1.

Padziļinātāka un efektīvāka transnacionālā sadarbība augstākās izglītības nozarē visā Eiropā ir būtiska Savienības vērtību, identitātes un demokrātijas atbalstīšanai, Eiropas sabiedrības un ekonomikas noturības veidošanai un ilgtspējīgas nākotnes radīšanai. Spēcīgas, savstarpēji savienotas augstākās izglītības iestādes ir viens no svarīgiem instrumentiem, ar kura palīdzību, daloties zināšanās un kopīgi izstrādājot inovatīvus risinājumus, pievērsties ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un sabiedrības novecošanu saistītām problēmām un citām būtiskām sociālekonomiskām problēmām. Tās var arī nodrošināt Eiropas spēju veicināt uz tehnoloģijām balstītu konkurētspēju.

2.

Tiltu veidošana, kas augstākās izglītības iestādēm ļauj radīt padziļinātāku, ilgstošu un efektīvu transnacionālu sadarbību iestāžu līmenī, ir svarīgs instruments, ar kuru augstākās izglītības iestādes kopā padarīt spēcīgākas un sagatavot studentus, mūžizglītības audzēkņus, pētniekus un mācībspēkus globālai nākotnei. Augstākās izglītības iestādes visā Eiropā pielāgojas pasaulei, kas strauji mainās pati un kurā strauji mainās disciplīnas un mācību vides, piemēram, saistībā ar divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos. Tam ir nepieciešama jauna veida domāšana, jaunas pieejas un jaunas struktūras studentu, mācībspēku un pētnieku sadarbībai un mobilitātei (fiziskai mobilitātei paliekot par galveno formātu) starp disciplīnām un pāri robežām. Šī jaunā realitāte, kuru veicina digitālā pārkārtošanās, ietvers jaunu, pievilcīgu izglītības spektru, kā arī jaunus formātus un iespējas transnacionālai sadarbībai un mobilitātei – klātienē un tiešsaistē – visiem izglītojamiem, tostarp cilvēkiem ar ierobežotām iespējām vai cilvēkiem no attāliem reģioniem – piemēram, tālākiem reģioniem –, un veicinās daudzveidību akadēmiskā personāla, pētnieku un profesionālo darbinieku vidū.

3.

Spēcīgāka sadarbība starp dažādām augstākās izglītības iestādēm, tostarp universitātēm, pētniecības universitātēm, universitāšu koledžām, lietišķo zinātņu universitātēm, augstākās profesionālās izglītības un arodizglītības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm mākslas jomā, visā ES ir būtisks princips, kas ir Eiropas izglītības telpas un Eiropas Pētniecības telpas pamatā un neatņemama to sastāvdaļa. Padziļinātāka transnacionāla sadarbība starp daudzveidīgām un savstarpēji papildinošām iestādēm visā Eiropā atbalsta taisnīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, mācībām un pētniecībai, veicina zināšanu radīšanu un apriti, atvieglo iespēju un infrastruktūras koplietošanu un veicina reģionu un kopienu dzīvotspēju, palīdzot pārvarēt grūtības un ģeogrāfiskās atšķirības. Tā var arī veicināt iekļaušanos pētniecības, inovācijas un rūpniecības ekosistēmās. Transnacionāla sadarbība tāpat palīdz atraisīt visu augstākās izglītības nozares kā spēju, kompetenču un zināšanu veicinātāja potenciālu, piemēram, attiecībā uz divējādo – digitālo un zaļo – pārkārtošanos, un veicina Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

4.

