17.11.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 297/71 |
KOMISIJAS LĒMUMS (ES) 2022/2255
(2022. gada 24. oktobris)
par sīkākas pārbaudes sākšanu attiecībā uz dažiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem, kas iekļauti trešā pārskata perioda darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā, kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī iesniegusi Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande
(izziņots ar dokumenta numuru C(2022) 7438)
(Autentisks ir tikai teksts franču, nīderlandiešu un vācu valodā)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004 (2004. gada 10. marts), ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (1) (pamatregula), un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta c) apakšpunkta otro daļu,
ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/317 (2019. gada 11. februāris), ar ko nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā un atceļ Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 un (ES) Nr. 391/2013 (2), un jo īpaši tās 15. panta 1. un 3. punktu,
tā kā:
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI
(1) |
Saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 10. pantu dalībvalstīm valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku līmenī ir jāizstrādā saistoši darbības uzlabošanas mērķrādītāji [mērķi] katram aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmas pārskata periodam. Minētajiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem jāatbilst Savienības mēroga mērķrādītājiem, kurus Komisija noteikusi attiecīgajam pārskata periodam. |
(2) |
Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītāji trešajam pārskata periodam (“RP3”) sākotnēji tika noteikti Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2019/903 (3). Tā kā šie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītāji un pēc tam 2019. gada oktobrī dalībvalstu iesniegtie RP3 darbības uzlabošanas plāni tika sagatavoti pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma 2020. gada martā, tajos netika ņemts vērā ievērojamais gaisa satiksmes samazinājums to pasākumu iespaidā, kurus dalībvalstis un trešās valstis veica nolūkā apturēt pandēmijas izplatīšanos. |
(3) |
Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ietekmi uz aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2020/1627 (4) attiecībā uz RP3 tika noteikti ārkārtas pasākumi, ar kuriem atkāpjas no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 noteikumiem. Komisija 2021. gada 2. jūnijā pieņēma Īstenošanas lēmumu (ES) 2021/891 (5), kurā noteica pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītājus trešajam pārskata periodam. Pamatojoties uz to, dalībvalstis 2021. gada oktobrī Komisijai iesniedza darbības uzlabošanas plānu projektus, kuros iekļauti pārskatīti vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītāji trešajam pārskata periodam. |
(4) |
Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/728 (6) par dažu valsts un funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plānu projektos iekļauto darbības uzlabošanas mērķrādītāju neatbilstību tika adresēts Beļģijai, Vācijai, Grieķijai, Francijai, Kiprai, Latvijai, Luksemburgai, Maltai, Nīderlandei, Rumānijai un Zviedrijai. |
(5) |
Attiecībā uz RP3 darbības uzlabošanas plāna projektu, ko funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī izstrādājusi Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande (“FABEC darbības uzlabošanas plāna projekts”), Komisija konstatēja, ka Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķrādītāji jomā “izmaksu efektivitāte” neatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītājiem, un sniedza ieteikumus par minēto mērķrādītāju pārskatīšanu. |
(6) |
Reaģējot uz Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kurš sākās 2022. gada 24. februārī, Savienība noteica ierobežojošus pasākumus, kas aizliedz Krievijas gaisa pārvadātājiem, visiem Krievijā reģistrētajiem gaisa kuģiem un visiem ārpus Krievijas reģistrētajiem gaisa kuģiem, kuri pieder Krievijas fiziskajām vai juridiskajām personām, uzņēmumiem vai iestādēm vai kurus Krievijas fiziskās vai juridiskās personas, uzņēmumi vai iestādes ir nomājušas vai citādi kontrolē, nolaisties un pacelties Savienības teritorijā un tai pārlidot. Minēto ierobežojošo pasākumu un Krievijas pieņemto pretpasākumu rezultātā Eiropas gaisa telpā ir notikušas gaisa satiksmes pārmaiņas. Dažas dalībvalstis ir smagi skāris to atbildībā esošās gaisa telpas pārlidojumu skaita ievērojams samazinājums. Tomēr Savienības mērogā minēto pasākumu novērotā ietekme uz lidojumu skaitu ir bijusi ierobežota un krasi atšķiras no tā straujā gaisa satiksmes samazinājuma visā Eiropā, ko izraisīja Covid-19 pandēmijas uzliesmojums. |
