I PIELIKUMS

4. UN 5. PANTĀ MINĒTĀS DALĪBVALSTU DALĪBAS INDIVIDUĀLIE NOSACĪJUMI, KOLEKTĪVIE NOSACĪJUMI UN ORGANIZĀCIJA

1.   INDIVIDUĀLIE NOSACĪJUMI

1.1.   Īpašumtiesības uz atbilstīgu SST sensoru, kas pieejams SST apakškomponenta vajadzībām, vai piekļuve šādam sensoram un cilvēkresursu pieejamība tā ekspluatācijai

1.1.1.   Īpašumtiesības uz SST sensoru vai piekļuve tam

1.1.1.1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/696 (1) 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka dalībvalstij ir īpašumtiesības uz SST sensoru, ja tai attiecībā uz šo sensoru un no tā iegūtajiem datiem ir atbilstošas likumīgas īpašumtiesības un valdījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.1.1.2.

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka dalībvalstij ir piekļuve SST sensoram, ja trešā persona nevar liegt piekļuvi vajadzīgajiem datiem, kas iegūti no minētā sensora, un ja sekošanas sensora gadījumā dalībvalsts vai nacionālais konstituējošais subjekts var dot uzdevuma rīkojumu.

1.1.2.   Atbilstīgs SST sensors

1.1.2.1.

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā SST sensoru uzskata par operacionāli atbilstīgu, ja sensors ir A kategorijā (kā definēts 2.2.1.1. punktā).

1.1.2.2.

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā SST sensoru uzskata par neoperacionāli atbilstīgu, ja sensors ir B vai C kategorijā (kā definēts 2.2.1.1. punktā).

1.1.3.   SST apakškomponenta vajadzībām pieejams sensors

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā:

1.1.3.1.

SST sensoru uzskata par operacionāli pieejamu SST vajadzībām: ja minētais sensors ir A kategorijā, kā definēts 2.2.1.1. punktā, un ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: a) sensors vismaz 20 % apmērā ir atvēlēts SST partnerības uzdevumu izpildei; tomēr attiecībā uz sekošanas sensoriem var pieņemt mazāku procentuālo daļu, ja to pamato arhitektūras izpēte; b) ar SST saistītam sensora uzdevumam ir prioritāte pār visām citām minētā sensora misijām;

1.1.3.2.

SST sensoru uzskata par neoperacionāli pieejamu SST vajadzībām, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) sensors ir iekļauts B vai C kategorijā (kā definēts 2.2.1.1. punktā); b) dalībvalsts var pierādīt, ka tehnoloģiju riski un operacionālie riski tiek pārvaldīti.

1.1.4.   Tehniskie resursi un cilvēkresursi sensora ekspluatācijai

Priekšlikumā iekļauj informāciju, kas pierāda, ka sensora ekspluatācijai ir un būs pieejami tehniskie resursi un cilvēkresursi.

1.1.5.   SST sensoru drošība

1.1.5.1.

Dalībvalsts atbild par priekšlikumā norādītā SST sensora drošības aspektiem.

1.1.5.2.

Dalībvalsts veic un nodrošina priekšlikumā norādītā SST sensora sākotnējo riska novērtējumu. Riska novērtējumā ietilpst: — sensora spēja apstrādāt klasificētu informāciju; — tehniskie, līgumiskie un operacionālie pasākumi, kas ieviesti, lai nodrošinātu, ka trešā persona nevar liegt piekļuvi datiem, kas iegūti no minētā sensora, un ka sekošanas sensora gadījumā sensors spēj saņemt uzdevuma rīkojumu, izpildīt to un izplatīt rezultātus. — saistītie atlikušie riski.

1.2.   Īpašumtiesības uz atbilstīgu operacionālās analīzes spēju un datu apstrādes spēju, kas īpaši izstrādāta SST vajadzībām un ir pieejama SST vajadzībām, vai piekļuve šādai spējai

1.2.1.   Īpašumtiesības uz SST operacionālās analīzes un datu apstrādes spēju vai piekļuve šādai spējai

1.2.1.1.

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka dalībvalstij ir īpašumtiesības uz SST operacionālās analīzes spēju un datu apstrādes spēju, ja tai attiecībā uz šo spēju un no tās iegūtajiem datiem un informāciju ir atbilstošas likumīgas īpašumtiesības un valdījums saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

1.2.1.2.

Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka dalībvalstij ir piekļuve SST spējai, ja trešā persona nevar liegt piekļuvi no minētās spējas iegūtajiem datiem un informācijai.

1.2.1.3.

Saistībā ar ieguldījumu SST partnerībā SST spēju uzskata par izstrādes stadijā esošu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: — ir zināms spējas ekspluatācijas sākuma datums, un tas ir pirms SST partnerības SST pakalpojumu sniegšanas sākuma datuma un ne vēlāk kā 2023. gada 30. jūnijā; — dalībvalsts var pierādīt, ka tehnoloģiju riski tiek pārvaldīti un ka valsts līmenī ir atvēlēti ieguldījumi minētās spējas izstrādei.

1.2.2.   Atbilstīga SST operacionālās analīzes un datu apstrādes spēja

1.2.2.1.

Datu apstrādes spēju uzskata par “atbilstīgu”, ja tā ietver aparatūru un programmatūras risinājumus, kas vajadzīgi SST datu apstrādei un attiecīgās SST informācijas sagatavošanai un/vai SST pakalpojumu sniegšanai. Tas ietver funkcijas, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu ekspluatāciju jebkurā laikā.

1.2.2.2.

Operacionālās analīzes spēju uzskata par “atbilstīgu”, ja tā ietver gan aparatūru un programmatūras risinājumus, gan apmācītus analītiķus SST informācijas ģenerēšanai un SST pakalpojumu sniegšanai.

1.2.3.   Spēju drošība

Lai izpildītu pienākumu, kas saistīts ar Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta b) apakšpunktu, priekšlikumā pamato šādus elementus.

1.2.3.1.

Priekšlikuma iesniedzēja dalībvalsts atbild par priekšlikumā norādīto SST spēju drošības aspektiem.

1.2.3.2.

