17.2.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/17


KOMISIJAS IETEIKUMS (ES) 2022/210

(2022. gada 8. februāris)

par kopīgu Savienības rīkkopu pusvadītāju deficīta novēršanai un par ES mehānismu pusvadītāju ekosistēmas uzraudzībai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Pusvadītāji ir būtiski mūsdienu ekonomikas un sabiedrības funkcionēšanai. Pēdējā gada laikā Savienība ir saskārusies ar līdz šim nepieredzētiem piegādes traucējumiem, kas ir radījuši nopietnus kavējumus un negatīvi ietekmējuši svarīgas ekonomikas nozares, kā arī aizkavējuši remonta un apkopes veikšanu tādiem kritiski svarīgās nozarēs būtiskiem ražojumiem kā medicīnas un diagnostikas iekārtas.

(2)

Tāpēc pašreizējais pusvadītāju deficīts un tā smagā ietekme apdraud tādas kritiski svarīgas nozares kā veselība, transports, enerģētika, aizsardzība, drošība un kosmoss. Pastāv risks, ka Savienības zaļā un digitālā pārkārtošanās varētu aizkavēties.

(3)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido pasākumu kopumu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai (mikroshēmu akts) (1), izstrādāts ar mērķi uzlabot Savienības noturību pret traucējumiem pusvadītāju piegādes ķēdē, veicināt spēju attīstību progresīvajā ražošanā, projektēšanā un sistēmu integrācijā, kā arī vismodernākajā rūpnieciskajā ražošanā Savienībā, novērst akūto prasmju trūkumu, palielināt kvalificētu darbinieku skaitu un veicināt noturīgas un dinamiskas pusvadītāju ekosistēmas izveidi Savienībā. Saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu (2) Savienība ir nospraudusi stratēģisko mērķi līdz 2030. gadam panākt, ka supermodernu, inovatīvu un ilgtspējīgu pusvadītāju ražošanas apjoms Eiropā vērtības izteiksmē būs vismaz 20 % no pasaules produkcijas.

(4)

Šis ieteikums pavada ierosināto regulu kā tieši piemērojams rīks, kas Savienībai ļauj ātri un koordinēti reaģēt uz pašreizējo deficītu. Šajā nolūkā tajā ierosināts izveidot koordinācijas mehānismu, lai apspriestu savlaicīgus un samērīgus pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās un lemtu par tiem.

(5)

Ņemot vērā pusvadītāju piegādes ķēdes strukturālos trūkumus, ieteikumā papildus ierosināti pasākumi ar nolūku nodrošināt pusvadītāju vērtības ķēdes koordinētu uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kuri var traucēt, apdraudēt vai negatīvi ietekmēt pusvadītāju piegādi. Šie pasākumi ļaus sagatavot un ieviest regulā ierosināto pastāvīgo mehānismu pusvadītāju piegādes ķēdes uzraudzībai.

(6)

Lai īstenotu šo ieteikumu, Komisija ir izveidojusi Eiropas pusvadītāju ekspertu grupu. Eiropas pusvadītāju ekspertu grupa darbosies kā platforma koordinācijai starp dalībvalstīm un sniegs padomus un palīdzību Komisijai gaidāmās regulas īstenošanā. Eiropas pusvadītāju ekspertu grupas uzdevumus pārņems Eiropas pusvadītāju padome, kas tiks izveidota ar regulu.

(7)

Eiropas pusvadītāju ekspertu grupas uzdevums būs veicināt ātru un efektīvu informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju par tirgus norisēm, kas reāli apdraud Savienības piegādes, un veicināt vienotu un koordinētu reaģēšanu krīzes situācijās.

(8)

Kā pirmais pasākums dalībvalstīm tiek ieteikts pieprasīt informāciju no uzņēmumu pārstāvju organizācijām vai, attiecīgā gadījumā, no atsevišķiem pusvadītāju un iekārtu ražotājiem. Tas Eiropas pusvadītāju ekspertu grupai ļaus labāk noteikt un pielāgot iespējamos pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās. Tiek ieteikts vākt datus par ražošanas iespējām, ražošanas jaudu un pašreizējiem primārajiem traucējumiem un vājajām vietām. Informācijas vākšanai un apmaiņai jānotiek saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par datu kopīgošanu un informācijas un datu konfidencialitāti.

(9)

Šajā ieteikumā ir ierosināti pasākumi reaģēšanai krīzes situācijās; dalībvalstis ir aicinātas tos apspriest un apsvērt iespēju tos īstenot, ja tas ir atbilstīgi un samērīgi.

(10)

Ja pašreizējās krīzes novērtējums to prasa, dalībvalstis varētu apsvērt iespēju iesaistīties dialogā ar pusvadītāju ražotājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, un aicināt tos par prioritāti izvirzīt līgumus ar uzņēmumiem, kuri piegādā ražojumus kritiski svarīgām nozarēm, lai nodrošinātu, ka šīs nozares turpina darboties.

