(1)

Eiropas Savienības (“Savienība”) un Ukrainas attiecības turpina attīstīties Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un Austrumu partnerības satvarā. Asociācijas nolīgums starp Savienību un Ukrainu (2) (“Asociācijas nolīgums”), tostarp par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu (DCFTA), stājās spēkā 2017. gada 1. septembrī.

(2)

Ukraina 2014. gada pavasarī uzsāka vērienīgu reformu programmu ar mērķi stabilizēt valsts ekonomiku un uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus. Korupcijas apkarošana, kā arī konstitucionālā, vēlēšanu un tiesu reforma ir starp darba kārtības prioritātēm. Šo reformu īstenošanu atbalstīja ar piecām secīgām makrofinansiālās palīdzības programmām, kuru ietvaros Ukraina ir saņēmusi palīdzību aizdevumu veidā par kopējo summu 5 miljardi EUR. Pēdējā makrofinansiālā palīdzība, kas tika darīta pieejama saistībā ar Covid-19 pandēmiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2020/701 (3), sniedza aizdevumus Ukrainai 1,2 miljardu EUR apmērā un tika pabeigta 2021. gada septembrī.

(3)

Ukrainas ekonomiku 2020. gadā skāra recesija, ko izraisīja Covid-19 pandēmija un ieilgušie drošības apdraudējumi pie robežas ar Krieviju. Nemitīgi augošās nenoteiktības rezultātā pēdējā laikā ir zudusi uzticēšanās, negatīvi ietekmējot ekonomikas prognozes, un kopš 2022. gada janvāra vidus ir zaudēta piekļuve starptautiskajiem kapitāla tirgiem. Finansēšanas nosacījumu pasliktināšanās ir veicinājusi ievērojamu un pieaugošu atlikušā ārējā finansējuma iztrūkumu un nopietni ietekmē ieguldījumus, tādējādi vājinot Ukrainas noturību pret turpmākiem ekonomiskiem un politiskiem satricinājumiem.

(4)

Ukrainas valdība ir apliecinājusi stingru apņēmību ieviest turpmākas reformas, pašreizējos kritiskajos apstākļos īstermiņā koncentrējoties uz tādām svarīgām politikas jomām kā ekonomikas noturība un stabilitāte, pārvaldība un tiesiskums, kā arī enerģētika.

(5)

Atjaunota apņemšanās veikt šādas reformas un stingra politiskā griba ir ļāvušas Ukrainas iestādēm kopš 2021. gada vasaras pastiprināt reformu īstenošanu. Tas ir arī devis iespēju Ukrainai sekmīgi pabeigt makrofinansiālās palīdzības darbību saistībā ar Covid-19 pandēmiju, jo visas reformu darbības, par kurām saprašanās memorandā tika panākta vienošanās ar Savienību, tika izpildītas.

(6)

Lai nodrošinātu lielāku politikas elastību ar Covid-19 pandēmiju saistītās krīzes kontekstā, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2020. gada jūnijā apstiprināja 18 mēnešu rezerves vienošanos ar Ukrainu, kas atbilda piekļuvei 5 miljardiem ASV dolāru. Minētā vienošanās ir vērsta uz četrām prioritātēm: i) mazināt krīzes ekonomisko ietekmi, tostarp atbalstot mājsaimniecības un uzņēmumus; ii) nodrošināt nepārtrauktu centrālās bankas neatkarību un elastīgu valūtas maiņas kursu; iii) nodrošināt finanšu stabilitāti, vienlaikus atgūstot izmaksas no banku noregulējuma; un iv) virzīties uz priekšu ar nozīmīgiem pārvaldības un korupcijas apkarošanas pasākumiem, lai saglabātu un palielinātu nesenos ieguvumus. Tā kā īstenošanas rezultāti bija nevienmērīgi, pirmā programmas pārskatīšana, kurā arī vienojās pagarināt programmu līdz 2022. gada jūnija beigām, netika pabeigta līdz 2021. gada novembrim. Tādējādi pašreizējās SVF programmas ietvaros veikto maksājumu kopsumma līdz šim atbilda 2,8 miljardiem ASV dolāru. Vēl divas pārskatīšanas tiek plānots veikt līdz 2022. gada otrā ceturkšņa beigām.