Priekšlikuma iesniedzēja dalībvalsts veic un nodrošina priekšlikumā norādīto SST spēju sākotnējo riska novērtējumu. Sākotnējā riska novērtējumā jo īpaši ietilpst: — SST spējai piemītošā spēja apstrādāt klasificētu informāciju; — tehniskie, līgumiskie un operacionālie pasākumi, kas ieviesti, lai nodrošinātu, ka dalībvalsts nacionālajam konstituējošajam subjektam netiek liegta piekļuve spējai; — saistītie atlikušie riski.

2.   KOLEKTĪVIE NOSACĪJUMI UN SĪKI IZSTRĀDĀTI NOTEIKUMI PAR ORGANIZATORISKĀS SISTĒMAS DARBĪBU DALĪBVALSTU DALĪBAI SST

Lai izpildītu pienākumu, kas saistīts ar Regulas (ES) 2021/696 57. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto rīcības plānu, priekšlikumā norāda šādus elementus.

2.1.   Savienības sistēmas arhitektūra

2.1.1.   Tehniskās un funkcionālās arhitektūras nodrošināšana

SST partnerība iesniedz priekšlikumu, kas ietver SST sistēmas tehnisko arhitektūru un funkcionālo arhitektūru.

Priekšlikumā norādītā tehniskā arhitektūra balstīta uz un pamatota ar arhitektūras izpēti.

2.1.1.1.   Arhitektūras izpēte

SST partnerība sniedz SST sistēmas priekšlikumu, kas balstīts uz un pamatots ar arhitektūras izpēti.

Operacionālās SST sistēmas arhitektūras izpēti tā veic, ietverot A kategorijā iekļautos sensorus (kā definēts 2.2.1.1. punktā).

SST sistēmas plānotās evolūcijas arhitektūras izpēti tā veic, ietverot A kategorijā un B un/vai C kategorijā (kā definēts 2.2.1.1. punktā) iekļautos sensorus, ciktāl ir pieejami vajadzīgie dati par plānotajiem sensoriem.

Arhitektūras izpēti veic vismaz reizi trijos gados, lai ņemtu vērā SST sistēmas iespējamo attīstību, lietotāju vajadzības, tehnisko evolūciju, jaunu sensoru pievienošanu (vienlaikus ņemot vērā SST budžeta finansējumu) un sensoru tvēruma samazināšanu.

2.1.1.2.   Vispārīgā tehniskā arhitektūra

Vispārīgajā tehniskajā arhitektūrā norāda detalizētos elementus, kas veido SST sistēmu:

—	sensora funkcija,

—	apstrādes funkcija, ietverot: datus un informāciju, datubāzi un katalogu,

—	pakalpojuma funkcija, ar ko nodrošina Regulas (ES) 2021/696 55. panta 1. punktā uzskaitīto SST pakalpojumu sniegšanu.

Vispārējā tehniskā arhitektūra ietver drošības aspektus, tostarp vismaz šādus elementus:

—	infrastruktūras un pakalpojumu sniegšanas aizsardzība,

—	klasificēto datu un informācijas aizsardzība,

—	aktīvu pārvaldība un ievainojamības identifikācija,

—	aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, kiberuzbrukumiem un manipulācijām ar datu plūsmām,

—	ielaušanās atklāšana, pārvaldība un darbības nepārtrauktība,

—	pietiekama atbilstība norādījumiem, kas izdoti saskaņā ar Padomes Lēmumu (KĀDP) 2021/698 (2).

2.1.1.3.   Vispārīgā funkcionālā arhitektūra

Funkcionālā arhitektūra balstās uz funkcionālo analīzi (kā definēts IV pielikumā) un funkcionālo aprakstu.

Vispārīgā funkcionālā arhitektūra ietver arī darbību sadalījumu starp dažādām ekspertu grupām, kura mērķis ir nodrošināt darbību sadalījumu starp dažādiem SST partnerības dalībniekiem, lai nodrošinātu Regulas (ES) 2021/696 55. panta 1. punktā uzskaitīto SST pakalpojumu sniegšanu un lēmumu pieņemšanas mehānismus.

Vispārīgā funkcionālā arhitektūra ietver šādus drošības aspektus:

—	pienākumu noteikšana drošības jomā, ietverot lēmumu pieņemšanas procesu politikas izstrādei, un to kontrole,

—	operacionālā organizācija incidentu risināšanai, ietverot saziņu ar lietotāju kopienām par incidentiem, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu.

Tehnisko un funkcionālo arhitektūru pārskata vismaz reizi trijos gados, lai ņemtu vērā SST sistēmas iespējamo attīstību, lietotāju vajadzības, jaunu sensoru tehnisko evolūciju un sensoru tvēruma samazināšanu.

2.1.2.   Nevajadzīgas dublēšanās princips

Priekšlikumā norādītā SST sistēma balstās uz principu, kas paredz novērst nevajadzīgu dublēšanos. Nevajadzīgas dublēšanās novēršanu saprot kā tādu, kas ietver visus elementus, kuri vajadzīgi, lai Savienības līmenī nodrošinātu un uzlabotu SST spēju veiktspēju un autonomiju, vienlaikus atturoties no aktīvu pievienošanas, kas rada sistēmas pārpalicību virs līmeņa, kāds nepieciešams savlaicīgai un uzticamai SST pakalpojumu sniegšanai.

2.1.3.   SST sistēmas veiktspējas pierādīšana

SST sistēmas veiktspēju kolektīvi pierāda atbilstīgi šādiem kritērijiem/jomām:

—	objektu skaits, ko sensoru tīkls spēj atklāt katrā orbitālajā režīmā;

—	kosmisko objektu kataloģizācija;

—	sadursmes novēršanas pakalpojums;

—	pakalpojums attiecībā uz atgriešanos Zemes atmosfērā;

—	fragmentācijas pakalpojums un

—	spēja izstrādāt jaunus pakalpojumus (mazināšana un atveseļošana).

Dažādu ļoti lielu teritoriju (VLA) Savienības SST sensoru sarakstu un ar to saistīto pievienoto vērtību pierāda ar arhitektūras izpēti un nodrošina ar tehnisko arhitektūru.