Komisijas paziņojumā par Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam (1) ir aicināts īstenot netraucētu un vērienīgu transnacionālu sadarbību, nodrošināt kopīgu grādu atvieglinātu iegūšanu un izpētīt, vai ir iespējams ieviest juridiskus statūtus tādām aliansēm kā “Eiropas universitātes”. Padomes rezolūcijā par stratēģisku satvaru Eiropas sadarbībai izglītības un mācību jomā ceļā uz Eiropas izglītības telpu un turpmāk (2021–2030) (2) ir aicināts īstenot padziļinātāku sadarbību, apvienot zināšanas un resursus un radīt vairāk iespēju studentu, akadēmiskā personāla un pētnieku mobilitātei, tostarp, pilnībā izvēršot iniciatīvu “Eiropas universitātes” un Eiropas studenta kartes iniciatīvu. Padome savos secinājumos par iniciatīvu “Eiropas universitātes” – veidot tiltu starp augstāko izglītību, pētniecību, inovāciju un sabiedrību: pavērt ceļu jaunai dimensijai Eiropas augstākajā izglītībā (3) aicināja dalībvalstis likvidēt šķēršļus saderīgākām augstākās izglītības sistēmām un izpētīt kopīgu Eiropas grādu iespējamību. Padome savos secinājumos “Eiropas Pētniecības telpas padziļināšana: nodrošināt pētniekiem pievilcīgu un ilgtspējīgu karjeru un darba apstākļus un padarīt intelektuālā darbaspēka apriti par realitāti ” (4) aicināja Komisiju atbalstīt dalībvalstis tādu politikas pasākumu izstrādē, kas paredzēti netraucētai un vērienīgai transnacionālai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm Eiropā, jo īpaši akadēmisko un pētnieku karjeru jomā. Komisijas paziņojumā par EPT – pētniecības un inovācijas jauno ēru (5) un Eiropas Pētniecības un inovācijas paktā (6) aicināts padziļināt sadarbību un atzīts, ka tādām iniciatīvām kā “Eiropas universitātes” piemīt potenciāls pārveidot augstāko izglītību. Eiropas Prasmju programmā (7) ir aicināts arī likvidēt šķēršļus efektīvai un padziļinātākai transnacionālai sadarbībai.

5.

Romas paziņojumā, ko pieņēma Eiropas augstākās izglītības telpas ministri, un Padomes ieteikumā par to, kā sekmēt augstākās izglītības un vidējās izglītības un mācību kvalifikāciju un ārvalstīs pavadītu mācību periodu rezultātu automātisku savstarpēju atzīšanu (8), aicināts veicināt un atvieglot transnacionālu sadarbību. Eiropas Parlamenta rezolūcija “Eiropas izglītības telpa: kopīga holistiska pieeja” (9) izceļ nepieciešamību pēc lielākas sadarbības un aicina izmantot sinerģijas starp Eiropas izglītības telpu, Eiropas Pētniecības telpu un Eiropas augstākās izglītības telpu.

6.

41 “Eiropas universitāte”, ko atbalsta programma “Erasmus+” un ko pētniecības un inovācijas dimensijā papildina pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, un līdzīgi ilglaicīgi iestāžu sadarbības modeļi sniedz noderīgas atziņas un vienlaikus testē padziļinātākas transnacionālas sadarbības modeļus, kas pārsniedz pastāvošās individuālās iestāžu stratēģijas, pārvaldības un sadarbības ekosistēmas. Tās kalpo kā iedvesmas avots plašākai augstākās izglītības kopienai, lai veicinātu sistēmas līmeņa reformas, un vienlaikus ļauj labāk koordinēt Eiropas augstākās izglītības un pētniecības politikas.

7.

Šī Padomes ieteikuma izpratnē “Eiropas universitātes” ir tās, kas saņem finansējumu no programmas “Erasmus+” un kas attiecīgā gadījumā pētniecības un inovācijas dimensijai saņem papildu atbalstu no pamatprogrammas “Apvārsnis”. “Augstākās izglītības iestāžu alianses” apzīmē visus pārējos sadarbības modeļus, piemēram, zināšanu un inovāciju kopienas. Šī Padomes ieteikuma mērķis ir atvieglot transnacionālu sadarbību visām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, ne tikai tām, kas saņem atbalstu iniciatīvā “Eiropas universitātes”.

8.

“Eiropas universitātes” palīdz uzlabot transnacionālas sadarbības kvalitāti, izmantojot starpiestāžu stratēģijas, kas apvieno mācīšanos un mācīšanu, pētniecību, inovāciju un zināšanu pārnesi uz ekonomiku un sabiedrību, kā arī palīdz veicināt politikas un sabiedrības pārmaiņas.

9.

