EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA (ES) 2022/993

(2022. gada 8. jūnijs)

par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni

(kodifikācija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (3) ir vairākas reizes būtiski grozīta (4). Skaidrības labad un praktisku apsvērumu dēļ minētā direktīva būtu jākodificē.

(2)

Lai uzturētu augstu kuģošanas drošības un jūras piesārņojuma novēršanas līmeni un tiektos to uzlabot, ir būtiski uzturēt un, iespējams, uzlabot Savienības jūrnieku zināšanu un prasmju līmeni, attīstot jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu saskaņā ar starptautiskiem noteikumiem un tehnoloģisko progresu, kā arī veikt turpmākus pasākumus, lai Eiropā uzlabotu jūrniecības prasmju bāzi.

(3)

Jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu starptautiskā līmenī reglamentē Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1978. gada Starptautiskā konvencija par jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas standartiem (“STCW konvencija”), kas tika būtiski pārskatīta STCW konvencijas dalībvalstu konferencē Manilā 2010. gadā (“Manilas grozījumi”). 2015. un 2016. gadā tika pieņemti papildu STCW konvencijas grozījumi.

(4)	Ar šo direktīvu STCW konvenciju iekļauj Savienības tiesībās. Visas dalībvalstis ir parakstījušas STCW konvenciju, tātad to starptautisko saistību saskaņota īstenošana jāpanāk, saskaņojot Savienības noteikumus par jūrnieku sagatavošanu un sertificēšanu ar STCW konvenciju.

(5)	Savienības kuģniecības nozarei ir augstas kvalitātes zinātība jūrniecības jomā, kas palīdz uzturēt tās konkurētspēju. Jūrnieku sagatavošanas kvalitāte ir svarīga konkurētspējai šajā nozarē un tam, lai jūrniecības profesijām piesaistītu Savienībasiedzīvotājus, jo īpaši jauniešus.

(6)	Dalībvalstis var noteikt augstākus standartus nekā minimālie standarti, kas noteikti STCW konvencijā un šajā direktīvā.

(7)

STCW konvencijas noteikumi, kas ir pievienoti šai direktīvai, būtu jāpapildina ar obligātajiem noteikumiem, kas iekļauti Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodeksa (“STCW kodekss”) A daļā. STCW kodeksa B daļā ir iekļauti ieteikumi, kuru mērķis ir palīdzēt STCW konvencijas dalībvalstīm un tiem, kas iesaistīti konvencijā paredzēto pasākumu īstenošanā, piemērošanā vai izpildē, vienādi un pilnībā īstenot konvenciju.

(8)

Viens no kopējās transporta politikas mērķiem jūras transporta jomā ir atvieglot jūrnieku pārvietošanos Savienībā. Šāda pārvietošanās cita starpā palīdz padarīt Savienības jūras transporta nozari pievilcīgu nākamajām paaudzēm, tādējādi nepieļaujot, ka Eiropas jūrniecības nozare piedzīvotu to, ka trūkst kompetenta personāla ar vajadzīgajām prasmēm un kompetencēm. Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana ir būtiska, lai atvieglotu jūrnieku brīvu pārvietošanos. Ņemot vērā tiesības uz labu pārvaldību, dalībvalstu lēmumi par citu dalībvalstu izsniegtu jūrnieku prasmes sertifikātu pieņemšanu nolūkā izsniegt savas valsts kompetences sertifikātu būtu jābalsta uz iemesliem, kurus attiecīgais jūrnieks var pārbaudīt.

(9)	Jūrnieku sagatavošanai būtu jāaptver pienācīga teorētiskā un praktiskā sagatavošana, lai nodrošinātu, ka jūrniekiem ir kvalifikācija, kas atbilst drošuma un drošības standartiem, un ka tie spēj rīkoties ārkārtas un draudu situācijās.

(10)

Dalībvalstīm būtu jānosaka un jāīsteno īpaši pasākumi, lai novērstu krāpnieciskas darbības saistībā ar kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem un attiecīgi sodītu par šādu darbību veikšanu, kā arī jāturpina centieni, darbojoties SJO, lai panāktu stingras un izpildāmas vienošanās par šādas prakses apkarošanu visā pasaulē.

(11)	Būtu jāizstrādā un jāievieš kvalitātes standarti un kvalitātes standartu sistēmas, attiecīgā gadījumā ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (5) un ar to saistītos pasākumus, ko pieņēmušas dalībvalstis.

(12)	Lai pastiprinātu kuģošanas drošību un jūras piesārņojuma novēršanu, šajā direktīvā saskaņā ar STCW konvenciju būtu jāparedz noteikumi par sardzes personāla minimālo atpūtas laiku. Minētie noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot noteikumus, kas paredzēti Padomes Direktīvā 1999/63/EK (6).

(13)

Eiropas sociālie partneri ir vienojušies par minimālo atpūtas stundu skaitu, kas piemērojamas jūrniekiem, un, nolūkā īstenot minēto vienošanos, ir pieņemta Direktīva 1999/63/EK. Minētajā direktīvā paredzēta arī iespēja atļaut izņēmumus attiecībā uz jūrnieku minimālo atpūtas stundu skaitu. Tomēr iespēja atļaut izņēmumus būtu jāierobežo maksimālā ilguma, biežuma un apmēra ziņā. Manilas grozījumu mērķis bija cita starpā noteikt objektīvus ierobežojumus attiecībā uz izņēmumiem, ko piemēro sardzes personāla un jūrnieku, kuri norīkoti ar drošību, drošumu un piesārņojuma novēršanu saistītu uzdevumu veikšanai, minimālajam atpūtas laikam, lai tādējādi novērstu nogurumu. Tāpēc šai direktīvai būtu jāatspoguļo Manilas grozījumi tā, lai nodrošinātu saskaņotību ar Direktīvu 1999/63/EK.

(14)	Lai pastiprinātu kuģošanas drošību un novērstu cilvēku dzīvības zaudējumus un jūras piesārņošanu, būtu jānodrošina saziņa starp apkalpes locekļiem uz kuģiem, kas kuģo Savienības ūdeņos.

(15)	Personālam uz pasažieru kuģiem, kas norīkots palīdzēt pasažieriem ārkārtas situācijās, būtu jāspēj sazināties ar pasažieriem.

(16)

Apkalpēm, kuras strādā uz tankkuģiem, kas ved indīgu, kaitīgu vai piesārņojošu kravu, būtu jāspēj efektīvi rīkoties avārijas novēršanas un ārkārtas situācijās. Sevišķi svarīgi ir izveidot piemērotu sistēmu saziņai starp kapteini, virsniekiem un ierindas jūrniekiem, izpildot šajā direktīvā paredzētās prasības.

(17)

Ir būtiski nodrošināt, lai to jūrnieku kompetences līmenis, kuriem ir sertifikāti, ko izsniegušas trešās valstis, un kuri strādā uz Savienības kuģiem, ir līdzvērtīgs tam, kuru par vajadzīgu nosaka STCW konvencija. Pamatojoties uz sagatavotības un sertificēšanas prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar STCW konvenciju, ar šo direktīvu būtu jāparedz procedūras un kopīgi kritēriji atzīšanai, ko dalībvalstis īsteno attiecībā uz jūrnieku sertifikātiem, kurus izsniegušas trešās valstis.

(18)

Kuģu satiksmes drošības interesēs dalībvalstīm kvalifikācijas ar pierādījumu par vajadzīgo sagatavotības līmeni būtu jāatzīst vienīgi tad, ja tās izsniegušas STCW konvencijas dalībvalstis, par ko ir SJO Kuģniecības drošības komitejas atzinums, ka minētā valsts ir pierādījusi, ka tā pilnā mērā ir atbildusi un joprojām atbilst minētajā konvencijā noteiktajiem standartiem, vai ja tās izsniegtas šādu dalībvalstu vārdā. Līdz brīdim, kad SJO Kuģniecības drošības komiteja spēs veikt šādu identifikāciju, ir vajadzīga sertifikātu provizoriskas atzīšanas sistēma.

(19)

Šajā direktīvā ietverta centralizēta sistēma trešo valstu izsniegtu jūrnieku sertifikātu atzīšanai. Lai efektīvi izmantotu pieejamos cilvēkresursus un finanšu resursus, trešo valstu atzīšanas procedūras pamatā vajadzētu būt analīzei, kurā nosaka šādas atzīšanas nepieciešamību, tostarp – bet ne tikai – norāda attiecīgās trešās valsts kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru aplēsto skaitu, kuri, ļoti iespējams, strādās uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu. Minētā analīze būtu jāiesniedz izskatīšanai Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komitejā (COSS).

(20)	Lai nodrošinātu visu jūrnieku tiesības uz pienācīgām darbvietām un lai ierobežotu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, turpmāk trešo valstu atzīšanā būtu jāņem vērā, vai minētās trešās valstis ir ratificējušas 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā.

(21)

Lai nodrošinātu trešo valstu izsniegto jūrnieku sertifikātu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti, tādu trešo valstu atkārtota novērtēšana, no kurām tikai neliels jūrnieku skaits strādā uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, būtu jāveic pa 10 gadu intervāliem. Šis ilgais šādu trešo valstu sistēmas atkārtotas novērtēšanas periods būtu jāapvieno ar prioritātes kritērijiem, kuros ņem vērā bažas par drošību, līdzsvarojot efektivitātes nepieciešamību ar efektīvu aizsardzības mehānismu gadījumā, ja attiecīgajās trešās valstīs nodrošinātās jūrnieku sagatavošanas kvalitāte pasliktinās.

(22)	Attiecīgā gadījumā jūrniecības mācību iestādes, sagatavošanas programmas un kursi būtu jāpārbauda. Līdz ar to būtu jāizstrādā tādas pārbaudes kritēriji.

(23)	Eiropas Jūras drošības aģentūrai, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 (7), būtu jāatbalsta Komisija, pārbaudot, vai dalībvalstis ievēro šīs direktīvas prasības.

(24)

Informācija par jūrniekiem, ko nodarbina no trešām valstīm, Savienības līmenī kļuvusi pieejama, jo dalībvalstis paziņo valsts reģistros glabāto attiecīgo informāciju par izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem. Minētā informācija būtu jāizmanto statistikas un politikas veidošanas nolūkos, jo īpaši tāpēc, lai uzlabotu trešo valstu izsniegto jūrnieku sertifikātu atzīšanas centralizētās sistēmas efektivitāti. Pamatojoties uz dalībvalstu paziņoto informāciju, būtu atkārtoti jāpārbauda to trešo valstu atzīšana, kuras vismaz astoņus gadus nav nodrošinājušas jūrniekus kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu. Atkārtotās pārbaudes procesam būtu jāietver iespēja saglabāt vai atsaukt attiecīgās trešās valsts atzīšanu. Turklāt dalībvalstu paziņotā informācija būtu jāizmanto arī tādēļ, lai noteiktu atzīto trešo valstu atkārtotas novērtēšanas prioritātes.

(25)

Dalībvalstīm kā ostas pārvaldēm ir prasīts pastiprināt drošību un piesārņojuma novēršanu Savienības ūdeņos, vispirms pārbaudot kuģus, kas kuģo ar tādas trešās valsts karogu, kura nav ratificējusi STCW konvenciju, tādējādi nodrošinot, ka kuģiem, kas kuģo ar kādas trešās valsts karogu, nepiemēro lielākas labvēlības režīmu.

(26)

Noteikumi par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/36/EK (8), nebija piemērojami jūrnieku sertifikātu atzīšanai saskaņā ar Direktīvu 2008/106/EK. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (9) reglamentēja dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu. Tomēr Direktīvā 2005/45/EK minēto jūrnieku sertifikātu definīcijas pēc STCW konvencijas 2010. gada grozījumiem kļuva novecojušas. Tāpēc dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēma būtu jāreglamentē tā, lai atspoguļotu starptautiskos grozījumus. Turklāt dalībvalstu pārraudzībā izsniegtie jūrnieku medicīniskie sertifikāti arī būtu jāiekļauj savstarpējās atzīšanas shēmā. Lai novērstu jebkādu neskaidrību un Direktīvas 2005/45/EK un šīs direktīvas savstarpējas neatbilstības risku, jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana būtu jāreglamentē tikai šajā direktīvā. Turklāt, lai dalībvalstīm samazinātu administratīvo slogu, pēc tam, kad būs pieņemti attiecīgie grozījumi STCW konvencijā, būtu jāievieš elektroniska sistēma jūrnieku kvalifikācijas dokumentu uzrādīšanai.

(27)

Datu digitalizācija dabiski iekļaujas tehnoloģiskajā progresā attiecībā uz datu vākšanu un paziņošanu, lai palīdzētu samazināt izmaksas un panākt cilvēkresursu efektīvu izmantošanu. Komisijai būtu jāapsver pasākumi, ar ko stiprināt ostas valsts kontroles efektivitāti, tostarp, inter alia, īstenojamības novērtējums un pievienotā vērtība tam, ka tiktu izveidota un pārvaldīta centrāla jūrnieku sertifikātu datubāze, kura būtu saistīta ar inspekciju datubāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (10) 24. pantā, un kurai būtu pieslēgušās visas dalībvalstis. Minētā centrālā datubāze ietvertu visu šīs direktīvas III pielikumā minēto informāciju par kompetences sertifikātiem un indosamentiem, ar ko apstiprina to prasmes sertifikātu atzīšanu, kas izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas Noteikumiem V/1-1 un V/1-2.

(28)

Komisijai būtu jāizveido dialogs ar sociālajiem partneriem un dalībvalstīm nolūkā izstrādāt jūrnieku profesionālās sagatavošanas iniciatīvas, ar ko papildinātu starptautiski atzīto jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni un ko dalībvalstis varētu savstarpēji atzīt kā Eiropas jūrniecības izcilības diplomus. Minētās iniciatīvas būtu jābalsta uz pašreiz notiekošo izmēģinājuma projektu ieteikumiem un stratēģijām, kas noteiktas Komisijas Plānā nozaru sadarbībai prasmju jomā, un jāizstrādā saskaņā ar tiem.

(29)

Lai ņemtu vērā starptautiska līmeņa norises un nodrošinātu Savienības noteikumu savlaicīgu pielāgošanu šādām norisēm, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumu iekļaušanu, aktualizējot jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas tehniskās prasības un saskaņojot visus attiecīgos šīs direktīvas noteikumus par jūrnieku digitālajiem sertifikātiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (11). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(30)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas noteikumu īstenošanai saistībā ar trešo valstu atzīšanu, kā arī saistībā ar statistikas datiem par jūrniekiem, kuri dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, Savienības noteikumu pielāgošanu starptautiskajiem noteikumiem par jūrnieku sagatavotību un sertificēšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības apmēra un ietekmes dēl to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(32)	Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem IV pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Piemērošanas joma

1. Šo direktīvu piemēro šajā direktīvā minētajiem jūrniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu un kuri nav:

a)	karakuģi, peldošas palīgierīces vai citi kuģi, kas pieder dalībvalstij vai ko ekspluatē dalībvalsts, un kas iesaistīti tikai valdības bezpeļņas dienestā;

b)	zvejas kuģi;

c)	jahtas izklaides braucieniem, kas nav iesaistītas tirdzniecībā;

d)	primitīvas konstrukcijas koka kuģi.

