienotājelementi būtu jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem. CCCME apgalvoja, ka visi savienotājelementi, ko izmanto autobūves nozarē, jāuzskata par nestandarta savienotājelementiem.

(372)

Komisija atzīmēja, ka standarta savienotājelementi ir sīki aprakstīti nozares standartos, piemēram, Deutsches Institut für Normung (“DIN”), Starptautiskās standartizācijas organizācijas (“ISO”) standartos vai Eiropas Standartizācijas komitejas (“CEN”) izstrādātajos un uzturētajos Eiropas standartos. Savukārt nestandarta savienotājelementi ir tādi, kas atšķiras no nozarē atzītiem standartiem un bieži vien atbilst konkrēta lietotāja projektam un/vai prasībām. Tāpēc klienta rasējumi, kas atšķiras no atzītā starptautiskā standarta, padara savienotājelementu par īpašu jeb nestandarta savienotājelementu. Tāpat arī savienotājelementi, kas tiek ražoti, izmantojot standarta ražošanas līnijas, tika uzskatīti par speciāliem savienotājelementiem, ja tie pilnībā neatbilda konkrētam starptautiski atzītam nozares standartam.

(373)

Komisija atzīmēja, ka Savienības ražošanas nozare faktiski neapstrīdēja nevienu no apgalvojumiem par to, kuri savienotājelementu veidi būtu uzskatāmi par nestandarta savienotājelementiem, izņemot 374. un 375. apsvērumā minētos, un tie arī atbilda izpratnei, ka, ja standarta savienotājelementi precīzi neatbilst nozares ražojuma standartam, tie būtu uzskatāmi par nestandarta/speciāliem savienotājelementiem.

(374)

Attiecībā uz 369. apsvērumā minētajiem īpašajiem ražojumu standartiem un pārbaudes standartiem Komisija uzskatīja, ka, ja vien savienotājelementi tiek ražoti precīzi saskaņā ar starptautiski atzīta standarta tehniskajām specifikācijām, tie jāuzskata par standarta savienotājelementiem, un tāpēc šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(375)

Sertifikācijas prasības, kas minētas 371. apsvērumā, ir īpašas klienta atbilstības prasības, kurām var nebūt tiešas ietekmes uz paša savienotājelementa tehniskajām prasībām, kas noteiktas starptautiski atzītos standartos. Tādējādi atbilstības prasības, ciktāl tās neietekmē savienotājelementa fizikālās un tehniskās īpašības vai tās nav īpašs klienta rasējums, bet galvenokārt attiecas uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, dokumentācijas prasības ražošanas procesā vai kvalitātes pārbaužu reģistrēšana, netika uzskatītas par standarta un nestandarta savienotājelementu nošķiršanas kritēriju, un šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(376)

Turklāt CCCME apgalvoja, ka savienotājelementus galalietotājiem pārdod gandrīz tikai ar izplatītāju starpniecību un ka tas pienācīgi jāņem vērā, veicot cenu salīdzināšanu izplatītāju tirdzniecības līmenī. Kā minēts 278. apsvērumā, visa eksporta pārdošana tika veikta tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, tāpēc salīdzinājumā tika ņemtas vērā samaksātās vai maksājamās cenas, nevis saliktās eksporta cenas. Turklāt Savienības ražošanas nozare lielāko daļu pārdošanas apjoma pārdeva ar izplatītāju starpniecību, un cenu salīdzinājums starp importa cenām un Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām Savienības tirgū tika veikts tajā pašā tirdzniecības līmenī. Tāpēc šis arguments šajā izmeklēšanā nebija būtisks.

(377)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA, CCCME un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā apgalvoja, ka, aprēķinot cenu samazinājuma starpības, bija jāveic korekcijas, ņemot vērā kvalitātes kontroles un dokumentu pārvaldības izmaksas. EFDA un CCCME apgalvoja, ka uz Savienības ražošanas nozari attiecas īpašas sertifikācijas prasības, kas minētas 371. apsvērumā, savukārt Ķīnas ražotājiem eksportētājiem šādu prasību parasti nav. EFDA un CCCME atsaucās uz pamatregulas 3. panta 2. punktu, kurā noteikts, ka kaitējuma novērtējumam jābalstās uz objektīvu pārbaudi un tiešiem pierādījumiem (cita starpā uz cenu ietekmes pārbaudi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu), un uz PTO Antidempinga nolīguma 3.1. pantu, kurā ir minēta cenu salīdzināmība. Tā kā sertifikācijas prasībām ir būtiska ietekme uz izmaksām un cenām, EFDA, CCCME un Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība apgalvoja, ka, aprēķinot cenu samazinājuma starpību, jāveic attiecīga korekcija.

(378)

Šīs personas atsaucās uz publiski pieejamo informāciju un viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja sniegto informāciju, kas liecina, ka vismaz viens no atlasītajiem Savienības ražotājiem bija pakļauts PPAP sertifikācijai un tāpēc daļu savas produkcijas kļūdaini deklarēja kā standarta savienotājelementus.

(379)

Attiecībā uz apgalvojumiem par publiski pieejamu informāciju par vienu no, iespējams, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, Komisija norādīja, ka visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika nodrošināta anonimitāte, tāpēc jebkādas piezīmes par šādu informāciju nav pamatotas. Tomēr Komisija apstiprināja, ka izmeklēšanā nebija iespējams konstatēt būtiskas izmaksu atšķirības starp ražošanas procesiem saskaņā ar sertifikācijas prasībām un citiem ražošanas procesiem. Tāpēc, pat ja šāda korekcija būtu pamatota un attaisnojama, tās ietekme uz cenu samazinājuma starpību būtu nenozīmīga, tāpēc Komisijas konstatējumi par būtisku cenu samazinājumu paliktu spēkā. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(380)

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka viens no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem esot nepareizi deklarējis nestandarta savienotājelementus kā standarta savienotājelementus, jāatgādina, ka, kā izklāstīts 375. apsvērumā, sertifikācijas prasības pašas par sevi nenosaka, vai savienotājelementi uzskatāmi par nestandarta savienotājelementiem. Tādējādi tajā pašā apsvērumā Komisija konstatēja, ka atbilstības prasības, ciktāl tās neietekmē savienotājelementa fizikālās un tehniskās īpašības vai tās nav īpašs klienta rasējums, bet galvenokārt attiecas uz tādiem jautājumiem kā, piemēram, dokumentācijas prasības ražošanas procesā vai kvalitātes pārbaužu reģistrēšana, netika uzskatītas par standarta un nestandarta savienotājelementu nošķiršanas kritēriju, un šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti. Komisija pārbaudīja, vai visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražojumu veidi ir norādīti pareizi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(381)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA un CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošana galalietotājiem galvenokārt notika ar saistītu izplatītāju starpniecību. Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārdod ražojumus tieši nesaistītiem izplatītājiem Savienībā, bija jāveic atbilstošas korekcijas, ņemot vērā tirdzniecības līmeņa atšķirības. Šis apgalvojums netika pamatots ar lietas materiālos iekļauto informāciju vai ar jebkādiem pierādījumiem. Izmeklēšanas laikā EFDA un CCCME pieprasīja papildu informāciju par izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma daļu izplatītājiem; Komisija šo informāciju sniedza, un tā apstiprināja 376. apsvērumā izklāstītos konstatējumus. Komisija arī paskaidro, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoms, kas tika ņemts vērā cenu samazinājuma aprēķinos, bija pārdošana nesaistītiem klientiem Savienībā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(382)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tiek novērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(383)

Kā minēts 26. un 49. apsvērumā, lai noteiktu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, bija jāveic ražotāju atlase.

(384)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Komisija izvērtēja makroekonomiskos rādītājus, balstoties uz sūdzības iesniedzēja sniegtajiem datiem, kurus salīdzināja ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Makroekonomiskie dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem.

(385)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi to Savienības ražotāju ražošanas un pārdošanas apjomu, kuri bija snieguši makroekonomiskajos rādītājos iekļautos datus. Izmeklēšanas laikā pēc pieprasījuma Komisija paskaidroja, ka šie dati tika sniegti par konkrētiem uzņēmumiem un tāpēc ir konfidenciāli. EFDA arī apgalvoja, ka Komisija atteikusies sniegt informāciju par to, kā dati tika ekstrapolēti, lai gan tas būtu būtisks aspekts, ņemot vērā to, ka makroekonomiskos datus bija sniegusi tikai neliela daļa no kopējā Savienības ražotāju skaita.