Augstākās izglītības alianses brīvprātīgi varētu gūt labumu no iestāžu sadarbības instrumentiem, piemēram, no iespējama juridiskā statusa piešķiršanas augstākās izglītības iestāžu aliansēm, kas tām ļauj attiecīgā gadījumā koplietot finanšu, cilvēku, digitālos un fiziskos resursus un pakalpojumus, lai darbinātu virtuālas vairākām augstskolām kopīgas studentu pilsētiņas un sadarbspējīgas platformas kopīgu digitālu vai jaukta tipa aktivitāšu veikšanai. Nolūkā padziļināt transnacionālu sadarbību, lai efektīvi īstenotu divējādo – zaļo un digitālo – pārkārtošanos, saskaņā ar Boloņas procesa instrumentiem valsts, reģionālā un iestāžu līmenī ir vēl vairāk jāatvieglo starpdisciplināru moduļu un kopīgu grādu, kas pamatojas uz kopīgi izstrādātiem Eiropas kritērijiem, izstrāde. Elastīgas un iekļaujošas mobilitātes veicināšana un Eiropas studenta kartes iniciatīvas izmantošanas izvēršana varētu palielināt iespējas izglītojamajiem, akadēmiskajam personālam, pētniekiem un mācībspēkiem. Lai veidotu transnacionālas sadarbības kapacitāti un sasniegtu izvirzīto rezultātu līmeni, ir nepieciešams pietiekams ilgtermiņa, daudzgadu finansējums.

10.

Padziļinātākai sadarbībai starp augstākās izglītības iestādēm ir nepieciešama visaptverošu problēmu risināšana. Kopīgu transnacionālu izglītības aktivitāšu un programmu netraucētu izveidi, ārēju kvalitātes nodrošināšanu un akreditāciju visos līmeņos ietekmē: atšķirības ārējā kvalitātes nodrošināšanā; nevienmērīga kvalifikāciju un ārvalstīs pavadīto mācību periodu automātiskas savstarpējas atzīšanas un saistīto pamata saistību īstenošana Boloņas procesā, tostarp atšķirības grādu struktūrās; atšķirības Eiropas pieejas kopīgu programmu kvalitātes nodrošināšanai pieņemšanā; atšķirības Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS) piemērošanā; un virtuālās un jaukta tipa mācīšanās daļējā atzīšana. Šo problēmu risināšana un Boloņas instrumentu pilnīgas īstenošanas nodrošināšana samazinātu administratīvos slogus, atvieglotu transnacionālu sadarbību un veicinātu inovatīvu starpdisciplināru pedagoģijas paņēmienu īstenošanu dažādās valstīs.

11.

Eiropas transnacionāla sadarbība iestāžu līmenī ir spēcīgs instruments, ar kuru atbalstīt un tālāk attīstīt pāreju uz izcilām, iekļaujošām, konkurētspējīgām, ilgtspējīgām un pievilcīgām augstākās izglītības iestādēm, kuras gan izpilda visus savus uzdevumus (izglītība, pētniecība un inovācija, kā arī kalpošana sabiedrībai), sniedzot ieguvumus augstākās izglītības nozarē un ārpus tās, lai veidotu Eiropu, kurā valda zināšanas, noturība un demokrātija, un gan atspoguļo eiropeisko dzīvesziņu un vērtības. Transnacionāla sadarbība ir jāveicina, izmantojot saskaņotu Eiropas un valstu pasākumu kopumu un efektīvi īstenojot tādas pieejamās Eiropas iniciatīvas, instrumentus un rīkus kā iniciatīva “Eiropas universitātes”, Boloņas procesa instrumenti vai Eiropas studenta kartes iniciatīva, kā arī izpētot iespējamus jaunus instrumentus. Šos jaunos instrumentus varētu attīstīt, izmantojot pakāpenisku kopīgas izstrādes pieeju, kas augstākās izglītības iestādēm ļauj veidot tiltus un efektīvāk sadarboties pāri robežām un kas augstākās izglītības sistēmām ļauj panākt lielāku saskaņotību, tādējādi sniedzot labumu visai augstākās izglītības kopienai un radot vērtību sabiedrībai,

1.