2. Šīs direktīvas 6. pants attiecas uz jūrniekiem, kuriem ir kādas dalībvalsts izsniegts sertifikāts, neatkarīgi no viņu valstspiederības.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)	“kapteinis” ir persona, kuras pārziņā ir kuģa vadība;

2)	“virsnieks” ir apkalpes loceklis, kurš nav kapteinis un kurš norīkots par virsnieku saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem vai, ja tāda norīkojuma nav, tad saskaņā ar koplīgumu vai paražām;

3)	“klāja virsnieks” ir virsnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma II nodaļas noteikumiem;

4)	“kapteiņa vecākais palīgs” ir virsnieks, kurš ir dienesta pakāpē nākamais pēc kapteiņa, un kura pārziņā nonāks kuģa vadība kapteiņa darba nespējas gadījumā;

5)	“kuģa mehāniķis” ir virsnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļas noteikumiem;

6)	“vecākais mehāniķis” ir galvenais kuģa mehāniķis, kurš atbild par kuģa mehānisko iekārtu un elektroiekārtu mehānisko piedziņu, ekspluatāciju un apkopi;

7)	“otrais mehāniķis” ir kuģa mehāniķis, kurš ir dienesta pakāpē nākamais pēc vecākā mehāniķa, un kurš būs atbildīgs par kuģa mehānisko iekārtu un elektroiekārtu mehānisko piedziņu, ekspluatāciju un apkopi vecākā mehāniķa darba nespējas gadījumā;

8)	“kuģa mehāniķa palīgs” ir persona, kas mācās, lai kļūtu par kuģa mehāniķi, un kas par tādu norīkota saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem;

9)	“radiosakaru operators” ir persona ar atbilstīgu sertifikātu, ko izsniegušas vai atzinušas kompetentās iestādes atbilstīgi noteikumiem par radiosakariem;

10)	“ierindas jūrnieks” ir kuģa apkalpes loceklis, kas nav kapteinis vai virsnieks;

11)	“jūras kuģis” ir kuģis, kurš nav kuģis, kas kuģo tikai iekšējos ūdeņos vai ūdeņos, kas atrodas tieši blakus piekrastes ūdeņiem vai rajoniem, uz kuriem attiecas ostu noteikumi, vai tādu ūdeņu vai rajonu iekšpusē;

12)	“kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu” ir kuģis, kas reģistrēts kādā dalībvalstī un kuģo ar dalībvalsts karogu saskaņā ar tās tiesību aktiem; kuģi, kas neatbilst šai definīcijai, uzskata par kuģi, kas kuģo ar trešās valsts karogu;

13)	“piekrastes reisi” ir reisi kādas dalībvalsts tuvumā, kā tos definējusi minētā dalībvalsts;

14)	“dzinējspēks” ir kuģa visu galveno dzinēju kopējā maksimālā vienlaidu nominālā jauda kilovatos, kas norādīta kuģa reģistrācijas apliecībā vai jebkurā citā oficiālā dokumentā;

15)	“naftas tankkuģis” ir kuģis, kas uzbūvēts un ko izmanto naftas un naftas produktu pārvadāšanai bez taras;

16)	“tankkuģis ķimikāliju pārvadāšanai” ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkura tāda šķidra produkta pārvadāšanai bez taras, kas uzskaitīts Starptautiskā ķimikāliju pārvadāšanas kodeksa jaunākās redakcijas 17. nodaļā;

17)	“tankkuģis sašķidrinātās gāzes pārvadāšanai” ir kuģis, kas uzbūvēts vai pielāgots un ko izmanto jebkuras tādas sašķidrinātas gāzes vai cita produkta pārvadāšanai bez taras, kas uzskaitīts Starptautiskā gāzes pārvadāšanas kodeksa jaunākās redakcijas 19. nodaļā;

18)	“noteikumi par radiosakariem” ir noteikumi par radiosakariem, kas pievienoti vai ko uzskata par pievienotiem grozītajai Starptautiskajai Telesakaru konvencijai;

19)	“pasažieru kuģis” ir kuģis, kā definēts grozītajā Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) 1974. gada Starptautiskajā konvencijā par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS 74);

20)	“zvejas kuģis” ir kuģis, ko izmanto zivju vai citu dzīvo jūras resursu ķeršanai;

21)

“STCW konvencija” ir SJO 1978. gada Starptautiskā Konvencija par jūrnieku sagatavošanu, diplomēšanu un sardzes pildīšanu, ciktāl to piemēro attiecīgajiem jautājumiem, ņemot vērā konvencijas VII panta pārejas noteikumus un Noteikuma I/15 prasības, tostarp attiecīgā gadījumā – arī piemērojamos STCW kodeksa noteikumus, vienmēr jaunākajā redakcijā;

22)	“radiosakaru operatoru pienākumi” atkarībā no situācijas ietver sardzes pienākumu veikšanu, tehnisko apkopi un remontdarbus, ko veic, ņemot vērā noteikumus par radiosakariem, SOLAS 74 un – pēc katras dalībvalsts ieskatiem – attiecīgos SJO ieteikumus to jaunākajā redakcijā;

23)	“ro-ro pasažieru kuģis” ir pasažieru kuģis ar ro-ro kravas telpām vai īpašas kategorijas telpām, kā noteikts SOLAS 74 tās jaunākajā redakcijā;

24)	“STCW kodekss” ir Jūrnieku sagatavošanas, sertificēšanas un sardzes pildīšanas kodekss, kas pieņemts ar STWC konvencijas dalībvalstu 1995. gada konferences 2. rezolūciju, tā jaunākajā redakcijā;

25)	“funkcijas” ir uzdevumu, pienākumu un atbildības kopums, kas paredzēts STCW kodeksā un vajadzīgs, lai nodrošinātu kuģa darbību, cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras vai jūras vides aizsardzību;

26)

“kompānija” ir kuģa īpašnieks vai arī jebkura cita organizācija vai persona, kā, piemēram, kuģa pārvaldītājs vai fraktētājs, kas no kuģa īpašnieka pārņēmis atbildību par kuģa darbību un kas, pārņemot šādu atbildību, ir piekritis pārņemt visus pienākumus un atbildību, ko kompānijai uzliek šī direktīva;

27)	“jūras dienests” ir dienests uz kuģa, kas ir nepieciešams, lai izsniegtu vai atkārtoti apstiprinātu kompetences sertifikātu, prasmes sertifikātu vai citu kvalifikāciju;

28)	“apstiprināts” ir tāds, ko apstiprinājusi dalībvalsts saskaņā ar šo direktīvu;

29)	“trešā valsts” ir jebkura valsts, kas nav dalībvalsts;

30)	“mēnesis” ir kalendārais mēnesis vai 30 dienas, ko sastāda mazāk nekā vienu mēnesi ilgi laikposmi;

31)	“GMDSS radiosakaru operators” ir persona, kura ir kvalificēta saskaņā ar I pielikuma IV nodaļu;

32)	“ISPS kodekss” ir Starptautiskais Kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodekss, ko pieņēma 2002. gada 12. decembrī ar SOLAS 74 Līgumslēdzēju valdību konferences 2. rezolūciju, tās jaunākajā redakcijā;

33)

“kuģa drošuma virsnieks” ir persona uz kuģa, kura atskaitās kapteinim un kuru kompānija izraudzījusies par atbildīgo par drošumu uz kuģa, tostarp par kuģa drošuma plāna īstenošanu un uzturēšanu, kā arī par saziņu ar personu, kura atbild par drošumu kompānijā, un amatpersonām, kuras atbild par ostas iekārtu drošumu;

34)	“drošuma pienākumi” ietver visus drošuma uzdevumus un pienākumus uz kuģa, kā noteikts grozītās SOLAS 74 XI/2. nodaļā un ISPS kodeksā;

35)

“kompetences sertifikāts” ir sertifikāts, ko izsniedz un indosē kuģu kapteiņiem, virsniekiem un GMDSS radiosakaru operatoriem saskaņā ar I pielikuma II, III, IV, V vai VII nodaļu un kas dod tā likumīgajam turētājam tiesības strādāt tādā statusā un pildīt tādas funkcijas, kas atbilst sertifikātā minētajam atbildības līmenim;

36)	“prasmes sertifikāts” ir sertifikāts, kas nav kompetences sertifikāts un kas izsniegts jūrniekam un apstiprina, ka ir izpildītas šīs direktīvas attiecīgās prasības par sagatavotību, kompetenci vai jūras dienestu;

37)	“dokumentārs pierādījums” ir dokuments, kas nav kompetences sertifikāts vai prasmes sertifikāts un ko lieto, lai konstatētu, ka ir izpildītas šīs direktīvas attiecīgās prasības;

38)	“elektromehāniķis” ir virsnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļu;

39)	“kvalificēts matrozis” ir ierindas jūrnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma II nodaļu;

40)	“kvalificēts motorists” ir ierindas jūrnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļu;

41)	“kuģa elektriķis” ir ierindas jūrnieks, kurš ir kvalificēts saskaņā ar I pielikuma III nodaļu;

42)	“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kurā jūrnieki vēlas panākt savu kompetences sertifikātu, prasmes sertifikātu vai dokumentāra pierādījuma pieņemšanu vai atzīšanu;

43)	“IGF kodekss” ir Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros kā degvielu izmanto gāzi vai citas degvielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru, kā definēts SOLAS 74 Noteikumā II-1/2.29;

44)	“polārais kodekss” ir Starptautiskais kodekss kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā definēts SOLAS 74 Noteikumā XIV/1.1;

45)	“polārie ūdeņi” ir Arktikas ūdeņi un/vai Antarktikas reģions, kā definēts SOLAS 74 Noteikumos XIV/1.2, XIV/1.3 un XIV/1.4.

3. pants

Sagatavošana un sertificēšana

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jūrnieki, kuri strādā uz 1. pantā minētajiem kuģiem, būtu sagatavoti vismaz saskaņā ar STCW konvencijas prasībām, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā, un viņiem būtu sertifikāti, kā noteikts 2. panta 35. un 36. punktā, un/vai dokumentārs pierādījums, kā noteikts 2. panta 37. punktā.

2. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie apkalpes locekļi, kas jāsertificē saskaņā ar SOLAS 74 Noteikumu III/10.4, ir sagatavoti un sertificēti saskaņā ar šo direktīvu.

4. pants

Kompetences sertifikāti, prasmes sertifikāti un indosamenti

1. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetences sertifikātus un prasmes sertifikātus izsniedz vienīgi kandidātiem, kas atbilst šā panta prasībām.

2. Sertifikātus kapteiņiem, virsniekiem un radiosakaru operatoriem indosē dalībvalsts, kā paredzēts šajā pantā.

3. Kompetences sertifikātus un prasmes sertifikātus izsniedz saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma Noteikuma I/2 3. punktu.

4. Kompetences sertifikātus izsniedz vienīgi dalībvalstis pēc visu vajadzīgo dokumentāro pierādījumu autentiskuma un derīguma pārbaudīšanas un saskaņā ar šo pantu.

5. Attiecībā uz radiosakaru operatoriem dalībvalstis var:

a)	eksāmena prasībās iekļaut papildu zināšanas, ko prasa attiecīgie noteikumi, lai izsniegtu sertifikātu, kas atbilst noteikumiem par radiosakariem; vai

b)	izsniegt atsevišķu sertifikātu, kurā norāda, ka tā īpašniekam ir papildu zināšanas, kas prasītas attiecīgajos noteikumos.

6. Pēc dalībvalsts ieskatiem indosamentus var iekļaut sertifikātu formātā, ko izsniedz, kā paredzēts STCW kodeksa A-I/2. iedaļā. Tādas iekļaušanas gadījumā izmanto formu, kas izklāstīta A-I/2. iedaļas 1. punktā. Cita veida izsniegšanas gadījumā izmanto to indosamentu formu, kas izklāstīta minētās iedaļas 2. punktā. Indosamentus izsniedz saskaņā ar STCW konvencijas VI panta 2. punktu.

Indosamentus, ar ko apliecina tāda kompetences sertifikāta, un indosamentus, ar ko apliecina tāda prasmes sertifikāta izsniegšanu, kurš izsniegts kapteinim vai virsniekam saskaņā ar I pielikuma Noteikumiem V/1-1 un V/1-2, izsniedz vienīgi tad, ja ir izpildītas visas STCW konvencijas un šīs direktīvas prasības.

7. Dalībvalsts, kas atzīst kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, kurš izsniegts kapteinim vai virsniekam saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma Noteikumiem V/1-1 un V/1-2 un ievērojot šīs direktīvas 20. panta 2. punktā noteikto procedūru, indosē minēto sertifikātu, lai apliecinātu tā atzīšanu, bet tikai pēc sertifikāta autentiskuma un derīguma pārbaudīšanas. Izmantotā indosamenta forma ir tā, kas izklāstīta STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā.

8. Indosamentus, kas minēti 6. un 7. punktā:

a)	var izsniegt kā atsevišķus dokumentus;

b)	izsniedz tikai dalībvalstis;

c)	katru apzīmē ar unikālu numuru, izņemot indosamentus, kas apliecina kompetences sertifikāta izsniegšanu un kam var piešķirt to pašu numuru kā attiecīgajam kompetences sertifikātam, ar noteikumu, ka minētais numurs ir unikāls;

to derīguma termiņš beidzas, tiklīdz beidzas kapteinim vai virsniekam saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma Noteikumiem V/1-1 un V/1-2 izsniegtā indosētā kompetences sertifikāta vai prasmes sertifikāta derīguma termiņš vai sertifikātu atsauc, aptur vai anulē dalībvalsts vai trešā valsts, kas to izsniedz, un jebkurā gadījumā piecus gadu laikā pēc tā izsniegšanas dienas.

9. Statusu, kādā sertifikāta īpašnieks drīkst strādāt, indosamentā norāda terminos, kas vienādi ar tiem, kuri izmantoti drošas komandas komplektēšanas prasībās, ko piemēro attiecīgajā dalībvalstī.

10. Dalībvalsts var izmantot atšķirīgu formātu no tā, kas noteikts STCW kodeksa A-I/2. iedaļā, ar noteikumu, ka vismaz prasītā informācija tur ir norādīta ar romiešu burtiem un arābu cipariem, ņemot vērā atļautos variantus saskaņā ar A-I/2. iedaļu.

11. Ievērojot 20. panta 7. punktu, ikviens sertifikāts, kas paredzēts šajā direktīvā, ir pieejams tā oriģinālformā uz kuģa, uz kura strādā sertifikāta īpašnieks, papīra vai digitālā formātā, kura autentiskumu un derīgumu var pārbaudīt šā panta 13. punkta b) apakšpunktā noteiktajā procedūrā.

12. Sertifikāta kandidāti iesniedz pietiekamus pierādījumus:

a)	par savu identitāti;

b)	par to, ka viņu vecums nav mazāks kā vecums, kas paredzēts I pielikumā uzskaitītajos noteikumos, kuri attiecas uz kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, par kuru iesniegts pieteikums;

c)	par to, ka viņi atbilst STCW kodeksa A-I/9. iedaļā noteiktajiem medicīniskās atbilstības standartiem;

d)	par to, ka viņi ir pabeiguši jūras dienestu un jebkuru ar to saistīto obligāto sagatavošanas kursu, ko paredz I pielikumā uzskaitītie noteikumi attiecībā uz kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, par kuru iesniegts pieteikums;

e)	par to, ka viņi atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti I pielikumā uzskaitītajos noteikumos attiecībā uz statusu, funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda kompetences sertifikāta indosamentā.

Šo punktu nepiemēro indosamentu atzīšanai saskaņā ar STCW konvencijas Noteikumu I/10.

13. Katra dalībvalsts apņemas:

kārtot reģistru vai reģistrus par visiem kapteiņu, virsnieku un, attiecīgā gadījumā, ierindas jūrnieku kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem, un indosamentiem, kas izsniegti, kam beidzies derīguma termiņš vai kas atkārtoti apstiprināti, apturēti, anulēti, vai deklarēti kā pazuduši vai iznīcināti, kā arī par izsniegtajām īpašajām atļaujām;

darīt zināmu informāciju par kompetences sertifikātu, indosamentu un īpašo atļauju statusu citām dalībvalstīm vai citām STCW konvencijas dalībvalstīm un kompānijām, kas prasa pārbaudīt autentiskumu un derīgumu kompetences sertifikātiem un/vai kapteiņiem un virsniekiem saskaņā ar I pielikuma Noteikumiem V/1-1 un V/1-2 izsniegtiem sertifikātiem, kurus tām iesnieguši jūrnieki, kas vēlas atzīšanu saskaņā ar STCW konvencijas Noteikumu I/10 vai kas meklē darbu uz kuģa.

14. Kad attiecīgie grozījumi STCW konvencijā un STCW kodeksa A daļā attiecībā uz jūrnieku digitālajiem sertifikātiem stājas spēkā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, lai grozītu šo direktīvu, saskaņojot visus attiecīgos tās noteikumus ar minētajiem STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumiem nolūkā digitalizēt jūrnieku sertifikātus un indosamentus.

5. pants

Informācija Komisijai

Lai izpildītu 21. panta 8. punkta un 22. panta 2. punkta prasības un vienīgi tādēļ, lai dalībvalstis un Komisija izmantotu turpmāk minēto informāciju politikas veidošanas mērķiem un statistikas vajadzībām, dalībvalstis Komisijai katru gadu iesniedz šīs direktīvas III pielikumā uzskaitīto informāciju par kompetences sertifikātiem un indosamentiem, ar ko apstiprina kompetences sertifikātu atzīšanu. Tās var arī brīvprātīgi sniegt informāciju par prasmes sertifikātiem, kas ierindas jūrniekiem izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas pielikuma II, III un VII nodaļu, piemēram, šīs direktīvas III pielikumā norādīto informāciju.

6. pants

Dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējā atzīšana

1. Katra dalībvalsts pieņem citas dalībvalsts izsniegtus vai tās pārraudzībā izsniegtus prasmes sertifikātus un dokumentāru pierādījumu papīra vai digitālā formātā, lai ļautu jūrniekiem strādāt uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu.

2. Katra dalībvalsts atzīst kompetences sertifikātus vai prasmes sertifikātus, ko cita dalībvalsts izsniegusi kapteiņiem un virsniekiem saskaņā ar šīs direktīvas I pielikuma Noteikumiem V/1-1 un V/1-2, indosējot minētos sertifikātus, lai apstiprinātu to atzīšanu. Indosaments, kas apstiprina atzīšanu, attiecas tikai uz tajā noteikto statusu, funkcijām un kompetences vai prasmju līmeņiem. Indosamentu izsniedz tikai tad, ja ir izpildītas visas STCW konvencijas prasības saskaņā ar STCW konvencijas Noteikuma I/2 7. punktu. Izmantotā indosamenta forma ir STCW kodeksa A-I/2. iedaļas 3. punktā norādītā forma.

3. Katra dalībvalsts, lai ļautu jūrniekiem strādāt uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, pieņem medicīniskos sertifikātus, kas izsniegti citas dalībvalsts pārraudzībā saskaņā ar 12. pantu.