(7) |
Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande 2022. gada 13. jūlijā iesniedza Komisijai novērtēšanai FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītu projektu attiecībā uz trešo pārskata periodu. |
(8) |
Darbības izvērtēšanas iestāde, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu palīdz Komisijai darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, ir Komisijai iesniegusi ziņojumu, kurā ietverti tās ieteikumi par FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītā projekta novērtējumu. |
(9) |
Komisija saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 1. punktu ir novērtējusi FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā iekļauto vietēja mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītāju atbilstību, pamatojoties uz minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 1. punktā noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem un ņemot vērā vietējos apstākļus. Attiecībā uz katru galveno darbības jomu un saistītajiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem Komisija novērtējumu ir papildinājusi, pārskatot elementus, kas noteikti minētās īstenošanas regulas IV pielikuma 2. punktā. |
(10) |
Eirokontroles STATFOR satiksmes bāzes prognozē, kas publicēta 2022. gada jūnijā, ir ņemta vērā 6. apsvērumā minētā apstākļu maiņa. Pamatojoties uz minēto prognozi, Komisija atzīmē: nav gaidāms, ka Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande Krievijas kara pret Ukrainu dēļ trešajā pārskata periodā piedzīvos lielas pārmaiņas gaisa satiksmes plūsmās. Tāpēc minētā apstākļu maiņa tieši neietekmē darbības uzlabošanas mērķrādītājus, kas iekļauti FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā, vai šo mērķrādītāju novērtēšanu attiecībā uz to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītājiem. |
SĪKĀKAS PĀRBAUDES SĀKŠANAS PAMATOJUMS
Darbības uzlabošanas mērķrādītāji, kas rada šaubas
(11) |
Turpmākajā tabulā ir parādīti sākotnējie RP3 Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķrādītāji jomā “izmaksu efektivitāte”, kas iekļauti 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, un attiecīgie pārskatītie darbības uzlabošanas mērķrādītāji, kas iekļauti 2022. gada jūlijā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā.
|
(12) |
Komisija atzīmē, ka darbības uzlabošanas mērķrādītāji 2022., 2023. un 2024. kalendārajam gadam ir pārskatīti un samazināti, savukārt bāzes līnijas vērtība 2014. gadam ir pārskatīta un palielināta. Turklāt 2019. gada bāzes līnijas vērtībai ir piemērota neliela tehniska korekcija, kura neietekmē darbības uzlabošanas mērķrādītāju novērtēšanu. |
(13) |
Beļģija un Luksemburga ierosināto bāzes līnijas vērtības korekciju 2014. gadam pamato galvenokārt ar trešajā pārskata periodā ieviestajām pārmaiņām izmaksu sadales metodikā starp maršruta un termināla pakalpojumiem. Līdzīga korekcija tika piemērota 2019. gada bāzes līnijas vērtībai, un tā jau bija iekļauta 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā. |
(14) |
Komisija norāda, ka, pārskatot izmaksu efektivitātes mērķrādītājus laikposmam no 2022. līdz 2024. gadam, kopējais aprēķināto vienības izmaksu (“DUC”) samazinājums ir –11,6 % minētajos trijos kalendārajos gados un –8,2 % RP3 kopumā. Minētie DUC samazinājumi izriet gan no atjauninātajiem pieņēmumiem par satiksmi, kas izmantoti darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā, gan no aprēķināto izmaksu pārskatīšanas un samazināšanas (reālā izteiksmē 2017. gada cenās). |
(15) |
Izmaiņas satiksmes prognozē 2022.–2024. kalendārajam gadam ir norādītas turpmākajā tabulā. Komisija atzīmē, ka darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā izmantotās satiksmes prognozes pamatā ir Eirokontroles STATFOR 2022. gada jūnija satiksmes bāzes prognoze.
|
(16) |
Pārskatītās aprēķinātās izmaksas 2022.–2024. kalendārajam gadam, kas izteiktas reālā izteiksmē 2017. gada cenās, ir norādītas turpmākajā tabulā.
|
(17) |
Komisija atzīmē, ka inflācijas pieņēmumi, kas ir aprēķināto izmaksu noteikšanas pamatā, ir pārskatīti un ievērojami palielināti, kā norādīts turpmākajā tabulā.
