27.6.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 243/10 |
PADOMES IETEIKUMS
(2022. gada 16. jūnijs),
par Eiropas pieeju mikroapliecinājumiem mūžizglītībā un nodarbināmībā
(2022/C 243/02)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 149. un 292. pantu, kā arī 165. un 166. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
1. |
Eiropā ir aizvien vairāk cilvēku, kuriem ir jāpapildina un jāuzlabo zināšanas, prasmes un kompetences, lai aizpildītu plaisu, kas izveidojusies starp formālo izglītību un mācībām un vajadzībām, kuras pastāv strauji mainīgajā sabiedrībā un darba tirgū. Atveseļošana no Covid-19 pandēmijas un digitālā un zaļā pārkārtošanās ir paātrinājusi pārmaiņas saistībā ar to, kā mēs dzīvojam, mācāmies un strādājam. Tās ir arī izgaismojušas to, ka cilvēkiem jābūt labāk sagatavotiem pašreizējo un turpmāko problēmu risināšanai. Pandēmija ir ietekmējusi gan jauniešu, gan pieaugušo karjeras izredzes. Tā ir arī palielinājusi bezdarbu un simtiem miljonu cilvēku Eiropā nodarījusi kaitējumu viņu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai labklājībai. |
2. |
Viena no lielākajām problēmām, ar ko saskaras Eiropas uzņēmumi un darba devēji, ir nepietiekams atbilstošu prasmju piedāvājums ES darba tirgū. Vienlaikus darba ņēmēji saskaras ar nepieredzētām izmaiņām darba organizēšanā. Turklāt saistībā ar digitālo un zaļo pārkārtošanos būtiski mainās uzdevumu profili un prasmju prasības. Kā izklāstīts Padomes Lēmumā (ES) 2021/1868 (2021. gada 15. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (1), “dalībvalstīm un Savienībai jāizstrādā koordinēta stratēģija nodarbinātības jomā, jo īpaši, atbalstot kvalificētu, apmācītu un pielāgoties spējīgu darbaspēku, kā arī tādus darba tirgus, kas ir vērsti uz nākotni un spēj reaģēt uz pārmaiņām ekonomikā”. Pastāvīga prasmju pilnveide un pārkvalificēšanās ir būtiska, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji reaģē uz vajadzībām savā pašreizējā darbavietā vai pāriet uz jaunām darbavietām un nozarēm, kas paplašinās, piemēram, zaļajām un digitālajām nozarēm, jo īpaši demogrāfiskās novecošanas kontekstā. |
3. |
Cilvēkiem ir vajadzīga piekļuve kvalitatīvai mācīšanai un mācībām, kas tiek nodrošinātas dažādos veidos un vidēs, lai pilnveidotu savas personīgās, sociālās, kultūrā balstītās un profesionālās zināšanas, prasmes un kompetences. Ir izskanējuši aicinājumi izglītības un mācību sistēmām kļūt elastīgākām un rast risinājumus, lai nodrošinātu uz izglītojamajiem vairāk vērstu, pieejamāku un iekļaujošāku mācīšanos plašākam profilu klāstam. Neformālās izglītības un mācību sniedzēji arī risina šo vajadzību, nodrošinot jaunas un inovatīvas iespējas saistībā ar kvalifikācijas celšanu un pārkvalifikāciju. |
4. |
Efektīva mūžizglītības kultūra ir būtiska, lai nodrošinātu, ka ikvienam ir zināšanas, prasmes un kompetences, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus sabiedrībā, darba tirgū un personīgajā dzīvē. Ir svarīgi, lai cilvēki visas dzīves laikā varētu piekļūt kvalitatīvai un atbilstošai izglītībai un mācībām, kvalifikācijas celšanai un pārkvalifikācijai. Mūžizglītības iespējām vajadzētu būt daļai no izglītības un mācību iestāžu ilgtermiņa stratēģijas, lai uzlabotu to spēju reaģēt uz strauji mainīgajām darba devēju un izglītojamo vajadzībām. Tas ļautu daudzveidīgākam izglītojamo lokam (tostarp šo iestāžu absolventiem un citiem pieaugušajiem izglītības apguvējiem) celt kvalifikāciju un pārkvalificēties. Tiek ieteikts augstākās izglītības iestādēm, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) iestādēm, pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem un citiem mikroapliecinājumu sniedzējiem, tostarp darba devējiem, sadarboties un mācību iespēju izstrādē un atjaunināšanā integrēt jaunākos pētījumu rezultātus. |
5. |
Mikroapliecinājumi varētu palīdzēt apliecināt neliela apjoma pielāgoto mācīšanās pieredzi. Tie ļauj mērķtiecīgi un elastīgi apgūt zināšanas, prasmes un kompetences, lai apmierinātu jaunas vajadzības sabiedrībā un darba tirgū, un dod cilvēkiem iespēju novērst to prasmju trūkumu, kas viņiem vajadzīgas, lai gūtu panākumus strauji mainīgā vidē, vienlaikus neaizstājot tradicionālās kvalifikācijas ieguves programmas. Vajadzības gadījumā tie var papildināt esošās kvalifikācijas, nodrošinot pievienoto vērtību, tomēr vienlaikus neapdraudot pilno studiju programmu pamatprincipu sākotnējā izglītībā un mācībās. Mikroapliecinājumus varētu izstrādāt un izsniegt dažādi pakalpojumu sniedzēji dažādās mācīšanās vidēs (formālā, neformālā un ikdienējā mācīšanās vidē). |