4. Uzņēmējas dalībvalstis nodrošina, ka lēmumi, kas minēti šā panta 1., 2. un 3. punktā, tiek paziņoti saprātīgā laikā. Uzņēmējas dalībvalstis nodrošina arī to, ka jūrniekiem ir tiesības pārsūdzēt atteikumu indosēt vai pieņemt derīgu sertifikātu vai atbildes nesniegšanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām un ka jūrniekiem saskaņā ar noteiktajiem valsts tiesību aktiem un procedūrām tiek sniegtas atbilstošas konsultācijas un palīdzība attiecībā uz šādām pārsūdzībām.

5. Neskarot šā panta 2. punktu, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes var piemērot statusa, funkciju un kompetences vai prasmju līmeņu papildu ierobežojumus saistībā ar 8. pantā minētajiem piekrastes reisiem vai alternatīviem sertifikātiem, kas izsniegti atbilstoši I pielikuma Noteikumam VII/1.

6. Neskarot 2. punktu, vajadzības gadījumā uzņēmēja dalībvalsts var atļaut jūrniekam, kam ir atbilstīgs un derīgs sertifikāts, kuru izsniegusi un indosējusi cita dalībvalsts, bet kuru vēl nav atzīšanai indosējusi attiecīgā uzņēmēja dalībvalsts, strādāt uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kurš kuģo ar tās karogu.

Ir tūlītēji pieejami dokumentāri pierādījumi, ka kompetentajām iestādēm ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu.

7. Uzņēmēja dalībvalsts nodrošina, ka jūrniekiem, kuri uzrāda atzīšanai sertifikātus, kas ļauj pildīt vadības līmeņa funkcijas, ir atbilstīgas zināšanas par minētās dalībvalsts jūrniecības tiesību aktiem, kuri attiecas uz funkcijām, ko viņiem ļauts pildīt.

7. pants

Sagatavošanas prasības

Sagatavošanu, kas paredzēta 3. pantā, veic I pielikumā prasītajām teorētiskajām zināšanām un praktiskajām spējām atbilstīgā formā, jo īpaši attiecībā uz glābšanas un ugunsdzēsības iekārtām, un to ir apstiprinājusi dalībvalsts norīkota kompetentā iestāde vai struktūra.

8. pants

Principi, kas reglamentē piekrastes reisus

1. Definējot piekrastes reisus, dalībvalstis attiecībā uz jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar citas dalībvalsts vai citas STCW konvencijas dalībvalsts karogu un kuri veic tādus reisus, neizvirza tādas sagatavotības, pieredzes vai sertificēšanas prasības, kuru rezultātā uz minētajiem jūrniekiem attiektos stingrākas prasības nekā uz jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuriem ir tiesības kuģot ar attiecīgās dalībvalsts karogu. Dalībvalsts attiecībā uz jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri kuģo ar citas dalībvalsts vai citas STCW konvencijas dalībvalsts karogu, nekādā ziņā neizvirza prasības, kas pārsniedz šajā direktīvā paredzētās prasības attiecībā uz kuģiem, kuri neveic piekrastes reisus.

2. Dalībvalsts, kura attiecībā uz kuģiem, kuriem ir piešķirti STCW konvencijā paredzētie piekrastes reisu noteikumu atvieglojumi, piekrastes reisu definīcijas robežās ietver piekrastes reisus gar citu dalībvalstu vai STCW konvencijas dalībvalstu krastiem, panāk vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm vai konvencijas dalībvalstīm, precizējot informāciju gan par iesaistītajām tirdzniecības zonām, gan par citiem atbilstīgiem noteikumiem.

3. Attiecībā uz kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar kādas dalībvalsts karogu un kas regulāri veic piekrastes reisus gar citas dalībvalsts vai citas STCW konvencijas dalībvalsts krastu, tā dalībvalsts, ar kuras karogu kuģim ir tiesības kuģot, attiecībā uz jūrniekiem, kas strādā uz tādiem kuģiem, paredz tādas sagatavotības, pieredzes un sertificēšanas prasības, kas ir vismaz vienādas ar tās dalībvalsts vai STCW konvencijas dalībvalsts prasībām, gar kuras krastu kuģis veic piekrastes reisus, ar noteikumu, ka tās nepārsniedz šajā direktīvā noteiktās prasības attiecībā uz kuģiem, kas neveic piekrastes reisus. Jūrnieki, kas strādā uz kuģa, kura reiss neiekļaujas dalībvalsts noteiktajā piekrastes reisa definīcijā un kurš iekuģo ūdeņos, uz kuriem minētā definīcija neattiecas, pilda šīs direktīvas atbilstīgās prasības.

4. Dalībvalsts kuģim, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, var piešķirt šajā direktīvā paredzētos piekrastes reisu noteikumu atvieglojumus, ja tas gar valsts, kas nav STCW konvencijas dalībvalsts, krastu regulāri veic piekrastes reisus, kā tos definējusi minētā dalībvalsts.

5. Jūrnieku kompetences sertifikātus, kurus dalībvalsts vai STCW konvencijas dalībvalsts izsniegusi lietošanai tās definētajās piekrastes reisu robežās, citas dalībvalstis var pieņemt lietošanai savās definētajās piekrastes reisu robežās ar noteikumu, ka attiecīgās dalībvalstis vai konvencijas dalībvalstis panāk vienošanos, precizējot informāciju gan par iesaistītajām tirdzniecības zonām, gan par citiem atbilstīgiem nosacījumiem.

6. Dalībvalstis, definējot piekrastes reisus, saskaņā ar šā panta prasībām:

a)	ievēro piekrastes reisus reglamentējošos principus, kas noteikti STCW kodeksa A-I/3. iedaļā;

b)	ietver piekrastes reisu robežas indosamentos, kas izsniegti saskaņā ar 4. pantu.

7. Pēc lēmuma pieņemšanas par piekrastes reisu definīciju un izglītības un sagatavotības nosacījumiem saskaņā ar 1., 3. un 4. punkta prasībām dalībvalstis paziņo Komisijai sīku informāciju par noteikumiem, ko tās pieņēmušas.

9. pants

Krāpšanas un citu nelikumīgu darbību apkarošana

1. Dalībvalstis nosaka un īsteno atbilstīgus pasākumus, lai nepieļautu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības, kas saistītas ar izsniegtajiem sertifikātiem un indosamentiem, un nodrošina sankcijas, kuras ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

2. Dalībvalstis nosaka iestādes, kuras ir kompetentas atklāt un apkarot krāpšanu un citas nelikumīgas darbības un veikt informācijas apmaiņu ar citu dalībvalstu un trešo valstu kompetentajām iestādēm par jūrnieku sertifikātu izsniegšanu.

Dalībvalstis šādu valstu kompetento iestāžu datus nekavējoties paziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Dalībvalstis šādu valstu kompetento iestāžu datus nekavējoties paziņo arī visām trešām valstīm, ar kurām ir panākta vienošanās saskaņā ar STCW konvencijas Noteikuma I/10 1.2. punktu.

3. Pēc uzņēmējas dalībvalsts pieprasījuma citas dalībvalsts kompetentās iestādes sniedz rakstisku apstiprinājumu vai noliegumu par šajā valstī izsniegtu jūrnieku sertifikātu, atbilstīgo indosamentu vai jebkādu citu dokumentāru sagatavotības pierādījumu autentiskumu.

10. pants

Sankcijas vai disciplinārie pasākumi

1. Dalībvalstis izstrādā procesus un procedūras, lai objektīvi pārbaudītu katru ziņojumu par minētās dalībvalsts izsniegtu kompetences sertifikātu un prasmes sertifikātu vai indosamentu īpašnieku nekompetenci, rīcību, bezdarbību vai nolaidību pret drošības pasākumiem, kas var radīt tiešus draudus dzīvības vai īpašuma drošībai uz jūras vai jūras videi, saistībā ar kompetences sertifikātā un prasmes sertifikātā minēto pienākumu izpildi, un lai tāda iemesla dēļ atsauktu, apturētu un anulētu tādus kompetences sertifikātus un prasmes sertifikātus, kā arī lai novērstu krāpšanu.

2. Dalībvalstis pieņem attiecīgus pasākumus un nodrošina to izpildi, lai novērstu krāpšanu un citas nelikumīgas darbības saistībā ar izsniegtajiem kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem, kā arī indosamentiem.

3. Sankcijas vai disciplinārus pasākumus paredz un izpilda gadījumos, kad:

a)	kompānija vai kapteinis ir pieņēmuši darbā personu, kurai nav sertifikāta, kā tas prasīts šajā direktīvā;

b)	kapteinis jebkuru funkciju vai darbu jebkurā statusā, kas atbilstīgi šai direktīvai jāveic personai ar atbilstīgu sertifikātu, ir atļāvis veikt personai, kam nav vajadzīgā sertifikāta, derīgas īpašas atļaujas vai dokumentāra pierādījuma, kas prasīts 20. panta 7. punktā; vai

c)	persona krāpšanas ceļā vai ar viltotiem dokumentiem ir pieņemta darbā veikt jebkuru funkciju vai strādāt jebkurā statusā, kas atbilstīgi šai direktīvai jāveic personai, kam ir sertifikāts vai īpaša atļauja.

4. Dalībvalstis, kuru jurisdikcijā atrodas kāda kompānija vai persona, ko, pamatojoties uz skaidriem apsvērumiem, uzskata par atbildīgu vai informētu par kādu acīmredzamu neatbilstību šai direktīvai, kā noteikts 3. punktā, sadarbojas ar jebkuru dalībvalsti vai citu STCW konvencijas dalībvalsti, kas tās informē par savu nodomu ierosināt lietas izskatīšanu atbilstīgi savai jurisdikcijai.

11. pants

Kvalitātes standarti

1. Katra dalībvalsts nodrošina to, ka:

visas darbības, kas saistītas ar sagatavošanu, kompetences novērtēšanu, sertificēšanu, tostarp medicīnisko sertificēšanu, indosamentu un atkārtotu apstiprinājumu izsniegšanu un ko veic nevalstiskas aģentūras vai vienības, kas ir to pakļautībā, pastāvīgi tiek pārraudzītas, izmantojot kvalitātes standartu sistēmu, lai nodrošinātu noteiktu mērķu sasniegšanu, tostarp tādu mērķu, kas attiecas uz pasniedzēju un eksaminētāju kvalifikāciju un pieredzi, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļu;

b)	ja šādas darbības veic valdības aģentūras vai vienības, tiem ir kvalitātes standartu sistēma saskaņā ar STCW kodeksa A-I/8. iedaļu;

c)	ir skaidri noteikti izglītības un sagatavotības mērķi un ar tiem saistītie kompetences standarti, kas jāsasniedz, un tajos ir noteikti zināšanu, izpratnes un prasmju līmeņi atbilstīgi eksāmeniem un novērtējumiem, kas prasīti saskaņā ar STCW konvenciju;

kvalitātes standartu piemērošanas jomas attiecas uz sertificēšanas sistēmu, visu sagatavošanas kursu un programmu, eksāmenu un novērtējumu, ko veic dalībvalstis vai to pilnvarotas personas, vadību, kā arī uz kvalifikācijām un pieredzi, ko prasa no pasniedzējiem un eksaminētājiem, ņemot vērā stratēģiju, sistēmas, kontroles un kvalitātes nodrošināšanas iekšējās pārbaudes, kas izveidotas, lai nodrošinātu izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Mērķus un attiecīgos kvalitātes standartus, kas minēti pirmās daļas c) apakšpunktā, dažādiem kursiem un sagatavošanas programmām var precizēt atsevišķi, un tie attiecas arī uz sertificēšanas sistēmas vadību.

2. Dalībvalstis nodrošina arī, ka kvalificētas personas, kas pašas nav iesaistītas attiecīgajās darbībās, ar starplaikiem, kas nepārsniedz piecus gadus, veic zināšanu, izpratnes, prasmju un kompetences iegūšanas un eksaminācijas darbības, kā arī sertificēšanas sistēmas vadības neatkarīgu novērtējumu, lai pārbaudītu, vai:

a)	visi iekšējie vadības kontroles un pārraudzības pasākumi un turpmākās darbības atbilst plānotajai kārtībai un dokumentētajām procedūrām un ir efektīvi, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu;

b)	katra neatkarīgā novērtējuma rezultātus dokumentē un iesniedz tiem, kas atbild par novērtēto jomu;

c)	savlaicīgi tiek veiktas darbības, lai labotu trūkumus;

d)	uz visiem piemērojamiem STCW konvencijas un kodeksa noteikumiem, tostarp grozījumiem, attiecas kvalitātes standartu sistēma. Dalībvalstis var šajā sistēmā ietvert arī pārējos piemērojamos šīs direktīvas noteikumus.

3. Par katru novērtējumu, kas veikts saskaņā ar šā panta 2. punktu, attiecīgā dalībvalsts sešu mēnešu laikā pēc novērtējuma dienas iesniedz Komisijai ziņojumu saskaņā ar STCW kodeksa A-I/7. iedaļā noteikto formātu.

12. pants

Medicīniskie standarti

1. Katra dalībvalsts izstrādā medicīniskās atbilstības standartus jūrniekiem un medicīniskā sertifikāta izsniegšanas procedūras saskaņā ar šo pantu un STCW kodeksa A-I/9. iedaļu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā STCW kodeksa B-I/9. iedaļu.

2. Katra dalībvalsts nodrošina, ka personas, kuras atbild par jūrnieku medicīniskās atbilstības novērtēšanu, ir ārstniecības personas, ko minētā dalībvalsts atzinusi jūrnieku medicīnisko pārbaužu veikšanas nolūkā, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/9. iedaļu.

3. Katram jūrniekam, kuram ir kompetences sertifikāts vai prasmes sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem, un kurš strādā jūrā, ir jābūt arī derīgam medicīniskajam sertifikātam, kas izsniegts saskaņā ar šo pantu un STCW kodeksa A-I/9. iedaļu.

4. Medicīniskās atbilstības sertifikāta kandidāti:

a)	ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

b)	iesniedz pietiekamus pierādījumus par savu identitāti;

c)	atbilst dalībvalsts noteiktajiem piemērojamajiem medicīniskās atbilstības standartiem.

5. Medicīniskais sertifikāts ir derīgs ne ilgāk kā divus gadus, ja vien jūrnieks nav jaunāks par 18 gadiem; šajā gadījumā maksimālais sertifikāta derīguma termiņš ir viens gads.

6. Ja medicīniskā sertifikāta derīguma termiņš beidzas reisa laikā, tiek piemērots STCW konvencijas pielikuma Noteikums I/9.

7. Steidzamos gadījumos dalībvalsts var atļaut jūrniekam strādāt bez derīga medicīniskā sertifikāta. Šādos gadījumos tiek piemērots STCW konvencijas pielikuma Noteikums I/9.

13. pants

Kompetences sertifikātu un prasmes sertifikātu atkārtota apstiprināšana

1. Visiem kapteiņiem, virsniekiem un radiosakaru operatoriem, kuriem ir sertifikāts, kas izsniegts vai atzīts saskaņā ar jebkuru I pielikuma nodaļu, izņemot V nodaļas Noteikumu V/3 vai VI nodaļu, un kuri strādā jūrā vai kuri plāno atgriezties jūrā pēc krastā pavadīta laika, lai saglabātu kvalifikāciju jūras dienestam, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, prasa:

a)	apliecināt savu atbilstību medicīniskās atbilstības standartiem, kas paredzēti 12. pantā;

b)	uzturēt nepārtrauktu profesionālās kompetences līmeni saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļu.

2. Visiem tiem kapteiņiem, virsniekiem un radiosakaru operatoriem, attiecībā uz kuriem ir starptautiski saskaņotas īpašas prasības sagatavotībai, lai turpinātu jūras dienestu uz kuģiem, sekmīgi jāiziet apstiprināta attiecīga sagatavošana.

3. Visiem kapteiņiem un virsniekiem, lai turpinātu jūras dienestu uz naftas tankkuģiem, ir jāatbilst šā panta 1. punkta prasībām un ne retāk kā reizi piecos gados jāpierāda, ka ir uzturēts nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis darbam uz naftas tankkuģa saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 3. punktu.

4. Visi kapteiņi vai virsnieki, lai turpinātu jūras dienestu uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, atbilst šā panta 1. punkta prasībām un ne retāk kā reizi piecos gados pierāda, ka ir uzturēts nepārtraukts profesionālās kompetences līmenis darbam uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, saskaņā ar STCW kodeksa A-I/11. iedaļas 4. punktu.

5. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2017. gada 1. janvārim izsniegto kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu kandidātiem, ar tiem standartiem, kas attiecīgajam kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A daļā, un nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt tādu kompetences sertifikātu un/vai prasmes sertifikātu īpašniekiem apgūt atbilstošus kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursus vai nolikt eksāmenu.

6. Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi pirms 2017. gada 1. janvāra personām, kuras strādā uz kuģiem, ko darbina ar gāzi, ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas kompetences standartiem un nosaka, vai ir vajadzīgs minētajām personām prasīt aktualizēt kvalifikāciju.

