EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE (ES) 2022/971

(2022. gada 19. maijs)

par Centralizēto vērtspapīru datubāzi un vērtspapīru emisiju statistikas sagatavošanu, un ar ko atceļ Pamatnostādni ECB/2012/21 un Pamatnostādni (ES) 2021/834 (ECB/2022/25)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 5.1., 12.1. un 14.3. pantu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2533/98 (1998. gada 23. novembris) par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 4. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes atzinumu,

tā kā:

(1)

Centralizētā vērtspapīru datubāze (CVDB) ir vienota informācijas tehnoloģiju infrastruktūra, ko kopīgi uztur Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieki, t. sk. to dalībvalstu nacionālās centrālās bankas, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas NCB”), ja šādas ārpus euro zonas NCB brīvprātīgi piedalās CVDB uzturēšanā. CVDB tiek glabāti atsevišķu posteņu dati, jo īpaši dati par vērtspapīriem, to emitentiem, cenām un reitingiem. CVDB darbības galvenie procesi ietver ievaddatu sniegšanu, šo ievaddatu apstrādi, datu kvalitātes pārvaldības (DKP) veikšanu un izvaddatu, kas sastāv no atsevišķu posteņu datiem un apkopotās informācijas, sagatavošanu un izplatīšanu. Lai veiktu vairākas izmaiņas šajos procesos, jāpieņem jauna pamatnostādne, kas nodrošināts skaidru un noteiktu CVDB pārvaldības kārtību. Juridiskās noteiktības labad būtu jāatceļ Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2012/21 (2) un Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/834 (ECB/2021/15) (3), kas līdz šim reglamentējušas CVDB datu kvalitātes pārvaldības sistēmu un statistiskās informācijas sniegšanu par vērtspapīru emisijām.

(2)

Lai uzlabotu euro zonas un Savienības monetārās politikas un finanšu stabilitātes analīzi, veicinātu sekundārās statistikas sagatavošanu, izpildītu euro zonas pārskatu sniegšanas par parāda vērtspapīru emisijas statistiku pienākumu G20 datu trūkuma iniciatīvas kontekstā un novērtētu euro nozīmi starptautiskajos finanšu tirgos, no CVDB atsevišķu posteņu datiem iegūst ikmēneša vērtspapīru emisiju statistiku, kas aptver vērtspapīru emisiju krājumu un plūsmu kopsavilkuma rādītājus (turpmāk – “CSEC apkopotā statistika”). Attiecīgi CSEC apkopotā statistika būtu jāapkopo CVDB, un to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) vajadzētu būt atbildīgām par CSEC apkopotās statistikas verifikāciju un par pamatā esošo CVDB atsevišķu posteņu datu DKP.

(3)

Ievaddatu sniegšana CVDB ietver datu vākšanu no dažādiem avotiem un to nosūtīšanu ECB ar CSDB palīdzību. ECB veiktā datu vākšana nepieciešama, lai veiktu ECBS uzdevumus, īpaši tos, kas saistīti ar monetāro politiku un finanšu sistēmas stabilitāti. Šie avoti ietver NCB un ārpus euro zonas NCB, ECB iekšējos avotus, noteiktus komerciālos datu sniedzējus, administratīvos avotus un publiski pieejamo informāciju.

(4)

Lai sasaistītu no dažādiem avotiem savāktos atsevišķu vērtspapīru datus un izvairītos no dubultas uzskaites, visi vērtspapīri, kuru dati tiek nosūtīti CVDB, būtu unikāli jāidentificē ar starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN kods) palīdzību. Lai nodrošinātu NCB sniegto ievaddatu pareizu grupēšanu un CVDB datu precīzu sasaisti ar citu ECBS statistisko informāciju, NCB kā daļu no ievaddatiem attiecībā uz emitentu atsauces datiem būtu jānorāda vismaz viens sasaistes vienības identifikators, kas iekļauts Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistrā (RIAD). Turklāt, lai atvieglotu emitenta atsauces datu pareizu grupēšanu no dažādiem avotiem un precīzu sasaisti ar citu ECBS statistisko informāciju, būtu jānorāda juridiskās personas identifikators (LEI), ja tas ir pieejams.

(5)

CVDB atsevišķu posteņu datu kopējo kvalitāti var novērtēt tikai izvaddatu līmenī, nevis ievaddatu atsevišķu vienību līmenī. Lai nodrošinātu izvaddatu pilnīgumu, precizitāti un saskaņotību, jānosaka DKP sistēma, ko piemēro izvades plūsmas datiem, proti, izvaddatu apakškopai, kuru var izmantot datu ievadei statistikas veidošanas vai citām vajadzībām.

(6)

CVDB DKP sistēma būtu jāpiemēro izvades plūsmas datiem neatkarīgi no ievaddatu avota. Tajā būtu jānosaka NCB un ECB pienākumi attiecībā uz izvaddatu kvalitāti CVDB. Lai nodrošinātu izvaddatu un CSEC apkopotās statistikas augstu kvalitāti un lai ECB varētu laikus sniegt izvades plūsmas datu un CSEC apkopotās statistikas pārskatu, NCB un ECB līdz konkrētam datumam būtu jāpārbauda izvaddati un CSEC apkopotā statistika.

(7)

Lai nodrošinātu CVDB atsevišķu posteņu datu un vēsturiskās CSEC apkopotās statistikas augstu kvalitāti un atbalstītu NCB nacionālo atsevišķu vērtspapīru posteņu datu bāzu un CVDB saskaņošanu, NCB, kas uzlabojušas ievaddatus, jāiesniedz CVDB pārskatītas ievaddatu datnes vai jāizmanto CVDB sistēma datu labošanai.

(8)

Tā kā visas ECBS dalībnieces kopīgi uztur CVDB, tām visām būtu jācenšas ievērot vienus un tos pašus DKP standartus. Ja NCB vēlas veikt DKP, kas ietekmē CVDB datus, kuri saistīti ar citu valstu rezidentiem, tai būtu jākoordinē darbības ar NCB un ārpus euro zonas NCB un attiecīgā gadījumā ar ECB, lai skaidri noteiktu šāda DKP robežas. Turklāt ārpus euro zonas NCB ir vislabākajā situācijā, lai veiktu DKP attiecībā uz datiem par emitentiem, kas ir attiecīgo dalībvalstu rezidenti. Lai gan ECB pieņemtās pamatnostādnes neuzliek pienākumus ārpus euro zonas NCB, Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 5. pantu piemēro gan NCB, gan ārpus euro zonas NCB. Tas nozīmē, ka ārpus euro zonas NCB ir pienākums izstrādāt un īstenot visus pasākumus, ko tās uzskata par piemērotiem, lai saskaņā ar šo pamatnostādni veiktu CVDB izvaddatu un CSEC apkopotās statistikas DKP. Turklāt, lai ECB varētu visaptveroši pārraudzīt savākto statistisko informāciju un veikt attiecīgu analīzi, būtu jānosaka prasība ārpus euro zonas dalībvalstu, kuras ievieš euro, nacionālajām centrālajām bankām sniegt statistisko informāciju ECB par konkrētu laikposmu pirms euro ieviešanas.

(9)	Nolūkā uzlabot izvaddatu kvalitāti būtu jāveic datu avotu pārvaldība (DAP), lai identificētu atkārtotas un/vai strukturālas kļūdas ievaddatos. DAP saistībā ar ievaddatiem, ko sniedz komerciālie datu avoti, būtu jāveic ECB, bet NCB – attiecībā uz saviem ievaddatiem.

(10)	Būtu jānosaka kopīgi noteikumi par to, kā NCB publicē apkopotu statistiku, kurā izmantoti CVDB dati, lai nodrošinātu pienācīgu attiecīgo galveno kopsavilkuma rādītāju publiskošanu.

(11)	Jāizveido procedūra, lai efektīvi veiktu tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumā, ar nosacījumu, ka šādi grozījumi negroza pamatā esošo konceptuālo sistēmu un neietekmē pārskatu sniegšanas un DKP pienākumus.

IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.

1. pants

Definīcijas

Šajā pamatnostādnē piemēro šādas definīcijas:

1)	“Centralizētā vērtspapīru datubāze” jeb “CVDB” ir Centralizētā vērtspapīru datubāze, ko izveidojusi Eiropas Centrālo banku sistēma (ECBS);

“ievaddati” ir jebkuri dati, ko CVDB sniedz viens vai vairāki šādi datu avoti: a) to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta ir euro (turpmāk – “NCB”), un to dalībvalstu centrālās bankas, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas NCB”); b) Eiropas Centrālās bankas iekšējie avoti; c) komerciālie datu sniedzēji; d) administratīvie avoti; e) publiski pieejamā informācija;

3)	“ievaddatu sniegšanas periods” ir darbdienu periods katru kalendāro mēnesi, ko nosaka Eiropas Centrālā banka (ECB) un kura laikā NCB var sniegt ievaddatus CVDB;

4)	“izvaddati” ir atsevišķu posteņu dati, ko CVDB automātiski atvasina, apvienojot ievaddatus vienā pilnīgā augstas kvalitātes datu ierakstā;

5)	“izvades plūsmas dati” ir atsevišķu posteņu izvaddatu un šīs pamatnostādnes III pielikumā izklāstīto raksturlielumu apakškopa, ko izmanto statistikas sagatavošanas vai citām vajadzībām;

6)	“CSEC apkopotā statistika” ir apkopotā vērtspapīru emisiju statistika, kas aptver vērtspapīru emisiju krājumu un plūsmu kopsavilkuma rādītājus, kuri iegūti no CVDB atsevišķu posteņu izvaddatiem, kā noteikts šīs pamatnostādnes IV pielikumā;

7)	“datu kvalitātes pārvaldība” jeb “DKP” ir izvades plūsmas datu un CSEC apkopoto datu kvalitātes nodrošināšana, pārbaude un saglabāšana, izmantojot un piemērojot DKP mērķus, DKP metriku, DKP robežvērtības un konkrētas DKP darbplūsmas;

8)	“datu avotu pārvaldība” jeb “DAP” ir atkārtotu un/vai strukturālu kļūdu identificēšana ievaddatos, kā arī šādu kļūdu labošana tiešā sadarbībā ar datu sniedzēju;

9)	“sākotnējā DKP” ir atsevišķu posteņu izvades plūsmas datu un CSEC apkopotās statistikas DKP, kas aptver mēneša beigu pārskatu par pēdējo atsauces mēnesi un ko veic katru mēnesi;

10)

“regulāra DKP” ir atsevišķu posteņu izvades plūsmas datu un CSEC apkopotās statistikas DKP, kas aptver atsauces mēnešus pirms tā mēneša, uz kuru attiecas sākotnējais DKP, un ko veic katru mēnesi, ņemot vērā ārpus CVDB etalondatus, kurus sniedz dažādi datu avoti, lai nodrošinātu, ka CVDB izvaddatu kvalitāte atbilst CVDB informācijas datu prasībām;

11)	“DKP mērķis” ir standarts izvades plūsmas datu kvalitātes novērtēšanai, kā norādīts šīs pamatnostādnes II pielikumā;

12)	“DKP metrika” ir statistikas rādītājs, kas atspoguļo, cik lielā mērā izpildīts konkrēts DKP mērķis, kā norādīts šīs pamatnostādnes II pielikumā;

13)	“DKP robežvērtība” ir tādu verifikācijas pasākumu obligātais līmenis, kuri jāveic, lai nodrošinātu atbilstību DKP sistēmas prasībām attiecībā uz DKP mērķi;