(386)

Komisijas izmantotie avoti un metodika, ko tā izmantoja makroekonomisko datu noteikšanai, ir izklāstīta 384. apsvērumā. Makroekonomiskie dati tika iegūti no atsevišķiem Savienības ražotājiem Savienībā, un Komisijai tos iesniedza sūdzības iesniedzējs. Sūdzības iesniedzējs aprēķināja makroekonomisko datu kopsummu, ekstrapolējot datus atbilstīgi šo ražotāju daļai no kopējā Savienības ražošanas apjoma. Sūdzības iesniedzējs pamatoja kopējo Savienības ražošanas apjomu ar Prodcom pieejamo informāciju. Iesniegtie dati tika koriģēti, pamatojoties uz kontrolpārbaudēm, veicot salīdzināšanu ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Veicot korekcijas, tika ņemtas vērā tikai dažas neatbilstības datos, bet sūdzības iesniedzēja iesniegtie dati būtiski nemainījās.

(387)

EFDA arī kritizēja to, ka Komisija nav pietiekami pārbaudījusi datus un ka nekonfidenciālie makroekonomisko datu kopsavilkumi tika iesniegti tikai vienu dienu pirms galīgās informācijas izpaušanas. Kā izklāstīts 384. apsvērumā, Komisija salīdzināja iesniegtos datus ar informāciju, kas bija pieejama no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un rūpīgi pārbaudīja EIFI atbildes uz makroekonomisko rādītāju anketas jautājumiem. EIFI uzdoto jautājumu būtība tika darīta pieejama ieinteresētajām personām publiski pieejamajos lietas materiālos. Komisija bija apmierināta ar datu precizitāti, tāpēc uzskatīja, ka tie ir piemērots pamats makroekonomisko rādītāju noteikšanai. Tāpēc apgalvojums par nepietiekamu pārbaudi tika noraidīts. Savienības ražotāju individuālo atbilžu nekonfidenciālais kopsavilkums tika izpausts pietiekami laicīgi, lai varētu sniegt piezīmes. Turklāt EFDA un CCCME tika piešķirts ārkārtas termiņa pagarinājums piezīmju sniegšanai. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(388)

Komisija izvērtēja mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem.

(389)

Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(390)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(391)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(392)

Kā izklāstīts 68. apsvērumā, viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ražotāju eksportētāju izlasē galvenokārt bija iekļauti uzņēmumi, kas ražo bultskrūves (nevis skrūvju ražotāji), un tāpēc tā nav reprezentatīva attiecībā uz Ķīnas ražošanas nozari un eksportu kopumā. Tāpēc kaitējuma analīze būtu jāveic atsevišķi skrūvēm, no vienas puses, un bultskrūvēm, no otras puses.

(393)

Turklāt, kā izklāstīts 115. un 156. apsvērumā, viens koka konstrukciju skrūvju ražotājs eksportētājs un viens konfirmātskrūvju ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka šie ražojuma veidi nav iekļauti šīs izmeklēšanas tvērumā. Šīs ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka kaitējuma analīze attiecībā uz šiem ražojuma veidiem būtu jāveic atsevišķi.

(394)

Kā minēts 162. apsvērumā, CCCME pieprasīja, lai makroekonomiskie kaitējuma rādītāji tiktu apkopoti un novērtēti atsevišķi standarta savienotājelementiem, no vienas puses, un nestandarta savienotājelementiem, no otras puses, pamatojoties uz to, ka Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod galvenokārt nestandarta savienotājelementus, savukārt Ķīnas ražotāji eksportētāji ražo un eksportē galvenokārt standarta savienotājelementus.

(395)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā apgalvoja, ka ieinteresētajām personām nav iespēju pārbaudīt Savienības ražošanas nozares apkopotos datus, kas izmantoti makroekonomisko rādītāju noteikšanai, jo izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir piešķirta anonimitāte.

(396)

Kā izklāstīts 16.–20. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka anonimitātes pieprasījums ir pienācīgi pamatots un ar attiecīgu pamatojuma izklāstu. Tāpēc visi attiecībā uz konfidencialitāti paustie apgalvojumi tika noraidīti. Tāpēc Komisija nevar arī izpaust informāciju par katru nosaukto uzņēmumu, kas sekmēja makroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Metodika ir izskaidrota 384. apsvērumā. Tāpēc Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecības Eiropas Savienībā apgalvojums tika noraidīts.

(397)

Piezīmes par ražotāju eksportētāju izlases reprezentativitāti jau tika aplūkotas 70. apsvērumā. Tāpat ieinteresēto personu piezīmes un apgalvojumi par izmeklēšanā izmantoto ražojuma tvērumu jau tika aplūkoti 113.–166. apsvērumā.

(398)

Attiecībā uz apgalvojumiem, ka kaitējuma analīze būtu jāveic atsevišķi katram ražojuma veidam, Komisija atgādina, ka 110. apsvērumā secināts, ka šajā izmeklēšanā visus ražojuma veidus uzskata par vienu ražojumu, jo tiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galvenie galalietojumi. Tāpēc dempinga, kaitējuma un cēloņsakarības noteikšana balstījās uz ražojumu kopumā. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu atsevišķu analīzi par katru ražojuma veidu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(399)

CCCME un EFDA apgalvoja, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju, kas ir MVU, mikroekonomiskā kaitējuma rādītāju svēršana būtu pretrunā pamatregulai un PTO noteikumiem, un tāpēc to nevajadzētu piemērot. Tās apgalvoja, ka šāda metodika mākslīgi palielinātu MVU sniegto datu nozīmi, vienlaikus mākslīgi samazinot lielo uzņēmumu sniegto datu nozīmi. Tā kā Komisija nesvēra kaitējuma rādītājus, šā apgalvojuma turpmāka analīze nebija nepieciešama.

(400)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apgalvoja, ka kaitējuma analīze bija jāveic atsevišķi par standarta savienotājelementiem, no vienas puses, un nestandarta savienotājelementiem, no otras puses. Tās arī apgalvoja, ka būtu jāveic atsevišķa kaitējuma analīze katrai ražojumu kategorijai, proti, kokskrūvēm, pašvītņgriezes skrūvēm, bultskrūvēm un paplākšņiem, un šajā sakarā atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā US – Hot-rolled Steel (79) un Apelācijas institūcijas ziņojumu lietā China – HP-SSST (80), kā arī uz Tiesas judikatūru (81).

(401)

Attiecībā uz standarta un nestandarta savienotājelementiem CCCME un EFDA vispirms atkārtoti uzsvēra, ka speciālie un standarta savienotājelementi pieder diviem atsevišķiem tirgiem gan fizikālo īpašību un kvalitātes atšķirību, gan galalietojumu ziņā un nav savstarpēji aizvietojami. Papildus tam tās atkārtoti norādīja, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji galvenokārt ražo standarta savienotājelementus, savukārt Savienības ražotāji galvenokārt ražo speciālos savienotājelementus. CCCME un EFDA uzsvēra, ka Tiesa lietā T-254/18 ir atzinusi, ka “segmentēta analīze var būt pamatota, ja izmeklēšanā esošie ražojumi nav savstarpēji aizstājami un ja imports par dempinga cenām var vairāk skart vienu vai vairākus segmentus”.