7. Visas dalībvalstis, konsultējoties ar attiecīgajām personām, izstrādā kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursu programmu, kā paredzēts STCW kodeksa A-I/11. iedaļā, vai veicina tādu izstrādi.

8. Lai atjauninātu kapteiņu, virsnieku un radiosakaru operatoru zināšanas, katra dalībvalsts nodrošina, lai jaunākie grozījumi valstu un starptautiskajos noteikumos, kas attiecas uz cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras, drošumu un jūras vides aizsardzību, būtu pieejami kuģiem, kam ir tiesības kuģot ar tās karogu, ievērojot 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu un 19. pantu.

14. pants

Modelējošu ierīču izmantošana

Tiek prasīta atbilstība izpildes standartiem un citiem noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa A-I/12. iedaļā, un citām tādām prasībām, kas attiecībā uz konkrētajiem sertifikātiem noteiktas STCW kodeksa A daļā, saistībā ar:

a)	visu obligāto sagatavotību, izmantojot modelējošās ierīces;

b)	ikvienu kompetences novērtējumu, kas prasīts STCW kodeksa A daļā un ko veic, izmantojot modelējošās ierīces;

c)	ikvienu pastāvīgas kvalifikācijas, kas paredzēta STCW kodeksa A daļā, demonstrēšanu, izmantojot modelējošu ierīci.

15. pants

Kompāniju atbildība

1. Saskaņā ar 2. un 3. punktu dalībvalstis uzskata kompānijas par atbildīgām par jūrnieku pieņemšanu darbā uz saviem kuģiem saskaņā ar šo direktīvu un pieprasa, lai ikviena kompānija nodrošinātu, ka:

a)	katram jūrniekam, kas pieņemts darbā uz kāda no tās kuģiem, ir atbilstīgs sertifikāts saskaņā ar šo direktīvu un kā to noteikusi dalībvalsts;

b)	tās kuģu komandas komplektē saskaņā ar drošas komandas komplektēšanas prasībām, ko piemēro dalībvalsts;

c)	dokumentāciju un datus attiecībā uz visiem jūrniekiem, kas nodarbināti uz tās kuģiem, uztur kārtībā, tā ir viegli pieejama un ietver, cita starpā, dokumentāciju un datus par viņu pieredzi, sagatavotību, medicīnisko atbilstību un kompetenci uzticētajos pienākumos;

d)	pieņemot jūrniekus darbā uz kompānijas kuģiem, viņus iepazīstina ar viņu īpašajiem pienākumiem un ar visu kuģa organizāciju, iekārtām, aprīkojumu, procedūrām un kuģa īpašībām, kas attiecas uz jūrnieku ikdienas un ārkārtas pienākumiem;

e)	kuģa komandas personālsastāvs var efektīvi saskaņot savu darbību ārkārtas situācijā un veicot funkcijas, kas ir būtiskas drošībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai;

f)	jūrnieki, kuri pieņemti darbā uz kāda no tās kuģiem, ir pabeiguši atbilstīgus kvalifikācijas celšanas un aktualizācijas kursus, kā to prasa STCW konvencija;

g)	uz tās kuģiem vienmēr ir efektīva mutiskā saziņa saskaņā ar grozītās SOLAS 74 V nodaļas 14. noteikuma 3. un 4. punktu.

2. Kompānijas, kapteiņi un apkalpes locekļi katrs ir atbildīgs par to, lai tiktu nodrošināta šajā pantā izklāstīto pienākumu pilnīga izpilde un lai tiktu veikti citi tādi pasākumi, kas var būt vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka katrs apkalpes loceklis var sniegt uz zināšanām balstītu un pamatotu ieguldījumu kuģa ekspluatācijas drošībā.

3. Kompānija sniedz rakstiskus norādījumus katra kuģa, uz ko attiecas šī direktīva, kapteinim, izklāstot tajos stratēģiju un procedūras, pēc kurām jāvadās, lai nodrošinātu, ka visiem jūrniekiem, kas tikko pieņemti darbā uz kuģa, tiktu dota saprātīga iespēja iepazīties ar kuģa aprīkojumu, ekspluatācijas procedūrām un citiem noteikumiem, kas vajadzīgi pienācīgai viņu pienākumu izpildei, pirms viņiem uztic tādu pienākumu veikšanu. Tāda stratēģija un procedūras paredz:

piešķirt saprātīgu laikposmu, kurā katram nesen darbā pieņemtajam jūrniekam būs iespēja iepazīties ar:

i)	īpašo aprīkojumu, ko jūrnieks izmantos vai darbinās;

ii)	īpašajām kuģa sardzes, drošības, vides aizsardzības un ārkārtas procedūrām un noteikumiem, kas jūrniekam jāzina, lai pienācīgi pildītu sev uzticētos pienākumus;

b)	norādīt zinošu apkalpes locekli, kura atbildībā būs nodrošināt, lai katram nesen darbā pieņemtajam jūrniekam tiktu dota iespēja saņemt būtisku informāciju valodā, kuru jūrnieks saprot.

4. Kompānijas nodrošina, ka kapteiņi, virsnieki un citi personāla locekļi, kuriem uzticēti īpaši pienākumi un atbildība uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir pabeiguši sagatavošanu, lai iepazītos ar minētajiem pienākumiem, lai iegūtu iemaņas, kas atbilst paredzamajam amatam, pienākumiem un atbildībai, ņemot vērā STCW kodeksa B-I/14. iedaļā dotās norādes.

16. pants

Gatavība pienākumu veikšanai

1. Noguruma novēršanas nolūkā dalībvalstis:

a)	nosaka un ievieš atpūtas laiku sardzes personālam un tiem, kuru pienākumos ietilpst drošības, drošuma un piesārņojuma novēršanas pienākumi saskaņā ar 3. līdz 13. punktu;

b)	prasa sardzes sistēmas organizēt tā, lai sardzes personāla efektivitāte nepasliktinātos noguruma dēļ, un pienākumus organizēt tā, lai pirmais sardzes sastāvs reisa sākumā, kā arī nākamie sardzes sastāvi, kuri cits citu nomaina, būtu pietiekami atpūtušies un arī citādi gatavi pienākumu veikšanai.

2. Lai novērstu narkotiku un pārmērīgu alkohola lietošanu, dalībvalstis nodrošina attiecīgu pasākumu noteikšanu saskaņā ar šo pantu.

3. Dalībvalstis ņem vērā apdraudējumu, ko rada jūrnieku nogurums, jo īpaši to jūrnieku, kuru pienākumos ietilpst kuģa ekspluatācija drošā un neapdraudētā veidā.

4. Visām personām, kuras norīko dežurēt sardzes virsnieka vai ierindas jūrnieka, kurš ir viens no sardzes, statusā, kā arī tiem, kuri norīkoti pildīt drošuma, piesārņojuma novēršanas un drošības pienākumus, nodrošina atpūtas laiku, kurš ir ne mazāks kā:

a)	vismaz desmit atpūtas stundas jebkurā 24 stundu laikposmā; un

b)	77 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā.

5. Atpūtas laiku drīkst sadalīt ne vairāk kā divās daļās, no kuriem viena ilgst vismaz sešas stundas, un secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām.

6. Šā panta 4. un 5. punktā noteiktās prasības attiecībā uz atpūtas laiku nav jāievēro ārkārtas situācijās vai citos svarīgākos darbības apstākļos. Došanās uz pulcēšanās vietām, ugunsdzēsības un kuģa pamešanas mācību trauksmes, kā arī mācību trauksmes, ko paredz valsts tiesību akti un starptautiskie instrumenti, rīko tādā veidā, lai līdz minimumam samazinātu to ietekmi uz atpūtas laiku un neradītu nogurumu.

7. Dalībvalstis paredz, ka sardzes grafiks ir izlikts viegli pieejamā vietā. Grafikus sagatavo standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā.

8. Ja jūrnieku izsauc darbā, piemēram, kad mašīntelpa ir bez uzraudzības, un ja izsaukums ir pārtraucis parasto atpūtas laiku, jūrniekam piešķir pietiekamu kompensācijas atpūtas laiku.

9. Lai varētu uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību šim pantam, dalībvalstis prasa, lai jūrnieku dienas atpūtas laika uzskaites dokumenti būtu sagatavoti standarta formātā kuģa darba valodā vai valodās un angļu valodā. Jūrnieki saņem uz viņiem attiecošos uzskaites dokumentu eksemplāru, ko apstiprina kapteinis vai kapteiņa pilnvarota persona, un jūrnieki.

10. Neatkarīgi no 3. līdz 9. punktā paredzētajiem noteikumiem kuģa kapteinis ir tiesīgs prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, ja tas nepieciešams kuģa, uz tā esošo personu vai kravas tūlītējai drošībai vai lai sniegtu palīdzību citiem kuģiem vai personām, kuras jūrā nokļuvušas avārijā. Attiecīgi kapteinis var atcelt atpūtas laika grafiku un prasīt, lai jūrnieks strādātu jebkādu nepieciešamo stundu skaitu, līdz tiek atjaunots normālais stāvoklis. Pēc normālā stāvokļa atjaunošanas, tiklīdz tas ir praktiski iespējams, kapteinis nodrošina, lai katram jūrniekam, kurš strādājis plānotajā atpūtas laikā, tiktu piešķirts pietiekams atpūtas laiks.

11. Pienācīgi ievērojot vispārējos darba ņēmēju veselības aizsardzības un drošības principus un saskaņā ar Direktīvu 1999/63/EK, dalībvalstis var – ar valsts tiesību aktiem vai procedūru attiecībā uz kompetentu iestādi –, atļaut vai reģistrēt koplīgumus, kas pieļauj izņēmumus no šā panta 4. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā noteiktā vajadzīgā atpūtas laika, ar noteikumu, ka atpūtas laiks ir ne mazāks kā 70 stundas jebkurā septiņu dienu laikposmā un atbilst šā panta 12. un 13. punktā izklāstītiem ierobežojumiem. Šādos izņēmumos, ciktāl tas iespējams, ievēro noteiktās normas, bet tajos var paredzēt biežākus vai garākus atvaļinājumus vai kompensācijas atvaļinājuma piešķiršanu sardzes jūrniekiem vai jūrniekiem, kas strādā uz kuģa īsos pārbraucienos. Izņēmumos iespēju robežās ievēro norādījumus par noguruma novēršanu, kas paredzēti STCW kodeksa B-VIII/1. iedaļā. Izņēmumi no minimālā atpūtas stundu skaita, kas paredzēts šā panta 4. punkta a) apakšpunktā, nav atļauti.

12. Šā panta 11. punktā minētie izņēmumi no 4. punkta b) apakšpunktā noteiktā nedēļas atpūtas laika nav pieļaujami ilgāk par divām secīgām nedēļām. Divu šādu izņēmumu starplaiks uz kuģa ir ne mazāks par divkāršu izņēmuma ilgumu.

13. Atbilstīgi 11. punktā minētajai iespējai pieļaut izņēmumus no 5. punkta prasībām minimālo atpūtas laiku jebkurā 24 stundu laikposmā, kas paredzēts 4. punkta a) apakšpunktā, drīkst sadalīt ne vairāk kā trijos atpūtas posmos, no kuriem viens ilgst vismaz sešas stundas un neviens no abiem pārējiem nav mazāks par vienu stundu. Secīgus atpūtas posmus atdalošais starplaiks nav ilgāks par 14 stundām. Izņēmumu ilgums nepārsniedz divus 24 stundu laikposmus jebkurā septiņu dienu laikposmā.

14. Alkohola pārmērīgas lietošanas novēršanas nolūkā dalībvalstis nosaka, ka kapteiņiem, virsniekiem un pārējiem jūrniekiem, pildot drošuma, drošības un jūras vides aizsardzības pienākumus, alkohola koncentrācija nedrīkst pārsniegt 0,05 % (asinīs) vai 0,25 mg/l (izelpā) un nav atļauts lietot alkoholu tādā daudzumā, kas noved pie šādas koncentrācijas.

17. pants

Īpašās atļaujas

1. Ārkārtējas vajadzības apstākļos kompetentās iestādes var, ja pēc to atzinuma tas nerada apdraudējumu personām, īpašumam vai videi, izsniegt atļauju, saskaņā ar kuru konkrēts jūrnieks var strādāt uz konkrēta kuģa noteiktu laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus, statusā, kuram tam nav atbilstīga sertifikāta, ja tas nav radiosakaru operatora statuss, izņemot gadījumus, kas paredzēti attiecīgajos noteikumos par radiosakariem, ar noteikumu, ka persona, kam izsniedz īpašo atļauju, ir pienācīgi kvalificēta, lai ieņemtu brīvo amatu, neradot risku, un atbilst kompetento iestāžu prasībām. Īpašās atļaujas tomēr nepiešķir kapteiņiem un vecākajiem mehāniķiem, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, un arī tad tikai uz īsāko iespējamo laikposmu.

2. Jebkuru īpašo atļauju, ko piešķir par kādu amatu, piešķir tikai tādai personai, kas ir pienācīgi sertificēta, lai ieņemtu par vienu pakāpi zemāku amatu. Ja par vienu pakāpi zemākam amatam sertificēšanu neprasa, tad īpašo atļauju var izsniegt personai, kuras kvalifikācija un pieredze, pēc kompetento iestāžu atzinuma, ir skaidri līdzvērtīga ieņemamā amata prasībām ar noteikumu, ka, ja tādai personai nav atbilstīga sertifikāta, tad tai tiek prasīts iziet pārbaudi, ko kompetentās iestādes pieņēmušas kā tādu, kas pierāda, ka tādu īpašo atļauju var droši izsniegt. Turklāt kompetentās iestādes nodrošina, lai attiecīgo amatu pēc iespējas drīzāk ieņemtu atbilstīga sertifikāta īpašnieks.

18. pants

Dalībvalstu atbildība attiecībā uz sagatavošanu un vērtēšanu

1. Dalībvalstis izraugās iestādes vai struktūras, kurām:

a)	jāveic 3. pantā minētā sagatavošana;

b)	vajadzības gadījumā jāorganizē un/vai jāpārrauga eksāmeni;

c)	jāizsniedz 4. pantā minētie sertifikāti;

d)	jāpiešķir 17. pantā paredzētās īpašās atļaujas.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka:

jūrnieku sagatavošana un vērtēšana pilnībā:

i)	ir izveidota saskaņā ar rakstiskām programmām, kas ietver tādas pasniegšanas metodes un līdzekļus, procedūras un kursa materiālu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu paredzēto kompetences standartu;

ii)	ka to vada, uzrauga, novērtē un atbalsta personas, kas ir kvalificētas saskaņā ar d), e) un f) apakšpunktu;

b)	personas, kuras vada jūrnieku sagatavošanu darba vietā vai veic novērtēšanu uz kuģa, to var darīt tikai tad, ja tāda sagatavošana vai novērtēšana negatīvi neietekmēs kuģa normālu darbību un viņi var veltīt savu laiku un uzmanību sagatavošanai vai novērtēšanai;

c)	pasniedzēji, pārbaudes vadītāji un eksaminētāji ir atbilstīgi kvalificēti, lai veiktu konkrēto veidu un līmeņu sagatavošanu vai novērtētu jūrnieku kompetenci uz kuģa vai krastā;

jebkura persona, kura vada jūrnieka sagatavošanu darba vietā, kas notiek uz kuģa vai krastā un ko nolemts izmantot, kvalificējoties sertificēšanai saskaņā ar šo direktīvu:

i)	novērtē sagatavošanas programmu un izprot īpašos sagatavošanas mērķus attiecībā uz konkrēto veicamās sagatavošanas veidu;

ii)	ir kvalificēta uzdevumam, kuram notiek sagatavošana;

iii)

ja veic sagatavošanu, izmantojot modelējošas ierīces, tad:

—	ir saņēmusi atbilstīgus norādījumus pasniegšanas metodikā, kas saistīta ar modelējošo ierīču izmantošanu; un

—	ir guvusi praktisku pieredzi darbā ar konkrēto izmantojamo modelējošo ierīču veidu;

e)	jebkura persona, kuras atbildībā ir pārraudzīt jūrnieka sagatavošanu darba vietā, ko plāno izmantot, kvalificējoties sertificēšanai, pilnībā izprot sagatavošanas programmu un īpašos mērķus attiecībā uz katru veicamās sagatavošanas veidu;

jebkura persona, kura veic jūrnieka kompetences novērtējumu darba vietā, kas notiek uz kuģa vai krastā un ko nolemts izmantot, kvalificējoties sertificēšanai, saskaņā ar šo direktīvu:

i)	ir ar attiecīgu zināšanu līmeni un izpratni par novērtējamo kompetenci;

ii)	ir kvalificēta tam uzdevumam, attiecībā uz kuru veic novērtējumu;

iii)	ir saņēmusi attiecīgus norādījumus par novērtēšanas metodēm un praksi;

iv)	ir guvusi praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā;

v)	ja veic novērtējumu, kas ietver modelējošu ierīču izmantošanu, tad ir guvusi praktisku pieredzi novērtējumu veikšanā par konkrēto modelējošās ierīces veidu, pieredzējuša eksaminētāja pārraudzībā un atbilstīgi viņa prasībām;

ja dalībvalsts atzīst sagatavošanas kursu, mācību institūtu vai kvalifikāciju, ko piešķīris kāds mācību institūts, un tas sastāda daļu prasību, lai izsniegtu sertifikātu, tad pasniedzēju un eksaminētāju kvalifikācijām un pieredzei piemēro 11. pantā paredzētos kvalitātes standartu noteikumus. Tāda kvalifikācija, pieredze un kvalitātes standartu piemērošana ietver atbilstīgu sagatavotību pasniegšanas metodikā un sagatavošanas un novērtējuma metodēs un praksē un atbilst visām piemērojamām šā punkta d), e) un f) apakšpunkta prasībām.