14)	“DKP izņēmums” ir iespējama datu kvalitātes problēma, kas identificēta ar konkrētu noteikumu un attiecībā uz kuru dati jāapstiprina vai jālabo, lai sasniegtu attiecīgo DKP robežvērtību;

15)	“DKP darbplūsma” ir tehnisks process, ko izmanto ievaddatu labošanai, lai nodrošinātu atbilstību DKP robežvērtībai;

16)	“mēneša beigu pārskats” ir izvaddatu un DKP metrikas ikdienas atjaunināšana, tuvinot izvaddatus gaidāmo mēneša beigu stāvoklim;

17)	“sākotnējā CSEC apkopotā statistika” ir CSEC apkopotā statistika par pēdējo atsauces mēnesi;

18)	“regulāra CSEC apkopotā statistika” ir CSEC apkopotā statistika, kas aptver atsauces mēnešus pirms mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā CSEC apkopotā statistika;

19)	“CSEC prioritārās sērijas” ir zemākā līmeņa CSEC apkopotā statistika, uz kuru attiecas DKP prasības, kā noteikts šīs pamatnostādnes II un IV pielikumā;

20)	“atsauces mēnesis” ir kalendārais mēnesis, uz kuru attiecas attiecīgie dati vai statistika;

21)	“darbdiena” ir pilna diena, kas nav ECB svētku diena, kā publicēts ECB interneta vietnē;

22)	“verifikācija” ir CVDB izvades plūsmas datu, kā arī CSEC apkopotās statistikas pārbaudes process un, ja nepieciešams, CVDB ievaddatu labošana, piemērojot DKP darbplūsmu;

23)	"rezidents" ir rezidents, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 (4);

24)	“ISIN kods” ir Starptautiskais vērtspapīru identifikācijas numurs, ko Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO) noteikusi ISO 6166;

25)

“sasaistes vienības identifikators” ir vienības identifikators, kas iekļauts gan CVDB, gan ECBS Iestāžu un filiāļu datubāzu reģistra (RIAD) datu kopā un kas ir RIAD kods, cits nacionālais vienības identifikators, ko izmanto attiecīgā NCB vai ārpus euro zonas NCB, juridiskās personas identifikators (LEI), kas definēts ISO 17442, vai cits vienības identifikators, ko parasti atzīst ECB un attiecīgā NCB vai ārpus euro zonas NCB.

2. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo pamatnostādni nosaka regulējumu tam, kā CVDB sagatavo vērtspapīru datus un vērtspapīru emisiju statistiku. Šī regulējuma mērķis ir nodrošināt CVDB izvaddatu un CSEC apkopotās statistikas pilnīgumu, precizitāti un konsekvenci, konsekventi piemērojot noteikumus par ievaddatu sniegšanu un šādu datu DKP un DAP.

3. pants

ECB un NCB funkcijas

1. ECB ar NCB palīdzību nosaka CVDB darbības procesus, sagatavo CSEC apkopoto statistiku, kā arī sagatavo izvaddatus, t. sk. izvades plūsmas datus.

2. Saskaņā ar šo pamatnostādni NCB:

a)	sniedz CVDB ievaddatus par vērtspapīriem, ko emitējuši to dalībvalstu rezidenti, ja tām šādi dati ir uzreiz pieejami;

b)	veic tādu datu DKP, kas saistīti ar emitentiem, kuri ir to dalībvalstu rezidenti;

c)	pārbauda CSEC apkopoto statistiku par emitentiem, kuri ir to dalībvalstu rezidenti.

3. ECB:

a)	veic tādu datu DKP, kas saistīti ar emitentiem, kuri ir ārpus euro zonas valstu rezidenti, ja vien ārpus euro zonas NCB nav uzņēmusies atbildību par tādu datu DKP veikšanu, kas saistīti ar emitentiem, kuri ir attiecīgās dalībvalsts rezidenti;

b)	verificē tādu CSEC apkopoto statistiku, kas saistīta ar emitentiem, kuri ir ārpus euro zonas valstu rezidenti, ja vien ārpus euro zonas NCB nav uzņēmusies atbildību par tādas CSEC apkopotās statistikas verifikāciju, kas saistīta ar emitentiem, kuri ir attiecīgās dalībvalsts rezidenti.

4. pants

NCB ievaddatu sniegšana

1. Ja NCB uzreiz pieejami atsevišķu posteņu dati par vērtspapīriem, ko emitējuši to dalībvalstu rezidenti, tās šos datus regulāri sniedz CVDB.

2. Ja NCB uzreiz pieejami atsevišķu posteņu dati par vērtspapīriem, ko emitējuši citu valstu rezidenti, tās šos datus var regulāri sniegt CVDB, vienojoties ar

a)	NCB, kas atbild par tādu datu DKP, kas saistīti ar attiecīgo emitentu saskaņā ar šīs pamatnostādnes 3. pantu;

b)	ECB – attiecībā uz datiem, kas saistīti ar emitentiem, kuri ir ārpus euro zonas valstu rezidenti, ja vien ārpus euro zonas NCB nav uzņēmusies atbildību par tādu datu DKP veikšanu, kas saistīti ar emitentiem, kuri ir attiecīgās dalībvalsts rezidenti.

3. Sniedzot ievaddatu datnes CVDB, NCB sniedz vismaz informāciju par atribūtiem, uz kuriem attiecas šīs pamatnostādnes I pielikuma 1. tabula.

4. Ievaddati par vērtspapīriem, kas nosūtīti CVDB, atsevišķus vērtspapīrus identificē ar to ISIN koda palīdzību.

5. Ja NCB uzlabojusi savus ievaddatus, tā iesniedz CVDB pārskatītas ievaddatu datnes vai izmanto CVDB sistēmu, lai labotu kļūdas un izlaidumus ievaddatos, kas netika izlaboti, veicot datu verifikāciju, kā noteikts 5. pantā.

6. NCB katru gadu norāda ievaddatu sniegšanas datumus, ko tās izmantos, lai iesniegtu ievaddatu datnes CVDB saskaņā ar ECB noteiktajiem ievaddatu sniegšanas periodiem.

7. Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādnes ECB/2018/16 (5) 26. pantu NCB nodrošina, ka rezidentu vērtspapīru emitenti tiek reģistrēti ECBS RIAD datu kopā. NCB, kas CVDB iesniedz ievaddatu datnes, savās ievaddatu datnēs ietver vismaz vienu RIAD iekļauto sasaistes vienības identifikatoru.

5. pants

Datu kvalitātes pārvaldība

1. ECB un NCB veic sākotnējo DKP un regulāro DKP. Tās verificē atsevišķu posteņu izvades plūsmas datus un CSEC apkopoto statistiku neatkarīgi no šādu datu vai statistikas avota.

2. DKP piemēro DKP 1., 2., 3.a un 3.b mērķim un atbilstošajiem DKP rādītājiem, kā noteikts šīs pamatnostādnes II pielikumā. Šo rādītāju pamatā ir mēneša beigu dati, ko ECB katru dienu atjaunina, ievērojot piemērojamās ECBS pakalpojumu līmeņa prasības.

3. Attiecībā uz atribūtiem, uz kuriem attiecas II pielikums, ECB un NCB piemēro DKP robežvērtības tādā līmenī, kas nodrošina izvades plūsmas datu kvalitāti, kura atbalsta šo atribūtu izmantošanu, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikumā.

4. ECB un NCB verificē izvades plūsmas datus, ciktāl saskaņā ar DKP rādītājiem visi DKP izņēmumi attiecībā uz DKP 1., 3.a un 3. mērķi verificēti kā tādi, kas sasniedz DKP robežvērtības.

5. ECB un NCB verificē sākotnējo un regulāro CSEC apkopoto statistiku, ciktāl visi DKP izņēmumi attiecībā uz DKP 2. mērķi verificēti kā tādi, kas sasniedz DKP robežvērtības.

6. NCB vajadzības gadījumā labo ievaddatus saskaņā ar pieņemto darbplūsmu, izmantojot CVDB sistēmu vai iesniedzot ievaddatu datnes ECB.

6. pants

Sākotnējā DKP

1. Sākotnējo DKP piemēro mēneša beigu pārskata datiem par pašreizējās datu sagatavošanas kārtas atsauces mēnesi.

2. ECB un NCB verificē DKP izņēmumus, lai nodrošinātu, ka pēc sākotnējās DKP piemērošanas izvades plūsmas dati un sākotnējā CSEC apkopotā statistika atspoguļo jaunākās norises.

3. Veicot sākotnējo DKP, ECB un NCB paļaujas tikai uz informāciju, kas tām ir uzreiz pieejama.

7. pants

Regulārā DKP

1. Datiem par atsauces mēnešiem pirms tā mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā DKP, piemēro regulāro DKP.

2. Veicot regulāro DKP, ECB un NCB ņem vērā visu pašlaik pieejamo informāciju.

8. pants

Sākotnējās un regulārās DKP grafiks

1. Saskaņā ar datu sagatavošanas grafiku, kas noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. tabulā, ECB un NCB pārbauda:

a)	mēneša beigu pārskata izvades plūsmas datus, uz kuriem attiecas sākotnējā DKP;

b)	izvades plūsmas datus, uz kuriem attiecas regulārā DKP;

c)	sākotnējo CSEC apkopoto statistiku;

d)	regulāro CSEC apkopoto statistiku;

2. Ja ECB un NCB verifikācijas procesā konstatē datu kvalitātes problēmas, tās izlabo šīs problēmas, ievērojot to pašu grafiku.

9. pants

Datu avotu pārvaldība

1. Gadījumos, kuros NCB identificē DAP problēmas, kas saistītas ar komerciāliem datu avotiem, tās par tām ziņo ECB, norādot problēmu būtiskumu gan attiecībā uz to apjomu, gan attiecībā uz ietekmēto vērtspapīru atlikumiem vai tirgus kapitalizāciju, gan uz konkrētajiem ietekmētajiem izvades plūsmas datiem.

2. ECB ziņo attiecīgajiem datu sniedzējiem par būtiskām DAP problēmām, kas saistītas ar komerciāliem datu avotiem, viena mēneša laikā no dienas, kad par DAP problēmu ziņots ECB. Savu iespēju robežās ECB dara visu iespējamo, lai sadarbībā ar attiecīgajiem datu sniedzējiem risinātu būtiskas DAP problēmas.

3. ECB ziņo par DAP problēmām, kas saistītas ar NCB sniegtajiem ievaddatiem, norādot attiecīgo DAP problēmu būtiskumu, atsaucoties gan uz to apjomu, gan ietekmēto vērtspapīru atlikumiem vai tirgus kapitalizāciju, gan uz konkrētajiem ietekmētajiem izvades plūsmas datiem. Savu iespēju robežās NCB dara visu iespējamo, lai, sadarbojoties ar ECB, savos ievaddatos risinātu būtiskas DAP problēmas.

10. pants

CSEC apkopotās statistikas sagatavošana

1. ECB īsteno pasākumus, lai nodrošinātu, ka CSEC apkopotās statistikas kopīgajā sagatavošanas procesā tiek ievēroti apkopošanas noteikumi un metodika, kas noteikta šīs pamatnostādnes IV pielikumā.

2. ECB katru dienu sagatavo CSEC mēneša apkopoto statistiku CVDB, kā noteikts šīs pamatnostādnes IV pielikumā, ievērojot piemērojamās ECBS pakalpojumu līmeņa prasības. CSEC apkopoto statistiku apkopo no 2020. gada decembra atsauces mēneša.

