(1)

Pēc Eiropas Stabilitātes mehānisma finansiālās palīdzības beigām 2018. gada 20. augustā ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1192 (2) uz sešiem mēnešiem tika aktivizēta pastiprinātā uzraudzība Grieķijā, kura tika sākta 2018. gada 21. augustā. Pēc tam pastiprinātā uzraudzība tika pagarināta sešas reizes (3), katru reizi par vēl sešiem mēnešiem, pēdējo reizi – no 2021. gada 21. augusta.

(2)

Grieķija kopš 2010. gada ir saņēmusi ievērojama apjoma finansiālo palīdzību, kā rezultātā Grieķijas neizpildītās saistības pret eurozonas dalībvalstīm, Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu un Eiropas Stabilitātes mehānismu kopā ir 240 875 miljoni EUR. Grieķija no saviem Eiropas partneriem saņēma finansiālo atbalstu ar atvieglotiem noteikumiem, un 2012. gadā un pēc tam 2017. gadā Eiropas Stabilitātes mehānisma ietvaros tika pieņemti īpaši pasākumi parāda atmaksājamības uzlabošanai. Eurogrupa 2018. gada 22. jūnijā panāca politisku vienošanos par tādu papildu pasākumu īstenošanu, kuru mērķis ir nodrošināt parāda atmaksājamību. Par dažiem no šiem pasākumiem (tajā skaitā par tādu summu pārvešanu, kas līdzvērtīgas ienākumiem, kurus eurozonas valstu centrālās bankas nopelnījušas no Grieķijas valsts obligācijām, kuras tiek turētas saskaņā ar Nolīgumu par neto finanšu aktīviem un Vērtspapīru tirgu programmu) Eurogrupā var vienoties divreiz gadā, pamatojoties uz pozitīviem ziņojumiem par pastiprināto uzraudzību attiecībā uz to, kā Grieķija ievēro savas pēcprogrammas politikas saistības. Pamatojoties uz Eurogrupas attiecīgi 2019. gada aprīlī, 2019. gada decembrī, 2020. gada jūnijā, 2020. gada novembrī, 2021. gada jūnijā un 2021. gada decembrī panākto vienošanos, tika atļauts izmantot no politikas atkarīgo parāda pasākumu pirmās sešas daļas.

(3)

Grieķija Eurogrupā ir apņēmusies turpināt un pabeigt visas galvenās reformas, kas pieņemtas saskaņā ar Eiropas Stabilitātes mehānisma stabilitātes atbalsta programmu (“programma”), un nodrošināt to svarīgo reformu mērķu īstenošanu, kuras pieņemtas saskaņā ar minēto programmu un tās priekštecēm. Grieķija ir apņēmusies arī īstenot konkrētas darbības fiskālās un fiskālās jomas strukturālās politikas, sociālās labklājības, finanšu stabilitātes, darba un produktu tirgu, privatizācijas un valsts pārvaldes jomās. Minētās konkrētās darbības, kas izklāstītas Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojuma pielikumā, palīdzēs novērst pārmērīgu Grieķijas makroekonomikas nelīdzsvarotību un ekonomisko grūtību cēloņus vai potenciālos cēloņus. Šīs saistības, kas ir pamats parādu atvieglošanas papildu pasākumu piemērošanai, tika noteiktas līdz 2022. gada vidum, un tādējādi attiecībā uz Grieķiju ir sācies šīs vienošanās pēdējais gads. Iestādes pauda nodomu koncentrēt savus centienus uz to, lai līdz 2022. gada vidum izpildītu neizpildītās saistības. Lēmumos par atlikušo parāda atvieglošanas pasākumu piemērošanu, kā arī par pastiprinātas uzraudzības izbeigšanu būs jāņem vērā saistību izpildes progress, kā arī vispārējā ekonomikas politikas vide.

