12.12.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 318/157

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS (ES) 2022/2427

(2022. gada 6. decembris),

ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes kopsistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē

(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 8788)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) izmanto par atsauces materiālu Direktīvas 2010/75/ES II nodaļas aptverto iekārtu atļaujas nosacījumu noteikšanā, un kompetentajām iestādēm būtu jānosaka emisijas robežvērtības, kas nodrošina, ka normālos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kuri noteikti secinājumos par LPTP.

(2)

Kā paredz Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punkts, ar Komisijas 2011. gada 16. maija lēmumu (2) izveidotais forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji, 2022. gada 11. maijā Komisijai deva atzinumu par tā LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu, kas attiecas uz atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes kopsistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē. Minētais atzinums ir publiski pieejams (3).

(3)

Šā lēmuma pielikumā izklāstītajos secinājumos par LPTP ir ņemts vērā foruma atzinums par ierosināto LPTP atsauces dokumenta saturu. Tie satur LPTP atsauces dokumenta galvenos elementus.

(4)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Tiek pieņemti pielikumā izklāstītie secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes kopsistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2022. gada 6. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Virginijus SINKEVIČIUS

(1)   OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2)  Komisijas Lēmums (2011. gada 16. maijs), ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.).

(3)  https://circabc.europa.eu/ui/group/06f33a94-9829-4eee-b187-21bb783a0fbf/library/acce74d3-4314-43f8-937b-9bbc594a16ef?p=1&n=10&sort=modified_DESC.

PIELIKUMS

1.   Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes kopsistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē

TVĒRUMS

Šie secinājumi par LPTP attiecas uz šo Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādīto darbību: “4. Ķīmiskā rūpniecība” (t. i., visi ražošanas procesi, kas iekļauti I pielikuma 4.1. līdz 4.6. punktā norādītajās darbību kategorijās, ja vien nav norādīts citādi).

Konkrētāk, šajos secinājumos par LPTP galvenā uzmanība ir pievērsta emisijām gaisā no iepriekš minētās darbības.

Šie secinājumi par LPTP neaptver šeit uzskaitītās emisijas.

1.

Emisijas gaisā no hlora, ūdeņraža un nātrija/kālija hidroksīda ražošanas sālsūdens elektrolīzes ceļā. Uz to attiecas secinājumi par LPTP hlora–sārmu ražošanā (CAK).

2.

Virzītās emisijas gaisā no šādu ķimikāliju ražošanas nepārtrauktos procesos ar kopējo ražošanas jaudu virs 20 kt/gadā:

—

zemākie olefīni tvaika krekinga ceļā,

—

formaldehīds,

—

etilēnoksīds un etilēnglikoli,

—

fenols no kumola,

—

dinitrotoluols no toluola, toluoldiamīns no dinitrotoluola, toluoldiizocianāts no toluoldiamīna, metilēndifenildiamīns no anilīna, metilēndifenildiizocianāts no metilēndifenildiamīna,

—

etilēndihlorīds un vinilhlorīda monomēri,

—

ūdeņraža peroksīds.

Uz to attiecas secinājumi par LPTP lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanā (LVOC).

Tomēr šo LPTP secinājumu tvērumā ir virzītās slāpekļa oksīdu (NOX) un oglekļa monoksīda (CO) emisijas gaisā no minēto ražošanas procesu atlikumgāzu termiskās apstrādes.

3.

Emisijas gaisā no šādu neorganisko ķimikāliju ražošanas:

—

amonjaks,

—

amonija nitrāts,

—

kalcija amonija nitrāts,

—

kalcija karbīds,

—

kalcija hlorīds,

—

kalcija nitrāts,

—

tehniskais ogleklis,

—

dzelzs(II) hlorīds,

—

dzelzs(II) sulfāts (t. i., dzelzs vitriols un saistītie produkti, piemēram, hlorsulfāti),

—

fluorūdeņražskābe,

—

neorganiskie fosfāti,

—

slāpekļskābe,

—

(vienkāršie vai kompleksie) mēslošanas līdzekļi uz slāpekļa, fosfora vai kālija bāzes,

—

fosforskābe,

—

izgulsnēts kalcija karbonāts,

—

nātrija karbonāts (t. i., kalcinētā soda),

—

nātrija hlorāts,

—

nātrija silikāts,

—

sērskābe,

—

sintētisks amorfais silīcija dioksīds,

—

titāna dioksīds un saistītie produkti,

—

karbamīds,

—

karbamīda–amonija nitrāts.

Uz to var attiekties secinājumi par LPTP lielapjoma neorganisko ķimikāliju ražošanā (LVIC).

4.

Emisijas gaisā no tvaika riforminga, kā arī no nostrādātās sērskābes fiziskās attīrīšanas un koncentrācijas atjaunošanas, ja šie procesi ir tieši saistīti ar kādu ražošanas procesu, kas minēts iepriekš 2. vai 3. punktā.

5.

Emisijas gaisā no magnija oksīda ražošanas sausajā procesā. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP cementa, kaļķu un magnija oksīda ražošanā (CLM).

6.

Emisijas gaisā no šādiem blokiem:

—

sadedzināšanas bloki, izņemot rūpnieciskās krāsnis/karsētājus. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz lielām sadedzināšanas stacijām (LCP), secinājumi par LPTP minerāleļļas un gāzes rafinēšanā (REF) un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (1);

—

rūpnieciskās krāsnis/karsētāji, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 1 MW;

—

rūpnieciskās krāsnis/karsētāji, ko izmanto 2. punktā minētajā zemāko olefīnu, etilēndihlorīda un/vai vinilhlorīda monomēru ražošanā. Uz to attiecas secinājumi par LPTP lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanā (LVOC).

7.

Emisijas gaisā no atkritumu incinerācijas stacijām. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz atkritumu incinerāciju (WI).

8.

Emisijas gaisā no šķidrumu, sašķidrinātu gāzu un cietvielu glabāšanas, pārvietošanas un manipulācijām ar tiem, ja šie procesi nav tieši saistīti ar Direktīvas 2010/75/ES I pielikumā norādīto darbību “4. Ķīmiskā rūpniecība”. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz emisijām no glabāšanas (EFS).

Tomēr šo LPTP secinājumu tvērumā ir emisijas gaisā no šķidrumu, sašķidrinātu gāzu un cietvielu glabāšanas, pārvietošanas un manipulācijām ar tiem, ja šie procesi ir tieši saistīti ar ķīmiskās ražošanas procesu, kas ir šo LPTP secinājumu tvērumā.

9.

Emisijas gaisā no netiešās aukstumapgādes sistēmām. Uz to var attiekties secinājumi par LPTP attiecībā uz rūpnieciskās aukstumapgādes sistēmām (ICS).

Citi secinājumi par LPTP, kas ir komplementāri attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas šie secinājumi par LPTP, ir, piemēram, secinājumi par LPTP attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē (CWW).

Attiecībā uz darbībām, kas aplūkotas šajos secinājumos par LPTP, var būt relevanti šādām tēmām veltīti secinājumi par LPTP un LPTP atsauces dokumenti:

—

hlora–sārmu ražošana (CAK),

—

neorganisko ķimikāliju – amonjaka, skābju un mēslošanas līdzekļu – lielapjoma ražošana (LVIC AAF),

—

neorganisko ķimikāliju – cietvielu un citu ķimikāliju – lielapjoma ražošana (LVIC-S),

—

organisko ķimikāliju lielapjoma ražošana (LVOC),

—

smalko organisko ķimikāliju ražošana (OFC),

—

polimēru ražošana (POL),

—

specializētu neorganisko ķimikāliju ražošana (SIC);

—

minerāleļļas un gāzes rafinēšana (REF),

—

ekonomika un šķērsvidiskā ietekme (ECM),

—

ar glabāšanu saistītās emisijas (EFS),

—

energoefektivitāte (ENE),

—

rūpnieciskās aukstumapgādes sistēmas (ICS),

—

lielas sadedzināšanas stacijas (LCP),

—

no RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto piesārņotāju monitorings (ROM),

—

atkritumu incinerācija (WI),

—

atkritumu apstrāde (WT).

Šos secinājumus par LPTP piemēro, neskarot citus relevantus tiesību aktus, piem., par ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) vai par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP).

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Vispārīgie jēdzieni

Termins

Definīcija

Virzītās emisijas gaisā

Piesārņotāju emisijas gaisā pa emisijas punktu, piem., dūmeni.

Sadedzināšanas bloks

Jebkura tehniska ierīce, kurā oksidē kurināmo, lai izmantotu tā iegūto siltumenerģiju. Sadedzināšanas bloki ietver katlus, dzinējus, turbīnas un rūpnieciskās krāsnis/karsētājus, bet neietver termiskos vai katalītiskos oksidizatorus.

Kompleksi neorganiskie pigmenti

Stabils dažādu metālu katjonu kristālrežģis. Svarīgākās matricas ir rutils, špinelis, cirkons un hematīts/korunds, bet ir arī citas stabilas struktūras.

Nepārtraukta mērīšana

Mērīšana ar automātisku mērīšanas sistēmu, kas pastāvīgi uzstādīta objektā.

Nepārtraukts process

Process, kura gaitā reaktorā nepārtraukti ievada izejvielas, bet no tā izvada reakcijas produktus, kas nonāk tālākos separācijas un/vai atgūšanas blokos.

Difūzās emisijas

Nevirzītās emisijas gaisā. Difūzās emisijas ietver gan fugitīvās, gan nefugitīvās emisijas.

Emisijas gaisā

Vispārīgs apzīmējums piesārņotāju emisijām gaisā – gan virzītajām, gan difūzajām emisijām.

Etanolamīni

Kopīgs apzīmējums monoetanolamīnam, dietanolamīnam un trietanolamīnam un to maisījumiem.

Etilēnglikoli

Kopīgs apzīmējums monoetilēnglikolam, dietilēnglikolam un trietilēnglikolam un to maisījumiem.

Esoša stacija

Stacija, kas nav jauna stacija.

Esoša rūpnieciskā krāsns/karsētājs

Rūpnieciskā krāsns/karsētājs, kas nav jauna rūpnieciskā krāsns/karsētājs.

Dūmgāzes

Sadedzināšanas bloka atgāze.

Fugitīvās emisijas

Nevirzītās emisijas gaisā, kas rodas no tā, ka aprīkojums, kas projektēts vai uzstādīts tā, lai būtu necaurlaidīgs, necaurlaidību ir zaudējis.

Fugitīvās emisijas var rasties no:

—

kustīga aprīkojuma, piem., maisītājiem, kompresoriem, sūkņiem, vārstiem (manuāliem un automātiskiem),

—

statiska aprīkojuma, piem., atlokiem un citi savienotājelementiem, atvērtām līnijām, paraugošanas punktiem.

Zemākie olefīni

Kopīgs apzīmējums etilēnam, propilēnam, butilēnam un butadiēnam un to maisījumiem.

Ievērojama stacijas modernizācija

Tādas ievērojamas izmaiņas stacijas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami pielāgoti vai nomainīti tehnoloģiskie bloki un/vai piesārņojuma mazināšanas bloki un saistītais aprīkojums.

Masas plūsma

Konkrētas vielas vai parametra masa, kas tiek emitēta noteiktā laikposmā.

Jauna stacija

Stacija, kuras ekspluatācijai iekārtā pirmā atļauja izdota pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacija, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

Jauna rūpnieciskā krāsns/karsētājs

Rūpnieciskā krāsns/karsētājs stacijā, kuras ekspluatācijai pirmā atļauja izdota pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai stacijā, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas pilnīgi nomainīta.

Nefugitīvās emisijas

Difūzās emisijas, kas nav fugitīvās emisijas.

Nefugitīvās emisijas, var rasties, piem., no ventilācijas atmosfērā, nefasētu vielu vai materiālu glabāšanas, iekraušanas/izkraušanas sistēmām, traukiem un tvertnēm (atvēršanas laikā), atvērtām teknēm, paraugošanas sistēmām, tvertņu ventilācijas, atkritumiem, kanalizācijas un ūdens attīrīšanas stacijām.

NOX prekursori

Slāpekli saturoši savienojumi (piem., akrilnitrils, amonjaks, dislāpekļa gāzes, slāpekli saturoši organiskie savienojumi) termiskās vai katalītiskās oksidācijas ielaidē, kuri rada NOX emisijas. Te neietilpst elementārais slāpeklis.

Operacionāls ierobežojums

Ierobežojums, kas saistīts, piem., ar:

—

izmantotajām vielām (piem., vielām, ko nevar aizstāt, ļoti kodīgām vielām),

—

ekspluatācijas apstākļiem (piem., ļoti augstu temperatūru vai spiedienu),

—

stacijas darbību,

—

resursu pieejamību (piem., rezerves daļu pieejamību, kad jānomaina kāda aprīkojuma daļa, kvalificēta darbaspēka pieejamību),

—

paredzamajiem vidiskajiem ieguvumiem (piem., priekšroka dodama apkopes, remonta vai nomaiņas darbībām, kas dod vislielāko labumu videi).

Periodiska mērīšana

Mērīšana noteiktos laika intervālos ar manuālām vai automātiskām metodēm.

Polimēra klase

Katra veida polimēram ir atšķirīgas produkta īpašības (t. i., klases) – dažāda struktūra un molekulmasa –, un tie ir optimizēti konkrētiem pielietojumiem. Poliolefīnu gadījumā var atšķirties tādu kopolimēru kā EVA izmantojums. Polivinilhlorīda gadījumā var atšķirties polimēra ķēdes vidējais garums un daļiņu porainība.

Rūpnieciskā krāsns/karsētājs

Rūpnieciskās krāsnis vai karsētāji ir

—

sadedzināšanas bloki, ko izmanto objektu vai ievadresursu tieškontakta apstrādei, piem., žāvēšanas procesos vai ķīmiskajos reaktoros, vai

—

sadedzināšanas bloki, kuru izstarotais un/vai vadītais siltums uz objektiem vai ievadresursiem tiek novadīts caur sienu bez atverēm, neizmantojot siltumpārneses fluīdu (piem., krāsnis vai reaktori procesplūsmas uzkarsēšanai (petro)ķīmiskajā rūpniecībā).

Ja izmanto labu enerģijas atgūšanas praksi, dažām rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem var būt piesaistīta tvaika/elektroenerģijas ražošanas sistēma. Tā ir neatņemama rūpnieciskās krāsns/karsētāja konstrukcijas daļa, ko nevar vērtēt atsevišķi.

Procesa izdalgāze

Procesā izdalījusies gāze, ko pēc tam apstrādā atgūšanas un/vai piesārņojuma mazināšanas nolūkā.

Šķīdinātājs

Organisks šķīdinātājs, kas definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 46. punktā.

Šķīdinātāja patēriņš

Direktīvas 2010/75/ES 57. panta 9. punktā definētā šķīdinātāja patēriņš.

Šķīdinātāju ielaide

Viss izmantotais organisko šķīdinātāju daudzums atbilstoši definīcijai Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļā.

Šķīdinātāju masas bilance

Masas bilance, ko ik gadu sastāda saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļu.

Termiskā apstrāde

Atlikumgāzu apstrāde ar termisku vai katalītisku oksidāciju.

Kopējās emisijas

Virzītās un difūzās emisijas kopā.

Derīgs stundas (vai pusstundas) vidējais rādītājs

Stundas (vai pusstundas) vidējo rādītāju uzskata par derīgu, ja automātiskajai mērīšanas sistēmai attiecīgajā laikā nav tikusi veikta apkope un tās darbība nav bijusi traucēta.


Viela/parametrs

Termins

Definīcija

Cl2

Elementārais hlors

CO

Oglekļa monoksīds

CS2

Sērogleklis

Putekļi

Visas daļiņas (gaisā). Ja nav norādīts citādi, putekļi ietver PM2,5 un PM10.