6. |
Neraugoties uz to, ka mikroapliecinājumus izmanto arvien vairāk, Eiropā attiecībā uz tiem nav noteikta vienota definīcija vai standarti. Tas kavē izpratnes rašanos par mikroapliecinājumiem un to izmantošanu un tādēļ mazina to potenciālu veicināt elastīgus mācīšanās un karjeras ceļus. Šā ieteikuma mērķis ir palīdzēt veidot uzticēšanos mikroapliecinājumiem visā Eiropā starp visām iesaistītajām personām – gan pakalpojumu sniedzējiem, gan saņēmējiem. |
7. |
Eiropas sociālo tiesību pīlāra (2) pirmais princips paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, mācībām un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū visā Eiropas Savienībā. Eiropas sociālo tiesību pīlāra ceturtais princips paredz, ka ikvienam ir tiesības uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Šīs tiesības uz palīdzību ietver tiesības saņemt atbalstu mācībām un pārkvalifikācijai. Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā mikroapliecinājumi ir minēti kā inovatīvs instruments, kas “var atvieglot elastīgus mācīšanās ceļus un atbalstīt darba ņēmējus darbā vai profesionālo pārmaiņu laikā”. Mikroapliecinājumi var sniegt ieguldījumu ES pamatmērķu sasniegšanā līdz 2030. gadam, tostarp attiecībā uz mērķrādītāju, kas paredz, ka 60 % pieaugušo katru gadu ir jāpiedalās mācībās, un mērķrādītāju par vismaz 78 % nodarbinātības līmeni. Abus šos mērķus Portu sociālajā samitā atzinīgi novērtēja ES līderi, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība, un pēc tam Eiropadome tos atbalstīja 2021. gada 24. un 25. jūnija sanāksmē (3). |
8. |
Līdztekus rīcības plānam Komisija pieņēma Ieteikumu par iedarbīgu un aktīvu atbalstu nodarbinātībai pēc Covid-19 krīzes (“EASE” ieteikums) (4). Ieteikumā ir sniegti konkrēti politikas norādījumi dalībvalstīm par to, kā izstrādāt saskaņotus rīcībpolitiku kopumus, lai atvieglotu profesionālās pārmaiņas un sekmētu atveseļošanu no Covid-19, kurā tiktu radīts daudz jaunu darbvietu. Politikas norādījumi attiecas uz kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas iespējām un atbalsta pasākumiem. |
9. |
Viena no Eiropas Prasmju programmā (5) paziņotajām 12 pamatdarbībām ir jauna iniciatīva par Eiropas pieeju attiecībā uz mikroapliecinājumiem. Šīs jaunās iniciatīvas mērķis ir sekmēt mikroapliecinājumu kvalitāti, pārredzamību un ieviešanu visā ES. Prasmju programmā tika izziņota arī iniciatīva par individuālajiem mācību kontiem, kas varētu palīdzēt novērst pastāvošos trūkumus attiecībā uz darbspējas vecuma pieaugušo piekļuvi izglītībai un mācībām un ļautu cilvēkiem sekmīgi pārvaldīt profesionālās pārmaiņas darba tirgū. Mikroapliecinājumus var izmantot kā daļu no izglītības un mācībām, kas pieejamas cilvēkiem, lai sekmētu šo individuālo mācību kontu izmantošanu. |
10. |
Komisijas Paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (6) tika paziņots, ka Komisija izstrādās Eiropas pieeju attiecībā uz mikroapliecinājumiem, lai palīdzētu paplašināt mācīšanās iespējas un stiprināt gan augstākās izglītības iestāžu, gan PIA iestāžu nozīmi mūžizglītībā. |
11. |
Padomes Ieteikumā par profesionālo izglītību un apmācību (PIA) ilgtspējīgai konkurētspējai, sociālajam taisnīgumam un noturībai (7) Komisija tiek aicināta “izpētīt mikroapliecinājumu koncepciju un izmantošanu”. |
12. |
Padomes Rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (8) mikroapliecinājumu koncepcijas analīze un mikroapliecinājumu izmantošana ir minēta kā viens no konkrētiem jautājumiem un darbībām stratēģiskā satvara (Mūžizglītība un mobilitāte) 2. prioritārajā jomā. |
13. |
Padomes secinājumos par iniciatīvu “Eiropas universitātes” – Veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā" (9) ir uzsvērts – “[k]aut arī mikroapliecinājumi nav atkāpe no pilno studiju programmu pamatprincipa un to nevājina, tie varētu palīdzēt paplašināt mācīšanās iespējas, lai varētu uzņemt netipiskus izglītojamos un apmierināt pieprasījumu pēc jaunām prasmēm darba tirgū; padarīt mācīšanās pieredzi elastīgāku un modulārāku; atbalstīt piekļuvi augstākajai izglītībai; un iesaistīt izglītojamos neatkarīgi no viņu iepriekšējās kvalifikācijas vai izcelsmes, veicinot pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējas un vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu izglītību”. |