(11)

Turklāt, ja tas ir atbilstīgi un lietderīgi saskaņā ar pašreizējās krīzes novērtējumu, dalībvalstis var apsvērt iespēju piešķirt Komisijai pilnvaras to vārdā iepirkt konkrētus ražojumus, lai ar tās pirktspējas palīdzību radītu sviras efektu un sabiedrības interesēs nodrošinātu piegādes kritiski svarīgām nozarēm.

(12)

Visbeidzot, dalībvalstis tiek mudinātas izvērtēt, vai Savienībai būtu jāveic konkrēta eksporta uzraudzība, lai nodrošinātu piegādi iekšējam tirgum. Ja tās uzskata, ka šādi aizsardzības pasākumi ir piemēroti, nepieciešami un samērīgi, tās varētu apspriesties un lūgt Komisiju novērtēt, vai ir izpildīti nosacījumi aizsardzības pasākumu ieviešanai attiecībā uz eksportu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/479 (3).

(13)

Ieteicamajā uzraudzības darbībā būtu jāievēro prognozēšanas, koordinācijas un sagatavotības principi, lai izveidotu agrīnās brīdināšanas sistēmu nolūkā novērst pusvadītāju deficītu un stiprināt Savienības pusvadītāju ekosistēmu. Šajā nolūkā dalībvalstis tiek aicinātas Eiropas pusvadītāju ekspertu grupā apspriest atbilstīgus agrīnās brīdināšanas rādītājus, lai prognozētu un novērstu turpmāko deficītu pusvadītāju piegādes ķēdē.

(14)

Ir nepieciešams padziļināts novērtējums par faktoriem, kuri var traucēt, apdraudēt vai negatīvi ietekmēt vērtību ķēdi un kuru vidū ir arī piegāžu izcelsme un avoti ārpus Savienības. Tāpēc dalībvalstīm tiek ieteikts apkopot attiecīgo informāciju un sadarboties, lai Komisija varētu sagatavot kopīgu riska novērtējumu attiecībā uz pusvadītāju vērtības ķēdi Savienībā. Jānorāda faktori, kas jāņem vērā, sagatavojot riska novērtējumus.

(15)

Komisija ierosinātajā regulā nosaka pastāvīgu un saistošu mehānismu koordinētai uzraudzībai un reaģēšanai krīzes situācijās, kura pamatā ir šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi. Tiklīdz regula stāsies spēkā, šo ieteikumu var atcelt,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   IETEIKUMA NOLŪKS

1.

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt ātru, efektīvu un koordinētu Savienības reakciju uz pašreizējo pusvadītāju deficītu un turpmākās līdzīgās situācijās.

2.

Šis ieteikums ļaus izveidot uzraudzības mehānismu, ņemot vērā pusvadītāju piegādes strukturālos trūkumus un potenciālos deficīta vai citu ievērojamu tirgus satricinājumu riskus nākotnē.

3.

Šajā nolūkā dalībvalstīm tiek ieteikts sadarboties ar Komisiju Eiropas pusvadītāju ekspertu grupas ietvaros; šī grupa koordinēs tūlītējus pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās un darbosies kā platforma pusvadītāju vērtības ķēdes uzraudzībai, galveno uzmanību pievēršot faktoriem, kas var traucēt, apdraudēt vai negatīvi ietekmēt pusvadītāju piegādi.

2.   DEFINĪCIJAS

4.

Šajā ieteikumā tiek izmantotas ierosinātajā regulā ietvertās definīcijas.

3.   EIROPAS PUSVADĪTĀJU EKSPERTU GRUPa

5.

Dalībvalstīm tiek ieteikts šo ieteikumu īstenot, sadarbojoties Eiropas pusvadītāju ekspertu grupā. Šajā darbā piemēro minētās ekspertu grupas vispārējo reglamentu.

4.   TŪLĪTĒJA REAĢĒŠANA KRĪZES SITUĀCIJĀS

6.

Dalībvalstīm būtu steidzami jāsasauc Eiropas pusvadītāju ekspertu grupas sanāksme, lai apmainītos ar informāciju par pusvadītāju krīzes pašreizējo situāciju valstu tirgos. Jo īpaši tām būtu jānovērtē konkrētie ražojumi un tirgi, kurus ietekmē pusvadītāju deficīts, kā arī jāapspriež visi ārkārtas pasākumi, kas īstenoti valsts līmenī.

7.

Lai apzinātu un pielāgotu iespējamos pasākumus reaģēšanai krīzes situācijās, dalībvalstīm no uzņēmumus pārstāvošām organizācijām vai – attiecīgā gadījumā – no atsevišķiem pusvadītāju un iekārtu ražotājiem būtu jāpieprasa informācija par piegādes spējām, kas var ietvert informāciju par ražošanas iespējām, ražošanas jaudām un šābrīža primārajiem traucēkļiem. Informācijas vākšanai un apmaiņai jānotiek saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem par datu kopīgošanu un informācijas un datu konfidencialitāti.

8.

