KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2022/127

(2021. gada 7. decembris),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 papildina ar noteikumiem par maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumiem un euro izmantošanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/2116 (2021. gada 2. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu, 23. panta 2. punktu, 38. panta 2. punktu, 40. panta 3. punktu, 41. panta 3. punktu, 47. panta 1. punktu, 52. panta 1. punktu, 54. panta 4. punktu, 55. panta 6. punktu, 64. panta 3. punktu, 76. panta 2. punktu, 94. panta 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) 2021/2116 ir izklāstīti pamatnoteikumi, kas cita starpā attiecas uz maksājumu aģentūru un koordinējošo struktūru akreditāciju, ar valsts intervenci saistītiem maksājumu aģentūru pienākumiem, finanšu pārvaldību un noskaidrošanas procedūrām, nodrošinājumiem un euro izmantošanu. Lai nodrošinātu jaunā tiesiskā regulējuma netraucētu darbību, ir jāpieņem daži noteikumi, ar kuriem papildina attiecīgo jomu noteikumus, kas noteikti minētajā regulā. Jaunajiem noteikumiem būtu jāaizstāj attiecīgie Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 907/2014 (2) noteikumi.

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 2. punktu dalībvalstis maksājumu aģentūras drīkst akreditēt tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem minimālajiem kritērijiem, kas noteikti Savienības līmenī. Minētajiem kritērijiem jāaptver četras pamatjomas: iekšējā vide, kontroles aktivitātes, informācija un komunikācija, uzraudzība. Dalībvalstīm vajadzētu būt rīcības brīvībai noteikt papildu akreditācijas kritērijus, lai ņemtu vērā maksājumu aģentūrai raksturīgās iezīmes.

(3)

Ministrijas līmenī izraudzītajai kompetentajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir jābūt atbildīgai par tās pašas regulas 10. pantā minētās koordinējošās struktūras akreditācijas piešķiršanu, izskatīšanu un atsaukšanu. Dalībvalstīm koordinējošās struktūras būtu jāakreditē tikai tad, ja tās atbilst konkrētiem minimālajiem kritērijiem, kas noteikti Savienības līmenī un ko noteikusi kompetentā iestāde. Minētajiem kritērijiem būtu jāaptver konkrētie koordinējošās struktūras uzdevumi, kuri saistīti ar finansiāla rakstura informācijas apstrādi, uz ko norādīts Regulas (ES) 2021/2116 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā.

(4)

Valsts intervences pasākumus drīkst finansēt tikai tad, ja attiecīgie izdevumi radušies maksājumu aģentūrām, ko dalībvalstis izraudzījušās par atbildīgām veikt konkrētus ar valsts intervenci saistītus pienākumus. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punkta otro daļu uzdevumus, kas saistīti jo īpaši ar intervences pasākumu pārvaldību un pārbaudi, izņemot atbalsta izmaksāšanu, drīkst deleģēt. Turklāt iespējai pildīt šos uzdevumus vajadzētu būt vairākām maksājumu aģentūrām. Būtu jānoteic arī, ka dažu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību, saglabājot maksājumu aģentūras atbildību, drīkst uzticēt trešām personām, kas var būt publiskas vai privātas struktūras. Tālab ir lietderīgi konkretizēt maksājumu aģentūru atbildības tvērumu šajā kontekstā, konkretizēt to pienākumus un noteikt, ar kādiem nosacījumiem un saskaņā ar kādiem noteikumiem trešām personām, kas var būt publiskas vai privātas struktūras, drīkst uzticēt dažu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību. Šādā gadījumā būtu jāparedz, ka attiecīgajām struktūrām jārīkojas saskaņā ar līgumu, kas pamatojas uz vispārējiem pienākumiem un principiem, kuri būtu jānosaka.

(5)

Savienības lauksaimniecības tiesību aktos attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonu (ELGF) un intervencēm, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un pārvalda saskaņā ar integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (IAKS), ir noteikti laikposmi, kuros jāveic atbalsta maksājumi labuma guvējiem un kuri jāievēro dalībvalstīm. Ārpus minētajiem laikposmiem veiktie maksājumi ir jāuzskata par tādiem, kas uz Savienības finansējumu nav attiecināmi. Tomēr analīze liecina, ka vairākos gadījumos dalībvalstis atbalsta maksājumus ir veikušas novēloti tāpēc, ka ir veikušas papildu pārbaudes, kas saistītas ar strīdīgiem pieprasījumiem, pārsūdzībām vai citiem juridiskiem strīdiem valsts līmenī. Šā iemesla dēļ un saskaņā ar proporcionalitātes principu attiecībā uz izdevumiem būtu jānosaka fiksēta robeža, par kuru mazāki maksājumi šādos gadījumos nav jāsamazina. Turklāt būtu jāparedz, ka gadījumos, kad šī robeža ir pārsniegta, Komisija Savienības maksājumus proporcionāli samazina atkarībā no reģistrētā maksājuma kavējuma ilguma, lai finansiālo ietekmi modulētu proporcionāli maksājuma kavējumam.

(6)

Atbalsta izmaksu pirms agrākās iespējamās maksājuma dienas, kas noteikta Savienības tiesību aktos, nevar pamatot ar tādiem pašiem iemesliem kā atbalsta izmaksu pēc pēdējās iespējamās maksājuma dienas. Tāpēc minēto agrīno maksājumu proporcionāla samazināšana nebūtu jāparedz. Tomēr būtu jāparedz izņēmums, kas attiecas uz gadījumiem, kad Savienības lauksaimniecības tiesību akti paredz izmaksāt avansu, kurš nepārsniedz noteiktu maksimālo summu.

(7)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 21. un 32. pantu Komisijai maksājumi dalībvalstīm jāveic, pamatojoties uz dalībvalstu iesūtītajām izdevumu deklarācijām. Taču Komisijai būtu jāņem vērā ieņēmumi, ko maksājumu aģentūras saņēmušas Savienības budžeta labā. Tāpēc būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem savstarpēji ieskaitāmi dažu veidu izdevumi un ieņēmumi, kas radušies ELGF un ELFLA satvarā.

(8)

Ja Savienības budžets līdz finanšu gada sākumam nav pieņemts, tad, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (3) 16. panta 2. punkta trešo daļu, maksājumus par katru nodaļu ik mēnesi var izdarīt ne vairāk kā vienas divpadsmitdaļas apmērā no apropriācijām, kas attiecīgajai budžeta nodaļai bijušas apstiprinātas iepriekšējā finanšu gadā. Lai pieejamās apropriācijas starp dalībvalstīm sadalītu taisnīgi, būtu jāparedz, ka tādā gadījumā mēneša maksājumi ELGF satvarā un starpposma maksājumi ELFLA satvarā ir jāveic kā procentuālā daļa no katras dalībvalsts deklarētajiem izdevumiem un ka kārtējā mēnesī neizlietotais atlikums ir jāpārdala starp nākamajiem mēneša vai starpposma maksājumiem.

(9)	Būtu jāparedz, ka Komisija pēc attiecīgo dalībvalstu informēšanas drīkst izdevumu kompensēšanu un piešķirtos ieņēmumus attiecībā uz nākamajiem mēneša maksājumiem atlikt, ja prasītā informācija ir iesniegta novēloti vai tajā ir nesakritības, kas vēl jānoskaidro ar attiecīgo dalībvalsti.

(10)

Lai dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, kontos, kuros iegrāmato saņemtos ieņēmumus vai labuma guvējiem izmaksāto atbalstu, ko maksājumu aģentūras iegrāmato citā valūtā, nevis euro, no vienas puses, un maksājumu aģentūras vai akreditētas koordinējošās struktūras sagatavotajā izdevumu deklarācijā, no otras puses, nepiemērotu atšķirīgus valūtas kursus, būtu jānosaka papildu prasības.

(11)

Attiecībā uz gadījumiem, kad noteicošajai dienai piemērojamais valūtas kurss Savienības tiesību aktos nav noteikts, ir jānosaka prasības par valūtas kursu, kas dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, jāizmanto izdevumu deklarācijā un – finansiālās noskaidrošanas un snieguma noskaidrošanas vajadzībām – attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem, kas izriet no līdzekļu neatgūšanas finansiālajām sekām.

(12)	Snieguma noskaidrošanas kontekstā ir lietderīgi noteikt noteikumus par kritērijiem, kas piemērojami attiecīgās dalībvalsts sniegtajiem pamatojumiem, un samazinājumu piemērošanas metodiku un kritērijiem.

(13)

Lai Komisija varētu pārliecināties par to, vai dalībvalstis pilda savu pienākumu aizsargāt Savienības finanšu intereses, un lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā paredzētās atbilstības noskaidrošanas procedūras efektīvu piemērošanu, būtu jānosaka noteikumi par korekciju piemērošanas kritērijiem un metodiku. Būtu jādefinē dažādie minētajā 55. pantā minēto korekciju veidi, un būtu jānosaka principi, kā katra gadījuma apstākļi tiks ņemti vērā korekcijas summu noteikšanā. Turklāt būtu jānosaka noteikumi par to, kā summas, ko dalībvalstis atguvušas no labuma guvējiem, tiks kreditētas ELGF un ELFLA.

(14)

Attiecībā uz īpašajiem atbalsttiesīguma noteikumiem, kuri piemērojami kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/2115 (4) III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un atbalstam par priekšlaicīgu pensionēšanos, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, neatbilstības gadījumi ir jānovērtē atbilstības procedūrā, kurā atbilstību noteikumiem par likumību un pareizību novērtē labuma guvēja līmenī.

(15)

Saskaņā ar jauno īstenošanas modeli tiks novērtēta dalībvalstu sistēmu atbilstība Savienības noteikumiem, un gadījumos, kad pārvaldības sistēmās ir būtiski trūkumi, Komisija atbilstības procedūras satvarā ierosinās dažus izdevumus no Savienības finansējuma izslēgt. Novērtējums nebūtu jāattiecina uz neatbilstības gadījumiem, kad nav ievēroti individuāliem labuma guvējiem piemērojamie attiecināmības nosacījumi, kas noteikti KLP stratēģiskajos plānos un valstu noteikumos. Novērtējumu veic sistēmas līmenī, tāpēc priekšlikumam par izslēgšanu no Savienības finansējuma būtu jābalstās uz vienotas likmes korekcijām. Tomēr tad, ja konkrētie apstākļi to pieļauj, dalībvalstis varētu iesniegt ELGF vai ELFLA radītā riska detalizētu aprēķinu vai ekstrapolētu aprēķinu, kas Komisijai jānovērtē atbilstības procedūrā.

(16)	Lai garantētu piekritīgās summas samaksu pienākuma neizpildes gadījumā, vairākās Savienības lauksaimniecības regulās ir prasīts iesniegt nodrošinājumu. Tāpēc, lai nepieļautu nevienlīdzīgus konkurences nosacījumus, būtu jānosaka minētās prasības piemērošanas nosacījumi.

(17)

Skaidrības un juridiskās noteiktības labad Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 būtu jāatceļ. Tomēr minētās regulas 5.a pants, 7. panta 3. un 4. punkts, 11. panta 1. punkta otrā daļa un 2. punkts un 13. pants būtu jāturpina piemērot lauku attīstības programmu īstenošanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5) un darbības programmām, kas apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (6), bet minētās regulas 13. pants būtu jāturpina piemērot notiekošai līdzekļu atgūšanai, kas uzsākta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (7) 54. pantu.

(18)

Regulas (ES) 2021/2116 pareizas īstenošanas interesēs ir lietderīgi noteikt, ka gadījumos, kad saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 akreditēta maksājumu aģentūra uzņemas atbildību par izdevumiem, par kuriem tā iepriekš nebija atbildīga, tā jauno pienākumu pildīšanai būtu jāakreditē pirms 2023. gada 1. janvāra.