14. |
Eiropas augstākās izglītības telpas izglītības ministri Romas komunikē par starpvaldību Boloņas procesu (10) apņēmās palīdzēt savām augstākās izglītības iestādēm: i) dažādot mācīšanās piedāvājumu; un ii) ieviest jauninājumus izglītības saturā un pasniegšanas veidos. Daudzas augstākās izglītības iestādes papildus pilno studiju programmām un saglabājot savas tiesības izstrādāt studiju programmas un neatkarīgi regulēt kredītpunktu pārneses jautājumus, piedāvā vai plāno piedāvāt mazāka apjoma mācīšanās programmas. Minētās mazāka apjoma programmas var palīdzēt izglītojamajiem dažādos dzīves posmos pilnveidot vai atjaunināt savas kultūrā balstītās, profesionālās un transversālās prasmes un kompetences. Boloņas procesa ietvaros īstenotajā sadarbībā tiks pētīts, kā un cik lielā mērā šīs mazāka apjoma elastīgās mācīšanās programmas, tostarp tās, pēc kuru apguves tiek piešķirti mikroapliecinājumi, var definēt, attīstīt, īstenot un atzīt, izmantojot kopīgus instrumentus. |
15. |
Izglītības un mācību sistēmās būtu jāņem vērā visu izglītojamo atšķirīgās individuālās vajadzības, spējas un iespējas. Tām būtu arī jāpiedāvā mācīšanās iespējas visiem, tostarp neformālā un ikdienējā vidē, kā uzsvērts Padomes secinājumos par to, kā ar taisnīgumu un iekļautību izglītībā un mācībās veicināt panākumus izglītībā ikvienam (11). Labi izstrādātus mikroapliecinājumus var izmantot kā daļu no mērķtiecīgiem pasākumiem, lai atbalstītu iekļautību un izglītības un mācību pieejamību plašākam izglītojamo lokam. Šis plašākais izglītojamo loks ietver nelabvēlīgā situācijā esošas un neaizsargātas grupas (piemēram, personas ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkus, mazkvalificētas personas, minoritātes, migrantu izcelsmes personas, bēgļus un personas, kurām ir mazāk iespēju viņu ģeogrāfiskās atrašanās vietas un/vai sociāli un ekonomiski nelabvēlīgas situācijas dēļ). Mikroapliecinājumus var izmantot arī nolūkā palīdzēt labāk orientēt studentus un veicināt mācīšanās un mācību pieejamību un sekmes, kā arī atbalstīt pāreju no skolas uz darba dzīvi. Ņemot vērā bēgļu un patvēruma meklētāju skaita gaidāmo pieaugumu, būs jāizstrādā stratēģijas, lai efektīvi integrētu šīs grupas izglītības, mācību un darba sistēmās. Ar mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu saistītie norādījumi un savstarpēja mācīšanās visā ES var veicināt iekļautību un nodrošināt, ka izglītojamie no visām sabiedrības grupām var piekļūt to radītājiem ieguvumiem. |
16. |
Mikroapliecinājumi var arī nodrošināt profesionālās attīstības un mobilitātes atbalstu darbiniekiem, tostarp cilvēkiem, kuri strādā nestandarta darba veidos, piemēram, platformu ekonomikā (12), kuru piekļuve mācībām var būt apgrūtināta, ņemot vērā viņu nodarbinātības statusu (13). |
17. |
Mikroapliecinājumi varētu vērā ņemami sekmēt ES politikas iniciatīvu īstenošanu, lai veicinātu digitālo un zaļo pārkārtošanos. Mikroapliecinājumi varētu: I) atbalstīt Digitālās izglītības rīcības plāna 2021.–2027. gadam (14) mērķu īstenošanu, lai palīdzētu nodrošināt elastīgas, pieejamas mācīšanās iespējas digitālo prasmju apguvei; un ii) sniegt ieguldījumu Komisijas plāna “Digitālais kompass līdz 2030. gadam” mērķu īstenošanā, proti, līdz 2030. gadam Eiropā radīt digitāli kvalificētu sabiedrību un nodrošināt kvalificētus speciālistus digitālo prasmju jomā. Mikroapliecinājumi varētu sekmēt arī Eiropas zaļā kursa (15) īstenošanu, kas ir Eiropas izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot Eiropas ekonomiku un sabiedrību un virzīt to uz ilgtspējīgāku attīstību. |
18. |