|
(18) |
Ar inflācijas prognozes atjaunināšanu saistītās 2022.–2024. kalendārā gada pārskatītās aprēķinātās izmaksas nominālā izteiksmē, kas norādītas turpmāk, lielā mērā paliek nemainīgas un 2023. kalendārajam gadam pat palielinās par +2,9 %, neraugoties uz to, ka reālā izteiksmē tās ir mazākas (sk. 16. apsvērumu).
|
(19) |
Komisija arī piebilst, ka aprēķinātās izmaksas 2024. gadam ietver vienreizēju samazinājumu aptuveni 8,3 mlj. EUR apmērā nominālā izteiksmē. |
(20) |
Komisija atzīmē, ka trīs aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, proti, skeyes, MUAC un ANA Luxembourg, ir iekļauti Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonas darbības jomā. Attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas izmaksām tarifikācijas zonā 62 % no aprēķinātajām izmaksām 2024. gadā rodas skeyes, savukārt uz MUAC ir attiecināmi 35 % no tā paša gada izmaksu bāzes. No kopējām pakalpojumu sniegšanas izmaksām tarifikācijas zonā tikai 3 % ir attiecināmi uz ANA Luxembourg, un šīs izmaksas rodas tikai par pieejas kontroles pakalpojumu sniegšanu gaisa telpā ap Luksemburgas lidostu. |
Konstatējumi
(21) |
Komisija ir novērtējusi Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosināto pārskatīto izmaksu efektivitātes mērķrādītāju atbilstību, pamatojoties uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. |
(22) |
Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a) apakšpunktā, Komisija norāda, ka tarifikācijas zonas līmenī maršruta DUC tendence (+ 1,9 %) trešajā pārskata periodā, nesasniedz Savienības mēroga tendenci (+ 1,0 %) tajā pašā periodā. Komisija atzīmē, ka tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar DUC tendenci (+ 5,7 %), kas aprēķināta, pamatojoties uz 2021. gadā iesniegto FABEC darbības uzlabošanas plāna projektu. |
(23) |
Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta b) apakšpunktā noteikto kritēriju Komisija piebilst, ka tarifikācijas zonas līmenī maršruta DUC ilgtermiņa tendence otrajā un trešajā pārskatā periodā (+ 1,1 %) nesasniedz Savienības mēroga ilgtermiņa tendenci tajā pašā periodā (– 1,3 %). Komisija norāda, ka tas ir uzlabojums salīdzinājumā ar DUC ilgtermiņa tendenci (+ 4,0 %), kas aprēķināta, pamatojoties uz 2021. gadā iesniegto FABEC darbības uzlabošanas plāna projektu. Atsaucoties uz 13. apsvērumu, šis uzlabojums daļēji ir saistīts ar tarifikācijas zonas bāzes līnijas vērtības korekciju 2014. gadam. |
(24) |
Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta c) apakšpunktā, Komisija konstatē, ka Beļģijas un Luksemburgas DUC bāzes līnijas vērtība 83,26 EUR, izteikta reālā izteiksmē 2017. gada cenās (EUR2017), ir par 13,2 % augstāka nekā relevantās salīdzinājuma grupas vidējā bāzes līnijas vērtība 73,53 EUR, izteikta EUR2017. Komisija atzīmē, ka minētā starpība trešajā pārskata periodā kļūst vēl lielāka, jo Beļģijas un Luksemburgas maršruta DUC 2024. gadam ir par 29,8 % augstākas nekā salīdzinājuma grupas vidējās izmaksas. |
(25) |
Turklāt ir jāpārbauda, vai 22.–24. apsvērumā novērotās novirzes no Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta a), b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem var uzskatīt par nepieciešamām un samērīgām saskaņā ar minētā pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunktu ar noteikumu, ka novērotās novirzes no Savienības mēroga DUC tendences un Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendences ir saistītas tikai ar papildu aprēķinātajām izmaksām, kas attiecas uz pasākumiem nolūkā sasniegt darbības uzlabošanas mērķrādītājus galvenajā darbības jomā “veiktspēja” vai pārstrukturēšanas pasākumiem Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 2. panta 18. punkta nozīmē. |
(26) |