(19)

Visbeidzot, ņemot vērā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 31. punktu, Komisija uzskata, ka starp Regulā (ES) 2021/2116 paredzētajiem pilnvarojumiem, kas attiecas uz noteikumiem par maksājumu aģentūru akreditāciju, finanšu pārvaldību, noskaidrošanu un nodrošinājumiem, pastāv būtiska saikne un KLP izdevumu ikdienas pārvaldības kontekstā tie ir savstarpēji saistīti. Tāpēc ir lietderīgi minētos noteikumus noteikt tajā pašā deleģētajā aktā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Maksājumu aģentūras un citas struktūras

1. pants

Maksājumu aģentūru akreditācijas nosacījumi

1. Par maksājumu aģentūrām dalībvalstis akreditē dienestus vai struktūras, kas atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 2. un 3. punktā minētajiem kritērijiem. Maksājumu aģentūras, kas īsteno izdevumu pārvaldību un kontroli, kā tas paredzēts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktā, attiecībā uz to veiktajiem maksājumiem un attiecībā uz informācijas paziņošanu un glabāšanu sniedz pietiekamas garantijas, ka:

a)	attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem – izdevumi ir atbilstoši ziņojumā uzrādītajai izlaidei un ir veikti saskaņā ar piemērojamajām pārvaldības sistēmām;

b)	attiecībā uz Regulā (ES) Nr. 228/2013 (8), Regulā (ES) Nr. 229/2013 (9), Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1144/2014 (10) noteiktajiem pasākumiem – maksājumi ir likumīgi un pareizi;

c)	veiktie maksājumi tiek iegrāmatoti pareizi un pilnīgi;

d)	tiek veiktas Savienības tiesību aktos noteiktās pārbaudes;

e)	prasītie dokumenti tiek iesniegti Savienības noteikumos noteiktajos termiņos un formā;

f)	dokumenti, tai skaitā elektroniskie dokumenti Savienības noteikumu nozīmē, ir piekļūstami un tiek glabāti veidā, kas nodrošina to pilnīgumu, derīgumu un salasāmību laika gaitā.

2. Lai maksājumu aģentūra varētu tikt akreditēta, tai jābūt administratīvai organizācijai un iekšējās kontroles sistēmai, kas atbilst I pielikumā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz:

a)	iekšējo vidi;

b)	kontroles aktivitātēm;

c)	informāciju un komunikāciju;

d)	uzraudzību.

3. Lai ņemtu vērā maksājumu aģentūras lielumu, atbildību un citas raksturīgas iezīmes, dalībvalstis drīkst noteikt vēl citus akreditācijas kritērijus.

2. pants

Koordinējošo struktūru akreditācijas nosacījumi

1. Ja saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 10. panta 1. punktu ir akreditētas vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts par koordinējošām struktūrām akreditē dienestus vai struktūras, kas atbilst 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem un 3. un 4. punktā minētajiem kritērijiem. Minētā dalībvalsts ar oficiālu ministrijas līmeņa aktu lemj par koordinējošās struktūras akreditāciju pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka minētās struktūras administratīvā kārtība garantē, ka tā spēj pildīt minētajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2. Lai koordinējošā struktūra varētu tikt akreditēta, tai jānodrošina, ka:

a)	Komisijai adresēto deklarāciju pamatā ir informācija no pienācīgi autorizētiem avotiem;

b)	Regulas (ES) 2021/2116 12. panta 2. punktā minētā atzinuma darbības joma aptver Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minēto gada snieguma ziņojumu, un to nosūta kopā ar pārvaldības deklarāciju, kas aptver visu ziņojuma sagatavošanu;

c)	Komisijai adresētās deklarācijas pirms to nosūtīšanas tiek pienācīgi autorizētas;

d)	ir pienācīga revīzijas taka, kas apliecina Komisijai nosūtīto informāciju;

e)	saņemtā un nosūtītā informācija tiek droši glabāta datorizētā formātā.

3. Lai koordinējošā struktūra varētu tikt akreditēta, tai jābūt administratīvajai organizācijai un iekšējās kontroles sistēmai, kas attiecas uz gada snieguma ziņojuma sagatavošanu un atbilst prasībām, kādas kompetentā iestāde noteikusi attiecībā uz iesaistītajām procedūrām, un it īpaši II pielikumā noteiktajiem informācijas un komunikācijas kritērijiem.

4. Lai ņemtu vērā koordinējošās struktūras lielumu, atbildību un citas raksturīgas iezīmes, dalībvalstis drīkst noteikt vēl citus akreditācijas kritērijus.

3. pants

Maksājumu aģentūras pienākumi, kas saistīti ar valsts intervenci

1. Maksājumu aģentūras, kas minētas Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktā, darbības, kas saistītas ar intervences pasākumiem, kuri ietver intervences krājumu publisko uzglabāšanu, par ko tās ir atbildīgas, pārvalda un šo darbību kontroli nodrošina saskaņā ar šīs regulas III pielikumā un attiecīgā gadījumā lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem, jo īpaši pamatojoties uz pārbaužu minimālo intensitāti, kas noteikta minētajā pielikumā.

Ar valsts intervences pasākumiem saistītas pilnvaras maksājumu aģentūras drīkst deleģēt intervences aģentūrām, kuras atbilst šīs regulas I pielikuma 1. iedaļas D punktā izklāstītajiem apstiprināšanas nosacījumiem, vai rīkoties ar citu maksājumu aģentūru starpniecību.

2. Maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras, neskarot to vispārējo atbildību par intervences krājumu publisko uzglabāšanu, drīkst:

a)	konkrētu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas pasākumu pārvaldību uzticēt fiziskām vai juridiskām personām, kas uzglabā iepirktos lauksaimniecības produktus (“uzglabātāji”);

b)	pilnvarot fiziskas vai juridiskas personas pildīt dažus konkrētus uzdevumus, kas noteikti lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos.

Ja maksājumu aģentūras pārvaldību uztic uzglabātājiem, kā minēts pirmās daļas a) apakšpunktā, šādu pārvaldību īsteno saskaņā ar uzglabāšanas līgumiem, kas pamatojas uz IV pielikumā izklāstītajiem pienākumiem un vispārējiem principiem.

3. Intervences krājumu publiskās uzglabāšanas jomā maksājumu aģentūrām ir jo īpaši šādi pienākumi:

a)	par katru produktu, uz kuru attiecas intervences pasākums, kas ietver intervences krājumu publisko uzglabāšanu, kārtot krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti, pamatojoties uz darbībām, ko tās īsteno laikposmā no viena gada 1. oktobra līdz nākamā gada 30. septembrim, sauktā par “grāmatvedības gadu”;

kārtot atjauninātu sarakstu ar uzglabātājiem, ar kuriem tās noslēgušas līgumus par intervences krājumu publisko uzglabāšanu. Šis saraksts satur atsauces, kas ļauj precīzi identificēt visus uzglabāšanas punktus, to ietilpību, noliktavu, aukstā režīma glabātavu vai graudu torņu skaitu, kā arī to rasējumus un shēmas;

c)	darīt Komisijai pieejamus standarta līgumus, ko izmanto intervences krājumu publiskajā uzglabāšanā, noteikumus, kas noteikti attiecībā uz produktu pārņemšanu, to uzglabāšanu uzglabātāju noliktavās un izņemšanu no uzglabāšanas, un noteikumus, kas piemērojami uzglabātāju atbildībai;

d)	kārtot visu krājumu centralizētu un datorizētu uzskaiti, kura aptver visas uzglabāšanas vietas, visus produktus un visus dažādo produktu daudzumus un kvalitāti un kurā katrā gadījumā norādīts svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;

e)	neskarot iepircēju, citu darbībā iesaistīto maksājumu aģentūru vai jebkādu citu šajā sakarā norīkotu personu atbildību, veikt visas darbības, kas saistītas ar intervences produktu uzglabāšanu, saglabāšanu, pārvadāšanu vai nodošanu saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

visa gada garumā ar neregulāriem starplaikiem un bez iepriekšēja brīdinājuma veikt pārbaudes intervences krājumu uzglabāšanas vietās. Tomēr tad, ja kontroles mērķis netiek apdraudēts, par to drīkst paziņot iepriekš, taču paziņošanas termiņš ir stingri jāierobežo līdz īsākajam vajadzīgajam laikposmam. Izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, šādu paziņojumu nedrīkst sniegt vairāk kā 24 stundas iepriekš;

g)	veikt ikgadēju inventarizāciju saskaņā ar 4. pantu.

Ja viena vai vairāku produktu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas uzskaiti dalībvalstī pārvalda vairākas maksājumu aģentūras, pirmās daļas a) un d) apakšpunktā minēto krājumu uzskaiti un finanšu uzskaiti pirms atbilstošās informācijas paziņošanas Komisijai konsolidē dalībvalsts līmenī.

4. Maksājumu aģentūras:

a)	vismaz reizi gadā pārbaudot uzglabāto produktu kvalitāti, pārliecinās par Savienības intervences pasākumu aptverto produktu pienācīgu saglabāšanu;

b)	pārliecinās par intervences krājumu integritāti.

5. Maksājumu aģentūras tūlīt informē Komisiju:

a)	par gadījumiem, kad produkta uzglabāšanas perioda pagarināšanas rezultātā varētu pasliktināties produkta kvalitāte;

b)	par produkta kvantitatīviem zudumiem vai kvalitātes pasliktināšanos dabas katastrofu rezultātā.

Pirmajā daļā minētajās situācijās Komisija pieņem atbilstošu lēmumu:

a)	pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 2. punktā;

b)	pirmās daļas b) apakšpunktā minētajās situācijās – saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 102. panta 3. punktā;

6. Maksājumu aģentūras sedz finansiālās sekas, kas rodas Savienības intervences pasākumu aptverto produktu nepienācīgas saglabāšanas rezultātā, jo īpaši sekas, kas izriet no nepiemērotām uzglabāšanas metodēm. Neskarot jebkādu vēršanos ar prasību pret uzglabātājiem, maksājumu aģentūras uzņemas finansiālu atbildību par savu saistību vai pienākumu neizpildi.

7. Maksājumu aģentūras vai nu elektroniski, vai arī maksājumu aģentūras telpās dara Komisijas darbiniekiem vai Komisijas pilnvarotām personām pastāvīgi pieejamu intervences krājumu publiskās uzglabāšanas uzskaiti un visus dokumentus, līgumus un datnes, kas sagatavotas vai saņemtas intervences darbību kontekstā.

4. pants

Inventarizācija

1. Maksājumu aģentūras katrā grāmatvedības gadā veic inventarizāciju par katru produktu, uz kuru attiekusies Savienības intervence.

Inventarizācijas rezultātus tās salīdzina ar uzskaites datiem. Konstatētās daudzumu atšķirības un summas, kas izriet no pārbaudēs konstatētām kvalitātes atšķirībām, uzskaita saskaņā ar noteikumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 47. panta 3. punkta a) apakšpunktu.

2. Lai piemērotu 1. punktu, iztrūkstošie daudzumi, kas rodas parastu uzglabāšanas darbību rezultātā, ir vienādi ar starpību starp teorētiskajiem krājumiem, ko uzrāda uzskaites inventarizācija, no vienas puses, un faktiskajiem fiziskajiem krājumiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. punktā paredzēto inventarizāciju, vai krājumiem, kas pēc noliktavas fizisko krājumu izsmelšanas uzskaites grāmatās uzrādās kā atlikušie krājumi, no otras puses, un tiem piemēro V pielikumā noteiktās pielaides robežas.

II NODAĻA

Finanšu pārvaldība

5. pants

Maksājuma termiņa pēdējās dienas neievērošana

1. Maksājumus, kas labuma guvējam veikti pēc vēlākās iespējamās maksājuma dienas, par attiecināmiem drīkst uzskatīt tādos apstākļos un ar tādiem nosacījumiem, kas noteikti 2.–6. punktā.

2. Ja 5. panta 2. punktā minētie Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) izdevumi vai 6. pantā minētie Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) izdevumi par Regulas (ES) 2021/2116 65. panta 2. punktā minētajām intervencēm, kuri radušies pēc Savienības tiesību aktos noteiktā termiņa, nepārsniedz 5 % no attiecīgajiem ELGF un ELFLA izdevumiem, kas radušies pirms termiņa beigām, mēneša vai starpposma maksājumus nesamazina.