Dot iespēju augstākās izglītības iestādēm kopīgas izstrādes procesā izpētīt, vai ir jāizveido iestāžu sadarbības instrumenti (piemēram, iespējams juridiskais statuss augstākās izglītības iestāžu aliansēm, piemēram, “Eiropas universitātēm)” un kādi ir šīs izveides ieguvumi, riski un iespējamība, ar mērķi atvieglot padziļinātāku sadarbību, koplietojot attiecīgā gadījumā cilvēku, tehniskās, datu, izglītības, pētniecības un inovācijas spējas. Ļaut tām izmēģināt dažādas padziļinātākas sadarbības iespējas, kā arī brīvprātīgi testēt esošos Eiropas instrumentus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) (10) vai Eiropas ekonomisko interešu grupu (EEIG) (11).

2.

Augstākās izglītības iestādēm, kas iesaistītas transnacionālā sadarbībā, attiecīgā gadījumā veicināt un atvieglot kopīgo programmu nodrošināšanu un kopīgu grādu piešķiršanu saskaņā ar Boloņas instrumentiem (12). Šajā kontekstā, pamatojoties uz rezultātiem, kas izriet no izpētes darbībām, kā noteikts 12. punktā, izskatīt un veicināt kopīga Eiropas grāda marķējuma piešķiršanu. Pēc tam varētu sākt darbu pie iespējama kopīga grāda visos līmeņos, kas pamatojas uz kopīgi izstrādātiem Eiropas kritērijiem un ko varētu piešķirt valsts, reģionālā vai iestāžu līmenī saskaņā ar valstu kvalifikāciju ietvarstruktūrām.

3.

Sniegt iespēju augstākās izglītības iestādēm attiecīgā gadījumā vēl vairāk pilnveidot un īstenot inovatīvas kopīgas transnacionālas izglītības aktivitātes, ļaujot iestādēm un mudinot tās testēt un īstenot piemērotas pieejas un pasākumus saistībā ar turpmāk minēto:

4.

Atbalstīt iekļauto mobilitāti kopīgās transnacionālās izglītības programmās

5.

Palīdzēt nodrošināt tiešu vai netiešu finansiālu atbalstu padziļinātākai transnacionālai iestāžu sadarbībai augstākās izglītības jomā, tostarp saistībā ar “Eiropas universitātēm”.

6.

Veicināt un aizsargāt institucionālās autonomijas pamatprincipus, kas ir priekšnosacījums kopīgu pārvaldības mehānismu ieviešanai attiecībā uz padziļinātāku transnacionālu sadarbību augšupējā pieejā. Ļaut augstākās izglītības iestādēm pieņemt neatkarīgus lēmumus par iekšējo pārvaldību, kā arī par finanšu, personāla un akadēmiskiem jautājumiem, aizsargāt akadēmisko brīvību un aktīvi iesaistīt akadēmiskos mācībspēkus un studentu pārstāvjus tādu lēmumu pieņemšanā, kas attiecas uz viņu iestādi.

7.

Stiprināt savstarpējo uzticēšanos, izmantojot ārējo kvalitātes nodrošināšanu un kopīgu izglītības programmu akreditāciju, kā arī citus kopīgu izglītības piedāvājumu veidus, kas izstrādāti pēc transnacionālas iestāžu sadarbības modeļiem, ietverot iniciatīvu “Eiropas universitātes” saskaņā ar Eiropas standartiem un pamatnostādnēm (ESG).

8.

Attiecīgos gadījumos atbalstīt augstas kvalitātes virtuālas sadarbīgās mācīšanās izstrādi saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu kā daļu no mācīšanas, mācīšanās un pētniecības, lai veicinātu un atvieglotu iekļaujošu un uz studentu vērstu transnacionālu sadarbību, kas papildina klātienes mijiedarbību, it īpaši ar mērķi:

9.

Atbalstīt augstākās izglītības iestādes, tām izstrādājot kopīgas starpdisciplināras transnacionālas izglītības aktivitātes visos līmeņos (īsā cikla, bakalaura, maģistra, doktorantūras).

10.

Mudināt augstākās izglītības iestādes iesaistīt izglītojamos, akadēmiskos mācībspēkus, pētniekus un personālu augstākās izglītības iestāžu transnacionālas sadarbības struktūru pārvaldībā, vienlaikus ņemot vērā esošos demokrātiskos akadēmiskās pašpārvaldes elementus, jo īpaši:

Dalībvalstīm iesaka pēc iespējas drīz īstenot šo ieteikumu. Tās tiek aicinātas līdz [ievietot datumu – 12 mēneši pēc pieņemšanas Padomē] informēt Komisiju par attiecīgajiem pasākumiem, ko paredzēts attiecīgā līmenī veikt, lai atbalstītu šā ieteikuma mērķu īstenošanu kā būtiskus soļus ceļā uz Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam.