11. pants

Izvaddatu sniegšana

1. ECB dara pieejamu NCB:

a)	reizi mēnesī – ikmēneša izvades plūsmas datu apkopojumu, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikumā;

b)	reizi mēnesī – CSEC apkopotās statistikas pamatā esošo atsevišķu posteņu datu apkopojumu un CSEC apkopoto statistiku par iepriekšējo atsauces mēnesi;

c)	par iepriekšējo atsauces dienu un, cik vien iespējams, katru dienu – apkopojumu par dienas izvades plūsmas datiem, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikumā, aptverot svarīgākos vērtspapīrus, par kuriem vienojusies ECBS Statistikas komiteja.

2. ECB arī dara pieejamus NCB jebkādas korekcijas attiecībā uz:

a)	izvades plūsmas datu apkopojumu, kā noteikts šīs pamatnostādnes III pielikumā;

b)	CSEC apkopotās statistikas pamatā esošo atsevišķu posteņu datu apkopojumu un CSEC apkopoto statistiku par vismaz pēdējiem 12 atsauces mēnešiem;

c)	katru gadu – CSEC apkopotās statistikas pamatā esošo atsevišķu posteņu datu apkopojumu un CSEC apkopoto statistiku par vismaz pēdējiem 36 atsauces mēnešiem, izņemot jebkādu periodu pirms 2020. gada decembra.

3. Datus, kas minēti 1. un 2. punktā, minētos datus izmanto vienīgi statistikas vajadzībām, tostarp statistikas sagatavošanai un apkopošanai. Attiecībā uz datu izmantošanu vajadzībām, kas nav statistikas vajadzības, ievēro noteikumus un procedūras konfidenciālas statistiskās informācijas sniegšanai, ko apstiprinājusi ECB Padome.

4. Datus, kas minēti 1. un 2. punktā, dara pieejamus, izmantojot nosūtīšanu vai citus ECB un NCB vispārpieņemtus līdzekļus.

12. pants

Publicēšana

1. NCB nepublicē vērtspapīru emisiju statistikas nacionālos kopsavilkuma datus vai euro zonas kopsavilkuma datus, kas apkopoti, izmantojot CVDB datus, pirms ECB nav publicējusi CSEC apkopoto statistiku. Tas neliedz NCB saskaņā ar nacionālajiem publicēšanas grafikiem publicēt vērtspapīru emisijas statistikas nacionālos kopsavilkuma datus, kuru apkopošanā netiek izmantoti CVDB dati.

2. Publicējot euro zonas vērtspapīru emisiju statistikas kopsavilkuma datus, NCB precīzi reproducē ECB publicētos kopsavilkuma datus.

13. pants

Retrospektīvo datu verificēšanas prasības euro ieviešanas gadījumā

Ja dalībvalsts, kuras valūta nav euro, ievieš euro pēc šīs pamatnostādnes stāšanās spēkā, minētās dalībvalsts nacionālā centrālā banka dara visu iespējamo, lai verificētu CSEC apkopoto statistiku par minēto dalībvalsti vismaz no 2020. gada decembra atsauces mēneša vai par trīs gadiem pirms euro ieviešanas dienas, atkarībā no tā, kurš datums ir vēlāk.

14. pants

Vienkāršota grozījumu procedūra

Ņemot vērā ECBS Statistikas komitejas viedokli, ECB Valde ir tiesīga veikt tehniskus grozījumus šīs pamatnostādnes pielikumos ar nosacījumu, ka šādi grozījumi nemaina šīs pamatnostādnes konceptuālo pamatsistēmu, tostarp ECB un NCB kompetenču sadalījumu, un būtiski neietekmē NCB pienākumus attiecībā uz datu sniegšanu. ECB Valde nekavējoties informē ECB Padomi par visiem šīs pamatnostādnes pielikumu grozījumiem.

15. pants

Atcelšana

1. Ar šo atcelta Pamatnostādne ECB/2012/21 un Pamatnostādne (ES) 2021/834 (ECB/2021/15).

2. Atsauces uz atceltajām pamatnostādnēm uzskata par atsaucēm uz šo pamatnostādni, un tās lasa saskaņā ar V pielikumā izklāstīto atbilstības tabulu.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1. Šī pamatnostādne stājas spēkā dienā, kurā to paziņo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālajām centrālajām bankām.

2. Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas un ECB atbilst šīs pamatnostādnes prasībām ar 2022. gada 1. jūniju.

17. pants

Adresāti

Šī pamatnostādne adresēta visām Eurosistēmas centrālajām bankām.

Frankfurtē pie Mainas, 2022. gada 19. maijā

ECB Padomes vārdā –

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) OV L 318, 27.11.1998., 8. lpp.

(2) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne ECB/2012/21 (2012. gada 26. septembris) par datu kvalitātes pārvaldības sistēmu Centralizētajai vērtspapīru datubāzei (OV L 307, 7.11.2012., 89. lpp.).

(3) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2021/834 (2021. gada 26. marts) par statistisko informāciju, kas jāsniedz par vērtspapīru emisijām (ECB/2021/15) (OV L 208, 11.6.2021., 311. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(5) Eiropas Centrālās bankas Pamatnostādne (ES) 2018/876 (2018. gada 1. jūnijs) par Iestāžu un filiāļu datu reģistru (ECB/2018/16) (OV L 154, 18.6.2018., 3. lpp.).

I pielikums

CENTRALIZĒTĀS VĒRTSPAPĪRU DATUBĀZES (CVDB) IEVADDATU DATU ATRIBŪTI

Ja dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) sniedz ievaddatus CVDB, izmantojot parāda, pašu kapitāla vai cenas ievades datnes, tām jāsniedz vismaz ievades informācija par šādiem atribūtiem:

1. tabula

Ievaddatu atribūta nosaukums	Apraksts	Ievades datnes
Ievaddatu atribūta nosaukums	Apraksts	Parāds	Pašu kapitāls	Cenas
International Security Identification Number (ISIN) code	ISIN vērtspapīru identifikators.	√	√	√
Is active flag	Tehniska atzīme, kas vajadzīga ievades ierakstu apstrādei	√	√	√
European System of Accounts (ESA 2010) (1) instrument classification	Vērtspapīra klasifikācija saskaņā ar EKS 2010.	√	√
Primary asset classification 2	Instrumenta primārā klasifikācija, piem., norāde par to, vai instruments ir parāds, pašu kapitāls vai fonda instruments, norādot sīkāku informāciju	√	√
Nominal currency	Instrumenta nominālā valūta (ISO 4217)	√	√
Issue price quote convention	Instrumenta kotēšanas bāze, piem., procenti no nomināla vai valūtas daudzums par vienu akciju/daļu.	√
Security status	Instrumenta statuss, norādot, vai tas ir aktīvs vai neaktīvs, norādot sīkāku informāciju	√	√
Security status date	Datums, kas atbilst notikumam, kad mainījās drošības statuss	√	√
Issuer source code	CVDB ievaddatu avota emitenta kods. NCB sniegtajiem ievaddatiem tas ir CVDB un Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistra (RIAD) sasaistes vienības identifikators.	√	√
Issuer source code type	Emitenta pirmkoda veids	√	√
Issuer domicile country	Vērtspapīra emitenta juridiskās reģistrācijas (domicila) valsts(ISO 3166).	√	√
Issuer name	Pilns emitenta nosaukums	√	√
ESA 2010 issuer sector	Emitenta institucionālais sektors saskaņā ar EKS 2010.	√	√
Price date	Cenas informācijas datums			√
Close price	Vērtspapīra cenas noslēguma vērtība			√
Price quotation type	Cenas kotācijas veids, piemēram, nominālvērtības procentuālā daļa vai valūta par akciju/daļu			√
Price reference market	Tirgus, kurā tika kotēta cena (ISO 10383)			√
Price currency	Valūta, kurā cena kotēta (attiecas tikai tad, ja kotācijas veids ir valūtā)			√
Issuer LEI code	Emitenta juridiskās personas identifikators (LEI) (ISO 17442), ja emitentam ir LEI (*1)	√	√

NCB, kas sniedz ievaddatus CVDB, jādara viss iespējamais, lai sniegtu ievades informāciju par šādiem atribūtiem:

2. tabula

Ievaddatu atribūta nosaukums	Apraksts	Ievades datnes
Ievaddatu atribūta nosaukums	Apraksts	Parāds	Pašu kapitāls	Cenas
Amount outstanding	Atlikums (pēc norādītās vērtības)	√
Number outstanding	Apgrozībā esošo atsevišķo akciju vai fondu akciju/daļu kopējais skaits		√
Issue price	Atsevišķu vērtspapīru emisijas cena, ko maksā ieguldītāji	√	√
Redemption price	Atsevišķu vērtspapīru galīgā dzēšanas cena	√
Issue date	Diena, kurā emitents vērtspapīrus pret atlīdzību nodeva emisijas izplatītājam. Šajā dienā vērtspapīri bija pieejami ieguldītājiem pirmo reizi.	√	√
Maturity date	Sākotnējais termiņš, t. i., līgumā paredzētā galīgā pamatsummas maksājuma datums, kā noteikts prospektā	√
Tranche amount	Laidiena summa (nomināla valūtā)	√
Tranche date	Datums, kad emitēts jauns esoša vērtspapīra laidiens	√
Tranche price	Cena, par kādu tirgū tika piedāvāts jauns esošā vērtspapīra laidiens	√
Partial redemption amount	Daļējas dzēšanas summa (nomināla valūtā)	√
Partial redemption date	Datums, kad esošais vērtspapīrs tika daļēji dzēsts	√
Partial redemption price	Cena, par kādu esošais vērtspapīrs tika daļēji dzēsts	√
Capital increase amount	Kapitāla palielināšanas summa (atsevišķu akciju skaits)		√
Capital increase date	Kapitāla palielināšanas datums		√
Capital increase price	Cena, par kādu tirgū tika piedāvātas jaunas akcijas		√
Capital decrease amount	Kapitāla samazināšanas summa (atsevišķu akciju skaits)		√
Capital decrease date	Datums, kad notika kapitāla samazināšana		√
Capital decrease price	Cena, par kādu esošās akcijas tika atpirktas un pēc tam anulētas		√
Asset securitisation type	Vērtspapīroto aktīvu veids	√
Instrument seniority type	Klasifikācija attiecībā uz to, vai instruments ir garantēts vai nav garantēts, kāds ir tā rangs/līmenis un vai tas ir nodrošināts vai nenodrošināts.	√
Coupon-related attributes	Informācija par kupona maksājumiem, tostarp kupona veidu, kupona biežumu, kupona datumiem, kupona likmēm un uzkrāšanas sākuma datumu	√
Split factor	Akciju dalīšanas (un reversās dalīšanas) dalījuma faktors, ko definē kā (akciju skaits pirms dalīšanas)/(akciju skaits pēc dalīšanas)		√
Stock split date	Datums, kad notika akciju dalīšana		√
Dividend amount	Pēdējā dividenžu maksājuma summa (valūtas vienībās)		√
Dividend amount type	Dividenžu sadales veids (piemēram, naudā vai natūrā)		√
Dividend currency	Pēdējā dividenžu maksājuma valūta (ISO 4217)		√
Dividend settlement date	Pēdējā dividenžu maksājuma datums		√
Dividend frequency	Dividenžu maksājumu biežums		√
Income amount	Fondu ieguldītāju ienākumi, tostarp dividendes un nesadalītā peļņa (EKS 2010 koncepcija) – attiecas tikai uz fondu akcijām/daļām		√
Income currency	Uz fondu ieguldītājiem attiecināmo ienākumu valūta (ISO 4217) – attiecas tikai uz fondu akcijām/daļām		√
Income date	Datums, uz kuru attiecas ienākumu summa, t. i., mēneša beigas vai ceturkšņa beigas – attiecas tikai uz fondu akcijām/daļām		√
Fund asset structure	Pamatā esošo fonda aktīvu (to lielākās daļas) veids		√
Fund geographical structure	Pamatā esošo fonda aktīvu (to lielākās daļas) ģeogrāfiskais sadalījums		√
Fund type	Fonda veids, t. i., klasifikācija par atvērtu vai slēgtu fondu un dividenžu politika (izdale vai nesadale)		√
Instrument supplementary information	Informācija par to, vai vērtspapīrs ir, piemēram, sadalīts, vai tas ir depozitārais sertifikāts, vai tas ir svarīgs vērtspapīru emisijas statistikai, kas iegūta no CVDB atsevišķu posteņu datiem (turpmāk – “CSEC apkopotā statistika”)	√	√

(1) Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 549/2013.

