15.7.2022   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 188/142

PADOMES LĒMUMS (ES) 2022/1222

(2022. gada 12. jūlijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Lisabonas Īpašās savienības Asamblejā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība (“Savienība”) ir Līgumslēdzēja puse Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (1) (“Ženēvas akts”), kas stājās spēkā 2020. gada 26. februārī. Ievērojot Ženēvas akta 21. pantu, tā Līgumslēdzējas puses ir ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju (“Lisabonas vienošanās”) izveidotās Īpašās savienības (“Lisabonas savienība”) locekles. Ievērojot Ženēvas akta 22. panta 2. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, Lisabonas savienības Asamblejai ir jāgroza ar Ženēvas aktu saistītais reglaments.

(2)

Ženēvas akta stāšanās spēkā ir parādījusi nepieciešamību apsvērt grozījumus Kopīgajā reglamentā saskaņā ar Lisabonas vienošanos un Ženēvas aktu (“Kopīgais reglaments”), lai vienkāršotu un racionalizētu procedūras, kas paredzētas Lisabonas sistēmā par cilmes vietu nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju (“Lisabonas sistēma”), tostarp ar mērķi nodrošināt lielāku skaidrību Lisabonas sistēmas lietotājiem.

(3)

Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) ģenerālasambleju laikā no 2022. gada 14. līdz 22. jūlijam Lisabonas savienības Asambleja tiks aicināta pieņemt grozījumus Kopīgajā reglamentā.

(4)

Ceturtajā sesijā, kas no 2022. gada 14. līdz 16. jūnijam notika Ženēvā, Lisabonas sistēmas attīstības darba grupa (“Lisabonas darba grupa”) ieteica Lisabonas savienības Asamblejai pieņemt dažādus grozījumus Kopīgajā reglamentā, ko ierosinājis WIPO sekretariāts un izmaiņas izdarījusi Lisabonas darba grupa.

(5)

Ierosinātais Kopīgā reglamenta 7. noteikuma 4. punkta a) apakšpunkta grozījums nodrošina, ka tikai izmaiņām, kas attiecas uz 5. noteikuma 2. punktu, ir jābūt atkarīgām no 8. noteikuma 1. punkta ii) apakšpunktā noteiktās maksas saistībā ar cilmes vietas nosaukuma pārcelšanu no Lisabonas vienošanās uz Ženēvas aktu. Minētais pielāgojums atvieglotu to valstu pievienošanos Ženēvas aktam, kuras ir Lisabonas vienošanās puses.

(6)

Ierosinātais Kopīgā reglamenta 8. noteikuma 1. punkta ii) apakšpunkta grozījums ierobežotu maksas par vairākām izmaiņām, kas iesniegtas vienā un tajā pašā pieprasījumā, līdz 800 Šveices frankiem. Tas palielinātu Lisabonas sistēmas pievilcību, vienlaikus saglabājot tās finansiālo ilgtspēju.

(7)

Ierosinātais Kopīgā reglamenta 9. noteikuma 1. punkta c) apakšpunkta grozījums precizētu, ka tajā noteiktais vispārējais princips attiecas uz visiem atteikumiem, kas saņemti saskaņā ar 9. noteikuma 1. punkta b) apakšpunktu, kas būtu jālasa saistībā ar 9. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu.

(8)

Ierosinātie Kopīgā reglamenta 15. noteikuma 1. punkta i) un ii) apakšpunkta grozījumi racionalizētu procedūru, kas attiecas uz WIPO Starptautiskajam birojam iesniegto pieprasījumu reģistrēt izmaiņu.

(9)

Ierosinātā Kopīgā reglamenta 15. noteikuma 1. punkta vi) apakšpunkta svītrošana un ierosinātais 16. noteikuma 2. punkta grozījums nodrošinātu, ka gadījumā, ja tiek atsaukta atteikšanās, kas saistīta ar 6. noteikuma 1. punkta d) apakšpunktu, saistībā ar pārkāpumu attiecībā uz prasību, kuras pamatā ir paziņojums saskaņā ar 5. noteikuma 3. vai 4. punktu, vai deklarāciju, kas sniegta saskaņā ar Ženēvas akta 7. panta 4. punktu, maksa par izmaiņām vairs nebūs jāmaksā. Atteikšanās gadījumā saskaņā ar 6. noteikuma 1. punkta d) apakšpunktu atteikuma atsaukšanai piemēro pārkāpuma korekciju.