Ar Padomes Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu (2008. gada 23. aprīlis) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (16) tiek nodrošināta vienota atsauces sistēma, lai palīdzētu cilvēkiem un organizācijām salīdzināt gan dažādas kvalifikācijas sistēmas, gan tajās izmantotos kvalifikācijas līmeņus. Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrā (EKI) kā Eiropas atsauces sistēmā var ietvert visus kvalifikāciju veidus un līmeņus, un tā ir vienota standarta atsauce attiecībā uz pārredzamību, pārnesamību un salīdzināmību. EKI var ietvert arī mikroapliecinājumus, ja tie ir iekļauti nacionālajās kvalifikāciju ietvarstruktūrās un kad tos pirmo reizi tajās iekļauj. |
19. |
Padomes Ieteikumā (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (17) dalībvalstis tika aicinātas līdz 2018. gadam – atkarībā no valsts apstākļiem un īpatnībām un pēc saviem ieskatiem – ieviest pasākumus neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanai. Šī validēšanas kārtība nozīmē, ka cilvēku zināšanas, prasmes un kompetences, ko viņi ieguvuši neformālās un ikdienējās mācīšanās ceļā, var tikt validētas. Tā arī ļauj cilvēkiem iegūt pilnu kvalifikāciju vai attiecīgā gadījumā daļēju kvalifikāciju. Ieteikuma 2020. gada novērtējumā (18) tika rosināts vairāk attīstīt saikni starp validēšanu un mikroapliecinājumiem. |
20. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā (ES) 2018/646 (2018. gada 18. aprīlis) par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (19) ir noteikts pamats tādu tīmekļa rīku nodrošināšanai, kas cilvēkiem dod iespēju pārvaldīt savu karjeru un mūžizglītību, izmantojot autentifikācijas pakalpojumus attiecībā uz akreditācijas datiem, kas nodrošina mikroapliecinājumu pārnesamību. |
21. |
Mikroapliecinājumu atbilstība, izstrāde un atjaunināšana ir atkarīga no:
|
22. |
Šajā ieteikumā ir pilnībā ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, iestāžu autonomijas un akadēmiskās brīvības principi, kā arī dalībvalstu atbildība par izglītības un profesionālās apmācības saturu un organizēšanu atbilstoši valsts apstākļiem un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām. |
23. |
Šis ieteikums neskar Direktīvu 2005/36/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2013/55/ES, par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un tajā paredzēto automātiskās atzīšanas režīmu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU, kas jāīsteno saskaņā ar reģionālajiem, valstu un Savienības tiesību aktiem un prioritātēm, valstu apstākļiem un pieejamajiem resursiem, tostarp sociālekonomisko situāciju un valstu izglītības, mācību, mūžizglītības un nodarbinātības sistēmu iezīmēm, un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:
Mērķi
1. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts īstenot Eiropas pieeju attiecībā uz mikroapliecinājumiem, lai:
|
2. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts attiecīgā gadījumā izmantot mikroapliecinājumus kā instrumentu, lai stiprinātu un papildinātu esošās mācīšanās iespējas, palielinātu dalību mūžizglītībā un palīdzētu sasniegt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteikto un ES līderu atbalstīto un Padomes Rezolūcijā par jaunu Eiropas programmu pieaugušo izglītībai 2021.–2030. gadam (20) apstiprināto mērķrādītāju, proti, ka 60 % pieaugušo katru gadu ir jāpiedalās mācībās. |
Darbības joma
3. |
Šis ieteikums attiecas uz mikroapliecinājumiem, kā arī rīcībpolitikām, kas var atbalstīt to efektīvu izstrādi, izsniegšanu un izmantošanu. |
4. |
Mikroapliecinājumus var izmantot, lai papildinātu un uzlabotu izglītības, mācību, mūžizglītības un nodarbināmības ekosistēmas. Šajā ieteikumā izklāstīto pasākumu mērķis ir stiprināt mācīšanās un nodarbināmības iespējas, netraucējot sākotnējās, augstākās, profesionālās izglītības un apmācības (PIA) sistēmas un neapdraudot un neaizstājot esošās kvalifikācijas un akadēmiskos grādus. Pasākumos ieteikts izveidot vienotu Eiropas pieeju attiecībā uz notiekošo un jaunveidojamo mikroapliecinājumu sniegšanas kārtību Eiropas Savienībā un sniegtas definīcijas un norādījumi saistībā ar mikroapliecinājumu izstrādi, izsniegšanu un aprakstu, lai uzlabotu to kvalitāti un pārredzamību un veicinātu to ieviešanu. |
Definīcijas
5. |
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
Definīcija un Eiropas standarta elementi mikroapliecinājumu aprakstīšanai
6. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts pieņemt turpmāk minētos elementus un veicināt to izmantošanu:
|
Mikroapliecinājumu ekosistēmas izveide
7. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts vajadzības gadījumā veicināt mikroapliecinājumu pastāvīgu un jaunu izstrādi formālās mācīšanās vidē, tostarp:
|
8. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts vajadzības gadījumā atbalstīt mikroapliecinājumu pastāvīgu un jaunu izstrādi neformālās un ikdienējās mācīšanās vidē, tostarp:
|
9. |
Dalībvalstis tiek mudinātas atbalstīt mikroapliecinājumu kvalitāti un pārredzamību, tostarp vajadzības gadījumā:
|
10. |
Dalībvalstis tiek mudinātas vajadzības gadījumā sekmēt un atbalstīt efektīvus izmēģinājumus, sadarbību, pārvaldību un partnerības starp:
Minētie izmēģinājumi, sadarbība, pārvaldība un partnerība ir svarīgi, lai apzinātu vajadzības attiecībā uz mikroapliecinājumiem, to kopīgu izstrādāšanu un atjaunināšanu, kā arī lai novērtētu ietekmi uz prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju, mūžizglītību un karjeras attīstību. |
Mikroapliecinājumu potenciāla izmantošana
11. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts vajadzības gadījumā integrēt mikroapliecinājumus gan izglītības un mācību sistēmās, gan prasmju rīcībpolitikās, tostarp:
|
12. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts attiecīgā gadījumā integrēt mikroapliecinājumus savās nodarbinātības rīcībpolitikās un aktīvā darba tirgus rīcībpolitikās (t. i., nodarbinātības dienestos, mācību atbalstā un nodarbinātības stimulos), tostarp:
|
13. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts attiecīgā gadījumā mudināt un atbalstīt Eiropas Informācijas centru tīklu un Nacionālo akadēmiskās atzīšanas informācijas centru tīklu (ENIC un NARIC tīkli) vai atbilstošas struktūras, lai attiecīgā gadījumā izstrādātu pārredzamas atzīšanas procedūras mikroapliecinājumiem, ko izsniedz dažādu veidu pakalpojumu sniedzēji. Tas būtu jādara sadarbībā ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, kas minētas 10. punktā, tostarp, izpētot mikroapliecinājumu automātiskas atzīšanas iespēju (26). |
14. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts attiecīgā gadījumā nodrošināt, lai informācija un ieteikumi par mikroapliecinājumu identificēšanu un atlasi tiktu iekļauti mūžizglītības profesionālās orientācijas pakalpojumos. Tie ietver profesionālās orientācijas pakalpojumus augstākās izglītības iestāžu karjeras centros, VND, privātos nodarbinātības dienestos, sociālajos dienestos, kā arī citus orientācijas pakalpojumus (nodarbinātība, karjera, izglītība un mācības, trenēšana). Iekļaujot šajos pakalpojumos norādījumus par mikroapliecinājumiem, būtu jāsniedz labums visiem izglītojamajiem, arī nelabvēlīgā situācijā esošiem un neaizsargātiem izglītojamajiem. |
15. |
Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā tiek ieteikts:
|
Komisijas atbalsts
Padome atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, pienācīgi ņemot vērā subsidiaritāti un valstu apstākļus un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm:
16. |
vajadzības gadījumā izstrādāt un pielāgot esošos Savienības rīkus un pakalpojumus, lai atbalstītu mikroapliecinājumu izstrādi, ko veic visu veidu pakalpojumu sniedzēji, tostarp:
|
17. |
Sekmēt sadarbību starp dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, tostarp:
|
18. |
Atbalstīt ieteikuma tehnisko īstenošanu, pētot turpmākās norises Europass platformā, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu:
|
19. |
Atbalstīt turpmākus pētījumus par:
|
20. |
Dalībvalstīm un Komisijai būtu kopīgi jāstrādā, lai uzlabotu mikroapliecinājumu jomā īstenotās datu vākšanas tvērumu un atbilstību Savienības līmenī. |
Ziņojumu sniegšana
21. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts pēc iespējas drīz īstenot šo ieteikumu. Tās tiek aicinātas līdz 2023. gada decembrim informēt Komisiju par atbilstošiem pasākumiem, kas jāveic attiecīgā līmenī, lai atbalstītu šā ieteikuma mērķus. |
22. |
Komisija tiek aicināta sadarbībā ar dalībvalstīm, neradot tām papildu slogu, un pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanā gūto progresu, izmantojot esošās attiecīgās Savienības uzraudzības un ziņošanas sistēmas, un piecos gados pēc ieteikuma pieņemšanas ziņot par to Padomei. |
Luksemburgā, 2022. gada 16. jūnijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
O. DUSSOPT
(1) OV L 379, 26.10.2021., 1. lpp.
