a)

fiksēts 5 procentu punktu riska svēruma palielinājums; un

b)

proporcionāls riska svēruma palielinājums, kas ir 33 % no riska darījumu svērtās vidējās riska pakāpes, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus.

1.

Beļģijas pasākums, kuru piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu un nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Beļģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, ir riska svēruma palielinājums ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem mazajiem riska darījumiem, un tam ir divas sastāvdaļas:

2.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērojot to iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras izmanto IRB metodi, filiālēm, kuras atrodas Beļģijā.

3.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, piemērojot to iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Beļģijā īstenotais pasākums.

4.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu.

6.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir nebūtiski ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi, kas ir mazāki par 2 mljrd. EUR robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārkāpta 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot Beļģijas pasākumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

7.

Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav licencētu kredītiestāžu, kurām ir filiāles Beļģijā vai ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi, kuras izmanto IRB metodi un kuru riska pozīcija Beļģijas mājokļa nekustamo īpašumu tirgū ir 2 mljrd. EUR vai augstāka, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Beļģijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, ja kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 2 mljrd. EUR robežvērtību.

8.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

1.

Francijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un nosaka G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī (bet ne subkonsolidācijas līmenī), ir lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no to atbilstošā kapitāla attiecībā uz riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kurām ir lielas parādsaistības un kuru juridiskā adrese ir Francijā.

2.

Nefinanšu sabiedrību definē kā fizisko vai juridisko personu, uz kuru attiecas privāttiesības un kuras juridiskā adrese ir Francijā, un kura ir piederīga sektoram “nefinanšu sabiedrības”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (*1) A pielikuma 2.45. punktā.

3.

Pasākumu piemēro riska darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un riska darījumiem ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, un to piemēro šādi:

Tāpēc pasākums neattiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese nav Francijā un kuras nav nefinanšu sabiedrību, kam juridiskā adrese ir Francijā, meitasuzņēmumi vai ekonomiski atkarīgas sabiedrības, un pār kurām nefinanšu sabiedrībām, kam juridiskā adrese ir Francijā, nav tiešas vai netiešas kontroles.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktu pasākums ir piemērojams pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekme atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantam.

4.

G-SNI un C-SNI iestādei nefinanšu sabiedrība ar juridisko adresi Francijā ir jāuzskata par lielu, ja iestādes sākotnējā riska darījuma ar nefinanšu sabiedrību vai ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, kā noteikts 3. punktā, vērtība ir 300 milj. EUR vai pārsniedz to. Sākotnējā riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (*2) 9. pantu.

5.

Nefinanšu sabiedrību uzskata par tādu, kurai ir lielas parādsaistības, ja tās sviras rādītājs pārsniedz 100 % un finanšu maksājumu seguma rādītājs nepārsniedz 3, šos aprēķinus veicot grupas augstākajā konsolidācijas līmenī šādi:

Rādītājus aprēķina, balstoties uz pārskatu datiem, kuri noteikti saskaņā ar piemērojamiem standartiem un iekļauti nefinanšu sabiedrības finanšu pārskatā, kuru attiecīgā gadījumā apstiprinājis zvērināts grāmatvedis.

6.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Francijas pasākumu, piemērojot šo pasākumu iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm augstākajā konsolidācijas līmenī to attiecīgajā banku prudenciālā perimetra jurisdikcijā.

7.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā sešos mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.

Šo pasākumu papildina apvienota būtiskuma robežvērtība, kuras mērķis ir virzīt to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu, un kuru veido:

Robežvērtības, kas minētas b) un c) apakšpunktā, jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgajai sabiedrībai vai nefinanšu sabiedrībai ir lielas parādsaistības.

Sākotnējā riska darījuma vērtību, kas minēta a) un b) apakšpunktā, aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 9. pantu.

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kuras nepārkāpj 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja tiek pārkāpta 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts piemērot Francijas pasākumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām iepriekš noteikts izņēmums. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

10.

Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav tādu iekšzemē licencētu G-SNI vai C-SNI iestāžu to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām ir riska darījumi ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru apjomā, kas pārsniedz 8. punktā minēto būtiskuma robežvērtību, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādā gadījumā attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja iekšzemē licencēta G-SNI vai C-SNI tās banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī pārsniedz 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

11.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

a)

LTV ierobežojums 100 % apjomā kredītiem pirmā mājokļa pircējiem, kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām;

b)

LTV ierobežojums 90% apjomā kredītiem citiem pircējiem (t. i., pircējiem, kas nav pirmā mājokļa pircēji), kuri mājokli iegādājas galvenās dzīvesvietas vajadzībām. Šo ierobežojumu īsteno proporcionāli, izmantojot portfeļa kvotu. Konkrētāk, 15 % no šādiem aizņēmējiem izsniegtu jaunu hipotēku kredītu portfeļa aizdevēji var izsniegt, pārsniedzot LTV 90 % apjomā, bet nepārsniedzot maksimālo LTV 100 % apjomā;

c)

LTV ierobežojums 80 % apjomā citiem hipotēku kredītiem (tostarp izīrēšanai iegādāto mājokļu segmentam).

1.

Luksemburgas iestādes ir aktivizējušas juridiski saistošus LTV ierobežojumus jauniem hipotēku kredītiem mājokļu nekustamajam īpašumam, kas atrodas Luksemburgā. Ievērojot Comité du Risque Systémique (Sistēmisko risku komitejas) ieteikumu (1), Commission de Surveillance du Secteur Financier (Finanšu sektora uzraudzības komisija) (2) sadarbībā ar Banque centrale du Luxembourg ir aktivizējusi LTV ierobežojumus, kas atšķiras trīs aizņēmēju kategorijās. Katrai no trim kategorijām ir šādi LTV ierobežojumi:

2.

LTV ir rādītājs visu to kredītu vai kredīta daļu summas, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar mājokļu nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, attiecībai pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī.

3.

LTV ierobežojumus piemēro neatkarīgi no īpašumtiesību veida (piem., pilnīgas īpašumtiesības, lietojuma tiesības, īpašumtiesības bez lietojuma tiesībām).

4.

Pasākumu piemēro visiem aizņēmējiem privātajā sektorā, kuri saņem hipotēku kredītu, lai nekomerciālos nolūkos iegādātos mājokļu nekustamo īpašumu Luksemburgā. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējs darījuma pabeigšanai izmanto tādu juridisku struktūru kā nekustamā īpašuma ieguldījumu sabiedrība, kā arī vairāku aizņēmēju kopēja kredīta gadījumā. “Mājokļu nekustamais īpašums” ietver apbūves zemi neatkarīgi no tā, vai būvdarbi tiek veikti tūlīt pēc iegādes vai pēc vairākiem gadiem. Pasākumu piemēro arī tad, ja aizņēmējam tiek piešķirts kredīts īpašuma iegādei ar ilgtermiņa nomas līgumu. Nekustamo īpašumu var izmantot īpašnieka vajadzībām vai iegādāties izīrēšanai.

5.

Dalībvalstīm, kuru kredītiestādēm, apdrošināšanas sabiedrībām un profesionāļiem, kas veic kreditēšanas darbības (hipotēku kredītu aizdevēji), ir attiecīgi būtiski kredītriska darījumi Luksemburgā, izmantojot tiešu pārrobežu kredītu, tiek ieteikts veikt Luksemburgas pasākuma atzīšanu savā jurisdikcijā. Ja dalībvalstu jurisdikcijā nav paredzēts tāds pats pasākums visiem attiecīgajiem pārrobežu riska darījumiem, attiecīgajām iestādēm būtu jāpiemēro pieejamie pasākumi, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga aktivizētā makrouzraudzības politikas pasākuma ietekmei.

6.

