(1)

Pamatojoties uz Regulas (ES) 2016/1037 (“pamatregula”) 10. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 4. decembrī sāka antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“Ķīna”, “ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas (“PAF”) importu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (2).

(2)

Komisija sāka izmeklēšanu pēc tam, kad seši Savienības ražotāji (“sūdzības iesniedzēji”), kas ražo vairāk nekā 50 % no pārveidotās alumīnija folijas kopējā ražošanas apjoma Savienībā, 2020. gada 21. oktobrī iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti izmeklēšanas sākšanas pamatošanai pietiekami pierādījumi par subsidēšanu un tās izraisīto kaitējumu.

(3)

Pirms antisubsidēšanas izmeklēšanas sākšanas Komisija informēja Ķīnas valdību (“ĶV”) (3), ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, un aicināja ĶV uz apspriešanos saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu. Apspriešanās notika 2020. gada 30. novembrī. Tomēr nebija iespējams panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

(4)

Komisija 2020. gada 22. oktobrī sāka atsevišķu antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz tā paša ĶTR izcelsmes ražojuma importu (“atsevišķā antidempinga izmeklēšana”) (4). Šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā un atsevišķajā antidempinga izmeklēšanā veiktā kaitējuma, cēloņsakarības un Savienības interešu analīze mutatis mutandis ir identiska, jo abās izmeklēšanās tika izmantota viena un tā pati Savienības ražošanas nozares, izlasē iekļauto Savienības ražotāju, attiecīgā perioda un izmeklēšanas perioda definīcija.

(5)

ĶV pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas apgalvoja, ka izmeklēšanu nevajadzētu sākt, jo sūdzība neatbilst PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SKP nolīgums”) 11. panta 2. un 3. punktā un pamatregulas 10. panta 2. punktā noteiktajām prasībām par pierādījumiem. Pēc ĶV domām, nav pietiekamu pierādījumu par kompensējamām subsīdijām, kaitējumu un cēloņsakarību starp subsidēto importu un kaitējumu. Pēc procedūras sākšanas iesniegtajā informācijā ĶV atkārtoja, ka sūdzībā attiecībā uz vairākām pieprasītajām subsīdiju shēmām nebija pietiekamu pierādījumu, lai izpildītu pierādījumu standartu, un neatkarīgi no tā, kāda informācija sūdzības iesniedzējam varētu būt pamatoti pieejama, vienmēr ir jāsniedz pietiekami pierādījumi par subsīdijas pastāvēšanu un raksturu, būtisku kaitējumu un cēloņsakarību. Šo apgalvojumu ĶV atkārtoti izteica pēc informācijas galīgās izpaušanas.

(6)

Pēc procedūras sākšanas iesniegtajā informācijā un arī pēc informācijas galīgās izpaušanas ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas memorands par pierādījumu pietiekamību un antisubsidēšanas anketas neattiecās tikai uz sūdzībā minētajiem apgalvojumiem un ka Komisija sūdzībā ir pievienojusi papildu pierādījumus, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu. ĶV apgalvoja, ka, pievienojot šādus elementus, Komisija ir paplašinājusi izmeklēšanas tvērumu. Konkrētāk, ĶV apgalvoja, ka, pievienojot atsauces tādiem dokumentiem kā 2018. gada ziņojums par alumīniju, stratēģija “Ražots Ķīnā 2025” un ASV TD 2018. gada konstatējums par alumīnija ražojumiem un pievienojot Ķīnas Eksporta un kredītu apdrošināšanas korporāciju (Sinosure) to finanšu iestāžu sarakstam, par kurām jāveic izmeklēšana, vai pieprasot informāciju par Ķīnas Banku un apdrošināšanas regulatīvo komisiju (CBIRC), Komisija ir paplašinājusi izmeklēšanas tvērumu.

(7)

Komisija noraidīja ĶV apgalvojumu par pierādījumu pietiekamību. Sūdzībā sniegtie pierādījumi patiešām bija sūdzības iesniedzējam tolaik pamatoti pieejama informācija. Kā norādīts memorandā par to pierādījumu pietiekamību, kuros ietverts Komisijas novērtējums par visiem Komisijas rīcībā esošajiem pierādījumiem, kas attiecas uz ĶTR, un uz kuru pamata Komisija sāka izmeklēšanu, procedūras sākšanas posmā bija pietiekami pierādījumi, ka apgalvotās subsīdijas bijušas kompensējamas to pastāvēšanas, apjoma un iezīmju ziņā. Sūdzībā bija arī pietiekami pierādījumi par tādu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko izraisījis subsidētais imports.

