(1)

Ar vēstulēm, kas Komisijā reģistrētas 2021. gada 12. aprīlī un 2021. gada 20. septembrī, Francija lūdza atļauju ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 218. un 232. panta (“īpašais pasākums”), lai ieviestu obligātu elektronisko rēķinu sagatavošanu attiecībā uz visiem nodokļa maksātājiem, kuri iedibināti Francijas teritorijā. Šis pienākums attiektos uz rēķiniem, kas izsniegti darījumos starp nodokļa maksātājiem. Atļauja tika lūgta laikposmam no 2024. gada 1. janvāra līdz 2026. gada 31. decembrim.

(2)

Komisija 2021. gada 29. septembra vēstulēs Francijas pieprasījumu nosūtīja pārējām dalībvalstīm. Komisija 2021. gada 30. septembra vēstulē paziņoja Francijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Francija apgalvo, ka vispārēja elektronisko rēķinu sagatavošanas pienākuma ieviešana sniegtu priekšrocības krāpšanas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanā. Pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus kopā ar papildu darījumu datu nosūtīšanu ļautu nodokļu administrācijai reāllaikā pārbaudīt atbilstību starp deklarēto un iekasēto PVN un izsniegtajiem un saņemtajiem rēķiniem, tādējādi uzlabojot administrācijas spēju novērst un apkarot krāpšanu PVN jomā. Tas arī vairotu reāllaika zināšanas par uzņēmumu aktivitāti, ļaujot ekonomikas politiku pēc iespējas vairāk pielāgot ekonomiskajai realitātei.

(4)

Francija uzskata, ka pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus veicinātu nodokļu jomas tiesību aktu brīvprātīgu ievērošanu. Tas arī ļautu vienkāršot nodokļa maksātāju PVN ziņošanas pienākumus, ieviešot deklarāciju iepriekšēju aizpildīšanu. Elektronisko rēķinu sagatavošana nodokļa maksātājiem sniegtu arī citas priekšrocības, tādas kā apmaksas laika samazinājums, drukāšanas izmaksu un pasta izdevumu samazinājums, rēķinu datu apstrādes izmaksu un kavējumu samazinājums vai uzglabāšanas izmaksu samazinājums. Ietaupījumi un priekšrocības, ko nodokļa maksātāji iegūtu no elektronisko rēķinu sagatavošanas ieviešanas, lielā mērā kompensētu sākotnējos ieguldījumus, kas tiem būs jāveic, lai pielāgotu savas sistēmas.

(5)

Ņemot vērā īpašā pasākuma plašo darbības jomu un novitāti, ir svarīgi izvērtēt, kā īpašais pasākums ietekmēs krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas apkarošanu un nodokļa maksātājus. Tāpēc, ja Francija uzskata par vajadzīgu pagarināt īpašo pasākumu, tai kopā ar pagarinājuma lūgumu Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā iekļauts novērtējums par īpašā pasākuma efektivitāti krāpšanas PVN jomā un izvairīšanās no nodokļa maksāšanas apkarošanā un nodokļa iekasēšanas vienkāršošanā.

(6)

Īpašajam pasākumam nebūtu jāietekmē nodokļa maksātāju tiesības saņemt rēķinus papīra formātā attiecībā uz iegādēm Kopienas iekšienē.

(7)

Īpašajam pasākumam vajadzētu būt ierobežotam laikā, kas ļautu novērtēt, vai tas ir piemērots un efektīvs, ņemot vērā tā mērķus.

(8)

Īpašais pasākums ir proporcionāls izvirzītajiem mērķiem, jo tas ir ierobežots laikā un tiks īstenots pakāpeniski. No 2024. gada pienākums pieņemt elektroniskos rēķinus attieksies uz visiem nodokļa maksātājiem. Pienākums izsniegt elektroniskos rēķinus tiks piemērots 2024. gadā attiecībā uz lieliem uzņēmumiem, 2025. gadā attiecībā uz uzņēmumiem, kuros ir no 250 līdz 4 999 darbiniekiem un kuru apgrozījums ir mazāks par 1,5 miljardiem EUR, un 2026. gadā attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp nodokļa maksātājiem, kuri gūst labumu no Direktīvas 2006/112/EK 282. pantā minētā atbrīvojuma mazajiem uzņēmumiem. Turklāt īpašais pasākums nerada risku, ka krāpšana novirzītos uz citiem sektoriem vai citām dalībvalstīm.

(9)

Īpašajam pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz galapatēriņa posmā iekasētajiem kopējiem nodokļa ieņēmumiem, un tam nebūs nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,