Ja ELGF vai ELFLA izdevumi, kas radušies pēc Savienības tiesību aktos noteiktā termiņa, pārsniedz 5 % sliekšņvērtību attiecībā uz ELGF vai attiecībā uz ELFLA, visus turpmākos izdevumus, kuri radušies novēloti, samazina saskaņā ar šādiem noteikumiem:

attiecībā uz ELGF izdevumiem:

i)	izdevumus, kas radušies pirmajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 10 %;

ii)	izdevumus, kas radušies otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 25 %;

iii)	izdevumus, kas radušies trešajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 45 %;

iv)	izdevumus, kas radušies ceturtajā mēnesī pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 70 %;

v)	izdevumus, kas radušies vēlāk par ceturto mēnesi pēc mēneša, kurā beidzās maksājumu termiņš, samazina par 100 %;

attiecībā uz ELFLA izdevumiem:

i)	izdevumus, kas radušies no 1. jūlija līdz 15. oktobrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 25 %;

ii)	izdevumus, kas radušies no 16. oktobra līdz 31. decembrim gadā, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 60 %;

iii)	izdevumus, kas radušies vēlāk par tā gada 31. decembri, kurā beidzās maksājuma termiņš, samazina par 100 %.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, piemēro šādus nosacījumus:

ja attiecībā uz izdevumiem par tiešo maksājumu intervencēm vai ELFLA izdevumiem 2. punkta pirmajā daļā minētā sliekšņvērtība nav pilnībā izsmelta ar maksājumiem, kas attiecībā uz N. kalendāro gadu veikti ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 15. oktobrī ELGF gadījumā un ne vēlāk kā N+1. kalendārā gada 31. decembrī ELFLA gadījumā, un sliekšņvērtības atlikums ir lielāks par 2 %, minēto atlikumu samazina līdz 2 %;

N+1. finanšu gada laikā maksājumi par tiešo maksājumu intervencēm, kuri nav Regulās (ES) Nr. 228/2013 un (ES) Nr. 229/2013 paredzētie maksājumi un kuri attiecībā uz N–1. kalendāro gadu vai agrākiem gadiem veikti pēc maksājuma termiņa beigām, uz ELGF finansējumu ir attiecināmi tikai tad, ja N+1. finanšu gadā realizēto tiešo maksājumu intervenču kopsumma, attiecīgā gadījumā koriģēta līdz summām pirms Regulas (ES) 2021/2116 17. pantā paredzētās korekcijas piemērošanas, nepārsniedz maksimālo apjomu, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 87. panta 1. punktu tās pašas regulas V pielikumā noteikts attiecībā uz N kalendāro gadu;

c)	izdevumus, kas a) vai b) apakšpunktā minētās robežas pārsniedz, samazina par 100 %.

Lai pārbaudītu, vai šā punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minētais nosacījums ir izpildīts, Regulas (ES) 2021/2116 17. panta 3. punkta otrajā daļā minēto atlīdzinājumu summas neņem vērā.

4. Ja dažu intervenču un pasākumu pārvaldībā rodas ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis min pamatotus iemeslus, Komisija piemēro citu grafiku, nevis 2. un 3. punktā noteikto, un/vai piemēro mazākus samazinājumus vai samazinājumus nepiemēro vispār.

Tomēr izdevumiem, kas pārsniedz 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto maksimālo apjomu, pirmo daļu nepiemēro.

5. Maksājuma termiņa ievērošanu pārbauda vienu reizi katrā finanšu gadā attiecībā uz izdevumiem, kas radušies līdz 15. oktobrim.

Visus maksājuma termiņa pārsniegumus ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.

6. Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot secīgo lēmumu par snieguma ikgadējo noskaidrošanu, kas minēta Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā, un atbilstības procedūru, kas minēta tās pašas regulas 55. pantā.

6. pants

Maksājuma termiņa pirmās dienas neievērošana

Attiecībā uz ELGF izdevumiem, ja dalībvalstīm ir atļauts avansus, kas nepārsniedz noteiktu maksimālo summu, izmaksāt pirms Savienības tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa pirmās dienas, šos izdevumus uzskata par izdevumiem, kas attiecināmi uz Savienības finansējumu. Samaksātie izdevumi, kas šo maksimālo summu pārsniedz, uz Savienības finansējumu nav attiecināmi, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad konkrētu intervenču vai pasākumu pārvaldībā ir radušies ārkārtēji apstākļi vai dalībvalstis ir minējušas pamatotus iemeslus. Šādos gadījumos izdevumi, kas pārsniedz maksimālo summu, ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu, kam piemēro samazinājumu 10 % apmērā.

Atbilstošo samazinājumu ņem vērā, vēlākais, Regulas (ES) 2021/2116 53. pantā minētajā lēmumā par grāmatojumu noskaidrošanu.

7. pants

Kompensēšana, ko veic maksājumu aģentūras

1. Lēmumā par mēneša maksājumiem, kas jāpieņem, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktu, Komisija aprēķina atlikumu, no katras dalībvalsts mēneša deklarācijās deklarētajiem izdevumiem atņemot piešķirtos ieņēmumus, ko minētā dalībvalsts iekļāvusi savās izdevumu deklarācijās. Šo savstarpējo ieskaitu uzskata par līdzvērtīgu atbilstošu ieņēmumu iekasēšanai.

Saistību apropriācijas un maksājumu apropriācijas, ko radījuši piešķirtie ieņēmumi, atver, kad šie ieņēmumi ir piešķirti budžeta pozīcijām.

2. Tomēr, ja pirms pārkāpuma vai nolaidības ietekmēta atbalsta izmaksas ir ieturētas Regulas (ES) 2021/2116 45. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās summas, šīs summas atskaita no atbilstošajiem izdevumiem.

3. ELFLA iemaksu summas, kas katrā atsauces periodā atgūtas no labuma guvējiem attiecīgās dalībvalsts KLP stratēģiskā plāna satvarā, minētā perioda izdevumu deklarācijā atskaita no summas, kura jāmaksā no ELFLA.

4. Lielākas vai mazākas summas, kas attiecīgā gadījumā rodas ikgadējās finansiālās noskaidrošanas rezultātā, drīkst no jauna izmantot ELFLA satvarā, un tās ELFLA iemaksai pieskaita vai no tās atskaita pirmajā deklarācijā pēc grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas.

5. ELGF finansējums ir vienāds ar izdevumiem, kuri aprēķināti, pamatojoties uz maksājumu aģentūras paziņoto informāciju, no kuriem atskaitīti visi intervences pasākumos uzkrātie ieņēmumi un kuri validēti, izmantojot Komisijas izveidotu datorizētu sistēmu, un kurus maksājumu aģentūra iekļāvusi savā izdevumu deklarācijā.

8. pants

Savienības budžeta novēlota pieņemšana

1. Ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts, Regulas (ES) 2021/2116 21. pantā minētos mēneša maksājumus un tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus veic proporcionāli apstiprinātajām katras nodaļas apropriācijām kā procentuālo daļu no izdevumu deklarācijām, kas no katras dalībvalsts saņemtas attiecībā uz ELGF un attiecībā uz ELFLA, un Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 16. pantā noteiktajās robežās.

Dalībvalstīm neatlīdzināto summu atlikumu Komisija ņem vērā nākamajos maksājumos.

2. Kas attiecas uz ELFLA, ja Savienības budžets līdz budžeta gada sākumam nav pieņemts, attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 29. pantā minētajām budžeta saistībām pirmos gada maksājumus pēc dalībvalstu KLP stratēģisko plānu pieņemšanas veic, ievērojot minēto plānu pieņemšanas secību. Budžeta saistības attiecībā uz turpmākajiem gada maksājumiem uzņemas to dalībvalstu KLP stratēģisko plānu secībā, kas attiecīgās saistības ir izsmēluši. Ja pieejamās saistību apropriācijas ir ierobežotas, Komisija gada saistību apropriācijas attiecībā uz dalībvalstu KLP stratēģiskajiem plāniem var uzņemties daļējā apmērā. Atlikušās saistības attiecībā uz minētajiem plāniem uzņemas tikai tad, kad kļūst pieejamas papildu saistību apropriācijas.

9. pants

Mēneša maksājumu atlikšana

Regulas (ES) 2021/2116 21. pantā minētos mēneša maksājumus dalībvalstīm drīkst atlikt, ja tās pašas regulas 90. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie dokumenti tiek iesniegti novēloti vai tajos ir nesakritības, kuru dēļ vajadzīgas tālākas pārbaudes. Komisija par savu nodomu atlikt maksājumus laikus informē attiecīgās dalībvalstis.

10. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar ikgadējo noskaidrošanu

1. Ja Komisija, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 40. panta 1. punkta pirmo daļu, aptur tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus, tā piemēro šādas mēneša maksājumu apturēšanas likmes:

a)	ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. martam, likme ir 1 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas;

b)	ja dalībvalsts Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētos dokumentus neiesniedz līdz 1. aprīlim, likme ir 1,5 % no tās pašas regulas 21. panta 3. punktā minēto mēneša maksājumu kopsummas.

2. Kad visi Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punktā un 12. panta 2. punktā minētie relevantie dokumenti ir iesniegti, apturēšanu atceļ.

11. pants

Maksājumu apturēšana, kas saistīta ar snieguma noskaidrošanu

1. Ja Komisija pēc Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās snieguma noskaidrošanas, ievērojot tās pašas regulas 40. panta 2. punktu, aptur Regulas (ES) 2021/2116 21. panta 3. punktā minētos mēneša maksājumus vai tās pašas regulas 32. pantā minētos starpposma maksājumus, apturēšanas likme atbilst starpībai starp samazinājuma likmi, ko piemēro, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktu, un 50 procentpunktiem, reizinātai ar 2. Piemērotā apturēšanas likme nav mazāka par 10 %.

2. Šā panta 1. punktā minētā apturēšana neskar Regulas (ES) 2021/2116 53. un 55. pantu.

12. pants

Valūtas kurss, kas piemērojams izdevumu deklarāciju sagatavošanā

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 94. panta 4. punktu attiecībā uz ELGF maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā piemēro to pašu valūtas kursu, ko tās izmantoja, lai veiktu maksājumus labuma guvējiem vai saņemtu ieņēmumus, un to dara saskaņā ar šīs regulas V nodaļu un lauksaimniecības nozariskajiem tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz ELFLA maksājumu aģentūras dalībvalstīs, kas nav ieviesušas euro, izdevumu deklarāciju sagatavošanā katram maksājumam vai atgūšanas darbībai piemēro priekšpēdējo valūtas kursu, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms mēneša, kurā darbības ir iegrāmatotas maksājumu aģentūras kontos.

3. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2116 53. un 54. pantā minētajiem noskaidrošanas lēmumiem un tās pašas regulas 55. pantā minēto atbilstības procedūru izmanto pirmo valūtas kursu, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pēc dienas, kad pieņemti īstenošanas akti par noskaidrošanu.

4. Citos gadījumos, kas 1., 2. un 3. punktā nav minēti, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kurām Savienības tiesību aktos noteicošā diena nav noteikta, valūtas kurss, kas jāpiemēro dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro, ir priekšpēdējais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša, attiecībā uz kuru izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.

III NODAĻA

Grāmatojumu noskaidrošana un citas pārbaudes

13. pants

Kritēriji un metodes, ko izmanto, lai piemērotu samazinājumus snieguma noskaidrošanas satvarā

1. Lai, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktu, pieņemtu lēmumu par summām, par kādām jāsamazina Savienības finansējums, Komisija dalībvalstu deklarētos gada izdevumus par intervenci novērtē attiecībā pret atbilstošo izlaidi, kas uzrādīta gada snieguma ziņojumā, kurš minēts Regulas (ES) 2021/2116 54. panta 1. punktā un iesniegts, ievērojot tās pašas regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu un 10. panta 1. punkta b) apakšpunktu un Regulas (ES) 2021/2115 134. pantu.

2. Ja deklarētajiem izdevumiem attiecīgajā finanšu gadā nav atbilstošas izlaides un ja dalībvalsts šādas novirzes attiecībā uz izlaidi un realizētajām summām par vienību nav iepriekš izskaidrojusi gada snieguma ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 134. panta 5.–9. punktu, vai ja šo noviržu pamatojums nav pietiekams, dalībvalsts Komisijas noteiktajos termiņos sniedz papildu pamatojumus. Pamatojumi attiecas uz deklarētajiem izdevumiem, kam attiecīgajā budžeta gadā nav atbilstošas izlaides.

3. Pamatojumi, kas dalībvalstij jāsniedz, satur relevantu informāciju, kura novirzi izskaidro summas par vienību līmenī un attiecīgajā periodā. Tā satur kvantitatīvu informāciju, kā arī kvalitatīvus skaidrojumus, kad tādi vajadzīgi.

Dalībvalstis sniedz arī skaidrojumus par to korektīvo darbību apmēru un ietekmi, kas jau veiktas, lai novirzi labotu un nepieļautu tās atkārtošanos.

Ja dalībvalsts nevar pamatot novirzes saskaņā ar 2. punktu, tās drīkst sniegt pamatojumus par noviržu daļu.

4. Ja dalībvalsts nenorāda pienācīgi pamatotus noviržu iemeslus vai ja Komisija tos uzskata par nepietiekamiem saskaņā ar 2. un 3. punktu, vai ja tie attiecas tikai uz noviržu daļu, Komisija par attiecīgajām summām samazina Savienības finansējumu. Komisija savu viedokli dalībvalstīm paziņo atsevišķā paziņojumā.

5. Šajā pantā minētos samazinājumus piemēro, neskarot secīgo lēmumu par atbilstības noskaidrošanu, kas minēts Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā.