11.

Paralēli notiekošo pētījumu un citu sagatavošanās darbu analīzei atbalstīt dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes, lai tās no 2022. gada var testēšanas režīmā izmantot esošos Eiropas instrumentus, kas ir solis ceļā uz padziļinātākas un elastīgas ilgtermiņa transnacionālas sadarbības veicināšanu, un izvērtēt, vai ir vajadzīgi tādi iestāžu sadarbības instrumenti kā, piemēram, iespējams augstākās izglītības iestāžu alianšu juridiskais statuss, un vai tie ir iespējami. Ar šādiem instrumentiem, ko paredzēts izmantot brīvprātīgi, būtu jāveicina spēju un datu kopīgošana un attiecīgos gadījumos personāla apmaiņa, kā arī kopīgu programmu īstenošana ar mērķi piešķirt kopīgus grādus alianšu līmenī, tostarp kopīgu grādu, kura pamatā būtu kopīgi izstrādāti Eiropas kritēriji.

Pamatojoties uz sagatavošanās darba un “Erasmus+” izmēģinājuma projektu rezultātiem, katrā posmā ziņot Padomei turpmāku lēmumu pieņemšanai.

12.

Cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm, augstākās izglītības iestādēm, studentu organizācijām un ieinteresētajām personām, apzināt iespējas un nepieciešamās darbības virzībā uz iespējamu kopīgu grādu, kura pamatā būtu vienots kopīgi izstrādātu Eiropas kritēriju kopums. Ar šo grādu, ko paredzēts brīvprātīgi piešķirt valsts, reģionālā vai iestādes līmenī, varētu apliecināt mācību rezultātus, kas gūti saistībā ar transnacionālu sadarbību, “apvienojot studijas vairākās ES valstīs” (19), kuras piedāvā, piemēram, “Eiropas universitātēs”. Tam vajadzētu būt viegli izsniedzamam, glabājamam, kopīgojamam, pārbaudāmam un autentificējamam, un tas būtu jāatzīst visā ES. Tā pamatā būs Boloņas instrumenti, un tas veicinās to īstenošanu dalībvalstīs.

13.

Turpināt iniciatīvas “Eiropas universitātes” pilnveidošanu atbilstoši augšupējai pieejai ar programmas “Erasmus+” starpniecību, pamatojoties uz pirmo alianšu vidusposma pārskatīšanas galvenajiem rezultātiem. Sākot ar 2022. gadu, nodrošināt ilgtspējīgu finansējumu veiksmīgām esošajām “Eiropas universitātēm” pēc konkurētspējīga un kvalitatīva uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un ļaut veidot jaunas alianses, pamatojoties uz tādiem principiem kā ģeogrāfiskais līdzsvars, iekļaušana, augsta kvalitāte un izcilība. Līdz 2024. gadam pārbaudīt sinerģijas ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” saistībā ar pētniecības un inovācijas dimensiju un, iespējams, ar citām ES programmām, ievērojot to juridiskos pamatus. Izmantot priekšrocības, ko sniedz DFS programmu vidusposma pārskatīšana, lai apsvērtu veidus, kā veicināt iespējamas inovatīvas pieejas labākai ES finansējuma avotu kopīgai mobilizēšanai, izmantojot iespējamās sinerģijas ar reģionālajiem un valsts fondiem.

14.

Ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm atbalstīt Eiropas studenta kartes iniciatīvas darbības paplašināšanu, it īpaši to uzņēmējdarbības procesu digitalizāciju, kam nepieciešami vairāki parakstītāji un datu apmaiņa, lai samazinātu administratīvo slogu, kas saistīts ar augstākās izglītības iestāžu transnacionālās partnerībās iekļautās studentu un mācībspēku mobilitātes un apmaiņas pārvaldību.

15.

Līdz 2022. gada vidum nākt klajā ar visaptverošu ceļvedi, kurā norādīti svarīgākie atskaites punkti un iesaistītās ekspertu grupas, lai jaunos instrumentus izstrādātu kopīgi ar dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Ceļvedis būtu regulāri jāatjaunina.