(402)

Kā izklāstīts 109. un 110. apsvērumā, visiem savienotājelementiem bija līdzīgas fizikālās un tehniskās īpašības un vienādi galvenie galalietojumi. Tāpat, kā jau norādīts 151. apsvērumā, nav nepieciešams, lai visi ražojuma veidi būtu pilnībā savstarpēji aizvietojami, ja vien visiem veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galvenie galalietojumi. Turklāt izmeklēšanā, kā izklāstīts 47. apsvērumā, atklājās, ka Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod standarta un nestandarta savienotājelementus un ražotāji eksportētāji eksportē uz Savienības ražošanas nozari standarta un nestandarta savienotājelementus. Izmeklēšana arī atklāja, ka galalietojumi pārklājas. Savienības ražošanas nozare pārdod savienotājelementus dažādiem lietojumiem un nozarēm. Neskatoties uz zemo sadarbības līmeni, Komisija konstatēja, ka imports par dempinga cenām konkurē ar Savienības ražošanas nozares veikto pārdošanu tiem pašiem lietojumiem un izmantošanas veidiem. Lai gan speciālo savienotājelementu īpatsvars atlasīto ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, piedāvājumā bija neliels, lietā esošie pierādījumi liecina, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji spēj saražot un eksportēt nestandarta savienotājelementus (piemēram, gadatirgos Ķīnas ražotāji eksportētāji piedāvāja nestandarta savienotājelementu klāstu, un vairāki Ķīnas ražotāji ražo savienotājelementus autobūves nozarei). Savienības ražotāju izlasē bija uzņēmumi, kas vienlīdz pārstāv gan standarta, gan nestandarta savienotājelementu pārdošanu. Faktiski lielākā daļā izlasē iekļauto uzņēmumu ražo gan standarta, gan speciālos savienotājelementus; tikai viens uzņēmums ir specializējies vienīgi speciālo savienotājelementu ražošanā, bet vien cits – standarta savienotājelementu ražošanā. Kā norādīts 36. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares izlase tādējādi atspoguļo plašu ražojumu veidu klāstu. Ķīnas ražotāju eksportētāju importētie ražojumu veidi vairāk kā 90 % apmērā atbilda tiem ražojumu veidiem, ko ražo un pārdod izlasē iekļautie Savienības ražotāji, un ļāva salīdzināt standarta un nestandarta savienotājelementu cenas, kas nemainīgi uzrādīja būtisku cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu. Neskarot faktu, ka kaitējuma analīze ir jāveic Savienības ražošanas nozares līmenī, Komisija secināja, ka visiem Savienības ražotājiem, arī tiem, kuri neatkarīgi no ražojumu klāsta ražo speciālos savienotājelementus, ražošanas un pārdošanas apjoms samazinājās, un saruka arī peļņas procents. Tas parāda, ka visus izlasē iekļautos Savienības ražotājus ietekmēja imports no Ķīnas. Turklāt, kā izklāstīts 552. apsvērumā, lietā ir pierādījumi, ka Savienības ražotājs nevarēja paplašināt savu standarta savienotājelementu ražošanas un pārdošanas apjomu, jo imports no Ķīnas radīja cenu spiedienu uz Savienības tirgu. Makroekonomiskā līmenī – lielākā daļa Savienības ražotāju, kuri iesniedza individuālos datus, ražoja gan standarta, gan speciālos savienotājelementus. Makroekonomisko kaitējuma rādītāju pasliktināšanās vienlaikus ar importa no Ķīnas pieaugumu, kā arī visu izlasē iekļauto Savienības ražotāju mikroekonomisko rādītāju lejupejošā tendence liecina, ka tirgū līdzīgā ražojuma līmenī pastāvēja konkurence starp Savienības ražošanas nozari un importu no Ķīnas, un šajā sakarā paustie apgalvojumi par pretējo izmeklēšanā neapstiprinājās. Tas pats par sevi pierāda Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Ne CCCME, ne EFDA nesniedza nekādu papildu informāciju vai papildu pierādījumus, kas pamatotu nepieciešamību atsevišķi analizēt standarta savienotājelementus, no vienas puses, un nestandarta savienotājelementus, no otras puses. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(403)

Attiecībā uz kokskrūvēm, pašvītņgriezes skrūvēm, bultskrūvēm un paplākšņiem tās pašas personas apgalvoja, ka, tā kā šie ražojumi tiek klasificēti dažādās KN apakšpozīcijās, tas norāda, ka katram no tiem piemīt tiem raksturīgas īpašības un tie nav savstarpēji salīdzināmi. EFDA arī apgalvoja, ka to apstiprina fakts, ka viens kokskrūvju ražotājs Savienībā iebilda pret sūdzību, pamatojoties uz to, ka tas nesaredz pasākumu pozitīvu ietekmi.

(404)

Secinājumi, kas izklāstīti 109. un 110. apsvērumā, ir spēkā arī attiecībā uz iepriekš minētajām ražojumu kategorijām. Netika sniegti pierādījumi tam, ka šo kategoriju tirgi būtu nošķirti, izņemot to, ka tie tika klasificēti ar atšķirīgiem KN kodiem. Tomēr to pašu par sevi nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu, jo, lai gan ražojumi var atbilst dažādiem KN kodiem, tie joprojām var savstarpēji konkurēt. Tas, ka viens Savienības ražotājs iebilda pret sūdzību kā tādu, nepierāda vai neapliecina tirgus segmentāciju pa ražojuma veidiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(405)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(406)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pakāpeniski samazinājās par 25 %.

(407)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā saglabājās stabila – aptuveni 2 300 000 tonnu. Tomēr, tā kā ievērojami saruka ražošanas apjomi, jaudas izmantojums ievērojami samazinājās – no 61 % 2017. gadā līdz tikai 46 % IP laikā.

(408)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA konstatēja, ka 5. tabulā norādītie ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma rādītāji IP laikā nedaudz atšķiras no EIFI iesniegtā nekonfidenciālā makroekonomisko rādītāju kopsavilkuma un ka tas liecina, ka Komisija veikusi korekcijas EIFI iesniegtajos datos.

(409)

Kā minēts 386. apsvērumā, sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija tika salīdzināta ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju iesniegtajiem datiem, un dažu korekciju rezultātā iegūtie rādītāji nedaudz atšķīrās.

(410)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

6. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(411)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā samazinājās par 27 % – ievērojami straujāk nekā patēriņa samazinājums (patēriņš tajā pašā periodā samazinājās par 18 %).

(412)

Rezultātā Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās no 66 % 2017. gadā līdz 59 % IP laikā, proti, samazinājās par 10 % jeb 7 procentpunktiem.

(413)

Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomus Savienībā, bet arī tirgus daļu.

(414)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

7. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(415)

Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā samazinājās nodarbinātība, jo samazinājās ražošanas un pārdošanas apjomi. No tā izrietēja darbinieku skaita samazināšanās par 4 %, neņemot vērā netiešo nodarbinātību.

(416)

Tā kā ražošanas apjoms samazinājās vēl straujāk nekā darbinieku skaits, Savienības ražošanas nozares ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 22 %.

(417)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidru informāciju par to, kā šie rādītāji ir aprēķināti.

(418)

Izmeklēšanas laikā pēc iepriekš minēto personu pieprasījuma Komisija paskaidroja, ka makroekonomisko rādītāju pamatā ir EIFI pārstāvēto Savienības ražotāju individuāli sniegtā informācija, kuras kontrolpārbaude tika veikta, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajiem datiem. Makroekonomisko rādītāju metodika ir aprakstīta arī 384. apsvērumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(419)

Visas šajā izmeklēšanā konstatētās dempinga starpības ievērojami pārsniedza de minimis līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(420)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējai svērtajai vienības pārdošanas cenai nesaistītiem klientiem Savienībā bija šāda dinamika.

8. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(421)

Savienības ražošanas nozares vienības pārdošanas cenas no 2017. gada līdz IP palielinājās par 11 %. Tas bija ievērojami mazāk par Savienības ražošanas nozares vienības ražošanas izmaksu pieaugumu (+ 15 %) attiecīgajā periodā. Rezultātā Savienības pārdošanas cenas IP laikā bija zemākas par vienības ražošanas izmaksām, jo imports no Ķīnas radīja ievērojamu cenu spiedienu – IP laikā tā cenas bija par 37 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena.

(422)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apstrīdēja šos skaitļus un norādīja, ka nav skaidrs, kā noteiktas vienības izmaksas. Tās arī norādīja uz kļūdu izpaustajā tabulā, un Komisija to izlaboja. Vienības izmaksas saskaņā ar Komisijas praksi tika noteiktas kā pilnas izmaksas, ieskaitot izgatavošanas izmaksas un PVA izmaksas.

(423)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku

(424)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku samazinājās par 6 %.

(425)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

10. tabula

Krājumi

(426)

No 2017. gada līdz 2019. gadam krājumu līmenis perioda beigās palielinājās par 16 %, bet no 2019. gada līdz IP samazinājās par 9 %. Attiecīgajā periodā krājumi perioda beigās kopumā pieauga par 7 %.

(427)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(428)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāti Komisija noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šīs pārdošanas apjoma apgrozījuma.