19. pants

Saziņa uz kuģa

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a)	neskarot b) un d) punktu, uz visiem kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, vienmēr ir līdzekļi efektīvai ar drošības apsvērumiem saistītu balss sakaru uzturēšanai starp visiem kuģa apkalpes locekļiem, jo īpaši attiecībā uz paziņojumu un norādījumu savlaicīgu uztveri un sapratni;

lai nodrošinātu apkalpes efektīvu darbību attiecībā uz drošības jautājumiem, uz visiem pasažieru kuģiem, kas kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, un uz visiem pasažieru kuģiem, kas sāk un/vai beidz reisu kādas dalībvalsts ostā, nosaka darba valodu un to reģistrē kuģa žurnālā;

attiecīgo darba valodu nosaka kompānija vai kapteinis, atkarībā no situācijas; uz visiem jūrniekiem attiecas prasība saprast un, ja vajadzīgs, dot pavēles un norādījumus, kā arī ziņot tajā valodā;

ja darba valoda nav dalībvalsts oficiālā valoda, tad visos plānos un sarakstos, kas jāizvieto redzamās vietās, iekļauj tulkojumu darba valodā;

uz pasažieru kuģiem personāls, kas minēts trauksmju sarakstā, lai palīdzētu pasažieriem ārkārtas situācijās, ir viegli atpazīstams un ar pietiekamu sazināšanās prasmi, lai veiktu tādus pienākumus, ņemot vērā jebkuru šādu faktoru atbilstīgu un piemērotu kombināciju:

i)	valoda vai valodas, kas atbilst galvenajām to pasažieru tautībām, kuri tiek pārvadāti noteiktā maršrutā;

ii)	iespējamība, ka prasme izmantot angļu valodas pamatvārdu krājumu, lai sniegtu svarīgākās instrukcijas, var nodrošināt saziņu ar pasažieri, kam vajadzīga palīdzība, gan tad, ja pasažierim un apkalpes loceklim ir kopēja valoda, gan tad, ja tās nav;

iii)	iespējamā vajadzība ārkārtējā situācijā sazināties ar citu līdzekļu starpniecību – piemēram, izmantojot demonstrēšanu, žestus vai vēršot uzmanību uz instrukciju atrašanās vietu, pulcēšanās vietām, dzīvības glābšanas ierīcēm vai evakuēšanās ceļiem –, kad mutiska sazināšanās nav iespējama;

iv)	apjoms, kādā pasažieri ir saņēmuši pilnīgu drošības instruktāžu dzimtajā valodā vai valodās;

v)	valodas, kurās ārkārtas situācijā vai treniņa laikā var pārraidīt avārijas paziņojumus, lai sniegtu svarīgākos ieteikumus pasažieriem un atvieglotu apkalpes locekļu darbu, kad tie sniedz palīdzību pasažieriem;

d)	uz naftas tankkuģiem, tankkuģiem ķimikāliju pārvadāšanai un tankkuģiem sašķidrinātās gāzes pārvadāšanai, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, kapteinis, virsnieki un ierindas jūrnieki spēj cits ar citu sazināties vienā vai vairākās kopējās darba valodās;

e)	ir pietiekami efektīvi līdzekļi saziņai starp kuģi un krasta iestādēm; šādu saziņu veic saskaņā ar SOLAS 74 V nodaļas 14. noteikuma 4. punktu;

f)	veicot ostas valsts kontroli atbilstīgi Direktīvai 2009/16/EK, dalībvalstis arī pārbauda, vai kuģi, kas kuģo ar kādas valsts, kas nav dalībvalsts, karogu, atbilst šā panta prasībām.

20. pants

Kompetences sertifikātu un prasmes sertifikātu atzīšana

1. Jūrniekiem, kuriem nav dalībvalstu izsniegtu kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, ko dalībvalstis izsniedz kapteiņiem un virsniekiem saskaņā ar STCW konvencijas Noteikumiem V/1-1 un V/1-2, var ļaut strādāt uz kuģiem, kuri kuģo ar kādas dalībvalsts karogu, ar noteikumu, ka lēmums par viņu kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu atzīšanu ir pieņemts saskaņā ar šā panta 2. līdz 6. punktā izklāstīto procedūru.

2. Dalībvalsts, kas plāno ar indosamentu atzīt šā panta 1. punktā minēto kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu, kuru trešā valsts izsniegusi kapteinim, virsniekam vai radiosakaru operatoram darbam uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu, iesniedz Komisijai minētās trešās valsts atzīšanas pieprasījumu kopā ar sākotnējo analīzi par trešās valsts atbilstību STCW konvencijas prasībām, apkopojot šīs direktīvas II pielikumā minēto informāciju. Minētajā sākotnējā analīzē dalībvalsts, pamatojot savu pieprasījumu, sniedz papildu informāciju par trešās valsts atzīšanas iemesliem.

Kad dalībvalsts iesniegusi šādu pieprasījumu, Komisija nekavējoties apstrādā minēto pieprasījumu un saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu par trešās valsts sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu novērtējuma uzsākšanu saprātīgā laikā, pienācīgi ņemot vērā šā panta 3. punktā norādīto termiņu.

Ja pieņemts pozitīvs lēmums par novērtēšanas sākšanu, Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību un pieprasījumu iesniegušās dalībvalsts un jebkuru citu ieinteresētu dalībvalstu iespējamu iesaistīšanos apkopo šīs direktīvas II pielikumā minēto informāciju un veic tās trešās valsts sagatavošanas un sertificēšanas sistēmu novērtējumu, attiecībā uz kuru iesniegts atzīšanas pieprasījums, lai pārbaudītu, vai attiecīgā trešā valsts atbilst visām STCW konvencijas prasībām un vai ir īstenoti atbilstoši pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu, un izskatītu, vai tā ir ratificējusi 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā.

3. Ja šā panta 2. punktā minētās novērtēšanas rezultātā Komisija secina, ka visas minētās prasības ir izpildītas, tā pieņem īstenošanas aktus, kuros izklāsta savu lēmumu par trešās valsts atzīšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru 24 mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu.

Ja attiecīgajai trešai valstij jāīsteno nozīmīgi korektīvi pasākumi, tostarp jāveic grozījumi tiesību aktos un izglītības, sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā, lai izpildītu STCW konvencijas prasības, šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem 36 mēnešu laikā pēc tam, kad dalībvalsts iesniegusi šā panta 2. punktā minēto pieprasījumu.

Dalībvalsts, kura iesniegusi pieprasījumu, var nolemt vienpusēji atzīt trešo valsti līdz brīdim, kad ir pieņemts īstenošanas akts saskaņā ar šo punktu. Šādas vienpusējas atzīšanas gadījumā dalībvalsts paziņo Komisijai to indosamentu skaitu, kas apstiprina atzīšanu un ir izsniegti saistībā ar 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem un prasmes sertifikātiem, līdz ir pieņemts īstenošanas akts par minētās trešās valsts atzīšanu.

4. Dalībvalsts attiecībā uz kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, var lemt indosēt sertifikātus, ko izsniegušas Kopienas atzītas trešās valstis, ņemot vērā noteikumus, kas paredzēti II pielikuma 4. un 5. punktā.

5. To sertifikātu atzīšana, ko izsniegušas atzītas trešās valstis un kas līdz 2005. gada 14. jūnijam publicēti Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā, paliek spēkā.

Minēto atzīšanu var izmantot visas dalībvalstis, ja vien Komisija nav vēlāk to atsaukusi, ievērojot 21. pantu.

6. Komisija sagatavo un atjaunina atzīto trešo valstu sarakstu. Šo sarakstu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

7. Neatkarīgi no 4. panta 7. punkta, ja apstākļi to prasa, dalībvalsts var atļaut jūrniekam, kam ir atbilstīgs un derīgs sertifikāts, kuru izsniegusi un pienācīgi indosējusi trešā valsts, bet kuru vēl nav atzīšanai indosējusi attiecīgā dalībvalsts, lai šis sertifikāts būtu derīgs darbam uz kuģa, kurš kuģo ar tās karogu, strādāt statusā, kas nav radista vai radiosakaru operatora statuss, izņemot gadījumus, kas paredzēti noteikumos par radiosakariem, uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, uz kuģa, kas kuģo ar tās karogu.

Tur gatavībā dokumentāru pierādījumu, ka kompetentajām iestādēm ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu.

21. pants

Neatbilstība STCW konvencijas prasībām

1. Neatkarīgi no II pielikumā noteiktajiem kritērijiem, ja dalībvalsts uzskata, ka atzīta trešā valsts vairs neievēro STCW konvencijas prasības, tā nekavējoties informē Komisiju, sniedzot pienācīgu pamatojumu.

Komisija nekavējoties nosūta šo jautājumu 31. panta 1. punktā minētajai komitejai.

2. Neatkarīgi no II pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, ja Komisija uzskata, ka atzīta trešā valsts vairs neievēro STCW konvencijas prasības, tā nekavējoties informē dalībvalstis, sniedzot pienācīgu pamatojumu.

Komisija nekavējoties nosūta šo jautājumu 31. panta 1. punktā minētajai komitejai.

3. Ja dalībvalsts plāno atsaukt to visu sertifikātu indosamentus, ko izsniegusi trešā valsts, tā nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par savu nodomu, sniedzot tam pienācīgu pamatojumu.

4. Komisija, kurai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra, no jauna novērtē attiecīgās trešās valsts atzīšanu, lai pārbaudītu, vai minētā trešā valsts ievēro STCW konvencijas prasības.

5. Ja ir norādes uz to, ka konkrēta jūrniecības mācību iestāde vairs neievēro STCW prasības, Komisija paziņo attiecīgajai trešai valstij par to, ka minētās trešās valsts sertifikātu atzīšana tiks atsaukta divu mēnešu laikā, ja vien netiks veikti pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību visām STCW konvencijas prasībām.

6. Lēmumu par atzīšanas atsaukšanu pieņem Komisija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Attiecīgās dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu lēmumu.

7. Indosamenti, ar ko apliecina sertifikātu atzīšanu un kas izsniegti atbilstīgi 4. panta 7. punktam pirms dienas, kurā pieņemts lēmums atsaukt trešās valsts atzīšanu, paliek spēkā. Tomēr jūrnieki, kam ir šādi indosamenti, nedrīkst prasīt indosamentus, ar ko atzīst augstāku kvalifikāciju, ja vien šādas kvalifikācijas paaugstināšanas vienīgais pamats nav papildu jūras dienesta pieredze.

8. Ja dalībvalsts vairāk nekā astoņus gadus nav izsniegusi indosamentus, kas apstiprina atzīšanu saistībā ar 20. panta 1. punktā minētajiem trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem, minētās trešās valsts sertifikātu atzīšana tiek atkārtoti pārbaudīta. Pēc trešās valsts atkārtotas pārbaudīšanas Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, par to vismaz sešus mēnešus iepriekš paziņojot dalībvalstij un trešai valstij.

22. pants

Atkārtota novērtēšana

1. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību regulāri un vismaz 10 gadu laikā no pēdējā novērtējuma atkārtoti novērtē trešās valstis, kas ir atzītas saskaņā ar 20. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto procedūru, tostarp tās, kas minētas 20. panta 6. punktā, lai pārbaudītu, vai tās atbilst attiecīgajiem II pielikumā noteiktajiem kritērijiem un vai veikti vajadzīgie pasākumi, lai novērstu viltotu sertifikātu izsniegšanu.

2. Komisija ar Eiropas Jūras drošības aģentūras palīdzību atkārtoti novērtē trešās valstis, pamatojoties uz prioritātes kritērijiem. Prioritātes kritēriji ietver šādus datus:

a)	darbības dati, ko sniedz ostas valsts kontrole saskaņā ar 24. pantu;

b)	to indosamentu skaits, kas apstiprina atzīšanu saistībā ar trešās valsts izsniegtajiem kompetences sertifikātiem vai prasmes sertifikātiem, kas izsniegti saskaņā ar STCW konvencijas Noteikumiem V/1-1 un V/1-2;

c)	trešās valsts akreditētu jūrniecības izglītības un sagatavošanas iestāžu skaits;

d)	trešās valsts apstiprinātu jūrnieku sagatavošanas un profesionālās pilnveides programmu skaits;

e)	pēdējā Komisijas veiktā trešās valsts novērtējuma datums un minētajā novērtējumā konstatēto trūkumu skaits būtiskajos procesos;

f)	jebkādas būtiskas izmaiņas trešās valsts jūrnieku sagatavošanas un sertificēšanas sistēmā;

g)	to trešās valsts sertificēto jūrnieku kopējais skaits, kuri strādā uz kuģiem, kas kuģo ar dalībvalstu karogu, un šo jūrnieku sagatavotības un kvalifikācijas līmenis;

h)	jebkādu attiecīgu iestāžu vai citu ieinteresēto personu sniegta informācija, ja tāda ir pieejama, par profesionālās sagatavošanas standartiem minētajā trešā valstī.

Ja trešā valsts neatbilst STCW konvencijas prasībām saskaņā ar šīs direktīvas 21. pantu, minētās valsts atkārtota novērtēšana ir prioritāte attiecībā pret pārējām trešām valstīm.

3. Komisija nodod dalībvalstīm ziņojumu ar novērtējuma rezultātiem.

23. pants

Ostas valsts kontrole

1. Visus kuģus neatkarīgi no karoga, ar kuru tie kuģo, izņemot 1. pantā minētos kuģu tipus, tiem atrodoties dalībvalsts ostās, pakļauj ostas valsts kontrolei, ko veic virsnieki, kurus konkrētā dalībvalsts ir attiecīgi pilnvarojusi, lai pārbaudītu, vai visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģa un kam saskaņā ar STCW konvenciju jābūt kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam un/vai dokumentāram pierādījumam, ir šāds kompetences sertifikāts vai derīga īpaša atļauja un/vai prasmes sertifikāts un/vai dokumentārs pierādījums.

2. Īstenojot ostas valsts kontroli atbilstīgi šai direktīvai, dalībvalstis nodrošina, ka tiek piemēroti visi Direktīvā 2009/16/EK paredzētie attiecīgie noteikumi un procedūras.

24. pants

Ostas valsts kontroles procedūras

1. Neskarot Direktīvu 2009/16/EK, ostas valsts kontrole, ievērojot 23. pantu, attiecas vienīgi uz:

pārbaudi, vai visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģa un kam saskaņā ar STCW konvenciju jābūt kompetences sertifikātam un/vai prasmes sertifikātam, ir šāds kompetences sertifikāts vai derīga īpašā atļauja un/vai prasmes sertifikāts, vai viņi sniedz dokumentāru pierādījumu, ka karoga valsts iestādēs ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu, kas apliecinātu kompetences sertifikāta atzīšanu;

b)	pārbaudi, vai jūrnieku, kas strādā uz kuģa, numuri un sertifikāti ir saskaņā ar karoga valsts iestāžu izvirzītajām prasībām par drošu kuģa komandas komplektēšanu.

2. Kuģa jūrnieku spēju uzturēt, attiecīgi, sardzes pildīšanas un drošuma standartus, kā paredzēts STCW konvencijā, novērtē saskaņā ar STCW kodeksa A daļu, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka šādi standarti netiek uzturēti, jo ir iestājusies kāda no turpmāk minētajām situācijām:

a)	kuģis ir bijis iesaistīts sadursmē, uzskrējis uz sēkļa vai klintīm vai strandējis;

b)	no kuģa, kamēr tas bijis ceļā, noenkurojies vai pietauvojies, ir izmestas vielas, kas ir nelikumīgi saskaņā ar starptautisku konvenciju;

c)	ar kuģi ir izdarīti neparasti vai nedroši manevri, kuru laikā nav ievēroti SJO pieņemtie kuģu satiksmes noteikumi vai drošas kuģošanas prakse un procedūras;

d)	ar kuģi ir izdarītas kādas citas tādas darbības, kas apdraudējušas cilvēkus, īpašumu, vidi vai mazinājušas drošumu;

e)	sertifikāts ir iegūts krāpšanas ceļā vai sertifikāta īpašnieks nav tā persona, kam sertifikātu sākotnēji izsniedza;

f)	kuģis kuģo ar tādas valsts karogu, kas nav ratificējusi STCW konvenciju, vai tam ir kapteinis, virsnieks vai ierindas jūrnieks ar sertifikātu, ko izsniegusi trešā valsts, kura nav ratificējusi STCW konvenciju.

