(1)

Padome 2014. gada 31. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/512/KĀDP (1).

(2)

Savienība joprojām nelokāmi atbalsta Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti.

(3)

Krievijas Federācijas prezidents 2022. gada 24. februārī paziņoja par militāru operāciju Ukrainā, un Krievijas bruņotie spēki sāka uzbrukumu Ukrainai. Minētais uzbrukums ir klajš Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības pārkāpums.

(4)

Eiropadome 2022. gada 24. februāra secinājumos visstingrākajā veidā nosodīja neprovocēto un nepamatoto Krievijas Federācijas militāro agresiju pret Ukrainu. Ar savām nelikumīgajām militārajām darbībām Krievija rupji pārkāpj starptautiskās tiesības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu principus un apdraud Eiropas un globālo drošību un stabilitāti. Eiropadome aicināja steidzami sagatavot un pieņemt vēl vienu sankciju paketi, kura ietver individuālas un ekonomiskas sankcijas.

(5)

Eiropadome 2022. gada 24. marta secinājumos paziņoja, ka Savienība joprojām ir gatava novērst trūkumus un vērsties pret faktisku un iespējamu jau pieņemto ierobežojošo pasākumu apiešanu, kā arī ātri nākt klajā ar turpmākām stingrām un koordinētām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, lai efektīvi vērstos pret Krievijas spējām turpināt agresiju.

(6)

Ņemot vērā situācijas nopietnību un lai reaģētu uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, ir lietderīgi ieviest turpmākus ierobežojošus pasākumus.

(7)

Ir lietderīgi aizliegt dažu Krievijas jēlnaftas un naftas produktu importu, iegādi vai nodošanu dalībvalstīs. Turklāt ir lietderīgi aizliegt apdrošināt un pārapdrošināt šādu preču transportēšanu pa jūru uz trešām valstīm. Būtu jāparedz atbilstīgi pārejas periodi.

(8)

Ņemot vērā vairāku dalībvalstu īpašo ģeogrāfisko novietojumu, kas rada specifisku atkarību no jēlnaftas, kuru importē pa cauruļvadiem no Krievijas un kuras piegādēm īstermiņā nav reālas alternatīvas, Krievijas jēlnaftas importa aizliegumi uz laiku nebūtu jāpiemēro jēlnaftas importam pa cauruļvadiem no Krievijas uz minētajām dalībvalstīm, kamēr Padome nenolemj citādi. Minētajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu alternatīvas piegādes. Komisijai būtu jāuzrauga un jāatvieglo attiecīgo dalībvalstu progress alternatīvu piegāžu nodrošināšanā. Kad dalībvalsts ir guvusi pietiekamu progresu, Augstajam pārstāvim ar Komisijas atbalstu būtu jāierosina Padomei izbeigt šo pagaidu izņēmumu attiecībā uz minēto dalībvalsti.

(9)

Eiropadome 2022. gada 30. un 31. maija sanāksmē vienojās, ka tā pēc iespējas drīz atgriezīsies pie jautājuma par minēto pagaidu izņēmumu attiecībā uz jēlnaftu, kuru piegādā pa cauruļvadiem.

(10)

Ir jāaizliedz dalībvalstī pa cauruļvadiem piegādātas jēlnaftas no Krievijas tālāka nodošana, transportēšana vai tālākpārdošana uz citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kā arī pēc astoņu mēnešu pārejas perioda jāaizliedz no šādas jēlnaftas iegūtu naftas produktu tālāka nodošana, transportēšana vai tālākpārdošana uz citām dalībvalstīm. Ņemot vērā Čehijas īpašo atkarību no šādiem naftas produktiem, būtu jāatļauj papildu desmit mēnešu periods, lai tā varētu iegūt alternatīvas piegādes.

(11)

Ņemot vērā to, ka ģeogrāfisku iemeslu dēļ īpaši skarta ir Bulgārija, uz ierobežotu laiku būtu jāparedz īpaša atkāpe no aizlieguma importēt jēlnaftu, kas piegādāta ar jūras transportu (“jūrasceļu jēlnafta”), un naftas produktus. Ņemot vērā Horvātijas specifisko situāciju saistībā ar tās rafinētavas vajadzību pēc vakuuma gāzeļļas regulāras piegādes, lai tā varētu darboties, valsts kompetentajai iestādei vajadzētu būt iespējamam saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem uz konkrētu laikposmu atļaut iegādāties, importēt vai nodot Krievijas vakuuma gāzeļļu.

(12)

Ja jēlnaftas piegāde pa cauruļvadiem no Krievijas uz dalībvalsti, kurai ir tikai sauszemes robežas, tiek pārtraukta tādu iemeslu dēļ, ko minētā dalībvalsts nevar ietekmēt, būtu jāatļauj jūrasceļu jēlnaftas imports no Krievijas uz minēto dalībvalsti, piemērojot ārkārtas pagaidu atkāpi, līdz tiek atsākta piegāde pa cauruļvadiem vai līdz brīdim, kad Padome nolemj, ka aizliegums importēt pa cauruļvadiem piegādātu jēlnaftu ir piemērojams attiecībā uz minēto dalībvalsti.

(13)

Atbilstīgi principam par tranzīta brīvību aizliegumiem iegādāties, importēt vai nodot jūrasceļu jēlnaftu un konkrētus naftas produktus no Krievijas nebūtu jāskar tādu preču iegāde, imports vai nodošana, kuru izcelsme ir trešā valstī un kuras Krieviju šķērso tikai tranzītā. Jo īpaši minētie aizliegumi nebūtu jāpiemēro situācijā, kad Krievija muitas deklarācijās ir norādīta kā eksporta valsts un ja jēlnaftas un citu naftas produktu izcelsmes valsts minētajās deklarācijās ir norādīta kā trešā valsts.