(*1) Piezīmes. *LEI jāsniedz, ja šī informācija pieejama NCB.

II PIELIKUMS

DATU KVALITĀTES PĀRVALDĪBAS (DKP) MĒRĶI, IZŅĒMUMU ĪSTENOŠANA, ATRIBŪTI, DKP ROBEŽVĒRTĪBU BĀZE UN GRAFIKS

Centralizētās vērtspapīru datubāzes (CVDB) DKP sistēma balstīta, pirmkārt, uz DKP mērķiem, kas ir izvades plūsmas datu kvalitātes novērtēšanas kritēriji, un, otrkārt, DKP rādītājiem, ar kuriem mēra līmeni, līdz kuram ir sasniegts konkrēts DKP mērķis, un tādējādi katram attiecīgajam DKP mērķim nosaka un prioritizē verificējamos izvades plūsmas datus. Tā balstīta arī uz DKP robežvērtībām, kas nosaka minimālo verifikācijas līmeni, kas jāveic attiecībā uz DKP mērķi un DKP izņēmumiem, kas noteikti ar konkrētu noteikumu un kas rada (iespējamas) datu kvalitātes problēmas, kuras jāverificē vai jālabo, lai sasniegtu attiecīgo DKP robežvērtību.

DKP mērķi, DKP rādītāji, DKP izņēmumu īstenošana, atribūti un DKP robežvērtību bāze norādīta turpmākajā tabulā. CVDB attiecībā uz katru DKP mērķi būs pieejams DKP izņēmumu saraksts, kas jāverificē, lai sasniegtu DKP robežvērtību. ECB un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) pārbaudīs šajā pielikumā noteiktos DKP izņēmumus, attiecībā uz kuriem CVDB tiek īstenoti DKP izņēmuma noteikumi.

1. tabula

DKP mērķis

DKP rādītāji

DKP izņēmumu īstenošana

Izvades plūsmas datu atribūti

DKP robežvērtības bāze

1. mērķis:

Datu stabilitāte – krājumu dati

Būtība:

Rādītāju noteiks katrai rezidences valsts/sektora kombinācijai pēc monetāras summas svērtā “izmaiņu indeksa” veidā. Indeksa vērtība “1” norāda, ka attiecīgais atribūts nav mainījies nevienam no tā pamatā esošajiem vērtspapīriem, savukārt indeksa vērtība “0” norāda, ka attiecīgais atribūts ir mainījies visiem vērtspapīriem.

Ja indekss samazinās zem vērtības “1”, identificēs tos atsevišķos vērtspapīrus, kuru indekss ir mainījies, izraisot indeksa samazināšanos, lai pārbaudītu izmaiņas, līdz tiek panākta atbilstība robežvērtībai.

Notikumi, kas izraisa indeksa izmaiņas:

Diskrētu atribūtu gadījumā indeksa izmaiņu izraisītājs ir atšķirība attiecībā pret iepriekšējo mēnesi.

Nepārtrauktu atribūtu gadījumā indeksa izmaiņu izraisītājs ir tāda atšķirība attiecībā pret iepriekšējo mēnesi, kas pārsniedz norādīto robežvērtību.

Aptvērums:

Šis DKP rādītājs aptver visas ieguldījumu fondu akcijas, pašu kapitālu un parāda vērtspapīrus, tostarp sertifikātus.

1. mērķis paredzēts krājumu datu stabilitātes novērtēšanai.

Jebkura mēneša starpība, kas izraisa indeksa izmaiņas, izraisa DKP izņēmumu attiecībā uz izvades plūsmas datu atribūtiem, uz kuriem attiecas 1. mērķis.

Attiecībā uz katru no tālāk minētajiem emitentu sektoriem Eiropas kontu sistēmā (EKS 2010) (2) neverificēti DKP izņēmumi nemazina stabilu datu īpatsvaru virs DKP robežvērtības:

—	S.11 “nefinanšu sabiedrības”

—	S.121 “centrālā banka”

—	S.122 “noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku”

—	S.123 “naudas tirgus fondi (NTF)”

—	S.124 “ieguldījumu fondi, izņemot NTF”

—	S.125 “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus”

—	S.126 “finanšu palīgsabiedrības”

—	S.127 “piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji”

—	S.128 “apdrošināšanas sabiedrības (AS)”

—	S.129 “pensiju fondi (PF)”

—	S.13 “vispārējā valdība”

Tiešie atribūti: Issue date, maturity date for debt, nominal currency, quotation basis, ESA 2010 instrument classification, primary asset classification 2, CSDB issuer identifier, issuer domicile country, (1) ESA 2010 issuer sector, issuer European Classification of Economic Activities (NACE) classification, entity status, amount outstanding, number outstanding, security status, coupon-related attributes, accrued income factor, price value, price value type, monthly average price, issue price, redemption price, instrument supplementary information, last split factor, last split date.

Atlikuma summa vai tirgus kapitalizācija euro, kas izteikti kā krājumu datu daļa.

2. mērķis:

Datu precizitāte – CSEC apkopotā statistika

Koncepcijas pamats:

CSEC apkopoto statistiku par mēneša beigu krājumiem un mēneša plūsmām iegūst no CVDB izvaddatiem katru dienu, kā noteikts šīs pamatnostādnes IV pielikumā.

Tā kā CSEC apkopotā statistika sastāv no daudziem dažādiem kopsavilkuma rādītājiem, tostarp augstāka līmeņa un pārklājošiem kopsavilkuma rādītājiem, CSEC apkopotās statistikas pārbaudei jākoncentrējas uz “CSEC prioritāro sēriju” kopumiem, t. i., zemākā līmeņa CSEC apkopotajiem statistikas datiem, uz kuriem attiecas DKP prasības, kā noteikts šīs pamatnostādnes IV pielikumā. Prioritāro sēriju kopumu verifikācija nodrošinās, ka tiek pārbaudīti arī visi augstākā līmeņa kopsavilkuma rādītāji, kuru pamatā ir šīs sērijas un lielā mērā arī saistītie kopsavilkuma rādītāji, kas pārklājas.

Būtība:

Attiecībā uz katru valsti rādītājam jāidentificē “CSEC prioritārās sērijas” un jāsaista tās, izsakot procentos no neatmaksātajām summām vai tirgus kapitalizācijas summām, ar attiecīgās valsts kopējās ekonomikas kopsavilkuma rādītājiem par krājumiem pēc tirgus vērtības.

Jābūt iespējai piekļūt neapkopotiem datiem atsevišķu vērtspapīru līmenī, kas ir CSEC apkopotās statistikas pamatā. CSEC prioritāro sēriju kopumi jāverificē un jāapstiprina, līdz tiek sasniegta robežvērtība.

Aptvērums:

Rādītājs aptver parāda vērtspapīrus un biržas sarakstā iekļautās akcijas, uz kurām attiecas CSEC apkopotā statistika.

2. mērķis novērtē CSEC apkopotās statistikas datu kvalitāti

Jebkuras CSEC prioritārās sērijas parāda vērtspapīri un biržā kotētas akcijas izraisa DKP izņēmumu attiecībā uz 2. mērķi.

Neverificēti DKP izņēmumi nepārsniedz DKP robežvērtību parāda vērtspapīriem un biržas sarakstā iekļautajām akcijām.

Netiešie atribūti: Issue date, maturity date for debt, nominal currency, quotation basis, ESA 2010 instrument classification, primary asset classification 2, issuer domicile country, (3) ESA 2010 issuer sector, entity status, amount outstanding, number outstanding, tranche amount, tranche issue date, tranche issue price, security status, coupon-related attributes, price value, issue price, redemption price, instrument supplementary information.

Krājumi pēc CSEC prioritāro sēriju tirgus vērtības, kas izteikti kā daļa no krājumiem pēc attiecīgās valsts CSEC kopējās ekonomikas kopsavilkuma rādītāju tirgus vērtības (atsevišķi aprēķināti parāda vērtspapīriem un biržas sarakstā iekļauto akciju kopsavilkuma rādītājiem).

3.a mērķis:

Datu precizitāte – izmantojams iekļaušanai pareizā sektorā un datu nodalīšanai pēc emitenta

Koncepcijas pamats:

CVDB sasaista informāciju par emitentu un instrumentu pēc tāda saistības modeļa, ko var raksturot kā “viens daudziem”, proti, viens emitents var būt saistīts ar daudziem instrumentiem, savukārt katrs instruments ir saistīts tikai ar vienu emitentu. Šo instrumenta-emitenta saiti rada atsevišķi emitenta identifikatori, kuru avots ir dažādi ievaddatu sniedzēji. Dažādu datu sniedzēju pielietotie identifikatori atšķiras, jo vienots standarts līdz šim nav ieviests, tomēr identifikatoriem vajadzētu būt saskaņotiem.

Ja ievaddatu sniedzēji pielieto nesaskaņotus (konfliktējošus) emitenta identifikatorus, proti, ja to dēļ rodas pretrunas attiecībā uz emitentu, instrumentu nevar pievienot nevienam emitentam un tas nokļūst “konfliktgrupā”. Konfliktgrupas tomēr ir iespējams pareizi klasificēt pēc piederības valstij un sektoram, taču tām nav saskaņotu saišu ar attiecīgajiem emitentiem.

Instrumentu nokļūšana konfliktgrupās liedz saskaņotu un uzticamu piekļuvi visiem attiecīgo emitentu emitētajiem instrumentiem.

Instrumentu nokļūšana konfliktgrupās palielina nepareizas klasifikācijas risku, klasificējot pēc rezidences valsts vai sektora.

Būtība:

Rādītājs identificē instrumentus konfliktgrupās katrai rezidences valstij un saista tās procentuālas daļas izteiksmē no skaita vai monetārās summas attiecīgajā valstī.

Aptvērums:

Rādītājs aptver visus CVDB iekļautos instrumentus.

3.a mērķis paredzēts pareizai emitentu grupas identificēšanai.

Jebkādas domstarpības par instrumenta emitentu, t. i., instrumentiem “konfliktu grupās”, izraisa DKP izņēmumu attiecībā uz 3.a mērķi.

Pastāvot DKP izņēmumam, instrumenti šim izņēmumam nedrīkst pārsniegt DKP robežvērtību.

Tiešie atribūti: Emitenta identifikators, ko izmanto grupēšanai.

“Konfliktgrupas” instrumentu atlikuma summa un tirgus kapitalizācija euro, ko izsaka kā procentuālu daļu no visiem instrumentiem.

3.b mērķis:

Datu precizitāte – izmantojams iekļaušanai pareizā sektorā un datu nodalīšanai pēc emitenta

Koncepcijas pamats:

Ja neviens ievaddatu sniedzējs nepiešķir instrumentam emitenta identifikatoru, pastāv risks, ka instruments netiks pievienots nevienam emitentam un tas nokļūs “savrupā grupā”, kurā ir iekļauts tikai šis instruments. Savrupās grupas tomēr ir iespējams pareizi klasificēt pēc piederības valstij un sektoram, taču tām nav saskaņotu saišu ar attiecīgajiem emitentiem.