(10)

Ierosinātajiem Kopīgā reglamenta grozījumiem būtu jāstājas spēkā 2023. gada 1. janvārī un būtu jāvienkāršo un jāracionalizē Lisabonas sistēmas procedūras un jānodrošina lielāka skaidrība tās lietotājiem, kas ir Lisabonas sistēmas lietotāju, saņēmēju un ieinteresēto personu interesēs Savienībā.

(11)

Tādēļ Savienībai būtu jāatbalsta minēto grozījumu pieņemšana.

(12)

Turklāt, ņemot vērā nostājas, ko delegācijas pauda Lisabonas darba grupas ceturtajā sesijā attiecībā uz Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 4. punktu, kā arī darba grupas sanāksmes secinājumu ietvaros priekšsēdētājs aicināja Savienības delegāciju savlaicīgi iesniegt rakstisku priekšlikumu turpmākai izskatīšanai nākamajā darba grupas sanāksmē.

(13)

Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Lisabonas savienības Asamblejā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Lisabonas savienības Asamblejā WIPO ģenerālasambleju ietvaros no 2022. gada 14. līdz 22. jūlijam, ir atbalstīt grozījumu pieņemšanu Kopīgajā reglamentā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikuma 1. iedaļā.

Savienības pārstāvji var arī piekrist izmaiņām ierosinātajos grozījumos, ar noteikumu, ka tās būtiski nemaina būtību.

Gatavojoties nākamajai Lisabonas darba grupas sanāksmei, Savienība iesniedz WIPO sekretariātam rakstisku priekšlikumu, ierosinot grozījumus Kopīgā reglamenta 5. noteikumā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikuma 2. iedaļā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2022. gada 12. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

Z. STANJURA

(1)  Padomes Lēmums 2019/1754 (2019. gada 7. oktobris) par Eiropas Savienības pievienošanos Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam (OV L 271, 24.10.2019., 12. lpp.).

PIELIKUMS

1. iedaļa

IEROSINĀTIE GROZĪJUMI Kopīgajā reglamentā saskaņā ar Lisabonas Vienošanos par cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un to starptautisko reģistrāciju un Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktu

kā ieteikusi WIPO darba grupa Lisabonas sistēmas attīstībai, lai Lisabonas savienība tos pieņemtu WIPO 2022. gada ģenerālasambleju ietvaros:

Virsrakstā vārdus “kāds tas bija spēkā 2021. gada 8. decembrī ” aizstāj ar vārdiem “kāds tas bija spēkā 2023. gada 1. janvārī ”.

II nodaļa

Pieteikumi un starptautiskā reģistrācija

7. noteikums

Ierakstīšana Starptautiskajā reģistrā

Ženēvas akta 29. panta 4. punkta un 31. panta 1. punkta izpilde

7. noteikuma 4. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

Ja Ženēvas aktu ratificē vai tam pievienojas valsts, kas ir 1967. gada akta puse, attiecībā uz starptautisko reģistrāciju vai cilmes vietu nosaukumiem, kas attiecībā uz šo valsti ir spēkā saskaņā ar 1967. gada aktu, mutatis mutandis piemēro 5. noteikuma 2. līdz 4. punktu. Starptautiskais birojs kopā ar attiecīgo kompetento iestādi pārbauda visas veicamās izmaiņas, ņemot vērā 3. noteikuma 1. punkta un 5. noteikuma 2. līdz 4. punkta prasības, lai tos reģistrētu saskaņā ar Ženēvas aktu, un paziņo par šādi veiktajām starptautiskajām reģistrācijām visām pārējām līgumslēdzējām pusēm, kas ir Ženēvas akta puses. Izmaiņas, kas attiecas uz 5. noteikuma 2. punktu, veic, ja ir samaksāta 8. noteikuma 1. punkta ii) apakšpunktā noteiktā maksa.”