Komisija atzīmē, ka darbības izvērtēšanas iestādes aplēstā atšķirība starp RP3 maršruta aprēķinātajām izmaksām, par kurām Beļģija un Luksemburga ziņoja FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā, un aprēķinātajām izmaksām, kuras būtu nepieciešamas, lai sasniegtu RP3 Savienības mēroga DUC tendenci, ir aptuveni 8,2 mlj. EUR, izsakot EUR2017, savukārt attiecīgā aplēstā novirze no Savienības mēroga ilgtermiņa tendences ir aptuveni 43,7 mlj. EUR, izsakot EUR2017. |
(27) |
Līdzīgi kā 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā Beļģija un Luksemburga turpina apgalvot, ka gaisa telpas sarežģītība ir viens no galvenajiem faktoriem, kas izskaidro darbības uzlabošanas plāna pārskatītā projekta novirzi no Savienības mēroga DUC tendencēm. FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā ir turpināts uzsvērt, ka Beļģijas un Luksemburgas gaisa telpas sarežģītība ir faktors, kas palielina gaisa satiksmes vadības dispečeru relatīvo darba slodzi un tādējādi negatīvi ietekmē gaisa satiksmes vadības dispečeru produktivitāti un maršruta izmaksu bāzi. |
(28) |
Tomēr Komisija atzīmē, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā Beļģija un Luksemburga nepierāda, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas sarežģītība tarifikācijas zonā salīdzinājumā ar otro pārskata periodu būtu palielinājusies vai ka operāciju sarežģītības maiņas dēļ RP3 rastos papildu izmaksas. |
(29) |
Attiecībā uz Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta i) punktā noteikto kritēriju Komisija atzīmē, ka Beļģija un Luksemburga FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā norāda papildu aprēķinātās izmaksas, kas trešajā pārskata periodā rodas maršruta aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem skeyes un MUAC saistībā ar veiktspējas palielināšanas pasākumiem. |
(30) |
Komisija piebilst, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā septiņi ar veiktspēju saistīti pasākumi attiecībā uz skeyes un MUAC ir norādīti kā pamatojums novērotajai novirzei no Savienības mēroga izmaksu efektivitātes tendencēm. Četri no šiem pasākumiem jau bija sīki izklāstīti 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, savukārt trīs papildu pasākumi ir iekļauti attiecībā uz MUAC. |
(31) |
Attiecībā uz skeyes FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā ir izklāstīti pasākumi, kuru mērķis ir saglabāt gaisa satiksmes vadības dispečeru (ATCO) pienācīgu veiktspējas līmeni, lai risinātu ar gaisa satiksmes vadības dispečeru darbaspēka novecošanu saistītos jautājumus un izrietošo lielo pensionēšanās gadījumu skaitu, kas gaidāms trešajā un ceturtajā pārskata periodā. |
(32) |
Šādi pasākumi ir saistīti it īpaši ar jaunu gaisa satiksmes vadības dispečeru pieņemšanu darbā un apmācību nolūkā aizpildīt ar plānoto pensionēšanos saistītās amata vietas un nodrošināt prognozētajai satiksmei vajadzīgo kapacitāti. Turklāt tiek ziņots, ka skeyes rodas ievērojamas izmaksas saistībā ar “DISPO” shēmu, kas saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (7) paredz gaisa satiksmes vadības dispečeru atbrīvošanu no dienesta piecus gadus pirms pensionēšanās datuma. Šo piecu gadu laikā viņiem ir tiesības uz priekšlaicīgu pensionēšanos un pabalsta saņemšanu 75–85 % apjomā no savas pēdējās algas. Saskaņā ar darbības uzlabošanas plāna projektā sniegto informāciju pašlaik gaisa satiksmes vadības dispečeri tiek iekļauti “DISPO” shēmā 56 gadu vecumā, un šis vecuma ierobežojums no 2025. gada tiks palielināts līdz 57 gadiem. Komisija atzīmē, ka Beļģija nav iesniegusi ietekmes mazināšanas pasākumus, kas vajadzīgi, lai ierobežotu “DISPO” shēmas ievērojamo un pieaugošo finansiālo ietekmi uz RP3 izmaksu bāzi. |
(33) |
Komisija arī piebilst, ka darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā norādītās kopējās izmaksas saistībā ar 31. un 32. apsvērumā izklāstītajiem pasākumiem ir atkārtoti izvērtētas attiecībā uz 2022.–2024. kalendāro gadu, kā rezultātā 2022. gadā tās palielinās par 22,4 %, 2023. gadā – par 49,0 % un 2024. gadā – par 36,8 %. |