(4)

Komisija 2021. gada 2. jūnijā publicēja 2021. gada padziļinātu pārskatu par Grieķiju (4). Komisija secināja, ka Grieķija joprojām saskaras ar pārmērīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību. Šī nelīdzsvarotība bija saistīta ar lielām valdības parādsaistībām, ienākumus nenesošu aizdevumu augsto īpatsvaru un nepilnīgu ārējo līdzsvarošanu, ņemot vērā bezdarba līmeni, kas, lai gan samazinās, joprojām ir augsts, un zemo potenciālo izaugsmi. Analīzē, kas veikta 2022. gada brīdināšanas mehānisma ziņojumā (5), Grieķija tika identificēta kā viena no dalībvalstīm, kurās makroekonomikas risku saglabāšanās un progress pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanā tiks sīkāk vērtēts 2022. gada pavasara padziļinātajā pārskatā. Šā novērtējuma pamatā bija vairāki apsvērumi, piemēram: pirmkārt, valsts parāda attiecība pret IKP 2020. gadā palielinājās par 26 procentpunktiem un sasniedza 206,3 % no IKP, tādējādi atspoguļojot recesijas dziļumu un pasākumu Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo seku ierobežošanai ietekmi. Valsts parāds ir augsts, tomēr lielu daļu parāda ir pagarinājuši oficiālie kreditori ar izdevīgām likmēm, un, pateicoties tam un lielajām skaidras naudas rezervēm, Grieķija ir pasargāta no īstermiņa svārstībām. Paredzams, ka 2021. gadā valsts parāda attiecība sāks samazināties; otrkārt, banku nozares rentabilitāte 2020. gadā kļuva negatīva, un pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir viens no zemākajiem ES daļēji tāpēc, ka turpinās banku bilanču sakārtošana. Lai gan ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars – 15 % 2021. gada septembrī (6) – joprojām bija augsts, 2020. gadā tas ievērojami samazinājās un 2021. gadā turpināja samazināties; treškārt, ārējā ilgtspēja 2020. gadā pasliktinājās, jo negatīvā neto starptautisko investīciju pozīcija (kā attiecība pret IKP) turpināja samazināties tamdēļ, ka samazinājās IKP un ievērojami pasliktinājās tekošā konta deficīts – līdz -6,6 % no IKP. Tomēr tiek prognozēts, ka līdz ar tūrisma atjaunošanos tekošā konta deficīts 2021. un 2022. gadā samazināsies. Visbeidzot, bezdarba līmenis turpināja samazināties arī pandēmijas laikā, galvenokārt pateicoties valdības atbalsta pasākumiem. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par 2021. gada trešo ceturksni bezdarba līmenis Grieķijā ir 13,0 %, t. i., par trim procentpunktiem zemāks nekā tajā pašā ceturksnī 2020. gadā. Neraugoties uz pašreizējo pandēmiju, valdība turpināja veikt pasākumus, kas ir būtiski pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanai. Nākotnē Grieķijas atveseļošanas un noturības plāns dod iespēju risināt investīciju un reformu vajadzības.

(5)

Komisija 2021. gada 24. novembrī publicēja savu divpadsmito pastiprinātās uzraudzības ietvaros veikto novērtējumu par Grieķiju (7). Tā secināja, ka Grieķija ir guvusi turpmākus panākumus savu konkrēto saistību izpildē, lai gan dažās jomās ir bijuši kavējumi, kas daļēji saistīti ar sarežģītajiem apstākļiem, kurus izraisījusi pandēmija vai katastrofālie ugunsgrēki 2021. gada augustā. Iestādes ir izpildījušas konkrētas saistības enerģētikas nozarē un publisko finanšu pārvaldībā, kā arī tās ir veikušas svarīgus un atzinīgi vērtējamus pasākumus, lai līdz 2022. gada aprīlim izpildītu lielāko daļu savu konkrēto saistību.

(6)

ES 2021. gada 23. decembrī izveidoja Atveseļošanas instrumentu, kas nodrošina 750 miljardus EUR, lai novērstu Covid-19 krīzes negatīvās ekonomiskās sekas un veicinātu atveseļošanu. Minētais instruments galvenokārt tiks īstenots saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (“mehānisms”), kura finansējums ir 672,5 miljardi EUR. 2020.–2021. gada Eiropas politikas koordinēšanas pusgads tika uz laiku pielāgots, lai varētu sākt mehānisma darbību. Grieķija ir tiesīga 2021.–2026. gadā no minētā mehānisma saņemt līdz 17,8 miljardiem EUR neatmaksājama atbalsta veidā un līdz 12,7 miljardiem EUR aizdevumu veidā.