(429)

Rentabilitāte samazinājās katru gadu no 2017. gada līdz IP, kad tā kļuva negatīva. Šī tendence galvenokārt skaidrojama ar to, ka Savienības ražošanas nozare nespēja atspoguļot ražošanas izmaksu pieaugumu savās pārdošanas cenās importa par dempinga cenām radītā spiediena dēļ; šāda importa cenas bija vidēji par 37 % mazākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas.

(430)

Neto naudas plūsma norāda Savienības ražotāju spēju pašfinansēt savu darbību. Attiecīgajā periodā neto naudas plūsma nepārtraukti pazeminājās un kopumā samazinājās par 63 %, galvenokārt tāpēc, ka tajā pašā periodā samazinājās peļņa pirms nodokļu nomaksas.

(431)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tā samazinājās vēl straujāk nekā rentabilitāte un naudas plūsma, samazinoties katru gadu attiecīgajā periodā, bet izmeklēšanas periodā negatīvās rentabilitātes ietekmē kļūstot negatīva. Šajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare samazināja tās ieguldījumu līmeni vairāk nekā divas reizes, kā rezultātā tas samazinājās par 57 %. Savienības ražošanas nozares spēju piesaistīt kapitālu nopietni ietekmēja rentabilitātes, kā arī naudas plūsmas samazināšanās attiecīgajā periodā.

(432)

Visi svarīgākie kaitējuma rādītāji attiecīgajā periodā uzrādīja negatīvu tendenci. Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 25 %, un tās pārdošanas apjoms samazinājās par 27 %. Patēriņam samazinoties par 18 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās par 10 %, sasniedzot 59 %.

(433)

Lai gan pārdošanas cena attiecīgajā periodā palielinājās par 11 %, ar to nepietika, lai kompensētu vienības ražošanas izmaksu pieaugumu (+ 17 %), kā rezultātā attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās rentabilitāte. Šāda cenu samazināšanās IP laikā radīja zaudējumus. Līdzīga samazināšanās tendence bija vērojama attiecībā uz nodarbinātību, vidējām darbaspēka izmaksām, ieguldījumiem, ienākumiem no ieguldījumiem un naudas plūsmu, kas attiecīgajā periodā samazinājās.

(434)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(435)

EFDA un CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei netika nodarīts kaitējums, un atsaucās uz publiski pieejamo informāciju, kas liecina par dažu Savienības ražotāju pozitīvu rentabilitāti 2019. gadā vai pozitīvām tendencēm dažos kaitējuma rādītājos.

(436)

Komisijas veiktās kaitējuma analīzes pamatā bija izlasē iekļauto Savienības ražotāju apkopotie dati par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu Savienībā attiecībā uz mikroekonomiskajiem rādītājiem, kā arī dati par visu Savienības ražošanas nozari – attiecībā uz makroekonomiskajiem rādītājiem. Turpretī EFDA un CCCME sniegtā informācija bija balstīta uz publiski pieejamiem datiem, kas attiecās tikai uz atsevišķiem Savienības ražotājiem. Tāpēc to neuzskatīja par reprezentatīvu. Tāpat Komisijas veiktā analīze aptvēra visus kaitējuma rādītājus vairāku gadu laikā (attiecīgajā periodā), savukārt EFDA un CCCME sniegtā informācija aptvēra tikai vienu finanšu gadu vai tikai dažus konkrētus kaitējuma rādītājus, piemēram, rentabilitāti. Visbeidzot, Komisijas savāktie dati attiecās tikai uz izmeklējamo ražojumu, un tos bija iespējams pārbaudīt. Tāpēc EFDA un CCCME sniegtā informācija netika uzskatīta par pietiekamu, lai noteiktu situāciju visā Savienības ražošanas nozarē attiecīgajā periodā, un tā neatspēkoja konstatējumus, kas bija balstīti uz Komisijas pārbaudītajiem precīzākiem datiem. Līdz ar to EFDA un CCCME apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(437)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA norādīja, ka 11. tabulā norādīto Savienības ražošanas nozares rentabilitāti nav iespējams saskaņot ar 8. tabulā norādīto vienības pārdošanas cenu un vienības ražošanas izmaksām. Kā minēts 422. apsvērumā, Komisija izlaboja pārrakstīšanās kļūdu vienības ražošanas izmaksās. Tomēr tika apstiprināta negatīvā rentabilitātes tendence, proti, no 6 % 2017. gadā tā sasniedza -1 % IP laikā.

(438)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. punktu Komisija pārbaudīja, vai attiecīgās valsts imports par dempinga cenām ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 7. punktu Komisija pārbaudīja, vai kaitējumu Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt izraisījuši arī citi zināmi faktori. Komisija nodrošināja, lai iespējamais kaitējums, ko varētu būtu izraisījuši citi faktori, kuri nav imports no attiecīgās valsts par dempinga cenām, netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Šie faktori ir imports no citām trešām valstīm, patēriņa Savienībā samazināšanās, strukturālās pārmaiņas autobūves nozarē, savienotājelementu imports Savienības ražošanas nozarē, izejvielu cenu attīstība un Ķīnas ražotāju eksportētāju iespējamās konkurences priekšrocības, Covid-19 pandēmija un iespējamā Savienības ražošanas nozares nepareiza pārvaldība.

(439)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās sakrita ar būtisku tāda importa no Ķīnas pieaugumu, kura cenas IP bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un nospieda Savienības tirgus cenu. Kā minēts 421. apsvērumā, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas izmeklēšanas periodā bija vidēji par 37 % zemākas nekā Savienības cenas.

(440)

Importa apjoms no Ķīnas palielinājās no aptuveni 135 000 tonnu 2017. gadā līdz aptuveni 209 000 tonnu izmeklēšanas periodā, proti, par 55 %. Tirgus daļa pieauga par 6 procentpunktiem – no 6 % 2017. gadā līdz 12 % izmeklēšanas periodā. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 27 % un tās tirgus daļa samazinājās no 66 % līdz 59 %, proti, par 7 procentpunktiem.

(441)

Importa dempinga cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, kas ir ievērojami mazāk nekā paralēlais izejvielu (galvenokārt stiepļu stienīšu) cenu pieaugums. Zemās importa cenas radīja cenu spiedienu Savienības tirgū un visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgi zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, kā rezultātā IP laikā samazinājās tās rentabilitāte un radās zaudējumi.

(442)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no Ķīnas nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Minētais kaitējums tika nodarīts gan apjoma, gan arī cenu ziņā.

(443)

EFDA un CCCME, atsaucoties uz sūdzībā minētajiem pirmšķietamajiem pierādījumiem, apgalvoja, ka daži Savienības ražotāji jau 2016. un 2017. gadā, proti, pirms importa no Ķīnas pieauguma, bija iesnieguši bankrota pieteikumus. CCCME uzsvēra, ka spēkā esošie antidempinga pasākumi Ķīnas izcelsmes savienotājelementu importam tika atcelti tikai 2016. gada martā (82) un ka pirms minētā datuma imports no Ķīnas Savienības tirgū neienāca. Tas liecina, ka jebkāds Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums jau pastāvēja pirms importa no Ķīnas pieauguma laikā no 2017. gada līdz IP. Tāpēc Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar attiecināt uz importu no Ķīnas.

(444)

Turklāt EFDA, atsaucoties uz publiski pieejamo informāciju, apgalvoja, ka, neraugoties uz importu no Ķīnas, vairāku Savienības ražotāju finansiālais stāvoklis ir labs. Tā apgalvoja, ka, tā kā šādam importam būtu vienādi jāietekmē visi Savienības ražotāji, jebkādu būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei kopumā nevar attiecināt uz importu no Ķīnas, bet to noteikti ir izraisījuši citi faktori.