(34) |
Turklāt FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā ir norādīts uz papildu izmaksām, kas skeyes radīsies attiecībā uz savas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas aizstāšanu ar vienotu, integrētu un saskaņotu gaisa telpas pārvaldības sistēmu ar MUAC un Beļģijas aizsardzības spēkiem nolūkā atbalstīt civilo un militāro gaisa satiksmes pārvaldības pakalpojumu integrāciju un veicināt veiktspēju un operatīvo efektivitāti. Komisija piebilst, ka ar minēto pasākumu saistītās izmaksas tiek lēstas zemākas, nekā norādīts 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas plāna projektā, proti, par –9,5 % 2023. gadā un par –11,9 % 2024. gadā. |
(35) |
Attiecībā uz MUAC līdzīgi kā 2021. gadā iesniegtajā FABEC darbības uzlabošanas projektā Beļģija un Luksemburga ziņo, ka 2019. gadā noslēgtais koplīgums ir pasākums veiktspējas mērķrādītāju sasniegšanai, jo tā mērķis būtībā ir palielināt ATCO pieejamību, lai apmierinātu satiksmes pieprasījumu. Līgumā ieviestos elastības nosacījumus papildina algas skalas pieaugums par gandrīz 11 %, kas ietekmē izmaksu bāzi visā pārskata periodā. Komisija piebilst, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā norādītās šā pasākuma izmaksas 2022.–2024. kalendārajam gadam ir pārskatītas, kā rezultātā 2022. gadā tās palielinājās par 7,4 %, 2023. gadā – par 9,0 % un 2024. gadā – par 9,2 %. |
(36) |
Ņemot vērā 33., 34. un 35. apsvērumā minēto izmaksu pārmaiņu apmēru, Komisija uzskata, ka Beļģijai un Luksemburgai būtu sīkāk jāpaskaidro un sīki jāizklāsta šo izmaksu aprēķina pamatā esošie pieņēmumi. |
(37) |
FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā atkārtoti uzsvērts: lai MUAC sasniegtu veiktspējas mērķrādītājus, ir vajadzīgs uzlabots pēcoperāciju analīzes process, saistīti instrumenti un “komercizpētes rīki”, kas ļautu vēl vairāk optimizēt ikdienas operāciju plānošanu. Beļģija un Luksemburga norāda, ka šis pasākumu kopums, proti, projekts “PABI”, ir paredzēts, lai nodrošinātu “nelielu papildu veiktspēju” un panāktu ATFM kavējumu nelielu samazināšanos, izvairoties no nevajadzīgiem darbības ierobežojumiem gaisa telpas izmantotājiem (no “pārmērīga regulējuma”). Šā projekta aplēstās izmaksas salīdzinājumā ar 2021. gadā iesniegto FABEC darbības uzlabošanas plāna projektu paliek nemainīgas. Komisija uzskata, ka iniciatīvas “PABI” devums vietēja mēroga veiktspējas mērķrādītāju sasniegšanā būtu jāpamato sīkāk, lai izvērtētu, vai saistīto papildu izmaksu izraisītā novirze no Savienības mēroga izmaksu efektivitātes tendencēm ir uzskatāma par nepieciešamu un samērīgu. |
(38) |
Turklāt darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā ir iekļauti trīs MUAC papildu pasākumi, kuri Beļģijas un Luksemburgas ieskatā saistībā ar veiktspējas mērķrādītāju sasniegšanu rada papildu izmaksas. Minētie pasākumi ietver gaisa satiksmes vadības dispečeru pamatapmācību, papildu gaisa satiksmes vadības dispečeru nodarbināšanu MUAC Briseles sektorā un jaunu personāla plānošanas sistēmu. |
(39) |
Ņemot vērā darbības izvērtēšanas iestādes veikto izvērtēšanu, papildu kopējās izmaksas, par kurām Beļģija un Luksemburga ziņoja saistībā ar 30.–38. apsvērumā minētajiem veiktspējas uzlabošanas pasākumiem, ir ievērojami mazākas nekā 23. un 26. apsvērumā konstatētā novirze no Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendences. Tāpēc, pat pieņemot, ka visi šie pasākumi ir nepieciešami un samērīgi, lai sasniegtu vietēja mēroga veiktspējas mērķrādītājus, ir skaidrs, ka novirze no DUC ilgtermiņa tendences naudas izteiksmē pārsniedz ar šiem pasākumiem saistītās papildu izmaksas. Tādējādi šī novirze nav saistīta tikai ar papildu aprēķinātajām izmaksām, kas attiecas uz pasākumiem, kuri vajadzīgi, lai sasniegtu darbības uzlabošanas mērķrādītājus galvenajā darbības jomā “veiktspēja”. |
(40) |