14. pants

Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kuri neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, kultūratkarīgajam maksājumam par kokvilnu un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstam

1. Lai pieņemtu lēmumu par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punktu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, Komisija nošķir summas vai summu daļas, kuras identificētas kā nepareizi iztērētas, un summas vai summu daļas, kuras noteiktas, piemērojot ekstrapolētās vai vienotas likmes korekcijas.

Lai noteiktu summas, kuras no Savienības finansējuma var tikt izslēgtas gadījumos, kad konstatēts, ka izdevumi, kas neietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā, vai izdevumi par kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, kas paredzēts tās pašas regulas III sadaļas II nodaļas 3. iedaļas 2. apakšiedaļā, un priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu, uz ko norādīts tās pašas regulas 155. panta 2. punktā, nav radušies atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis darījušas pieejamu saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu veiktās atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā.

2. Nepareizi iztērēto summu identificēšanu Komisija izslēgšanas vajadzībām izmanto tik tad, ja minētās summas var identificēt ar samērīgiem centieniem. Ja nepareizi iztērētās summas Komisija ar samērīgiem centieniem identificēt nevar, dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā, iesniegt minēto summu verifikācijas datus, kuri pamatojas uz visu to atsevišķo gadījumu pārbaudīšanu, kurus neatbilstība varētu būt ietekmējusi. Verifikācija aptver visus izdevumus, kas veikti, pārkāpjot piemērojamos tiesību aktus, un ko pieprasīts segt no Savienības budžeta. Iesniegtie dati ietver visas atsevišķās summas, kas minētās neatbilstības dēļ ir neattiecināmas.

3. Ja nepareizi iztērētās summas saskaņā ar 2. punktu identificēt nevar, Komisija izslēdzamās summas drīkst noteikt, piemērojot ekstrapolētas korekcijas. Lai Komisija varētu noteikt attiecīgās summas, dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības noskaidrošanas procedūras laikā, iesniegt no Savienības finansējuma izslēdzamās summas aprēķinu, kas iegūts, ar statistiskiem līdzekļiem ekstrapolējot attiecīgo gadījumu reprezentatīvas izlases pārbaužu rezultātus. Izlasi atlasa no ģenerālkopas, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tajā varētu būt pieļauta identificētā neatbilstība.

4. Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kas minēti 2. un 3. punktā, Komisijai jāspēj:

a)	novērtēt identificēšanā vai ekstrapolēšanā izmantotās metodes, kas dalībvalstīm skaidri jāapraksta;

b)	pārbaudīt 3. punktā minētās izlases reprezentativitāti;

c)	pārbaudīt tai iesniegto identificēšanas vai ekstrapolēšanas saturu un rezultātus;

d)	iegūt pietiekamus un relevantus revīzijas pierādījumus par pamatā esošajiem datiem.

5. Kad dalībvalstis piemēro 3. punktā paredzētās ekstrapolētās korekcijas, tās var izmantot maksājumu aģentūru kontroles statistiku, ko apstiprinājusi sertifikācijas struktūra, vai kļūdu līmeņa novērtējumu, ko šāda struktūra sagatavojusi Regulas (ES) 2021/2116 12. pantā minētas revīzijas kontekstā, ja:

a)	Komisija ir apmierināta ar sertifikācijas struktūru veikto darbu gan revīzijas stratēģijas ziņā, gan attiecībā uz faktiskā revīzijas darba saturu, apmēru un kvalitāti;

b)	sertifikācijas struktūru darba tvērums ir saskanīgs ar attiecīgās atbilstības noskaidrošanas izziņas darba tvērumu, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem vai shēmām;

c)	novērtējumos ir ņemta vērā to sodu summa, kurus būtu vajadzējis piemērot.

6. Ja no Savienības finansējuma izslēdzamo summu noteikšanas nosacījumi, kas minēti 2. un 3. punktā, nav izpildīti vai ja lietas būtība ir tāda, ka, pamatojoties uz minētajiem punktiem, izslēdzamās summas noteikt nevar, Komisija piemēro atbilstošas vienotas likmes korekcijas, kurās tā ņem vērā pārkāpuma raksturu un smagumu un pati savas aplēses par Savienības budžetam nodarīta finansiālā kaitējuma risku.

Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētās neatbilstības veidu. Tālab kontrolei piemītošus trūkumus ar galvenajām kontrolēm saistītos trūkumos un ar papildu kontrolēm saistītos trūkumos iedala šādi:

a)	galvenās kontroles ir administratīvas pārbaudes un uz vietas veiktas pārbaudes, kas vajadzīgas, lai noteiktu atbalsta attiecināmību un attiecīgo samazinājumu un sodu piemērošanu;

b)	papildu kontroles ir visas citas administratīvās darbības, kas vajadzīgas, lai pareizi apstrādātu pieprasījumus.

Ja vienas un tās pašas atbilstības noskaidrošanas procedūras satvarā tiek konstatētas dažādas neatbilstības, kas katra atsevišķi novestu pie atšķirīgas vienotas likmes korekcijas, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.

7. Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:

a)	viena vai vairākas galvenās kontroles nav tikušas piemērotas vai ir piemērotas tik slikti vai tik reti, ka pieprasījuma attiecināmības noteikšanas vai pārkāpumu novēršanas ziņā tās ir uzskatāmas par neiedarbīgām;

b)	vienā un tajā pašā kontroles sistēmā ir atklāti vismaz trīs trūkumi;

c)	ir atklājies, ka dalībvalsts kontroles sistēmu vai nu nepiemēro vispār, vai arī piemērošanā ir smagi trūkumi, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;

d)	līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.

8. Ja dalībvalsts iesniedz konkrētus objektīvus elementus, kas šā panta 2. un 3. punktā izklāstītajām prasībām neatbilst, taču pierāda, ka maksimālais ELGF un ELFLA zaudējums aprobežojas ar summu, kas ir mazāka nekā summa, kura izrietētu no ierosinātās vienotās likmes piemērošanas, Komisija lēmumā par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, izmanto minēto zemāko vienoto likmi.

9. Summas, kas faktiski atgūtas no labuma guvējiem un kreditētas ELGF un ELFLA pirms attiecīgā datuma, kas Komisijai jānosaka atbilstības noskaidrošanas procedūras gaitā, tiek atskaitītas no summas, kuru Komisija nolemj no Savienības finansējuma izslēgt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

15. pants

Kritēriji un metodika, ko izmanto, lai atbilstības procedūras satvarā piemērotu korekcijas izdevumiem, kas ietilpst Regulas (ES) 2021/2115 darbības jomā

1. Lai pieņemtu lēmumu par summām, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. panta 1. punktu, no Savienības finansējuma jāizslēdz, Komisija izmanto pati savus konstatējumus un ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis darījušas pieejamu saskaņā ar tās pašas regulas 55. panta 3. punktu veiktās atbilstības procedūras laikā. No Savienības finansējuma izslēdzamā summa pēc iespējas lielākā mērā atbilst Savienības budžetam nodarītajam faktiskajam finansiālajam zaudējumam vai radītajam riskam.

2. Ja Komisija konstatē, ka izdevumi nav radušies saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, Komisija drīkst izslēdzamās summas noteikt, piemērojot vienotas likmes korekcijas un ņemot vērā pārkāpuma raksturu un smagumu un pati savas aplēses par Savienībai nodarīta finansiālā kaitējuma risku.

Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, jo īpaši ņemot vērā identificētā būtiski trūkuma veidu. Šajā nolūkā ņem vērā būtisko trūkumu ietekmēto pārvaldības sistēmu elementus.

Ja vienas un tās pašas atbilstības procedūras satvarā tiek konstatēti dažādi būtiski trūkumi, kas katrs atsevišķi novestu pie atšķirīgām vienotas likmes korekcijām, piemēro tikai korekciju ar visaugstāko vienoto likmi.

3. Kad Komisija nosaka vienotas likmes korekciju līmeni, tā jo īpaši ņem vērā vienu vai vairākus no šādiem apstākļiem, kas liecina par smagākiem trūkumiem, kuri rada lielāku risku, ka Savienības budžetam varētu tikt nodarīti zaudējumi:

a)	vienam vai vairākiem pārvaldības sistēmu elementiem piemīt būtiski trūkumi;

b)	ir atklājies, ka dalībvalsts kādu pārvaldības sistēmas elementu nepiemēro vispār, un ir pierādījumi par plaši izplatītiem pārkāpumiem un nolaidību nelikumīgas vai krāpnieciskas prakses apkarošanā;

c)	līdzīgi trūkumi tajā pašā nozarē dalībvalstī tiek atklāti izziņas darbā, kas seko izziņas darbam, kurā tie pirmo reizi konstatēti un paziņoti dalībvalstij; tomēr šādā gadījuma ņem vērā dalībvalsts jau veiktos korektīvos vai kompensējošos pasākumus.

4. Ja dalībvalsts uzskatāmi parāda, ka maksimālais ELGF un ELFLA zaudējums aprobežojas ar summu, kas ir mazāka nekā summa, kura izrietētu no ierosinātās vienotās likmes piemērošanas, Komisija, lai Regulas (ES) 2021/2116 55. pantā minētās atbilstības procedūras laikā noteiktu no Savienības finansējuma izslēdzamās summas, drīkst piemērot zemāko vienoto likmi vai izmantot pārvaldības sistēmu novērtējumu, ko sertifikācijas struktūra sagatavojusi tās pašas regulas 12. pantā minētās revīzijas laikā.

5. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis drīkst termiņos, kādus Komisija noteikusi atbilstības procedūras laikā, iesniegt minēto summu verifikācijas datus, kas pamatojas uz visu to atsevišķo gadījumu pārbaudīšanu, kurus trūkums varētu būt ietekmējis. Verifikācija aptver visus izdevumus, kas radušies, pārkāpjot Savienības tiesību aktus, un ko pieprasīts segt no Savienības budžeta. Iesniegtie dati ietver visas summas, kuru neattiecināmības cēlonis ir minētā neatbilstība Savienības tiesību aktiem. Ja nepamatoti iztērētās summas dalībvalstis nevar aprēķināt ar samērīgiem centieniem, tās drīkst kā alternatīvu iesniegt arī riska novērtējumu, kas pamatojas uz statistiski derīgu un reprezentatīvu izlasi no trūkuma ietekmētās ģenerālkopas. Dalībvalsts veikto trūkuma novērtējumu apstiprina sertifikācijas struktūra.

6. Lai ņemtu vērā dalībvalstu iesniegtos rezultātus, kas minēti 5. punktā, Komisija novērtē iesniegtās verifikācijas vai ekstrapolācijas metodi, saturu un rezultātus. Ja Komisija ar iesniegtās verifikācijas vai ekstrapolācijas metodi, saturu un rezultātiem ir apmierināta, tā atbilstīgi 5. punktam dalībvalstu iesniegtos rezultātus izmanto, lai noteiktu summas, kas, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu, no Savienības finansējuma jāizslēdz.

7. Summas, kas faktiski atgūtas no labuma guvējiem un kreditētas ELGF un ELFLA pirms attiecīgā datuma, kas Komisijai jānosaka atbilstības procedūras gaitā, tiek atskaitītas no summas, kuru Komisija nolemj no Savienības finansējuma izslēgt, ievērojot Regulas (ES) 2021/2116 55. pantu.

IV NODAĻA

Nodrošinājumi

1. iedaļa

Darbības joma un terminu lietojums

16. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visos gadījumos, kad lauksaimniecības nozariskajos tiesību aktos ir prasīts nodrošinājums, neatkarīgi no tā, vai termins “nodrošinājums” ir lietots vai ne.

Šo nodaļu nepiemēro nodrošinājumiem, ko iesniedz, lai garantētu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (11) minēto ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu samaksu.

17. pants

Šajā nodaļā lietotie termini

Šajā nodaļā:

a)	“kompetentā iestāde” ir vai nu persona, kas pilnvarota pieņemt nodrošinājumu, vai persona, kas saskaņā ar attiecīgo regulu pilnvarota izlemt, vai nodrošinājums jāatbrīvo vai jāatsavina;

b)	“grupveida nodrošinājums” ir nodrošinājums, kuru kompetentajai iestādei dara pieejamu, lai garantētu vairāku pienākumu izpildi;

c)	“garantētās summas attiecīgā daļa” ir garantētās summas daļa, kas atbilst daudzumam, attiecībā uz kuru ir pārkāpta kāda prasība.

2. iedaļa

Prasība pēc nodrošinājuma

18. pants

Atbildīgā persona

Nodrošinājumu iemaksā tā persona vai tās personas vārdā, kas atbildīga par kāda pienākuma neizpildes gadījumā piekritīgās naudas summas samaksu.