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo ESRK par Luksemburgas pasākuma savstarpējo atzīšanu vai par de minimis atbrīvojumu izmantošanu saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 D ieteikumu. Paziņojums jāiesniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc savstarpējās atzīšanas pasākuma pieņemšanas, izmantojot ESRK interneta vietnē publicēto veidni. ESRK publicēs paziņojumus ESRK interneta vietnē, tādējādi publiskojot valstu savstarpējās atzīšanas lēmumus. Publikācijā ietvers informāciju par visiem izņēmumiem, ko noteikušas savstarpējo atzīšanu īstenojošās dalībvalstis, kā arī par dalībvalstu apņemšanos uzraudzīt nepilnību izmantošanu un vajadzības gadījumā rīkoties.

7.

Dalībvalstīm tiek ieteikts veikt pasākuma savstarpējo atzīšanu trīs mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

8.

Šo pasākumu papildina divas būtiskuma robežvērtības – kredītiestādei specifiska robežvērtība un dalībvalstij specifiska robežvērtība –, lai virzītu to, ka savstarpējo atzīšanu veicošās dalībvalstis, iespējams, piemēro de minimis principu. Dalībvalstij specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 350 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus 2020. gada decembrī. Kredītiestādei specifiskā būtiskuma robežvērtība attiecībā uz Luksemburgai izsniegto pārrobežu hipotēku kredītu kopējo apjomu ir 35 milj. EUR, kas atbilst aptuveni 0,1 % no kopējā iekšzemes mājokļu nekustamā īpašuma hipotēku tirgus Luksemburgā 2020. gada decembrī. Savstarpējā atzīšana jāveic tikai tad, ja ir pārsniegta gan dalībvalstij specifiskā robežvērtība, gan arī kredītiestādei specifiskā robežvērtība.

—

sistēmiskā riska rezervju norma 4,5 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā, kuru visām Norvēģijā licencētajām kredītiestādēm piemēro atbilstoši 133. pantam Direktīvā 2013/36/ES, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar noteikumiem Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) (turpmāk – “KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”);

—

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 20 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam Regulā (ES) Nr. 575/2013, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem (turpmāk – “KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī”), piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto (IRB) metodi;

—

vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība 35 % apjomā attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, kuru atbilstoši 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktam KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, piemēro kredītiestādēm, kuras licencētas Norvēģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi.

1.

Finansdepartementet (Norvēģijas Finanšu ministrija) no 2020. gada 31. decembra ir ieviesusi trīs pasākumus, proti, i) sistēmiskā riska rezervju prasību attiecībā uz riska darījumiem Norvēģijā saskaņā ar 133. pantu KPD, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, ii) vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī, un iii) vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā saskaņā ar 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu KPR, kas piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā 2020. gada 1. janvārī.

2.

Sistēmiskā riska rezervju norma ir noteikta 4,5 % apjomā, un to piemēro visu Norvēģijā licencēto kredītiestāžu iekšzemes riska darījumiem. Kredītiestādēm, kuras neizmanto uzlaboto IRB metodi, līdz 2022. gada 31. decembrim piemērojamā sistēmiskā riska rezervju norma attiecībā uz visiem riska darījumiem tomēr ir noteikta 3 % apjomā, savukārt pēc minētā datuma piemērojamā sistēmiskā riska rezervju norma attiecībā uz visiem iekšzemes riska darījumiem ir noteikta 4,5 % apjomā.

3.

Mājokļu nekustamā īpašuma riska svēruma zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība attiecībā uz riska darījumiem ar mājokļu nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska svēruma zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi mājokļu nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi Norvēģijā.

4.

Komerciālā nekustamā īpašuma riska svēruma zemākās robežvērtības pasākums ir kredītiestādei specifiska vidējā riska svēruma zemākā robežvērtība attiecībā uz riska darījumiem ar komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, ko piemēro kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi. Nekustamā īpašuma riska svēruma zemākā robežvērtība nozīmē riska darījumu svērto vidējo riska pakāpi komerciālo nekustamo īpašumu portfelī. Norvēģijas komerciālā nekustamā īpašuma riska darījumi būtu jāsaprot kā ar nekustamo īpašumu nodrošināti riska darījumi ar juridiskajām personām Norvēģijā.