(445)

Izmeklēšanas laikā minētie apgalvojumi netika apstiprināti. Kā izklāstīts 439.–441. apsvērumā, importa par dempinga cenām pieaugums un Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanās nepārprotami sakrita laika ziņā. Importa pieaugums turpinājās ilgi pēc tam, kad bija atcelti spēkā esošie pasākumi pret importu no Ķīnas, un tāpēc šāds pieaugums netika uzskatīts tikai par atcelšanas sekām. Komisija arī atzīmē, ka ir vērtēts Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā un ka atsevišķu Savienības ražotāju stāvoklis var atšķirties, tomēr to nevar uzskatīt par reprezentatīvu attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(446)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA pieprasīja sniegt to papildu informāciju par stiepļu stienīšu cenu izmaiņām, uz kuras pamata Komisija izdarīja iepriekš minētos secinājumus. Šīs personas apstrīdēja izmantotā avota atbilstību, apgalvojot, ka tā dati attiecas uz citu periodu, nevis attiecīgo periodu. Komisija savu novērtējumu pamatoja ar publiski pieejamiem datiem (83) par stiepļu stienīšu importa cenu līmeni IP laikā, kas apstiprināja iepriekšējā apsvērumā izklāstītos secinājumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(447)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA apgalvoja, ka importa no Ķīnas apjomi un cenu ietekme neietekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šīs personas visupirms uzskatīja, ka 2017. gads nav piemērots pamats importa apjoma pieauguma noteikšanai, jo antidempinga pasākumi savienotājelementu importam no Ķīnas tika noteikti 2009. gadā (84) un bija spēkā līdz 2016. gadam, tāpēc importa no Ķīnas apjomi 2017. gadā nebija atsākušies un bija neparasti zemi. Komisija norāda, ka 2017. gadā imports no Ķīnas veidoja 6 % no patēriņa Savienībā, ko nevar uzskatīt par nenozīmīgu, jo tas ir otrais lielākais (pēc Taivānas) eksporta apjoms uz Savienības tirgu. Turklāt šī pieauguma tendence ir vērojama ne tikai no 2017. gada līdz 2018. gadam, bet arī no 2018. gada līdz 2019. gadam, kad imports no Ķīnas pieauga par aptuveni 50 %, kas salīdzinājumā ar citām trešām valstīm ir vislielākais pieaugums.

(448)

Šīs personas arī apgalvoja, ka importa no Ķīnas cenu pieaugums bija tāds pats kā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu pieaugums Savienības tirgū. Importa no Ķīnas cenas, kā atspoguļots 4. tabulā, attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, kā parādīts 8. tabulā, tajā pašā periodā palielinājās par 11 %. Jānorāda arī, ka importa no Ķīnas cenas bija ievērojami zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un Savienības tirgū pastāvēja cenu spiediens, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt cenas atbilstoši izmaksu pieaugumam (+ 15 % attiecīgajā periodā). Tāpēc tas vien, ka cenas pieauga tādā pašā diapazonā, nevarēja atspēkot 441. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, un šo personu apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti.

(449)

Kā minēts 152. apsvērumā, enkurskrūvju ražotājs Savienībā apgalvoja, ka ar to saistītais ražotājs eksportētājs Ķīnā ir vienīgais, kam ir oficiāls ES sertifikāts betona enkurskrūvēm, un tāpēc vienīgais, kas eksportē šo ražojuma veidu uz Savienību. Tā kā izmeklēšanas periodā tas neeksportēja šo ražojumu, tas nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(450)

Kā izklāstīts 115., 152. un 156. apsvērumā, viens koka konstrukciju skrūvju ražotājs eksportētājs, viens konfirmātskrūvju ražotājs eksportētājs un viena betona enkurskrūvju ražotāju eksportētāju grupa apgalvoja, ka šie ražojuma veidi nav iekļauti šīs izmeklēšanas tvērumā. Šīs ieinteresētās personas prasīja, lai pretējā gadījumā cēloņsakarība tiktu noteikta atsevišķi. Attiecībā uz konfirmātskrūvēm un koka konstrukciju skrūvēm ieinteresētās personas apgalvoja, ka tās nekonkurē ne ar vienu no Savienības ražošanas nozares ražotajiem ražojuma veidiem, savukārt attiecībā uz betona enkurskrūvēm ražotāju eksportētāju grupa apstiprināja, ka tā izmeklēšanas periodā neeksportēja ražojumu un tāpēc nevarēja radīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(451)

Kā izklāstīts 110. apsvērumā, šajā izmeklēšanā visi ražojuma veidi tika uzskatīti par vienu ražojumu, jo tiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galvenie galalietojumi. Tāpēc, kā jau izklāstīts 398. apsvērumā, dempinga, kaitējuma un cēloņsakarības noteikšana tika balstīta uz ražojumu kopumā. Netika sniegti pierādījumi, kas pamatotu atsevišķu analīzi par katru ražojuma veidu. Nav arī svarīgi, vai izmeklēšanas periodā tika eksportēti visi ražojuma veidi. Visbeidzot, kā jau izklāstīts 151. apsvērumā, nav būtiski, vai visi ražojuma veidi ir pilnībā savstarpēji aizvietojami, ja vien visiem tā veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un vienādi galvenie galalietojumi. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(452)

CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nekonkurē ar importu no Ķīnas, jo Ķīnas ražotāji eksportētāji pārsvarā ražo un eksportē standarta savienotājelementus, bet Savienības ražošanas nozare pārsvarā ražo un pārdod nestandarta savienotājelementus. Pamatojoties uz to, CCCME apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar saistīt ar savienotājelementu importu no Ķīnas.

(453)

Izmeklēšanā atklājās, ka Ķīnas eksports ietvēra nestandarta savienotājelementu eksportu un ka Ķīnā bija vairāki nestandarta savienotājelementu ražotāji. Turklāt vairāki Savienības ražotāji, arī divi izlasē iekļautie Savienības ražotāji, ražo standarta savienotājelementus. Tāpēc pastāvēja konkurence starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu, un šis apgalvojums tika noraidīts.

(454)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā apgalvoja, ka gandrīz visu Ķīnas eksportu veido standarta savienotājelementi, savukārt Savienības ražošanas nozare galvenokārt ražo un pārdod nestandarta savienotājelementus, un tāpēc starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū nav konkurences. Tāpēc cēloņsakarības analīzi nevar balstīt uz ražojumu kopumā. Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecība Eiropas Savienībā apgalvoja, ka cenu samazinājuma starpības aprēķināšanai tika izmantoti mazāk nekā 20 % no izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjoma, kas apstiprina, ka starp importu no Ķīnas un Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū nepastāv konkurences attiecības.

(455)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA un CCCME apgalvoja, ka izmeklēšana ir pierādījusi importa no Ķīnas ietekmi uz cenām (cenu samazinājumu) tikai attiecībā uz nelielu Savienības ražošanas nozares daļu, proti, tiem izlasē iekļautajiem ražotājiem, kuri ražo standarta savienotājelementus. Taču kaitējums tika novērtēts visai Savienības ražošanas nozarei, kas turpretī koncentrējas uz nestandarta savienotājelementiem. Nestandarta savienotājelementu importa no Ķīnas nelielo apjomu var saistīt ar Savienības ražošanas nozares importu. Tāpēc jebkura cenu ietekme uz šo importu ir jāuzskata par pašu radītu kaitējumu. Līdz ar to Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar attiecināt uz importu par dempinga cenām no Ķīnas. Tas pats attiecas uz paplākšņiem, skrūvēm un bultskrūvēm.

(456)

Šie argumenti un apgalvojumi ir līdzīgi tiem, kas izvirzīti saistībā ar 400. un 401. apsvērumā izklāstīto kaitējuma noteikšanu, un tie jau tika pilnībā izskatīti 402.–404. apsvērumā. Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķiniem Komisija nepiekrīt sniegtajiem argumentiem. Izmeklēšanā atklājās, ka ražojuma veidi, ko importē izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji, un ražojuma veidi, ko ražo un Savienības tirgū pārdod Savienības ražošanas nozare, būtiski pārklājas. Tādējādi aptuveni 90 % no ražojuma veidiem, ko eksportē no Ķīnas, ražo un Savienības tirgū pārdod arī izlasē iekļautā Savienības ražošanas nozare. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(457)

Importa apjomam no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

12. tabula

Imports no trešām valstīm

(458)

Imports no citām trešām valstīm tika veikts galvenokārt no Taivānas, Vjetnamas un Turcijas. Kopējais importa apjoms no visām trešām valstīm, izņemot Ķīnu, laikposmā no 2017. gada līdz IP samazinājās par 14 %, no aptuveni 585 000 tonnu līdz aptuveni 500 000 tonnu. Attiecīgā tirgus daļa palielinājās no 27 % 2017. gadā līdz 29 % IP laikā, ņemot vērā patēriņa samazināšanos Savienības tirgū. Kopumā vidējās importa cenas attiecīgajā periodā palielinājās par 7 % un vidēji bija ievērojami augstākas par importa cenām no Ķīnas (IP laikā tās bija par 72 % augstākas), kas atbilda Savienības ražošanas nozares cenām. Vienīgais izņēmums bija Vjetnama, kuras cenas bija tikai par 8 % augstākas nekā importa no Ķīnas cenas. Tomēr importa no Vjetnamas tirgus daļa izmeklēšanas periodā (5 %) bija ievērojami mazāka nekā importa no Ķīnas tirgus daļa tajā pašā laikposmā (12 %). Turklāt no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam importa no Vjetnamas apjomi samazinājās par 10 %, savukārt importa no Ķīnas apjomi palielinājās par 55 %.