19. pants

Atteikšanās no prasības pēc nodrošinājuma

1. Kompetentā iestāde no prasības pēc nodrošinājuma var atteikties, ja persona, kas atbildīga par pienākuma izpildi, ir:

a)	publiska struktūra, kas atbildīga par publiskas iestādes pienākumu izpildi, vai

b)	privāta struktūra, kas a) apakšpunktā minētos pienākumus pilda valsts uzraudzībā.

2. Kompetentā iestāde no prasības pēc nodrošinājuma drīkst atteikties, ja garantētās summas vērtība ir mazāka par 500 EUR. Tādā gadījumā attiecīgā persona rakstiski apņemas, ka konkrētā pienākuma neizpildes gadījumā tā samaksās summu, kas vienāda ar nodrošinājumu, uz kuru attiecas atteikšanās.

Piemērojot pirmo daļu, nodrošinājuma vērtību aprēķina, aptverot visus relevantos pienākumus, kas saistīti ar to pašu darbību.

20. pants

Nodrošinājumiem piemērojamie nosacījumi

1. Kompetentā iestāde atsakās pieņemt vai prasa aizstāt ikvienu nodrošinājumu, kuru tā uzskata par nepietiekamu vai neapmierinošu vai kurš nenosedz pietiekami ilgu laikposmu.

2. Ja naudu deponē ar pārskaitījumu, uzskata, ka depozīts nodrošinājumu rada tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

3. Čeku par summu, kuras samaksu garantē finanšu iestāde, ko attiecīgās kompetentās iestādes dalībvalsts atzinusi minētajam nolūkam, uzskata par naudas depozītu. Kompetentajai iestādei šāds čeks nav jāiesniedz apmaksai agrāk kā īsi pirms tā laikposma beigām, attiecībā uz kuru maksājums garantēts.

Citāds čeks, kas pirmajā daļā nav minēts, nodrošinājumu rada tikai tad, kad kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka naudas summa ir tās rīcībā.

4. Visas finanšu iestādes piemērotās maksas sedz persona, kas iesniedz nodrošinājumu.

5. Persona, kas nodrošinājumu iesniedz naudas depozīta formā, procentus par to nesaņem.

21. pants

Euro izmantošana

1. Nodrošinājuma valūta ir euro.

2. Ja nodrošinājumu pieņem dalībvalstī, kas nav ieviesusi euro, nodrošinājuma summu, kas izteikta euro, konvertē attiecīgajā valsts valūtā saskaņā ar V nodaļu. Nodrošinājumam atbilstošā apņemšanās un ikviena summa, kas ieturēta pārkāpumu vai nelikumību gadījumā, paliek noteiktas euro.

22. pants

Garantijas sniedzējs

1. Garantijas sniedzējam ir oficiāli reģistrēta dzīvesvieta vai tas ir iedibināts Savienībā, un, ievērojot Līguma noteikumus par pakalpojumu sniegšanas brīvību, to ir apstiprinājusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā nodrošinājumu iesniedz. Garantijas sniedzējs saistības uzņemas ar rakstisku garantiju.

2. Rakstiskajā garantijā norāda vismaz:

a)	pienākumu vai – grupveida nodrošinājuma gadījumā – pienākuma veidu (veidus), kuru izpildi tā garantē ar naudas summas samaksu;

b)	maksimālo summu, par kuras samaksu garantijas sniedzējs uzņemas atbildību;

c)	to, ka garantijas sniedzējs solidāri ar personu, kas atbildīga par samaksas pienākuma izpildi, apņemas 30 dienās pēc kompetentās iestādes pieprasījuma samaksāt jebkuru garantijas robežās ietilpstošu summu, kas maksājama, tiklīdz nodrošinājumu pasludina par atsavinātu.

3. Ja ir jau iesniegts rakstisks grupveida nodrošinājums, kompetentā iestāde nosaka procedūru, kas jāievēro, lai visu grupveida nodrošinājumu vai tā daļu piesaistītu konkrētam pienākumam.

23. pants

Nepārvaramas varas piemērošana

Jebkura persona, kas ir atbildīga par pienākumu, uz kuru attiecas nodrošinājums, un kas apgalvo, ka pienākums nav izpildīts nepārvaramas varas dēļ, pierāda kompetentajām iestādēm, ka ir iestājies nepārvaramas varas gadījums. Ja kompetentā iestāde nepārvaramas varas gadījumu atzīst, pienākums tiek atcelts tikai nodrošinājuma atbrīvošanas nolūkā.

3. iedaļa

4. iedaļā neminētu nodrošinājumu atbrīvošana un atsavināšana

24. pants

Nodrošinājumu atsavināšana

1. Regulas (ES) 2021/2116 64. panta 1. punktā minētais pienākums ir prasība veikt vai neveikt kādu darbību, un tā ir pamatprasība tās regulas nolūkā, ar kuru šo pienākumu uzliek.

2. Ja pienākums nav izpildīts un izpildes termiņš nav bijis noteikts, nodrošinājumu atsavina tad, kad kompetentā iestāde konstatē, ka pienākums nav izpildīts.

3. Ja pienākuma izpildei ir noteikts konkrēts termiņš un izpilde ir notikusi tikai pēc minētā termiņa beigām, nodrošinājumu atsavina.

Šādā gadījumā uzreiz atsavina 10 % nodrošinājuma, bet atlikušajai summai piemēro vēl šādus papildu procentus:

a)	2 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu importēšanu trešā valstī;

b)	5 % par kalendāro dienu, kas pārsniedz noteikto termiņu, ja pienākums ir saistīts ar produktu izvešanu no Savienības muitas teritorijas.

4. Ja pienākums ir izpildīts laikus un izpildes pierādījuma sniegšanai ir noteikts konkrēts termiņš, nodrošinājumu, kas attiecas uz šo pienākumu, atsavina, par katru kalendāro dienu, kas šo termiņu pārsniedz, pielietojot formulu 0,2/noteiktais termiņš dienās un ņemot vērā 27. pantu.

Ja pirmajā daļā minētais pierādījums ir izmantotas vai derīgumu zaudējušas importa vai eksporta licences iesniegšana, atsavināmā nodrošinājuma daļa ir 15 %, ja minētais pierādījums tiek iesniegts pēc noteiktā termiņa, kas minēts pirmajā daļā, bet ne vēlāk kā 730. kalendārajā dienā pēc licences derīguma termiņa beigām. Pēc šīm 730 kalendārajām dienām pilnībā atsavina atlikušo nodrošinājuma daļu.

5. Atsavināmo nodrošinājuma summu noapaļo līdz tuvākajai mazākajai summai veselos euro vai attiecīgajā valsts valūtā.

25. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana

1. Tiklīdz īpašajos Savienības noteikumos paredzētais pienākuma izpildes pierādījums ir iesniegts vai nodrošinājums ir daļēji atsavināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 64. panta 2. punktu un šīs regulas 24. pantu, nodrošinājumu vai, attiecīgā gadījumā, atlikušo nodrošinājuma daļu nekavējoties atbrīvo.

2. Ja attiecīgais pierādījums ir iesniegts par produkta daudzuma daļu, nodrošinājumu pēc pieprasījuma atbrīvo daļēji, ar noteikumu, ka minētā daļa nav mazāka par minimālo daudzumu, kas noteikts regulā, kura prasa nodrošinājumu, vai – ja tādas nav – ko noteikusi dalībvalsts.

3. Ja garantētās summas atbrīvošanai vajadzīgā pierādījuma iesniegšanas laikposms nav noteikts, šis laikposms ir 365 kalendārās dienas no termiņa, kas noteikts tā pienākuma izpildei, par kuru iesniegts nodrošinājums. Ja termiņš tā pienākuma izpildei, par kuru iesniegts nodrošinājums, nav noteikts, garantētās summas atbrīvošanai vajadzīgā pierādījuma iesniegšanas laikposms ir 365 kalendārās dienas no dienas, kad visi pienākumi ir izpildīti.

Pirmajā daļā noteiktais laikposms nepārsniedz 1 095 kalendārās dienas no dienas, kad nodrošinājums piesaistīts konkrētam pienākumam.

26. pants

Sliekšņvērtības

1. Kopējā atsavinātā summa nepārsniedz 100 % no garantētās summas attiecīgās daļas.

2. No tādas nodrošinājuma summas atsavināšanas, kas mazāka par 100 EUR, kompetentā iestāde var atteikties, ja valsts tiesību aktos ir noteiktas līdzīgas normas, kas piemērojamas salīdzināmos gadījumos.

4. iedaļa

Nodrošinājumi, kas attiecas uz avansa maksājumiem

27. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro gadījumos, kad īpaši Savienības noteikumi, izņemot noteikumus par nozariskām intervencēm, paredz, ka kādu naudas summu var izmaksāt avansā, pirms atbalsta vai priekšrocības saņemšanai noteiktais pienākums ir izpildīts.

28. pants

Nodrošinājumu atbrīvošana

1. Nodrošinājumu atbrīvo:

a)	kad konstatētas galīgās tiesības uz avansā piešķirto summu

b)	vai piešķirtā summa, kam pieskaitīts īpašajos Savienības noteikumos paredzētais palielinājums, ir atmaksāta.

2. Ja termiņš, līdz kuram jāpierāda galīgās tiesības uz piešķirto summu, ir pagājis, bet pierādījumi par tiesībām uz to nav iesniegti, kompetentā iestāde tūlīt sāk nodrošinājuma atsavināšanas procedūru.

Tomēr tad, ja īpaši Savienības noteikumi tā paredz, pierādījumu drīkst iesniegt arī pēc minētā termiņa beigām, bet tad nodrošinājumu atmaksā daļēji.

V NODAĻA

Euro izmantošana

29. pants

Tirdzniecība ar trešām valstīm

1. Attiecībā uz summām, kas saistītas ar importu, un attiecībā uz eksporta nodokļiem, kas ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītos Savienības tiesību aktos noteikti euro un dalībvalstīm ir jāpiemēro valsts valūtā, valūtas kurss ir tieši vienāds ar kursu, kas piemērojams, ievērojot Regulas (ES) Nr. 952/2013 53. panta 1. punktu.

2. Attiecībā uz cenām un summām, kas Savienības lauksaimniecības tiesību aktos, kuri attiecas uz tirdzniecību ar trešām valstīm, izteiktas euro, valūtas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena.

3. Lai iekļuves cenas noteikšanas vajadzībām aprēķinātu augļu un dārzeņu standarta importa vērtību, attiecībā uz reprezentatīvajām cenām, ko izmanto, lai aprēķinātu minēto standarta vērtību un samazinājuma summu, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, uz kuru attiecas reprezentatīvās cenas.

30. pants

Īpaši atbalsta veidi

1. Neskarot 32. un 33. pantu, par tirgota produkta vai konkrētā veidā izmantojama produkta daudzumu piešķirta atbalsta gadījumā valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā veic pirmo darbību, kas garantē attiecīgo produktu atbilstošu izmantošanu pēc tam, kad attiecīgais tirgus dalībnieks ir pārņēmis produktus, un ir atbalsta piešķiršanas nosacījums.

2. Attiecībā uz privātās uzglabāšanas atbalstu valūtas kursa noteicošā diena ir tā perioda pirmā diena, attiecībā uz kuru piešķir ar vienu un to pašu līgumu saistītu atbalstu.

3. Attiecībā uz atbalstu, kas šā panta 1. un 2. punktā un 32. un 33. pantā nav minēts, valūtas kursa noteicošā diena ir pieteikumu iesniegšanas termiņš.

31. pants

Vīna nozare

1. Valūtas kursa noteicošā diena ir tā finanšu gada pirmā diena, kurā tiek piešķirts atbalsts par:

a)	Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto vīnadārzu pārstrukturēšanu un pārveidošanu;

b)	Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas l) apakšpunktā minēto ar kopfondu izveidi saistītās administratīvās izmaksas sedzošo pagaidu palīdzību, kuras apmērs ar laiku samazinās;

Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto ražas apdrošināšanu pret ienākumu zaudēšanu, kas rodas no nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, kurus var pielīdzināt dabas katastrofai, nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku, augu slimību vai kaitīgo organismu invāzijas nodarītiem postījumiem.

2. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētās ražas priekšlaicīgas novākšanas darbībām valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek ražas priekšlaicīgas novākšanas darbība.

3. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas g) apakšpunktā minēto vīndarības blakusproduktu destilēšanu, ko veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 VIII pielikuma II daļas D iedaļā noteiktajiem ierobežojumiem, valūtas kursa noteicošā diena ir tā finanšu gada pirmā diena, kurā blakusprodukts piegādāts.

4. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas b), e) un m) apakšpunktā minētajām investīcijām valūtas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

5. Attiecībā uz Regulas (ES) 2021/2115 58. panta 1. punkta pirmās daļas f), h), i), j) un k) apakšpunktā minētajiem intervenču veidiem valūtas kurss ir priekšpēdējais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša, attiecībā uz kuru izdevumi vai piešķirtie ieņēmumi deklarēti.

32. pants

Ar skolu apgādes programmas īstenošanu saistītā atbalsta summas un maksājumi

Kas attiecas uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 II daļas I sadaļas II nodaļas I iedaļā minētās skolu apgādes programmas īstenošanai piešķirto atbalstu, valūtas kursa noteicošā diena ir 1. janvāris pirms attiecīgā mācību gada.

33. pants

Strukturāla vai vidiska rakstura atbalsts

Attiecībā uz lauku attīstības atbalstu, ko maksā saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2115 III sadaļas IV nodaļu, kā arī attiecībā uz maksājumiem, kas saistīti ar pasākumiem, kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, valūtas kursa noteicošā diena ir tā gada 1. janvāris, kurā pieņemts lēmums piešķirt atbalstu.

Tomēr tajos gadījumos, kad saskaņā ar Savienības noteikumiem pirmajā daļā minēto summu izmaksa ir sadalīta pa vairākiem gadiem, valūtas kursa noteicošā diena katrai gada maksājuma daļai ir tā gada 1. janvāris, par kuru izmaksā attiecīgo daļu.

34. pants

Citas summas un cenas

Attiecībā uz citām cenām vai summām, kas 30.–33. pantā nav minētas, vai summām, kas saistītas ar minētajām cenām un Savienības tiesību aktos ir izteiktas euro vai ir izteiktas euro konkursa procedūrā, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā notiek viena no šādām juridiskām darbībām:

a)	attiecībā uz iegādi – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;

b)	attiecībā uz pārdošanu – diena, kad saņemts derīgs piedāvājums;

c)	attiecībā uz produktu izņemšanu no tirgus – diena, kad notiek izņemšana;

d)	attiecībā uz ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām – diena, kad notiek ražas nenovākšanas vai priekšlaicīgas novākšanas darbība;

e)	attiecībā uz transporta, pārstrādes vai intervences krājumu publiskās uzglabāšanas izmaksām un attiecībā uz pētījumiem piešķirtām summām, kas noteiktas konkursa procedūrā, – piedāvājumu iesniegšanas termiņa pēdējā diena;

f)	attiecībā uz tirgus cenu, summu vai piedāvājumu reģistrēšanu – diena, attiecībā uz kuru šī cena, summa vai piedāvājums reģistrēts;

g)	attiecībā uz sodiem, kas saistīti ar neatbilstību lauksaimniecības tiesību aktiem, – diena, kurā kompetentā iestāde sastādījusi faktu konstatācijas aktu.

35. pants

Avansu izmaksāšana

Attiecībā uz avansiem valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas piemērojama cenai vai summai, ar kuru saistīts avanss, ja šī diena ir pirms avansa izmaksas brīža, vai citos gadījumos diena, kad avanss ir izteikts euro, vai – ja tas nav darīts – avansa izmaksāšanas diena. Valūtas kursa noteicošo dienu avansiem piemēro, neskarot visai attiecīgajai cenai vai summai noteiktās noteicošās dienas piemērošanu.

36. pants

Nodrošinājumi

Attiecībā uz nodrošinājumiem valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā nodrošinājums iesniegts.

Tomēr piemēro šādus izņēmumus:

a)	attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar avansiem, valūtas kursa noteicošā diena ir noteicošā diena, kas noteikta avansa summai, ja šī diena ir pirms nodrošinājuma iemaksāšanas;

b)	attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu iesniegšanu, valūtas kursa noteicošā diena ir diena, kurā iesniegts piedāvājums;

c)	attiecībā uz nodrošinājumu, kas saistīts ar piedāvājumu izpildi, valūtas kursa noteicošā diena ir uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus pēdējā diena.

37. pants

Valūtas kursa noteikšana

Ja noteicošo dienu nosaka saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, izmantojamais valūtas kurss ir jaunākais valūtas kurss, ko Eiropas Centrālā banka noteikusi pirms tā mēneša pirmās dienas, kurā ir noteicošā diena.

Tomēr izmantojamais valūtas kurss ir:

a)	gadījumos, kuri minēti šīs regulas 29. panta 2. punktā un kuros valūtas kursa noteicošā diena ir muitas deklarācijas pieņemšanas diena, – kurss, kas minēts Regulas (ES) Nr. 952/2013 53. panta 1. punktā;

b)	attiecībā uz intervences izdevumiem, kas radušies intervences krājumu publiskās uzglabāšanas darbību kontekstā, – kurss, kas izriet no Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 906/2014 (12) 3. panta 2. punkta piemērošanas.

38. pants

Darījumu rūpīga pārbaude

Euro izteiktās summas, kas izriet no Regulas (ES) 2021/2116 IV sadaļas III nodaļas piemērošanas, attiecīgā gadījumā konvertē valsts valūtā, piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā tā gada pirmajā darbdienā, kurā sākas rūpīgo pārbaužu periods, un kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

VI NODAĻA

Pārejas un nobeiguma noteikumi

39. pants

Pārejas noteikumi

Ja maksājumu aģentūra, kas akreditēta saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, uzņemas atbildību par izdevumiem, par kuriem tā iepriekš nebija atbildīga, tā jauno pienākumu pildīšanai jāakreditē pirms 2023. gada 1. janvāra.

40. pants

Atcelšana

Deleģēto regulu (ES) Nr. 907/2014 atceļ no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr:

minētās regulas 5.a pantu, 7. panta 3. un 4. punktu, 11. panta 1. punkta otro daļu un 2. punktu un 13. pantu turpina piemērot ELFLA gadījumā – attiecībā uz tiem izdevumiem, kas labuma guvējiem radušies, un tiem maksājumiem, ko maksājumu aģentūras veikušas lauku attīstības programmu īstenošanas satvarā atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1305/2013, un ELGF gadījumā – attiecībā uz darbības programmām, kuras apstiprinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013;

b)	minētās regulas 13. pantu turpina piemērot notiekošai līdzekļu atgūšanai, kas uzsākta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 54. pantu.

41. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2023. gada 1. janvāra.

Tomēr tās 39. pantu piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 7. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja

Ursula VON DER LEYEN

(1) OV L 435, 6.12.2021., 187. lpp.

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 907/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām iestādēm, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, nodrošinājumu un euro izmantošanu (OV L 255, 28.8.2014., 18. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/2115 (2021. gada 2. decembris), ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (OV L 435, 6.12.2021., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 228/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 247/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 23. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 229/2013 (2013. gada 13. marts), ar ko nosaka īpašus pasākumus lauksaimniecībā par labu Egejas jūras nelielajām salām un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1405/2006 (OV L 78, 20.3.2013., 41. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1144/2014 (2014. gada 22. oktobris) par tādiem informācijas un veicināšanas pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības produktiem, ko īsteno iekšējā tirgū un trešās valstīs, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 3/2008 (OV L 317, 4.11.2014., 56. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 906/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz valsts intervences izdevumiem (OV L 255, 28.8.2014., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

1. panta 2. punktā minētie maksājumu aģentūru akreditācijas kritēriji

1. IEKŠĒJĀ VIDE

A. Organizatoriskā struktūra

Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra ļauj tai pildīt šādas galvenās funkcijas attiecībā uz ELGF un ELFLA izdevumiem:

i)	maksājumu autorizācija un kontrole, ko veic, lai noskaidrotu, vai labuma guvējam maksājamā summa atbilst Savienības noteikumiem, un kas jo īpaši ietver administratīvās kontroles un kontroles uz vietas;

ii)	autorizētās summas vai – lauku attīstības gadījumā – Savienības līdzfinansējuma daļas izmaksāšana labuma guvējiem (vai viņu tiesību pārņēmējiem);

iii)

informācijas sistēmas formā organizēta uzskaite, kurā visus maksājumus iegrāmato maksājumu aģentūras kontos, kas ELGF un ELFLA izdevumiem iekārtoti atsevišķi, un izdevumu kopsavilkumu periodiska sagatavošana, pie kuras pieder mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarāciju iesniegšana Komisijai. Maksājumu aģentūras kontos iegrāmato arī ELGF un ELFLA finansētos aktīvus, jo īpaši attiecībā uz intervences krājumiem, nenoskaidrotajiem avansiem, nodrošinājumiem un debitoriem;

iv)

attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina arī to, ka tiek sagatavoti snieguma ziņojumi, kuros uzrāda izlaides rādītājus Regulas (ES) 2021/2116 54. pantā minētās snieguma ikgadējās noskaidrošanas vajadzībām un rezultātu rādītājus Regulas (ES) 2021/2115 134. pantā minētās snieguma daudzgadu uzraudzības vajadzībām, un tādā veidā pierādīts, ka Regulas (ES) 2021/2116 37. pants ir ievērots.

Maksājumu aģentūras organizatoriskā struktūra nodrošina skaidru pilnvaru un atbildības sadalījumu visos darbības līmeņos un pirmās daļas i), ii), iii) punktā minēto funkciju nodalīšanu, turklāt atbildību par tām nosaka organigrammā, kurā norādīta arī funkcionālā pakļautība. Tajā ietilpst 4. punktā minētie tehniskie dienesti un iekšējās revīzijas dienests.

B. Cilvēkresursu normas

Maksājumu aģentūra pierāda apņemšanos ievērot integritāti un ētiskās vērtības. Visi vadības līmeņi savos norādījumos, rīcībā un uzvedībā ievēro integritāti un ētiskās vērtības. Integritāte un ētiskās vērtības ir noteiktas rīcības standartos, un tās izprot visos organizācijas līmeņos, kā arī ārpakalpojumu sniedzēji un labuma guvēji. Ir ieviesti procesi, kas vajadzīgi, lai novērtētu, vai personas un struktūrvienības vadās pēc rīcības standartiem, un laikus novērstu novirzes. Maksājumu aģentūra pierāda arī apņemšanos piesaistīt, pilnveidot un noturēt kompetentas personas atbilstoši saviem mērķiem.

Aģentūra jo īpaši nodrošina to, ka:

i)	tiek iedalīti darbību veikšanai vajadzīgie cilvēkresursi un nodrošinātas atbilstošas tehniskās prasmes, kas vajadzīgas dažādos darbības līmeņos;

ii)	pienākumi tiek sadalīti tā, ka neviena amatpersona vienlaikus nav atbildīga par vairāk kā vienu pienākumu, kas saistīts ar ELGF vai ELFLA pieprasīto summu autorizāciju, izmaksāšanu vai iegrāmatošanu, un neviena amatpersona nevienu no minētajiem uzdevumiem neveic bez pārraudzības;

iii)	katras amatpersonas pienākumi ir noteikti rakstiskā darba aprakstā, kurā noteiktas arī tās pilnvaru finansiālās robežas. Minētās robežas var būt noteiktas sistēmā;

iv)	personālam visos darbības līmeņos tiek nodrošināta atbilstoša apmācība, kas ietver informētību par krāpšanu, un ir ieviesta sensitīvus amatus ieņemošu darbinieku rotācijas politika vai – alternatīvi – pastiprinātas pārraudzības politika;

tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu un atklātu iespējamu risku, ka varētu rasties interešu konflikts Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. panta nozīmē saistībā ar maksājumu aģentūras funkciju izpildi attiecībā uz personām, kurām ir ietekme un sensitīvi amati maksājumu aģentūrā un ārpus tās. Ja pastāv interešu konflikta risks, tiek ieviesti pasākumi, kas nodrošina minētā panta piemērošanu.

C. Riska novērtējums

Maksājumu aģentūra nodrošina:

i)	maksājumu aģentūras mērķu apzināšanu, kas ļauj identificēt un novērtēt ar minētajiem mērķiem saistītos riskus;

ii)	tādu risku, tai skaitā iespējamo pārkāpumu vai krāpšanas, apzināšanu, kas apdraud tās mērķu sasniegšanu, un minēto risku analīzi, kas kalpo par riska pārvaldības iespēju noteikšanas pamatu;

iii)

attiecībā uz iespējamas krāpšanas risku – krāpšanas apkarošanas stratēģiju, kas ietver pasākumus, ar kuriem apkaro krāpšanu un jebkādas nelikumīgas darbības, kas apdraud Savienības finanšu intereses. Šie pasākumi ietver krāpšanas novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanas nosacījumus, kā arī izlabošanas un atturēšanas pasākumus ar samērīgām un atturošām sankcijām;

iv)	risku novēršanas un mazināšanas pasākumu īstenošanu;

v)	tādu izmaiņu apzināšanu un novērtēšanu, kas varētu būtiski ietekmēt iekšējās kontroles sistēmu;

vi)	riska novērtējuma un konstatēto risku novēršanai vai mazināšanai ieviesto pasākumu regulāru izskatīšanu.