5.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt to Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz riska darījumiem Norvēģijā, saskaņā ar attiecīgi Direktīvas 2013/36/ES 134. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts savstarpēji atzīt sistēmiskā riska rezervju normu 18 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma, kas grozīts ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2021/3 (*3), publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien 7. punktā nav noteikts citādi. Vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu Norvēģijā, savstarpējā atzīšana būtu jāveic standarta trīs mēnešu pārejas periodā, kas paredzēts Ieteikumā ESRK/2015/2.

6.

Ja tādi paši makrouzraudzības politikas pasākumi attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejami, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijās pieejamos makrouzraudzības politikas pasākumus, kuru ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajiem atzīšanai ieteiktajiem pasākumiem. Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt līdzvērtīgus pasākumus, lai savstarpēji atzītu vidējā riska svēruma zemākās robežvērtības, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu, un savstarpēji atzītu sistēmiskā riska rezervju normu attiecīgi 12 mēnešu un 18 mēnešu laikā pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ja vien 7. punktā attiecībā uz sistēmiskā riska rezervēm nav noteikts citādi.

7.

Līdz tam, kad Direktīva (ES) 2019/878 kļūs piemērojama Norvēģijai un tās teritorijā saskaņā ar EEZ līguma noteikumiem, attiecīgās iestādes var veikt Norvēģijas sistēmiskā riska rezervju pasākuma savstarpēju atzīšanu tādā veidā un tādā līmenī, ar ko tiek ņemta vērā jebkāda attiecīgajā dalībvalstī un Norvēģijā piemērojamo kapitāla prasību pārklāšanās vai to atšķirības, ar nosacījumu, ka tās ievēro šādus principus:

Šo punktu nepiemēro vidējā riska svēruma zemāko robežvērtību pasākumiem, kas attiecas uz riska darījumiem ar mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu.

8.

Šo pasākumu papildina šādas kredītiestādei specifiskas būtiskuma robežvērtības riska darījumiem Norvēģijā, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu:

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām Norvēģijā ir nebūtiski riska darījumi. Riska darījumus uzskata par nebūtiskiem, ja tie ir zemāki par kredītiestādei specifiskajām būtiskuma robežvērtībām, kas noteiktas 8. punktā. Piemērojot būtiskuma robežvērtības, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegtas 8. punktā noteiktās būtiskuma robežvērtības, tām tiek ieteikts piemērot Norvēģijas pasākumus individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

10.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētās būtiskuma robežvērtības ir ieteiktie maksimālo robežvērtību līmeņi. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteiktās robežvērtības, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemākas robežvērtības vai veikt pasākumu savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtības.

11.

Ja dalībvalstīs licencētām kredītiestādēm nav būtisku riska darījumu Norvēģijā, attiecīgo dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Norvēģijas pasākumu savstarpēju atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Norvēģijas pasākumus, ja kredītiestāde pārsniedz attiecīgās būtiskuma robežvērtības.

1.

Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu un nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.

2.

Svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējais riska svērums, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. pantu un svērts pēc attiecīgās riska vērtības.

3.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērojot to iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras izmanto IRB metodi, filiālēm, kuras atrodas Zviedrijā.

4.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, piemērojot to iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Zviedrijā īstenotais pasākums.

5.

Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

6.

Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, lai virzītu to, ka pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošās attiecīgās iestādes, iespējams, piemēro de minimis principu.

7.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti nebūtiski mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kas ir mazāki par 5 mljrd. SEK robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegta 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot Zviedrijas pasākumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

8.

Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav licencētu kredītiestāžu, kurām ir filiāles Zviedrija vai ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kuras izmanto IRB metodi un kuru ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, ir 5 mljrd. SEK vai augstāki, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Zviedrijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, ja kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

9.

Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.