Tāpēc Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta i) punktā noteiktais kritērijs attiecībā uz Beļģiju un Luksemburgu nav izpildīts. |
(41) |
Attiecībā uz kritēriju, kas noteikts Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 IV pielikuma 1.4. punkta d) apakšpunkta ii) punktā, ir pietiekami norādīt, ka Beļģija un Luksemburga savā darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā nav norādījušas nekādus pārstrukturēšanas pasākumus, kas pamatotu novirzi no Savienības mēroga DUC tendences un Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendences. Tāpēc 1.4. punkta d) apakšpunkta ii) punktā noteiktais kritērijs attiecībā uz Beļģiju un Luksemburgu nav izpildīts. |
SECINĀJUMI
(42) |
Pamatojoties uz 11.–41. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija šajā FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītā projekta novērtēšanas posmā uzskata, ka joprojām ir šaubas par to, cik atbilstīgi ir Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķrādītāji jomā “izmaksu efektivitāte”. |
(43) |
Attiecīgi Komisija norāda, ka Īstenošanas lēmuma (ES) 2022/728 3. pantā izklāstītie ieteikumi attiecībā uz minētajiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā nav pienācīgi ņemti vērā. |
(44) |
Konkrētāk, Komisija konstatē, ka pārskatītie Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķrādītāji jomā “izmaksu efektivitāte” neatbilst ne Savienības mēroga DUC trešā pārskata perioda tendencei, ne Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendencei. Komisija arī norāda, ka tarifikācijas zonai ierosinātās aprēķinātās izmaksas nav samazinātas pietiekami, lai nodrošinātu atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītājiem. |
(45) |
Turklāt Komisija, pamatojoties uz FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā sniegtajiem elementiem un pamatojumiem, nekonstatēja, ka būtiskā novirze no Savienības mēroga DUC ilgtermiņa tendences ir attiecināma tikai uz papildu izmaksām, kas vajadzīgas, lai sasniegtu vietēja mēroga veiktspējas uzlabošanas mērķrādītājus. |
(46) |
Turklāt Komisija atzīmē, ka FABEC darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā nav norādīti lieli strukturālie pasākumi, kas mazinātu plānoto izmaksu pieaugumu trešajā pārskata periodā un veicinātu izmaksu efektivitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā. |
(47) |
Tāpēc Komisija ir nolēmusi sākt sīkāku pārbaudi, kas norādīta Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 3. punktā, attiecībā uz Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātajiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem jomā “izmaksu efektivitāte”, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šādi Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zonai ierosinātie darbības uzlabošanas mērķrādītāji jomā “izmaksu efektivitāte”, kas iekļauti RP3 darbības uzlabošanas plāna pārskatītajā projektā, kuru funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī ir izstrādājusi Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande, rada šaubas par to atbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķrādītājiem:
GALVENĀ DARBĪBAS JOMA “IZMAKSU EFEKTIVITĀTE”
Maršruta aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās vienības izmaksas
Beļģijas un Luksemburgas maršruta tarifikācijas zona |
2014 bāzes līnijas vērtība |
2019 bāzes līnijas vērtība |
2020–2021 |
2022 |
2023 |
2024 |
Pārskatītajā projektā iekļautie maršruta izmaksu efektivitātes mērķrādītāji, kas izteikti kā maršruta aprēķinātās vienības izmaksas (reālā izteiksmē 2017. gada cenās) |
81,78 EUR |
83,26 EUR |
189,52 EUR |
104,47 EUR |
94,18 EUR |
89,87 EUR |
2. pants
1. Ar šo tiek sākta Īstenošanas regulas (ES) 2019/317 15. panta 3. punktā noteiktā sīkākas pārbaudes procedūra attiecībā uz 1. pantā minētajiem darbības uzlabošanas mērķrādītājiem jomā “izmaksu efektivitāte”.