3. Neatkarīgi no sertifikāta pārbaudes, veicot novērtējumu saskaņā ar 2. punktu, no jūrnieka var prasīt pierādīt attiecīgo kompetenci pienākumu pildīšanas vietā. Tāds pierādījums var ietvert pārbaudi, vai ir izpildītas ekspluatācijas prasības attiecībā uz sardzes pildīšanas standartiem un vai ir jūrnieka kompetences līmenim atbilstīga pienācīga reakcija ārkārtas situācijās.

25. pants

Aizturēšana

Neskarot Direktīvu 2009/16/EK, šādi trūkumi tiktāl, ciktāl virsnieks, kurš veic ostas valsts kontroli, ir noteicis, ka tie var radīt apdraudējumu cilvēkiem, īpašumam vai videi, ir vienīgais pamatojums atbilstīgi šai direktīvai, lai dalībvalsts varētu aizturēt kuģi:

a)	jūrniekiem nav sertifikātu, atbilstīgu sertifikātu, derīgu īpašo atļauju vai viņi nevar sniegt dokumentāru pierādījumu, ka karoga valsts iestādēm ir iesniegts pieteikums par indosamenta saņemšanu, kas apliecinātu sertifikāta atzīšanu;

b)	netiek ievērotas drošas kuģa komandas komplektēšanas prasības, ko noteikusi karoga valsts;

c)	navigācijas vai mašīntelpas sardzes organizācija neatbilst prasībām, kādas konkrētam kuģim noteikusi karoga valsts;

d)	sardzē trūkst personas, kas būtu kvalificēta rīkoties ar aprīkojumu, kurš ir būtiski svarīgs kuģošanas drošībai, radiosakaru drošībai vai jūras piesārņojuma novēršanai;

e)	nevar iesniegt pierādījumu par profesionālo piemērotību veikt pienākumus, kas jūrniekiem uzdoti attiecībā uz kuģa drošību un piesārņojuma novēršanu;

f)	nespēja nodrošināt pirmo sardzi reisa sākumā un turpmāko sardzes nomaiņu ar cilvēkiem, kas būtu pietiekami atpūtušies un citādi gatavi pienākumu veikšanai.

26. pants

Regulāra atbilstības uzraudzība

Neskarot Komisijas pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību darbību 258. pantu, Komisija, kam palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra, regulāri un vismaz ik pēc pieciem gadiem pārbauda, vai dalībvalstu noteiktās prasības atbilst minimālajām prasībām, kas noteiktas ar šo direktīvu.

27. pants

Informācija statistikas nolūkiem

1. Dalībvalstis paziņo III pielikumā minēto informāciju Komisijai, lai varētu izpildīt 21. panta 8. punktu un 22. panta 2. punktu un dalībvalstis un Komisija to izmantotu politikas veidošanā.

2. Dalībvalstis katru gadu elektroniskā formātā Komisijai dara pieejamu minēto informāciju, kas reģistrēta līdz iepriekšējā gada 31. decembrim. Dalībvalstis saglabā visas īpašuma tiesības uz informāciju tās neapstrādātajā datu formātā. Apstrādātu statistiku, kas sagatavota uz šādas informācijas pamata, dara publiski pieejamu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1406/2002 4. pantā izklāstītajiem noteikumiem par informācijas pārskatāmību un aizsardzību.

3. Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, pirms personas informācijas nosūtīšanas Komisijai, dalībvalstīm, izmantojot Komisijas paredzēto vai pieņemto programmatūru, jānodrošina personas informācijas anonimitāte, kā norādīts III pielikumā. Komisija izmanto tikai minēto anonimizēto informāciju.

4. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka pasākumi šādas informācijas vākšanai, iesniegšanai, glabāšanai, analizēšanai un izplatīšanai tiek izstrādāti tā, lai būtu iespējama statistiska analīze.

Pirmās daļas vajadzībām Komisija pieņem sīki izstrādātus pasākumus attiecībā uz tehniskajām prasībām, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu statistikas datu pienācīgu pārvaldību. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Izvērtēšanas ziņojums

Ne vēlāk kā 2024. gada 2. augustā Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei izvērtēšanas ziņojumu, kurā iekļauti ierosinājumi par pēcpasākumiem, kas būtu jāveic, ņemot vērā minēto izvērtējumu. Izvērtēšanas ziņojumā Komisija analizē dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpējās atzīšanas shēmas īstenošanu un jebkādu situācijas attīstību starptautiskā līmenī saistībā ar jūrnieku digitālajiem sertifikātiem. Komisija novērtē arī jebkādu situācijas attīstību saistībā ar turpmāku Eiropas jūrniecības izcilības diplomu vērā ņemšanu, pamatojoties uz sociālo partneru sniegtajiem ieteikumiem.

29. pants

Grozījums

1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, ar kuriem šīs direktīvas I pielikumu un saistītos šīs direktīvas noteikumus groza, lai minēto pielikumu un minētos noteikumus saskaņotu ar STCW konvencijas un STCW kodeksa A daļas grozījumiem.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 30. pantu, ar kuriem šīs direktīvas III pielikumu groza attiecībā uz konkrētu un atbilstīgu saturu, kā arī detalizētu informāciju, kas dalībvalstīm jāpaziņo, ar noteikumu, ka šādi akti attiecas tikai uz to, lai ņemtu vērā STCW konvencijā un STCW kodeksa A daļā veiktos grozījumus, un tajos ievēro datu aizsardzības prasības. Šādi deleģētie akti nemaina 27. panta 3. punktā paredzētos noteikumus par anonimitātes nodrošināšanu datiem.

30. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 4. panta 14. punktā un 29. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 1. augusta. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 4. panta 14. punktā un 29. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 4. panta 14. punktu un 29. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

31. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (13). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

32. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nosaka sankciju sistēmas par tādu attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem, kas pieņemti, ievērojot 3., 4., 8., 10. līdz 16., 18., 19., 20., 23., 24., 25. pantu un I pielikumu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sistēmu īstenošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

33. pants

Paziņošana

Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai visu to savu tiesību aktu tekstu, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

34. pants

Atcelšana

Direktīvu 2008/106/EK, kā tā grozīta ar IV pielikuma A daļā uzskaitītajām direktīvām, atceļ, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem IV pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu V pielikumā.

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

36. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2022. gada 8. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētāja

R. METSOLA

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. BEAUNE

(1) OV C 123, 9.4.2021., 80. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2022. gada 5. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2022. gada 24. maija lēmums.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/106/EK (2008. gada 19. novembris) par jūrnieku minimālo sagatavotības līmeni (OV L 323, 3.12.2008., 33. lpp.).

(4) Sk. IV pielikuma A daļu.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums (2009. gada 18. jūnijs) par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.).

(6) Padomes Direktīva 1999/63/EK (1999. gada 21. jūnijs) attiecībā uz Nolīgumu par jūrnieku darba laika organizēšanu, ko noslēgusi Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociācija (EKKĪA) un Eiropas Savienības Transporta darbinieku arodbiedrību federācija (ESTDAF) (OV L 167, 2.7.1999., 33. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1406/2002 (2002. gada 27. jūnijs) par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (OV L 208, 5.8.2002., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/36/EK (2005. gada 7. septembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/45/EK (2005. gada 7. septembris) par dalībvalstu izsniegto jūrnieku sertifikātu savstarpēju atzīšanu un Direktīvas 2001/25/EK grozīšanu (OV L 255, 30.9.2005., 160. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.).

(11) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2099/2002 (2002. gada 5. novembris), ar ko izveido Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteju (COSS) un groza regulas par kuģošanas drošību un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanu (OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

STCW KONVENCIJAS PRASĪBAS PAR SAGATAVOŠANU, KAS MINĒTAS 3. PANTĀ

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šajā pielikumā minētos noteikumus papildina ar obligātajiem noteikumiem, kas ietverti STCW kodeksa A daļā, izņemot VIII nodaļas Noteikumu VIII/2.

Ikviena norāde uz kāda noteikuma kādu prasību ir arī norāde uz STCW kodeksa A daļas atbilstīgo iedaļu.

STCW kodeksa A daļā ir iekļauti kompetences standarti, kas kandidātiem jāpierāda, lai viņiem saskaņā ar STCW konvencijas noteikumiem izsniegtu un atkārtoti apstiprinātu sertifikātu. Lai precizētu saikni starp alternatīvās sertificēšanas prasībām, kas minētas VII nodaļā, un sertificēšanas prasībām, kas minētas II, III un IV nodaļā, kompetences standartos noteiktās prasmes pēc vajadzības grupē atbilstīgi šādām septiņām funkcijām:

1)	navigācija;

2)	kravu apstrāde un iekraušana kravas telpā;

3)	kuģa ekspluatācijas kontrole un uz kuģa esošo personu aprūpe;

4)	kuģu mašīnbūve;

5)	elektriskās, elektroniskās un vadības iekārtas;

6)	tehniskā apkope un remontdarbi;

7)	radiosakari,

šādos atbildības līmeņos:

1)	vadības līmenī;

2)	darbības līmenī;

3)	atbalsta līmenī.

Funkcijas un atbildības līmeņus norāda ar apakšvirsrakstiem kompetences standartu tabulās, kas precizētas STCW kodeksa A daļas II, III un IV nodaļā.

II NODAĻA

KAPTEINIS UN KLĀJA KOMANDA

Noteikums II/1

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu virsniekus, kuri atbild par navigācijas sardzi uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku

Visiem virsniekiem, kuri atbild par navigācijas sardzi un strādā uz jūras kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.

ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu kā daļu no apstiprinātas mācību programmas, kura ietver sagatavošanu uz kuģiem atbilstoši STCW kodeksa A-II/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā prakses grāmatā, vai arī ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu;

2.3.	prasītā jūras dienesta laikā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veikuši komandtiltiņa sardzes pienākumus kapteiņa vai kvalificēta virsnieka pārraudzībā;

2.4.	atbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu paredzētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

2.5.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/1. iedaļā;

2.6.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Noteikums II/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu kapteiņus un kapteiņu vecākos palīgus uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 500 vai lielāka

Kapteinis un kapteiņa vecākais palīgs uz kuģiem ar bruto tonnāžu 3 000 vai lielāku

Katram kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa ar bruto tonnāžu 3 000 vai lielāku ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.

atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, un ir veikuši apstiprinātu jūras dienestu tādā statusā:

2.1.1.

lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu – ne mazāk kā 12 mēnešus;

2.1.2.

lai saņemtu kapteiņa sertifikātu – ne mazāk kā 36 mēnešus; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā;

2.2.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu 3 000 vai lielāku.

Kapteiņi un kapteiņu vecākie palīgi uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir no 500 līdz 3 000

Katram kapteinim un kapteiņa vecākajam palīgam uz jūras kuģa, kura bruto tonnāža ir no 500 līdz 3 000, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

4.1.	lai saņemtu kapteiņa vecākā palīga sertifikātu, atbilst prasībām, kas attiecas uz navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku;

4.2.

lai saņemtu kapteiņa sertifikātu, atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza navigācijas sardzes virsniekam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku, un tādā statusā ir izgājuši vismaz 36 mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti kapteiņa vecākā palīga amatā;

4.3.	ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/2. iedaļā attiecībā uz kapteiņiem un kapteiņu vecākajiem palīgiem uz kuģiem ar bruto tonnāžu no 500 līdz 3 000.

Noteikums II/3

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu navigācijas sardzes virsniekus un kapteiņus uz kuģiem ar bruto tonnāžu mazāk nekā 500

Kuģi, kas neveic piekrastes reisus

Visiem navigācijas sardzes virsniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kas neveic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts darbam uz kuģiem ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku.

Visiem kapteiņiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāk nekā 500 un kuri neveic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts kapteiņa darbam uz kuģiem ar bruto tonnāžu no 500 līdz 3 000.

Kuģi, kas veic piekrastes reisus

Navigācijas sardzes virsnieks

Visiem navigācijas sardzes virsniekiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts.

Visi kandidāti, kas pretendē uz navigācijas sardzes virsnieka sertifikātu darbam uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus:

4.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

4.2.

ir izgājuši:

4.2.1.

īpašu sagatavošanas programmu, tostarp pietiekamu atbilstīga jūras dienesta laikposmu, ko prasa dalībvalsts; vai

4.2.2.

apstiprinātu ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu jūras dienestu klāja komandā;

4.3.	atbilst piemērojamām IV nodaļas noteikumu prasībām, lai pildītu paredzētos radiosakaru operatora pienākumus saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

4.4.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/3. iedaļā, attiecībā uz navigācijas sardzes virsniekiem uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus;

4.5.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Kapteinis

Visiem kapteiņiem, kas strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus, ir kompetences sertifikāts.

Visi kandidāti, kas pretendē uz kapteiņa sertifikātu darbam uz jūras kuģa, kura bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kurš veic piekrastes reisus:

6.1.	ir ne mazāk kā 20 gadus veci;

6.2.	ir izgājuši apstiprinātu ne mazāk kā 12 mēnešu ilgu jūras dienestu kā navigācijas sardzes virsnieki;

6.3.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/3. iedaļā, attiecībā uz kapteiņiem uz kuģiem, kuru bruto tonnāža ir mazāka nekā 500 un kuri veic piekrastes reisus;

6.4.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Atbrīvojumi

Ja administrācija uzskata, ka kuģa izmēri un reisa apstākļi ir tādi, ka to dēļ šī noteikuma un STCW kodeksa A-II/3. iedaļas visu prasību piemērošana kļūst nesaprātīga vai neiespējama, tā var minētajā apjomā atbrīvot kapteiņus un navigācijas sardzes virsniekus, kas strādā uz tāda kuģa vai tādas klases kuģa, no dažu prasību ievērošanas, paturot prātā visu to kuģu drošību, kuri var kuģot tajos pašos ūdeņos.

Noteikums II/4

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus, kuri ir navigācijas sardzes daļa

Visi ierindas jūrnieki, kuri veido navigācijas sardzes daļu uz jūras kuģa ar bruto tonnāžu 500 vai lielāku un nav ierindas jūrnieki, kas iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieki, kuru pienākumi sardzē ir nekvalificēta rakstura, ir pienācīgi sertificēti, lai veiktu tādus pienākumus.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

2.2.

ir izgājuši:

2.2.1.

apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā sešu mēnešu mācību un darba pieredzi; vai

2.2.2.

īpašu sagatavošanu vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp ne mazāk kā divu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu;

2.3.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/4. iedaļā.

Jūras dienests, sagatavotība un pieredze, kas prasīti 2.2.1. un 2.2.2. punktā, tiek saistīti ar navigācijas sardzes funkcijām un ietver tādu pienākumu pildīšanu, ko veic kapteiņa, navigācijas sardzes virsnieka vai kvalificēta ierindas jūrnieka tiešā pārraudzībā.

Noteikums II/5

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus kā kvalificētus matrožus

Visi kvalificētie matroži, kuri strādā uz jūras kuģiem, kuru bruto tonnāža ir 500 vai lielāka, ir pienācīgi sertificēti.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.	atbilst prasībām par to ierindas jūrnieku sertificēšanu, kuri ir navigācijas sardzes daļa;

2.3.

būdami kvalificēti darbam kā ierindas jūrnieki, kuri ir navigācijas sardzes daļa, ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu klāja komandā:

2.3.1.

ne mazāk kā 18 mēnešus; vai

2.3.2.

ne mazāk kā 12 mēnešus, ja viņi ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas programmu;

2.4.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-II/5. iedaļā.

Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izsniegtiem kvalificētu jūrnieku sertifikātiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A-II/5. iedaļā, un nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt minētajam personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

III NODAĻA

MAŠĪNTELPA

Noteikums III/1

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu mašīntelpas sardzes virsniekus personāla vadītā mašīntelpā vai norīkotus dežūrmehāniķus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

Visiem mašīntelpas sardzes virsniekiem, kuri par to atbild personāla vadītā mašīntelpā, vai norīkotiem dežūrmehāniķiem mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.

ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko iemaņu apmācību un apstiprinātu jūras dienestu kā daļu no apstiprinātas mācību programmas, kas ietver sagatavošanu uz kuģiem, kura atbilst STCW kodeksa A-III/1. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā prakses grāmatā, vai citādi ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu praktisko iemaņu apmācību un apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem 30 mēneši ir pavadīti jūras dienestā mašīntelpā;

2.3.	prasītā jūras dienesta laikā ne mazāk kā sešus mēnešus ir veikuši mašīntelpas sardzes pienākumus vecākā mehāniķa vai kvalificēta kuģa mehāniķa pārraudzībā;

2.4.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/1. iedaļā;

2.5.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Noteikums III/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu vecākos mehāniķus un otros mehāniķus uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3 000 kW vai lielāka

Visiem vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3 000 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.

atbilst sertificēšanas prasībām, kādas izvirza mašīntelpas sardzes virsniekam uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW un lielāka, un ir veikuši apstiprinātu jūras dienestu attiecīgajā statusā:

2.1.1.

lai saņemtu otrā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu kā kvalificēti kuģa mehāniķi;

2.1.2.

lai saņemtu vecākā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu; minēto laikposmu tomēr var samazināt līdz ne mazāk kā 24 mēnešiem, ja ne mazāk kā 12 mēneši tāda jūras dienesta ir nostrādāti otrā mehāniķa amatā;

2.2.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/2. iedaļā.