(7)

Ņemot vērā augstos budžeta finansējuma riskus saistībā ar lēno atveseļošanos no krīzes, kas saistīta ar Covid-19 pandēmiju, un strauji augošo inflāciju, Ukraina 2021. gada 16. novembrī lūdza Savienībai jaunu ilgtermiņa makrofinansiālās palīdzības programmu līdz 2,5 miljardu EUR apmērā. Ar šādu ārkārtas makrofinansiālā palīdzību jo īpaši reaģē uz straujo un neparedzēto Ukrainas ārējā finansējuma vajadzību pieaugumu, ko izraisījusi de facto zaudētā piekļuve finanšu tirgiem, un ar to saistītajām tūlītējām problēmām.

(8)

Tā kā Ukraina ir valsts, uz kuru attiecas EKP, būtu jāuzskata, ka tā ir tiesīga saņemt Savienības makrofinansiālo palīdzību.

(9)

Savienības makrofinansiālajai palīdzībai vajadzētu būt finanšu instrumentam, kas izmantojams ārkārtas gadījumos nolūkā sniegt konkrētam mērķim nepiesaistītu atbalstu maksājumu bilances problēmu novēršanai, lai nodrošinātu saņēmējam tūlītēji vajadzīgo ārējo finansējumu, un tai būtu jābalsta tādas politikas programmas īstenošana, kas ietver tūlītējus stingrus korekcijas pasākumus un strukturālas reformas, kuru mērķis ir uzlabot saņēmēja maksājumu bilances stāvokli īstermiņā un ekonomikas noturību vidējā termiņā.

(10)

Ņemot vērā to, ka zaudētā piekļuve tirgum un kapitāla aizplūšana Ukrainas maksājumu bilancē ir radījusi ievērojamu atlikušā ārējā finansējuma iztrūkumu, kas pārsniedz SVF un citu daudzpusēju iestāžu piešķirtos līdzekļus, pašreizējos ārkārtas apstākļos Ukrainai visdrīzākajā laikā sniedzamā Savienības ārkārtas makrofinansiālā palīdzība ir uzskatāma par atbilstošu īstermiņa reakciju uz nozīmīgajiem riskiem šai valstij. Savienības makrofinansiālā palīdzība atbalstītu Ukrainas ekonomikas stabilizāciju un būtu vērsta uz to, lai stiprinātu valsts tūlītējo noturību, kā arī, ja pašlaik tas ir iespējams, stiprinātu Ukrainas strukturālo reformu programmu, papildinot līdzekļus, kas darīti pieejami saskaņā ar finansiālo vienošanās ar SVF.

(11)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta ilgtspējīgas ārējā finansējuma situācijas atjaunošana Ukrainā, tādējādi atbalstot tās ekonomisko un sociālo attīstību.

(12)

Paredzams, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība tiks veikta kopā ar budžeta atbalsta darbību īstenošanu saskaņā ar Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu – “Eiropa pasaulē”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (4).

(13)

Savienības makrofinansiālās palīdzības apmēra noteikšana balstās uz Ukrainas atlikušo ārējā finansējuma vajadzību kvantitatīvu novērtējumu, un tajā tiek ņemta vērā valsts spēja finansēt sevi ar pašas resursiem, jo īpaši izmantojot tās rīcībā esošās starptautiskās rezerves. Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāpapildina tās programmas un resursi, ko nodrošina SVF un Pasaules Banka. Palīdzības apmēra noteikšanā ņem vērā arī gaidāmo finansiālo ieguldījumu, ko sniedz daudzpusējie līdzekļu devēji, un vajadzību nodrošināt taisnīgu sloga sadali starp Savienību un citiem līdzekļu devējiem, kā arī citu Savienības ārējās finansēšanas instrumentu līdzšinējo izmantošanu Ukrainā un Savienības vispārējās iesaistes pievienoto vērtību.

(14)

Komisijai būtu jānodrošina, ka Savienības makrofinansiālā palīdzība juridiski un pēc būtības ir saskaņā ar pamatprincipiem un mērķiem, kā arī pasākumiem, kas veikti dažādās jomās ārējā darbībā un citos attiecīgos Savienības politikas virzienos.