(7)

Padome 2021. gada 13. jūlijā apstiprināja Grieķijas atveseļošanas un noturības plānu (“plāns”) (8). Padome jo īpaši uzskatīja, ka plāns palīdz efektīvi risināt būtiskas ekonomikas un sociālās problēmas, kuras apzinātas konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos, ieskaitot šo problēmu fiskālos aspektus, un saskaņā ar makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūru sniegtajos ieteikumos. Grieķijas atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu pamatā ir saskaņā ar ekonomikas korekciju programmām veiktie ievērojamie reformu centieni, un tās papildina reformas, kuras tiek uzraudzītas pastiprinātas uzraudzības ietvaros. Grieķija 2021. gada 29. decembrī iesniedza pirmo maksājuma pieprasījumu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānismu.

(8)

Komisija 2021. gada 24. novembrī izskatīja Grieķijas 2022. gada budžeta plāna projektu un šajā sakarā ņēma vērā vispārējās izņēmuma klauzulas piemērošanas turpināšanu un galveno uzmanību pievērsa atbilstībai Padomes 2021. gada 18. jūnija ieteikumiem. Saskaņā ar Komisijas novērtējumu (9) prognozējams, ka Grieķijas fiskālā nostāja 2022. gadā būs atbalstoša. Grieķija atbilstoši Padomes ieteikumam plāno turpināt atbalstu atveseļošanai, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānismu, lai finansētu papildu investīcijas. Grieķija atbilstoši Padomes ieteikumam plāno saglabāt valsts finansētās investīcijas. Komisija norādīja, ka, ņemot vērā Grieķijas valsts sektora parāda līmeni un lielās vidēja termiņa ilgtspējas problēmas, kas pastāvēja vēl pirms Covid-19 pandēmijas uzliesmojuma, Grieķijai, veicot atbalstošus budžeta pasākumus, ir svarīgi saglabāt piesardzīgu fiskālo politiku, lai vidējā termiņā nodrošinātu publisko finanšu ilgtspēju. Komisija arī atgādināja, cik liela nozīme ir publisko finanšu struktūrai un budžeta pasākumu kvalitātei.

(9)

Grieķija kopš pandēmijas sākuma pastāvīgi ir bijusi obligāciju tirgos, un 2021. gadā, piesaistot 14 miljardus EUR atvērtajā tirgū, tā savu finansēšanas plānu izpildīja ar uzviju. Neraugoties uz pandēmiju, arī 2021. gadā Grieķijas valsts kredītreitings uzlabojās, kā rezultātā samazinājās neatbilstība investīciju kategorijai. Pašreizējos labvēlīgos finansēšanas nosacījumus atbalsta Eiropas līmenī pieņemti likviditātes pasākumi, kas ietver Eiropas Centrālās bankas pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu. Pamatojoties uz 12. pastiprinātās uzraudzības ziņojumā sniegto parāda atmaksājamības analīzi, paredzams, ka valdības bruto finansējuma vajadzības īstermiņā saglabāsies paaugstinātas galvenokārt sakarā ar 2021. un 2022. gadam prognozēto lielo primāro deficītu un atveseļošanas un noturības plānā paredzētā aizdevumu mehānisma finanšu plūsmu uzskaiti, lai gan pēdējo minēto papildu finansējuma vajadzību paredzēts segt ar pieņemto Atveseļošanas un noturības mehānisma aizdevuma izmaksu. Paredzams, ka turpmākajos gados finansējuma vajadzības būs mērenas un līdz 2030. gadam nepārsniegs 15 % no IKP. Grieķija joprojām tur lielas naudas rezerves, kas aizsargā Grieķiju pret īstermiņa svārstībām.