Pierāda, ka kompromiss starp veiktspēju (pakalpojumu kvalitāti; Savienības kataloga lielumu u. c.) un izveidotās SST sistēmas izmaksām nodrošina kvalitāti.

2.2.   Vispārīgi noteikumi par SST sistēmā iesaistīto sensoru izraudzīšanos

2.2.1.   Sensoru saraksti un kategorijas

Iesniedz to valstu sensoru sarakstu, kurus SST partnerība izraudzījusies Regulas (ES) 2021/696 55. pantā uzskaitīto SST pakalpojumu sniegšanai.

Sensorus iedala A, B vai C kategorijā.

Sensoru kategorizācijas procedūra var tikt atjaunināta, lai nodrošinātu atbilstību SST sensoru tīkla aktuālajām vajadzībām. Ja tiek veiktas izmaiņas, tās:

—	jāpamato saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.2.1.1.   Sensorus iedala šādās kategorijās:

—

A kategorija: operacionālie sensori, kas nodrošina operacionālos datus: dalībvalstu operacionāli atbilstīgie sensori (kā definēts 1.1.2.1. punktā), kas iesaistīti SST pakalpojumu sniegšanā, neatkarīgi no tā, vai Komisija tos finansē daļēji, vai arī tiem nav piešķirts Komisijas finansējums. Attiecībā uz katru A kategorijā iekļauto operacionālo sensoru dalībvalsts uzņemas saistības par procentuālo daļu, kas atvēlēta SST darbībām. Ja precīza atvēlētā daļa nav zināma, jo notiek sarunas par budžetu, būtu jānorāda paredzamā atvēlētā daļa. Tomēr dotācijas priekšlikumā būs jānorāda precīza atvēlētā daļa. Paziņoto atvēlēto daļu izsaka kā minimālo dienu skaitu mēnesī vai stundu skaitu dienā, vai pieejamo uzdevuma rīkojumu skaitu, un tā ir spēkā jebkurā mēnesī visā laikposmā, kamēr ir piešķirtas dotācijas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/696, ar ko izveido Savienības kosmosa programmu.

—

B kategorija: pirmsoperacionālie sensori, kas nodrošina testa datus: dalībvalstu neoperacionāli atbilstīgie sensori (kā definēts 1.1.2.2. punktā), kas vēl nav iesaistīti SST pakalpojumu sniegšanā un gaida novērtēšanas pasākumu kopuma (kā aprakstīts 2.3. punktā) sekmīgu pabeigšanu, pirms tos var iesaistīt SST pakalpojumu sniegšanā. B kategorijā iekļautajiem sensoriem nepiešķir finansējumu operacionālajām darbībām, bet tiem var piešķirt finansējumu novērtēšanas pasākumu kopuma sagatavošanai.

—

C kategorija: sensori izstrādes stadijā: dalībvalstu neoperacionāli atbilstīgie sensori (kā definēts 1.1.2.2. punktā), ko nākotnē varētu izmantot SST pakalpojumiem, tiklīdz tie būs pabeigti, ekspluatācijai gatavi un izturējuši novērtēšanas pasākumu kopumu. C kategorijā iekļautajiem sensoriem nepiešķir finansējumu operacionālajām darbībām, bet tiem var piešķirt finansējumu no pētniecības un izstrādes darbībām, balstoties uz pamatojumiem, ko nodrošinājusi arhitektūras izpēte.

2.2.1.2.   Kategorijas maiņa

Pāreja no A kategorijas uz B kategoriju notiek, ja sensors nav izturējis:

—	kalibrēšanas pasākumu kopumu vai

—	divus operacionālo pasākumu kopumus pēc kārtas.

Kategorijas maiņa notiek kopā ar:

—	apstiprinājumu ar SST partnerības balsojumu,

—	informācijas sniegšanu Komisijai.

Pāreja no B kategorijas uz A kategoriju notiek, ja sensors ir izturējis:

—	novērtēšanas pasākumu kopumu (kalibrēšanas pasākumu kopumu un operacionālo pasākumu kopumu).

Kategorijas maiņa notiek kopā ar:

—	apstiprinājumu ar SST partnerības balsojumu,

—	Komisijas apstiprinājumu,

—	sensora pievienotās vērtības analīzi saskaņā ar arhitektūras izpēti.

Pāreja no B kategorijas uz C kategoriju notiek, ja sensors nav izturējis:

—	kalibrēšanas pasākumu kopumu vai

—

divus operacionālo pasākumu kopumus pēc kārtas, izņemot gadījumus, kad sensors ir pazemināts no A kategorijas uz B kategoriju, jo tas nav izturējis divus operacionālo pasākumu kopumus pēc kārtas, un tādā gadījumā viena operacionālo pasākumu kopuma neizturēšana izraisa sensora pazemināšanu no B kategorijas uz C kategoriju.

Kategorijas maiņa notiek kopā ar:

—	SST partnerības apstiprinājumu,

—	informācijas sniegšanu Komisijai.

Pārejai no C kategorijas uz B kategoriju:

—	jābūt pamatotai ar kopējai SST sistēmai pievienoto vērtību saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	jābūt apstiprinātai ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.2.2.   Sensoru izraudzīšanās

Sensorus, kas izraudzīti iesaistei SST pakalpojumu sniegšanā (A kategorija), izvēlas, izmantojot objektīvus kritērijus, tādus kā, tehniskie parametri, veiktspēja, atrašanās vieta un sekmīga regulāra iesaiste novērtēšanas pasākumu kopumos saskaņā ar 2.3. punktā noteikto periodiskumu.

Neviena dalībvalsts nevar pretendēt uz tiesībām tikt ņemtai vērā SST ar tās esošajiem vai valstī izstrādātajiem aktīviem, izņemot izņēmuma gadījumus, kas pienācīgi:

—	jāpamato ar kopējai SST sistēmai pievienoto vērtību saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

Valstu ekspluatētiem Savienības sensoriem nebūs tiesību tikt uzskatītiem par sensoriem, kas dod ieguldījumu SST partnerībā, ja vien tie nav:

—	pamatoti ar kopējai SST sistēmai pievienoto vērtību saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	apstiprināti ar SST partnerības balsojumu,

—	Komisijas pieņemti.