(8)

Komisija arī noraidīja apgalvojumu par izmeklēšanas tvērumu. Memorandā par pierādījumu pietiekamību ir izvērtēti Komisijai pieejamie elementi, arī tie, bet ne tikai, kurus iesniedzis sūdzības iesniedzējs. Sūdzības elementi patiešām tika analizēti kopā un apstiprināti ar citiem Komisijai zināmiem faktiem saskaņā ar iedibināto praksi. Kā minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, ņemot vērā pamatregulas 10. panta 2. un 3. punktu, Komisija ir sagatavojusi memorandu par pierādījumu pietiekamību, kurā ietverts visu tādu Komisijas rīcībā esošo pierādījumu novērtējums attiecībā uz ĶTR, uz kuru pamata Komisija sāka izmeklēšanu. Tādējādi izmeklēšanas joma nav sašaurināta līdz sūdzībā minētajiem pierādījumiem un apgalvojumiem, bet to var papildināt ar citu Komisijai pieejamo informāciju. Turklāt izmeklēšanas laikā Komisija var pārbaudīt visu informāciju, kas attiecas uz iespējamajām subsīdijām, neaprobežojoties tikai ar sūdzībā ietverto informāciju. Tas attiecas arī uz finanšu iestādēm, kas nodrošina preferenciālu finansējumu, piemēram, Sinosure, un attiecīgajām regulatīvajām struktūrām, piemēram, CBRC.

(9)

Lai gan arī pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja savus apgalvojumus par pierādījumu pietiekamību un izmeklēšanas tvērumu, tā neiesniedza jaunus būtiskus argumentus vai pierādījumus. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(10)

Pēc procedūras sākšanas iesniegtajā informācijā ĶV apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs selektīvi izmantoja Ķīnas tiesību aktus un nepareizi interpretēja to saistību ar PAF ražošanas nozari. ĶV norādīja, ka politikas dokumenti, piemēram, 10.–13. piecgades plāns, Rūpnieciskās struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogs (2005. gads) un Krāsaino metālu attīstības plāns 2016.–2020. gadam, ir tikai norādījumu dokumenti, kas nav saistoši. ĶV arī norādīja, ka piecgades plānos nav konkrētas atsauces uz PAF.

(11)

Komisija norādīja, ka ĶV neapstrīd šādu plānu, programmu vai ieteikumu esību, bet tikai to, cik lielā mērā tie ir saistoši PAF ražošanas nozarei. Komisija arī norādīja, ka sūdzības iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, kas liecina, ka krāsaino metālu nozares, kurās ietilpst alumīnija nozare, ir minētas vairākos valdības dokumentos. ĶV nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka minētie dokumenti neattiektos uz attiecīgo ražojumu.

(12)

ĶV arī norādīja, ka valstij piederošus uzņēmumus (“VU”), valstij piederošas bankas (“VB”) vai Sinosure nevar kvalificēt kā valsts iestādes un ka sūdzības iesniedzējs nepamatoti paļāvās uz oficiālām norādēm par kontroli, piemēram, uz ĶV īpašumtiesībām un iespējamām pilnvarām iecelt vai izvirzīt vadības amatpersonas, lai izdarītu nepamatotu secinājumu, ka visi VU/VB rīkojās kā valsts iestādes. ĶV arī apgalvoja, ka, novērtējot banku veikto funkciju raksturu un tām piešķirto valdības pilnvaru būtību un darbības jomu, sūdzības iesniedzējs paļāvās uz iepriekšējiem Komisijas vai ASV Tirdzniecības ministrijas izskatītajiem gadījumiem. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijas iepriekšējie konstatējumi par nesaistītām nozarēm sūdzībā nevarēja būt pietiekami pierādījumi un tie arī nepamato faktu, ka šīs izmeklēšanas kontekstā valstij piederošas bankas un Sinosure rīkojās kā valsts iestādes.