(2) OV C 428, 13.12.2017., 10. lpp.
(3) “[...] Eiropadome saskaņā ar Portu deklarāciju atzinīgi vērtē Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktos ES pamatmērķus”, Eiropadomes secinājumi, 2021. gada 24. un 25. jūnijs, EUCO 7/21.
(4) C(2021) 1372 final.
(5) C(2020) 274 final.
(6) C(2020) 625 final.
(7) OV C 417, 2.12.2020., 1. lpp.
(8) OV C 66, 26.2.2021., 1. lpp.
(9) OV C 221, 10.6.2021., 14. lpp.
(10) Romas komunikē, ko 2020. gada 19. novembrī pieņēma Eiropas augstākās izglītības telpas ministru konferencē.
(11) OV C 221, 10.6.2021., 3. lpp.
(12) “[...] ar jēdzienu “tiešsaistes platformu ekonomika” būtu jāsaprot visa saimnieciskā darbība, kas izriet no faktiskiem vai iecerētiem komercdarījumiem iekšējā tirgū un ko tieši vai netieši veicina tiešsaistes platformas, jo īpaši tiešsaistes starpniecības pakalpojumi un tiešsaistes meklētājprogrammas” (Komisijas Lēmums (2018. gada 26. aprīlis) par tiešsaistes platformu ekonomikas novērošanas centra ekspertu grupas izveidi, C(2018) 2393 final, 2018. gada 26. aprīlī., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta 2021. gada 16. septembra rezolūcijā par godīgiem darba apstākļiem, tiesībām un sociālo aizsardzību platformā nodarbinātiem darbiniekiem – ar digitālo attīstību saistīti jauni nodarbinātības veidi (2019/2186(INI)), tika aicināts risināt platformā nodarbināto darbinieku izglītības un mācību jautājumus saistībā ar ES pieeju mikroapliecinājumiem.
(14) COM(2020) 624 final.
(15) COM(2019) 640 final.
(16) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.
(17) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.
(18) SWD(2020) 121 final.
(19) OV L 112, 2.5.2018., 42. lpp.
(20) OV C 504, 14.12.2021., 9. lpp.
(21) Formālajā izglītībā un mācībās “kombinēta mācīšanās” nozīmē, ka skola, pedagogs vai audzēknis mācīšanās procesā izmanto vairākas pieejas.
(22) Definīcija ir balstīta uz Padomes Ieteikumu (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.).
(23) Definīcija ir no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).
(24) Definīcija ir no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/817 (2021. gada 20. maijs), ar ko izveido Savienības programmu izglītības un mācību, jaunatnes un sporta jomās Erasmus+ un atceļ Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (OV L 189, 28.5.2021., 1. lpp.).
(25) OV C 221, 10.6.2021., 14. lpp.
(26) Kā noteikts Padomes Ieteikumā (2018. gada 26. novembris) par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (OV C 444, 10.12.2018., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Eiropas standarta elementi mikroapliecinājumu aprakstīšanai
Šajā pielikumā ir iekļauts saraksts ar kopējiem Eiropas standarta elementiem mikroapliecinājumu aprakstīšanai, kurš ir ieteikts kā resurss īstenošanas atbalstam (1).
Obligātie elementi: |
izglītojamā identifikācija; |
mikroapliecinājuma nosaukums; |
|
izdevēja valsts(-is)/reģions(-i); |
|
piešķīrējiestāde(-es); |
|
izdošanas datums; |
|
mācīšanās rezultāti; |
|
nosacītā darba slodze, kas vajadzīga, lai sasniegtu mācīšanās rezultātus (ja iespējams, izsaka ECTS kredītpunktos); |
|
mācīšanās pieredzes līmenis (un attiecīgā gadījumā cikls), pēc kura apguves attiecīgā gadījumā iegūst mikroapliecinājumu (EKI, EAITKI); |
|
novērtējuma veids; |
|
līdzdalības veids mācību pasākumā; |
|
kvalitātes nodrošināšanas veids, ko izmanto, lai pamatotu mikroapliecinājumu. |
|
Fakultatīvie elementi, ja tādi ir (nepilnīgs saraksts) |
priekšnosacījumi, kas jāizpilda, lai pieteiktos mācību pasākumā; |
uzraudzība un identitātes pārbaude novērtēšanas laikā (nav uzraudzīta bez identitātes pārbaudes, uzraudzīta bez identitātes pārbaudes, uzraudzīta tiešsaistē vai uz vietas ar identitātes pārbaudi); |
|
sasniegtais līmenis; |
|
integrācijas/savienojamības iespējas (atsevišķs, neatkarīgs mikroapliecinājums / integrēts, apvienojams ar citu apliecinājumu); |
|
papildu informācija. |
Šie standarta elementi tiks iekļauti Eiropas datu modelī (2), kas nosaka vienotu mikroapliecinājumu aprakstīšanas formātu. Datu modelis būs pieejams kā atvērts standarts, ko attiecīgā gadījumā izmantos mikroapliecinājumu sniedzēji, un tas varētu sekmēt sadarbspēju un mikroapliecinājumu datu vieglāku apmaiņu.