D. Deleģēšana

D.1.

Ja maksājumu aģentūra saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 1. punktu kādu no saviem uzdevumiem deleģē citai struktūrai, jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

starp maksājumu aģentūru un šo struktūru ir jānoslēdz rakstiska vienošanās, kurā norādīti ne tikai deleģētie uzdevumi, bet arī tas, kāda informācija un kādi apliecinošie dokumenti jāiesniedz maksājumu aģentūrai un kādā termiņā tas jāizdara. Vienošanās jāizstrādā tā, lai maksājumu aģentūra varētu izpildīt akreditācijas kritērijus;

ii)

maksājumu aģentūra visos gadījumos saglabā atbildību par attiecīgo fondu efektīvu pārvaldību. Tā pilnībā atbild par pamatā esošo finanšu darījumu likumību un pareizību, arī par Savienības finanšu interešu aizsardzību, kā arī par atbilstošo izdevumu deklarēšanu Komisijai un par attiecīgo pārskatu sagatavošanu;

iii)	šīs citas struktūras atbildība un pienākumi ir skaidri noteikti, jo īpaši attiecībā uz Savienības noteikumu ievērošanas kontroli un verifikāciju;

iv)	maksājumu aģentūra pārliecinās par to, vai šīs citas struktūras rīcībā ir rezultatīvas sistēmas, kas nodrošina tās uzdevumu pienācīgu izpildi;

v)	minētā cita struktūra skaidri apliecina maksājumu aģentūrai, ka pilda savus uzdevumus, un apraksta izmantotos līdzekļus;

vi)	maksājumu aģentūra regulāri izskata deleģēto uzdevumu izpildi, lai pārliecinātos, ka darbs tiek veikts pienācīgi un atbilst Savienības noteikumiem.

D.2.

Nosacījumus, kas izklāstīti D.1. punkta i), ii), iii) un v) apakšpunktā, mutatis mutandis piemēro gadījumos, kad maksājumu aģentūras funkcijas kā daļu no saviem parastajiem uzdevumiem, pamatojoties uz valsts tiesību aktiem, veic cita struktūra.

2. KONTROLES AKTIVITĀTES

A. Pieprasījumu autorizācijas procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:

i)	maksājumu aģentūra izstrādā detalizētas procedūras, kā tiek saņemti, iegrāmatoti un apstrādāti pieprasījumi, arī visu izmantojamo dokumentu un informācijas sistēmas aprakstu;

ii)

katras par autorizāciju atbildīgas amatpersonas rīcībā ir detalizēts tās veicamo verifikāciju kontrolsaraksts, un pieprasījumu apliecinošajos dokumentos tā apliecina, ka minētās pārbaudes ir veiktas. Minēto apliecinājumu var sagatavot elektroniski. Ir pierādījumi par sistemātisku, piemēram, uz izlasi, sistēmu vai plānu balstītu, darba izskatīšanu, ko veic augstākstāvošs darbinieks;

iii)	maksājuma pieprasījumu autorizē tikai pēc tam, kad veiktas pietiekamas pārbaudes, kurās noskaidro atbilstību Savienības noteikumiem;

iv)

pārbaudēs ietilpst arī pārbaudes, kas prasītas attiecīgajā regulā, ar ko reglamentē konkrēto pasākumu, saskaņā ar kuru atbalsts pieprasīts, un pārbaudes, kas saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 59. pantu jāveic, lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumu, it īpaši to radītos riskus. Attiecībā uz ELFLA papildus ir vajadzīgas procedūras, kurās pārliecinās par to, vai atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti;

v)	maksājumu aģentūras vadība atbilstošā līmenī tiek pastāvīgi un savlaicīgi informēta par veikto administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem, lai minēto kontroļu pietiekamību varētu vienmēr ņemt vērā pirms pieprasījuma nokārtošanas;

vi)

veikto darbu detalizēti apraksta ziņojumā, ko pievieno katram pieprasījumam vai pieprasījumu partijai, vai attiecīgā gadījumā ziņojumā par vienu tirdzniecības gadu. Ziņojumam pievieno apliecinājumu par apstiprināto pieprasījumu attiecināmību un veiktā darba raksturu, jomu un robežām. To var sagatavot elektroniski. Turklāt attiecībā uz ELFLA ir vajadzīgs apliecinājums, ka atbalsta piešķiršanas, tai skaitā līgumslēgšanas, nosacījumi ir izpildīti un visi piemērojamie Savienības noteikumi, arī KLP stratēģiskajā plānā noteiktie, ir ievēroti. Ja kādas fiziskās vai administratīvās pārbaudes nav visaptverošas, bet ir veiktas attiecībā uz pieprasījumu izlasi, norāda atlasītos pieprasījumus, apraksta atlases metodi, visu inspekciju rezultātus un pasākumus, kas veikti attiecībā uz nesakritībām un pārkāpumiem, par kuriem ziņots. Apliecinošie dokumenti (papīra vai elektroniskā formā) ir pietiekami, lai varētu gūt pārliecību, ka visas prasītās autorizēto pieprasījumu attiecināmības pārbaudes ir veiktas;

vii)

ja dokumentus (papīra vai elektroniskā formā), kas attiecas uz autorizētiem pieprasījumiem un veiktām kontrolēm, patur citas struktūras, tad gan minētās struktūras, gan maksājumu aģentūra izveido procedūras, kas nodrošina, ka minētie dokumenti vai elektroniskie datu reģistri tiek glabāti un ir pieejami maksājumu aģentūrai.

B. Maksāšanas procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka maksājumi tiek veikti vienīgi uz labuma guvēju vai viņu tiesību pārņēmēju bankas kontiem. Maksājumu aģentūru apkalpojošā banka vai, attiecīgā gadījumā, valdības maksātāja iestāde maksājumu veic piecu darbdienu laikā no dienas, kad maksājums pieprasīts no ELGF vai ELFLA. Ir pieņemtas procedūras, ar ko nodrošina, ka visi maksājumi, kuru pārskaitījumi nav izpildīti, netiek deklarēti atlīdzināšanai no ELGF vai no ELFLA. Ja šādi maksājumi ELGF vai ELFLA jau tikuši deklarēti, tie no jauna jākreditē minētajiem fondiem ar nākamā mēneša/ceturkšņa deklarācijām vai, vēlākais, gada pārskatiem. Maksājumus neveic skaidrā naudā. Kredītrīkotāja un/vai tā uzraudzītāja apstiprinājumu drīkst sniegt elektroniski, ja ir nodrošināta pienācīga minēto elektronisko līdzekļu drošības pakāpe un elektroniskajos reģistros tiek ievadīta parakstītāja identitāte.

C. Uzskaites procedūras

Maksājumu aģentūra pieņem šādas procedūras:

i)	uzskaites procedūras nodrošina, ka mēneša (ELGF), ceturkšņa (ELFLA) un gada deklarācijas ir pilnīgas, pareizas un laikus iesniegtas un ka ikviena kļūda vai izlaidums tiek atklāts un izlabots, it īpaši ar regulāri veiktu pārbaužu un saskaņošanas palīdzību;

ii)

intervences krājumu uzskaite nodrošina daudzumu un saistīto izmaksu pareizu un savlaicīgu apstrādi un iegrāmatošanu pēc identificējamas partijas un pareizā kontā katrā posmā no piedāvājuma pieņemšanas līdz produkta fiziskai izvākšanai atbilstoši piemērojamajiem noteikumiem, kā arī nodrošina, ka jebkurā laikā var noteikt katrā vietā uzglabāto krājumu daudzumu un veidu.

D. Snieguma ziņošanas procedūras

Attiecībā uz Regulā (ES) 2021/2115 minētajiem intervenču veidiem maksājumu aģentūra nodrošina, ka ir ieviesta informācijas sistēma, kas ļauj datorizētā veidā vākt, reģistrēt un glabāt datus par katru pieprasījumu un darbību. Turklāt sistēma nodrošina datus par visiem relevantajiem izlaides rādītājiem sadalījumā pa intervencēm, lai garantētu, ka gada snieguma ziņojumi uzrāda, ka izdevumi ir veikti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/2116 37. pantu, kā arī datus par rezultātu rādītājiem, tai skaitā mērķrādītājiem un starpposma mērķrādītājiem.

E. Avansu un nodrošinājumu procedūras

Ir pieņemtas procedūras, kas nodrošina to, ka:

i)	avansa maksājumi uzskaites vai papildu reģistros tiek iegrāmatoti atsevišķi;

ii)	pēc vienkārša maksājumu aģentūras pieprasījuma tiek saņemtas garantijas tikai no finanšu institūcijām, kuras atbilst šīs regulas IV nodaļas nosacījumiem un kuras ir apstiprinājušas attiecīgās iestādes, turklāt garantijas paliek spēkā līdz dzēšanai vai pieprasīšanai;

iii)	avansus noskaidro noteiktajos termiņos un tos, kas nav laikus noskaidroti, tūlīt identificē un tūlīt pieprasa garantijas.

F. Parādu procedūras

Visus A–E iedaļā minētos kritērijus mutatis mutandis piemēro nodevām, atsavinātām garantijām, atlīdzinātiem maksājumiem, piešķirtajiem ieņēmumiem utt., kuri maksājumu aģentūrai jāiekasē ELGF un ELFLA uzdevumā.

Maksājumu aģentūra izveido sistēmu visu piekritīgo summu atzīšanai un visu šādu parādu reģistrēšanai vienotā debitoru virsgrāmatā pirms to saņemšanas. Debitoru virsgrāmatu regulāri inspicē, un veic nokavētu parādu iekasēšanai vajadzīgās darbības.

G. Revīzijas taka

Lai jebkurā brīdī nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku, maksājumu aģentūrā ir pieejama informācija attiecībā uz dokumentāriem pierādījumiem par pieprasījumu autorizāciju, iegrāmatošanu un maksāšanu, ziņošanu par sniegumu un avansu, nodrošinājumu un parādu apstrādi.

3. INFORMĀCIJA UN KOMUNIKĀCIJA

A. Komunikācija

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu, ka tiek reģistrētas visas izmaiņas Savienības noteikumos, jo īpaši piemērojamās atbalsta likmes, un laikus atjaunināti norādījumi, datubāzes un kontrolsaraksti.

B. Informācijas sistēmu drošība

Informācijas sistēmu drošību sertificē saskaņā ar Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standartu ISO 27001 “Informācijas drošības pārvaldības sistēmas. Prasības”.

Ja Komisija to atļāvusi, dalībvalstis drīkst informācijas sistēmu drošību sertificēt saskaņā ar citiem atzītiem standartiem, ja minētie standarti garantē vismaz tādu pašu drošības līmeni, kādu garantē standarts ISO 27001.

Pirmo un otro daļu nepiemēro maksājumu aģentūrām, kas atbild par tādu gada izdevumu pārvaldību un kontroli, kuri nepārsniedz 400 miljonus EUR, ja attiecīgā dalībvalsts ir informējusi Komisiju par savu lēmumu tā vietā piemērot vienu no šādiem standartiem:

—	Starptautiskās Standartizācijas organizācijas standarts ISO 27002 “Informācijas drošības kontroles prakses kodekss”;

—	Bundesamt für Sicherheit in der Infomationstechnik: IT-Grundschutzhandbuch/IT pamataizsardzības rokasgrāmata;

—	Information Systems Audit and Control Association [Informācijas sistēmu revīzijas un kontroles apvienība]: Control objectives for Information and related Technology (COBIT) [Informācijas tehnoloģijas un saistīto tehnoloģiju kontroles mērķi].

4. UZRAUDZĪBA

A. Pastāvīga uzraudzība, ko nodrošina iekšējās kontroles aktivitātes

Iekšējās kontroles aktivitātes aptver vismaz šādas jomas:

i)	lai nodrošinātu noteikumu, pamatnostādņu un procedūru pienācīgu īstenošanu, tiek uzraudzīti tehniskie dienesti un deleģētās struktūras, kas atbildīgas par kontroles un citu funkciju veikšana;

ii)	tiek ierosināta sistēmu maiņa, kas vajadzīga, lai uzlabotu kontroles sistēmas kopumā;

iii)	tiek izskatīti maksājumu aģentūrai iesniegtie pieprasījumi un lūgumi, kā arī cita informācija, kas rada aizdomas par pārkāpumiem;

iv)	lai novērstu un atklātu krāpšanu un pārkāpumus, tiek veikta uzraudzība, kurā īpašu uzmanību pievērš tādām maksājumu aģentūras kompetencē esošām KLP izdevumu jomām, kurās pastāv būtisks krāpšanas vai citu smagu pārkāpumu risks.