2. Lai sniegtu atbalstu 1. pantā minēto darbības uzlabošanas mērķrādītāju turpmākajā novērtēšanā, Beļģija, Vācija, Francija, Luksemburga un Nīderlande pēc Komisijas pieprasījuma sniedz relevantus papildu datus un informāciju attiecībā uz šā lēmuma pielikumā izklāstītajiem elementiem.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Francijas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei un Nīderlandes Karalistei.
Briselē, 2022. gada 24. oktobrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Adina-Ioana VĂLEAN
(1) OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.
(2) OV L 56, 25.2.2019., 1. lpp.
(3) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2019/903 (2019. gada 29. maijs), ar ko nosaka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam, kurš sākas 2020. gada 1. janvārī un beidzas 2024. gada 31. decembrī (OV L 144, 3.6.2019., 49. lpp.).
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1627 (2020. gada 3. novembris) par ārkārtas pasākumiem Covid-19 pandēmijas dēļ Eiropas vienotās gaisa telpas darbības uzlabošanas sistēmas un tarifikācijas sistēmas trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) (OV L 366, 4.11.2020., 7. lpp.).
(5) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2021/891 (2021. gada 2. jūnijs), ar ko nosaka pārskatītus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus gaisa satiksmes pārvaldības tīklam trešajam pārskata periodam (2020.–2024. gads) un atceļ Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/903 (OV L 195, 3.6.2021., 3. lpp.).
(6) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2022/728 (2022. gada 13. aprīlis) par dažu darbības uzlabošanas mērķu, kas iekļauti valsts un funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plānu projektos, kurus iesniegušas Beļģija, Vācija, Grieķija, Francija, Kipra, Latvija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Rumānija un Zviedrija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 549/2004, neatbilstību Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem trešajam pārskata periodam un ieteikumu noteikšanu šo mērķu pārskatīšanai (OV L 135, 12.5.2022., 4. lpp.).
(7) Karaļa 2017. gada 23. aprīļa dekrēts.
PIELIKUMS
NEIZSMEĻOŠS TURPMĀKAS ANALĪZES ELEMENTU SARAKSTS ATTIECĪBĀ UZ BEĻĢIJAS UN LUKSEMBURGAS MARŠRUTA TARIFIKĀCIJAS ZONAS DARBĪBAS UZLABOŠANAS MĒRĶRĀDĪTĀJIEM JOMĀ “IZMAKSU EFEKTIVITĀTE”
1.
Pasākumi, uz kuriem Beļģija un Luksemburga atsaucas, lai pamatotu konstatētās un ar papildu izmaksām saistītās novirzes no Savienības mēroga izmaksu efektivitātes tendencēm saistībā ar veiktspējas mērķrādītāju sasniegšanu.
2.
Aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas sarežģītība tarifikācijas zonā un tās attīstība laika gaitā.
3.
Detalizēti pieņēmumi un parametri, kas ir skeyes un MUAC aprēķināto izmaksu pamatā, par katru RP3 gadu un sadalījumā pa izmaksu kategorijām un pakalpojumiem.
4.
Tarifikācijas zonā reģistrētās un prognozētās pakalpojumu vienības sadalījumā pa ANSP.
5.
MUAC izmaksu un pakalpojumu vienību sadalījums starp Briseles sektoru un citiem MUAC atbildības jomā esošiem sektoriem.
6.
skeyes un MUAC veiktspējas plānošana, arī attiecībā uz plānoto ATCO skaitu, ATCO apmācību un plānotajām investīcijām pamatlīdzekļos.
7.
Izmaksu sadalījums starp maršruta pakalpojumiem un termināla pakalpojumiem, kā arī starp pakalpojumiem darbības uzlabošanas plāna jomā un citiem pakalpojumiem.
8.
Gaisa satiksmes vadības dispečeru priekšlaicīgas pensionēšanās shēma “DISPO” Beļģijā.
9.
Pārrobežu pakalpojumu sniegšanas kārtība ar kaimiņvalstīm un to darbības un finansiālā ietekme.
10.
Izmaksas, kas otrajā pārskata periodā iekasētas no gaisa telpas izmantotājiem saistībā ar atliktām vai novēlotām investīcijām pamatlīdzekļos.