Komisija izstrādās datu modeli, pamatojoties uz iepriekš uzskaitītajiem kopējiem standarta elementiem. Tā izstrādās šo datu modeli atbilstoši:
i) |
konsultācijām ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām; |
ii) |
lietotāju vajadzībām un tehnoloģiskajiem sasniegumiem; |
iii) |
izmaiņām darba tirgos; |
iv) |
esošajām pieejām izglītības un mācību nodrošināšanā. |
Datu modeļa mērķis ir veicināt informācijas konsekvenci un apliecināt skaidru pievienoto vērtību. Mikroapliecinājumu datu modelis tiks reglamentēts ar Europass lēmumu, jo īpaši tā 6. panta 1. punkta b) un d) apakšpunktu un 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kuros Komisija jau ir aicināta izstrādāt, pārbaudīt un atjaunināt atvērtos standartus.
(1) Eiropas standarta elementu izmantošana mikroapliecinājumu aprakstīšanai pati par sevi nenozīmē oficiālu validāciju vai atzīšanu, bet to būtiski veicina.
(2) Datu modeļi ir datu grafisks un/vai leksisks attēlojums, norādot to īpašības, struktūru un savstarpējo saistību. Tos izmanto kā atvērtus standartus, tie ir brīvi izmantojami, pārredzami un izstrādāti, pamatojoties uz vienprātību.
PIELIKUMA II PIELIKUMS
Eiropas principi attiecībā uz mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu
Turpmāk izklāstītajos 10 principos tiek precizēta mikroapliecinājumu būtība un tiek sniegti norādījumi dalībvalstīm, publiskajām iestādēm un pakalpojumu sniedzējiem par mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu un mikroapliecinājumu sistēmām. Šie principi izceļ galvenās iezīmes Eiropas pieejā attiecībā uz mikroapliecinājumiem, kas var veicināt uzticēšanos mikroapliecinājumiem un to kvalitāti. Principi ir universāli, un attiecīgā gadījumā tos var piemērot jebkurā jomā vai nozarē.
1. |
Kvalitāte |
Mikroapliecinājumiem piemēro iekšējās un ārējās kvalitātes nodrošināšanas procesus, ko īsteno sistēma, kura tos izstrādā (piemēram, izglītības, mācību vai darba tirgus kontekstā, kurā mikroapliecinājumus izstrādā un izsniedz). Kvalitātes nodrošināšanas procesiem ir jāatbilst mērķim, jābūt skaidri dokumentētiem un pieejamiem, kā arī jāatbilst izglītojamo un ieinteresēto personu vajadzībām un vēlmēm. Pakalpojumu sniedzēji. Ārējās kvalitātes nodrošināšanas pamatā galvenokārt ir pakalpojumu sniedzēju (nevis atsevišķu kursu) novērtējums un to iekšējo kvalitātes nodrošināšanas procedūru efektivitāte. Pakalpojumu sniedzējiem būtu jāgarantē, ka iekšējā kvalitātes nodrošināšana aptver visus turpmāk uzskaitītos elementus:
Standarti. Ārējā kvalitātes nodrošināšana jāveic saskaņā ar:
|
||||||||||||||||
2. |
Pārredzamība |
Mikroapliecinājumi ir izmērāmi, salīdzināmi un saprotami, attiecīgā gadījumā ietverot skaidru informāciju par mācīšanās rezultātiem, darba slodzi, saturu, līmeni un mācīšanās piedāvājumu. Darba slodze
Kvalifikāciju ietvarstruktūra/sistēmas
Informācija par mikroapliecinājumu piedāvājumu Mikroapliecinājumu sistēmām būtu jāsniedz pārredzama un skaidra informācija, lai pamatotu orientācijas sistēmas izglītojamajiem saskaņā ar valsts praksi un ieinteresēto personu vajadzībām:
|
||||||||||||||||
3. |
Atbilstība |
Mikroapliecinājumi būtu jāizstrādā un jāizsniedz kā atsevišķi, mērķtiecīgi mācīšanās sasniegumi, un tādas mācīšanās iespējas, kuru apguves rezultātā tie tiek piešķirti, pēc vajadzības ir jāatjaunina, lai apmierinātu identificētās mācīšanās vajadzības. Sadarbībā starp izglītības un mācību organizācijām, darba devējiem, sociālajiem partneriem, citiem mikroapliecinājumu sniedzējiem un lietotājiem tiek ieteikts palielināt mikroapliecinājumu nozīmi darba tirgū. |