Pastāvīga uzraudzība ir neatņemama maksājumu aģentūras ikdienas darba un regulāri veikto pamatdarbību daļa. Aģentūras ikdienas darbu un kontroles aktivitātes pastāvīgi uzrauga visos līmeņos, lai nodrošinātu pietiekami detalizētu revīzijas taku.

B. Atsevišķi izvērtējumi, ko nodrošina iekšējās revīzijas dienests

Maksājumu aģentūra pieņem procedūras, kas vajadzīgas, lai izpildītu šādus noteikumus:

i)	iekšējās revīzijas dienests ir no citām maksājumu aģentūras struktūrvienībām neatkarīgs dienests, kas par savu darbību atskaitās tieši maksājumu aģentūras direktoram;

ii)

iekšējās revīzijas dienests pārliecinās par to, vai aģentūras pieņemtās procedūras ir piemērotas, lai nodrošinātu, ka tiek verificēta atbilstība Savienības noteikumiem un ka grāmatojumi ir pareizi, pilnīgi un savlaicīgi. Verifikācijas var aprobežoties ar izlases kārtībā noteiktiem pasākumiem un darījumu izlasi, ja revīzijas plāns nodrošina, ka tiek aptvertas visas būtiskās jomas, arī par autorizāciju atbildīgās struktūrvienības, laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus;

iii)	iekšējas revīzijas dienesta darbs tiek veikts saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, ieprotokolēts darba dokumentos un rezultējas aģentūras augstākajai vadībai adresētos ziņojumos un ieteikumos.

III PIELIKUMS

3. panta 1. punktā minētie maksājumu aģentūru pienākumi

I. MAKSĀJUMU AĢENTŪRU PIENĀKUMI

A. Pārbaudes

1. Biežums un reprezentativitāte

Katru uzglabāšanas vietu vismaz reizi gadā inspicē saskaņā ar II daļā izklāstītajiem noteikumiem, lai jo īpaši pārliecinātos par:

a)	procedūru, kādā tiek vākta informācija par intervences krājumu publisko uzglabāšanu;

b)	uzglabātāja uz vietas glabāto uzskaites datu atbilstību maksājumu aģentūrai nosūtītajai informācijai.

c)	Fizisko atrašanos konstatē, veicot pietiekami reprezentatīvu fizisko inspekciju, kas aptver vismaz II daļā minētās procentuālās daļas un ļauj izdarīt secinājumus par visu krājumu uzskaitē reģistrēto daudzumu faktisko atrašanos krājumos.

d)	Kvalitāti pārbauda, veicot vizuālu, smaržas un/vai organoleptisko pārbaudi, bet šaubu gadījumā – padziļinātas analīzes.

2. Papildu pārbaudes

Ja fiziskās inspekcijas laikā tiek konstatētas novirzes, ar to pašu metodi inspicē tālāku procentuālo daļu no intervences krājumos uzglabātajiem daudzumiem. Ja vajadzīgs, inspekciju var paplašināt, proti, nosvērt visus inspicētajā partijā vai noliktavā esošos produktus.

B. Inspekcijas ziņojumi

Maksājumu aģentūras iekšējās inspekcijas struktūra vai struktūra, kuru tā pilnvarojusi, sagatavo ziņojumu par katru veikto pārbaudi vai fizisko inspekciju.

Ziņojums satur vismaz šādu informāciju:

a)	uzglabātāja vārds/nosaukums, apmeklētās noliktavas adrese un inspicēto partiju apraksts;

b)	inspekcijas sākuma un beigu datums un laiks;

c)	inspekcijas norises vieta un uzglabāšanas apstākļu, iepakojuma un piekļūstamības apraksts;

d)	inspicētāju pilna identitāte, viņu statuss un pilnvarojuma nosacījumi;

e)	veiktie inspekcijas pasākumi un procedūras, kas izmantotas tilpuma noteikšanā, piemēram, mērīšanas metodes, aprēķini, starpposma un galīgie rezultāti un izdarītie secinājumi;

f)	attiecībā uz katru uzglabāto partiju vai šķiru – daudzums maksājumu aģentūras uzskaites grāmatās, daudzums noliktavas uzskaites grāmatās un nesakritības, kas konstatētas starp abiem grāmatu komplektiem;

attiecībā uz katru fiziski inspicēto partiju vai šķiru – f) apakšpunktā minētā informācija un uz vietas verificētais daudzums un jebkādas nesakritības, partijas vai šķiras numurs, paliktņi, kastes, graudu torņi, cisternas vai citas inspicētās tvertnes un svars (attiecīgā gadījumā neto un bruto) vai tilpums;

h)	uzglabātāja izteikumi nesakritību vai atšķirību gadījumā;

i)	vieta, datums un ziņojuma sagatavotāja un uzglabātāja vai viņa pārstāvja paraksts;

j)	jebkāda paplašināta inspekcija, kas veikta noviržu gadījumā; norāda uzglabāto produktu procentuālo daļu, ko aptvērusi paplašinātā inspekcija, atklātās nesakritības un sniegtos skaidrojumus.

Ziņojumus tūlīt nosūta par maksājumu aģentūras uzskaites kārtošanu atbildīgās struktūrvienības vadītājam.

Tūlīt pēc ziņojuma saņemšanas maksājumu aģentūras uzskaiti labo, ņemot vērā konstatētās nesakritības un atšķirības.

Ziņojumi ir pieejami Komisijas darbiniekiem un Komisijas pilnvarotām personām.

Maksājumu aģentūra sagatavo kopsavilkuma dokumentu, kurā norāda:

a)	veiktās pārbaudes, skaidri norādot, kuras no tām ir fiziskas inspekcijas (inventarizācijas);

b)	pārbaudītos daudzumus;

salīdzinājumā ar mēneša un gada pārskatiem konstatētās novirzes un šo noviržu iemeslus.

Pārbaudītos daudzumus un konstatētās novirzes attiecībā uz katru attiecīgo produktu norāda svara vai tilpuma izteiksmē un procentos no kopējiem uzglabātajiem daudzumiem.

Pārbaudes, kas veiktas, lai verificētu uzglabāto produktu kvalitāti, šajā kopsavilkuma dokumentā norāda atsevišķi. To nosūta Komisijai vienlaikus ar gada pārskatiem, kas minēti Regulas (ES) 2021/2116 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā.

II. FIZISKĀS INSPEKCIJAS PROCEDŪRA, KĀ VEICAMAS I DAĻĀ PAREDZĒTĀS PĀRBAUDES ATKARĪBĀ NO KLP NOZARES

A. Sviests

Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:

a)	partiju un kastu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;

b)	nosver paliktņus (vienu no 10) un kastes (vienu no katra paliktņa);

c)	vizuāli pārbauda kastes saturu (vienu kasti no pieciem paliktņiem);

d)	pārbauda iepakojuma stāvokli.

Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.

B. Vājpiena pulveris

Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un šo partiju sastāvu uz vietas verificē šādi:

a)	partiju un maisu kontrolnumurus identificē, pamatojoties uz pirkuma vai ievešanas dokumentiem;

b)	nosver paliktņus (vienu no 10) un maisus (vienu no 10);

c)	vizuāli pārbauda viena maisa saturu (vienu maisu no pieciem paliktņiem);

d)	pārbauda iepakojuma stāvokli.

Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.

C. Labība un rīsi

1. Fiziskās inspekcijas procedūra

Inspekciju veic šādi.

a)	Atlasa pārbaudāmos bunkurus vai noliktavas telpas, kas atbilst vismaz 5 % no publiskajā uzglabāšanā esošo labības vai rīsu intervences krājumu kopējā daudzuma. Izlasi veido, pamatojoties uz maksājumu aģentūras krājumu reģistriem, bet uzglabātāju neinformē.

Fiziskajā inspekcijā:

i)	verificē labības vai rīsu atrašanos atlasītajos bunkuros vai noliktavas telpās;

ii)	identificē labību vai rīsus;

iii)	inspicē uzglabāšanas apstākļus un pārbauda Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2016/1238 (1) paredzētajos apstākļos uzglabāto produktu kvalitāti;

iv)	uzglabāšanas vietu un identificēto labību vai rīsus salīdzina ar noliktavas reģistriem;

v)	uzglabātos daudzumus novērtē, izmantojot metodi, kuru iepriekš apstiprinājusi maksājumu aģentūra un kuras apraksts atrodas aģentūras galvenajā birojā.

2. Procedūra, kas jāievēro, ja atklātas nesakritības

Tilpuma verificēšanā ir pieļaujama zināma pielaide.

IV pielikuma II iedaļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja uzglabāto produktu svars, kas reģistrēts fiziskās inspekcijas laikā, no iegrāmatotā svara atšķiras par 5 % vai vairāk attiecībā uz labību un rīsiem, ja tos uzglabā graudu torņos vai uz grīdas.

Ja labību vai rīsus uzglabā noliktavā, drīkst reģistrēt daudzumus, kas nosvērti pie ievietošanas uzglabāšanā, nevis tilpuma novērtēšanā iegūtos daudzumus, ja otrā minētā metode nenodrošina adekvātu precizitātes līmeni un ja starpība starp abiem skaitļiem nav pārmērīga.

Maksājumu aģentūra šo iespēju izmanto, ja to attaisno apstākļi, ko izvērtē katrā gadījumā atsevišķi, un uz savu atbildību. Tā uz šīs iespējas izmantošanu norāda inspekcijas ziņojumā, kura pamatā ir šāds orientējošs paraugs.

LABĪBA. KRĀJUMU INSPEKCIJA

Produkts:

Uzglabātājs: Noliktava, graudu tornis:

Apcirkņa numurs:

Datums:

Partija

Krājumu uzskaitē norādītais daudzums

a) Krājumi graudu tornī

Nodalījums Nr.	Specifikācijā norādītais tilpums m3 (A)	Reģistrētais brīvais tilpums m3 (B)	Uzglabātās labības tilpums m3 (A–B)	Reģistrētais īpatnējais svars kg/hl = 100	Labības vai rīsu svars

Kopā (a): …

b) Uz grīdas uzglabātie krājumi

	Noliktavas telpa Nr.		Noliktavas telpa Nr.		Noliktavas telpa Nr.
Aizņemtā platība … Augstums …	…	…	…	…	…	…
	m2	…	m2	…	m2	…
	…	m3	…	m3	…	m3
	…	…	…	…	…
	… m		… m		… m
Korekcijas: …	… m3		… m3		… m3
Tilpums: …	… m3		… m3		… m3
Īpatnējais svars: …	… kg/hl		… kg/hl		… kg/hl
Kopējais svars	… tonnas		… tonnas		… tonnas

Kopā (b): …

Kopējais svars noliktavā: …

Starpība ar iegrāmatoto svaru: …

Procentos (%) …

…, [datums]

... (Zīmogs un paraksts)

Maksājumu aģentūras inspektors:

D. Liellopu un teļa gaļa

1.	Pārbaudāmo partiju izlase atbilst vismaz 5 % no kopējā publiskajā uzglabāšanā esošo intervences krājumu daudzuma. Pārbaudāmās partijas, pamatojoties uz maksājumu aģentūras uzskaites datiem, atlasa pirms noliktavas apmeklējuma, taču uzglabātāju neinformē.

Atlasīto partiju atrašanos noliktavā un to sastāvu verificē uz vietas. Verifikācijas gaitā:

neatkaulotas gaļas gadījumā:

i)	identificē partijas un verificē gabalu skaitu,

ii)	attiecībā uz katru izcirtņa veidu un/vai kvalitāti – verificē svaru 20 % gabalu,

iii)	vizuāli pārbauda iepakojuma stāvokli;

atkaulotas gaļas gadījumā:

i)	identificē partijas un paliktņus un verificē kastu skaitu,

ii)	pārbauda svaru 10 % paliktņu vai konteineru,

iii)	pārbauda svaru 10 % kastu no katra nosvērtā paliktņa,

iv)	vizuāli pārbauda šo kastu saturu un iepakojuma stāvokli katrā kastē. Paliktņus izvēlas, ņemot vērā dažādos uzglabāto izcirtņu veidus.

3.	Fiziski inspicēto partiju un atklāto nepilnību aprakstu iekļauj inspekcijas ziņojumā.

(1) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1238 (2016. gada 18. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz valsts intervenci un privātās uzglabāšanas atbalstu ( OV L 206, 30.7.2016., 15. lpp. ).