(459)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka imports no citām trešām valstīm nebija Savienības ražošanas nozarei nodarītā būtiskā kaitējuma cēlonis.

(460)

Izmeklēšanas sākumposmā CCCME apgalvoja, ka laikā no 2017. līdz 2018. gadam importa no citām trešām valstīm pieaugumam un Savienības ražošanas nozarei nodarītajam kaitējumam bija laika sakritība un ka tāpēc jebkurš kaitējums būtu attiecināms uz importu no citām trešām valstīm, nevis no Ķīnas.

(461)

Šajā argumentā nav ņemta vērā Savienības ražošanas nozares attīstība visā attiecīgajā periodā, bet uzmanība pievērsta tikai diviem šā perioda gadiem, turpretī Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu nevar ierobežot tikai ar 2017. un 2018. gadu. Tas ir arī pretrunā šīs izmeklēšanas konstatējumiem, kas liecina, ka attiecīgajā periodā pakāpeniski un būtiski pieauga imports no Ķīnas par dempinga cenām, kas sakrita ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazināšanos un negatīvu kaitējuma rādītāju attīstību. Turklāt importa no citām trešām valstīm cenas bija ievērojami augstākas nekā importa no Ķīnas cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(462)

Attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 18 %. Tāpēc Komisija pārbaudīja, vai šis patēriņa samazinājums varētu mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tomēr, kā redzams 3. tabulā, neraugoties uz patēriņa samazināšanos, Ķīnas eksporta pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā pastāvīgi palielinājās un kopumā pieauga par 55 %. Šā pieauguma rezultātā tirgus daļa pieauga no 6 % līdz 12 %, proti, par 6 procentpunktiem. Vienlaikus, kā izklāstīts 365. apsvērumā, importa no Ķīnas cenas bija vidēji par 37 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū. Kā parādīts 6. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 7 procentpunktiem, kas aptuveni atbilda importa no Ķīnas tirgus daļas pieaugumam, savukārt citu trešo valstu tirgus daļa palielinājās tikai par 2 procentpunktiem, bet absolūtos skaitļos samazinājās. Pamatojoties uz to, Komisija secināja, ka patēriņa samazinājums nebija izraisījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(463)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pasaules autobūves tirgus pēdējos gados ir sarucis un turklāt tajā notikušas arī būtiskas strukturālas pārmaiņas. Tās apgalvoja, ka šīs pārmaiņas galvenokārt izraisījusi pieaugošā tendence elektrificēt transportlīdzekļus un atteikties no dīzeļdzinējiem. Tā kā elektriskajiem dzinējiem nepieciešami zemākas specifikācijas savienotājelementi, ir samazinājies pieprasījums pēc nestandarta savienotājelementiem. Šo situāciju vēl vairāk saasināja vispārējā transportlīdzekļu izmēru samazināšanās, jo tādējādi tiem bija nepieciešams mazāks skaits savienotājelementu. Turklāt autobūves nozare ir konsolidējusies vairāku uzņēmumu apvienošanos un pārņemšanas rezultātā, kas ir izraisījis ražojumu racionalizāciju, kas savukārt ir negatīvi ietekmējusi savienotājelementu pieprasījumu. Šīs personas apgalvoja, ka šī attīstība īpaši ietekmēja Savienības ražošanas nozari, kas galvenokārt ražo nestandarta savienotājelementus autobūves nozarei.

(464)

Izmeklēšanā atklājās, ka autobūves nozarei paredzēto savienotājelementu patēriņš Savienībā laikposmā no 2008. gada līdz IP nepārsniedza [25–32 %] no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Šī aplēse tika veikta, pamatojoties uz EIFI sniegtajiem pierādījumiem, kas balstīti uz datiem par vieglo transportlīdzekļu (VT) kopējo ražošanas apjomu un VT (tajā skaitā elektrisko, hibrīda un iekšdedzes transportlīdzekļu) ražošanā izmantotajiem savienotājelementiem laikposmā no 2008. gada līdz IP (85). Tāpēc šajā izmeklēšanā nebija iespējams apstiprināt apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozare kopumā ražo galvenokārt autobūves vajadzībām. Gluži pretēji – izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražotāji piegādāja ražojumus dažādām rūpniecības nozarēm, arī tām, kurās izmanto standarta savienotājelementus. Tāpēc lejupslīde autobūves nozarē neietekmēja visu Savienības ražošanas nozari vienādi, un liela daļa Savienības ražošanas apjoma netika ietekmēta vispār. Turklāt izmeklēšanā ir arī apstiprinājies, ka arī VT ražošanas samazinājums automātiski negatīvi neietekmēja Savienības ražotājus, kas apgādāja autobūves nozari. Jo īpaši pieejamā informācija liecina, ka pilnīgi elektrisku automobiļu spēka pārvadu ražošanas apjoms joprojām ir salīdzinoši zems, lai gan ir vērojams ievērojams hibrīda spēka pārvadu apjoma pieaugums. Tomēr savienotājelementu patēriņš hibrīdautomobiļos ir lielāks nekā savienotājelementu patēriņš ar benzīnu darbināmajos automobiļos. Tāpēc, lai gan daļu Savienības ražošanas nozares, iespējams, negatīvi ietekmēja autobūves nozares attīstība, tas neattiecas uz lielu daļu Savienības ražošanas nozares, kas neapgādā autobūves nozari, un tāpēc tas nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu no Ķīnas par dempinga cenām un visai Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(465)

EFDA un viens no izlasē iekļautajiem importētājiem apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare importē standarta savienotājelementus no citām trešām valstīm, arī Ķīnas, lai nostiprinātos kā standarta savienotājelementu tirgotāji Savienībā. Tie apgalvoja, ka imports ir nepieciešams, lai saglabātu nestandarta savienotājelementu ražošanas jaudu, jo tie ir ienesīgāki nekā standarta savienotājelementi. Turklāt viens importētājs apgalvoja, ka šis imports galvenokārt tiek veikts no citām trešām valstīm, lai nākotnē izvairītos no antidempinga maksājumiem un tādējādi ieņemtu izdevīgāku konkurences pozīciju nekā tradicionālie savienotājelementu importētāji, kuru piegādātāji galvenokārt ir Ķīnā.

(466)

Izmeklēšanā šie apgalvojumi netika apstiprināti. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktais savienotājelementu imports no Ķīnas veidoja mazāk nekā 1 % no to kopējā savienotājelementu ražošanas apjoma, bet imports no citām trešām valstīm – mazāk nekā 3 %. Turklāt, kā minēts 458. apsvērumā, imports no citām trešām valstīm bija ar līdzīgu cenu līmeni kā Savienības ražošanas nozarē. Tāpēc Komisija secināja, ka savienotājelementu imports no Ķīnas vai citām trešām valstīm nemazina cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no Ķīnas.

(467)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas EFDA atkārtoja 465. apsvērumā izteikto apgalvojumu, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju veiktais savienotājelementu imports no Ķīnas veido 5 % no kopējā importa no Ķīnas apjoma un tāpēc ir uzskatāms par būtisku. EFDA arī apgalvoja, ka 466. apsvērumā izklāstītajos secinājumos nav ietverts imports, ko Savienības ražošanas nozare veic ar izplatītāju starpniecību, bet tikai tiešais imports, un tāpēc Savienības ražošanas nozares patiesais importa apjoms ir daudz lielāks, nekā norādīts minētajā apsvērumā. Lai pamatotu šo argumentu, EFDA kā piemēru min vienu no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kas atbildēs uz anketas jautājumiem ir norādījis, ka tas no Ķīnas iepirka savienotājelementus vai nu tieši, vai ar izplatītāju starpniecību.