EDH

Etilēndihlorīds (1,2-dihloretāns)

HCl

Hlorūdeņradis

HCN

Ciānūdeņradis

HF

Fluorūdeņradis

H2S

Sērūdeņradis

NH3

Amonjaks

Ni

Niķelis

N2O

Dislāpekļa oksīds (slāpekļa(I) oksīds)

NOX

Slāpekļa monoksīds (NO) un slāpekļa dioksīds (NO2) kopā, izteikti kā NO2

Pb

Svins

PHDD/F

Polihlordibenz-p-dioksīni un polihlordibenzfurāni

PM2,5

Daļiņas, kas iziet caur lieluma ziņā selektīvu sprauslu, kuras efektivitātes robežvērtība pie 2,5 μm aerodinamiskā diametra ir 50 %, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/50/EK (2)

PM10

Daļiņas, kas iziet caur lieluma ziņā selektīvu sprauslu, kuras efektivitātes robežvērtība pie 10 μm aerodinamiskā diametra ir 50 %, kā noteikts Direktīvā 2008/50/EK

SO2

Sēra dioksīds

SOX

Sēra dioksīds (SO2), sēra trioksīds (SO3) un sērskābes aerosoli kopā, izteikti kā SO2

KGOO

Kopējais gaistošais organiskais ogleklis, izteikts kā C

VHM

Vinilhlorīda monomērs

GOS

Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 45. punktā definētie gaistošie organiskie savienojumi

AKRONĪMI

Šajos LPTP secinājumos izmantoti šādi akronīmi:

Akronīms

Definīcija

CLP [regula]

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (3) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu

CMR

Kancerogēnisks, mutagēnisks vai toksisks reproduktīvajai sistēmai

CMR 1.A

1.A kategorijas CMR viela, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, t. i., ar bīstamības apzīmējumiem H340, H350, H360

CMR 1.B

1.B kategorijas CMR viela, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, t. i., ar bīstamības apzīmējumiem H340, H350, H360

CMR 2.

2. kategorijas CMR viela, kā definēts Regulā (EK) Nr. 1272/2008 ar grozījumiem, t. i., ar bīstamības apzīmējumiem H341, H351, H361

DIAL

Diferenciālās absorbcijas LIDAR

EMS

Vidiskās pārvaldības sistēma

PPS

Putu polistirols

EPVH

PVH, kas iegūts, izmantojot emulsijas polimerizāciju

EVA

Etilēnvinilacetāts

UPS

Universālais polistirols

HDPE

Augsta blīvuma polietilēns

HEAF

Augstefektīvs gaisa filtrs

HEPA

Augstefektīvs gaisa daļiņu [filtrs]

TIPS

Triecienizturīgs polistirols

RED

Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām

I-TEQ

Starptautiskais toksiskuma ekvivalents, iegūts ar Direktīvas 2010/75/ES VI pielikuma 2. daļas ekvivalences koeficientiem

NAN

Noplūžu atklāšana un novēršana

LDPE

Zema blīvuma polietilēns

LIDAR

Attāluma lāzermērīšana

LLDPE

Lineārs zema blīvuma polietilēns

OGI

Gāzu detektēšana ar optiskās attēlveidošanas paņēmieniem

ĀEA

Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi

PP

Polipropilēns

PVH

Polivinilhlorīds

REACH

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (4), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu

SKR

Selektīva katalītiskā reducēšana

SNKR

Selektīva nekatalītiskā reducēšana

SOF

Saules starojuma plūsmas aptumšojuma metode

SPVH

PVH, kas iegūts, izmantojot suspensijas polimerizāciju

ULPA

Ultrazemas caurlaidības gaisa [filtrs]

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni

Šajos secinājumos par LPTP uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti ievērojami, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, secinājumi par LPTP ir vispārizmantojami.

Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) un orientējošie emisiju līmeņi virzītajām emisijām gaisā

Šajos secinājumos par LPTP norādītie LPTP SEL un orientējošie emisiju līmeņi virzītajām emisijām gaisā ir norādīti kā koncentrācijas, kuras izsaka kā emitētās vielas masu atlikumgāzu tilpuma vienībā standartapstākļos (sausa gāze 273,15 K temperatūrā un pie 101,3 kPa spiediena); tos izsaka, lietojot mērvienības g/Nm3, μg/Nm3 vai ng I-TEQ/Nm3.

Šajos secinājumos LPTP SEL izteikšanai izmantotie skābekļa references līmeņi un orientējošie emisiju līmeņi ir norādīti nākamajā tabulā.

Emisiju avots

Skābekļa references līmenis (OR)

Rūpnieciskā krāsns/karsētājs, kurā izmanto netiešu karsēšanu

3 sausā tilp. %

Visi citi avoti

Korekciju pēc skābekļa līmeņa neveic.

Gadījumos, kad ir norādīts skābekļa references līmenis, vienādojums emisiju koncentrācijas aprēķināšanai pie skābekļa references līmeņa ir šāds:

Formula

kur:

ER

:

emisiju koncentrācija pie skābekļa references līmeņa OR;

OR

:

skābekļa references līmenis tilp. %;

EM

:

izmērītā emisiju koncentrācija;

OM

:

izmērītais skābekļa līmenis tilp. %.

Šo vienādojumu neizmanto, ja rūpnieciskajā krāsnī/karsētājā izmanto ar skābekli bagātinātu gaisu vai tīru skābekli vai ja papildu gaisa pievade drošuma apsvērumu dēļ skābekļa līmeni atlikumgāzē ļoti pietuvina 21 tilp. %. Šādā gadījumā emisiju koncentrāciju pie skābekļa references līmeņa, kas ir 3 sausā tilp. %, aprēķina citādi.

Uz virzītajām emisijām gaisā piemērojamo LPTP SEL un orientējošo emisiju līmeņu vidējošanas periodiem attiecināmas šādas definīcijas.

Mērīšanas veids

Vidējošanas periods

Definīcija

Nepārtraukta

Dienas vidējā vērtība

Attiecībā uz 1 dienu vidējota vērtība, kuras pamatā ir derīgas stundas vai pusstundas vidējās vērtības

Periodiska

Paraugošanas perioda vidējā vērtība

Vidējā vērtība no trim secīgiem paraugojumiem/mērījumiem, kas katrs ildzis vismaz 30 minūtes  (5).

Aprēķinot masas plūsmas 11. LPTP (1.1. tabula), 14. LPTP (1.3. tabula), 18. LPTP (1.6. tabula), 29. LPTP (1.9. tabula) un 36. LPTP (1.15. tabula) vajadzībām, ja atlikumgāzes ar līdzīgiem raksturlielumiem (piem., ar vienādām (vai vienāda veida) vielām/parametriem), kuras novada pa diviem vai vairākiem atsevišķiem dūmeņiem, kompetentās iestādes ieskatā varētu novadīt pa kopīgu dūmeni, šos dūmeņus uzskata par vienu dūmeni.

Difūzās GOS emisijas gaisā: LPTP SEL

Attiecībā uz difūzajām GOS emisijām no šķīdinātāju izmantošanas vai atgūtu šķīdinātāju atkalizmantošanas LPTP SEL šajos LPTP secinājumos ir norādīti procentos no šķīdinātāju ielaides, ko par katru gadu aprēķina saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļu.

Kopējās emisijas gaisā no polimēru vai sintētiskā kaučuka ražošanas:LPTP SEL

Poliolefīnu vai sintētiskā kaučuka ražošana

Attiecībā uz kopējām GOS emisijām gaisā no poliolefīnu vai sintētiskā kaučuka ražošanas šajos LPTP secinājumos LPTP SEL ir norādīti kā īpatnējo emisiju slodzes, ko par katru gadu aprēķina, kopējās GOS emisijas dalot ar nozarspecifisku ražošanas rādītāju, izmantojot mērvienību g C/kg produkta.

PVH ražošana

Attiecībā uz kopējām VHM emisijām gaisā no PVH ražošanas šajos LPTP secinājumos LPTP SEL ir norādīti kā īpatnējo emisiju slodzes, ko par katru gadu aprēķina, kopējās VHM emisijas dalot ar nozarspecifisku ražošanas rādītāju, izmantojot mērvienību g/kg produkta.

Aprēķinot īpatnējo emisiju slodzes, kopējās emisijas ietver VHM koncentrāciju PVH.

Viskozes ražošana

Attiecībā uz viskozes ražošanu šajos LPTP secinājumos LPTP SEL ir norādīts kā īpatnējo emisiju slodze, ko par katru gadu aprēķina, kopējās S emisijas dalot ar štāpeļšķiedru vai apvalku ražošanas rādītāju, izmantojot mērvienību g S/kg produkta.

1.1.    Vispārīgie LPTP secinājumi

1.1.1.   Vidiskās pārvaldības sistēmas

1. LPTP.   LPTP, kā uzlabot vispārējo vidisko sniegumu, ir izstrādāt un ieviest tādu vidiskās pārvaldības sistēmu (EMS), kas aptver visus šos aspektus:

i.

vadības, arī augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts rezultatīvas EMS īstenošanai, vadošās lomas uzņemšanās un pārskatatbildība;

ii.

analīze, kas ietver organizācijas situācijas novērtēšanu, ieinteresēto pušu vajadzību un ekspektāciju noskaidrošanu, to iekārtas raksturlielumu apzināšanu, kuri saistīti ar iespējamiem riskiem videi (vai cilvēka veselībai), kā arī piemērojamo ar vidi saistīto tiesisko prasību noskaidrošanu;

iii.

tādas vidiskās politikas izstrāde, kas paredz pastāvīgi uzlabot iekārtas vidisko sniegumu;

iv.

mērķu un snieguma rādītāju noteikšana attiecībā uz būtiskiem vidiskiem aspektiem, arī rūpes par atbilstību piemērojamajām tiesiskajām prasībām;

v.

to procedūru un darbību (vajadzības gadījumā arī korektīvo un preventīvo pasākumu) plānošana un īstenošana, kas vajadzīgi, lai sasniegtu vidiskos mērķus un izvairītos no vidiskajiem riskiem;

vi.

ar vidiskiem aspektiem un mērķiem saistītu struktūru, funkciju un pienākumu noteikšana un vajadzīgo finansiālo resursu un cilvēkresursu nodrošināšana;

vii.

rūpes, lai darbiniekiem, kuru darbs var ietekmēt iekārtas vidisko sniegumu, būtu vajadzīgā kompetence un izpratne (piem., nodrošinot informāciju un apmācību);

viii.

iekšējā un ārējā saziņa;

ix.

darbinieku mudināšana uz labu vidiskās pārvaldības praksi;

x.

pārvaldības rokasgrāmatas un rakstisku procedūru izstrāde un uzturēšana tādu darbību kontrolei, kam ir būtiska ietekme uz vidi, kā arī relevantā uzskaite;

xi.

funkcionāla operacionālā plānošana un procesu kontrole;

xii.

pienācīgu apkopes programmu īstenošana;

xiii.

protokoli gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām, arī ārkārtas situāciju nelabvēlīgās (vidiskās) ietekmes novēršana un/vai mazināšana;

xiv.

(jaunas) iekārtas vai tās daļas (pār)projektēšanas posmā – apdomāta ietekme uz vidi visa tās darbmūža laikā, arī būvniecības, uzturēšanas, ekspluatācijas un dezekspluatācijas ietekme uz vidi;

xv.

monitoringa un mērījumu programmas īstenošana; vajadzības gadījumā informācija atrodama atsauces ziņojumā “No RED iekārtām gaisā un ūdenī emitēto piesārņotāju monitorings”;

xvi.

regulāra nozares procesu salīdzinošā novērtēšana;

xvii.

periodiskas neatkarīgas (ciktāl praktiski iespējams) iekšējas revīzijas un periodiskas neatkarīgas ārējas revīzijas ar mērķi novērtēt vidisko sniegumu un noteikt, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un ievērota;

xviii.

neatbilstību cēloņu izvērtēšana, korektīvo pasākumu īstenošana neatbilstību novēršanai, korektīvo pasākumu iedarbīguma izskatīšana, kā arī izvērtēšana, vai ir vai varētu rasties vēl citas līdzīgas neatbilstības;

xix.

EMS un tās pastāvīgas piemērotības, pietiekamības un rezultativitātes izskatīšana, kuru periodiski veic augstākā līmeņa vadītāji;

xx.

sekošana līdzi tīrāku tehnisko paņēmienu izstrādei un to ņemšana vērā.

Konkrēti ķīmiskās rūpniecības nozarē LPTP ir EMS iekļaut arī šādus elementus:

xxi.

inventarizācija par virzītajām un difūzajām emisijām gaisā (sk. 2. LPTP);

xxii.

ĀEA pārvaldības plāns attiecībā uz emisijām gaisā (sk. 3. LPTP);

xxiii.

integrēta atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes stratēģija, kas piemērojama virzītajām emisijām gaisā (sk. 4. LPTP);

xxiv.

pārvaldības sistēma, kas piemērojama difūzajām GOS emisijām gaisā (sk. 19. LPTP);

xxv.

ķimikāliju pārvaldības sistēma, kuras ietvaros veic inventarizāciju par procesos izmantotajām bīstamajām vielām un vielām, kas rada ļoti lielas bažas; periodiski (piem., reizi gadā) analizē inventarizācijā apzināto vielu aizstāšanas potenciālu, lai apzinātu iespējamas jaunas pieejamas un drošākas alternatīvas, kam ietekmes uz vidi nav vai tā ir mazāka; analīzē galveno uzmanību pievērš vielām, kas nav izejvielas.

Piezīme

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (6) izveido Savienības vides vadības [ekopārvaldības] un audita sistēmu (EMAS), kas ir šim LPTP atbilstošas EMS piemērs.

Izmantojamība

EMS detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīgi no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes.

2. LPTP.   LPTP, kā mazināt emisijas gaisā, ir vidiskās pārvaldības sistēmas ietvaros (sk. 1. LPTP) ieviest, uzturēt un regulāri izskatīt (arī būtisku pārmaiņu gadījumā) tādu inventarizācijas pārskatu par virzītajām un difūzajām emisijām gaisā, kurā ietverti visi šie elementi:

i.

pēc iespējas pilnīgāka informācija par ķīmiskās ražošanas procesiem, arī

a.

ķīmisko reakciju vienādojumi, kuros norādīti arī blakusprodukti;

b.

vienkāršotas procesu blokshēmas, kas uzrāda emisiju izcelsmi;

ii.

pēc iespējas pilnīgāka informācija par virzītajām emisijām gaisā, piem., šāda informācija:

a.

emisijas punkti;

b.

plūsmas un temperatūras vidējās vērtības un mainīgums;

c.

relevantu vielu/parametru vidējā koncentrācija un masas plūsmas vērtības, kā arī to mainīgums (piem., KGOO, CO, NOX, SOX, Cl2, HCl);

d.

citu tādu vielu klātbūtne, kas var ietekmēt atlikumgāzu attīrīšanas sistēmu vai stacijas drošumu (piem., skābekļa, slāpekļa, ūdens tvaika, putekļu klātbūtne);

e.

tehniskie paņēmieni, ko izmanto, lai novērstu un/vai mazinātu virzītās emisijas gaisā;

f.

uzliesmojamība, sprāgstamības apakšējā un augšējā robeža, reaģētspēja;

g.

monitoringa metodes (sk. 8. LPTP);

h.

tādu vielu klātbūtne, kas klasificētas kā CMR 1.A, CMR 1.B vai CMR 2.; šādu vielu klātbūtni var, piem., novērtēt saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 1272/2008 par klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP);

iii.

pēc iespējas pilnīgāka informācija par difūzajām emisijām gaisā, piem., šāda informācija:

a.

emisiju avoti;

b.

katra emisiju avota raksturojums (piem., fugitīvas vai nefugitīvas emisijas, statisks vai kustīgs, emisiju avota piekļūstamība, vai tas iekļauts NAN programmā);

c.

kādi raksturlielumi ir gāzei vai šķidrumam, kas ir ar emisiju avotu saskarē, to vidū:

1)

agregātstāvoklis,

2)

šķidruma vielu tvaika spiediens, gāzes spiediens,

3)

temperatūra,

4)

sastāvs (šķidrumiem – pēc masas, gāzēm – pēc tilpuma),

5)

vielu vai maisījumu – arī tādu vielu vai maisījumi, kas klasificēti CMR 1.A, CMR 1.B vai CMR 2. kategorijā, – bīstamās īpašības;

d.

tehniskie paņēmieni, ko izmanto, lai novērstu un/vai mazinātu difūzās emisijas gaisā;

e.

monitorings (sk. 20. LPTP, 21. LPTP un 22. LPTP).

Piezīme par difūzajām emisijām

Informācija par difūzajām emisijām gaisā ir īpaši relevanta darbībām, kurās izmanto lielu daudzumu organisko vielu vai maisījumu (piem., zāļu ražošana, organisko ķimikāliju vai polimēru lielapjoma ražošana).

Informācija par fugitīvajām emisijām attiecas uz visiem emisiju avotiem, kas ir saskarē ar organiskām vielām, kuru tvaika spiediens 293,15 K temperatūrā pārsniedz 0,3 kPa.

Fugitīvo emisiju avotus, kas savienoti ar caurulēm, kuru diametrs ir neliels (piem., mazāks par 12,7 mm, t. i., 0,5 collām), var inventarizācijas pārskatā neiekļaut.

Arī aprīkojumu, kuru darbina ar spiedienu, kas zemāks par atmosfēras spiedienu, var inventarizācijas pārskatā neiekļaut.

Izmantojamība

Inventarizācijas pārskata detalizācijas līmenis un formalizācijas pakāpe parasti ir atkarīgi no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes.

1.1.2.   Ārpusnormāli ekspluatācijas apstākļi (ĀEA)

3. LPTP.   LPTP, kā mazināt ĀEA biežumu un mazināt emisijas gaisā ĀEA laikā, ir izstrādāt un vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) ietvaros ieviest risku izvērtēšanā balstītu ĀEA pārvaldības plānu, kurā ir visi šie elementi:

i.

iespējamu ĀEA (piem., tāda aprīkojuma atteice, kas ir kritiski svarīgs, lai varētu kontrolēt virzītās emisijas gaisā, vai aprīkojums, kas ir kritiski svarīgs, lai novērstu avārijas vai incidentus, kuri varētu radīt emisijas gaisā (“kritiski svarīgs aprīkojums”)), to pamatcēloņu un to iespējamo seku apzināšana;

ii.

atbilstoša kritiski svarīgā aprīkojuma konstrukcija (piem., aprīkojuma modularitāte un zonēšana, rezerves sistēmas, paņēmieni, kā novērst vajadzību apiet atlikumgāzu apstrādi palaišanas un apturēšanas laikā, augstas integritātes aprīkojums u. c.);

iii.

kritiski svarīgā aprīkojuma uzturēšanai paredzēta preventīva apkopes plāna izstrāde un ieviešana (sk. 1. LPTP xii) punktu);

iv.

emisiju un ar tām saistīto apstākļu monitorings (t. i., aplēšana vai, ja iespējams, mērīšana) un reģistrēšana ĀEA laikā;

v.

ĀEA laikā radušos emisiju periodiska novērtēšana (piem., gadījumu biežums, ilgums, emitētais piesārņotāju daudzums, kas reģistrēts saskaņā ar iv. punktu) un – vajadzības gadījumā – korektīvu pasākumu īstenošana;

vi.

saskaņā ar i. punktu apzināto ĀEA saraksta regulāra izskatīšana un atjaunināšana pēc v. punktā minētās periodiskās novērtēšanas;

vii.

regulāra rezerves sistēmu testēšana.

1.1.3.   Virzītās emisijas gaisā

1.1.3.1.   Vispārīgi paņēmieni

4. LPTP.   LPTP, kā mazināt virzītās emisijas gaisā, ir izmantot integrētu atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes stratēģiju, kas ietver prioritātes secībā sakārtotus procesā integrētus atgūšanas un pretpiesārņojuma tehniskos paņēmienus.

Apraksts

Integrētās atlikumgāzu pārvaldības un apstrādes stratēģijas pamatā ir 2. LPTP norādītā inventarizācija. Tajā ņem vērā tādus faktorus kā siltumnīcefekta gāzu emisijas un ar katra paņēmiena izmantošanu saistītais enerģijas, ūdens un materiālu patēriņš vai atkalizmantošana.

5. LPTP.   LPTP, kā veicināt materiālu atgūšanu un to, ka tiek samazinātas virzītās emisijas gaisā, kā arī palielināt energoefektivitāti, ir apvienot atlikumgāzu plūsmas ar līdzīgiem raksturlielumiem, tādējādi minimalizējot emisijas punktu skaitu.

Apraksts

Ja atlikumgāzes ar līdzīgām īpašībām apstrādā kombinēti, apstrāde ir lietderīgāka un efektīvāka salīdzinājumā ar atlikumgāzu plūsmu atsevišķu apstrādi. Atlikumgāzu kombinēšanu veic, ņemot vērā stacijas drošuma apsvērumus (piem., izvairoties no koncentrācijām, kas ir tuvas apakšējai/augšējai sprāgstamības robežai), tehniskos apsvērumus (piem., atsevišķu atlikumgāzu plūsmu saderība, attiecīgo vielu koncentrācija), vidiskos apsvērumus (piem., maksimalizējot materiālu atgūšanu vai piesārņojuma mazināšanu) un ekonomiskos faktorus (piem., attālums starp dažādiem ražošanas blokiem).

Jāraugās, lai atlikumgāzu kombinēšana nenovestu pie emisiju atšķaidīšanās.

6. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās emisijas gaisā, ir rūpēties, lai atlikumgāzu apstrādes sistēmas būtu pienācīgi projektētas (piem., ņemot vērā maksimālo caurplūdumu un piesārņotāju koncentrācijas), tiktu ekspluatētas projektā paredzētajā diapazonā un uzturētas (veicot preventīvu, koriģējošu, regulāru un neplānotu apkopi) tā, lai nodrošinātu aprīkojuma optimālu darbgatavību, lietderību un efektivitāti.

1.1.3.2.   Monitorings

7. LPTP.   LPTP ir pastāvīgi monitorēt galvenos to atlikumgāzu plūsmu tehniskos parametrus (piem., atlikumgāzes plūdums un temperatūra), kuras novirza uz priekšapstrādi un/vai galīgo apstrādi.

8. LPTP.   LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs  (7)

Procesi/avoti

Emisijas punkti

Standarti (8)

Minimālais monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

amonjaks (NH3)

SKR/SNKR izmantojums

Jebkurš dūmenis

EN 21877.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

17. LPTP

Visi citi procesi/avoti

18. LPTP

benzols

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

1,3-butadiēns

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

oglekļa monoksīds (CO)

Termiskā apstrāde

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu ≥ 2 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

16. LPTP

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu < 2 kg/h

EN 15058.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Rūpnieciskās krāsnis/karsētāji

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu ≥ 2 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts  (12)

36. LPTP

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu < 2 kg/h

EN 15058.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Visi citi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu ≥ 2 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

18. LPTP

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu < 2 kg/h

EN 15058.

Reize gadā (9)  (13)

hlormetāns

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

CMR vielas, izņemot CMR vielas, kas ir citur šajā tabulā  (18)

Visi citi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

dihlormetāns

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

putekļi

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis ar CO masas plūsmu ≥ 3 kg/h

Parastie EN standarti  (11),

EN 13284-1 un

EN 13284-2

Nepārtraukts  (14)

14. LPTP

Jebkurš dūmenis ar putekļu masas plūsmu < 3 kg/h

EN 13284-1

Reize gadā (9)  (13)

elementārais hlors (Cl2)

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize gadā (9)  (13)

18. LPTP

etilēndihlorīds

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

etilēnoksīds

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

formaldehīds

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarts ir izstrādes stadijā

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

gāzveida hlorīdi

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN 1911

Reize gadā (9)  (13)

18. LPTP

gāzveida fluorīdi

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize gadā (9)  (13)

18. LPTP

ciānūdeņradis (HCN)

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize gadā (9)  (13)

18. LPTP

svins un tā savienojumi

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN 14385.

Reize 6 mēnešos (9)  (15)

14. LPTP

niķelis un tā savienojumi

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN 14385.

Reize 6 mēnešos (9)  (15)

14. LPTP

dislāpekļa oksīds (N2O)

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN ISO 21258

Reize gadā (9)  (13)

–

slāpekļa oksīdi (NOX)

Termiskā apstrāde

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

16. LPTP

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14792.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Rūpnieciskās krāsnis/karsētāji

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts (12)

36. LPTP

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14792.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Visi citi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

18. LPTP

Jebkurš dūmenis ar NOX masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14792.

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

PHDD/F

Termiskā apstrāde

Jebkurš dūmenis

EN 1948-1, EN 1948-2, EN 1948-3

Reize 6 mēnešos (9)  (15)

12. LPTP

PM2,5 un PM10

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN ISO 23210

Reize gadā (9)  (13)

14. LPTP

propilēnoksīds

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

sēra dioksīds (SO2)

Termiskā apstrāde

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

16. LPTP

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14791

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Rūpnieciskās krāsnis/karsētāji

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts  (12)

18. LPTP,

36. LPTP

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14791

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Visi citi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu ≥ 2,5 kg/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

18. LPTP

Jebkurš dūmenis ar SO2 masas plūsmu < 2,5 kg/h

EN 14791

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

tetrahlormetāns

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

toluols

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

trihlormetāns

Visi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos (9)

11. LPTP

kopējais gaistošais organiskais ogleklis (KGOO)

Poliolefīnu ražošana (16)

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu ≥ 2 kg C/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

11. LPTP,25. LPTP

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu < 2 kg C/h

EN 12619

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Sintētiskā kaučuka ražošana  (17)

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu ≥ 2 kg C/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

11. LPTP,32. LPTP

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu < 2 kg C/h

EN 12619

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

Visi citi procesi/avoti

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu ≥ 2 kg C/h

Parastie EN standarti  (11)

Nepārtraukts

11. LPTP

Jebkurš dūmenis ar KGOO masas plūsmu < 2 kg C/h

EN 12619

Reize 6 mēnešos (9)  (10)

1.1.3.3.   Organiskie savienojumi

9. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadīto organisko savienojumu masas plūsmu, ir atgūt organiskos savienojumus no procesu izdalgāzēm, izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju, un tos atkalizmantot.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Absorbcija (reģeneratīvā)

Sk. 1.4.1. punktu.

b.

Adsorbcija (reģeneratīvā)

Sk. 1.4.1. punktu.

c.

Kondensēšana

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība

Atgūšanas iespējas var būt ierobežotas, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs. Atkalizmantojamība var būt ierobežota produkta kvalitātes specifikāciju dēļ.

10. LPTP.   LPTP, kā palielināt energoefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadīto organisko savienojumu masas plūsmu, ir procesu izdalgāzes ar pietiekamu siltumspēju nosūtīt uz sadedzināšanas bloku, kurā, ja tas ir tehniski iespējams, notiek siltuma atgūšana. Salīdzinājumā ar procesa izdalgāzu novadīšanu uz sadedzināšanas bloku priekšroka dodama 9. LPTP.

Apraksts

Procesa izdalgāzes ar augstu siltumspēju kā kurināmo sadedzina sadedzināšanas blokā (gāzes dzinējā, katlā, rūpnieciskajā karsētājā vai krāsnī) un siltumu atgūst kā tvaiku vai elektroenerģijas ražošanai, vai procesa siltumapgādei.

Lai palielinātu procesa izdalgāzu siltumspēju, procesa izdalgāzēm ar zemu GOS koncentrāciju (piem., < 1 g/Nm3) var piemērot pirmskoncentrēšanas pasākumus, izmantojot adsorbciju (rotoru vai fiksēto slāni, ar aktivēto ogli vai ceolītiem).

Lai panāktu mazāku GOS koncentrāciju mainīgumu (t. i., koncentrācijas smailes) procesu izdalgāzēs, var izmantot molekulāros sietus, kas parasti sastāv no ceolītiem.

Izmantojamība

Procesa izdalgāzu novadīšanu uz sadedzināšanas bloku var ierobežot kontaminantu klātbūtne vai drošuma apsvērumi.

11. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās organisko savienojumu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Adsorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

b.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

c.

Katalītiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamību var ierobežot katalizatora inžu klātbūtne atlikumgāzēs.

d.

Kondensēšana

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

e.

Termiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

Rekuperatīvās un reģeneratīvās termiskās oksidācijas izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs.

f.

Bioprocesi

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojams tikai bionoārdāmu savienojumu apstrādei.


1.1. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām organisko savienojumu emisijām gaisā

Viela/parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)  (19)

kopējais gaistošais organiskais ogleklis (KGOO)

< 1 –20  (20)  (21)  (22)  (23)

tie GOS kopā, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā

< 1 –5  (24)

tie GOS kopā, kas klasificēti CMR 2. kategorijā

< 1 –10  (25)

benzols

< 0,5 –1  (26)

1,3-butadiēns

< 0,5 –1  (26)

etilēndihlorīds

< 0,5 –1  (26)

etilēnoksīds

< 0,5 –1  (26)

propilēnoksīds

< 0,5 –1  (26)

formaldehīds

1 –5  (26)

hlormetāns

< 0,5 –1  (27)  (28)

dihlormetāns

< 0,5 –1  (27)  (28)

tetrahlormetāns

< 0,5 –1  (27)  (28)

toluols

< 0,5 –1  (27)  (29)

trihlormetāns

< 0,5 –1  (27)  (28)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

12. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās PHDD/F emisijas gaisā no hloru un/vai hlora savienojumus saturošu atlikumgāzu termiskās apstrādes, ir izmantot a) un b) paņēmienu un kādu no c)–e) punktā norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

Īpaši PHDD/F emisiju mazināšanas paņēmieni

a.

Optimizēta katalītiskā vai termiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

b.

Strauja atlikumgāzu atdzesēšana

Strauja atlikumgāzu atdzesēšana no temperatūras virs 400 °C līdz temperatūrai, kas zemāka par 250 °C, lai novērstu PHDD/F atkārtotu sintezēšanos.

Vispārizmantojams.

c.

Adsorbcija uz aktivētās ogles

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

d.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

Citi tehniskie paņēmieni, ko neizmanto galvenokārt PHDD/F emisiju mazināšanai

e.

Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

Ja NOX mazināšanai izmanto SKR, piemērota SKR sistēmas katalizatora virsma nodrošina arī PHDD/F emisiju daļēju samazināšanu.

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot vietas trūkums un/vai katalizatora inžu klātbūtne atlikumgāzēs.


1.2. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītām PHDD/F emisijām gaisā no hloru un/vai hlora savienojumus saturošu atlikumgāzu termiskās apstrādes

Viela/parametrs

LPTP SEL (ng I-TEQ/Nm3)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

PHDD/F

< 0,01 –0,05

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

1.1.3.4.   Putekļi (arī PM10 un PM2,5) un daļiņām piesaistīti metāli

13. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadīto putekļu un daļiņām piesaistīto metālu masas plūsmu, ir atgūt materiālus no procesu izdalgāzēm, izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju, un tos atkalizmantot.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Ciklons

Sk. 1.4.1. punktu.

b.

