(1)

Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (2) (“līgums”) 18. panta 1. punktā ir noteikts, ka uzņēmējvalsts var Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalsts teritorijā saskaņā ar līguma II sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, pieprasīt pieteikties uz jaunu uzturēšanās statusu, kas nodrošina šajā sadaļā paredzētās tiesības, un uz dokumentu, kurš apliecina šo statusu.

(2)

Kā paredzēts līguma 18. panta 4. punktā, ja uzņēmējvalsts ir izvēlējusies Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas uzņēmējvalsts teritorijā saskaņā ar II sadaļas nosacījumiem, nepieprasīt pieteikties uz jauno uzturēšanās statusu kā likumīgas uzturēšanās priekšnosacījumu, tiem, kuriem ir tiesības uz uzturēšanās tiesībām, ir tiesības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (3) nosacījumiem saņemt uzturēšanās dokumentu, kurā ir iekļauta norāde, ka tas izdots saskaņā ar šo līgumu.

(3)

Līguma 26. pantā paredzēts, ka darba vietas valsts var Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuriem ir pārrobežu darbinieku tiesības saskaņā ar līguma II sadaļu, pieprasīt pieteikties uz dokumentu, kas apliecina, ka viņiem ir šādas tiesības saskaņā ar šo sadaļu un ka šiem valstspiederīgajiem ir tiesības saņemt šādu dokumentu.

(4)

Padomes Regula (EK) Nr. 1030/2002 (4) nosaka vienotu uzturēšanās atļauju formu trešo valstu pilsoņiem. Šī forma satur visu nepieciešamo informāciju un tai jābūt ļoti augstā tehniskajā līmenī, jo īpaši attiecībā uz drošības pasākumiem pret dokumentu viltošanu un falsifikāciju.

(5)

Tāpēc minētā forma būtu jāizmanto arī uzturēšanās dokumentiem, kas pēc Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jāizsniedz Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, viņu attiecīgajiem ģimenes locekļiem un citām personām, kuras uzturas dalībvalsts teritorijā saskaņā ar līguma II sadaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

(6)

Šī forma ir piemērota arī dokumentiem, kas izsniedzami Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem, kuriem ir pārrobežu darba ņēmēju tiesības nodarbinātības dalībvalstī.

(7)

Tā kā šie dokumenti kalpos, lai pierādītu tiesības, kas paredzētas līguma II sadaļā, paziņojums, kurā norādīts, ka šie dokumenti ir izsniegti saskaņā ar līgumu, būtu jāiekļauj kā ieraksts Nr. 10 “Atļaujas veids”.

(8)

Dalībvalstīm zem ieraksta Nr. 12 “Piezīmes” būtu jānorāda, vai uzturēšanās dokuments ir izdots saskaņā ar līguma 18. panta 1. punktu vai 18. panta 4. punktu.

(9)

Lai nodrošinātu, ka turētāja identitāti var nešaubīgi pārbaudīt, dokumentu derīguma termiņam vajadzētu būt vismaz pieciem gadiem un maksimālajam derīguma termiņam – desmit gadiem, lai varētu atjaunināt turētāja attēlu.

(10)

Saskaņā ar līguma 19. panta 2. punktu dokumentiem, ko dalībvalstis izdevušas saskaņā ar līguma 18. panta 1. punktu, vajadzētu būt spēkā tikai pēc līguma 126. pantā paredzētā pārejas perioda beigām.

(11)

Tomēr dalībvalstis var sākt izsniegt uzturēšanās atļaujas Apvienotās Karalistes valstspiederīgajiem saskaņā ar līguma 18. panta 1. punktu vai 18. panta 4. punktu jau pārejas periodā, ja tās izvēlas to darīt administratīvu vai citu iemeslu dēļ. Tomēr Regula (EK) Nr. 1030/2002, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1954 (5), vēl nav pilnībā piemērojama. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizmanto pašreizējā uzturēšanās atļauju forma trešo valstu valstspiederīgajiem, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1030/2002, kura grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 380/2008 (6), līdz kļūst piemērojama Regula (ES) 2017/1954.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1683/95 (7) 6. pantu,