(468)

EFDA apgalvojums, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju imports IP laikā veidoja 5 % no kopējā importa no Ķīnas apjoma, ir faktiski nepareizs, un tāpēc tika noraidīts. Komisija savus 466. apsvērumā izklāstītos konstatējumus pamatoja ar pārbaudītu informāciju, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji, to skaitā tas, uz kuru EFDA atsaucās, kā minēts iepriekšējā apsvērumā. Komisijas pārbaudē tika iekļauti arī Savienības ražotāju piegādātāji, proti, vai pirkumi tika veikti tieši no Ķīnas piegādātāja vai ar izplatītāja starpniecību. Tāpēc EFDA apgalvojumi šajā sakarā tika noraidīti, bet 466. apsvērumā izklāstītie secinājumi – apstiprināti.

(469)

Viens no izlasē iekļautajiem importētājiem apgalvoja, ka Ķīnas ražotājiem ir konkurences priekšrocības, piemēram, pieeja zemākām izejvielu cenām, zemākas darbaspēka izmaksas, mazāk stingras juridiskās prasības vides jomā un eksporta subsīdijas.

(470)

Kā konstatēts 187. apsvērumā un turpmākajos apsvērumos, apgalvotās konkurences priekšrocības patiesībā ir nozīmīgi kropļojumi Ķīnas tirgū attiecībā uz iekšzemes cenām un izmaksām, tāpēc normālā vērtība izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Šo kropļojumu pastāvēšanu Ķīnā nevar uzskatīt par faktoru, kas mazinātu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Šie elementi drīzāk apstiprina, ka šie kropļojumi izraisa mākslīgi zemas eksporta cenas un dempingu. Tāpēc šajā sakarā izteiktie apgalvojumi tika noraidīti.

(471)

EFDA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu ir izraisījusi Covid-19 pandēmija, kas sākās 2020. gada pirmajā pusē.

(472)

Kā redzams 2. tabulā, patēriņš Savienībā sāka samazināties jau 2019. gadā, proti, pirms Covid-19 pandēmijas. Šis samazinājums turpinājās izmeklēšanas periodā, kas aptvēra 2020. gada pirmo pusi. Tomēr, kā minēts 462. apsvērumā, tajā pašā laikposmā imports no Ķīnas pieauga gan absolūtā izteiksmē, gan tirgus daļas ziņā, iekļūstot Savienības tirgū par dempinga cenām, kas bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tas ir pretstatā importam no citām trešām valstīm, kuru izcelsmes importa apjomi absolūtā izteiksmē samazinājās un kuru importa cenas kopumā vidēji bija tādā pašā diapazonā kā Savienības ražošanas nozares cenas.

(473)

Kā redzams 3. tabulā, imports no Ķīnas par dempinga cenām jau laikposmā no 2017. gada līdz 2019. gadam bija nepārtraukti audzis, izraisot pieaugumu par 54 % līdz 2019. gadam, proti, līdz Covid-19 pandēmijas sākumam. Citiem vārdiem sakot, būtiskais kaitējums, ko Savienības ražošanas nozarei nodarīja imports par dempinga cenām, jau bija noticis, par ko liecina lielākās daļas makroekonomisko un mikroekonomisko rādītāju negatīvā dinamika laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam, kad parādījās Covid-19.

(474)

Šajā saistībā nevar noliegt, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošais patēriņa samazinājums vēl vairāk pasliktināja jau tā pasliktināto Savienības ražošanas nozares situāciju. Tomēr šis pavērsiens nemazina cēloņsakarību starp konstatēto būtisko kaitējumu un importu no Ķīnas par dempinga cenām. Kā minēts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja imports no Ķīnas par dempinga cenām, kurš trīs gados pirms pandēmijas uzliesmojuma pieauga par 54 %, tāpēc ir skaidrs, ka būtisks kaitējums radās neatkarīgi no pandēmijas.

(475)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME un EFDA atkārtoja apgalvojumu, ka Covid-19 pandēmija bija galvenais Savienības ražošanas nozarei IP laikā nodarītā būtiskā kaitējuma iemesls, apgalvojot, ka galvenie kaitējuma rādītāji pasliktinājās galvenokārt laikā no 2019. gada līdz IP vienlaikus ar Covid-19 pandēmiju, savukārt imports no Ķīnas palika nemainīgs, un tā tirgus daļa laikā no 2019. gada līdz IP palielinājās tikai par vienu procentpunktu. Šīs personas atsaucās arī uz viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja deklarāciju, kura iekļauta anketas atbilžu publiski pieejamajā versijā un kurā norādīts, ka Covid-19 pandēmija ietekmēja tā darījumdarbību, kā arī uz EIFI paziņojumu sarakstē ar Komisiju, ka dažas ražošanas un pārdošanas apjoma izmaiņas varētu būt saistītas ar Covid-19 pandēmiju.

(476)

Neviens no argumentiem, kas tika sniegti pēc galīgās informācijas izpaušanas, nebija pretrunā 472.–474. apsvērumā izklāstītajiem secinājumiem, īpaši par to, ka Covid-19 pandēmija un tai sekojošais patēriņa samazinājums vēl vairāk pasliktināja jau tā pasliktināto Savienības ražošanas nozares stāvokli, un šos secinājumus neatspēkoja. Komisija arī norāda, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoms pasliktinājās jau no 2018. līdz 2019. gadam, proti, pirms Covid-19 pandēmijas, kad imports no Ķīnas palielinājās par 38 %. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka laikposmā no 2019. gada līdz IP novērotās negatīvās tendences turpināja jau kopš 2017. gada novēroto negatīvo tendenci un ka Covid-19 pandēmija vienīgi saasināja šo nepārprotami esošo tendenci. Tāpēc Komisija apstiprināja 474. apsvērumā paustos secinājumus un noraidīja visus šajā sakarā izteiktos apgalvojumus.

(477)

Viens no izlasē iekļautajiem importētājiem apgalvoja, ka Savienības ražotājiem, kas arī ražo un pārdod standarta savienotājelementus, nodarīto kaitējumu bija izraisījuši nepareizi darījumdarbības un investīciju lēmumi un iekšējās strukturālās grūtības, un to nevar attiecināt uz Ķīnas savienotājelementu eksportu.

(478)

Šis apgalvojums tika izteikts ļoti vispārīgi, nesniedzot sīkāku informāciju un neminot nekādus pierādījumus, kas to pamatotu. Tāpēc to noraidīja.

(479)

Importa no Ķīnas par dempinga cenām pieaugums sakrita ar Savienības ražošanas nozares stāvokļa pasliktināšanos. Imports no Ķīnas ieguva ievērojamu tirgus daļu patēriņa samazināšanās apstākļos uz Savienības ražošanas nozares rēķina, tai zaudējot pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Runājot par cenām, importa no Ķīnas pieaugošā tirgus daļa nozīmēja, ka importa cenas pastāvīgi bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, un tas radīja ievērojamu cenu spiedienu, kā arī neļāva Savienības ražošanas nozarei paaugstināt tirgus cenas līdz ilgtspējīgam līmenim, kas bija nepieciešams, lai panāktu samērīgu peļņas procentu.

(480)

Tika pārbaudīti arī citi iespējamie faktori, taču neviens no tiem nevarēja mazināt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Komisija nošķīra un nodalīja visu zināmo faktoru ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no tā kaitējuma, kuru izraisījis imports par dempinga cenām.

(481)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no Ķīnas ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pārējie faktori, izvērtēti atsevišķi vai kopā, nemazina cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu. Ir jo īpaši skaidri redzams kaitējums ražošanas apjoma, jaudas izmantojuma, pārdošanas apjoma Savienības tirgū, tirgus daļas, ražīguma, rentabilitātes un ienākuma no ieguldījumiem dinamikā.

(482)

Ņemot vērā Komisijas secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko varētu izraisīt imports par dempinga cenām.

(483)

Lai noteiktu pasākumu līmeni, Komisija izvērtēja, vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai likvidētu kaitējumu, ko Savienības ražošanas nozarei ir radījis imports par dempinga cenām.

(484)

Komisija vispirms noteica maksājuma apmēru, kas nepieciešams, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā gadījumā kaitējums būtu novērsts, ja Savienības ražošanas nozare spētu segt savas ražošanas izmaksas, ieskaitot izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un SDO konvencijām, kas uzskaitītas pamatregulas Ia pielikumā, un gūt samērīgu peļņu (“mērķa peļņu”), veicot pārdošanu par mērķa cenu pamatregulas 7. panta 2.c un 2.d punkta nozīmē.