Auduma filtrs

Sk. 1.4.1. punktu.

c.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība

Atgūšanas iespējas var būt ierobežotas, ja putekļu attīrīšana vai dekontaminācija prasa par daudz enerģijas. Atkalizmantojamība var būt ierobežota produkta kvalitātes specifikāciju dēļ.

14. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās putekļu un daļiņām piesaistīto metālu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Absolūtais filtrs

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība var būt ierobežota lipīgu putekļu gadījumā vai tad, ja atlikumgāzu temperatūra ir zem rasas punkta.

b.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

c.

Auduma filtrs

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība var būt ierobežota lipīgu putekļu gadījumā vai tad, ja atlikumgāzu temperatūra ir zem rasas punkta.

d.

Augstefektīvs gaisa filtrs

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

e.

Ciklons

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

f.

Elektrostatiskais precipitators

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.


1.3. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām putekļu, svina un niķeļa emisijām gaisā

Viela/parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

putekļi

< 1 –5  (30)  (31)  (32)  (33)

Svins un tā savienojumi, izteikti kā Pb

< 0,01 –0,1  (34)

Niķelis un tā savienojumi, izteikti kā Ni

< 0,02 –0,1  (35)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

1.1.3.5.   Neorganiskie savienojumi

15. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadīto neorganisko savienojumu masas plūsmu, ir atgūt neorganiskos savienojumus no procesu izdalgāzēm, izmantojot absorbciju, un tos atkalizmantot.

Apraksts

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība

Atgūšanas iespējas var būt ierobežotas, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs. Atkalizmantojamība var būt ierobežota produkta kvalitātes specifikāciju dēļ.

16. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās CO, NOX un SOX emisijas gaisā no termiskās apstrādes, ir izmantot c) punktā norādīto paņēmienu un kādu no pārējiem tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Galvenie neorganiskie savienojumi, uz ko paņēmiens orientēts

Izmantojamība

a.

Kurināmā izvēle

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX, SOX

Vispārizmantojams.

b.

Mazu NOX emisiju deglis

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

c.

Optimizēta katalītiskā vai termiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

CO, NOX

Vispārizmantojams.

d.

NOX prekursoru atdalīšana, ja to līmenis ir augsts

Pirms termiskās vai katalītiskās oksidācijas atdala (ja iespējams, atkalizmantošanai) NOX prekursorus, ja to līmenis ir augsts, piem., absorbcijas, adsorbcijas vai kondensācijas ceļā.

NOX

Vispārizmantojams.

e.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

SOX

Vispārizmantojams.

f.

Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot vietas trūkums.

g.

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot reakcijai nepieciešamais rezidences laiks.


1.4. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām NOX emisijām gaisā un orientējošais emisiju līmenis virzītajām CO emisijām gaisā no termiskās apstrādes

Viela/parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

slāpekļa oksīdi (NOX) no katalītiskās oksidācijas

5 –30  (36)

slāpekļa oksīdi (NOX) no termiskās oksidācijas

5 –130  (37)

oglekļa monoksīds (CO)

LPTP SEL nav  (38)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

LPTP SEL virzītajām SO2 emisijām gaisā ir 1.6. tabulā.

17. LPTP.   LPTP, kā mazināt virzītās amonjaka emisijas gaisā no selektīvās katalītiskās reducēšanas (SKR) vai selektīvās nekatalītiskās reducēšanas (SNKR), lai panāktu mazākas NOX emisijas, proti, amonjaka caurslīdi, ir optimizēt SKR vai SNKR teorētisko un/vai praktisko norisi (piem., optimizēta reaģenta un NOX attiecība, homogēna reaģenta izkliede un optimāls reaģenta pilienu lielums).

1.5. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītajām amonjaka emisijām gaisā no SKR vai SNKR izmantošanas (amonjaka caurslīde)

Viela/parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(paraugošanas perioda vidējā vērtība)

Amonjaks (NH3) no SKR/SNKR

< 0,5 –8  (39)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

18. LPTP.   LPTP, kā mazināt virzītās neorganisko savienojumu emisijas gaisā, izņemot virzītās amonjaka emisijas gaisā no selektīvās katalītiskās reducēšanas (SKR) vai selektīvās nekatalītiskās samazināšanas (SNKR) NOX emisiju mazināšanai, virzītās CO, NOX un SOX emisijas gaisā no termiskās apstrādes un virzītās NOX emisijas gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Galvenie neorganiskie savienojumi, uz ko paņēmiens orientēts

Izmantojamība

Īpaši tehniskie paņēmieni, kā mazināt neorganisko savienojumu emisijas gaisā

a.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Cl2, HCl, HCN, HF, NH3, NOX, SOX

Vispārizmantojams.

b.

Adsorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Neorganisko vielu atdalīšanai šo paņēmienu bieži izmanto kombinācijā ar kādu atputekļošanas paņēmienu (sk. 14. LPTP).

HCl, HF, NH3, SOX

Vispārizmantojams.

c.

Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot vietas trūkums.

d.

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās stacijās var ierobežot reakcijai nepieciešamais rezidences laiks.

Citi tehniskie paņēmieni, ko neizmanto galvenokārt tam, lai mazinātu neorganisko savienojumu emisijas gaisā

e.

Katalītiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

NH3

Izmantojamību var ierobežot katalizatora inžu klātbūtne atlikumgāzēs.

f.

Termiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

NH3, HCN

Rekuperatīvās un reģeneratīvās termiskās oksidācijas izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības. Izmantojamība var būt ierobežota, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs.


1.6. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām neorganisko savienojumu emisijām gaisā

Viela/parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

amonjaks (NH3)

2 –10  (40)  (41)  (42)

elementārais hlors (Cl2)

< 0,5 –2  (43)  (44)

gāzveida fluorīdi, izteikti kā HF

≤ 1  (43)

ciānūdeņradis (HCN)

< 0,1 –1  (43)

gāzveida hlorīdi, izteikti kā HCl

1 –10  (45)

slāpekļa oksīdi (NOX)

10 –150  (46)  (47)  (48)  (49)

sēra oksīdi (SO2)

< 3 –150  (48)  (50)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

1.1.4.   Difūzās GOS emisijas gaisā

1.1.4.1.   Difūzo GOS emisiju pārvaldības sistēma

19. LPTP.   LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, mazināt difūzās GOS emisijas gaisā, ir izstrādāt un īstenot difūzo GOS emisiju pārvaldības sistēmu, kas ir vidiskās pārvaldības sistēmas (sk. 1. LPTP) daļa un ietver visus šos pasākumus:

i.

aplēst difūzo GOS emisiju gada apjomu (sk. 20. LPTP);

ii.

attiecīgā gadījumā monitorēt difūzās GOS emisijas no šķīdinātāju izmantošanas, apkopojot šķīdinātāju masas bilanci (sk. 21. LPTP);

iii.

izstrādāt un īstenot fugitīvo GOS emisiju noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) programmu. NAN programma atkarībā no stacijas veida, mēroga un sarežģītības parasti ilgst 1–5 gadus (lielām stacijām ar lielu emisiju avotu skaitu tie varētu būt 5 gadi).

NAN programma aptver visus šos aspektus:

a.

uzskaitījums ar aprīkojumu, kas difūzo GOS emisiju inventarizācijas pārskatā atzīmēts kā relevants fugitīvo GOS emisiju avots (sk. 2. LPTP);

b.

ar šādiem aspektiem saistīto kritēriju noteikšana:

—

caurlaidīgs aprīkojums. Tipiski kritēriji varētu būt noplūdes slieksnis, virs kura aprīkojumu uzskata par caurlaidīgu, un/vai noplūdes vizualizācija ar OGI kamerām. Tas ir atkarīgs no emisijas avota parametriem (piem., piekļūstamības) un emitēto vielu bīstamajām īpašībām;

—

veicamā tehniskā apkope un/vai remonts. Tipisks kritērijs varētu būt GOS koncentrācijas slieksnis, pie kāda veic tehnisko apkopi vai remontu (tehniskās apkopes/remonta slieksnis). Tehniskās apkopes/remonta slieksnis parasti ir vienāds ar noplūdes slieksni vai par to lielāks. Tas ir atkarīgs no emisijas avota parametriem (piem., piekļūstamības) un emitēto vielu bīstamajām īpašībām. Pirmajā NAN programmā attiecībā uz GOS, kas nav klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā, parasti nepārsniedz 5 000 ppmv, bet CMR 1.A vai 1.B kategorijas GOS – 1 000 ppmv. Nākamajās NAN programmās tehniskās apkopes/remonta slieksni pazemina (sk. vi) punkta a) apakšpunktu) un attiecībā uz GOS, kas nav klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā, tas nepārsniedz 1 000 ppmv, bet CMR 1.A vai 1.B kategorijas GOS – 500 ppmv, orientējoties uz 100 ppmv;

c.

iii) punkta a) apakšpunktā minētā aprīkojuma fugitīvo GOS emisiju mērīšana (sk. 22. LPTP);

d.

tehniskās apkopes un/vai remonta darbību veikšana (sk. 23. LPTP e) un f) punktu) iespējami drīz un kad nepieciešams saskaņā ar iii) punkta b) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Tehniskās apkopes un remonta darbības prioritizē atkarībā no emitēto vielu bīstamajām īpašībām, emisiju apmēra un/vai ekspluatācijas īpatnībām. Tehniskās apkopes un/vai remonta sekmīgumu verificē saskaņā ar iii) punkta c) apakšpunktu pietiekami ilgu laiku pēc pasākuma veikšanas (piem., 2 mēnešus);

e.

v) punktā minētās datubāzes aizpildīšana;

iv.

izstrādāt un īstenot nefugitīvo GOS emisiju atklāšanas un mazināšanas programmu, kas ietver visus šos elementus:

a.

uzskaitījums ar aprīkojumu, kas difūzo GOS emisiju inventarizācijas pārskatā atzīmēts kā relevants nefugitīvo GOS emisiju avots (sk. 2. LPTP);

b.

iv) punkta a) apakšpunktā minētā aprīkojuma nefugitīvo GOS emisiju mērīšana (sk. 22. LPTP);

c.

tādu tehnisko paņēmienu plānošana un īstenošana, ar ko mazina nefugitīvās GOS emisijas (sk. 23. LPTP a), c) un g)–j) punktā norādītos paņēmienus). Tehnisko paņēmienu plānošanu un īstenošanu prioritizē atkarībā no emitēto vielu bīstamajām īpašībām, emisiju apmēra un/vai ekspluatācijas īpatnībām;

d.

v) punktā minētās datubāzes aizpildīšana;

v.

izveidot un uzturēt datubāzi ar difūzajiem GOS emisiju avotiem, kas apzināti 2. LPTP minētajā inventarizācijas pārskatā, lai reģistrētu šādas ziņas:

a.

aprīkojuma konstrukcijas specifikācijas (arī visu projekta izmaiņu datums un apraksts);

b.

veiktās vai plānotās aprīkojuma tehniskās apkopes, remonta, modernizācijas vai aizstāšanas darbības un to veikšanas datums;

c.

ziņas, kādu aprīkojumu nav bijis iespējams apkopt, remontēt, modernizēt vai nomainīt ekspluatācijas īpatnību dēļ;

d.

mērījumu vai monitoringa rezultāti, arī emitēto vielu koncentrācija, aprēķinātais noplūdes rādītājs (kg/gadā), ieraksti no OGI kamerām (piem., no pēdējās NAN programmas) un mērījumu vai monitoringa datums;

e.

difūzo GOS emisiju gada daudzums (kā fugitīvās un nefugitīvās emisijas), arī informācija par nepiekļūstamiem avotiem un piekļūstamiem avotiem, kas gada laikā nav monitorēti;

vi.

NAN programmu periodiski izskatīt un atjaunināt. Šīs procedūras ietvaros var rīkoties šādi:

a.

pazemināt noplūdes un/vai tehniskās apkopes/remonta slieksni (sk. iii) punkta b) apakšpunktu);

b.

izskatīt monitorējamā aprīkojuma prioritizāciju, augstāku prioritāti piešķirot (tāda veida) aprīkojumam, kas iepriekšējās NAN programmas laikā atzīts par caurlaidīgu;

c.

plānot aprīkojuma tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju vai nomaiņu, ko ekspluatācijas īpatnību dēļ nebija iespējams veikt iepriekšējās NAN programmas laikā;

vii.

izskatīt un atjaunināt nefugitīvo GOS emisiju atklāšanas un mazināšanas programmu. Šīs procedūras ietvaros var rīkoties šādi:

a.

monitorēt nefugitīvās GOS emisijas no aprīkojuma, kam veikta tehniskā apkope, remonts, modernizācija vai aizstāšana, lai noskaidrotu, vai šīs darbības ir bijušas sekmīgas;

b.

plānot tehnisko apkopi, remontu, modernizāciju vai nomaiņu, ko ekspluatācijas īpatnību dēļ nav bijis iespējams veikt.

Izmantojamība

iii), iv), vi) un vii) punktā minētais ir piemērojams tikai difūzo GOS emisiju avotiem, kuriem ir piemērojams monitorings saskaņā ar 22. LPTP.

Difūzo GOS emisiju pārvaldības sistēmas detalizācijas līmenis parasti ir proporcionāls stacijas veidam, lielumam un sarežģītībai un tās iespējamajai vidiskajai ietekmei.

1.1.4.2.   Monitorings

20. LPTP.   LPTP ir vismaz reizi gadā atsevišķi aplēst fugitīvās un nefugitīvās GOS emisijas gaisā, izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju, kā arī noteikt šīs aplēses nenoteiktību. Aplēsē izšķir GOS, kas klasificēti kā 1.A vai 1.B kategorijas CMR, un GOS, kas kā 1.A vai 1.B kategorijas CMR nav klasificēti.

Piezīme

Aplēšot difūzās GOS emisijas gaisā, ņem vērā saskaņā ar 21. LPTP un/vai 22. LPTP veiktā monitoringa rezultātus.

Ja atlikumgāzu plūsmas raksturlielumi (piem., zems ātrums, plūsmas ātruma mainīgums un koncentrācija) nedod iespēju veikt precīzus mērījumus saskaņā ar 8. LPTP, virzītās emisijas, veicot aplēsi, var uzskatīt par nefugitīvām emisijām.

Ir apzināti galvenie aplēšu nenoteiktības avoti, un tiek īstenoti koriģējoši nenoteiktības mazināšanas pasākumi.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Emisiju veids

a.

Emisijas faktoru izmantošana

Sk. 1.4.2. punktu.

Fugitīvās un/vai nefugitīvās

b.

Masas bilances izmantošana

Aplēse, kas balstīta uz starpību starp vielas ielaidi stacijā/ražošanas blokā un izlaidi no tās/tā, ņemot vērā vielas rašanos un iznīcināšanu stacijā/ražošanas blokā.

Masas bilanci var noteikt, arī mērot GOS koncentrāciju produktā (piem., izejvielā vai šķīdinātājā).

c.

Termodinamisko modeļu izmantošana

Aplēse pēc termodinamikas likumiem, ko piemēro aprīkojumam (piem., tvertnēm) vai konkrētiem ražošanas procesa posmiem.

Modelim parasti izmanto šādus datus:

—

vielas ķīmiskās īpašības (piem., tvaika spiediens, molekulmasa);

—

procesa norises dati (piem., procesa laiks, produkta daudzums, ventilācija);

—

emisijas avota raksturlielumi (piem., tvertnes diametrs, krāsa, forma).