Instrumentu nokļūšana savrupās grupās liedz saskaņotu un uzticamu piekļuvi visiem attiecīgo emitentu emitētajiem instrumentiem.

Tā kā informācija par instrumentiem savrupās grupās nereti ir nepilnīga, tie palielina nepareizas klasifikācijas risku, klasificējot pēc rezidences valsts vai sektora.

Būtība:

Rādītājs identificē instrumentus atsevišķās grupās katrai rezidences valstij un saista tās procentuālas daļas izteiksmē no skaita vai monetārās summas attiecīgajā valstī.

Aptvērums:

Rādītājs aptver visus CVDB iekļautos instrumentus.

3.b mērķis paredzēts pareizai emitentu grupas identificēšanai.

Jebkuras uzticamas informācijas trūkums par instrumenta emitentu, t. i., instrumentiem “atsevišķās grupās”, izraisa DKP izņēmumu attiecībā uz 3.b mērķi.

Pastāvot DKP izņēmumam, instrumenti šim izņēmumam nedrīkst pārsniegt DKP robežvērtību.

Tiešie atribūti: Emitenta identifikators, ko izmanto grupēšanai.

“Atsevišķas grupas” instrumentu atlikuma summa un tirgus kapitalizācija euro, ko izsaka kā procentuālu daļu no visiem instrumentiem.

Veicot savus uzdevumus saskaņā ar šīs pamatnostādnes 8. pantu, ECB un NCB ievēro šādu grafiku DKP izņēmumu verifikācijai un datu kvalitātes problēmu labošanai attiecībā uz DKP 1., 2., 3.a un 3.b mērķi:

2. tabula

DKP veids	Atsauces mēneši, uz kuriem attiecas DKP	Datu veids, uz kuru attiecas DKP	DKP mērķi, attiecībā uz kuriem jāverificē izņēmumi un jālabo datu kvalitātes problēmas	Termiņš, līdz kuram jāverificē visi izņēmumi, lai sasniegtu DKP robežvērtības
Sākotnējā DKP	Pašreizējās datu sagatavošanas kārtas atsauces mēnesis	Mēneša beigu pārskata izvades plūsmas dati	DKP 1., 3.a un 3.b mērķis	Trešās darbdienas beigas pēc atsauces mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā DKP
		Sākotnējā CSEC apkopotā statistika	DKP 2. mērķis	Septītās darbdienas beigas pēc atsauces mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā DKP
Regulārā DKP	Visi agrākie atsauces mēneši	Izvades plūsmas dati	DKP 1., 3.a un 3.b mērķis	Trešās darbdienas beigas pēc atsauces mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā DKP
		Regulārā CSEC apkopotā statistika	DKP 2. mērķis	Septītās darbdienas beigas pēc atsauces mēneša, uz kuru attiecas sākotnējā DKP

Turpmāk diagrammā sniegts konkrēts DKP izņēmumu verifikācijas un datu kvalitātes problēmu labošanas grafika piemērs attiecībā uz DKP 1., 2., 3.a un 3.b mērķi. Piemērā ilustrēta datu sagatavošanas kārta attiecībā uz 2022. gada jūnija atsauces mēnesi. Šajā gadījumā ECB un NCB to DKP izņēmumu, kuri attiecas uz 2022. gada jūnija atsauces mēnesi, sākotnējo DKP veic līdz 2022. gada jūlija trešajai darbdienai DKP izņēmumu gadījumā attiecībā uz DKP 1., 3.a un 3.b mērķi un līdz 2022. gada jūlija septītajai darbdienai DKP izņēmuma gadījumos attiecībā uz DKP 2. mērķi. Līdzīgā veidā ECB un NCB to DKP izņēmumu, kuri attiecas uz 2022. gada maija atsauces mēnesi un jebkuriem agrākiem atsauces mēnešiem, regulāro DKP veic līdz 2022. gada jūlija trešajai darbdienai DKP izņēmumu gadījumā attiecībā uz DKP 1., 3.a un 3.b mērķi un līdz 2022. gada jūlija septītajai darbdienai DKP izņēmuma gadījumos attiecībā uz DKP 2. mērķi.

Attēls

DKP izņēmumu verifikācijas grafika piemērs attiecībā uz 2022. gada jūnija atsauces mēnesi.

(1) Ievaddatus emitenta atribūtiem regulāri nosūta CVDB no Iestāžu un saistīto uzņēmumu datubāzu reģistra (RIAD) datu kopas saskaņā ar šīs pamatnostādnes 4. pantu.

(2) Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 549/2013.

(3) Emitenta atribūtu ievaddatus regulāri nosūta CVDB no RIAD datu kopas. RIAD ievaddati ir sasaistīti ar CVDB datiem saskaņā ar šīs pamatnostādnes 4. panta 7. punktu.

III PIELIKUMS

DATU KVALITĀTES PĀRVALDĪBAS (DKP) SISTĒMĀ IETVERTĀS PLŪSMAS UN IZVADES PLŪSMAS DATU ATRIBŪTI

Mēneša izvades plūsmas dati: DKP sistēma attiecas uz šādām mēneša atsevišķu posteņu izvades plūsmām, kas izmantojamas statistikas sagatavošanai:

—	CSEC plūsma, kas izmantojama CSEC apkopotajai statistikai, proti, vērtspapīru emisiju statistikai, kas sagatavota no Centralizētās vērtspapīru datubāzes (CVDB) izvaddatiem (turpmāk – “CSEC plūsma”).

—	Ārējā plūsma, kas izmantojama ārējai statistikai (turpmāk – “EXT plūsma”)

—	Finanšu instrumentsabiedrību (FIS) plūsma, kas izmantojama statistikai par finanšu instrumentsabiedrībām (turpmāk – “FIS plūsma”)

—	Ieguldījumu fondu plūsma, kas izmantojama statistikai par ieguldījumu fondiem (turpmāk – “IF plūsma”)

—	Vērtspapīru turējumu plūsma, kas izmantojama statistikai par vērtspapīru turējumiem (turpmāk – “VTS plūsma”)

—	Valdības vērtspapīru finansēšanas plūsma, kas izmantojama statistikai par valdības vērtspapīru finansēšanu (turpmāk – “VVF plūsma”).

—	Apdrošināšanas sabiedrību plūsma, kas izmantojama statistikai par apdrošināšanas sabiedrībām (turpmāk – “AS plūsma”)

—	Pensiju fondu plūsma, kas izmantojama statistikai par pensiju fondiem (turpmāk – “PF plūsma”)

Dienas izvades plūsmas dati: DKP sistēma attiecas uz šādām dienas atsevišķu posteņu izvades plūsmām, kas izmantojamas dažādam lietojumam un attiecībā uz kurām Eiropas Centrālā banka (ECB) un dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) pieliks visas pūles, lai nodrošinātu izvades plūsmas datu kvalitāti:

—	Plūsma, kas izmantojama nodrošinājuma pārvaldībai (turpmāk – “NP plūsma”)

—	Plūsma, kas izmantojama naudas tirgus statistikas sniegšanai (turpmāk – “NT plūsma”)

—	Plūsma, kas izmantojama vērtspapīru finansēšanas darījumu datu krātuvei (turpmāk – “VFD plūsma”)

Izvades plūsmas datu atribūti, uz kuriem attiecas DKP sistēma:

Izvades plūsmas datu atribūta nosaukums

Apraksts

Piemērojamā plūsma

CSEC

EXT

FIS

VTS

VVF

VFD

International Securities Identification Number (ISIN) code

ISIN vērtspapīru identifikators (ISO 6166).

√

Classification of Financial Instruments (CFI) code

Instrumenta CFI kods (ISO 10962)

√

Central securities depository

Centrālā vērtspapīru depozitārija kods, t. i., ja materiālais vai nemateriālais nodrošinājums tiek faktiski uzglabāts un pārvaldīts

√

European System of Accounts (ESA 2010) instrument classification

Vērtspapīra klasifikācija saskaņā ar EKS 2010.

√

Debt type

Parāda instrumenta veids.

√

Primary asset classification 2

Instrumenta primārā klasifikācija (piem., norāde par to, vai instruments ir parāda vērtspapīrs, pašu kapitāla vērtspapīrs vai fonds, norādot sīkāku informāciju)

√

Security is included in CSDB-based securities issues statistics (hereinafter ‘CSEC’)

Atribūts, kuru var izmantot tādu vērtspapīru identificēšanai, kas būtu jāiekļauj “tekošā atlikuma summas” kategorijā atbilstīgi CSEC apkopotās statistikas tvērumam.

√

Instrument supplementary information

Papildatribūts, kas norāda, vai vērtspapīrs iekļaujams CSEC.

√

Security status

Instrumenta statuss. Šis atribūts norāda, vai instruments ir aktīvs.

√

Security status date

Atribūts, kas norāda datumu, kurā drošības statusa atribūts mainījies no aktīva uz neaktīvu (vai no neaktīva uz aktīvu).

√

Asset securitisation type

Aktīvu nodrošinājuma veids.

√

Instrument seniority type

Atribūts, kas norāda, vai instruments ir garantēts vai nav garantēts, kāds ir tā rangs/līmenis un vai tas ir nodrošināts vai nenodrošināts.

√

Security is included in the Collateral and Counterparties Database

Atribūts parāda, vai instrumentu drīkst izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās.

√

Nominal currency

Instrumenta nominālā valūta (ISO 4217).

√

Issue Date

Diena, kurā emitents vērtspapīrus pret atlīdzību nodod emisijas izplatītājam. Šajā dienā vērtspapīri bija pieejami ieguldītājiem pirmo reizi.

Piezīme. Sadalītajam vērtspapīram šī aile norāda datumu, kurā kupons/pamatsumma tiek nodalīti.

√

Maturity date

Sākotnējais termiņš, t. i., līgumā paredzētā galīgā pamatsummas maksājuma datums, kā noteikts prospektā

√

Original maturity

Instrumenta sākotnējais termiņš dienās, kas aprēķināts izvaddatu sagatavošanas dienā. Tukšs, ja termiņš nav zināms.

√

Residual maturity

Instrumenta atlikušais termiņš dienās, kas aprēķināts izvaddatu sagatavošanas dienā.

√

Issuer name

Emitenta nosaukums

√

Issuer organisation alias code

Emitenta avota pieņemtais kods vai emitenta ārējais pieņemtais kods atbilstoši pieņemto kodu veidam.

√

Issuer organisation alias type

Emitenta organizācijas pieņemtā koda veids, kas norāda datu sniedzēju, kurš norādījis pieņemto kodu vai ārējo pieņemto kodu.

√

ESCB issuer identifier

Emitenta identifikācijas kods, kas iekļauts, izmantojot īpašu sarakstu un kas atbilst ECBS emitenta identifikatora veida kodu sarakstā definētajam veidam.

√

ESCB issuer identifier type

ECBS emitenta identifikatora veids, kas norāda oficiālo ECB kodu sarakstu; identifikators ir daļa no saraksta (piem., monetāro finanšu iestāžu (MFI) saraksta, ieguldījumu fondu (IF) saraksta, finanšu instrumentsabiedrību (FIS) saraksta vai apdrošināšanas sabiedrību un pensiju fondu (ASPF) saraksta).

√

Issuer domicile country

Valsts, kurā atrodas vērtspapīra emitenta juridiskā atrašanās vieta (domicils) (ISO 3166).