(13)

Komisija norādīja, ka šis ĶV apgalvojums ir saistīts ar jau iepriekš minēto apgalvojumu un ka sūdzībā cita starpā ir minēts Ķīnas Banku likums, kura piederību pie Ķīnas tiesību aktiem ĶV neapstrīd. Komisija uzsver, ka nesenajās ES antisubsidēšanas izmeklēšanās, kas bija saistītas ar tām pašām subsīdiju programmām, uz kurām attiecās sūdzībā izklāstītie apgalvojumi, tika arī pārbaudīts, vai VU/VB rīkojās kā valsts iestādes, un tika secināts, ka tā bija (5). Tas, ka šīs izmeklēšanas attiecās uz nozarēm, kas nav saistītas ar PAF ražošanas nozari, neatceļ to, ka iepriekš minētās iestādes ir kvalificējamas kā valsts iestādes. Turklāt pierādījumu par valdības īpašumtiesībām var uzskatīt par pierādījumu, kas “sliecas apstiprināt vai liecina”, ka subjekts ir valsts iestāde, kas spēj sniegt finansiālu ieguldījumu (6).

(14)

Pēc procedūras sākšanas iesniegtajā informācijā ĶV arī apgalvoja, ka pēdējo gadu laikā finanšu nozarē ir notikušas būtiskas pārmaiņas un reformas un ka tādējādi sūdzības iesniedzējs nav varējis atsaukties uz iepriekšējo situāciju. Tomēr Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā ir sniedzis arī papildu pierādījumus par to, ka subsīdiju programmas joprojām pastāv. Komisija arī atgādina, ka ĶV nesniedza pierādījumus, kas atspēkotu attiecīgo programmu turpināšanos. Tādējādi procedūras sākšanas posmā pieejamie pierādījumi varētu liecināt, ka attiecīgās subsīdiju programmas nav būtiski mainītas.

(15)

Tajā pašā iesniegtajā informācijā ĶV arī apgalvoja, ka daži norādījumu dokumenti, to vidū Pagaidu noteikumi par rūpnieciskās struktūras pielāgošanas veicināšanu (Valsts padomes Lēmums Nr. 40 2005) (“Lēmums Nr. 40”), atsaucoties uz “11. piecgades plānu”, ir novecojuši un izmeklēšanas periodā vairs nav piemērojami.

(16)

Lēmuma Nr. 40 III nodaļā ir atsauce uz Rūpnieciskās struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogu, kurā ir triju veidu saturs, proti, atbalstāmo projektu saturs, ierobežoto projektu saturs un likvidēto projektu saturs.

(17)

Cik Komisijai zināms, Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes kataloga jaunākie grozījumi ir apstiprināti ar Ķīnas Tautas Republikas Valsts attīstības un reformu komisijas 2019. gada 27. augusta Dekrētu Nr. 29 un tie stājās spēkā 2020. gada 1. janvārī (7). Šis jaunais Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogs (2019. gada redakcija) tika pieņemts un stājās spēkā izmeklēšanas periodā. Tāpēc izmeklēšanas periodā bija piemērojams Lēmumā Nr. 40 minētais Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogs.

(18)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja savu apgalvojumu, ka Komisija ir nepareizi interpretējusi Ķīnas valdības plānu un projektu nozīmi, un apgalvoja, ka tie ir tikai norādījumi un nav juridiski saistoši. Tā arī nepiekrita paļauties uz faktiem, kas konstatēti iepriekšējās izmeklēšanās, kā arī tam, ka tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas vajadzībām tiek izmantotas atsauces uz Komisijas dienestu 2017. gada darba dokumentu Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the purposes of Trade Defence Investigations (8), ko ĶV uzskata par neprecīzu un neobjektīvu, jo tas tika izstrādāts ar konkrētu nolūku atvieglot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu sākšanu. Turklāt ĶV iebilda pret Komisijas viedokli, ka normatīvos aktus un valdības plānus var pamatoti uzskatīt par joprojām piemērojamiem, ja vien nav pierādīts, ka tie ir atcelti vai aizstāti.

(19)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka ĶV nav iesniegusi nekādus jaunus būtiskus argumentus vai pierādījumus par Ķīnas valdības plānu un projektu vispārējo nozīmi un to saistošo raksturu.

(20)

Otrkārt, attiecībā uz Ķīnas ziņojumā ietvertās informācijas izmantošanu – tas, ka dokuments tika izdots, ņemot vērā tā iespējamo izmantošanu tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, nepadara tajā ietvertos objektīvos pierādījumus par nepareiziem vai objektīviem, kā to apgalvo ĶV. Komisija arī norāda, ka šajā izmeklēšanā tā tikai divreiz atsaucās uz šo dokumentu – vienreiz saistībā ar vispārēju ievadu par piecgades plāna sistēmu un vienreiz saistībā ar saiknes izveidi starp plānošanas dokumentiem un veicinātām nozarēm. Šīs atsauces tika izmantotas un apstiprinātas kopā ar citām atsaucēm, tai skaitā ar pašas ĶV izdotajiem dokumentiem.