2.3.   Novērtēšanas pasākumu kopumā izraudzīto sensoru regulāra pārbaude

Novērtēšanas pasākumu kopums sastāv no diviem elementiem:

—	tehniskās veiktspējas novērtēšana (“kalibrēšanas pasākumu kopums”),

—	operacionālās veiktspējas novērtēšana (“operacionālās veiktspējas analīze”).

2.3.1.   Tehniskās veiktspējas novērtēšana: kalibrēšanas pasākumu kopumi

2.3.1.1.   Kalibrēšanas pasākumu kopums: vispārīgi noteikumi

Katrs sensors, kas izraudzīts par daļu no SST sistēmas, ir jāiesaista kalibrēšanas pasākumu kopumos, kurus SST partnerība īsteno, lai nodrošinātu no sensora iegūto datu kvalitāti.

Kalibrēšanas pasākumu kopumu periodiskums atkarībā no sensora veida var mainīties šādi:

—	radari, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, kalibrēšanas pasākumu kopumu iziet vismaz reizi 12 mēnešos,

—	teleskopi, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, kalibrēšanas pasākumu kopumu iziet vismaz reizi 6 mēnešos,

—	lāzeri, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, kalibrēšanas pasākumu kopumu iziet vismaz reizi 12 mēnešos.

2.3.1.2.   Kalibrēšanas pasākumu kopuma kritēriji

Lai nodrošinātu rezultātu taisnīgumu un SST sistēmas kopējo efektivitāti, īstenojot kalibrēšanas pasākumu kopumus, piemēro īpašus objektīvus kritērijus.

Kritēriji ir šādi:

	Tehniskā veiktspēja
	[N] – troksnis
Novērošanas radari	Darbības attālums ≤ 100 m Attāluma izmaiņas ātrums ≤ 4 m/s
Sekošanas radari	Darbības attālums ≤ 50 m Attāluma izmaiņas ātrums ≤ 2 m/s
Novērošanas teleskopi (MEO/GEO)	Leņķiskā precizitāte ≤ 2 loka sekundes
Sekošanas teleskopi MEO/GEO	Leņķiskā precizitāte ≤ 2 loka sekundes
Sekošanas teleskopi LEO	Leņķiskā precizitāte ≤ 7,2 loka sekundes
Lāzeri	Attāluma mērīšanas precizitāte ≤ 5 m

Sensoru iesaistei piemērojamā robežvērtība mainās, pamatojoties uz veiktspējas uzraudzības procesu, un šajā pielikumā minētās vērtības var tikt atjauninātas, lai nodrošinātu atbilstību SST sensoru tīkla aktuālajām vajadzībām. Ja tiek veiktas izmaiņas, tās ir jāizklāsta un jāpamato gada operacionālajā pārskatā.

2.3.2.   Operacionālās veiktspējas novērtēšana: Operacionālās veiktspējas analīze

2.3.2.1.   Operacionālās veiktspējas analīze: vispārīgi noteikumi

Katrs sensors, kas izraudzīts par daļu no SST sistēmas, ir jāiesaista datu kopīgošanā, lai SST partnerība varētu veikt operacionālās veiktspējas analīzi nolūkā nodrošināt no sensora iegūto datu operacionālo veiktspēju.

A kategorijā iekļautie sensori pārraida datus savam nacionālajam konstituējošajam subjektam vai tādu citu dalībvalstu nacionālajam konstituējošajam subjektam, ar kurām valstij ir īpašs nolīgums. Nacionālais konstituējošais subjekts, izmantojot elektroniskus līdzekļus ar atbilstīgiem drošības pasākumiem, ar pienācīgu savlaicīgumu un regularitāti nosūta datus uz datubāzi.

Operacionālās veiktspējas analīzes periodiskums atkarībā no aktīvu veida var atšķirties šādi:

—	radariem, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, operacionālās veiktspējas analīzi veic vismaz reizi 12 mēnešos,

—	teleskopiem, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, operacionālās veiktspējas analīzi veic vismaz reizi 6 mēnešos,

—	lāzeriem, kas izraudzīti par daļu no SST sistēmas, operacionālās veiktspējas analīzi veic vismaz reizi 12 mēnešos.

Sensoram, kas nav izturējis operacionālās veiktspējas analīzi, ir tiesības palikt A kategorijā, gaidot nākamo operacionālās veiktspējas analīzi.

Sensoru, kas nav izturējis divas operacionālās veiktspējas analīzes pēc kārtas, svītro no A kategorijas un iekļauj B kategorijā, izņemot izņēmuma gadījumus, kas pienācīgi:

—	jāpamato ar kopējai SST sistēmai pievienoto vērtību saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.3.2.2.   Operacionālās veiktspējas analīzes kritēriji

	Operacionālā veiktspēja
	Objekti/operacionālā stunda	Mērījumi / efektīvais laiks	(Datu kopīgošanas) savlaicīgums
Novērošanas radari	≥ 65	≥ 250 mērījumi/stundā	> 90 % no sekojumiem mazāk nekā 48 stundās UN > 75 % no sekojumiem mazāk nekā 24 stundās  (*1)
Sekošanas radari	Neattiecas	≥ 12 mērījumi/stundā
Novērošanas teleskopi	≥ 7	≥ 24 mērījumi/stundā
Sekošanas teleskopi	Neattiecas	≥ 21 mērījums/stundā
Lāzeri	Neattiecas	≥ 19 mērījumi/stundā

Sensoru iesaistei piemērojamā robežvērtība mainās, pamatojoties uz veiktspējas uzraudzības procesu, un šajā pielikumā minētās vērtības var tikt atjauninātas, lai nodrošinātu atbilstību SST sensoru tīkla aktuālajām vajadzībām. Ja tiek veiktas izmaiņas, tās ir jāizklāsta un jāpamato gada operacionālajā pārskatā.

Efektīvais laiks ir deklaratīva vērtība, ko reizi mēnesī paziņo par sensoru atbildīgā dalībvalsts. To izmanto mērījumu ātruma aprēķināšanai.

