(1)

Saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 18.1. pantu, lai sasniegtu Eiropas Centrālo banku sistēmas mērķus, Eiropas Centrālā banka (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk tekstā – “NCB”) var veikt kredītoperācijas ar kredītiestādēm un citiem tirgus dalībniekiem, aizdodot pret atbilstošu nodrošinājumu. Vispārējie nosacījumi, ar kādiem ECB un NCB ir gatavas veikt kredītoperācijas, tostarp kritēriji, kas nosaka nodrošinājuma atbilstību Eurosistēmas kredītoperāciju mērķiem, noteikti Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnē (ES) 2015/510 (ECB/2014/60) (1).

(2)

Nepieciešams nodrošināt lielāku skaidrību attiecībā uz tirgojamo aktīvu atsauces procentu likmju atbilstības režīmu.

(3)

ECB Padome veica to nodrošinājuma atvieglojumu pagaidu pasākumu visaptverošu pārskatīšanu, kuri kopš 2020. gada pieņemti, reaģējot uz ārkārtējiem ekonomikas un finanšu apstākļiem saistībā ar koronavīrusa slimības (Covid-19) izplatīšanos. Šie pasākumi ietvēra novērtējuma diskontu pagaidu samazināšanu; tādu aktīvu, kā arī šo aktīvu emitentu un garantijas devēju atbilstības saglabāšanu, kuri 2020. gada 7. aprīlī izpildīja Eurosistēmas minimālās kredītkvalitātes prasības, bet kuru novērtējums pēc tam tika pazemināts; un atļauju NCB kā atbilstošu nodrošinājumu pieņemt Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētus valsts parāda vērtspapīrus, kas neatbilst Eurosistēmas kredītkvalitātes prasībām. Šajā pārskatīšanā ņēma vērā a) to, ka Eurosistēmas darījumu partneriem, kas piedalās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās, ko veic saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Lēmumu (ES) 2019/1311 (ECB/2019/21) (2), būtu jāspēj turpināt mobilizēt šīm operācijām pietiekamu nodrošinājumu; b) nodrošinājuma ietekmi uz Eurosistēmas darījuma partneriem, kas saistīta ar katru no šādiem pasākumiem; c) riska apsvērumus, kas saistīti ar katru no šādiem pasākumiem; d) citus tirgus un politikas apsvērumus.

(4)

Šajā kontekstā, lai palielinātu Eurosistēmas riska aizsardzību un riska efektivitāti, ECB Padome 2022. gada 23. martā cita starpā nolēma pakāpeniski atcelt iepriekš minēto diskonta samazinājumu divos posmos, no kuriem pirmais sāksies 2022. gada 8. jūlijā.

(5)

Tā arī nolēma ar 2022. gada 8. jūliju vairs nepieņemt kā atbilstīgus tirgojamus aktīvus, kā arī šo aktīvu emitentus un garantijas devējus, kas 2020. gada 7. aprīlī izpildīja Eurosistēmas minimālās kredītkvalitātes prasības, bet kuru novērtējumu pēc tam Eurosistēmā akceptētās kredītreitingu aģentūras samazināja līdz kredītkvalitātes līmenim, kas ir zemāks par Eurosistēmas obligāto līmeni, lai atgrieztos pie konsekventas attieksmes pret emitentiem, tirgojamiem aktīviem un garantijas devējiem Eurosistēmas nodrošinājuma sistēmā neatkarīgi no kredītreitingu aģentūru darbības grafika.

(6)

Turklāt ECB Padome nolēma arī turpmāk atļaut NCB kā atbilstošu nodrošinājumu pieņemt Grieķijas Republikas centrālās valdības emitētus tirgojamus parāda vērtspapīrus, kas neatbilst Eurosistēmas kredītkvalitātes prasībām, bet atbilst visiem pārējiem tirgojamiem aktīviem piemērojamiem atbilstības kritērijiem, vismaz tik ilgi, kamēr turpinās atkārtoti ieguldījumi šajos vērtspapīros pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) (3) ietvaros, ievērojot īpašu diskontu grafiku. Šis būs pagaidu pasākums, un tā pamatā ir šādi papildu apsvērumi: a) vajadzība turpināt novērst piekļuves Eurosistēmas monetārās politikas operācijām sadrumstalotību, kas traucētu Grieķijas ekonomikai piemērotā monetārās politikas transmisijas mehānisma pienācīgu darbību, kamēr tā joprojām atgūstas no pandēmijas sekām; b) saistības, ko Grieķijas Republika uzņēmusies saistībā ar pastiprināto uzraudzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 472/2013 (4), un to izpildes kontroli, ko veic Savienības iestādes; c) to, ka vidēja termiņa parāda atvieglošanas pasākumi Grieķijas Republikai, ko īsteno ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību, ir atkarīgi no šo saistību turpmākas izpildes; d) ECB pieejamo informāciju par Grieķijas Republikas ekonomikas un finanšu stāvokli, kas izriet no ECB iesaistes pastiprinātas uzraudzības sistēmā; e) to, ka pat pēc pastiprinātās uzraudzības beigām: i) Grieķijas Republikas ekonomiskais, fiskālais un finansiālais stāvoklis tiks regulāri pārskatīts pēcprogrammas uzraudzības kontekstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 14. pantu un Eiropas Stabilizācijas mehānisma ceturkšņa agrīnās brīdināšanas sistēmas kontekstā, ii) Grieķijas Republikai paredzētie parāda atvieglošanas pasākumi arī turpmāk būs saistīti ar pēcprogrammas uzraudzību un iii) plānotās izmaksas Grieķijas Republikai saistībā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (5) ir atkarīgas no tā, vai tiks sekmīgi izpildīti saskaņotie starpposma mērķrādītāji un mērķi saskaņā ar minētās regulas 24. pantu; f) Eiropas Stabilizācijas mehānisms, Eiropas Komisija un ECB veiks regulārus valsts parāda ilgtspējas novērtējumus; g) to, ka ECB arī pēc pastiprinātās uzraudzības beigām joprojām būs pieejama informācija par Grieķijas Republikas ekonomisko un finansiālo stāvokli, izmantojot e) apakšpunkta i) un iii) punktā aprakstītos mehānismus.

(7)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne 2014/528/ES (ECB/2014/31) (6),