21. LPTP.   LPTP ir monitorēt difūzās GOS emisijas no šķīdinātāju izmantošanas, vismaz reizi gadā sagatavojot šķīdinātāju masas bilanci, kurā apkopota stacijas šķīdinātāju ielaide un izlaide (atbilstoši Direktīvas 2010/75/ES VII pielikuma 7. daļas definīcijām), un minimalizēt ar šķīdinātāju masas bilances datiem saistīto nenoteiktību, izmantojot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Pilnībā apzināt relevantās šķīdinātāju ielaides un izlaides un tās izteikt skaitliski, norādot arī ar šiem datiem saistīto nenoteiktību

Tā ietvaros:

—

apzina un reģistrē šķīdinātāju ielaides un izlaides (piem., virzītās un difūzās emisijas gaisā, emisijas ūdenī, šķīdinātāju izlaide ar atkritumiem);

—

katru relevanto ielaidi un izlaidi ar pamatojumu izsaka skaitliski un reģistrē izmantoto metodiku (piem., mērījums, aplēse ar emisijas faktoriem, aplēse pēc darbības parametriem);

—

veicot iepriekš minēto izteikšanu skaitliski, apzina galvenos nenoteiktības avotus un īsteno korektīvus pasākumus nenoteiktības mazināšanai;

—

šķīdinātāju ielaides un izlaides datus regulāri atjaunina.

b.

Ieviest šķīdinātāju uzskaites sistēmu

Šķīdinātāju uzskaites sistēmas mērķis ir uzturēt informāciju gan par izmantotajiem, gan neizmantotajiem šķīdinātāju daudzumiem (piem., nosverot neizmantotos daudzumus, kas no uzklāšanas zonas nonāk atpakaļ glabāšanā).

c.

Monitorēt izmaiņas, kas var ietekmēt šķīdinātāju masas bilances datu nenoteiktību

Reģistrē visas izmaiņas, kas varētu ietekmēt šķīdinātāju masas bilances datu nenoteiktību, piem.,

—

atlikumgāzu apstrādes sistēmas darbības traucējumus (reģistrē datumu un laika sprīdi);

—

izmaiņas, kas var ietekmēt gaisa/gāzu caurplūdumu, piem., ventilatoru, nomaiņu (reģistrē datumu un izmaiņu veidu).

Izmantojamība

Šis LPTP var nebūt izmantojams poliolefīnu, PVH vai sintētiskā kaučuka ražošanā.

Šis LPTP var nebūt izmantojams stacijās, kuru kopējais šķīdinātāju patēriņš gadā ir mazāks par 50 tonnām. Šķīdinātāju masas bilances detalizācijas līmenis ir atkarīgs no stacijas veida, lieluma un sarežģītības un tās iespējamās vidiskās ietekmes, kā arī no izmantoto materiālu veida un daudzuma.

22. LPTP.   LPTP ir monitorēt difūzās GOS emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Difūzo GOS emisiju avotu veidi  (51)  (52)

GOS veids

Standarti

Minimālais monitoringa biežums

Fugitīvo emisiju avoti

GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā

EN 15446  (58)

Reize gadā  (53)  (54)  (55)

GOS, kas nav klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā

Viena reize katras NAN programmas aptvertajā periodā (sk. 19. LPTP iii) punktu)  (56)

Nefugitīvo emisiju avoti

GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā

EN 17628

Reize gadā

GOS, kas nav klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā

Reize gadā  (57)

Piezīme

Gāzu detektēšana ar optiskās attēlveidošanas paņēmieniem (OGI) ir noderīgs komplementārs fugitīvo GOS emisiju avotu apzināšanas paņēmiens, kas papildina EN 15446 aprakstīto metodi (osmes metodi) un īpaši noder nepiekļūstamu avotu gadījumā (sk. 1.4.2. punktu). Šis paņēmiens ir aprakstīts standartā EN 17628.

Nefugitīvo emisiju gadījumā mērījumus var papildināt ar termodinamiskiem modeļiem.

Ja GOS izmanto/patērē lielā daudzumā (piem., virs 80 t gadā), noderīgs komplementārs paņēmiens (sk. 1.4.2. punktu) ir stacijas GOS emisiju kvantificēšana ar marķierkorelāciju vai ar optiskās absorbcijas paņēmieniem, piem., diferenciālās absorbcijas LIDAR (DIAL) vai saules starojuma plūsmas aptumšojuma metodi. Šie paņēmieni ir aprakstīti standartā EN 17628.

Izmantojamība

22. LPTP ir izmantojams tikai tad, ja stacijas difūzo GOS emisiju gada daudzums, kas aplēsts saskaņā ar 20. LPTP, pārsniedz tālāk norādītās vērtības.

Fugitīvajām emisijām:

—

GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā,– 1 tonna GOS gadā vai

—

citiem GOS – 5 tonnas GOS gadā.

Nefugitīvajām emisijām

—

GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā,– 1 tonna GOS gadā vai

—

citiem GOS – 5 tonnas GOS gadā.

1.1.4.3.   Difūzo GOS emisiju prevencija vai samazināšana

23. LPTP.   LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt difūzās GOS emisijas gaisā, ir izmantot kādu tālāk norādīto tehnisko paņēmienu kombināciju šādā prioritātes secībā.

Piezīme

Tehnisko paņēmienu izmantošanu ar mērķi nepieļaut vai, ja tas nav iespējams, samazināt difūzās GOS emisijas gaisā, prioritizē atkarībā no emitēto vielu bīstamajām īpašībām un/vai emisiju apmēra.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Emisiju veids

Izmantojamība

1.

Prevencijas paņēmieni

a.

Ierobežot emisijas avotu skaitu

Tā ietvaros

—

minimalizē cauruļu garumu;

—

samazina cauruļu savienotājelementu (piem., atloku) un vārstu skaitu;

—

izmantot metinātus stiprinājumus un savienotājelementus;

—

materiālu pārnesei izmantojot saspiestu gaisu vai gravitāciju.

Fugitīvās un nefugitīvās emisijas

Ekspluatācijas īpatnību dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

b.

Izmantot augstas integritātes aprīkojumu

Augstas integritātes aprīkojums cita starpā ir šāds aprīkojums:

—

silfona vārsti vai dubultas manšetblīves, vai cits tikpat efektīvs aprīkojums,

—

magnētiski darbināmi vai hermētiski noslēgti sūkņi/kompresori/maisītāji vai sūkņi/kompresori/maisītāji ar dubultiem blīvslēgiem un hidraulisko barjeru,

—

sertificētas kvalitatīvas starplikas (piem., saskaņā ar EN 13555), kas pievilktas saskaņā ar e) punktā norādīto paņēmienu,

—

slēgta paraugošanas sistēma.

Augstas integritātes aprīkojumu ir sevišķi svarīgi izmantot, lai nepieļautu vai minimalizētu

—

CMR vielu vai akūti toksisku vielu emisijas un/vai

—

emisijas no aprīkojums ar augstu noplūdes risku, un/vai

—

noplūdes no augstspiediena procesiem (piem., no 300 bāriem līdz 2 000 bāriem).

Augstas integritātes aprīkojumu izvēlas, uzstāda un apkopj atkarībā no tehnoloģiskā procesa veida un ekspluatācijas apstākļiem.

Fugitīvās emisijas

Ekspluatācijas īpatnību dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

Jaunās un ievērojami modernizētās stacijās vispārizmantojams.

c.

Savākt difūzās emisijas un apstrādāt izdalgāzes

Savākt difūzās GOS emisijas (piem., no kompresoru blīvēm, ventilācijas lūkām un izpūšanas līnijām) un tās nosūtīt uz atgūšanu (sk. 9. LPTP un 10. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 11. LPTP).

Fugitīvās un nefugitīvās emisijas

Izmantojamība var būt ierobežota:

—

esošās stacijās un/vai

—

drošuma apsvērumu dēļ (piem., izvairīšanās no koncentrācijām, kas tuvas apakšējai sprāgstamības robežai).

2.

Citi tehniskie paņēmieni

d.

Atvieglot piekļuvi un/vai monitoringu

Lai atvieglotu tehnisko apkopi un/vai monitoringu, atvieglo piekļuvi aprīkojumam, kas varētu būt caurlaidīgs, piem., ierīkojot platformas, un/vai monitoringam izmanto dronus.

Fugitīvās emisijas

Ekspluatācijas īpatnību dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

e.

Veikt pievilkšanu

Tās ietvaros

—

starplikas pievelk personāls, kas kvalificēts saskaņā ar EN 1591-4, izmantojot paredzēto starpliku slodzes līmeni (piem., aprēķinātu saskaņā ar EN 1591-1);

—

uz vaļējiem galiem uzliek stingrus vākus;

—

izmanto atlokus, kas atlasīti un samontēti saskaņā ar EN 13555.

Fugitīvās emisijas

Vispārizmantojams.

f.

Nomainīt caurlaidīgu aprīkojumu un/vai daļas

Cita starpā nomaina šādas daļas:

—

starplikas,

—

blīvelementus (piem., tvertnes vāku),

—

izolācijas materiālu (piem., ventiļa izolācijas materiālu).

Fugitīvās emisijas

Vispārizmantojams.

g.

Izskatīt un atjaunināt procesa shēmu

Tā ietvaros

—

samazināt šķīdinātāju izmantojumu un/vai izmantot šķīdinātājus ar mazāku gaistamību;

—

mazināt GOS saturošu blakusproduktu veidošanos;

—

pazemināt darba temperatūru;

—

samazināt GOS saturu galaproduktā.

Nefugitīvās emisijas

Ekspluatācijas īpatnību dēļ paņēmiena izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

h.

Izskatīt un atjaunināt ekspluatācijas apstākļus

Tā ietvaros

—

samazināt reaktora un tilpņu atvēršanas biežumu un ilgumu;

—

novērst koroziju, aprīkojumu izoderējot vai pārklājot, nokrāsojot caurules (ārējās korozijas novēršanai) un materiāliem, kas ir saskarē ar aprīkojumu, izmantojot korozijas inhibitorus.

Nefugitīvās emisijas

Vispārizmantojams.

i.

Izmantot slēgtas sistēmas

Šis paņēmiens ietver

—

tvaiku līdzsvarošanu (sk. 1.4.3. punktu),

—

slēgtas sistēmas cietās/šķidrās un šķidrās/šķidrās fāzes separācijai,

—

slēgtas sistēmas tīrīšanas operācijām,

—

slēgtu kanalizācijas sistēmu un/vai notekūdeņu attīrīšanas stacijas,

—

slēgtas paraugošanas sistēmas,

—

slēgtas glabāšanas zonas.

Izdalgāzes no slēgtām sistēmām nosūta uz atgūšanu (sk. 9. LPTP un 10. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 11. LPTP).

Nefugitīvās emisijas

Izmantojamība var būt ierobežota ekspluatācijas īpatnību dēļ (esošās stacijās) un/vai drošuma apsvērumu dēļ.

j.

Ar tehniskajiem paņēmieniem minimalizēt emisijas no virsām

Šis paņēmiens paredz

—

uz atklātām virsām uzstādīt eļļas noliešanas sistēmas;

—

no atklātām virsām periodiski nosmelt sārņus (t. i., noņemt peldošos sārņus);

—

uz atklātām virsām uzstādīt peldošus pretiztvaikošanas elementus;

—

notekūdeņu plūsmas attīrīt no GOS un GOS nosūtīt uz atgūšanu(sk. 9. LPTP un 10. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 11. LPTP);

—

tvertnēm uzstādīt peldošos jumtus;

—

izmantot fiksēta jumta tvertnes, kas savienotas ar atlikumgāzu attīrīšanas sistēmu.

Nefugitīvās emisijas

Ekspluatācijas īpatnību dēļ izmantojamība esošās stacijās var būt ierobežota.

1.1.4.4.   Secinājumi par LPTP attiecībā uz šķīdinātāju izmantošanu vai atgūtu šķīdinātāju atkalizmantošanu

Tālāk norādītie šķīdinātāju izmantošanas vai atgūtu šķīdinātāju atkalizmantošanas emisiju līmeņi ir saistīti ar 1.1. punktā un 1.1.4.3. punktā izklāstītajiem vispārīgajiem secinājumiem par LPTP.

1.7. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) difūzām GOS emisijām gaisā no šķīdinātāju izmantošanas vai atgūtu šķīdinātāju atkalizmantošanas

Parametrs

LPTP SEL (šķīdinātāja ielaides procentuālā daļa)

(gada vidējā vērtība)  (59)

Difūzās GOS emisijas

≤ 5  %

Attiecīgais monitorings ir norādīts 20. LPTP, 21. LPTP un 22. LPTP.

1.2.    Polimēri un sintētiskais kaučuks

Šajā punktā izklāstītie secinājumi par LPTP attiecas uz noteiktu polimēru ražošanu. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem secinājumiem par LPTP, kas izklāstīti 1.1. punktā.

1.2.1.   Secinājumi par LPTP poliolefīnu ražošanā

24. LPTP.   LPTP ir vismaz reizi gadā saskaņā ar EN standartiem monitorēt KGOO koncentrāciju poliolefīnu produktos no katras reprezentatīvās poliolefīnu klases, kuras produkti šajā gadā ražoti. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Poliolefīnu produkts

Standarti

Monitorings saistīts ar

HDPE, LDPE, LLDPE

EN standarta nav

20. LPTP, 25. LPTP

PP

PPS, UPS, TIPS

Piezīme

Mērījumu paraugus ņem punktā, kas ir pārejas punkts no slēgtās sistēmas uz atvērto sistēmu un kur poliolefīns nonāk saskarē ar atmosfēru.

Slēgtā sistēma ir ražošanas procesa daļa, kurā materiāli (piem., reaktanti, šķīdinātāji, suspensijas aģenti) nesaskaras ar atmosfēru. Tā aptver polimerizācijas posmus, materiālu atkalizmantošanu un atgūšanu.

Atvērtā sistēma ir ražošanas procesa daļa, kurā poliolefīni nonāk saskarē ar atmosfēru. Tā aptver beigu posmus (piem., žāvēšanu, maisīšanu), kā arī poliolefīnu pārvietošanu, rīkošanos ar tiem un to glabāšanu.

Ja pārejas punktu no slēgtās sistēmas uz atvērto sistēmu nevar skaidri identificēt, mērījumu paraugus ņem piemērotā punktā.

Izmantojamība

Mērījumi nav izmantojami ražošanas procesos, kas norit tikai slēgtā sistēmā.

25. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt organisko savienojumu emisijas gaisā, ir attiecīgā gadījumā izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Izmantot ķimikālijas ar zemu viršanas punktu

Izmanto šķīdinātājus un suspensijas aģentus ar zemu viršanas punktu.

Izmantojamību var ierobežot ekspluatācijas īpatnības.

b.

Samazināt GOS saturu polimērā

GOS saturu polimērā samazina, piem., izmantojot zemspiediena separāciju, stripingu vai slēgta kontūra slāpekļa izpūšanas sistēmas, ekstrūziju ar gaistošo savienojumu likvidēšanu (sk. 1.4.3. punktu). GOS satura samazināšanas paņēmieni ir atkarīgi no polimēru produkta veida un ražošanas procesa.

Iespējas izmantot ekstrūziju ar gaistošo savienojumu likvidēšanu HDPE, LDPE un LLDPE ražošanā var ierobežot produkta specifikācijas.

c.

Procesa izdalgāzu savākšana un apstrāde

Procesa izdalgāzes, kas rodas, izmantojot b) punktā norādīto paņēmienu, kā arī beigu posmā, piem., izmantojot ekstrūziju un degazācijas silosus, savāc un nosūta uz atgūšanu (sk. 9. LPTP un 10. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 11. LPTP).

Izmantojamību var ierobežot ekspluatācijas īpatnības un/vai drošuma apsvērumi (piem., izvairīšanās no koncentrācijām, kas tuvas apakšējai/augšējai sprāgstamības robežai).