Operacionālais laiks ir laiks, kad sensora kopīgotie mērījumi ir aprēķināti kā ar SST datubāzes starpniecību kopīgoto sekojumu kopējais ilgums.

2.4.   Īpaši noteikumi par teleskopiem, radariem, lāzeriem un citu veidu sensoriem

2.4.1.   Teleskopi

SST partnerība, cik vien iespējams, nodrošina teleskopu optimālu ģeogrāfisko izvietojumu, pamatojoties uz pārklājuma nodrošināšanas, kataloģizācijas un SST pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu, kas paredz novērst nevajadzīgu dublēšanos.

Teleskopu ģeogrāfisko sadalījumu un vislabāko cenas un vērtības attiecību pamato un apstiprina ar arhitektūras izpēti.

Teleskopu (novērošanas un sekošanas) kopējo skaitu novērtē saskaņā ar arhitektūras izpētē pierādītajām vajadzībām un katras VLA vajadzībām. Arhitektūras izpēte pierāda katra aktīva pievienoto vērtību un norāda, kā ir ievērots nedublēšanas princips.

2.4.1.1.   Novērošanas teleskopi

Novērošanas optisko sensoru skaits Eiropas VLA ir ierobežots līdz vienam pilnslodzes ekvivalentam (FTE) (3) katrā dalībvalstī.

Novērošanas optisko sensoru skaits visā pasaulē (ietverot Eiropas VLA) ir ierobežots līdz diviem pilnslodzes ekvivalentiem katrā dalībvalstī.

Ja kādā dalībvalstī vajag vairāk teleskopu resursu, tas:

—	jāpamato ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.4.1.2.   Sekošanas teleskopi

Sekošanas optisko sensoru skaits Eiropas VLA ir ierobežots līdz vienam pilnslodzes ekvivalentam katrā dalībvalstī.

Sekošanas optisko sensoru skaits visā pasaulē (ietverot Eiropas VLA) ir ierobežots līdz diviem pilnslodzes ekvivalentiem katrā dalībvalstī.

Ja kādā dalībvalstī vajag vairāk teleskopu resursu, tas:

—	jāpamato ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina SST partnerībai,

—	jāpieņem Komisijai.

2.4.1.3.   Teleskopi, kas spēj veikt novērošanu un sekošanu

Attiecībā uz sensoriem, kas spēj darboties gan novērošanas, gan sekošanas režīmā, norāda, kurš ir galvenais darbības režīms, kad sensors dod ieguldījumu SST. Sensora novērtējumu izvērtē attiecībā uz galveno darbības režīmu; neatkarīgi no tā sensors vajadzības gadījumā var darboties arī otrā režīmā.

Sensora tehniskajai un operacionālajai veiktspējai jāatbilst visierobežojošākajām prasībām, lai nodrošinātu tā atbilstību visnelabvēlīgākajā gadījumā. Piemēram, teleskopam, kurš spēj darboties kā novērošanas un sekošanas sensors un kura galvenais mērķis ir novērošana, jāspēj novērot vismaz septiņus objektus stundā un jāspēj darboties ar leņķisko precizitāti, kas ir labāka nekā divas loka sekundes RMS (vidējā kvadrātiskā vērtība).

2.4.2.   Radari

SST partnerība, cik vien iespējams, nodrošina radaru optimālu ģeogrāfisko izvietojumu, pamatojoties uz pārklājuma nodrošināšanas, kataloģizācijas un SST pakalpojumu sniegšanas vajadzībām, vienlaikus ievērojot principu, kas paredz novērst nevajadzīgu dublēšanos.

SST pakalpojumu sniegšanā iesaistīto radaru (A kategorija) skaits ir ierobežots.

Papildu radara iekļaušana A kategorijā:

—	jāpamato ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina SST partnerībai,

—	jāpieņem Komisijai.

Radaru ģeogrāfisko sadalījumu un vislabāko cenas un vērtības attiecību pamato un apstiprina ar arhitektūras izpēti.

2.4.3.   Lāzeri

Lai lāzeru varētu iekļaut A kategorijā, SST pakalpojumu sniegšanā iesaistītam lāzeram jāspēj noteikt nesadarbīga mērķa atrašanās vietu un izsekot šo mērķi.

Lāzeru skaits ir ierobežots līdz pieciem sensoriem visā pasaulē.

Ja vajag vairāk lāzeru resursu vai lāzerus, kas spēj izsekot tikai sadarbīgus objektus, tas:

—	jāpamato ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.4.4.   Citu veidu sensori

SST partnerība var pievienot citu veidu sensorus (piemēram, kosmosā esošus sensorus, pasīvās attāluma mērīšanas paņēmienus u. c.).

Papildu citu veidu sensoru iekļaušana:

—	jāpamato ar arhitektūras izpēti,

—	jāapstiprina ar SST partnerības balsojumu,

—	jāpieņem Komisijai.

2.5.   Finansēšanas noteikumi aktīvu modernizācijai un ekspluatācijai

Katru modernizāciju un izstrādi, kam piešķirts Savienības finansējums, pamato saskaņā ar SST partnerības izstrādātajām SST arhitektūrām. Pamatojumā jānorāda aktīva sākotnējā veiktspēja, paredzētā galīgā veiktspēja un attiecīgā SST sistēmas veiktspējai pievienotā vērtība.

SST apakškomponentā galvenā uzmanība tiek veltīta esošo valsts aktīvu modernizācijai.

2.5.1.   Kapitālizdevumi (CAPEX)

Ņemot vērā Savienības darbību raksturu saistībā ar SST, Savienības finansējuma līmeni katra aktīva modernizācijai nosaka, ņemot vērā pamatojumu par kopējiem kapitālizdevumiem (CAPEX) attiecībā uz summu, kas visai šim aktīvam paredzētajai modernizācijai piešķirta katras SST partnerības SST dotācijas laikposmā, un šo finansējumu ierobežo līdz 45 % no kopējiem CAPEX. Dalībvalstis nosūta Komisijai finansiālos pierādījumus par valsts ieguldījumu.

Lielāku procentuālo daļu var pieņemt, ja tā ir:

—	pamatota ar kopējai SST sistēmai pievienoto vērtību saskaņā ar arhitektūras izpēti,

—	apstiprināta ar SST partnerības balsojumu,

—	Komisijas pieņemta.