Noteikums III/3

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu vecākos mehāniķus un otros mehāniķus darbam uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3 000 kW

Visiem vecākajiem mehāniķiem un otrajiem mehāniķiem uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir no 750 kW līdz 3 000 kW, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.

atbilst prasībām, lai saņemtu mašīntelpas sardzes virsnieka sertifikātu, un:

2.1.1.

lai saņemtu otrā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu kā kuģa mehāniķa palīgi vai kā kuģa mehāniķi;

2.1.2.

lai saņemtu vecākā mehāniķa sertifikātu, ir izgājuši ne mazāk kā 24 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem ne mazāk kā 12 mēnešus nostrādājuši ar kvalifikāciju darbam par otro mehāniķi;

2.2.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/3. iedaļā.

Ikviens kuģa mehāniķis, kurš ir kvalificēts darbam par otro mehāniķi uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 3 000 kW vai lielāka, var strādāt par vecāko mehāniķi uz kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir mazāka nekā 3 000 kW, ar noteikumu, ka sertifikāts ir attiecīgi indosēts.

Noteikums III/4

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus, kuri veido sardzes daļu personāla vadītā mašīntelpā vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

Visi ierindas jūrnieki, kas veido sardzes daļu personāla vadītā mašīntelpā vai ir norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību uz jūras kuģiem, kuru galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, un kas nav ierindas jūrnieki, kuri iziet sagatavošanu, vai ierindas jūrnieki, kuru pienākumi ir nekvalificēta rakstura, ir pienācīgi sertificēti tādu pienākumu izpildei.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 16 gadus veci;

2.2.

ir izgājuši:

2.2.1.

apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā sešu mēnešu mācību un darba pieredzi; vai

2.2.2.

īpašu sagatavošanu vai nu pirms došanās jūrā, vai uz kuģa, tostarp ne mazāk kā divu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu;

2.3.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/4. iedaļā.

Jūras dienests, sagatavošana un darba pieredze, kas paredzēti 2.2.1. un 2.2.2. punktā, ir saistīti ar mašīntelpas sardzes funkcijām un ietver pienākumu izpildi, ko veic kvalificēta kuģa mehāniķa vai kvalificēta ierindas jūrnieka tiešā pārraudzībā.

Noteikums III/5

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu ierindas jūrniekus kā kvalificētus motoristus personāla vadītā mašīntelpā vai norīkotus pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību

Visiem kvalificētiem motoristiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir atbilstīgs sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.	atbilst prasībām par to ierindas jūrnieku sertificēšanu, kuri ir navigācijas sardzes daļa personāla vadītā mašīntelpā vai norīkoti pildīt pienākumus mašīntelpā ar periodisku bezapkalpes vadību;

2.3.

būdami kvalificēti darbam kā ierindas jūrnieki, kuri ir navigācijas sardzes daļa, ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu mašīntelpā:

2.3.1.

ne mazāk kā 12 mēnešus; vai

2.3.2.

ne mazāk kā 6 mēnešus, ja viņi ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas programmu;

2.4.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/5. iedaļā.

Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izsniegtiem sertifikātiem ierindas jūrniekiem mašīntelpā, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A-III/5. iedaļā, un nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt minētajam personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

Noteikums III/6

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu elektromehāniķus

Visiem elektromehāniķiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir kompetences sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.

ir izgājuši ne mazāk kā 12 mēnešus ilgu apvienotu praktisko iemaņu apmācību un apstiprinātu jūras dienestu, no kura ne mazāk kā 6 mēneši ir apstiprināts jūras dienests kā daļa apstiprinātas mācību programmas, kura atbilst STCW kodeksa A-III/6. iedaļas prasībām un ir dokumentēta apstiprinātā prakses grāmatā, vai citādi ir izgājuši ne mazāk kā 36 mēnešus ilgu apvienotu praktisko iemaņu apmācību un apstiprinātu jūras dienestu, no kuriem 30 mēneši ir pavadīti jūras dienestā mašīntelpā;

2.3.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/6. iedaļā;

2.4.	atbilst kompetences standartiem, kas norādīti STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 2. punktā, A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punktā un A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izsniegtiem sertifikātiem elektromehāniķiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A-III/6. iedaļā, un nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt minētajam personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta prasībām dalībvalsts var uzskatīt piemēroti kvalificētu personu par spējīgu veikt noteiktas A-III/6. iedaļā minētās funkcijas.

Noteikums III/7

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu kuģa elektriķus

Visiem kuģa elektriķiem uz jūras kuģa, kura galveno dzinēju jauda ir 750 kW vai lielāka, ir atbilstīgs sertifikāts.

Visi sertifikāta kandidāti:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.	ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu, tostarp guvuši ne mazāk kā 12 mēnešu mācību un darba pieredzi; vai

2.3.	ir pabeiguši apstiprinātu sagatavošanas programmu, tostarp izgājuši ne mazāk kā 6 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu; vai

2.4.	ir ieguvuši kvalifikāciju, kas nodrošina atbilstību STCW kodeksa A-III/7. iedaļas tabulā minētajām tehniskajai kompetencei, kā arī ne mazāk kā 3 mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu; un

2.5.	atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-III/7. iedaļā.

Katra dalībvalsts salīdzina kompetences standartus, ko tā izvirzījusi līdz 2012. gada 1. janvārim izsniegtiem sertifikātiem kuģa elektriķiem, ar tiem standartiem, kas atbilstīgajam sertifikātam paredzēts STCW kodeksa A-III/7. iedaļā, un nosaka, vai ir vajadzīgs prasīt minētajam personālam iziet atbilstīgus kvalifikācijas celšanas kursus.

Neatkarīgi no 1., 2. un 3. punkta prasībām dalībvalsts var uzskatīt piemēroti kvalificētu personu par spējīgu veikt noteiktas A-III/7. iedaļā minētās funkcijas.

IV NODAĻA

RADIOSAKARI UN RADIOSAKARU OPERATORI

Paskaidrojums

Obligātie noteikumi attiecībā uz radiosakaru sardzes pildīšanu ir izklāstīti noteikumos par radiosakariem un grozītajā SOLAS 74. Noteikumi par radiosakaru ekspluatāciju ir izklāstīti grozītajā SOLAS 74 un pamatnostādnēs, ko pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija.

Noteikums IV/1

Piemērošana

Izņemot gadījumus, kas paredzēti 2. punktā, šīs nodaļas noteikumus piemēro radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuri darbojas Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS), kā noteikts grozītajā SOLAS 74.

Radiosakaru operatoriem uz kuģiem, kuriem SOLAS 74 IV nodaļā nav prasīta atbilstība GMDSS noteikumiem, nav obligāti jāatbilst šīs nodaļas prasībām. Radiosakaru operatoriem uz minētajiem kuģiem tomēr ir jāatbilst noteikumiem par radiosakariem. Dalībvalstis nodrošina, ka tādiem radiosakaru operatoriem izsniedz vai attiecībā uz tādu radiosakaru operatoriem atzīst atbilstīgus sertifikātus, kā paredzēts noteikumos par radiosakariem.

Noteikums IV/2

Obligātās minimālās prasības, lai sertificētu GMDSS radiosakaru operatorus

Visām personām, kuras atbild par radiosakaru operatoru pienākumu izpildi vai kuras pašas tos izpilda uz kuģa, kam jāpiedalās Vispasaules Jūras avāriju un drošības sistēmā (GMDSS), ir atbilstīgs sertifikāts saistībā ar GMDSS, ko saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem izsniegusi vai atzinusi dalībvalsts.

Turklāt visi kandidāti, kuri atbilstīgi šim noteikumam pretendē uz kompetences sertificēšanu darbam uz kuģa, uz kura saskaņā ar grozīto SOLAS 74 jābūt radiosakaru iekārtai:

2.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

2.2.	ir pabeiguši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas programmu un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-IV/2. iedaļā.

V NODAĻA

ĪPAŠAS SAGATAVOTĪBAS PRASĪBAS PERSONĀLAM UZ NOTEIKTU VEIDU KUĢIEM

Noteikums V/1-1

Obligātās minimālās prasības naftas un ķimikāliju tankkuģu kapteiņu, virsnieku un ierindas jūrnieku sagatavotībai un kvalifikācijai

Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kuriem uzticēti īpaši pienākumi un atbildība saistībā ar kravām vai kravu aprīkojumu uz naftas vai ķimikāliju tankkuģiem, ir sertifikāts par pamatkursu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos.

Visi naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumu pamatkursa sertifikāta kandidāti ir apguvuši pamatkursu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas noteikumiem un ir izgājuši:

2.1.	vismaz trīs mēnešu apstiprinātu jūras dienestu uz naftas vai ķimikāliju tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā; vai

2.2.	apstiprinātu pamatkursu par naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumiem un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 1. punktā.

Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kura tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu, kravas tranzīta operāciju uzraudzīšanu, kravu apstrādi, tanku tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz naftas tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu naftas tankkuģu kravu pārvadājumos pabeigšanu.

Visi naftas tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

4.1.	atbilst sertificēšanas prasībām par pamatkursu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos;

4.2.

būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatkursu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

4.2.1.

izgājuši vismaz trīs mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz naftas tankkuģa; vai

4.2.2.

ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz naftas tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā prakses grāmatā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes;

4.3.	ir pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu naftas tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 2. punktā.

Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kura tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu, kravas tranzīta operāciju uzraudzīšanu, kravu apstrādi, tanku tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz ķimikāliju tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos.

Visi ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

6.1.	atbilst sertificēšanas prasībām par pamatkursu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos;

6.2.

būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatkursu naftas un ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

6.2.1.

izgājuši vismaz trīs mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz ķimikāliju tankkuģiem; vai

6.2.2.

ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz ķimikāliju tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā prakses grāmatā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes;

6.3.	ir pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu ķimikāliju tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-1. iedaļas 3. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2., 4., vai 6. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu vai ka attiecīgi indosē esošu kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu.

Noteikums V/1-2

Obligātās minimālās prasības sašķidrinātās gāzes tankkuģu kapteiņu, virsnieku un ierindas jūrnieku sagatavotībai un kvalifikācijai

Virsniekiem un ierindas jūrniekiem, kam uzticēti īpaši pienākumi un atbildība saistībā ar kravām vai kravu aprīkojumu uz sašķidrinātās gāzes tankkuģiem, ir sertifikāts par pamatkursu sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos.

Visi sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumu pamatkursa sertifikāta kandidāti ir apguvuši pamatkursu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas noteikumiem un ir izgājuši:

2.1.	vismaz trīs mēnešu apstiprinātu jūras dienestu uz sašķidrinātās gāzes tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā; vai

2.2.	apstiprinātu pamatkursu par kravu pārvadājumiem ar sašķidrinātās gāzes tankkuģiem un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 1. punktā.

Kapteiņiem, vecākajiem mehāniķiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem, otrajiem mehāniķiem un jebkurai personai, kas tieši atbild par kravu iekraušanu, izkraušanu, kravas tranzīta operāciju uzraudzīšanu, kravu apstrādi, tanku tīrīšanu vai citām ar kravu saistītām darbībām uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, ir sertifikāts par padziļinātu sagatavošanas kursu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravas pārvadājumos.

Visi sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumu padziļinātā sagatavošanas kursa sertifikāta kandidāti:

4.1.	atbilst sertificēšanas prasībām par pamatkursu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos;

4.2.

būdami kvalificēti sertificēšanai par pamatkursu sašķidrinātas gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos, ir:

4.2.1.

izgājuši vismaz trīs mēnešu ilgu apstiprinātu jūras dienestu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem; vai

4.2.2.

ārštata statusā izgājuši vismaz vienu mēnesi ilgu apstiprinātu sagatavošanas kursu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa, kas ietver vismaz trīs iekraušanas un trīs izkraušanas darbības un ko dokumentē apstiprinātā prakses grāmatā, ņemot vērā STCW kodeksa B-V/1. iedaļas norādes;

4.3.	pabeiguši apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu sašķidrinātās gāzes tankkuģu kravu pārvadājumos un atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-V/1-2. iedaļas 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu vai ka attiecīgi indosē esošu kompetences sertifikātu vai prasmes sertifikātu.

Noteikums V/2

Obligātās minimālās prasības pasažieru kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai

Šo noteikumu piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti starptautiskajā kuģošanā. Dalībvalstis nosaka šo prasību piemērojamību personālam, kas strādā uz pasažieru kuģiem, kuri iesaistīti vietējā kuģošanā.

Visas uz pasažieru kuģiem strādājošās personas, pirms tām uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģa, atbilst STCW kodeksa A-VI/1. iedaļas 1. punkta prasībām.

Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, pabeidz sagatavošanas un iepazīšanas kursu, kurš prasīts 5.-9. punktā, saskaņā ar viņu statusu, pienākumiem un atbildību.

Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki un pārējais personāls, kuriem jābūt sagatavotiem saskaņā ar 7., 8. un 9. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo kompetences standartu pēdējo piecu gadu laikā.

Personāls, kas strādā uz pasažieru kuģiem, ir apguvis pasažieru kuģu ārkārtas situāciju iepazīšanas kursu atbilstoši savas statusam, pienākumiem un atbildībai, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 1. punktā.

Personāls, kas sniedz tiešus pakalpojumus pasažieriem pasažieru telpās uz pasažieru kuģiem, ir apguvis sagatavošanas kursu drošības jautājumos, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 2. punktā.

Kapteiņi, virsnieki, ierindas jūrnieki, kas kvalificēti saskaņā ar šā pielikuma II, III un VII nodaļu, un pārējais personāls, kurš norādīts trauksmju sarakstā, lai palīdzētu pasažieriem ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvuši pasažieru kuģu pūļa vadības kursus, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 3. punktā.

Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kuras trauksmju sarakstos norīkotas kā atbildīgās par pasažieru drošību ārkārtas situācijās uz pasažieru kuģiem, ir apguvuši apstiprinātu sagatavošanas kursu krīzes pārvarēšanas un cilvēku uzvedības jomā, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 4. punktā.

Kapteiņi, kapteiņa vecākie palīgi, vecākie mehāniķi, otrie mehāniķi un visas personas, kas tieši atbildīgas par pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, kravu iekraušanu, izkraušanu vai nostiprināšanu vai korpusa atveru aizvēršanu uz ro-ro pasažieru kuģiem, ir apguvuši apstiprinātu sagatavošanas kursu pasažieru drošības, kravas drošības un korpusa integritātes jautājumos, kā noteikts STCW kodeksa A-V/2. iedaļas 5. punktā.

10.

Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar 6.–9. punktu, izsniedz dokumentāru pierādījumu par apgūto sagatavošanas kursu.

Noteikums V/3

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu, virsnieku, ierindas jūrnieku un pārējā personāla sagatavotībai un kvalifikācijai, uz kuriem attiecas IGF kodekss

Šo noteikumu piemēro kapteiņiem, virsniekiem, ierindas jūrniekiem un pārējam personālam, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

Jūrnieki, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvuši sagatavošanas kursu, kas prasīts 4.-9. punktā, atbilstoši savam statusam, pienākumiem un atbildībai.

Visi jūrnieki, kas strādā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, pirms viņiem uztic veikt kādus darba pienākumus uz kuģiem, ir pienācīgi iepazīstināti ar kuģi un aprīkojumu, kā noteikts šīs direktīvas 15. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Jūrniekiem, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas apstrādi un izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

Ikviens pretendents, kurš vēlas saņemt sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir apguvis sagatavošanas pamatkursu saskaņā ar STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punkta noteikumiem.

Jūrnieki, kas ir atbildīgi par drošības pienākumiem saistībā ar degvielas apstrādi un izmantošanu vai rīcību ar to ārkārtas situācijās uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar Noteikuma V/1-2 2. un 5. punktu vai Noteikuma V/1-2 4. un 5. punktu par sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 1. punktā minētajām prasībām attiecībā uz sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

Kapteiņiem, kuģa mehāniķiem un visam personālam, kas ir tieši atbildīgi par degvielas apstrādi un izmantošanu un ar to saistīto degvielas sistēmu ekspluatāciju uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss.

Papildus 4. punktā aprakstītajam prasmes sertifikātam ikviens pretendents, kas vēlas saņemt sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, atbilst šādām prasībām:

8.1.	apgūts apstiprināts padziļināts sagatavošanas kurss darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, un atbilstība kompetences standartam, kas norādīts STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā;

8.2.

pabeigts vismaz vienu mēnesi ilgs apstiprināts jūras dienests, kas ietver vismaz trīs bunkurēšanas pasākumus uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss. Divus no trim bunkurēšanas pasākumiem var aizstāt ar apstiprinātu sagatavošanu bunkurēšanas pasākumu simulatorā 8.1. apakšpunktā norādītās sagatavošanas ietvaros.

