(1)

Ar Komisijas Ieteikumu 2003/670/EK (2003. gada 19. septembris) par Eiropas arodslimību sarakstu (1) Komisija ieteica dalībvalstīm īstenot virkni pasākumu ar mērķi atjaunināt un uzlabot dažādus ar arodslimībām saistītas politikas aspektus. Šie pasākumi attiecas uz arodslimību atzīšanu, kompensēšanu un profilaksi, valsts mērķu noteikšanu arodslimību samazināšanai, ziņošanu par arodslimībām un arodslimību reģistrēšanu, datu vākšanu par slimību epidemioloģiju, pētījumu veicināšanu ar profesionālo darbību saistītu slimību jomā, arodslimību diagnostikas uzlabošanu, statistikas un epidemioloģisko datu izplatīšanu par arodslimībām un valstu sabiedrības veselības aizsardzības un veselības aprūpes sistēmu aktīvas lomas veicināšanu arodslimību profilaksē.

(2)

Covid-19 uzliesmojums kopš 2020. gada sākuma ir skāris visas dalībvalstis, radot būtiskus traucējumus visās nozarēs un pakalpojumos un ietekmējot darba ņēmēju veselību un drošību visā Eiropas Savienībā (ES). Šodien epidemioloģiskā situācija ES saistībā ar Covid-19 ir uzlabojusies, galvenokārt pateicoties vakcīnu plašai pieejamībai, taču tā joprojām ir sarežģīta, jo īpaši ņemot vērā iespējamus jaunus Covid-19 viļņus un SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos, kā arī garā Covid gadījumus.

(3)

Šajā kontekstā Komisija paziņojumā “ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam. Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē” (2) (“ES stratēģiskais satvars”) paziņoja, ka tā atjauninās Komisijas Ieteikumu 2003/670/EK, lai tajā iekļautu Covid-19 nolūkā veicināt Covid-19 atzīšanu par arodslimību dalībvalstīs un sekmēt konverģenci.

(4)

Pēc ES stratēģiskā satvara pieņemšanas Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja (ACSH) izveidoja īpašu darba grupu ar pilnvarām sagatavot atzinuma projektu pieņemšanai ACSH par Ieteikuma 2003/670/EK atjaunināšanu, lai tajā iekļautu Covid-19. ACSH2022. gada 18. maijā pieņēma saistīto atzinumu, kurā tika ieteikts Covid-19 iekļaut Ieteikuma 2003/670/EK I pielikumā, pievienojot jaunu ierakstu Nr. 408, kas attiecas uz Covid-19, ko izraisījis darbs slimību profilakses, veselības un sociālās aprūpes un mājaprūpes jomā, kā arī pandēmijas kontekstā – nozarēs, kurās ir konstatēts uzliesmojums un kuras saistītas ar darbībām ar pierādītu inficēšanās risku.

(5)

Šajā ieteikumā ir ņemts vērā ACSH atzinums un Covid-19 iekļauts ieteikuma I pielikumā. Termins “veselība un sociālā aprūpe” būtu jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz saimnieciskajām darbībām saskaņā ar NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas Q iedaļu (3). Attiecībā uz saimnieciskajām darbībām, izņemot tās, uz kurām attiecas NACE 2. red. statistiskās klasifikācijas Q iedaļa, paredzētie nosacījumi, t. i., “pandēmijas konteksta” esamība un tas, ka pastāv “uzliesmojums un darbības ar pierādītu inficēšanās risku”, būtu jāsaprot kā kumulatīvi noteiktas. Šajā sakarā “pandēmijas konteksts” būtu jāsaprot kā situācija, kad kompetentās starptautiskās struktūras, piemēram, Pasaules Veselības organizācija (PVO), dažus slimību uzliesmojumus pasludina par globālu pandēmiju. “Uzliesmojums” ieteikuma jaunā noteikuma izpratnē dalībvalstīm būtu jādefinē saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi. “Pierādītais” inficēšanās risks pastāv darbībās, attiecībā uz kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi ir noteikta cēloņsakarība starp darbu šajās darbībās un paaugstinātu eksponētību SARS-CoV-2.