Ieguldījumiem, kas nepārsniedz 75 000 EUR, var piešķirt lielāku finansējuma procentuālo daļu.

2.5.2.   Darbības izdevumi (OPEX)

Savienības finansētā procentuālā daļa atbilst SST apakškomponentam atvēlētajai aktīva daļai un aktīva kopējiem OPEX. Piemēram, OPEX izmaksas par sensoru, kas SST atvēlēts X % apmērā, nedrīkst pārsniegt X % no kopējiem (100 %) OPEX, ko paziņo Komisijai.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/696 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Savienības kosmosa programmu un Eiropas Savienības Kosmosa programmas aģentūru un atceļ Regulas (ES) Nr. 912/2010, (ES) Nr. 1285/2013 un (ES) Nr. 377/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES (OV L 170, 12.5.2021, 69. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2021/698 (2021. gada 30. aprīlis) par tādu sistēmu un pakalpojumu drošību, kurus ievieš, darbina un izmanto Savienības kosmosa programmas ietvaros un kuri var ietekmēt Savienības drošību, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/496/KĀDP (OV L 170, 12.5.2021., 178. lpp.).

(*1)  Pēc Komisijas pieprasījuma ES SST partnerība varētu izstrādāt papildu savlaicīguma veiktspējas kritērijus.

(3)  Viens FTE teleskops ir viens teleskops, kas atvēlēts 100 % apmērā vai N teleskopi, kuru N atvēlēto daļu summa = 100 %.

II PIELIKUMS

10. PANTĀ MINĒTIE GALVENIE VEIKTSPĒJAS RĀDĪTĀJI

Priekšlikumā izmanto šādus jēdzienus:

—	Mērs: tas, kas ir izmērīts un paziņots, lai palīdzētu pārvaldīt procesu vai darbību.

—	Galvenais veiktspējas rādītājs (KPI): mērs, ko izmanto, lai izmērītu, kā sasniegti būtisko panākumu faktori, un palīdzētu pārvaldīt procesu/plānu/projektu vai citu darbību.

– Nosaukumu veidošanas principi

Rādītāju nosaukumu veidošanas principi vajadzīgi, lai būtu vienkāršāk veikt kartēšanu starp rādītājiem un kategorijām, kurām tie pieder.

Katrs rādītājs sasaistīts ar kodu, kas ir tā unikāls identifikators, saskaņā ar šādu nomenklatūru: [T][CC]-[n]

kur:

—	T: rādītāja tips. Tas var būt KPI (K) vai mērs (M).

—

CC: kategorija. Otrajā slejā norādīti akronīmi, kas izmantoti katrai KPI vai mēru kategorijai. S Sensori CAT SST katalogs DS Datu kopīgošana (Data Sharing) TR Uzdevuma rīkojumi (Tasking Requests) DB SST datubāze SP Pakalpojumu sniegšana (Service Provision) FD Atbalsta dienests (Front Desk) U Lietotāju iesaiste un informēšana

—	n: secība. Skaitlis, kas identificē rādītāju katrā kategorijā.

– Izmantojamo mēru un KPI saraksts un saistītie mērķrādītāji

Mērķrādītāju vērtības jāierosina SST partnerībai dotācijas priekšlikumā.

SST partnerības priekšlikumā uzskatāmi jāparāda, kā šie mēri/KPI tiks izmērīti un uzraudzīti visā projekta laikā.

Kategorija	ID	Nosaukums	Paredzētais mērķrādītājs
			2022	2027
Sensori	MS-1	Sensoru skaits	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
	KS-1	Sensori, kas nekopīgo datus	0	0
	MS-2	Paziņotā atvēlētā sensoru daļa
	KS-2	Faktiskā atvēlētā sensoru daļa	=MS-2	=MS-2
	MS-3	Sensoru atkopšanas laiks
	KS-3	Sensoru kalibrēšanas pasākumu kopumu atbilstība	100  %	100  %
	MS-4	Kalibrēšanas pasākumu kopuma aptvertie sensori
	KS-4	Kalibrēšanas pasākumu kopuma aptvertie sensori, kas kopīgo datus	100  %	100  %
SST katalogs	KCAT-1	Autonomi kataloģizētu objektu skaits	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
	MCAT-1	% no autonomi kataloģizētiem objektiem, ņemot vērā ASV publisko katalogu	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
	K-CAT 2	Atlūzu kataloģizācijas precizitāte	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
	K-CAT 3	Kataloģizēto objektu orbītu vecums	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
	K-CAT 4	Pievienoto jauno objektu skaits	Tiks noteikts vēlāk	Tiks noteikts vēlāk
SST datubāze	MDB-1	Kosmisko objektu populācija
	KDB-1	Orbītas režīmu aptvērums
	MDB-2	Orbītu vecums
Datu kopīgošana	MDS-1	Paziņotā datu kopīgošanas regularitāte
	KDS-1	Faktiskā datu kopīgošanas regularitāte	=MSD-1	=MSD-1
	MDS-2	Mērījumu skaits
	MDS-3	Sekojumu skaits
	MDS-4	Orbītu skaits
Pakalpojumu sniegšana	MSP-1	Paziņoto notikumu skaits
	KSP-1	Autonomi notikumi
	MSP-2	Produktu skaits
	KSP-2	Autonomi produkti
	KSP-3	Produktu piegādes savlaicīgums	3 stundas (vēl jāapstiprina)	1 stunda (vēl jāapstiprina)
	MSP-3	Pakalpojumam specifiski pieprasījumi
	KSP-4	Pakalpojumam specifisku pieprasījumu izpildes laiks	1 diena (vēl jāapstiprina)	0,5 dienas (vēl jāapstiprina)
	KSP-5	Produktu formāta novirzes	0  %	0  %
	KSP-6	Sadursmes novēršanas pakalpojuma konfigurācijas atbilstība	100  %	100  %
	KSP-8	Sensoru ieguldījums autonomos produktos
Uzdevuma rīkojumi	MTR-1	Uzdevuma rīkojumu skaits
	MTR-2	Atbildes uz uzdevuma rīkojumiem pa veidiem
	KTR-1	Sekmīgi uzdevuma rīkojumi
	KTR-2	Uzdevuma rīkojuma izpildes laiks
	KTR-3	Katra sensora spēja reaģēt uz uzdevuma rīkojumiem
Atbalsta dienests	MFD-1	Atbalsta pieprasījumu skaits
	MFD-2	Incidentu skaits
	KFD-1	Atbalsta pieprasījumu izpildes laiks
	KFD-2	Incidentu novēršanas laiks
	KFD-3	Produktu lejupielāde
	KFD-4	Autonomu produktu lejupielāde
	KFD-5	Portāla pieejamība
Lietotāju iesaiste un informēšana	MU-1	Potenciālo lietotāju/organizāciju skaits
	KU-1	Lietotāju uzņemšana / Lietotāju skaits
	MU-2	Jaunu lietotāju skaits
	KU-2	Lietotāji, kas lejupielādē produktus
	KU-3	Lietotāji, kas piekļūst portālam
	MU-3	Lietotāju augšupielādes
	MU-4	Kosmiskā aparāta statuss

III PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀNORĀDA, IESNIEDZOT 7. PANTĀ MINĒTO PRIEKŠLIKUMU

1.   DOKUMENTĀCIJA, KAS ATTIECAS UZ INDIVIDUĀLIEM NOSACĪJUMIEM

Pieteikumā pierāda atbilstību I pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

1.1.   Ja aktīvs ir sensors, pieteikumā aplūko šādus aspektus:

1.1.1.   Īpašumtiesības uz SST sensoru vai piekļuve tam

Informācija, kas pierāda SST sensora atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 1. iedaļā – Īpašumtiesības uz SST sensoriem vai piekļuve tiem.

1.1.2.   Atbilstīgs SST sensors

Informācija, kas pierāda SST sensora atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 1. iedaļā – Atbilstīgs SST sensors.

1.1.3.   SST vajadzībām pieejams sensors

Informācija, kas pierāda SST sensora atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 1. iedaļā – Pieejams vai izstrādes stadijā esošs SST sensors.

1.1.4.   Tehniskie resursi un cilvēkresursi sensora ekspluatācijai

Informācija, kas pierāda, ka sensora ekspluatācijai ir un būs pieejami tehniskie resursi un cilvēkresursi.

1.1.5.   SST sensoru drošība

Informācija, kas pierāda SST sensora atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 1. iedaļā – Drošības aspekti.

1.2.   Ja aktīvs ir operacionālās analīzes un datu apstrādes spēja, kas īpaši paredzēta SST, pieteikumā aplūko šādus aspektus:

1.2.1.   Īpašumtiesības uz SST operacionālās analīzes un datu apstrādes spēju vai piekļuve šādai spējai

Informācija, kas pierāda SST spējas atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 2. iedaļā – Īpašumtiesības uz SST spējām vai piekļuve šādām spējām.

1.2.2.   Atbilstīga SST operacionālās analīzes un datu apstrādes spēja

Informācija, kas pierāda SST sensora atbilstību kritērijiem, kuri noteikti I pielikuma I daļas 2. iedaļā – Atbilstīga operacionālās analīzes un datu apstrādes spēja.

1.2.3.   Spēju drošība

Informācija, kas pierāda SST spējas atbilstību kritērijiem, kuri noteikti 1.2.3. punktā – Drošības aspekti, tostarp datu un informācijas drošības aspekti, kuri atspoguļo SST pašreizējo projektu, ko izstrādājis konsorcijs, un apņemšanos dot ieguldījumu centienos, par kuriem panākta vienošanās ar citām dalībvalstīm.

2.   KOLEKTĪVIE NOSACĪJUMI UN RĪCĪBAS PLĀNS

2.1.   Vispārīgi dokumenti

Nacionālo konstituējošo subjektu saraksts

SST partnerības nolīguma teksts, kas ietver informāciju par SST kopējo projektu Savienības līmenī, ietverot informāciju par SST partnerības pārvaldību, norādot dažādu tehnisko struktūru funkcijas un to lēmumu pieņemšanas mehānismus.

2.2.   Sistēmas konfigurācija

—	funkcionālā arhitektūra,

—	tehniskā arhitektūra,

—	arhitektūras izpēte A kategorijai un B un/vai C kategorijai, kā noteikts 2.2.1.1. punktā, ciktāl ir pieejami vajadzīgie dati par plānotajiem sensoriem,

—	sistēmā iekļauto sensoru saraksts iedalījumā pa kategorijām (A, B vai C), kā noteikts 2.2.1.1. punktā,

—	sistēmā iekļauto spēju saraksts,

—	objektīvi kritēriji, ko izmanto novērtēšanas pasākumu kopuma īstenošanai,

—	jau īstenoto novērtēšanas pasākumu kopumu saraksts par katru sensoru.

2.3.   Darbību sadalījums un lēmumu pieņemšanas procedūras

Apraksts par darbību sadalījumu starp ekspertu grupām

SST atbalsta dienesta darbību apraksts

Lēmumu pieņemšanas procedūru apraksts

2.4.   Noteikumi par datu kopīgošanu

Informācija, kas apraksta kopējo kārtību datu kopīgošanai starp SST partnerības dalībniekiem.

2.5.   Pārejas pasākumi

Apraksts par pārejas pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no SST konsorcija uz SST partnerību.

IV PIELIKUMS

I LĪDZ III PIELIKUMĀ MINĒTĀS DEFINĪCIJAS

1.   Ļoti liela teritorija (VLA)

VLA jēdziens apzīmē noteiktus ģeogrāfiskos reģionus, tādējādi ļaujot grupēt sensorus. Pirmajā līmenī tam pašam sensoram, kas atrodas dažādās VLA, būs atšķirīga veiktspēja un pievienotā vērtība. Patlaban ir šādas “ļoti lielas teritorijas”:

—	VLA “Āzija”

—	VLA “Eiropa”

—	VLA “Ziemeļamerika”

—	VLA “Okeānija”

—	VLA “Klusais okeāns”

—	VLA “Āfrikas dienvidu daļa”

—	VLA “Dienvidamerika”

Šajā attēlā parādīts VLA aptuvenais izvietojums.