Pamatojoties uz šo informāciju, dalībvalstis tiek aicinātas izvērtēt piemērotus, efektīvus un samērīgus pasākumus reaģēšanai uz krīzi valsts un Savienības līmenī (krīzes instrumentu kopums). Šie pasākumi var ietvert vienu vai vairākus šādus elementus:

a)

veikt sarunas ar ražotājiem un lūgt, lai tie par prioritāti izvirza krīzes sakarā būtisku ražojumu ražošanu nolūkā garantēt kritisko nozaru turpmāku darbību;

b)

vajadzības gadījumā apsvērt iespēju piešķirt Komisijai sarunu pilnvaras darboties kā centralizēto iepirkumu struktūrai divu vai vairāku dalībvalstu vārdā attiecībā uz krīzes sakarā būtisku ražojumu publisko iepirkumu konkrētām kritiskām nozarēm;

c)

novērtēt, vai Savienībai būtu jāuzrauga krīzes sakarā būtisku ražojumu eksports, un iesniegt Komisijai pieprasījumu novērtēt, vai ir izpildīti nosacījumi aizsardzības pasākumu ieviešanai attiecībā uz eksportu saskaņā ar Regulu (ES) 2015/479;

d)

sākt koordinētas apspriedes vai sadarboties ar attiecīgajām trešām valstīm, lai meklētu sadarbības risinājumus piegādes ķēdes traucējumu novēršanai, ievērojot starptautiskās saistības. Vajadzības gadījumā tas var ietvert koordināciju attiecīgajos starptautiskajos forumos.

9.

Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, dalībvalstīm laikus jāinformē Komisija par visiem valsts pasākumiem, kas veikti attiecībā uz pusvadītāju piegādes ķēdi.

5.   UZRAUDZĪBA

10.

Dalībvalstīm būtu regulāri jāuzrauga pusvadītāju vērtību ķēde, īpašu uzmanību pievēršot faktoriem, kas var traucēt, apdraudēt vai negatīvi ietekmēt pusvadītāju piegādi.

11.

Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānosaka piemēroti agrīnās brīdināšanas rādītāji, kas ļautu aizsteigties priekšā turpmākiem traucējumiem pusvadītāju piegādes ķēdē.

12.

Dalībvalstīm būtu jāsniedz Komisijai informācija, kas ļautu apzināt faktorus, tendences un notikumus, kuri varētu izraisīt būtiskus traucējumus globālajā pusvadītāju vērtības ķēdē ar ietekmi Savienībā (Savienības riska novērtējums). Attiecīgie vērā ņemamie faktori varētu būt šādi:

a)

tādu pusvadītāju nozares uzņēmumu pakalpojumu vai preču pieejamība un integritāte Savienībā, kuru darbība ir būtiska pusvadītāju piegādes ķēdei;

b)

pieprasījuma svārstības attiecībā uz dažādiem pusvadītāju veidiem, kas saistītas arī ar pieejamo ražošanas jaudu;

c)

trūkumi un šķēršļi ražošanā, iepakošanā un loģistikā, tai skaitā izejvielu deficīts un pieejama kvalificēta darbaspēka trūkums;

d)

nelaimes gadījumi, uzbrukumi, dabas katastrofas vai citi smagi incidenti, kas var ietekmēt pusvadītāju piegādes ķēdi;

e)

tehniskas, regulatīvas vai vidiskas izmaiņas, kas samazina ražošanas produktivitāti;

f)

piegāžu koncentrēšanās noteiktos ģeogrāfiskajos apgabalos un uzņēmumos, ņemot vērā tīkla un tehnoloģiskās iesīkstes ietekmi;

g)

tirdzniecības politikas, tarifu, tirdzniecības šķēršļu un citu ar tirdzniecību saistītu pasākumu ietekme;

h)

pusvadītāju autentiskums un integritāte, viltotu pusvadītāju potenciālā ietekme;

i)

intelektuālā īpašuma tiesību un komercnoslēpumu pārkāpumi vai zādzības.

13.

Dalībvalstīm būtu jānosaka pusvadītāju lietotāju galvenās kategorijas, jo īpaši kritiski svarīgās nozarēs. Tām būtu jāvēršas pie attiecīgajām ieinteresēto personu organizācijām, tostarp nozaru apvienībām un galveno lietotāju kategoriju pārstāvjiem, un jālūdz sniegt informāciju par neierastu pieprasījuma pieaugumu un konkrētiem piegādes ķēdes traucējumiem, tostarp par kritiski svarīgu pusvadītāju vai izejvielu nepieejamību, par pasūtījumu izpildes laiku, kas pārsniedz vidējo, par piegāžu kavējumiem un neraksturīgiem cenu kāpumiem.

14.

Dalībvalstīm būtu nekavējoties jābrīdina Komisija, ja tās uzzina par iespējamiem pusvadītāju piegādes traucējumiem, netipisku pieprasījuma pieaugumu vai ja tām ir konkrēta un ticama informācija par jebkuru citu riska faktoru vai notikumu, kas īstenojas.

6.   PĀRSKATĪŠANA

15.

Pēc ierosinātās regulas stāšanās spēkā ieteikumu var atcelt.

Briselē, 2022. gada 8. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Thierry BRETON


(1)  COM(2022) 46, 8.2.2022.

(2)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, COM(2021) 118 final, 9.3.2021.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/479 (2015. gada 11. marts) par kopīgiem eksporta noteikumiem (OV L 83, 27.3.2015., 34. lpp.).