1.8. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) kopējām GOS emisijām gaisā no poliolefīnu ražošanas, izteikti kā īpatnējo emisiju slodze

Poliolefīnu produkts

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

HDPE

g C uz kg saražoto poliolefīnu

0,3 –1,0  (60)

LDPE

0,1 –1,4  (61)  (62)

LLDPE

0,1 –0,8

PP

0,1 –0,9  (60)

UPS un TIPS

< 0,1

PPS

< 0,6

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP, 20. LPTP, 22. LPTP un 24. LPTP. Monitorings, kurā monitorē KGOO emisijas gaisā, aptver visas emisijas no šādiem tehnoloģiskajiem posmiem, ja emisijas ir atzītas par relevantām 2. LPTP norādītajā inventarizācijas pārskatā: izejvielu glabāšana un rīkošanās ar tām, polimerizācija, materiālu atgūšana un piesārņotāju mazināšana, polimēru ražošanas beigu posmi (piem., ekstrūzija, žāvēšana, maisīšana), kā arī polimēru pārvietošana, rīkošanās ar tiem un to glabāšana.

1.2.2.   Secinājumi par LPTP polivinilhlorīda (PVH) ražošanā

26. LPTP.   LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela

Emisijas punkti

Standarti

Minimālais monitoringa biežums  (63)

Monitorings saistīts ar

VHM

Jebkurš dūmenis ar VHM masas plūsmu ≥ 25 g/h

Parastie EN standarti  (64)

Nepārtraukts  (65)

29. LPTP

Jebkurš dūmenis ar VHM masas plūsmu < 25 g/h

EN standarta nav

Reize 6 mēnešos  (66)  (67)

27. LPTP.   LPTP ir vismaz reizi gadā saskaņā ar EN standartiem monitorēt vinilhlorīda monomēra atliku koncentrāciju PVH biezmaisījumā/lateksā no katras reprezentatīvās PVH klases, kuras produkti šajā gadā ražoti.

Viela

Standarti

Monitorings saistīts ar

VHM

EN ISO 6401

30. LPTP

Piezīme

PVH biezmaisījuma/lateksa paraugus ņem punktā, kas ir pārejas punkts no slēgtās sistēmas uz atvērto sistēmu un kur PVH biezmaisījums/latekss nonāk saskarē ar atmosfēru.

Slēgtā sistēma ir ražošanas procesa daļa, kurā PVH biezmaisījums/latekss nesaskaras ar atmosfēru. Tā parasti aptver polimerizācijas posmus, VHM atkalizmantošanu un atgūšanu.

Atvērtā sistēma ir sistēmas daļa, kurā PVH biezmaisījums/latekss ar atmosfēru saskaras. Tā aptver beigu posmus (piem., žāvēšanu un maisīšanu), kā arī PVH pārvietošanu, rīkošanos ar to un tā glabāšanu.

28. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadīto organisko savienojumu masas plūsmu, ir atgūt vinilhlorīda monomēru no procesu izdalgāzēm, izmantojot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju, un atgūto monomēru atkalizmantot.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Absorbcija (reģeneratīvā)

Sk. 1.4.1. punktu.

b.

Adsorbcija (reģeneratīvā)

Sk. 1.4.1. punktu.

c.

Kondensēšana

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība

Atgūšanas iespējas var būt ierobežotas, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs.

29. LPTP.   LPTP, kā mazināt virzītās vinilhlorīda monomēra emisijas gaisā no vinilhlorīda monomēra atgūšanas, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

 

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

b.

Adsorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

c.

Kondensēšana

Sk. 1.4.1. punktu.

d.

Termiskā oksidācija

Sk. 1.4.1. punktu.

Rekuperatīvās un reģeneratīvās termiskās oksidācijas izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs.


1.9. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītajām VHM emisijām gaisā no VHM atgūšanas

Viela

LPTP SEL (mg/Nm3)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

VHM

< 0,5 –1  (68)  (69)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 26. LPTP.

30. LPTP.   LPTP, kā mazināt vinilhlorīda monomēra emisijas gaisā, ir izmantot visus tālāk norādītos tehniskos paņēmienus.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Piemēroti VHM glabāšanas kompleksi

Šis paņēmiens paredz

—

VHM glabāt aukstumtvertnēs atmosfēras spiedienā vai tvertnēs zem spiediena apkārtnes temperatūrā;

—

VHM atgūšanai (sk. 28. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanai (sk. 29. LPTP) izmantot dzesējamus atteces dzesinātājus vai savienotas tvertnes.

b.

Tvaiku līdzsvarošana

Sk. 1.4.3. punktu.

c.

Minimalizētas VHM atliku emisijas no aprīkojuma

Šis paņēmiens paredz

—

samazināt reaktora atvēršanas biežumu un ilgumu;

—

pirms reaktora atvēršanas novadīt izdalgāzes no savienojumiem ar VHM atgūšanu (sk. 28. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 29. LPTP);

—

pirms atvēršanas un izdalgāzu novadīšanas uz VHM atgūšanu (sk. 28. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 29. LPTP) reaktoru caurpūst ar inertu gāzi;

—

pirms reaktora atvēršanas reaktora šķidro saturu notecināt slēgtos traukos;

—

reaktoru pirms atvēršanas iztīrīt ar ūdeni un ūdeni novadīt uz stripinga sistēmu.

d.

Polimēra VHM satura samazināšana ar stripingu

Sk. 1.4.3. punktu.

e.

Procesa izdalgāzu savākšana un apstrāde

Procesa izdalgāzes, kas rodas, izmantojot d) punktā norādīto paņēmienu, savāc un nosūta uz VHM atgūšanu (sk. 28. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 29. LPTP).


1.10. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) kopējām VHM emisijām gaisā no PVH ražošanas, izteikti kā īpatnējo emisiju slodze

PVH veids

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

SPVH

g VHM uz kg saražotā PVH

0,01 –0,045

EPVH

0,25 –0,3  (70)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 20. LPTP, 22. LPTP, 26. LPTP un 27. LPTP. Monitorings, kurā monitorē VHM emisijas gaisā, aptver visas emisijas no šādiem tehnoloģiskajiem posmiem vai aprīkojuma, ja emisijas ir atzītas par relevantām 2. LPTP norādītajā inventarizācijas pārskatā: beigu posmi, piem., žāvēšana un maisīšana; pārvietošana, manipulācijas un glabāšana; reaktora atvēršana; gazometri; notekūdeņu attīrīšanas stacijas; VHM atgūšana un/vai mazināšana.

1.11. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) VHM koncentrācijai PVH biezmaisījumā/lateksā

PVH veids

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

SPVH

g VHM uz kg saražotā PVH

0,01 –0,03

EPVH

0,2 –0,4

Attiecīgais monitorings ir norādīts 27. LPTP.

1.2.3.   Secinājumi par LPTP sintētiskā kaučuka ražošanā

31. LPTP.   LPTP ir vismaz reizi gadā saskaņā ar EN standartiem monitorēt KGOO koncentrāciju sintētiskajā kaučukā no katras reprezentatīvās sintētiskā kaučuka klases, kuras produkti šajā gadā ražoti. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela/parametrs

Standarti

Monitorings saistīts ar

GOS

EN standarta nav

32. LPTP

Piezīme

Ja sintētiskais kaučuks nonāk saskarē ar atmosfēru, paraugus ņem pēc GOS satura samazināšanas polimērā (sk. 32. LPTP a) punktu).

Izmantojamība

Mērījumi nav izmantojami ražošanas procesos, kas norit tikai slēgtā sistēmā.

32. LPTP.   LPTP, kā mazināt organisko savienojumu emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

 

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

a.

Samazināt GOS saturu polimērā

GOS saturu polimērā samazina, izmantojot stripingu vai ekstrūziju ar gaistošo savienojumu likvidēšanu (sk. 1.4.3. punktu).

b.

Savākt un apstrādāt procesu izdalgāzes

Procesu izdalgāzes nosūta uz atgūšanu (sk. 9. LPTP un 10. LPTP) un/vai piesārņojuma mazināšanu (sk. 11. LPTP).


1.12. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) kopējām GOS emisijām gaisā no sintētiskā kaučuka ražošanas, izteikts kā īpatnējo emisiju slodze

Viela/parametrs

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

KGOO

g C uz kg saražotā sintētiskā kaučuka

0,2 –4,2

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP, 20. LPTP, 22. LPTP un 31. LPTP. Monitorings, kurā monitorē KGOO emisijas gaisā, aptver visas emisijas no šādiem tehnoloģiskajiem posmiem, ja emisijas ir atzītas par relevantām 2. LPTP norādītajā inventarizācijas pārskatā: izejvielu glabāšana, polimerizācija, materiālu atgūšana un pretpiesārņojuma paņēmieni, polimēru ražošanas beigu posmi (piem., ekstrūzija, žāvēšana, maisīšana), kā arī sintētiskā kaučuka pārvietošana, rīkošanās ar to un tā glabāšana.

1.2.4.   Secinājumi par LPTP viskozes ražošanā ar CS2

33. LPTP.   LPTP ir monitorēt virzītās emisijas gaisā vismaz tālāk norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Viela  (71)

Emisijas punkti

Standarti

Minimālais monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

sērogleklis (CS2)

Jebkurš dūmenis ar masas plūsmu ≥ 1 kg/h

Parastie EN standarti  (72)

Nepārtraukts  (73)

35. LPTP

Jebkurš dūmenis ar masas plūsmu < 1 kg/h

EN standarta nav

Reize gadā  (74)

sērūdeņradis (H2S)

Jebkurš dūmenis ar masas plūsmu ≥ 50 g/h

Parastie EN standarti  (72)

Nepārtraukts  (73)

Jebkurš dūmenis ar masas plūsmu < 50 g/h

EN standarta nav

Reize gadā  (74)

34. LPTP.   LPTP, kā palielināt resursefektivitāti un samazināt uz galīgo atlikumgāzu apstrādi novadītā CS2 un H2S masas plūsmu, ir atgūt CS2, izmantojot a) punktā un/vai b) punktā norādīto tehnisko paņēmienu vai c) punktā norādīto paņēmienu kombinācijā ar a) punktā un/vai b) punktā norādīto paņēmienu un CS2 atkalizmantot vai – alternatīvi – izmantot d) punktā norādīto paņēmienu.

Tehniskais paņēmiens

Galvenā mērķviela

Apraksts

Izmantojamība

a.

Absorbcija (reģeneratīvā)

H2S

Sk. 1.4.1. punktu.

Apvalku ražošanā vispārizmantojams.

Citu produktu gadījumā izmantojamība var būt ierobežota, ja tas nozīmētu pārmērīgu enerģijas pieprasījumu sakarā ar lielu atlikumgāzu plūsmu (piem., virs 120 000 Nm3/h) vai zemu H2S koncentrāciju atlikumgāzēs (piem., zem 0,5 g/Nm3).

b.

Adsorbcija (reģeneratīvā)

H2S, CS2

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja sakarā ar zemo CS2 koncentrāciju atlikumgāzē (zem, piem., 5 g/Nm3) atgūšana patērē pārlieku daudz enerģijas.

c.

Kondensēšana

H2S, CS2

Sk. 1.4.1. punktu.

d.

Sērskābes ražošana

H2S, CS2

Sērskābes ražošanā izmanto CS2 un H2S saturošas procesu izdalgāzes.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja CS2 un/vai H2S koncentrācija atlikumgāzē ir zem 5 g/Nm3.

35. LPTP.   LPTP, kā samazināt virzītās CS2 un H2S emisijas gaisā, ir izmantot kādu no tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Galvenā mērķviela

Apraksts

Izmantojamība

a.

Absorbcija

H2S

Sk. 1.4.1. punktu.

Vispārizmantojams.

b.

Bioprocesi

CS2, H2S

Sk. 1.4.1. punktu.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja tas nozīmētu pārmērīgu enerģijas pieprasījumu sakarā ar lielu atlikumgāzu plūsmu (piem., virs 60 000 Nm3/h) vai augstu CS2 koncentrāciju atlikumgāzēs (piem., virs 1000 mg/Nm3) vai pārāk zemu H2S koncentrāciju.

c.

Termiskā oksidācija

CS2, H2S

Sk. 1.4.1. punktu.

Rekuperatīvās un reģeneratīvās termiskās oksidācijas izmantojamību esošās stacijās var ierobežot konstrukcija un/vai ekspluatācijas īpatnības.

Izmantojamība var būt ierobežota, ja sakarā ar savienojumu zemo koncentrāciju procesu izdalgāzēs pieprasījums pēc enerģijas būtu pārmērīgs.


1.13. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) virzītajām CS2 un H2S emisijām gaisā no viskozes ražošanas ar CS2

Viela

LPTP SEL (mg/Nm3)

(Dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)  (75)

CS2

5 –400  (76)  (77)

H2S

1 –10  (78)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 33. LPTP.

1.14. tabula

Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP SEL) kopējām H2S un CS2 emisijām gaisā no štāpeļšķiedru un apvalku ražošanas, izteikti kā īpatnējo emisiju slodze

Parametrs

Process

Mērvienība

LPTP SEL

(gada vidējā vērtība)

H2S un CS2 kopā (izteikti kā kopējais S)  (79)

Štāpeļšķiedru ražošana

g kopējā S uz kg produkta

6 –9

Apvalki

120 –250

Attiecīgais monitorings ir norādīts 33. LPTP.

1.3.    Rūpnieciskās krāsnis/karsētāji

Šajā punktā izklāstītie secinājumi par LPTP ir izmantojami, ja ražošanas procesos, uz kuriem attiecas šie LPTP secinājumi, izmanto rūpnieciskās krāsnis/karsētājus, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir vienāda ar vai lielāka par 1 MW. Tie izmantojami līdztekus vispārīgajiem secinājumiem par LPTP, kas izklāstīti 1.1. punktā.

Ja divu vai vairāku atsevišķu rūpniecisko krāšņu/karsētāju atlikumgāzes pēc kompetentās iestādes ieskatiem tiek vai varētu tikt novadītas pa kopīgu dūmeni, tad, aprēķinot kopējo nominālo ievadīto siltumjaudu, visu atsevišķo krāšņu/karsētāju jaudu saskaita.

36. LPTP.   LPTP, kā novērst vai, ja tas nav iespējams, samazināt virzītās CO, putekļu, NOX un SOX emisijas gaisā, ir izmantot c) punktā norādīto paņēmienu un kādu no pārējiem tālāk norādītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Galvenie neorganiskie savienojumi, uz ko paņēmiens orientēts

Izmantojamība

Primārie tehniskie paņēmieni

a.

Kurināmā izvēle

Sk. 1.4.1. punktu. Te ietilpst pāreja no šķidrā kurināmā uz gāzveida kurināmo, ņemot vērā kopējo ogļūdeņražu bilanci.

NOX, SOX, putekļi

Esošu rūpniecisko krāšņu/karsētāju gadījumā pāreju no šķidrā kurināmā uz gāzveida kurināmo var ierobežot degļu konstrukcija.

b.

Mazu NOX emisiju deglis

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Esošās rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos izmantojamību var ierobežot krāsns/karsētāja konstrukcija.

c.

Optimizēta sadedzināšana

Sk. 1.4.1. punktu.

CO, NOX

Vispārizmantojams.

Sekundārie tehniskie paņēmieni

d.

Absorbcija

Sk. 1.4.1. punktu.

SOX, putekļi

Izmantojamību esošās rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos var ierobežot vietas trūkums.

e.

Auduma filtrs vai absolūtais filtrs

Sk. 1.4.1. punktu.

putekļi

Nav izmantojams, ja tiek dedzināts tikai gāzveida kurināmais.

f.

Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos var ierobežot vietas trūkums.

g.