2.   Arhitektūras izpēte

Termins “arhitektūras izpēte” aptver sistēminženierijas darbību kopu. Tas ietver konkrēta aktīva, konkrētas modernizācijas, visa sensoru tīkla veiktspējas un pievienotās vērtības izvērtēšanu vai alternatīvu projektēšanas risinājumu izvērtēšanu un klasifikāciju un to ranžējuma pamatojumu. Arhitektūras izpētē ievērota augšupēja pieeja, kas vērsta uz labāko cenas un vērtības attiecību, novēršot nevajadzīgu dublēšanos un vienlaikus uzraugot, vai sistēma atbilst augsta līmeņa lietotāju vajadzībām. Arhitektūras izpēte aptver visas sistēmas funkcijas: sensora funkciju, datu apstrādes funkciju un pakalpojuma funkciju.

3.   Izejas dati

Dati sensora līmenī, kam nav veikta nekāda pēcapstrāde (piemēram, dati par katru radara impulsu, attēli un fotonu detektēšanas dati).

4.   Novērotais raksturlielums

Viens izmērāms kosmiskā objekta lielums, kas nav laikzīmogots un ir iegūts pēc izejas datu apstrādes (piemēram, azimuts, pacēlums, RA, DEC, attālums, Doplera dati, RCS un MAG).

5.   Mērījums

Tādu apstrādātu ģeometrisku (piemēram, leņķi, attālums un ierašanās laiku atšķirība) un/vai fizisku (piemēram, zvaigžņlielums un RCS) novēroto raksturlielumu kopa, kas iegūti no viena sensora un visi raksturo vienu un to pašu objektu vienas un tās pašas epohas laikā.

6.   Sekojums

Viena sensora secīgu mērījumu kopa, kas attiecas uz vienu objektu, mērījumu intervālam nepārsniedzot vidējo sekojuma ilgumu, kas jānosaka katram sensoram.

7.   Troksnis

Parametra ID	[N]
Nosaukums	Troksnis
Apraksts/definīcija	Mērījumu troksnis ir novērojumu atlikušo kļūdu vidējā kvadrātiskā vērtība (RMS). Mērījumu troksni parasti pielīdzina Gausa normālsadalījumam. Tādējādi intervāls, kas centrēts uz vidējo vērtību ar pusamplitūdu 1-σ, ietver 68,27 % atlikušo kļūdu datu. Šo troksni var arī uzskatīt par standartnovirzi, kas liek vidējai vērtībai būt “nulle” (šo abu pieeju saskaņotība tiks pārbaudīta).
Mērs(-i)	Leņķiskā vērtība: tā kā leņķiskos novērojumus izsaka sfēriskās koordinātās, standartnovirzi aprēķinās šādi: , vai līdzvērtīgi , kur ra=rektascensija, dec=deklinācija, az=azimuts un el=pacēlums, dec vai līdzvērtīgi el Darbības attālums: iegūts kā tiešs novērojumu rezultāts Attāluma izmaiņas ātrums: iegūts kā tiešs novērojumu rezultāts
Mērvienība	loka sekunde, m, m/s (attiecīgi leņķi, darbības attālums un attāluma izmaiņas ātrums)

8.   Operacionālās analīzes definīcijas

Parametra ID	[TL]
Nosaukums	Savlaicīgums
Apraksts/definīcija	Mērījumu pārraides aizkave
Mērs(-i)	Laiks starp kopīgoto sekojumu beigām un to kopīgošanu. Robežvērtība 90 % datu, kas kopīgoti SST datubāzē, tas ir “ievadīšanas laiks” – “beigu laiks” mazāk nekā 48 stundās un 75 % – mazāk nekā 24 stundās. To papildina ar 48 stundu un 24 stundu laikā kopīgoto datu apjomu.
Mērvienība	Stundas

Parametra ID	[O2]
Nosaukums	Objekti/operacionālā stunda
Apraksts/definīcija	Dažādu sensora novēroto objektu vidējais skaits stundā
Mērs(-i)	Dažādu novēroto objektu vidējais skaits 1 stundas intervālā. Visu operacionālo periodu sadala N intervālos, kuru ilgums ir 1 stunda. Aprēķina dažādu sensora novēroto objektu skaitu katrā intervālā i
Mērvienība	Objekti/stundā

Parametra ID	[MR]
Nosaukums	Mērījumu ātrums
Apraksts/definīcija	Mērījumu skaits
Mērs(-i)	Mērījumi / efektīvās atvēlētās daļas paziņotais laiks (h)
Mērvienība	Mērījumi/stundā

9.   Citas definīcijas

Atvēlētā daļa
Paziņotā atvēlētā daļa	Maksimālais paziņotais laiks, kad aktīvam pārskata periodā jādod ieguldījums SST saskaņā ar dotācijas saistībām.
Efektīvā atvēlētā daļa	Laiks, kad aktīvs pārskata periodā dod ieguldījumu SST.
Neefektīvā atvēlētā daļa	Laiks, kad sensors nespēj dot ieguldījumu SST tehniskās apkopes vai nepieejamības dēļ (laika apstākļi, neplānota tehniskā apkope u. c.).
Funkcionāla analīze	Galveno SST funkciju definīcija un apraksts, kā arī šo funkciju mijiedarbība darbplūsmu, ievaddatu, izvaddatu un informācijas apmaiņas ziņā. Sadalīšana funkcijās tiek veikta konceptuāli un nav saistīta ar SST sistēmas arhitektūras fizisko īstenošanu. Dažas funkcijas var būt sadalītas starp vairākiem fiziskiem elementiem.
Operacionāls sensors	Sensors, kas atbilst visiem operacionālās veiktspējas uzraudzības kvalitātes un ieguldījuma kritērijiem.
Iespējamā atvēlētā daļa	Maksimālais hipotētiskais laiks, kad sensors varētu darboties SST vajadzībām.
SST aktīvi	SST sensori un datu apstrādes spējas.
Uzdevuma rīkojums	Sensoriem, kas dod ieguldījumu SST, dots rīkojums nodrošināt datus, kuri saistīti ar konkrētu objektu vai notikumu.