(15)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Savienības ārpolitika attiecībā uz Ukrainu. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu cieši jāsadarbojas visu makrofinansiālās palīdzības sniegšanas laiku, lai koordinētu Savienības ārpolitiku un nodrošinātu tās saskaņotību.

(16)

Ar Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāatbalsta Ukrainas apņēmība ievērot vērtības, kas tai ir kopīgas ar Savienību, ietverot demokrātiju, tiesiskumu, labu pārvaldību, cilvēktiesību ievērošanu, ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanu, kā arī Ukrainas saistības ievērot atklātas, uz noteikumiem balstītas un godīgas tirdzniecības principus.

(17)

Savienības makrofinansiālās palīdzības piešķiršanas priekšnoteikumam vajadzētu būt tādam, ka Ukrainā tiek ievēroti efektīvi demokrātiskie mehānismi, tostarp daudzpartiju parlamentārā sistēma un tiesiskums, un tiek garantēta cilvēktiesību ievērošana. Turklāt ar Savienības makrofinansiālās palīdzības konkrētajiem mērķiem būtu jāstiprina publiskā sektora finanšu pārvaldības sistēmu efektivitāte, pārredzamība un pārskatatbildība un jāveicina strukturālās reformas, kuru mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, pienācīgu darbvietu radīšanu un fiskālo konsolidāciju. Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam būtu regulāri jāuzrauga gan priekšnoteikumu izpilde, gan minēto mērķu sasniegšana.

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienības finansiālās intereses, kas saistītas ar Savienības makrofinansiālo palīdzību, tiek efektīvi aizsargātas, Ukrainai būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu un apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkurus citus pārkāpumus saistībā ar minēto palīdzību. Turklāt būtu jāparedz, ka Komisija veic pārbaudes, ka Revīzijas palāta veic revīzijas un Eiropas Prokuratūra īsteno savas kompetences.

(19)

Savienības makrofinansiālās palīdzības izmaksāšana neskar Eiropas Parlamenta un Padomes kā budžeta lēmējiestādes pilnvaras.

(20)

Savienības makrofinansiālās palīdzības summām vajadzētu atbilst budžeta apropriācijām, kas paredzētas daudzgadu finanšu shēmā.

(21)

Savienības makrofinansiālā palīdzība būtu jāpārvalda Komisijai. Lai nodrošinātu to, ka Eiropas Parlaments un Padome spēj sekot šā lēmuma īstenošanai, Komisijai šīs iestādes būtu regulāri jāinformē par norisēm saistībā ar palīdzību un jāsniedz tām attiecīgie dokumenti.

(22)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā lēmuma īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(23)

Uz Savienības makrofinansiālo palīdzību būtu jāattiecina ekonomikas politikas nosacījumi, kas izklāstāmi saprašanās memorandā. Lai nodrošinātu vienotus īstenošanas nosacījumus un panāktu efektivitāti, Komisija būtu jāpilnvaro risināt sarunas par šādiem nosacījumiem ar Ukrainas iestādēm dalībvalstu pārstāvju komitejas uzraudzībā saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Saskaņā ar minēto regulu parasti būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra visos gadījumos, izņemot tos, kas paredzēti minētajā regulā. Ņemot vērā to, cik liela ietekme var būt palīdzībai, kas pārsniedz 90 miljonus EUR, ir lietderīgi paredzēt, ka attiecībā uz darbībām, kuras pārsniedz minēto robežvērtību, ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kā norādīts Regulā (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā Savienības makrofinansiālās palīdzības summu, kas paredzēta Ukrainai, saprašanās memoranda pieņemšanai, kā arī palīdzības samazināšanai, apturēšanai vai atcelšanai būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra.

(24)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķi, proti, piešķirt ārkārtas makrofinansiālo palīdzību Ukrainai ar mērķi jo īpaši atbalstīt tās ekonomisko noturību un stabilitāti, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ierosinātās darbības mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(25)

Ņemot vērā steidzamību, ko radījuši Covid-19 pandēmijas izraisītie ārkārtas apstākļi un ar to saistītās ekonomiskās sekas, tiek uzskatīts par lietderīgu izmantot izņēmumu attiecībā uz astoņu nedēļu laikposmu, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam pievienotā Protokola Nr. 1 par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(26)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā lēmumā paredzēto pasākumu piemērošanu, steidzamības kārtā šim lēmumam būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,