√

ESA 2010 issuer sector

Emitenta institucionālais sektors saskaņā ar EKS 2010.

√

Issuer European Classification of Economic Activities (NACE) classification (Emitenta klasifikācija atbilstīgi Eiropas ekonomiskās darbības klasifikācijai (NACE))

Galvenā saimnieciskā darbība atbilstīgi NACE klasifikācijai.

√

Iestādes statuss

Instrumenta emitenta vienības statuss. Šis atribūts norāda, vai emitents ir aktīvs.

√

Entity status date

Atribūts, kas norāda datumu, kurā vienības statusa atribūts mainījies no aktīva uz neaktīvu (vai no neaktīva uz aktīvu).

√

Issuer legal entity identifier (LEI)

Emitenta LEI kods (ISO 17442)

√

Issuer MFI code

Emitenta MFI kods.

√

Amount issued

Parāda instrumenta summa emitēšanas brīdī (pēc norādītās vērtības).

Sadalītajam vērtspapīram šajā ailē norāda kupona/pamatsummas sadalījuma summu. Laidienos emitēta vērtspapīra ar vienu ISIN gadījumā, šajā ailē norāda līdz attiecīgajam brīdim emitēto vērtspapīru kopsummu.

Emisijas summu norāda nominālajā valūtā.

√

Amount outstanding

Atlikums (pēc norādītās vērtības) Laidienos emitēta vērtspapīra ar vienu ISIN gadījumā, šajā ailē norāda līdz attiecīgajam brīdim emitēto vērtspapīru kopsummu, atskaitot dzēšanu. Vērtības norādītas nomināla valūtā.

Atlikuma summu norāda nomināla valūtā.

Ja nomināla valūta nav pieejama, atlikuma summu norāda euro.

√

Amount outstanding in euro

Atlikuma summa, kas konvertēta euro, izmantojot euro maiņas kursu pret nomināla valūtu, kas ir spēkā izvaddatu sagatavošanas dienā.

√

Amount outstanding type

Atribūts, kas norāda, vai atlikuma summas atribūts atspoguļo kopējās atlikuma summas vai atlikušo instrumentu skaitu.

√

Market capitalisation

Jaunākā pieejamā tirgus kapitalizācija. Tirgus kapitalizāciju norāda nominālajā valūtā.

Ja nomināla valūta nav pieejama, tirgus kapitalizāciju norāda euro.

√

Market capitalisation in euro

Tirgus kapitalizācija, kas konvertēta euro, izmantojot euro maiņas kursu pret nomināla valūtu, kas ir spēkā izvaddatu sagatavošanas dienā.

√

Tranche issue date

Datums, kurā emitēts jauns esoša vērtspapīra laidiens.

√

Tranche issue price

Cena, par kādu tirgū tika piedāvāts jauns esošā vērtspapīra laidiens.

√

Partial redemption date

Datums, kurā esošais vērtspapīrs tika daļēji dzēsts.

√

Partial redemption price

Cena, par kādu esošais vērtspapīrs tika daļēji dzēsts.

√

Capital increase date

Kapitāla palielināšanas datums

√

Capital increase price

Cena, par kādu tirgū tika piedāvātas jaunas akcijas

√

Capital decrease date

Kapitāla samazināšanas datums

√

Capital decrease price

Cena, par kādu esošās akcijas tika atpirktas un pēc tam anulētas

√

Yield to maturity (Peļņa līdz dzēšanai)

Gaidāmā peļņa līdz dzēšanai, kas attiecas uz vērtspapīriem un ko izsaka procentos.

√

Short name

Instrumenta īsais nosaukums, kura pamatā ir emisijas īpatnības un visa pieejamā informācija.

√

Pool factor (Ieguldījumu rādītājs)

Attiecībā uz vērtspapīriem, kas nodrošināti ar hipotēkām, ieguldījumu rādītāju jeb galvenās bilances rādītāju iegūst, vērtspapīra nodrošinājuma hipotēkas galvenās bilances atlikumu dalot ar sākotnējo galveno bilanci.

√

Has embedded options

Atribūts, kas norāda, vai instrumentam ir ietverta dzēšanas iespēja.

√

Quotation basis

Instrumenta kotēšanas bāze, piem., procenti no nomināla (procentos) vai valūtas daudzums par vienu akciju/vienību (vienībās).

√

Price date

Datums, uz kuru attiecas “Cenas vērtībā” sniegtā informācija par cenu.

√

Price value

Pēdējā pieejamā raksturīgā instrumenta kotēšanas cena atsauces dienā, kas attiecīgā gadījumā izteikta nominālajā valūtā. Procentu vērtspapīru gadījumā šī ir “tīra cena”, proti, bez uzkrātajiem procentiem.

√

Price value type

Cenas vērtības pazīmes, proti, vai tās pamatā ir tirgus, prognozētā vai sākotnējā vērtība.

√

Monthly average price

Vidējais lielums no instrumenta parastajām kotēšanas cenām pēdējās 30 kalendārajās dienās pirms atsauces dienas, kas izteikts nominālajā valūtā.

√

Issue price

Atsevišķu vērtspapīru emisijas cena, ko maksā ieguldītāji.

√

Redemption type

Dzēšanas veids, piem., dzēšana vienā summā termiņa beigās, vairākkārtīga dzēšana, strukturēta dzēšana, dzēšana gada rentes veidā, atkārtota dzēšana, neregulāra dzēšana vai dzēšana ar fiksēti-mainīgo likmi.

√

Redemption frequency

Parāda instrumenta dzēšanas biežums gadā.

√

Redemption currency

Pamatsummas maksājuma valūta (ISO 4217).

√

Redemption price

Atsevišķu vērtspapīru galīgā dzēšanas cena.

√

Accrual start date

Datums, kurā sāk uzkrāt procentus par parāda instrumentiem, kas maksā procentus

√

Accrued interest

Procenti, kas uzkrāti kopš pēdējā kuponu maksājuma vai procentu uzkrāšanas sākuma dienas. Ja procentu vērtspapīriem šo vērtību summē ar cenas vērtību, iegūst tā saucamo “netīro vērtību”.

√

Accrued income factor

Ar vērtspapīriem saistītu dienas ienākumu rādītājs procentos, ko aprēķina, skatot no debitora skatu punkta. Rādītāja pamatā ir uzkrātie maksājumi, proti, tiek apvienoti uzkrātie procenti un ienākumi, kas rodas emisijas un dzēšanas cenu starpības rezultātā.

√

Accrued income (Creditor)

Ar vērtspapīriem saistīti dienas ienākumi procentos, ko aprēķina, skatot no kreditora skatu punkta.

√

Coupon type

Kupona veids, piem., ar fiksēto likmi, ar mainīgo limi, ar fiksēti-mainīgo likmi utt.

√

Last coupon rate

Pēdējā faktiski izmaksātā kupona likme procentos gadā (gada likme).

√

Last coupon date

Diena, kurā pēdējo reizi faktiski izmaksāta kupona likme. Atribūts ļauj identificēt, vai samaksātā kupona likmes summa iekļaujama pārskata sniegšanas periodā.

√

Last coupon frequency

Biežums gadā, kurā izmaksā pēdējo kupona likmi.

√

Coupon currency

Kupona valūta (ISO 4217).

√

Dividend amount

Pēdējā dividenžu maksājuma summa vienai akcijai (norādot dividenžu summas veidu) pirms nodokļu piemērošanas (bruto dividende).

√

Dividend amount type

Dividenžu maksājuma summu vienai akcijai var noteikt dividenžu valūtā vai noteikta skaitā akciju.

√

Dividend currency

Pēdējā dividenžu maksājuma valūta (ISO 4217).

√

Dividend Settlement date

Pēdējā dividenžu maksājuma datums. Pēdējā dividenžu maksājuma norēķinu diena. Atribūts ļauj identificēt, vai samaksātā dividenžu summa iekļaujama pārskata sniegšanas periodā.

√

Last split factor

Dalīšanas koeficients akciju dalīšanai (un reversajiem dalīšanai), ko definē kā (akciju skaits pirms dalīšanas)/(akciju skaits pēc dalīšanas).

√

Last split date

Diena, kurā notikusi pēdējā akciju dalīšanas operācija.

√

Fund asset structure type

Fonda pamatā esošo aktīvu (to lielākās daļas) veids.

√

IV PIELIKUMS

CSEC APKOPOTĀ STATISTIKA

Ievads

Centralizētās vērtspapīru datubāzes (CVDB) vērtspapīru emisiju statistika (turpmāk – “CSEC”) sniedz krājumu un plūsmu kopsavilkuma rādītājus par vērtspapīru emisijām, ko visās valūtās veic dalībvalstu, kuru valūta ir euro (turpmāk – “euro zonas dalībvalstis”), rezidenti, un dalībvalstu, kuru valūta nav euro (turpmāk – “ārpus euro zonas dalībvalstis”), rezidenti, kā arī euro veic pārējās pasaules (PP) rezidenti, iedalot pēc emitenta sektora, instrumenta veida, procentu likmes veida, termiņa un denominācijas valūtas.

Dalībvalstu, kuru valūta ir euro, centrālās bankas (turpmāk – “NCB”) ir atbildīgas par CSEC apkopotās statistikas verificēšanu attiecībā uz emitentiem, kas ir to valstu rezidenti. ECB ir atbildīga par CSEC apkopotās statistikas verificēšanu attiecībā uz emitentiem, kas nav euro zonas rezidenti, ja vien dalībvalsts, kuras valūta nav euro, NCB (turpmāk – “ārpus euro zonas NCB”), nav uzņēmusies pienākumu verificēt CSEC apkopoto statistiku attiecībā uz emitentiem, kas ir tās dalībvalsts rezidenti.

CSEC apkopotās statistikas apkopošanas metodika pēc iespējas precīzi atbilst starptautiskajiem standartiem, kas noteikti Starptautisko norēķinu bankas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda “Vērtspapīru statistikas rokasgrāmatā” (Handbook on Securities Statistics) (1) un EKS 2010 (2). Izņēmuma gadījumi, kuros metodika atšķiras no šiem statistikas standartiem, ir īpaši izcelti. Sīki izstrādāti CSEC aprēķināšanas noteikumi tiks noteikti apkopošanas rokasgrāmatā, par ko vienojusies ECBS Statistikas komiteja un kas publicēts ECB interneta vietnē.

1. Tvērums un klasifikācijas

1.1

Emitenta rezidence: CSEC apkopotā statistika aptver euro zonas un ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentu emisijas visās valūtās, kā arī PP rezidentu emisijas euro. Euro zonas un/vai ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentu emisijas iedala pēc emitenta valsts un citiem kritērijiem. Turklāt euro zonas un Savienības līmeņa kopsavilkuma rādītāji ietver arī to pārvalstisko iestāžu emisijas, kuras tiek uzskatītas par rezidentēm attiecīgi euro zonā un Savienībā kopumā.