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Sk. 1.4.1. punktu.

NOX

Izmantojamību esošās rūpnieciskajās krāsnīs/karsētājos var ierobežot temperatūras diapazons (800–1 100  °C) un reakcijai nepieciešamais rezidences laiks.


1.15. tabula

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) virzītajām NOX emisijām gaisā un orientējošais emisiju līmenis virzītajām CO emisijām gaisā no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem

Parametrs

LPTP SEL (mg/Nm3)

(dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība)

slāpekļa oksīdi (NOX)

30 –150  (80)  (81)  (82)

oglekļa monoksīds (CO)

LPTP SEL nav  (83)

Attiecīgais monitorings ir norādīts 8. LPTP.

1.4.    Tehnisko paņēmienu apraksts

1.4.1.   Paņēmieni, kā mazināt virzītās emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Absorbcija

Gāzveida vai daļiņveida piesārņotāju atdalīšana no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas, tos masas pārneses ceļā pārvadot uz piemērotu šķidrumu, parasti ūdeni vai ūdens šķīdumu. Tas var notikt arī ķīmiskā reakcijā (piem., skābskruberī vai sārmskruberī). Reģeneratīvās absorbcijas gadījumā atdalītos savienojumus no šķidruma var atgūt.

Adsorbcija

Piesārņotāju atdalīšana no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas, tos aizturot uz cietvielas virsmas (par adsorbentu parasti izmanto aktivēto ogli). Adsorbcija var būt reģeneratīva vai nereģeneratīva.

Ja adsorbcija ir nereģeneratīva, tad izlietotais adsorbents netiek reģenerēts, bet gan likvidēts.

Reģeneratīvās adsorbcijas gadījumā adsorbātu pēc tam desorbē, piem., ar tvaiku (bieži vien turpat objektā), atkalizmantošanai vai likvidēšanai, bet adsorbentu atkalizmanto. Nepārtrauktas darbības režīmā parasti paralēli izmanto vairāk par diviem adsorbētājiem un vienu no tiem darbina desorbcijas režīmā.

Bioprocesi

Bioprocesu piemēri:

—

biofiltrācija: atlikumgāzu plūsmu novada cauri organiska materiāla (piem., kūdra, sila virsis, komposts, sakņu koksne, koku mizas, kūdra, komposts, skujkoku koksne un dažādas šo materiālu kombinācijas) vai kāda inerta materiāla (piem., māls, aktivētā ogle un poliuretāns) slānim, kurā dabiski sastopamie mikroorganismi tās bioloģiski oksidē oglekļa dioksīdā, ūdenī, neorganiskajos sāļos un biomasā;

—

attīrīšana bioskruberī: piesārņojošu savienojumu atdalīšana no atlikumgāzu plūsmas, izmantojot attīrīšanu slapjajā skruberī (absorbcija) un bionoārdīšanos aerobiskos apstākļos. Skrubera ūdenī ir tādu mikroorganismu populācija, kas ir piemēroti bionoārdāmu gāzveida savienojumu oksidēšanai. Absorbētos piesārņotājus noārda aerētās dūņu tvertnēs;

—

attīrīšana pilienu bioreaktorā: piesārņojošu savienojumu atdalīšana no atlikumgāzu plūsmas bioreaktorā ar filtrējošu slāni. Piesārņotāji tiek absorbēti ūdens fāzē un nogādāti bioplēvē, kur notiek bioloģiskā pārveide.

Kurināmā izvēle

Tāda kurināmā (t. sk. palīgkurināmā/papildkurināmā) izvēle, kam ir zems potenciāli piesārņojošu savienojumu saturs (piem., zems sēra, pelnu, slāpekļa, fluora vai hlora saturs kurināmajā).

Kondensēšana

Paņēmiens, ar kuru no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala organisko un neorganisko savienojumu tvaikus, samazinot plūsmas temperatūru zem rasas punkta, pie kura tvaiki sāk pārvērsties šķidrumā. Atkarībā no vajadzīgā darba temperatūras diapazona izmanto dažādus aukstumaģentus, piem., ūdeni vai sālsūdeni.

Kriogēniskajā kondensācijā par aukstumaģentu izmanto šķidro slāpekli.

Ciklons

Ierīce, kurā no procesa izdalgāzu vai atlikumgāzu plūsmas atdala putekļus, izmantojot centrbēdzes spēku, parasti – konusveida kamerā.

Elektrostatiskais precipitators

Elektrostatiskais precipitators (ESP) ir daļiņu kontroles ierīce, kurā atlikumgāzē līdznestās daļiņas ar elektriskajiem spēkiem tiek pārvietotas uz nosēdināšanas plāksnēm. Kad līdznestās daļiņas plūst cauri koronas apgabalam, kur atrodas gāzes joni, tās tiek elektriski uzlādētas. Elektrodiem, caur kuriem vada gāzu plūsmu, pievada augstsprieguma strāvu, un starp tiem veidojas elektriskais lauks, kura iedarbībā daļiņas nosēžas uz nosēdināšanas plāksnēm. Vajadzīgais pulsējošais līdzstrāvas spriegums ir 20–100 kV diapazonā.

Absolūtais filtrs

Absolūtos filtrus, ko dēvē arī par augstefektīviem gaisa daļiņu filtriem (HEPA filtri) vai ultrazemas caurlaidības gaisa filtriem (ULPA filtri), izgatavo no stiklšķiedras auduma vai sintētiskām šķiedrām, caur kuriem laiž gāzes, lai atdalītu daļiņas. Absolūtie filtri ir efektīvāki par auduma filtriem. HEPA un ULPA filtru klasifikācija atkarībā no to snieguma ir noteikta standartā EN 1822-1.

Augstefektīvs gaisa filtrs (HEAF)

Plakana filtrslāņa filtrs, kurā aerosoli savienojas pilienos. Uz filtra auduma paliek ļoti viskozi pilieni, kuros ir likvidējamie atlikumi, sadalīti pilienos, aerosolos un putekļos. HEAF ir īpaši piemēroti ļoti viskozu pilienu apstrādei.

Auduma filtrs

Auduma filtri, ko bieži dēvē par maisa filtriem, ir izgatavoti no poraina auduma vai filca materiāla, caur kuru laiž gāzes, lai no tām atdalītu daļiņas. Lai izmantotu auduma filtru, ir jāizvēlas tāds audums vai materiāls, kas ir piemērots atlikumgāzu īpašībām un maksimālajai darba temperatūrai.

Mazu NOX emisiju deglis

Šā paņēmiena (arī ultramazu NOX emisiju degļa paņēmiena) pamatā ir liesmas maksimālo temperatūru pazemināšana. Gaisa/degvielas sajaukšana mazina skābekļa pieejamību un līdz ar to liesmas maksimālo temperatūru, tā kavējot degvielā esošā slāpekļa pārveidi par NOX un termisko NOX veidošanos, tomēr saglabājot augstu sadegšanas efektivitāti. Ultramazu NOX emisiju degļu konstrukcija ietver pakāpenisku (gaisa/)degvielas padevi un atgāzu/dūmgāzu recirkulāciju.

Optimizēta sadedzināšana

Izmanto labu degkameru, degļu un saistītā aprīkojuma/ierīču konstrukciju un nodrošina optimizētus sadedzināšanas apstākļus (piem., temperatūru un degšanas zonā pavadīto laiku, efektīvu degvielas un degšanas gaisa sajaukšanu), kā arī veic regulāru plānoto sadedzināšanas sistēmas apkopi atbilstoši piegādātāju rekomendācijām. Degšanas apstākļu kontroles pamatā ir attiecīgo degšanas parametru (piem., O2, CO, kurināmā/gaisa attiecība, nesadegušas vielas) nepārtraukts monitorings un automātiska kontrole.

Optimizēta katalītiskā vai termiskā oksidācija

Katalītiskās vai termiskās oksidācijas konstrukcijas un darbības optimizācija nolūkā veicināt atlikumgāzēs esošo organisko savienojumu (arī PHDD/F) oksidāciju, novērst PHDD/F un to prekursoru (atkal)veidošanos, kā arī samazināt piesārņotāju (piem., NOX un CO) rašanos.

Katalītiskā oksidācija

Pretpiesārņojuma paņēmiens, kurā katalītiskajā slānī ar gaisu vai skābekli oksidē atlikumgāzu plūsmas degošos savienojumus. Salīdzinājumā ar termisko oksidāciju katalītiskā oksidācija var notikt pie zemākas temperatūras un mazākā aprīkojumā. Oksidācijas temperatūra parasti ir 200–600 °C.

Procesa izdalgāzēm ar zemu GOS koncentrāciju (piem., < 1 g/Nm3) var piemērot pirmskoncentrēšanas pasākumus, izmantojot adsorbciju (rotoru vai fiksēto slāni, ar aktivēto ogli vai ceolītiem). Koncentratorā adsorbētos GOS desorbē, izmantojot uzkarsētu apkārtējo gaisu vai uzkarsētu atlikumgāzi, un iegūto plūsmu ar augstāku GOS koncentrāciju virza uz oksidētāju.

Lai panāktu mazāku GOS koncentrāciju mainīgumu procesu izdalgāzēs, pirms koncentratoriem vai oksidizatora var izmantot molekulāros sietus, kas parasti sastāv no ceolītiem.

Termiskā oksidācija

Pretpiesārņojuma paņēmiens, kurā atlikumgāzu plūsmas degošos savienojumus oksidē, to kopā ar gaisu vai skābekli degkamerā sakarsējot līdz temperatūrai, kas pārsniedz tās pašaizdegšanās punktu, un šo augsto temperatūru saglabājot tik ilgi, līdz tā ir pilnīgi sadegusi, aiz sevis atstājot oglekļa dioksīdu un ūdeni. Degšanas temperatūra parasti ir 800–1 000  °C.

Izmanto vairāku veidu termisko oksidāciju:

—

parastā termiskā oksidācija – termiskā oksidācija bez enerģijas atgūšanas no sadedzināšanas;

—

rekuperatīvā termiskā oksidācija – termiskā oksidācija, kurā netiešās siltuma pārvadīšanas ceļā izmanto atlikumgāzu siltumu;

—

reģeneratīvā termiskā oksidācija – termiskā oksidācija, kuras ietvaros ienākošo atlikumgāzu plūsmu pirms ievades degkamerā uzkarsē, to laižot caur keramikas pildslāni. Attīrītās karstās gāzes no šīs kameras izplūst cauri vienam vai vairākiem keramikas pildslāņiem (ko atdzesē ienākošā atlikumgāzu plūsma agrākā degšanas ciklā). Tad no jauna uzkarsētais pildslānis sāk jaunu degšanas ciklu, priekškarsējot nākamo ienākošo atlikumgāzu plūsmu.

Procesa izdalgāzēm ar zemu GOS koncentrāciju (piem., < 1 g/Nm3) var piemērot pirmskoncentrēšanas pasākumus, izmantojot adsorbciju (rotoru vai fiksēto slāni, ar aktivēto ogli vai ceolītiem). Koncentratorā adsorbētos GOS desorbē, izmantojot uzkarsētu apkārtējo gaisu vai uzkarsētu atlikumgāzi, un iegūto plūsmu ar augstāku GOS koncentrāciju virza uz oksidētāju.

Lai panāktu mazāku GOS koncentrāciju mainīgumu procesu izdalgāzēs, pirms koncentratoriem vai oksidizatora var izmantot molekulāros sietus, kas parasti sastāv no ceolītiem.

Selektīva katalītiskā reducēšana (SKR)

Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana ar amonjaku vai karbamīdu katalizatora klātbūtnē. Tehniskā paņēmiena pamatā ir NOX reducēšana par slāpekli katalītiskajā vannā, izmantojot reaģēšanu ar amonjaku optimālā darba temperatūrā, kas parasti ir apmēram 200–450 °C. Parasti amonjaku inžektē ūdens šķīduma veidā; amonjaka avots var būt arī bezūdens amonjaks vai karbamīda šķīdums. Var izmantot vairākus katalizatora slāņus. Jo lielāka ir katalizatora virsma (vienā vai vairākos slāņos), jo pilnīgāku NOX reducēšanos var panākt. Cauruļvadā integrētā jeb amonjaka caurslīdes novēršanas SKR selektīvo nekatalītisko reducēšanu apvieno ar selektīvo katalītisko reducēšanu lejasposmā, tādējādi mazinot neizreaģējušā amonjaka caurslīdi no SNKR.

Selektīva nekatalītiskā reducēšana (SNKR)

Selektīva slāpekļa oksīdu reducēšana par slāpekli ar amonjaku vai karbamīdu augstā temperatūrā bez katalizatora. Lai nodrošinātu optimālu reakciju, darba temperatūras diapazonam jābūt no 800 līdz 1 000  °C.

1.4.2.   Tehniskie paņēmieni, kā monitorēt difūzās emisijas gaisā

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Diferenciālās absorbcijas LIDAR (DIAL)

DIAL ir lāzermetode, kurā izmanto diferenciālās absorbcijas LIDAR (attāluma lāzermērīšana), kas ir radioviļņu metodes RADAR (radara) optiskais analogs. Paņēmiens balstās uz to, ka ar teleskopu uztver lāzerimpulsu gaismu, ko atpakaļizkliedējuši atmosfēriskie aerosoli, un pēc tam veic tās spektrālo īpašību analīzi.

Emisijas faktors

Emisijas faktori ir skaitļi, ar ko var reizināt kādu darbības rādītāju (piem., produkcijas izlaidi), lai aplēstu iekārtas radītās emisijas. Emisijas faktorus parasti iegūst, testējot līdzīgu tehniskā aprīkojuma vai procesa posmu kopu. Šo informāciju var izmantot, lai emitētā materiāla daudzumu sasaistītu ar kādu vispārīgu darbības mēroga rādītāju. Ja citas informācijas nav, emisiju aplēsei var izmantot standarta emisijas faktorus (piem., literatūrā minētas vērtības).

Emisijas faktorus parasti izsaka kā emitētās vielas masu, kas dalīta ar vielas emisijas procesa caurlaidumu.

Noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) programma

Strukturēta pieeja, kuras mērķis ir samazināt fugitīvās GOS emisijas, atklājot un salabojot vai nomainot komponentus, no kuriem ir noplūdes. NAN programma sastāv no vienas vai vairākām kampaņām. Kampaņa parasti notiek 1 gadu, kura laikā tiek monitorēta noteikta procentuālā daļa no aprīkojuma vienībām.

Gāzu detektēšana ar optiskās attēlveidošanas paņēmieniem (OGI)

Gāzu detektēšanā ar optiskās attēlveidošanas paņēmieniem izmanto vieglas un nelielas rokas kameras vai fiksētas kameras, kas dod iespēju reāllaikā vizualizēt gāzes noplūdes: videoierakstā tās izskatās pēc dūmiem, un vienlaikus ir redzams attiecīgā komponenta attēls, tāpēc var viegli un ātri konstatēt ievērojamas GOS noplūdes. Aktīvās sistēmas attēlu veido ar atpakaļizkliedētu infrasarkano lāzergaismu, kas atstarojas no aprīkojuma un tā apkārtnes. Pasīvās sistēmas izmanto aprīkojuma un tā apkaimes dabisko infrasarkano starojumu.

Saules starojuma plūsmas aptumšojuma metode (SOF).

Šajā metodē fiksē platjoslas infrasarkanās vai ultravioletās/redzamās saules gaismas spektru gar konkrētu ģeogrāfisko maršrutu – šķērseniski vēja virzienam un cauri GOS grīstei – un pēc tam to spektrometriski analizē ar Furjē transformāciju.