(6)

Saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā ES un dalībvalstu attiecīgās kompetences sabiedrības veselības un sociālās politikas jomā saskaņā ar Līgumiem, to sabiedrības veselības aizsardzības pasākumu noteikšanai, kas jāveic saistībā ar jebkuru pandēmiju, tostarp tos, kas attiecas uz darbavietām un uzņēmumiem, kā arī slimības uzliesmojumu konstatēšanai darbībās, kurās ir pierādīts inficēšanās risks, vajadzētu būt dalībvalstu ziņā, pilnībā ievērojot ES tiesību aktus, tostarp ES darba drošības un veselības aizsardzības tiesību aktus. Šajā sakarā jo īpaši būtu jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 1082/2013/ES (2020/0322(COD)) (4).

(7)

Eurostat 2021. gada ziņojums “Iespēja ES un EBTA valstīs atzīt Covid-19 par arodslimību valsts līmenī” (5) liecina, ka lielākā daļa dalībvalstu Covid-19 atzīst par arodslimību vai par nelaimes gadījumu darbā saskaņā ar valsts līmenī noteiktajiem nosacījumiem.

(8)

Lai gan arodslimību atzīšana ir cieši saistīta ar sociālā nodrošinājuma sistēmu izveidi, kas ir dalībvalstu kompetencē, Komisija veicina Eiropas arodslimību sarakstā iekļauto arodslimību atzīšanu dalībvalstīs. Kā norādīts ES stratēģiskajā satvarā, joprojām ir nepieciešams pievērst lielāku uzmanību arodslimībām. Saskaņā ar vispārējiem profilakses principiem, kas ir 1989. gada Pamatdirektīvas par drošību un veselības aizsardzību darbā (6) un ar to saistīto direktīvu par drošību un veselības aizsardzību darbā pamatā, šim ieteikumam vajadzētu būt galvenajam instrumentam arodslimību profilaksei ES līmenī. Turklāt ir svarīgi arī atbalstīt inficētos, jo īpaši ar Covid-19 inficētos, darba ņēmējus un ģimenes, kuras zaudējušas ģimenes locekļus arodekspozīcijas dēļ.

(9)

Saskaņā ar ES stratēģisko satvaru dalībvalstis būtu jāaicina aktīvi iesaistīt visus dalībniekus, jo īpaši sociālos partnerus, lai izstrādātu pasākumus efektīvai arodslimību profilaksei.

(10)

ES stratēģiskajā satvarā kā priekšnoteikums ar darbu saistītu slimību un nelaimes gadījumu profilaksei ir minēta vajadzība stiprināt pierādījumu bāzi, lai pamatotu tiesību aktus un politiku, kā arī veikt pētniecību un vākt datus gan ES, gan valstu līmenī. Sadarbībai un informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņai ir izšķiroša nozīme, lai uzlabotu analīzi un profilaksi visā ES.

(11)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1338/2008 (7), kā arī ņemot vērā norises saistībā ar izmēģinājuma darbu Eiropas arodslimību statistikas (EODS) jomā, joprojām ir aktuāls ieteikums dalībvalstīm nosūtīt Komisijai un darīt ieinteresētajām personām pieejamus statistikas un epidemioloģiskos datus par valsts līmenī atzītām arodslimībām.

(12)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/126 (8), uzdevums cita starpā ir sniegt Savienības iestādēm, struktūrām un dalībvalstīm objektīvu pieejamo tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju un kvalificētās speciālās zināšanas, kas tām vajadzīgas, lai formulētu un īstenotu pārdomātu un efektīvu politiku, kuras mērķis ir aizsargāt darba ņēmēju drošību un veselību, un vākt, analizēt un izplatīt tehnisko, zinātnisko un ekonomisko informāciju dalībvalstīs. Attiecīgi aģentūrai būtu arī jāuzņemas svarīga loma informācijas, pieredzes un paraugprakses apmaiņā arodslimību profilakses jomā.