(21)

Treškārt, Komisija paliek pie sava viedokļa, ka normatīvos aktus un valdības plānus var pamatoti uzskatīt par joprojām piemērojamiem, ja vien nav pierādīts, ka tie ir atcelti vai aizstāti. Izmeklēšanas ietvaros Komisija nosūtīja ĶV atsauces dokumentu sarakstu par ĶTR piemērojamo vispārējo tiesisko regulējumu, noteikumiem un procedūrām, kā arī dažus konkrētus dokumentus par attiecīgo nozari. ĶTR tika lūgts pārskatīt šo dokumentu pilnīgumu un derīgumu un vajadzības gadījumā tos atjaunināt vai papildināt. Pēc argumentētas atbildes un atjauninātu atsauces dokumentu saņemšanas no ĶTR Komisijas ieskatā tā varēja pamatoti pieņemt, ka tie dokumenti, kas nav atcelti vai aizstāti, joprojām ir piemērojami.

(22)

Tāpēc ĶV apgalvojumi par šo jautājumu tika noraidīti.

(23)

Pēc procedūras sākšanas ĶV arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav paredzējis nosacījumus ārpusvalsts standarta piemērošanai zemes izmantošanas tiesībām (“ZIT”). Tomēr Komisija konstatēja, ka sūdzībā ietvertos apgalvojumus pamato nesenās ES antisubsidēšanas izmeklēšanas, kurās secināts, ka šajos jautājumos ir vajadzīgi ārēji standarti, kas pielāgoti ĶTR dominējošajiem apstākļiem (9).

(24)

Turklāt ĶV apgalvoja, ka dažādas subsīdiju shēmas, uz kurām attiecas sūdzības iesniedzēja apgalvojumi, nevar uzskatīt par subsīdiju, jo sūdzībā nav sniegti detalizēti pierādījumi par šo subsīdiju pastāvēšanu, apjomu un raksturu vai tiešo saikni starp subsīdiju un attiecīgo ražojumu. Attiecībā uz dažādām subsīdijām ĶV arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs nav sniedzis pierādījumus par ieguvumu un īpašajām iezīmēm.

(25)

Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzējs par pastāvēšanu, apjomu, raksturu, ieguvumiem un īpašajām iezīmēm ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas tam bija pamatoti pieejami. Turklāt Komisija uzsver, ka nesenajās ES antisubsidēšanas izmeklēšanās, kas attiecās uz tām pašām subsīdiju programmām, uz kurām attiecās sūdzībā paustie apgalvojumi, tika pārbaudīti arī šo pašu programmu ieguvumi un īpašās iezīmes un šajos jautājumos tika izdarīti atšķirīgi secinājumi9. Katrā ziņā Komisija pārbaudīja sūdzībā ietvertos pierādījumus un sniedza savu novērtējumu par visiem būtiskajiem elementiem, kas minēti memorandā par pierādījumu pietiekamību, kurš, sākot procedūru, tika iekļauts lietas atklātajā daļā. ĶV atkārtoja piezīmes, ko tā jau bija paudusi pēc procedūras sākšanas, bet nesniedza papildu pierādījumus.

(26)

Tāpēc Komisija secināja, ka sūdzībā ir sniegti pietiekami pierādījumi, kas varētu liecināt, ka ĶV varētu īstenot subsidēšanu.

(27)

Pēc procedūras sākšanas iesniegtajā informācijā ĶV norādīja, ka nodokļu shēma, kas paredz PVN atlaides par iekšzemē ražotām iekārtām, ir izbeigta. Komisija ņēma vērā šo piezīmi, bet uzsvēra, ka nodokļu shēmas, kas saistītas ar PVN atlaidēm vai importa tarifu un PVN atbrīvojumiem importētām iekārtām, joprojām varētu nodrošināt pastāvīgus ieguvumus, piemēram, amortizāciju attiecīgā aprīkojuma ekspluatācijas laikā, iespējams, aptverot izmeklēšanas periodu.

(28)

Pēc procedūras sākšanas ĶV arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēji kļūdaini nav ņēmuši vērā faktu, ka PAF ražošanas nozare Savienībā gūst labumu no vairākām tiešām un netiešām subsīdijām, atbalsta un stimuliem dažādos veidos no ES un dalībvalstu iestādēm un ka Komisijai nebūtu jāpiemēro dubultstandarti. Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja arī šo apgalvojumu.

(29)

Komisijas novērtējumā, kas bija pamatā šīs lietas sākšanai, šim apgalvojumam par subsīdijām ES nebija nozīmes, jo uz tām neattiecas faktori, kas ņemti vērā šajā nolūkā.

(30)

Savienības ražošanas nozare neiesniedza importa reģistrācijas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5. punktu.

(31)

Komisija 2021. gada 6. augustā saskaņā ar pamatregulas 29.a panta 2. punktu informēja ieinteresētās personas par nodomu nenoteikt pagaidu kompensācijas pasākumus un turpināt izmeklēšanu. Tā kā pagaidu kompensācijas pasākumi netika noteikti, Komisija nereģistrēja importu saskaņā ar pamatregulas 24. panta 5.a punktu. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai.

(32)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(33)

Gan šai antisubsidēšanas izmeklēšanai, gan 4. apsvērumā minētajai atsevišķajai antidempinga izmeklēšanai ir viens un tas pats izmeklēšanas periods un viens un tas pats attiecīgais periods.

(34)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas, kas vēlas piedalīties izmeklēšanā, sazināties ar Komisiju. Turklāt Komisija par izmeklēšanas sākšanu atsevišķi informēja sūdzības iesniedzēju, ĶV, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus, zināmos importētājus un lietotājus un aicināja tos piedalīties.

(35)

Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(36)

Vairākas personas pieprasīja uzklausīšanu Komisijas dienestos. Personām, kas iesniedza pieprasījumu noteiktajā termiņā, tika dota iespēja tikt uzklausītām. Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co. Ltd. pieprasīja uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos, un uzklausīšana pie uzklausīšanas amatpersonas notika 2021. gada 8. aprīlī.

(37)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija to izveidoja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā izmeklēšanas periodā. Izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 50 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā ražošanas apjoma un 40 % no līdzīgā ražojuma aplēstā kopējā pārdošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par provizorisko izlasi. Piezīmes netika saņemtas, un tāpēc izlase tika apstiprināta.

(38)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(39)

Divi nesaistīti importētāji sniedza prasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. Ņemot vērā atbilžu nelielo skaitu, nesaistītu importētāju atlase nebija nepieciešama.

(40)

Lai lemtu, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus Ķīnas ražotājus eksportētājus sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Turklāt Komisija lūdza Ķīnas Tautas Republikas pārstāvniecību apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai ar tiem sazināties.

(41)

Prasīto informāciju sniedza un iekļaušanai izlasē piekrita deviņi ražotāji eksportētāji vai to grupas ĶTR. Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 1. punktu Komisija, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo eksporta apjomu uz Savienību, izveidoja izlasi no trim tādu ražotāju eksportēju grupām, kurus bija iespējams saprātīgi izmeklēt atvēlētajā laikā. Šie uzņēmumi pārstāvēja vairāk nekā 90 % no attiecīgā ražojuma aplēstā kopējā importa Savienībā.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 27. panta 2. punktu visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm tika dota iespēja iesniegt piezīmes par veikto atlasi. Piezīmes netika saņemtas.

(43)

Ražotāju eksportētāju grupu izlasē ietilpst:

(44)

Četri no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas iesniedza atbildes uz atlases veidlapas jautājumiem, informēja Komisiju par savu nodomu pieprasīt individuālu pārbaudi, kas paredzēta pamatregulas 27. panta 3. punktā. Procedūras sākšanas dienā Komisija anketu darīja pieejamu tiešsaistē. Turklāt Komisija informēja izlasē neiekļautos ražotājus eksportētājus, ka tie ir aicināti sniegt atbildes uz anketas jautājumiem, ja vēlas, lai tos pārbaudītu individuāli. Tomēr neviens no uzņēmumiem nesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Rezultātā individuālas pārbaudes nebija iespējamas.

(45)

Komisija nosūtīja anketu sūdzības iesniedzējam, un procedūras sākšanas dienā Savienības ražotājiem, importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem Ķīnā tiešsaistē (10) tika darītas pieejamas anketas.

(46)

Komisija arī nosūtīja ĶV anketu, kurā bija iekļautas īpašas anketas Sinosure, bankām un citām finanšu iestādēm, kas nodrošināja finansējumu vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, un 10 galvenajiem ražotājiem un izplatītājiem, kas ražoja un izplatīja izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju izmantotos izejmateriālus. Administratīvas ērtības labad tika arī lūgts, lai ĶV apkopotu atbildes, ko sniedz minētās finanšu iestādes un izejmateriālu ražotāji vai izplatītāji, un nosūtītu tās tieši Komisijai.