(10)

Grieķijas banku nozare kopš Eiropas Stabilitātes mehānisma programmas beigām ir kļuvusi stabilāka un noturīgāka pret satricinājumiem, taču joprojām pastāv mantotie riski un ievērojama pamatā esošā neaizsargātība, kuru pastiprina koronavīrusa uzliesmojuma negatīvā ietekme. Noguldījumu apjoms turpina pastāvīgi pieaugt, un bankām, pateicoties monetārās politikas stimulējošajiem nosacījumiem, joprojām ir pienācīga likviditāte. Ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvars banku nozarē ir ievērojami samazinājies no 40,6 % 2019. gada decembrī (10) līdz 15 % 2021. gada septembrī galvenokārt tāpēc, ka tika veiktas vairākas vērtspapīrošanas, ko atbalstīja “Hercules” aktīvu aizsardzības shēma. Paredzams, ka turpmāki saskaņā ar minēto shēmu plānotie darījumi atbalstīs Grieķijas bankas to centienos ienākumus nenesošo aizdevumu īpatsvaru 2022. gadā samazināt līdz viencipara rādītājam, kaut arī tas joprojām pārsniegtu ES vidējo rādītāju. Risks, ka parādu moratorija pasākumu izbeigšana radīs būtisku nelabvēlīgu ietekmi uz aktīvu kvalitāti, līdz šim nav īstenojies. Tomēr pastāv negatīvi riski, kuri sakarā ar atlikušo valsts atbalsta programmu atcelšanu varētu materializēties 2022. gadā. Gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību spēja atmaksāt aizņēmumus joprojām ir maza, turklāt nepietiekami attīstītais kapitāla tirgus ierobežo uzņēmumu piekļuvi ar parādu nesaistītam finansējumam. Ienākumus nenesošu aizdevumu vērtspapīrošanas rezultātā palielinās uzkrājumu veidošanas vajadzības; tas negatīvi ietekmē banku rentabilitāti un to kapitāla pozīcijas īstermiņā, taču ļaus bankām samazināt to riska izmaksas nākotnē un atbrīvot to bilancēs jaunu aizdevumu iespējas. Pandēmijas izraisītās krīzes laikā tika pastiprināta valsts un banku saikne, un banku kapitāla vispārējā kvalitāte joprojām ir zema, taču 2021. gadā sekmīgi tika veiktas kapitāla palielināšanas darbības. Iestādes joprojām ir apņēmušās īstenot attiecīgās finanšu nozares reformas, piemēram, uzlabot jaunā maksātnespējas regulējuma darbību, kurš stājās spēkā 2021. gada jūnijā un kura darbību tagad atbalsta attiecīgā elektroniskā infrastruktūra. Paredzams, ka arī Civilprocesa kodeksa plašā pārskatīšana, kas pieņemta nesen, palielinās izpildes procedūru efektivitāti, tai skaitā e-izsoļu norisi, un vienlaikus turpinās darbs, lai uzlabotu e-izsoļu platformas funkcionalitāti un izskatītu neizskatītās mājsaimniecību maksātnespējas lietas un izpildītu pieprasītās valsts garantijas. Šo reformu ietekme būs atkarīga no to īstenošanas savlaicīguma un efektivitātes, taču pozitīvi ir vērtējams tas, ka pēc tiesvedības traucējumiem, kas saistīti ar pandēmiju, ir atsākts parādu piedziņas process.

(11)

