(1)

Konvencija par ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (“Konvencija”) Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences aizgādībā tika noslēgta 2019. gada 2. jūlijā.

(2)

Konvencijas mērķis ir veicināt tiesu iestāžu pieejamību visā pasaulē, uzlabojot starptautisko tiesu iestāžu sadarbību. Jo īpaši Konvencijas mērķis ir samazināt riskus un izmaksas, kas saistīti ar pārrobežu tiesvedību un strīdu risināšanu, un tā rezultātā veicināt starptautisko tirdzniecību, ieguldījumus un mobilitāti.

(3)

Savienība aktīvi piedalījās sarunās, kuru rezultātā tika pieņemta Konvencija, un atbalsta tās mērķus.

(4)

Pašlaik Savienības iedzīvotāji un uzņēmumi, kas vēlas, lai Savienībā izdots spriedums tiktu atzīts un izpildīts valstī, kura nav Savienības dalībvalsts, saskaras ar dažādām tiesību sistēmām, jo nepastāv visaptverošs starptautisks satvars attiecībā uz ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās. Starptautiskās tirdzniecības un ieguldījumu plūsmu pieaugums ir palielinājis tiesiskos riskus Savienības iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

(5)

Tāpēc šo situāciju būtu jārisina, izveidojot paredzamu sistēmu, kuras ietvaros tiek regulēta pārrobežu spriedumu atzīšana un izpilde civillietās vai komerclietās. Minētos mērķus var sasniegt tikai tad, ja valstis stingri ievēro spriedumu savstarpējas atzīšanas un izpildes sistēmu, piemēram, tādu, kas pieņemta ar Konvenciju. Vienlaikus Konvencijai vajadzētu pieļaut trešo valstu spriedumu atzīšanu un izpildi Savienībā vienīgi tad, ja ir ievēroti Savienības tiesību pamatprincipi.

(6)

Ievērojot Konvencijas 26. pantu, tādas reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuru kompetencē ir daži vai visi Konvencijā reglamentētie jautājumi, piemēram, Savienība, var parakstīt, pieņemt, apstiprināt Konvenciju vai pievienoties tai.

(7)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 3. panta 2. punktu, Savienības ekskluzīvā kompetencē ir noslēgt starptautisku līgumu, ciktāl tā slēgšana ietekmē kopīgos noteikumus vai maina to darbības jomu. Konvencija ietekmē Savienības tiesību aktus, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1215/2012 (2). Tāpēc Savienībai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz visiem Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem.

(8)

Saskaņā ar Konvencijas 24. panta 3. punktu un 28. pantu pievienošanās Konvencijai var notikt pirms tās stāšanās spēkā.

(9)

Tāpēc Savienībai būtu jāpievienojas Konvencijai.

(10)

Pievienojoties Konvencijai, Savienībai saskaņā ar Konvencijas 27. pantu būtu jādeklarē, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem Konvencijā reglamentētajiem jautājumiem. Tādējādi dalībvalstīm Konvencija būtu saistoša, jo tai ir pievienojusies Savienība.

(11)

Lietās, kas saistītas ar nemājokļa nomu (īri), Regulā (ES) Nr. 1215/2012 ir paredzēta izņēmuma jurisdikcija tiesām dalībvalstī, kurā atrodas nekustamais īpašums. Konvencijā nav ietverti šādi izņēmuma jurisdikcijas noteikumi attiecībā uz nemājokļa nomu. Tāpēc, pievienojoties Konvencijai, Savienībai saskaņā ar Konvencijas 18. pantu būtu jādeklarē, ka tā nepiemēros Konvenciju tāda nekustamā īpašuma nemājokļa nomai (īrei), kurš atrodas Savienības teritorijā.

(12)

Īrijai Regula (ES) Nr. 1215/2012 ir saistoša, un tādēļ tā piedalās šā lēmuma pieņemšanā.

(13)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un LESD, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un tai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro,