8.2.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 43/1

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS IETEIKUMS

(2020. gada 22. decembris),

ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu

(ESRK/2020/16)

(2021/C 43/01)

EIROPAS SISTĒMISKO RISKU KOLĒĢIJAS VALDE,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (1) un jo īpaši tās 3. pantu un 16.–18. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (2), un jo īpaši tās 458. panta 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Lēmumu ESRK/2011/1 (2011. gada 20. janvāris), ar ko pieņem Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Reglamentu (3), un jo īpaši tā 18.–20. pantu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu saskaņotus un efektīvus makrouzraudzības politikas pasākumus, ir svarīgi papildināt Savienības tiesību aktos paredzēto obligāto savstarpējo atzīšanu ar brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu.

(2)

Regulējuma brīvprātīgai makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpējai atzīšanai, kurš noteikts Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumā ESRK/2015/2 (4), mērķis ir nodrošināt, ka visi uz riska darījumu pamata noteiktie makrouzraudzības politikas pasākumi, kas aktivizēti vienā dalībvalstī, tiek savstarpēji atzīti citās dalībvalstīs.

(3)

Ieteikums ESRK/2018/1 tika grozīts 2018. gada 8. janvārī saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikumu ESRK/2018/1 (5), lai ieteiktu savstarpēji atzīt vidējā riska svēruma 15 % zemāko robežvērtību ar mājokļiem Somijā nodrošinātiem mājokļa hipotēku kredītiem, kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (tālāk tekstā – “KPR”) 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu Finanssivalvonta (Somijas finanšu uzraudzības iestāde) piemēroja kredītiestādēm, kuras licencētas Somijā un kuras regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) metodi.

(4)

Reaģējot uz Finanssivalvonta2020. gada 30. septembra lēmumu no 2020. gada 31. decembra neatjaunot riska svēruma zemāko robežvērtību, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Valde nolēmusi svītrot Somijas pasākumu no to makrouzraudzības politikas pasākumu saraksta, kurus ieteikts savstarpēji atzīt saskaņā ar Ieteikumu ESRK/2015/2.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Ieteikums ESRK/2015/2,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I IEDAĻA

GROZĪJUMI

Ieteikumu ESRK/2015/2 groza šādi:

1)

ar šādu punktu aizstāj 1. iedaļas C ieteikuma 1. punktu:

“1.

Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt tādu makrouzraudzības politikas pasākumu savstarpēju atzīšanu, kurus pieņēmušas citas attiecīgās iestādes un kurus ESRK ieteikusi savstarpēji atzīt. Tiek ieteikts savstarpēji atzīt šādus pielikumā papildus aprakstītos pasākumus:

Beļģija:

—

riska svēruma palielinājums, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro kredītiestāžu, kas licencētas Beļģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem mazajiem riska darījumiem un kuru veido:

a)

fiksēts 5 procentu punktu riska svēruma palielinājums; un

b)

proporcionāls riska svēruma palielinājums, kas ir 33 % no riska darījumu svērtās vidējās riska pakāpes, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus;

Francija:

—

Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā paredzētā lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no atbilstošā kapitāla, kurš ir piemērojams riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kam ir lielas parādsaistības un kam juridiskā adrese ir Francijā, un kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu piemēro globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI) to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī;

Zviedrija:

—

kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro kredītiestāžu, kas licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.”;

2)

pielikumu aizstāj ar šī ieteikuma pielikumu.

II IEDAĻA

STĀŠANĀS SPĒKĀ

Šis ieteikums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2020. gada 22. decembrī

ESRK Valdes vārdā –

ESRK sekretariāta vadītājs

Francesco MAZZAFERRO

(1)  OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.

(2)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(3)  OV C 58, 24.2.2011., 4. lpp.

(4)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2015/2 (2015. gada 15. decembris) par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 97, 12.3.2016., 9. lpp.).

(5)  Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikums ESRK/2018/1 (2018. gada 8. janvāris), ar ko groza Ieteikumu ESRK/2015/2 par makrouzraudzības politikas pasākumu pārrobežu ietekmes novērtēšanu un brīvprātīgu savstarpēju atzīšanu (OV C 41, 3.2.2018., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Ieteikuma ECB/2015/2 pielikumu aizstāj ar šādu tekstu:

“PIELIKUMS

Beļģija

Riska svēruma palielinājums ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem mazajiem riska darījumiem, kuru nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Beļģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, un kuru piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu. Šim palielinājumam ir divas sastāvdaļas:

a)

fiksēts 5 procentu punktu riska svēruma palielinājums; un

b)

proporcionāls riska svēruma palielinājums, kas ir 33 % no riska darījumu svērtās vidējās riska pakāpes, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus.

I.   Pasākuma apraksts

1.

 Beļģijas pasākums, kuru piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu un nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Beļģijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, ir riska svēruma palielinājums ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem mazajiem riska darījumiem, un tam ir divas sastāvdaļas:

a)

pirmā sastāvdaļa ir 5 procentu punktu riska svēruma palielinājums ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātiem mazajiem riska darījumiem, kas noteikts pēc riska svēruma palielinājuma otrās daļas aprēķina saskaņā ar b) punktu;

b)

otrā sastāvdaļa ir riska svēruma palielinājums 33 % apjomā no riska darījumu svērtās vidējās riska pakāpes, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus. Svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu kredītu vidējais riska svērums, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. pantu un svērts pēc attiecīgās riska vērtības.

II.   Savstarpēja atzīšana

2.

 Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērojot to iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras izmanto IRB metodi, filiālēm, kuras atrodas Beļģijā.

3.

 Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, piemērojot to iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Beļģijā īstenotais pasākums.

4.

 Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam, t. sk. pieņemot lēmumu par uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (*1) VII sadaļas 2. nodaļas IV iedaļā. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Darījuma nozīmīguma ierobežojums

5.

 Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība, lai virzītu pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošo attiecīgo iestāžu de minimis principa iespējamo piemērošanu.

6.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti nebūtiski mazie riska darījumi, kas ir mazāki par 2 mljrd. EUR robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārkāpta 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot Beļģijas pasākumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

7.

 Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav licencētu kredītiestāžu, kurām ir filiāles Beļģijā vai ar Beļģijā atrodošos mājokļa nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi, kuras izmanto IRB metodi un kuru riska pozīcija Beļģijas mājokļa nekustamo īpašumu tirgū ir 2 mljrd. EUR vai augstāka, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Beļģijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Beļģijas pasākumu, ja kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 2 mljrd. EUR robežvērtību.

8.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 2 mljrd. EUR būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Francija

Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktā paredzētā lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no atbilstošā kapitāla, kurš ir piemērojams riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kam ir lielas parādsaistības un kam juridiskā adrese ir Francijā, un kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu piemēro globālām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G-SNI) un citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C-SNI) to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī;

I.   Pasākuma apraksts

1.

 Francijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) punktu un nosaka G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī (bet ne subkonsolidācijas līmenī), ir lielu riska darījumu limita samazinājums līdz 5 % no to atbilstošā kapitāla attiecībā uz riska darījumiem ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kurām ir lielas parādsaistības un kuru juridiskā adrese ir Francijā.

2.

 Nefinanšu sabiedrību definē kā fizisko vai juridisko personu, uz kuru attiecas privāttiesības un kuras juridiskā adrese ir Francijā, un kura ir piederīga sektoram “nefinanšu sabiedrības”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (*2) A pielikuma 2.45. punktā.

3.

 Pasākumu piemēro riska darījumiem ar nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un riska darījumiem ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, un to piemēro šādi:

a)

attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir Francijā, šo pasākumu piemēro summai, ko veido neto riska darījumi ar grupu un visām tās saistītajām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē;

b)

attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām, kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir ārpus Francijas, šo pasākumu piemēro summai, ko veido:

i)

riska darījumi ar tām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā;

ii)

riska darījumi ar tādām sabiedrībām Francijā vai ārvalstīs, pār kurām i) punktā minētajām nefinanšu sabiedrībām ir tieša vai netieša kontrole Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē; un

iii)

riska darījumi ar tādām sabiedrībām Francijā vai ārvalstīs, kuras Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 39) apakšpunkta izpratnē ir ekonomiski atkarīgas no i) punktā minētajām nefinanšu sabiedrībām.

Tāpēc pasākums neattiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese nav Francijā un kuras nav nefinanšu sabiedrību, kam juridiskā adrese ir Francijā, meitasuzņēmumi vai ekonomiski atkarīgas sabiedrības, un pār kurām nefinanšu sabiedrībām, kam juridiskā adrese ir Francijā, nav tiešas vai netiešas kontroles.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 395. panta 1. punktu pasākums ir piemērojams pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekme atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantam.

4.

 G-SNI un C-SNI iestādei nefinanšu sabiedrība ar juridisko adresi Francijā ir jāuzskata par lielu, ja iestādes sākotnējā riska darījuma ar nefinanšu sabiedrību vai ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupām, kā noteikts 3. punktā, vērtība ir 300 milj. EUR vai pārsniedz to. Sākotnējā riska darījuma vērtību aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 (*3) 9. pantu.

5.

 Nefinanšu sabiedrību uzskata par tādu, kurai ir lielas parādsaistības, ja tās sviras rādītājs pārsniedz 100 % un finanšu maksājumu seguma rādītājs nepārsniedz 3, šos aprēķinus veicot grupas augstākajā konsolidācijas līmenī šādi:

a)

sviras rādītājs ir kopējās parādsaistības, no kurām atskaitīta nauda un kapitāls; un

b)

finanšu maksājumu seguma rādītājs ir attiecība starp pievienotās vērtības un pamatdarbības subsīdiju summu, no kuras atskaitītas i) darbaspēka izmaksas, ii) pamatdarbības nodokļi un nodevas, iii) citi tīrie parastās pamatdarbības izdevumi, izņemot tīros procentu maksājumus un līdzīgus maksājumus, un iv) nolietojums un amortizācija, no vienas puses, un procentu maksājumiem un līdzīgām izmaksām, no otras puses.

Rādītājus aprēķina, balstoties uz pārskatu datiem, kuri noteikti saskaņā ar piemērojamiem standartiem un iekļauti nefinanšu sabiedrības finanšu pārskatā, kuru attiecīgā gadījumā apstiprinājis zvērināts grāmatvedis.

II.   Savstarpēja atzīšana

6.

 Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Francijas pasākumu, piemērojot šo pasākumu iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm augstākajā konsolidācijas līmenī to attiecīgajā banku prudenciālā perimetra jurisdikcijā.

7.

 Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā sešos mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Darījuma nozīmīguma ierobežojums

8.

 Šo pasākumu papildina apvienota būtiskuma robežvērtība, kuras mērķis ir virzīt pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošo attiecīgo iestāžu de minimis principa iespējamo piemērošanu un kuru veido:

a)

2 mljrd. EUR robežvērtība kopējai sākotnējai tādu riska darījumu vērtībai, kuri iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru;

b)

300 milj. EUR robežvērtība, kura piemērojama iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm, kas atbilst a) apakšpunktā minētajai robežvērtībai vai pārsniedz to, un kura attiecas uz:

i)

vienu sākotnējo riska darījumu ar nefinanšu sabiedrību, kuras juridiskā adrese ir Francijā;

ii)

summu, kuru veido sākotnējie riska darījumi ar saistītu nefinanšu sabiedrību grupu, kam juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir Francijā, un kuru aprēķina saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu;

iii)

summu, kuru veido sākotnējie riska darījumi ar nefinanšu sabiedrībām, kam juridiskā adrese ir Francijā un kas ietilpst saistītu nefinanšu sabiedrību grupā, kuras juridiskā adrese augstākajā konsolidācijas līmenī ir ārpus Francijas, par ko sniedz informāciju Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 VIII pielikuma C 28.00 un C 29.00 veidnē;

c)

robežvērtība 5 % apmērā no G-SNI un C-SNI iestāžu atbilstošā kapitāla augstākajā konsolidācijas līmenī, kura piemērojama b) apakšpunktā identificētajiem riska darījumiem pēc tam, kad ņemta vērā kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekme atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantam.

Robežvērtības, kas minētas b) un c) apakšpunktā, jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgajai sabiedrībai vai nefinanšu sabiedrībai ir lielas parādsaistības.

Sākotnējā riska darījuma vērtību, kas minēta a) un b) apakšpunktā, aprēķina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 389. un 390. pantu, neņemot vērā Regulas (ES) Nr. 575/2013 399.–403. pantā noteikto kredītriska mazināšanas paņēmienu un atbrīvojumu ietekmi, par ko sniedz informāciju saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 9. pantu.

9.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kuras nepārkāpj 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja tiek pārkāpta 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts piemērot Francijas pasākumu tādām iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI iestādēm to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām iepriekš noteikts izņēmums. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

10.

 Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav tādu iekšzemē licencētu G-SNI vai C-SNI iestāžu to banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī, kurām ir riska darījumi ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru apjomā, kas pārsniedz 8. punktā minēto būtiskuma robežvērtību, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādā gadījumā attiecīgajām iestādēm jākontrolē to riska darījumu būtiskums, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar Francijas nefinanšu sabiedrību sektoru, kā arī to riska darījumu koncentrācija, kas iekšzemē licencētām G-SNI un C-SNI ir ar lielām nefinanšu sabiedrībām, kuru juridiskā adrese ir Francijā, un, ja iekšzemē licencēta G-SNI vai C-SNI tās banku prudenciālā perimetra augstākajā konsolidācijas līmenī pārsniedz 8. punktā minēto apvienoto būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts veikt Francijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Attiecīgās iestādes arī tiek aicinātas ziņot citiem tirgus dalībniekiem savā jurisdikcijā par sistēmiskiem riskiem, kas saistīti ar lielu nefinanšu sabiedrību, kuru juridiskā adrese ir Francijā, sviras palielināšanos.

11.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 8. punktā minētā apvienotā būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

Zviedrija

Kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, kuru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu piemēro kredītiestāžu, kas licencētas Zviedrijā un regulatīvo kapitāla prasību aprēķināšanai izmanto IRB metodi, portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.

I.   Pasākuma apraksts

1.

 Zviedrijas pasākums, ko piemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 2. punkta d) apakšpunkta vi) punktu un nosaka kredītiestādēm, kas licencētas Zviedrijā un izmanto IRB metodi, ir kredītiestādei specifiska 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti.

2.

 Svērtā vidējā riska pakāpe ir atsevišķu riska darījumu vidējais riska svērums, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 154. pantu un svērts pēc attiecīgās riska vērtības.

II.   Savstarpēja atzīšana

3.

 Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. panta 5. punktu attiecīgajām dalībvalstu iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērojot to iekšzemē licencētu kredītiestāžu, kuras izmanto IRB metodi, filiālēm, kuras atrodas Zviedrijā.

4.

 Attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, piemērojot to iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti. Saskaņā ar C ieteikuma 2. punktu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts C ieteikuma 3. punktā noteiktajā termiņā piemērot pasākumu, kas ir tāds pats kā aktivizētājas iestādes Zviedrijā īstenotais pasākums.

5.

 Ja tāds pats makrouzraudzības politikas pasākums attiecīgajās jurisdikcijās nav pieejams, attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pēc apspriešanās ar ESRK piemērot to jurisdikcijā pieejamo makrouzraudzības politikas pasākumu, kura ietekme ir vislielākā mērā līdzvērtīga minētajam atzīšanai ieteiktajam pasākumam. Lēmumu par līdzvērtīgu pasākumu attiecīgajām iestādēm tiek ieteikts pieņemt ne vēlāk kā četros mēnešos pēc šī ieteikuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

III.   Darījuma nozīmīguma ierobežojums

6.

 Šo pasākumu papildina kredītiestādei specifiska 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, lai virzītu pasākuma savstarpējo atzīšanu veicošo attiecīgo iestāžu de minimis principa iespējamo piemērošanu.

7.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu dalībvalstu attiecīgās iestādes var noteikt izņēmumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kuras izmanto IRB metodi un kurām ir ar nekustamo īpašumu nodrošināti nebūtiski mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kas ir mazāki par 5 mljrd. SEK robežvērtību. Piemērojot būtiskuma robežvērtību, attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un, ja tiek pārsniegta 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība, tām tiek ieteikts piemērot Zviedrijas pasākumu individuālām iekšzemē licencētām kredītiestādēm, kurām iepriekš noteikts izņēmums.

8.

 Ja attiecīgajās dalībvalstīs nav licencētu kredītiestāžu, kurām ir filiāles Zviedrija vai ar nekustamo īpašumu nodrošināti tieši mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, kuras izmanto IRB metodi un kuru ar nekustamo īpašumu nodrošināti mazie riska darījumi ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti, ir 5 mljrd. SEK vai augstāki, dalībvalstu attiecīgās iestādes saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu var nolemt neveikt Zviedrijas pasākuma savstarpējo atzīšanu. Šādos gadījumos attiecīgajām iestādēm jākontrolē riska pozīciju būtiskums, un tām tiek ieteikts atzīt Zviedrijas pasākumu, ja kredītiestāde, kura izmanto IRB metodi, pārsniedz 5 mljrd. SEK robežvērtību.

9.

 Saskaņā ar Ieteikuma ESRK/2015/2 2.2.1. iedaļu 5 mljrd. SEK būtiskuma robežvērtība ir ieteiktais maksimālais robežvērtības līmenis. Tāpēc savstarpējo atzīšanu īstenojošās iestādes var nevis piemērot ieteikto robežvērtību, bet gan piemērotos gadījumos savās jurisdikcijās noteikt zemāku robežvērtību vai veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu, nenosakot būtiskuma robežvērtību.

(*1)  L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(*2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.).

(*3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).”