1.2

Sektori: CSEC apkopotā statistika aptver šādu emitentu sektoru emisijas:

—	S.1 kopējā ekonomika (visi sektori kopā)

—	S.11 “nefinanšu sabiedrības”

—	S.12 “finanšu sabiedrības”

—	S.121 “centrālās bankas”

—	S.122 “noguldījumus pieņemošas sabiedrības, izņemot centrālo banku”

—	S.12M “finanšu sabiedrības, izņemot noguldījumus pieņemošas sabiedrības”

—	S.12P “finanšu sabiedrības, izņemot noguldījumus pieņemošās sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus”

—	S.124 “ieguldījumu fondi, izņemot naudas tirgus fondus”

—	S.125 “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus”

—	S.125A “vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības”

—	S.125W “citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus” (neiekļaujot vērtspapīrošanas darījumos iesaistītas finanšu instrumentsabiedrības)

—	S.126 “finanšu palīgsabiedrības”

—	S.127 “piesaistītās finanšu iestādes un naudas aizdevēji”

—	S.12Q “apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi”

—	S.13 “vispārējā valdība”

—	S.1311 “centrālā valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus)”

—	S.13M “pavalsts un vietējā valdība (izņemot sociālās nodrošināšanas fondus)”

—	S.1314 “sociālā nodrošinājuma fondi”

—	S.1M “mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas organizācijas”

1.3

Instrumenta veids: CSEC apkopotā statistika aptver parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju emisijas (3). Biržas sarakstā neiekļautu akciju, citu kapitāla vērtspapīru, naudas tirgus fondu (NTF) emitētu akciju/daļu un ieguldījumu fondu, kas nav NTF, emitētas akcijas/daļas netiek iekļautas.

Parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju emisijas ietver tikai vērtspapīrus, kas identificēti ar Starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) kodu. Neiekļauj netirgojamu instrumentu emisijas, tostarp kredītus, darījumus ar vērtspapīriem, kas ir daļa no repo darījumiem, un valdības ieguldījumus tādu starptautisku organizāciju kapitālā, kuras juridiski izveidotas kā sabiedrības ar akciju kapitālu.

1.4

Procentu likmes veids: CSEC apkopotā statistika aptver visu procentu likmju veidu parāda vērtspapīru emisijas šādā dalījumā:

—

Fiksēts kupons: Parāda vērtspapīri, kuriem emisijas dienā līgumā noteiktie nominālie kupona maksājumi ir fiksēti attiecībā uz denominācijas valūtu parāda vērtspapīra darbības laikā un pamatsummas atmaksa ir fiksēta attiecībā uz denominācijas valūtu un laiku. Tas ietver parāda vērtspapīrus ar fiksēti mainīgo likmi, kuriem emisijas dienā ir iepriekš fiksēti dažādi kuponi visā vērtspapīra darbības laikā.

—	Nulles procentu likmes kupons: Vienreizēja maksājuma parāda vērtspapīri bez kupona maksājumiem, ko parasti pārdod ar diskontu.

—	Inflācijai piesaistīta mainīgā likme: Parāda vērtspapīri, kuru kupona vai pamatsummas maksājumi ir saistīti ar cenu indeksiem.

—	Procentu likmēm piesaistīta mainīgā likme: Parāda vērtspapīri, kuru kupona vai pamatsummas maksājumi ir saistīti ar procentu likmju etaloniem vai obligāciju ienesīgumu.

—

Aktīvu cenām piesaistīta mainīgā likme: Parāda vērtspapīri, kuru kupona vai pamatsummas maksājumi ir saistīti ar citiem finanšu aktīviem, precēm vai indeksiem, kas atšķiras no cenu indeksiem vai procentu likmju etaloniem. Tas ietver parāda vērtspapīrus, kas saistīti ar vērtspapīru groziem, valūtām, uzņēmējdarbības notikumiem, piem., emitenta saistību neizpildi, un cita veida aktīviem vai notikumiem.

Parāda vērtspapīrus, kas ietver mainīgu kuponu kopā ar fiksētu kuponu, klasificē attiecīgajā mainīgās procentu likmes kategorijā.

1.5

Termiņš: CSEC apkopotā statistika aptver visu termiņu parāda vērtspapīru emisijas. Parāda vērtspapīru emisiju termiņu dalījumā parāda vērtspapīrus klasificē pēc sākotnējā termiņa un zināmā mērā pēc atlikušā termiņa.

1.6

Denominācijas valūta: CSEC apkopotā statistika aptver euro zonas rezidentu emisijas euro un citu valūtu dalījumā, ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentu emisijas euro, “nacionālās valūtas, kas nav euro” un “citu valūtu” dalījumā, un PP rezidentu emisijas euro. Turpmāk tabulā apkopoti valūtu dalījumi.

Denominācijas valūta	Euro zonas rezidentu emisijas	Ārpus euro zonas dalībvalstu rezidentu emisijas	PP rezidentu emisijas
Euro	✓	✓	✓
Nacionālajā valūtā, kas nav euro	N/P	✓
Citās valūtās	✓	✓

2. Krājumu un plūsmas jēdzieni

CSEC apkopotā statistika sniedz informāciju par krājumiem (t. i., atlikumiem) un plūsmām (t. i., bruto emisijām, dzēšanu, pārvērtēšanu un citām apjoma pārmaiņām, tostarp pārklasificēšanu). Turpmāk vienādojumā parādīta saikne starp krājumiem un plūsmām:

Krājumi (t) = krājumi (t-1) + bruto emisijas (t) - dzēšana (t) + pārvērtēšana (t) + citas apjoma pārmaiņas (t)

2.1

Krājumi: CSEC apkopotā statistika par krājumiem aptver parāda vērtspapīru un biržā kotēto akciju pozīcijas, kas atsauces perioda beigās ir apgrozībā.

2.2

Bruto emisijas: CSEC apkopotā statistika par bruto emisijām aptver jaunas parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju emisijas atsauces periodā. Emisijas attiecas uz situāciju, kurā emitents pārdod turētājiem jaunizveidotus parāda vērtspapīrus vai biržas sarakstā iekļautas akcijas. Vērtspapīru uzskata par emitētu, ja emitents to pārved turētājam, parasti apmaiņā pret valūtu vai pārvedamiem noguldījumiem, vai ja vērtspapīrs faktiski emitēts, bet to paturējis sākotnējais emitents (4). Turklāt attiecībā uz parāda vērtspapīru nominālvērtības un tirgus vērtības kopsavilkuma rādītājiem bruto emisijās ietver arī uzkrātos procentus. Bruto emisijas neuzrāda gadījumos, kuros sabiedrību tikai iekļauj biržas sarakstā, jaunu kapitālu nepiesaistot (5). Tādu vērtspapīru emisijas, kurus vēlāk var pārvērst citos instrumentos, reģistrē kā emisijas to sākotnējo instrumentu kategorijā; pārvēršot tās reģistrē kā tādas, kas dzēstas no šīs instrumentu kategorijas, identisku summu vēlāk uzskatot par bruto emisijām jaunajā kategorijā.

2.3

Dzēšana: CSEC apkopotā statistika par dzēšanu aptver parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju anulēšanu atsauces periodā. Dzēšana ietver parāda vērtspapīrus, kuru termiņš beidzies vai kuri dzēsti pirms termiņa, kā arī biržas sarakstā iekļautās akcijas, kas oficiāli anulētas. Turklāt attiecībā uz parāda vērtspapīru nominālvērtības un tirgus vērtības kopsavilkuma rādītājiem dzēšana ietver arī samaksāto kuponu. Dzēšanu neuzrāda gadījumos, kuros sabiedrība tiek tikai svītrota no biržas saraksta (6).

2.4

Pārvērtēšana: CSEC apkopotā statistika par pārvērtēšanu aptver parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju pārvērtēšanu, kas uzkrāta atsauces periodā. Pārvērtēšana var notikt tirgus cenu un valūtas kursu attīstības rezultātā.

2.5

Citas apjoma pārmaiņas: CSEC apkopotā statistika par citām apjoma pārmaiņām ietver citas parāda vērtspapīru un biržas sarakstā iekļauto akciju apjoma pārmaiņas, kas radušās vērtspapīru daudzuma vai fizisko īpašību pārmaiņu vai vērtspapīru klasifikācijas pārmaiņu dēļ. Klasifikācijas pārmaiņas ietver pārmaiņas emitenta institucionālajā sektorā, pārmaiņas atsauces apgabalā, kurā atrodas emitenta domicils, pārmaiņas institucionālo vienību struktūrā un pārmaiņas aktīvu klasifikācijā. Citas apjoma pārmaiņas iegūst kā atlikumu no krājumu-plūsmas vienādojuma.

Sīki izstrādāti krājumu un plūsmu aprēķināšanas noteikumi tiks noteikti apkopošanas rokasgrāmatā, par ko vienojusies ECBS Statistikas komiteja un kas publicēts ECB interneta vietnē.

3. Konkrētu instrumentu kategoriju statistiskā apstrāde

Sagatavojot CSEC apkopoto statistiku, jāizmanto šāda konkrētu instrumentu kategoriju apstrāde:

Depozitārie sertifikāti: Lai izvairītos no dubultas uzskaites, depozitāro sertifikātu emisijas jāizslēdz no CSEC apkopotās statistikas.

Emisijas ar vairākiem ISIN kodiem: Lai izvairītos no dubultas uzskaites, emisijas, kas identificētas ar vairākiem ISIN kodiem (piem., tāpēc, ka dažādas vērtspapīra daļas tiek emitētas saskaņā ar atšķirīgiem reglamentējošiem noteikumiem vai deponētas dažādos depozitārijos), CSEC apkopotajā statistikā jāiekļauj tikai tiktāl, ciktāl attiecīgie atlikumi jau nav iekļauti ar citu ISIN kodu.

Sadalītie parāda vērtspapīri: Lai izvairītos no dubultas uzskaites, sadalīto parāda vērtspapīru emisijas CSEC apkopotajā statistikā jāiekļauj tikai tiktāl, ciktāl attiecīgie atlikumi jau nav iekļauti kā attiecīgie sākotnējie parāda vērtspapīri.

Savu vērtspapīru turējumi: CSEC apkopotā statistika jāsagatavo pēc bruto principa, un tā ietver savu vērtspapīru turējumus, ieskaitot i) vērtspapīrus, kas pārdoti tirgū un ko atpircis to emitents, un ii) vērtspapīrus, kas faktiski emitēti, bet ko paturējis to emitents (7).

4. Novērtēšana

Attiecībā uz parāda vērtspapīriem un biržas sarakstā iekļautajām akcijām CSEC apkopoto statistiku sagatavo pēc tirgus vērtības. Tikai attiecībā uz parāda vērtspapīriem CSEC apkopoto statistiku sagatavo arī pēc norādītās vērtības, bet attiecībā uz parāda vērtspapīru krājumiem pēc nominālvērtības. Turpmāk tabulā apkopotas novērtēšanas metodes, ko izmanto, lai sagatavotu CSEC apkopoto statistiku.

Instrumenta veids	Krājumi un plūsmas pēc tirgus vērtības	Krājumi un plūsmas pēc norādītās vērtības	Krājumi pēc nominālvērtības
Parāda vērtspapīri	✓	✓	✓
Biržas sarakstā iekļautas akcijas	✓	N/P	N/P

5. Dalījumu pārskats

Attiecībā uz katras atsevišķas euro zonas dalībvalsts un visas euro zonas emisijām CSEC apkopoto statistiku sagatavo euro un apkopo saskaņā ar turpmākajās tabulās noteiktajiem dalījumiem. Tabulās izmantotie sektoru kodi ir sektoru kodi, kas definēti 1. iedaļā “Tvērums un klasifikācijas”.

A.1 tabula.

Parāda vērtspapīru 1. hierarhija – Galvenie termiņu un procentu likmju veidu dalījumi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm un euro zonai kopumā

A.2 tabula.

Parāda vērtspapīru 2. hierarhija – Detalizēti procentu likmju veidu dalījumi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm un euro zonai kopumā

A.3 tabula.

Parāda vērtspapīru 3. hierarhija – Detalizēti sākotnējo termiņu dalījumi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm un euro zonai kopumā

A.4 tabula.

Parāda vērtspapīru 4. hierarhija – Detalizēti atlikušo termiņu dalījumi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm un euro zonai kopumā

A.5 tabula.