Kapteiņi, kuģa mehāniķi un visas personas, kas ir tieši atbildīgas par degvielas apstrādi un izmantošanu uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, kas ir kvalificēti un sertificēti saskaņā ar STCW kodeksa A–V/1-2. iedaļas 2. punktā norādītajiem kompetences standartiem saistībā ar darbu uz sašķidrinātas gāzes tankkuģiem, tiek uzskatīti par atbilstošiem STCW kodeksa A-V/3. iedaļas 2. punktā minētajām prasībām attiecībā uz padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss, ja viņi turklāt:

9.1.	atbilst 6. punkta prasībām;

9.2.	atbilst 8.2. apakšpunkta bunkurēšanas prasībām vai ir piedalījušies trīs kravas operācijās uz sašķidrinātas gāzes tankkuģa;

9.3.

pēdējos piecos gados ir pabeiguši vismaz trīs mēnešus ilgu jūras dienestu uz:

9.3.1.

kuģiem, uz kuriem attiecas IGF kodekss;

9.3.2.

tankkuģiem, kuri kā kravu pārvadā degvielu, uz ko attiecas IGF kodekss; vai

9.3.3.

kuģiem, kuri kā degvielu izmanto gāzi vai degvielu ar zemu uzliesmošanas temperatūru.

10.

Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kuri ir kvalificēti saskaņā ar attiecīgi 4. vai 7. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

11.

Jūrnieki, kuriem ir prasmes sertifikāts saskaņā ar 4. vai 7. punktu, ik pēc laika, kas nepārsniedz piecus gadus, apgūst atbilstošu kvalifikācijas celšanas kursu vai iesniedz pierādījumu, ka ir ieguvuši nepieciešamo kompetences standartu pēdējo piecu gadu laikā.

Noteikums V/4

Obligātās minimālās prasības tādu kuģu kapteiņu un klāja virsnieku sagatavotībai un kvalifikācijai, ko ekspluatē polārajos ūdeņos

Kapteiņiem, kapteiņa vecākajiem palīgiem un virsniekiem, kas ir atbildīgi par navigācijas sardzi kuģos, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir apguvis apstiprinātu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, un atbilst STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 1. punktā norādītajam kompetences standartam.

Kapteiņiem un kapteiņa vecākajiem palīgiem kuģos, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, ir sertifikāts par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, kā prasīts Polārajā kodeksā.

Katrs, kas kandidē uz sertifikātu par apgūtu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, atbilst turpmāk minētajam:

4.1.	atbilst prasībām, kuras attiecas uz sertifikātu par apgūtu sagatavošanas pamatkursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos;

4.2.	ir pabeidzis vismaz divus mēnešus ilgu apstiprinātu jūras dienestu klāja komandā vadības līmenī vai veicot sardzes pildīšanas pienākumus darbības līmenī polārajos ūdeņos vai citu līdzvērtīgu apstiprinātu jūras dienestu;

4.3.	ir apguvis apstiprinātu padziļinātu sagatavošanas kursu darbā uz kuģiem, ko ekspluatē polārajos ūdeņos, un atbilst kompetences standartam, kurš minēts STCW kodeksa A-V/4. iedaļas 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka jūrniekiem, kas ir attiecīgi kvalificēti saskaņā ar 2. vai 4. punktu, izsniedz prasmes sertifikātu.

VI NODAĻA

ĀRKĀRTAS, DARBA DROŠĪBAS, DROŠUMA, MEDICĪNISKĀS APRŪPES UN IZDZĪVOŠANAS FUNKCIJAS

Noteikums VI/1

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz drošības iepazīšanas kursu, pamatkursu un instruktāžu visiem jūrniekiem

Jūrnieki apgūst iepazīšanas kursu un pamatkursu vai instruktāžu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/1. iedaļu un atbilst tajā paredzētajam attiecīgajam kompetences standartam.

Ja pamatkurss nav iekļauts izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izsniedz prasmes sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis pamatkursu.

Noteikums VI/2

Obligātās minimālās prasības, lai izsniegtu prasmes sertifikātus darbam ar glābšanās līdzekļiem, glābšanas laivām un ātrgaitas glābšanas laivām

Visi kandidāti, kuri pretendē uz prasmes sertifikātu darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām, izņemot ātrgaitas glābšanas laivas:

1.1.	ir ne mazāk kā 18 gadus veci;

1.2.	ir izgājuši vismaz 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu vai ir apmeklējuši apstiprinātu sagatavošanas kursu un ir izgājuši vismaz sešu mēnešu apstiprinātu jūras dienestu;

1.3.	atbilst kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 1. līdz 4. punktā, attiecībā uz prasmes sertifikātiem darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām.

Visi kandidāti, kuri pretendē uz prasmes sertifikātu darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām:

2.1.	ir saņēmuši prasmes sertifikātu darbam ar glābšanās līdzekļiem un glābšanas laivām, izņemot ātrgaitas glābšanas laivas;

2.2.	ir izgājuši apstiprinātu sagatavošanas kursu;

2.3.	atbilst kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/2. iedaļas 7. līdz 10. punktā, attiecībā uz prasmes sertifikātiem darbam ar ātrgaitas glābšanas laivām.

Noteikums VI/3

Obligātās minimālās prasības sagatavotībai progresīvā ugunsdzēsībā

Jūrnieki, kuri norīkoti vadīt ugunsdzēsības darbības, ir veiksmīgi izgājuši padziļinātu sagatavošanas kursu ugunsdzēsības tehnikā, īpašu uzsvaru liekot uz organizēšanu, taktiku un vadību saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/3. iedaļas 1. līdz 4. punkta noteikumiem, un atbilst tajā paredzētam kompetences standartam.

Ja apmācība progresīvajā ugunsdzēsībā nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izsniedz prasmes sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu progresīvajā ugunsdzēsībā.

Noteikums VI/4

Obligātās minimālās prasības attiecībā uz pirmo medicīnisko palīdzību un medicīnisko aprūpi

Jūrnieki, kuri norīkoti sniegt pirmo medicīnisko palīdzību uz kuģa, atbilst pirmās medicīniskās palīdzības kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 1., 2. un 3. punktā.

Jūrnieki, kuru pārziņā ir medicīniskā aprūpe uz kuģa, atbilst medicīniskās aprūpes uz kuģiem kompetences standartam, kas paredzēts STCW kodeksa A-VI/4. iedaļas 4., 5. un 6. punktā.

Ja sagatavotība pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izniedz prasmes sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu pirmajā medicīniskajā palīdzībā vai medicīniskajā aprūpē.

Noteikums VI/5

Obligātās minimālās prasības prasmes sertifikātu izsniegšanai kuģa drošuma virsniekiem

Visi kandidāti, kuri pretendē uz prasmes sertifikātu kā kuģa drošuma virsnieki:

1.1.	ir izgājuši vismaz 12 mēnešu apstiprinātu jūras dienestu vai atbilstīgu jūras dienestu un ieguvuši zināšanas par kuģa darbību;

1.2.	atbilst kompetences standartam, kas vajadzīgs, lai iegūtu kuģa drošuma virsnieka prasmes sertifikātu un paredzēts STCW kodeksa A-VI/5. iedaļas 1. līdz 4. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka ikvienai personai, kuru atzīst par kvalificētu saskaņā ar šā noteikuma prasībām, izsniedz prasmes sertifikātu.

Noteikums VI/6

Obligātās minimālās prasības ar drošumu saistītai sagatavošanai un instruktāžai visiem jūrniekiem

Jūrnieki apgūst ar drošību saistītu iepazīšanas kursu un drošuma izpratnes sagatavošanas kursu vai instruktāžu saskaņā ar STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 1. līdz 4. punktu un atbilst tajā paredzētajam attiecīgajam kompetences standartam.

Ja sagatavotība drošuma izpratnē nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izsniedz prasmes sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu drošuma izpratnē.

Jūrnieki, kuriem uzdoti īpaši ar drošumu saistīti uzdevumi

Jūrnieki, kuriem uzdoti īpaši ar drošumu saistīti uzdevumi, atbilst kompetences standartam, kas noteikts STCW kodeksa A-VI/6. iedaļas 6., 7. un 8. punktā.

Ja sagatavotība paredzētajos drošumu pienākumos nav iekļauta izsniedzamā sertifikāta kvalifikācijas nosacījumos, attiecīgi izsniedz prasmes sertifikātu, kurā norāda, ka tā turētājs ir apmeklējis sagatavošanas kursu par īpašiem ar drošumu saistītiem pienākumiem.

VII NODAĻA

ALTERNATĪVĀ SERTIFICĒŠANA

Noteikums VII/1

Alternatīvu sertifikātu izsniegšana

Neatkarīgi no sertificēšanas prasībām, kas noteiktas šā pielikuma II un III nodaļā, dalībvalstis var nolemt izsniegt vai atļaut izsniegt sertifikātus, kas nav paredzēti minēto nodaļu noteikumos, ar noteikumu, ka:

1.1.	saistītās funkcijas un atbildības līmeņus, kas jānorāda sertifikātos un indosamentos, izvēlas no tiem un identiskus tiem, kas norādīti STCW kodeksa A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4., A-II/5., A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4., A-III/5. un A-IV/2. iedaļā;

1.2.	kandidāti ir izgājuši apstiprinātu izglītības un sagatavošanas kursu un atbilst kompetences standartiem, kas paredzēti attiecīgajās STCW kodeksa iedaļās un izklāstīti minētā kodeksa A-VII/1. iedaļā, attiecībā uz funkcijām un līmeņiem, kas jānorāda sertifikātos un indosamentos;

1.3.

kandidāti ir izgājuši apstiprinātu jūras dienestu, atbilstīgu to funkciju un līmeņu izpildei, kas jānorāda sertifikātā. Jūras dienesta minimālais ilgums ir līdzvērtīgs tam jūras dienesta ilgumam, kas paredzēts šā pielikuma II un III nodaļā. Minimālais jūras dienesta ilgums tomēr nav mazāks par to, kas noteikts STCW kodeksa A-VII/2. iedaļā;

1.4.	sertifikāta kandidāti, kuriem jāveic navigācijas funkcijas operatīvajā līmenī, atbilst attiecīgi piemērojamajām IV nodaļas noteikumu prasībām par paredzēto radiosakaru operatoru pienākumu izpildi saskaņā ar noteikumiem par radiosakariem;

1.5.	sertifikātus izsniedz saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta prasībām un noteikumiem, kas izklāstīti STCW kodeksa VII nodaļā.

Sertifikātus atbilstīgi šai nodaļai neizsniedz, ja dalībvalsts nav paziņojusi Komisijai informāciju, kas prasīta STCW konvencijā.

Noteikums VII/2

Jūrnieku sertificēšana

Visiem jūrniekiem, kuri pilda jebkuru funkciju vai funkciju grupu, kas noteikta STCW kodeksa II nodaļas A-II/1., A-II/2., A-II/3., A-II/4. vai A-II/5. tabulā vai III nodaļas A-III/1., A-III/2., A-III/3., A-III/4. vai A-III/5. tabulā, vai IV nodaļas A-IV/2. tabulā, ir attiecīgs prasmes sertifikāts.

Noteikums VII/3

Principi, kas regulē alternatīvu sertifikātu izsniegšanu

Dalībvalsts, kura nolemj izsniegt vai atļaut izsniegt alternatīvus sertifikātus, nodrošina šādu principu ievērošanu:

1.1.	neievieš alternatīvu sertificēšanas sistēmu, ja tā nenodrošina tādu drošības līmeni jūrā un ja tai nav tādas preventīvas ietekmes attiecībā uz piesārņojumu, kas ir vismaz līdzvērtīga tai, kas paredzēta pārējās nodaļās;

1.2.	jebkuros noteikumos par alternatīviem sertifikātiem, ko izsniedz saskaņā ar šo nodaļu, paredz sertifikātu aizvietojamību ar tiem sertifikātiem, ko izsniedz saskaņā ar pārējām nodaļām.

Savstarpējās aizvietojamības princips 1. punktā nodrošina, ka:

2.1.	jūrnieki, kuri sertificēti saskaņā ar II un/vai III nodaļas noteikumiem, un tie, kuri sertificēti saskaņā ar VII nodaļu, spēj strādāt uz kuģiem, uz kuriem ir tradicionāla vai citas klāja organizācijas formas;

2.2.	jūrniekus nesagatavo darbam uz kuģiem ar īpašām klāja organizācijas formām tā, ka tas vājinātu viņu spēju izmantot savas prasmes citur.

Izsniedzot sertifikātus saskaņā ar šo nodaļu, ņem vērā šādus principus:

3.1.

alternatīvu sertifikātu izsniegšanu kā tādu neizmanto:

3.1.1.

lai samazinātu kuģa apkalpes locekļu skaitu;

3.1.2.

lai samazinātu jūrnieku profesionalitātes vai kvalifikācijas līmeni; vai

3.1.3.

lai attaisnotu to, ka jebkuras konkrētas sardzes laikā gan mašīntelpas, gan klāja sardzes virsnieku pienākumus uzdod veikt jūrniekam, kuram ir tikai viens sertifikāts;

3.2.	personu, kuras pārziņā ir kuģa vadība, apzīmē kā kapteini, un kapteiņa un citu personu juridisko statusu un pilnvaras nelabvēlīgi neietekmē kāda alternatīvās sertificēšanas noteikumu ieviešana.

Principi, kas ietverti 1. un 2. punktā, nodrošina gan klāja virsnieku, gan kuģa mehāniķu kompetences saglabāšanu.

Direktīva 2008/106/EK	Šī direktīva
1. panta ievadfrāze	2. panta ievadfrāze
1. panta 1. līdz 26. punkts	2. panta 1. līdz 26. punkts
1. panta 28. punkts	2. panta 27. punkts
1. panta 29. punkts	2. panta 28. punkts
1. panta 30. punkts	2. panta 29. punkts
1. panta 31. punkts	2. panta 30. punkts
1. panta 32. punkts	2. panta 31. punkts
1. panta 33. punkts	2. panta 32. punkts
1. panta 34. punkts	2. panta 33. punkts
1. panta 35. punkts	2. panta 34. punkts
1. panta 36. punkts	2. panta 35. punkts
1. panta 37. punkts	2. panta 36. punkts
1. panta 38. punkts	2. panta 37. punkts
1. panta 39. punkts	2. panta 38. punkts
1. panta 40. punkts	2. panta 39. punkts
1. panta 41. punkts	2. panta 40. punkts
1. panta 42. punkts	2. panta 41. punkts
1. panta 43. punkts	2. panta 42. punkts
1. panta 44. punkts	2. panta 43. punkts
1. panta 45. punkts	2. panta 44. punkts
1. panta 46. punkts	2. panta 45. punkts
2. un 3. pants	1. un 3. pants
5. panta 1., 2. un 3. punkts	4. panta 1., 2. un 3. punkts
5. panta 3.a punkts	4. panta 4. punkts
5. panta 4. punkts	4. panta 5. punkts
5. panta 5. punkts	4. panta 6. punkts
5. panta 6. punkts	4. panta 7. punkts
5. panta 7. punkts	4. panta 8. punkts
5. panta 8. punkts	4. panta 9. punkts
5. panta 9. punkts	4. panta 10. punkts
5. panta 10. punkts	4. panta 11. punkts
5. panta 11. punkts	4. panta 12. punkts
5. panta 12. punkts	4. panta 13. punkts
5. panta 13. punkts	4. panta 14. punkts
5.a pants	5. pants
5.b pants	6. pants
6. pants	7. pants
7. panta 1. punkts	8. panta 1. punkts
7. panta 1.a punkts	8. panta 2. punkts
7. panta 2. punkts	8. panta 3. punkts
7. panta 3. punkts	8. panta 4. punkts
7. panta 3.a punkts	8. panta 5. punkts
7. panta 3.b punkts	8. panta 6. punkts
7. panta 4. punkts	8. panta 7. punkts
8. pants	9. pants
9. pants	10. pants
10. pants	11. pants
11. pants	12. pants
12. panta 1. punkts	13. panta 1. punkts
12. panta 2. punkts	13. panta 2. punkts
12. panta 2.a punkts	13. panta 3. punkts
12. panta 2.b punkts	13. panta 4. punkts
12. panta 3. punkts	13. panta 5. punkts
12. panta 3.a punkts	13. panta 6. punkts
12. panta 4. punkts	13. panta 7. punkts
12. panta 5. punkts	13. panta 8. punkts
13. pants	14. pants
14. pants	15. pants
15. pants	16. pants
16. pants	17. pants
17. pants	18. pants
18. pants	19. pants
19. pants	20. pants
20. pants	21. pants
21. pants	22. pants
22. pants	23. pants
23. pants	24. pants
24. pants	25. pants
25. pants	26. pants
25.a pants	27. pants
26. pants	28. pants
27. pants	29. pants
27.a pants	30. pants
28. panta 1. punkts	31. panta 1. punkts
28. panta 2. punkta pirmais teikums	31. panta 2. punkta pirmā daļa
28. panta 2. punkta otrais teikums	31. panta 2. punkta otrā daļa
29. pants	32. pants
30. pants	—
31. pants	33. pants
32. pants	34. pants
—	35. pants
34. pants	36. pants
I pielikums	I pielikums
II pielikums	II pielikums
III pielikums	IV pielikums
IV pielikums	V pielikums
V pielikums	III pielikums