(13)

Valstu sabiedrības veselības un veselības aprūpes sistēmām var būt svarīga nozīme arodslimību profilakses uzlabošanā, piemēram, palielinot medicīnas darbinieku informētību, lai uzlabotu zināšanas par šīm slimībām un to diagnosticēšanu.

(14)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus un to, ka, no vienas puses, Covid-19 iekļaušana šā ieteikuma I pielikumā ir laika ziņā sensitīva, jo īpaši ņemot vērā iespējamus jaunus Covid-19 viļņus un SARS-CoV-2 vīrusa variantu parādīšanos, un, no otras puses, to, ka Ieteikums 2003/670/EK joprojām lielā mērā ir aktuāls un atbilst paredzētajam mērķim, šā ieteikuma I pielikumā būtu jāiekļauj Covid-19 un atkārtoti jānorāda Ieteikuma 2003/670/EK saturs, neskarot šā ieteikuma turpmākus atjauninājumus vēlākā posmā,

1)

pēc iespējas ātrāk iekļaut I pielikumā esošo Eiropas arodslimību sarakstu valstu tiesību aktos, normatīvajos vai administratīvajos noteikumos saistībā ar zinātniski atzītām arodslimībām, par kurām jāsaņem kompensācija un uz kurām attiecas preventīvi pasākumi;

2)

veikt pasākumus, lai savos normatīvajos un administratīvajos aktos ieviestu darba ņēmēja tiesības uz kompensāciju par arodslimībām, ja darba ņēmējs cieš no slimības, kas nav uzskaitīta I pielikumā, bet par kuru var pierādīt, ka tā pēc savas izcelsmes un būtības ir arodslimība, jo īpaši, ja šī slimība ir uzskaitīta II pielikumā;

3)

izstrādāt un uzlabot efektīvus profilakses pasākumus attiecībā uz arodslimībām, kas minētas Eiropas arodslimību saraksta I pielikumā, aktīvi iesaistot visus dalībniekus un vajadzības gadījumā apmainoties ar informāciju, pieredzi un paraugpraksi ar Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras starpniecību;

4)

izvirzīt kvantitatīvus valsts mērķus, lai samazinātu atzītu arodslimību skaitu, jo īpaši to slimību skaitu, kas iekļautas Eiropas arodslimību saraksta I pielikumā;

5)

nodrošināt, ka tiek ziņots par visiem arodslimību gadījumiem, un pakāpeniski padarīt statistiku par arodslimībām saderīgu ar Eiropas arodslimību sarakstu I pielikumā saskaņā ar veikto sistēmas saskaņošanas darbu attiecībā uz Eiropas statistiku par arodslimībām, lai par katru arodslimības gadījumu būtu pieejama informācija par tās izraisītāju vai faktoru, medicīnisko diagnozi un pacienta dzimumu;

6)

ieviest sistēmu informācijas vai datu vākšanai par II pielikumā uzskaitīto slimību un citu arodslimību epidemioloģiju;

7)

veicināt pētniecību ar profesionālo darbību saistītu slimību, jo īpaši II pielikumā minēto slimību un ar darbu saistītu psihosociālo traucējumu, jomā;

8)

nodrošināt, ka tiek plaši izplatīti dokumenti, kas palīdz diagnosticēt valstu sarakstos iekļautās arodslimības, jo īpaši ņemot vērā Komisijas publicētos paziņojumus par arodslimību diagnosticēšanu;

9)

nosūtīt Komisijai un darīt ieinteresētajām personām pieejamus statistikas un epidemioloģiskos datus par valsts līmenī atzītām arodslimībām, jo īpaši izmantojot Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidoto informācijas tīklu;

10)

veicināt valstu veselības aprūpes sistēmu aktīvu lomu arodslimību profilaksē, jo īpaši palielinot medicīnas darbinieku informētību, lai uzlabotu zināšanas par šīm slimībām un to diagnostiku.