(14)

Ir lietderīgi aizliegt Krievijā sniegt grāmatvedības, revīzijas, tai skaitā tiesību aktos noteiktās revīzijas, uzskaites pakalpojumus un konsultācijas nodokļu jomā, un konsultācijas saimnieciskās darbības un vadībzinību jomā un sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Ir lietderīgi arī grozīt aizliegumus, kas attiecīgi saistīti ar noguldījumiem, autotransporta uzņēmumiem, kas iedibināti Krievijā, un uzticamības pakalpojumiem. Visbeidzot, ir lietderīgi Lēmuma 2014/512/KĀDP pielikumos izklāstītajos juridisko personu, vienību un struktūru sarakstos pievienot dažus ierakstus.

(15)

Lai nodrošinātu Lēmuma 2014/512/KĀDP 1.j panta raitu īstenošanu, ir lietderīgi pagarināt minētā panta 2. un 3. punktā paredzēto darbību pārtraukšanas termiņu no 2022. gada 10. maija līdz 2022. gada 5. jūlijam.

(16)

Ir lietderīgi precizēt, ka šis lēmums neliedz juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kura ir reģistrēta vai izveidota saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem, saņemt maksājumus no sava Krievijas partnera, ievērojot līgumus, kas saistīti ar Lēmuma 2014/512/KĀDP 4.c pantā uzskaitītajām precēm un tehnoloģijām un kas noslēgti pirms 2022. gada 26. februāra un īstenoti pirms 2022. gada 27. maija.

(17)

Krievijas Federācija ir iesaistījusies sistemātiskā, starptautiskā plašsaziņas līdzekļu manipulēšanas un faktu sagrozīšanas kampaņā, lai uzlabotu savu stratēģiju destabilizēt savas kaimiņvalstis un Savienību un tās dalībvalstis. Konkrēti, propaganda tika atkārtoti un konsekventi vērsta pret Eiropas politiskajām partijām, it sevišķi vēlēšanu laikā, kā arī pret pilsonisko sabiedrību, patvēruma meklētājiem, Krievijas etniskām minoritātēm un dzimtiskām minoritātēm un pret demokrātisko iestāžu darbību Savienībā un tās dalībvalstīs.

(18)

Lai attaisnotu un pamatotu savu agresiju pret Ukrainu, Krievijas Federācija ir iesaistījusies nepārtrauktās un saskaņotās propagandas darbībās, kas vērstas pret pilsonisko sabiedrību Savienībā un kaimiņvalstīs, nopietni sagrozot faktus un manipulējot ar tiem.

(19)

Minētās propagandas darbības ir virzītas ar vairāku mediju kanālu starpniecību, kurus pastāvīgi tieši vai netieši kontrolē Krievijas Federācijas vadība. Šādas darbības rada būtisku un tiešu apdraudējumu Savienības sabiedriskajai kārtībai un drošībai. Minētie mediju kanāli ir būtiski un noderīgi, lai sekmētu un atbalstītu agresiju pret Ukrainu un lai destabilizētu tās kaimiņvalstis.

(20)

Ņemot vērā situācijas nopietnību un reaģējot uz Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā, ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, kā atzīts tās 11. pantā, nepieciešams ieviest turpmākus ierobežojošus pasākumus, lai apturētu šādu mediju kanālu pārraides darbības Savienībā, vai tādas šo mediju kanālu pārraides darbības, kuras vērstas uz Savienību. Šiem pasākumiem vajadzētu palikt spēkā līdz brīdim, kad tiks izbeigta agresija pret Ukrainu un kad Krievijas Federācija un ar to saistītie mediju kanāli pārstās izvērst propagandas darbības pret Savienību un tās dalībvalstīm.

(21)

Ievērojot Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un brīvības, jo īpaši vārda un informācijas brīvību, darījumdarbības brīvību, un tiesības uz īpašumu, kā atzīts tās 11., 16. un 17. pantā, minētie pasākumi neliedz mediju kanāliem un to personālam veikt citas darbības Savienībā, kas nav pārraidīšana, piemēram, pētniecību un intervijas. Jo īpaši minētie pasākumi negroza pienākumu ievērot tiesības, brīvības un principus, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā, tostarp Pamattiesību hartā, un dalībvalstu konstitūcijās, to attiecīgajās piemērošanas jomās.

(22)

Lai īstenotu konkrētus pasākumus, ir vajadzīga turpmāka Savienības rīcība.

(23)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2014/512/KĀDP,

1)

lēmuma 1.aa pantu groza šādi:

2)

lēmuma 1.b panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

3)

lēmuma 1.d panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

4)

lēmuma 1.e pantu aizstāj ar šādu:

5)

lēmuma 1.h panta 2. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

6)

lēmuma 1.j pantu aizstāj ar šādu:

7)

iekļauj šādu pantu:

8)

lēmuma 4. panta 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

9)

lēmuma 4.a panta 2. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

10)

lēmuma 4.g pantam pievieno šādu punktu:

11)

lēmuma 4.ha panta 5. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

12)

lēmuma 4.n panta 4. punktu groza šādi:

13)

iekļauj šādus pantus:

14)

pielikumus groza tā, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

Šo punktu piemēro attiecībā uz vienu vai vairākām vienībām, kas minētas šā lēmuma pielikuma 4) punktā, sākot no 2022. gada 25. jūnija un ar noteikumu, ka Padome, izskatījusi attiecīgās lietas, tā izlemj vienbalsīgi.