1.4.3.   Tehniskie paņēmieni, kā mazināt difūzās emisijas

Tehniskais paņēmiens

Apraksts

Ekstrūzija ar gaistošo savienojumu likvidēšanu

Kad koncentrēto gumijas šķīdumu apstrādā tālāk, to ekstrudējot, šķīdinātāja tvaiki (parasti cikloheksāns, heksāns, heptāns, toluols, ciklopentāns, izopentāns vai to maisījumi), kas rodas no ekstrūdera ventilācijas atveres, tiek saspiesti un nosūtīti uz atgūšanu.

Stripings

Polimērā ietvertie GOS tiek pārnesti uz gāzveida fāzi (piem., izmantojot tvaiku). Atdalīšanas efektivitāti var optimizēt, piemēroti kombinējot temperatūru, spiedienu un rezidences laiku un maksimalizējot brīvā polimēra virsmas attiecību pret kopējo polimēra tilpumu.

Tvaiku līdzsvarošana

Tvaiki no saņēmējaprīkojuma (piem., tvertnes), kas tiek izspiesti šķidruma pārvadīšanas laikā, tiek atgriezti padeves aprīkojumā, no kura šķidrums padots.

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2193 (2015. gada 25. novembris) par ierobežojumiem attiecībā uz dažu piesārņojošu vielu emisiju gaisā no vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (OV L 313, 28.11.2015., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV L 152, 11.6.2008., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 ( 2006. gada 18. decembris ), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu ( REACH ), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396 30.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Jebkuram parametram, kuram ar paraugošanu vai analīzi saistītu ierobežojumu dēļ un/vai ekspluatācijas apstākļu dēļ (piem., partijveida procesi) 30 minūtes ilgus paraugojumus/mērījumus un/vai trīs secīgu paraugojumu/mērījumu vidējo vērtību izmantot nav lietderīgi, var izmantot kādu reprezentatīvāku paraugošanas/mērīšanas procedūru. Attiecībā uz PHDD/F izmanto vienu 6 līdz 8 h paraugošanas periodu.

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(7)  Monitorings veicams tikai tad, ja attiecīgā viela/parametrs atzīts par atlikumgāzu plūsmai relevantu 2. LPTP norādītajā inventarizācijas pārskatā.

(8)  Mērījumus veic saskaņā ar EN 15259.

(9)  Ciktāl iespējams, mērījumus veic tad, kad paredzamās emisijas ir vislielākās, normālos ekspluatācijas apstākļos.

(10)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei gadā vai reizei 3 gados.

(11)  Parastie nepārtrauktas mērīšanas EN standarti ir EN 14181, EN 15267-1, EN 15267-2 un EN 15267-3.

(12)  Ja rūpnieciskās krāsnis/karsētājus, kuru nominālā ievadītā siltumjauda ir mazāka par 100 MW, ekspluatē mazāk par 500 h gadā, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei gadā.

(13)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei 3 gados.

(14)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei 6 mēnešos.

(15)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei gadā.

(16)  Ja tas nodrošina labāku KGOO emisiju atspoguļojumu, poliolefīnu ražošanas gadījumā KGOO emisiju monitoringu no beigu posmiem (piem., žāvēšanas, maisīšanas) un polimēru glabāšanas var papildināt ar 24. LPTP norādīto monitoringu.

(17)  Ja tas nodrošina labāku KGOO emisiju atspoguļojumu, sintētiskā kaučuka ražošanas gadījumā KGOO emisiju monitoringu no beigu posmiem (piem., ekstrūzijas, žāvēšanas, maisīšanas) un sintētiskā kaučuka glabāšanas var papildināt ar 31. LPTP norādīto monitoringu.

(18)  T. i., izņemot benzolu, 1,3-butadiēnu, hlormetānu, dihlormetānu, etilēndihlorīdu, etilēnoksīdu, formaldehīdu, propilēnoksīdu, tetrahlormetānu, toluolu, trihlormetānu.

(19)  Darbībām, kas uzskaitītas RED VII pielikuma 1. daļas 8. un 10. punktā, LPTP SEL diapazonus piemēro tiktāl, ciktāl to rezultātā emisiju līmenis ir zemāks nekā RED VII pielikuma 2. un 4. daļā noteiktās emisiju robežvērtības.

(20)  KGOO ir izteikts mg C/Nm3.

(21)  Polimēru ražošanas gadījumā LPTP SEL var nebūt piemērojams emisijām no beigu posmiem (piemēram, ekstrūzijas, žāvēšanas, maisīšanas) un no polimēru glabāšanas.

(22)  Ja atlikumgāzu plūsmas inventarizācijas pārskatā saskaņā ar 2. LPTP par relevantu nav atzīta neviena CMR viela, LPTP SEL nav piemērojams nelielām emisijām (t. i., ja KGOO masas plūsma ir mazāka par 100 g C/h).

(23)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 30 mg C/Nm3, ja izmanto materiālu (piem., šķīdinātāju; sk. 9. LPTP) atgūšanas tehniskos paņēmienus, ar nosacījumu, ka izpildīti abi šie nosacījumi:

—

CMR 1.A/1.B vai CMR 2. kategorijā klasificētu vielu klātbūtne ir atzīta par nerelevantu (sk. 2. LPTP);

—

atlikumgāzu apstrādes sistēmas KGOO mazināšanas efektivitāte ir ≥ 95 %.

(24)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja visu CMR 1.A vai 1.B kategorijā klasificēto GOS masas plūsma ir mazāka par, piem., 1 g/h).

(25)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja visu CMR 2. kategorijā klasificēto GOS masas plūsma ir mazāka par, piem., 50 g/h).

(26)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja attiecīgās vielas masas plūsma ir mazāka par, piem., 1 g/h).

(27)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja attiecīgās vielas masas plūsma ir mazāka par, piem., 50 g/h).

(28)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 15 mg/Nm3, ja izmanto materiālu (piem., šķīdinātāju; sk. 9. LPTP) atgūšanas tehniskos paņēmienus, ar nosacījumu, ka atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas pretpiesārņojuma efektivitāte ir ≥ 95 %.

(29)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 20 mg/Nm3, ja izmanto toluola (sk. 9. LPTP) atgūšanas tehniskos paņēmienus, ar nosacījumu, ka atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas pretpiesārņojuma efektivitāte ir ≥ 95 %.

(30)  Ja ne absolūtais filtrs, ne auduma filtrs nav izmantojams, diapazona augšējā robeža ir 20 mg/Nm3.

(31)  Ja putekļu inventarizācijas pārskatā saskaņā ar 2. LPTP par relevantu nav atzīta neviena CMR viela, LPTP SEL nav piemērojams nelielām emisijām (t. i., ja putekļu masas plūsma ir mazāka par 50 g/h).

(32)  Ja ražo kompleksus neorganiskos pigmentus, izmantojot tiešu karsēšanu, un žāvēšanas posmā EPVH ražošanā LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un līdz 10 mg/Nm3.

(33)  Paredzams, ka putekļu emisijas tuvosies LPTP SEL diapazona apakšējai robežai (piem., zem 2,5 mg/Nm3), ja tiek konstatēts, ka putekļos vērā ņemamā daudzumā ir vielas, kas klasificētas CMR 1.A vai 1.B vai CMR 2. kategorijā (sk. 2. LPTP).

(34)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja svina masas plūsma ir mazāka par, piem., 0,1 g/h).

(35)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja Ni masas plūsma ir mazāka par, piem., 0,15 g/h).

(36)  Ja procesa izdalgāzēs ir augsts NOX prekursoru līmenis, LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 80 mg/Nm3.

(37)  Ja procesa izdalgāzēs ir augsts NOX prekursoru līmenis, LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 200 mg/Nm3.

(38)  Oglekļa monoksīda emisiju līmeņi, izteikti kā dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība, ir orientējoši 4–50 mg/Nm3.

(39)  Ja NOX līmenis procesa izdalgāzēs pirms SKR vai SNKR ir ļoti augsts (piem., virs 5000 mg/Nm3), LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 40 mg/Nm3.

(40)  LPTP SEL nepiemēro virzītajām amonjaka emisijām gaisā no SKR vai SNKR izmantošanas (amonjaka caurslīde). Uz to attiecas 17. LPTP.

(41)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja NH3 masas plūsma ir mazāka par, piem., 50 g/h).

(42)  Ja amonija sāļu aizstāšana nav iespējama produkta kvalitātes specifikāciju dēļ, EPVH ražošanas žāvēšanas posma gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 20 mg/Nm3.

(43)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja attiecīgās vielas masas plūsma ir mazāka par, piem., 5 g/h).

(44)  Ja NOX koncentrācijas pārsniedz 100 mg/Nm3, LPTP SEL diapazona augšējā robeža analītiskās interferences dēļ var būt augstāka un sasniegt 3 mg/Nm3.

(45)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja HCl masas plūsma ir mazāka par, piem., 30 g/h).

(46)  Sprāgstvielu ražošanas gadījumā, ja reģenerē vai atgūst ražošanā izmantoto slāpekļskābi, LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 220 mg/Nm3.

(47)  LPTP SEL nepiemēro virzītām NOX emisijām gaisā no katalītiskās vai termiskās oksidācijas (sk. 16. LPTP) vai no rūpnieciskajām krāsnīm/karsētājiem (sk. 36. LPTP).

(48)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja attiecīgās vielas masas plūsma ir mazāka par, piem., 500 g/h).

(49)  Kaprolaktāma ražošanas gadījumā, ja NOX līmenis procesa izdalgāzēs pirms SKR vai SNKR ir ļoti augsts (piem., virs 10 000 mg/Nm3) un SKR un SNKR NOX mazināšanas efektivitāte ir ≥ 99 %, LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 200 mg/Nm3.

(50)  LPTP SEL nepiemēro nostrādātās sērskābes fiziskai attīrīšanai vai koncentrācijas atjaunošanai.

(51)  Monitorings attiecas tikai uz emisiju avotiem, kas atzīti par relevantiem 2. LPTP norādītajā inventarizācijā.

(52)  Monitorings neattiecas uz aprīkojumu, kuru darbina ar spiedienu, kas zemāks par atmosfēras spiedienu.

(53)  Ja fugitīvo GOS emisiju avoti nav piekļūstami (piem., ja monitoringa veikšanai būtu jānoņem izolācijas materiāls vai jāizmanto sastatnes), monitoringa biežumu var samazināt līdz vienai reizei katras NAN programmas aptvertajā periodā (sk. 19. LPTP iii) punktu).

(54)  Ja stacijā VHM emisijas ar VHM gāzes detektoriem tiek pastāvīgi monitorētas tādā veidā, kas dod iespēju VHM emisijas noteikt līdzvērtīgi, minimālo monitoringa biežumu PVH ražošanas gadījumā var samazināt līdz reizei 5 gados.

(55)  Ja saskarē ar GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā, ir augstas integritātes aprīkojums (sk. 23. LPTP b) punktu), var noteikt mazāku minimālo monitoringa biežumu, bet jebkurā gadījumā tai jābūt vismaz reizei 5 gados.

(56)  Ja saskarē ar GOS, kuri nav GOS, kas klasificēti CMR 1.A vai 1.B kategorijā, ir augstas integritātes aprīkojums (sk. 23. LPTP b) punktu), var noteikt mazāku minimālo monitoringa biežumu, bet jebkurā gadījumā tai jābūt vismaz reizei 8 gados.

(57)  Ja nefugitīvās emisijas skaitliski izsaka mērot, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei 5 gados.

(58)  Šim standartam komplementārs var būt EN 17628.

(59)  Šis LPTP SEL nav piemērojams stacijām, kuru kopējais šķīdinātāju patēriņš gadā ir mazāks par 50 tonnām.

(60)  LPTP SEL diapazona apakšējā robeža parasti ir saistīta ar gāzes fāzes polimerizācijas procesu.

(61)  EVA vai citu kopolimēru (piem., etilakrilāta kopolimēru) ražošanas gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 2,7 g C/kg.

(62)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 4,7 g C/kg, ja izpildīti abi šie nosacījumi:

—

nav izmantojama termiskā oksidācija;

—

tiek ražots EVA vai citi kopolimēri (piem., etilakrilāta kopolimēri).

(63)  VHM emisiju monitoringu no beigu posmiem (piem., žāvēšanas, maisīšanas), kā arī no PVH pārvietošanas, manipulācijām ar to un glabāšanas var aizstāt ar monitoringu, kas norādīts 27. LPTP.

(64)  Parastie nepārtrauktas mērīšanas EN standarti ir EN 14181, EN 15267-1, EN 15267-2 un EN 15267-3.

(65)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei 6 mēnešos.

(66)  Ciktāl iespējams, mērījumus veic tad, kad paredzamās emisijas ir vislielākās, normālos ekspluatācijas apstākļos.

(67)  Ja pierādīts, ka emisijas ir pietiekami nemainīgas, minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei gadā.

(68)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja VHM masas plūsma ir mazāka par, piem., 1 g/h).

(69)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 5 mg/Nm3, ja izpildīti abi šie nosacījumi:

—

nav izmantojama termiskā oksidācija;

—

stacija nav tieši saistīta ar EDH un VHM ražošanu.

(70)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 0,5 g VHM uz kg saražotā PVH, ja izpildīti abi šie nosacījumi:

—

nav izmantojama termiskā oksidācija;

—

stacija nav tieši saistīta ar EDH un VHM ražošanu.

(71)  Monitorings veicams tikai tad, ja attiecīgā viela atzīta par atlikumgāzu plūsmai relevantu 2. LPTP norādītajā inventarizācijas pārskatā.

(72)  Parastie nepārtrauktas mērīšanas EN standarti ir EN 14181, EN 15267-1, EN 15267-2 un EN 15267-3.

(73)  Ja analītiskās interferences dēļ nepārtraukts monitorings nav iespējams, apvalku ražošanas gadījumā minimālo monitoringa biežumu var samazināt līdz reizei mēnesī.

(74)  Ciktāl iespējams, mērījumus veic tad, kad paredzamās emisijas ir vislielākās, normālos ekspluatācijas apstākļos.

(75)  LPTP SEL nav piemērojams pavedienu dzijas ražošanai.

(76)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 500 mg CS2/Nm3, ja

a)

ir izpildīti abi šie nosacījumi:

—

nav izmantojami bioprocesi (sk. 35. LPTP b) punktu);

—

CS2 atgūšanas efektivitāte (sk. 34. LPTP) ir ≥ 97 %; vai

b)

CS2 atgūšana nav izmantojama.

(77)  LPTP SEL diapazona apakšgala vērtības var panākt, izmantojot termisko oksidāciju vai 34. panta d) punktā norādīto tehnisko paņēmienu.

(78)  LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 30 mg/Nm3, ja H2S un CS2 summa (izteikta kā kopējais S) ir tuvu 1.14. tabulā norādītā LPTP SEL diapazona apakšējai robežai.

(79)  Emisijas gaisā ir tikai virzītās emisijas.

(80)  Kompleksu neorganisku pigmentu ražošanas gadījumā LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 400 mg/Nm3, ja ir izpildīts b) nosacījums, un 1000 mg/Nm3, ja ir izpildīts gan a), gan b) nosacījums:

a)

degšanas temperatūra ir augstāka par 1 000 C;

b)

tiek izmantots ar skābekli bagātināts gaiss vai tīrs skābeklis.

(81)  LPTP SEL nepiemēro nelielām emisijām (t. i., ja NOX masas plūsma ir mazāka par, piem., 500 g/h).

(82)  Ja izmanto tiešo karsēšanu, LPTP SEL diapazona augšējā robeža var būt augstāka un sasniegt 200 mg/Nm3.

(83)  Oglekļa monoksīda emisiju līmeņi, izteikti kā dienas vidējā vērtība vai paraugošanas perioda vidējā vērtība, ir orientējoši 4–50 mg/Nm3.