Kotēto akciju dalījumi atsevišķām euro zonas dalībvalstīm un euro zonai kopumā

Attiecībā uz parāda vērtspapīru emisijām ārpus euro zonas pārējā pasaulē CSEC apkopotā statistika jāuzrāda euro un jāapkopo saskaņā ar turpmākajās tabulās noteiktajiem dalījumiem. Tabulās izmantotie sektoru kodi ir sektoru kodi, kas definēti 1. iedaļā “Tvērums un klasifikācijas”.

A.6 tabula.

Parāda vērtspapīru 1. hierarhija – Galvenie termiņu un procentu likmju veidu dalījumi pārējai pasaulei ārpus euro zonas

A.7 tabula.

Parāda vērtspapīru 2. hierarhija – Detalizēti procentu likmju veidu dalījumi pārējai pasaulei ārpus euro zonas

A.8 tabula.

Parāda vērtspapīru 3. hierarhija – Detalizēti sākotnējo termiņu dalījumi pārējai pasaulei ārpus euro zonas

A.9 tabula.

Parāda vērtspapīru 4. hierarhija – Detalizēti atlikušo termiņu dalījumi pārējai pasaulei ārpus euro zonas

6. CSEC apkopotās statistikas sagatavošanas process

CSEC apkopoto statistiku centralizēti un automātiski apkopo, pamatojoties uz CVDB iekļautajiem atsevišķu posteņu datiem. Apkopošanas procesā tiek iegūti zemākā līmeņa kopsavilkuma rādītāji, kas norādīti A.1 līdz A.9 tabulā (ailes apzīmētas ar burtu “L” vai “L*”). Visus pārējos A.1 līdz A.9 tabulā definētos kopsavilkuma rādītājus iegūst, turpmāk apkopojot šos zemākā līmeņa kopsavilkuma rādītājus.

7. CSEC apkopotās statistikas verifikācija un DKP

ECB pieliks visas pūles, lai katru dienu apkopotu un darītu pieejamu CSEC apkopoto statistiku, kas ļaus regulāri verificēt kopsavilkuma rādītājus.

Sākotnējo un regulāro kopsavilkuma rādītāju verifikācija

Saskaņā ar šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. tabulas grafiku ECB un NCB verificē sākotnējo un regulāro CSEC apkopoto statistiku līdz tā kalendārā mēneša septītās darbdienas beigām, kas seko pašreizējās datu sagatavošanas kārtas atsauces mēnesim, lai nodrošinātu, ka verificētas visas CSEC prioritāšu sērijas.

ECB un NCB dara visu iespējamo, lai verificētu sākotnējo CSEC apkopoto statistiku, pamatojoties uz informāciju, kas tām ir uzreiz pieejama, un pārbauda, vai attiecīgie kopsavilkuma rādītāji ir ticami. Sākotnējā CSEC apkopotā statistika izplatītajos datos jānorāda kā “provizoriskās vērtības”.

ECB un NCB rūpīgi jāverificē regulārā CSEC apkopotā statistika, pamatojoties uz visu pašlaik pieejamo informāciju, tostarp citiem etalondatiem, kas pieejami ārpus CVDB. Regulārā CSEC apkopotā statistika izplatītajos datos jānorāda kā “normālās vērtības”.

Verifikācijas prioritāšu noteikšana

Lai nodrošinātu efektīvu verifikācijas darbplūsmu un izvairītos no verifikācijas darba dublēšanās, CSEC apkopotās statistikas verifikācijai jākoncentrējas uz “CSEC prioritārajām sērijām”, t. i., visatbilstošāko zemākā līmeņa CSEC apkopoto statistiku. Prioritāro sēriju verifikācija nodrošinās, ka tiek pārbaudīti arī visi augstākā līmeņa kopsavilkuma rādītāji, kuru pamatā ir šīs sērijas un lielā mērā arī jebkādi saistītie kopsavilkuma rādītāji, kas pārklājas.

CSEC prioritārās sērijas ir visatbilstošākā CSEC apkopotā statistika par valsti, ko mēra pēc atlikumiem, kas izteikti kā daļa no atlikumiem CSEC kopējās ekonomikas kopsavilkuma rādītājos par parāda vērtspapīriem un ko mēra pēc tirgus kapitalizācijas, kas izteikta kā tirgus kapitalizācijas daļa CSEC kopējās ekonomikas kopsavilkuma rādītājos par biržas sarakstā iekļautajām akcijām. Prioritārās sērijas definē kā viszemākā līmeņa CSEC apkopoto statistiku par krājumiem pēc tirgus vērtības, kas vajadzīga, lai sasniegtu DKP 2. mērķa robežvērtību attiecīgajā valstī.

Attiecībā uz parāda vērtspapīriem CSEC apkopotā statistika aptver četras hierarhijas, kas pārklājas, kā noteikts A.1–A.4 un A.6–A.9 tabulā. Lai izvairītos no darba dublēšanās, CSEC prioritārās laikrindas parāda vērtspapīriem nosaka, pamatojoties uz A.1 un A.6 tabulā definētajiem “īstermiņa pēc sākotnējā termiņa” kopsavilkuma rādītājiem un “ilgtermiņa pēc sākotnējā termiņa” kopsavilkuma rādītājiem “fiksētam kuponam” un “nulles procentu likmes kuponam”, kā arī A.2 un A.7 tabulā definētajiem zemākajiem “inflācijai piesaistītas mainīgās likmes”, “procentu likmēm piesaistītas mainīgās likmes” un “aktīvu cenām piesaistītas mainīgās likmes” kopsavilkuma rādītājiem. Tas nodrošina detalizētu dalījumu pēc instrumenta veida verifikāciju, kā arī dalījumu pēc termiņa augsta līmeņa verifikāciju (t. i., īstermiņa un ilgtermiņa dalījumu sākotnējā termiņā).

Attiecībā uz biržas sarakstā iekļautajām akcijām CSEC prioritārās sērijas nosaka, pamatojoties uz zemāka līmeņa kopsavilkuma rādītājiem, kas noteikti A.5 tabulā.

CSEC apkopotā statistika jāverificē “laikrindu kopu” līmenī, kas sastāv no saistītiem kopsavilkuma rādītājiem attiecībā uz trim vērtēšanas metodēm (t. i., tirgus, nominālvērtība un norādītā vērtība) un piecu sēriju veidiem (t. i., krājumi, bruto emisijas, dzēšana, pārvērtēšana un citas apjoma pārmaiņas), uz ko attiecas atlikušie dalījumi. Tas nozīmē, ka CSEC prioritāro sēriju verificēšanai vienmēr jāaptver pilns sēriju kopums, kas saistīts ar attiecīgajām CSEC prioritārajām sērijām (“CSEC prioritāro sēriju kopumi”) krājumiem pēc tirgus vērtības.

Ja CSEC prioritāro sēriju kopumi uzrāda būtiskas pārmaiņas kopējos atlikumos vai tirgus kapitalizācijā pēc to verifikācijas, bet pirms verifikācijas termiņa, kas noteikts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. tabulā noteiktajā grafikā, CVDB jāizceļ attiecīgās sērijas un attiecīgie sēriju kopumi ir jāverificē vēlreiz.

CSEC apkopotās statistikas DKP

Verificējot un apstiprinot CSEC prioritārās sērijas, ECB un NCB pārbauda saistīto sēriju laikrindas attiecībā uz šādām iespējamām datu kvalitātes problēmām:

—	Netipiskas vērtības, t. i., vērtības, kas būtiski atšķiras no citām attiecīgās laikrindas vērtībām;

—	Krājumu un plūsmu neatbilstības, t. i., atsauces periodi, kuru laikā pašreizējie krājumi nav vienādi ar iepriekšējo krājumu summu plus bruto emisijas mīnus dzēšana plus pārvērtēšana, ko varētu izraisīt citas apjoma izmaiņas vai datu kvalitātes problēmas.

Ja ECB un NCB konstatē būtiskas statistisko datu kvalitātes problēmas sākotnējās un regulārās CSEC apkopotās statistikas verificēšanas laikā, tām šīs problēmas jālabo pamatā esošajos CVDB atsevišķu posteņu datos savlaicīgi, bet ne vēlāk kā termiņā, kas norādīts šīs pamatnostādnes II pielikuma 2. tabulā noteiktajā grafikā. Pamatā esošo atsevišķu posteņu datu korekcijas tiks atspoguļotas CSEC apkopotajā statistikā, kas tiek apkopota nākamās dienas nakts apstrādē.

(1) Pieejama Starptautiskā Valūtas fonda interneta vietnē www.imf.org.

(2) Kā noteikts Regulā (ES) Nr. 549/2013.

(3) EKS 2010 F.3. un F.511. kategorija.

(4) Vērtspapīrus uzskata par faktiski emitētiem (pat ja tie pirms tam nav pārdoti citam uzņēmumam), ja tie: i) uzrādīti emitenta grāmatvedības bilancē; vai ii) tiek izmantoti vai ir emitentam pieejami izmantošanai tirgus operācijās.

(5) Turpretī EKS 2010 (5.150. punkts) teorētiski ļauj reģistrēt šādus darījumus, jo tā nosaka: “Iekļaušanu fondu biržas sarakstā ieraksta kā biržas sarakstā iekļautu akciju emisiju un biržas sarakstā neiekļautu akciju izpirkšanu [...] attiecīgā gadījumā.”

(6) Turpretī EKS 2010 (5.150. punkts) teorētiski ļauj reģistrēt šādus darījumus, jo tā nosaka: “[...] izslēgšanu no fondu biržas saraksta ieraksta kā biržas sarakstā iekļautu akciju izpirkšanu un attiecīgajā gadījumā kā biržas sarakstā neiekļautu akciju emisiju.”

(7) Sk. 4. zemsvītras piezīmi.

Pamatnostādne 2012/689/EU (ECB/2012/21)	Pamatnostādne (ES) 2021/834 (ECB/2021/15)	Šī pamatnostādne
1. pants	–	1. pants
2. pants	-	2. pants
–	–	3. panta 1. punkts
3. panta 1. punkts	–	3. panta 2. punkts
3. panta 2. punkts	–	3. panta 3. punkts
–	–	4. panta 1., 2., 3. un 4. punkts
8. pants	–	4. panta 5. punkts
–	–	4. panta 6. un 7. punkts
4. panta 1. punkts	–	5. panta 1. punkts
4. panta 2. punkts, 5. panta 1. un 2. punkts, 6. panta 2. punkts	–	5. panta 2. punkts
4. panta 3. punkts	–	5. panta 3. punkts
5. panta 4. punkts	–	5. panta 4. punkts
–	–	5. panta 5. punkts
5. panta 6. punkts un 6. panta 3. punkts	–	5. panta 6. punkts
5. panta 4. punkts	–	6. panta 1. punkts
5. panta 3. punkts	–	6. panta 2. punkts
5. panta 5. punkts	–	6. panta 3. punkts
6. panta 2. punkts	–	7. pants
5. panta 4. punkts un 6. panta 2. punkts	–	8. pants
7. panta 1. punkts	–	9. panta 1. punkts
7. panta 2. punkts	–	9. panta 2. punkts
–	–	9. panta 3. punkts
–	–	10. pants
–	–	11. pants
–	9. pants	12. pants
–	5. pants	13. pants
10. pants	10. pants	14. pants
–	–	15. pants
11. pants	11. pants	16. pants
12. pants	12. pants	17. pants
–	–	I pielikums
I pielikums	–	II pielikums
II pielikums	–	III pielikums
–	–	IV pielikums