||||||||||||||||
4. |
Derīgs novērtējums |
Mikroapliecinājumu mācīšanās rezultātus novērtē pēc pārredzamiem kritērijiem. |
||||||||||||||||
5. |
Mācīšanās ceļi |
Mikroapliecinājumi ir izstrādāti un izsniegti tā, lai atbalstītu elastīgus mācīšanās ceļus, tostarp, nodrošinot iespēju validēt, atzīt un “savienot” dažādās sistēmās piešķirtus mikroapliecinājumus. Savienojamība Mikroapliecinājumi ir izstrādāti tā, lai tie būtu modulāri, ļaujot apvienot vairākus mikroapliecinājumus lielāku apliecinājumu izveidei. Lēmumi par apliecinājumu savienošanu vai sasaistīšanu ir jāpieņem uzņēmējai organizācijai (piemēram, izglītības un mācību iestādēm, darba devējiem u. c.) saskaņā ar tās īstenoto praksi, un ar tiem būtu jāatbalsta izglītojamā mērķi un vajadzības. Savienošana nerada automātiskas tiesības uz kvalifikāciju vai akadēmisku grādu. Šādus lēmumus pieņem reģionālās un valsts iestādes, ievērojot savas piešķiršanas procedūras; Neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšana Mikroapliecinājumus var saņemt pēc tam, kad ir novērtēti mācīšanās rezultāti, kas iegūti vai nu īpašā mācību kursā, kura apguves rezultātā tiek piešķirts mikroapliecinājums, vai pamatojoties uz neformālās un ikdienējās mācīšanās rezultātā iegūto mācīšanās rezultātu novērtējumu. |
||||||||||||||||
6. |
Atzīšana |
Mikroapliecinājumi skaidri apliecina mācīšanās rezultātu vērtību mazākiem mācīšanās moduļiem. Atzīšana veicinās plašāku šādas mācīšanās pieredzes piedāvājumu sniegšanu salīdzināmā veidā visā Eiropas Savienībā. Mikroapliecinājumus, ja iespējams, atzīst kompetentās iestādes akadēmiskiem, mācību vai nodarbinātības nolūkiem, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar Eiropas standarta elementiem (I pielikums) un principiem attiecībā uz mikroapliecinājumu izstrādi un izsniegšanu (II pielikums). Ja mikroapliecinājumus izsniedz formālās izglītības sniedzēji, tos, ja iespējams, atzīst, pamatojoties uz standarta atzīšanas procedūrām, ko izmanto, lai atzītu ārvalstu kvalifikācijas un ārvalstīs pavadītus mācību posmus. Tas neskar kompetento iestāžu tiesības noteikt atzīšanas procedūras vai pārbaudīt dokumentu autentiskumu. |
||||||||||||||||
7. |
Pārnesamība |
Mikroapliecinājumi pieder apliecinājuma dokumenta īpašniekam (izglītojamajam), un apliecinājuma dokumenta īpašnieks tos var glabāt un viegli kopīgot, tostarp, izmantojot drošus digitālos makus (piemēram, Europass), saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu. Datu glabāšanas infrastruktūras pamatā ir atvērti standarti un datu modeļi. Tas nodrošina sadarbspēju un netraucētu datu apmaiņu un ļauj netraucēti pārbaudīt datu autentiskumu. |
||||||||||||||||
8. |
Uz izglītojamo vērsta pieeja |
Mikroapliecinājumi ir izstrādāti tā, lai tie atbilstu izglītojamo mērķgrupas vajadzībām. Izglītojamie ir iesaistīti iekšējos un ārējos kvalitātes nodrošināšanas procesos, un viņu atsauksmes tiek ņemtas vērā, pastāvīgi uzlabojot mikroapliecinājumus. |
||||||||||||||||
9. |
Autentiskums |
Mikroapliecinājumi ietver pietiekamu informāciju, lai varētu pārbaudīt apliecinājuma dokumenta īpašnieka (izglītojamā) identitāti, izsniedzēja juridisko identitāti, mikroapliecinājuma izdošanas datumu un vietu. |
||||||||||||||||
10. |
Informācija un norādījumi |
Informācija un ieteikumi par mikroapliecinājumiem būtu jāiekļauj mūžizglītības profesionālās orientācijas pakalpojumos, un tiem būtu iekļaujošā veidā jāsasniedz pēc iespējas plašākas izglītojamo grupas, atbalstot izglītības, mācību un karjeras izvēli. |