Turklāt iestādes ir pieņēmušas vairākas citas svarīgas reformas pastiprinātās uzraudzības ietvaros, kuras ir būtiskas Grieķijas ekonomisko grūtību pamatcēloņu novēršanai; dažās jomās gan ir vērojama kavēšanās, kas daļēji saistīta ar pašreizējās pandēmijas radītajām problēmām un – pēdējā laikā – ar 2021. gada vasarā notikušajiem meža ugunsgrēkiem. Proti, iestādes pieņēma algu reformu attiecībā uz Valsts ieņēmumu iestādi, kā rezultātā tā var piesaistīt un noturēt kvalificētu personālu, vai valsts finanšu pārvaldības reformas grāmatvedības un naudas uzraudzības sistēmu uzlabošanai. Iestādes ievērojami palielināja centralizētā iepirkuma daļu pirkumiem veselības aprūpes jomā un turpina atgūt no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem visus izdevumus, kas pārsniedz tiesību aktos noteiktos izdevumu ierobežojumus. Tās ir arī pabeigušas sociālās solidaritātes ienākumu shēmas ieviešanu un pārskatījušas vietējam sabiedriskajam transportam paredzēto subsīdiju sistēmu. Paredzams, ka šie pasākumi palielinās publisko izdevumu, kā arī ieņēmumu iekasēšanas efektivitāti un tādējādi veicinās augstās parāda attiecības turpmāku samazināšanos. Paredzams, ka darba tirgus gūs labumu no darbībām, kuru mērķis ir novērst nedeklarētu darbu, un no minimālās algas pārskatīšanas pienācīgas īstenošanas. Turklāt valdība ir pabeigusi enerģētikas nozares reformu un pieņēmusi investīciju licencēšanas tiesību aktus, ar ko vienkāršo attiecīgās procedūras. Iestādes ir arī ieviesušas ES tiesību aktiem atbilstošus vides kritērijus saimnieciskās darbības novērtējumā un uzlabojušas pārbaužu sistēmas pārredzamību attiecībā uz saimniecisko darbību un produktu tirgu uzraudzību. Paredzams, ka tas viss būtiski atvieglos slogu rūpniecības nozarei, veicinās privātās investīcijas un eksportu un ražīguma turpmāku pieaugumu. Iestādes ir arī sekmīgi noslēgušas vairākus nozīmīgus privatizācijas darījumus un pastāvīgi uzlabo valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību. Paredzams, ka publiskā sektora efektivitāti sekmēs arī reformas, kuru mērķis ir palielināt augstākās vadības neatkarību un pārskatatbildību valsts pārvaldē, un valsts amatpersonu snieguma pastāvīga novērtēšana. Vairākas konkrētas saistības joprojām nav izpildītas, un iestādes turpina progresēt to izpildes īstenošanā (11). Pastiprinātās uzraudzības ietvaros veiktās reformas ir papildinātas ar plašākām strukturālām reformām, piemēram, attiecībā uz publiskā iepirkuma regulējumu, piekļuvi digitālajiem publiskajiem pakalpojumiem, izglītību, publisko investīciju pārvaldību, vai reformām, kuru mērķis ir uzlabot koordināciju centrālās valdības līmenī.

(12)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka apstākļi, kas pamatoja pastiprinātās uzraudzības noteikšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. pantu, ir ievērojami uzlabojušies, tomēr joprojām pastāv. Konkrētāk, Grieķijas finanšu stabilitāte ir nostiprinājusies, tomēr joprojām pastāv negatīvi riski. Tajā pašā laikā ievērojami ir samazinājušies riski attiecībā uz plašāku ietekmi uz citām eurozonas dalībvalstīm.

(13)

Tāpēc Grieķijai ir jāpabeidz Eurogrupas 2018. gada 22. jūnija paziņojuma pielikumā minēto pasākumu īstenošana un jānovērš grūtību cēloņi vai iespējamie cēloņi, kā arī jāatbalsta stabila un ilgtspējīga ekonomikas atveseļošana.

(14)

Lai novērstu atlikušos riskus un uzraudzītu ar tiem saistīto saistību izpildi, šķiet nepieciešami un pamatoti pagarināt pastiprināto uzraudzību Grieķijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 472/2013 2. panta 1. punktu.

(15)

Grieķijai tika dota iespēja paust savu viedokli par Komisijas novērtējumu, kas tika nosūtīts 2021. gada 21. decembra vēstulē. Savā 2022. gada 10. janvāra atbildē Grieķija kopumā piekrita Komisijas novērtējumam par ekonomiskajām problēmām, ar ko valsts saskaras, un tas ir pamats pastiprinātās uzraudzības pagarināšanai.

(16)

Grieķija turpinās gūt labumu no tehniskā atbalsta, kas tiek sniegts saskaņā ar tehniskā atbalsta instrumentu, kura ietvaros dalībvalstis jo īpaši tiks atbalstītas to atveseļošanas un noturības plānu sagatavošanā un īstenošanā.

(17)

Komisija plāno pastiprinātās uzraudzības īstenošanā cieši sadarboties ar Eiropas Stabilitātes mehānismu agrīnās brīdināšanas sistēmas satvarā,