(485)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu, lai noteiktu mērķa peļņu, Komisija ņēma vērā rentabilitātes līmeni pirms importa pieauguma no attiecīgās valsts un rentabilitātes līmeni, kas sagaidāms normālos konkurences apstākļos. Šādam peļņas procentam nevajadzētu būt zem 6 %.

(486)

Komisija noteica pamata peļņu, kas normālos konkurences apstākļos sedz visas izmaksas. Komisija ņēma vērā izlasē iekļauto Savienības ražotāju gūto peļņu pirms importa no Ķīnas pieauguma. Tika noteikts, ka šāds peļņas procents ir 5,9 %, kas atbilst Savienības ražošanas nozares 2017. gadā gūtajai peļņai. Tā kā tā bija mazāka par pamatregulas 7. panta 2.c punktā noteiktajiem 6 %, šo peļņas procentu aizstāja ar 6 %.

(487)

Netika izvirzīti apgalvojumi, ka normālos konkurences apstākļos Savienības ražošanas nozares ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovācijas līmenis attiecīgajā periodā būtu bijis augstāks.

(488)

Tāpat netika izvirzīti apgalvojumi saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu attiecībā uz nākotnes izmaksām, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse, un kas Savienības ražošanas nozarei radīsies 11. panta 2. punktā noteiktajā pasākuma piemērošanas periodā.

(489)

Pamatojoties uz to, Komisija Savienības ražošanas nozarei aprēķināja kaitējumu neizraisošu līdzīgā ražojuma cenu, izlasē iekļauto Savienības ražotāju ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā piemērojot mērķa peļņas procentu 6 %.

(490)

Pēc tam Komisija noteica kaitējuma novēršanas līmeni, izlasē iekļautā attiecīgās valsts ražotāja eksportētāja katra veida vidējo svērto importa cenu, kura noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju izmeklēšanas periodā Savienības brīvajā tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma vidējo svērto cenu, kas nerada kaitējumu. Minētajā salīdzinājumā iegūtā starpība tika izteikta procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

(491)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji apstrīdēja mērķa cenas aprēķinu. Tie apgalvoja, ka dažus ražojuma veidus Savienības ražošanas nozare pārdod ļoti mazos daudzumos un ka tāpēc šo ražojumu vidējā cena nav reprezentatīva. Viens no šiem eksportētājiem turklāt apgalvoja, ka daži Savienības ražošanas nozares pārdotie ražojuma veidi nav salīdzināmi ar to eksportētajiem ražojuma veidiem. Tas pats ražotājs eksportētājs norādīja, ka Komisijai bija jāatklāj korekcijas, kas veiktas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu, un to aprēķināšanas metodika.

(492)

Lai gan attiecīgo ražojuma veidu pārdotie daudzumi patiešām bija nelieli, Komisija konstatēja, ka arī attiecīgā Ķīnas ražotāja eksportētāja eksportētie daudzumi ar to pašu RKN ir nelieli un lietas materiālos nav elementu, kas ļautu secināt, ka šīs cenas nav reprezentatīvas. Jebkurā gadījumā, pat ja Komisija būtu izslēgusi šos pārdošanas darījumus no mērķa cenas samazinājuma aprēķiniem, tam būtu bijusi tikai neliela ietekme, un mērķa cenas samazinājuma starpības joprojām būtu ievērojami pārsniegušas dempinga starpības šiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(493)

Attiecībā uz korekcijām, kas tika veiktas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.d punktu, vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā bija kļūda – tajā bija nepatiesi norādīts, ka šādas korekcijas ir veiktas, lai gan, kā norādīts 488. apsvērumā, šādu korekciju pieprasījumi netika saņemti. Tāpēc nebija vajadzības sniegt papildu informāciju.

(494)

Kaitējuma novēršanas līmenis “citiem uzņēmumiem, kas sadarbojās” un “visiem pārējiem uzņēmumiem” ir noteikts tādā pašā veidā kā dempinga starpība minētajiem uzņēmumiem.

(495)

Komisija pārbaudīja, vai tā saskaņā ar pamatregulas 21. pantu var nepārprotami secināt, ka šajā lietā Savienības interesēs nav pieņemt pasākumus, lai gan ir konstatēts dempings, kas izraisa kaitējumu. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju, “dari pats” (“DIY”) nozares mazumtirgotāju un lietotāju intereses.

(496)

Pasākumu noteikšana uzlabos tirgus apstākļus Savienības ražotājiem, kuri varēs uzlabot savu konkurētspēju tirgū un atgūt zaudēto pārdošanas apjomu un tirgus daļu. Tā kā negodīga importa radītais cenu spiediens tiks atcelts, Savienības ražošanas nozare varēs paaugstināt pārdošanas cenas un sasniegt ilgtspējīgu rentabilitāti.

(497)

Ja pasākumi netiks īstenoti, būs būtiska negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozari, jo importa apjoms turpinās palielināties, izraisot turpmāku cenu samazināšanos Savienībā, kas negatīvi ietekmēs Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjomu, kā arī tirgus daļu. Tas savukārt negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus un jo īpaši vēl vairāk pasliktinātu jau tā zaudējumus radošo situāciju, negatīvi ietekmējot ieguldījumus un nodarbinātību Savienībā.

(498)

Tāpēc pasākumu noteikšana nepārprotami būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(499)

EFDA un citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nevarēs gūt labumu no antidempinga maksājumu noteikšanas un ka galu galā trešo valstu ražotāji palielinās eksporta apjomu uz Savienību un tādējādi gūs labumu no antidempinga pasākumiem, kas vērsti pret Ķīnu, Savienības ražošanas nozares vietā.

(500)

Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums ir spekulatīvs, jo tas nebija pamatots ar pierādījumiem. Tas vien, ka antidempinga pasākumu rezultātā var palielināties importa apjoms no citām trešām valstīm, nav pierādījums tam, ka Savienības ražošanas nozare negūst labumu no šādiem pasākumiem. Šajā ziņā pašreizējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka importa apjomi no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā nepalielinājās, bet gan būtiski samazinājās un ka arī importa cenas no šiem avotiem kopumā nebija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Pamatojoties uz to, lietas materiālos esošā informācija liecināja, ka arī šo importu, iespējams, negatīvi ietekmēja importa no Ķīnas radītais cenu spiediens Savienības tirgū, jo importa no Ķīnas dempinga cenas vidēji bija zemākas arī par citu trešo valstu importa cenām, turklāt šis imports no Ķīnas palielinājās, bet trešo valstu importa apjomi samazinājās. Jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir tikai atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Savienības tirgū, nevis ierobežot importu taisnīgos tirgus apstākļos. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(501)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ražotājs eksportētājs CELO Suzhou apgalvoja, ka Komisijas lēmums atteikt tā atsevišķu pārbaudi, visticamāk, radīs kaitējumu tā saistītajiem ražotājiem Savienībā, kuri importē konkrētus ražojuma veidus no saistītā uzņēmuma Ķīnā. Tāpēc pasākums nebūtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(502)

Savienības ražošanas nozares intereses ir balstītas uz apkopotiem datiem par Savienības ražošanas nozari kopumā. Tāpēc nevar ņemt vērā atsevišķu Savienības ražotāju stāvokli kā tādu, ja tas nav reprezentatīvs attiecībā uz visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(503)

Kā minēts 58. apsvērumā, izmeklēšanā sadarbojās divdesmit astoņi importētāji, kuri sniedza informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par procedūras sākšanu atlases vajadzībām. Tie pārstāvēja 18 % no kopējā importa no Ķīnas apjoma IP laikā. Šie importētāji importēja 46 % savienotājelementu no Ķīnas, bet 54 % – no citām trešām valstīm.

(504)

Komisija atlasīja piecus importētājus, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Izlasē iekļauto uzņēmumu imports no Ķīnas veidoja aptuveni 10–50 % no to kopējā savienotājelementu importa apjoma. Tikai viens no izlasē iekļautajiem importētājiem iepirka vairāk nekā 90 % no Ķīnas. Tie visi, izņemot vienu, bija rentabli IP laikā ar peļņas procentu no [2 %–5 %] līdz [4 %–9 %]. Viens no importētājiem IP laikā bija nedaudz zem peļņas un zaudējumu sliekšņa.