8. noteikums

Maksas

Maksu apmērs

8. noteikuma 1. punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

maksa par starptautiskās reģistrācijas izmaiņu pieprasījumu3 – 500.

papildu maksa par papildu izmaiņām, kas iesniegtas tajā pašā pieprasījumā – 300”

3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“3

Starptautiskai reģistrācijai, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, kurš atrodas vismazāk attīstītā valstī (VAV), saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas izveidotajiem sarakstiem maksa tiek samazināta līdz 50 procentiem no noteiktās summas (noapaļojot līdz tuvākajam pilnajam skaitlim). Šādā gadījumā maksa būs 500 Šveices franki par starptautisku reģistrāciju, kas attiecas uz ģeogrāfisko izcelsmes apgabalu, kurš atrodas vismazāk attīstītā valstī, 250 Šveices franki par vienu starptautiskās reģistrācijas grozījumu, kas attiecas uz izcelsmes ģeogrāfisko apgabalu, kurš atrodas vismazāk attīstītā valstī, un 150 Šveices franki par papildu maksu par papildu izmaiņām, kas iesniegtas tajā pašā pieprasījumā. Šos maksu samazinājumus sāks piemērot trīs gadus pēc Ženēvas akta stāšanās spēkā.”

III nodaļa

Atteikums un citas darbības attiecībā uz starptautisko reģistrāciju

9. noteikums

Atteikums

Paziņojums Starptautiskajam birojam

9. noteikuma 1. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

ja vien a) apakšpunktā minētā kompetentā iestāde nav pierādījusi pretējo, uzskata, ka b) apakšpunktā minēto paziņojumu par starptautisko reģistrāciju kompetentā iestāde ir saņēmusi 20 dienās pēc paziņojumā norādītā datuma.”

15. noteikums

Izmaiņas

Pieļaujamās izmaiņas

15. noteikuma 1. punktu groza šādi:

1.

punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)

labuma guvēju izmaiņas, kas ietver labuma guvēja vai dažu labuma guvēju pievienošanu vai svītrošanu, vai labuma guvēju vai Ženēvas akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā minētās fiziskās vai juridiskās personas vārdu vai adrešu maiņa.”

2.

punkta ii) apakšpunktu svītro;

3.

punkta vi) apakšpunktu svītro.

16. noteikums

Atteikšanās no aizsardzības

Atteikšanās atsaukšana

16. noteikuma 2. punktu groza šādi:

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu

“a)

jebkuru atteikšanos, ieskaitot atteikšanos saskaņā ar 6. noteikuma 1. punkta d) apakšpunktu, izcelsmes līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde vai – Ženēvas akta 5. panta 3. punkta gadījumā – labuma guvēji, fiziska vai juridiska persona, kas minēta minētā akta 5. panta 2. punkta ii) apakšpunktā, vai izcelsmes līgumslēdzējas puses kompetentā iestāde jebkurā laikā var pilnībā vai daļēji atsaukt ar nosacījumu, ka, ja atteikšanās pamatā ir 6. noteikuma 1. punkta d) apakšpunkts – tiek novērsta neatbilstība.”

2. iedaļa

Nostāja, kas jāieņem rakstiskajā priekšlikumā, kurā ierosināti grozījumi Kopīgā reglamenta 5. noteikumā

II nodaļa

Pieteikumi un starptautiskā reģistrācija

5. noteikums

Prasības attiecībā uz pieteikumu

5. noteikuma 4. punktu svītro.

Pamatojums

Ierosinātā Kopīgā reglamenta 5. noteikuma 4. punkta svītrošana (piemērošana paredzēta Ženēvas aktā – Paraksts un/vai nolūks izmantot) ir pamatota, jo parakstīšanas prasība jau ir izpildīta un pārbaudīta sākotnējā reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā. Prasības deklarēt nodomu izmantot un kontrolēt izmantošanu ir pretrunā cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elementiem. Cilmes vietas nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir aizsargātas pret jebkādu izmantošanu, kas pārkāpj atzītās specifikācijas, pat ja attiecīgie produkti netiek tirgoti valstī, kurā atklāti krāpnieciskie lietojumi. Turklāt to starptautiskā reģistrācija noteikti nozīmē kontroli pār to izmantošanu līgumslēdzējā pusē, kura ir to izcelsmes vieta.