(47)

Komisija no ĶV saņēma atbildes uz anketas jautājumiem, to vidū atbildes uz anketas jautājumiem no Ķīnas Eksporta un importa bankas (“EXIM banka”) un Sinosure. Tomēr netika saņemta atbilde ne no vienas citas bankas vai finanšu iestādes, kā arī ne no viena no galvenajiem izejmateriālu ražotājiem un izplatītājiem.

(48)

Komisija arī saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no visām izlasē iekļautām Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, deviņiem lietotājiem un viena nesaistīta importētāja.

(49)

Neskarot pamatregulas 28. panta piemērošanu, Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu subsīdijas, radīto kaitējumu un Savienības intereses. Saistībā ar Covid-19 pandēmijas uzliesmojumu un ar to saistītajiem pasākumiem, kas tika veikti cīņai pret uzliesmojumu (“Covid-19 paziņojums”) (11), Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus ĶV, izlasē iekļauto uzņēmumu, importētāju un lietotāju, kas sadarbojās, telpās. Tā vietā Komisija veica ĶV sniegtās informācijas attālinātu kontrolpārbaudi (“AKP”), kurā piedalījās attiecīgo ministriju un citu valdības iestāžu amatpersonas. Turklāt Komisija videokonferencē veica šādu uzņēmumu AKP:

(50)

Nepietiekamas sadarbības dēļ nevarēja pabeigt plānoto Manreal AKP. Manreal lūdza iesaistīties uzklausīšanas amatpersonu, kura apstiprināja, ka AKP izbeigšana nepārkāpj Manreal tiesības uz aizstāvību. Tāpēc Manreal atbildes uz anketas jautājumiem netika ņemtas vērā galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tomēr tas neietekmēja secinājumus par Savienības interesēm. Neraugoties uz AKP izbeigšanu, šis uzņēmums joprojām tika uzskatīts par ieinteresēto personu, un tā piezīmes izmeklēšanā tika ņemtas vērā.

(51)

Komisija 2021. gada 3. novembrī informēja visas personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo kompensācijas maksājumu attiecīgā ražojuma importam (“informācijas galīgā izpaušana”).

(52)

Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes saistībā ar informācijas galīgo izpaušanu. Ieinteresētajām personām bija arī iespēja iesniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt uzklausīšanu Komisijā un/vai pie tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas.

(53)

Šajā regulā Komisija ir aplūkojusi piezīmes, kas iesniegtas antisubsidēšanas procedūrā. Piezīmes, kas iesniegtas saistībā ar atsevišķo antidempinga izmeklēšanu, šajā regulā nav aplūkotas, ja vien personas nav skaidri norādījušas, ka iesniegtās piezīmes attiecas uz abām procedūrām.

(54)

Attiecīgais ražojums ir pārveidota alumīnija folija, kuras biezums ir mazāks nekā 0,021 mm, bez pamatnes, velmēta, bet tālāk neapstrādāta, ruļļos, kuru svars pārsniedz 10 kg (“attiecīgais ražojums”).

(55)

Nav iekļauti šādi ražojumi:

(56)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(57)

Tāpēc Komisija šajā posmā izlēma, ka minētie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

(58)

Vairākas personas iesniedza izslēgšanas pieprasījumus attiecībā uz šādiem ražojumiem: PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem (“PAF < 6”), un PAF, kuru izmanto elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru ražošanā (“automobiļu akumulatoru PAF”).

(59)

Vairāki lietotāji – Walki, Gascogne un Alupol – apgalvoja, ka Savienības ražotāji nepiedāvā PAF < 6. Par to liecinot apstāklis, ka Savienības ražotāji nereklamē šādus ražojumus savās tīmekļa lapās un brošūrās un nepieņem šādu ražojumu pasūtījumus. Savienības ražotāji arī nav ieinteresēti piedāvāt PAF < 6, jo to ražošanas jauda ir aizpildīta ar citu ražojumu pasūtījumiem, ņemot vērā arī paredzamo pieprasījumu pēc automobiļu akumulatoru folijas. Savienības ražotāji nespēj nodrošināt pieprasīto “komerciālo” kvalitāti, jo īpaši attiecībā uz porainību/caurlaidību, ko mēra kā maksimālo caurumu skaitu uz kvadrātmetru. Turklāt plānākas PAF izmantošana ir videi nekaitīgāka, un arī tāpēc šāda PAF būtu jāizslēdz no izmeklēšanas tvēruma.

(60)

Huhtamäki arī apgalvoja, ka pastāv ierobežojumi plānākas PAF piedāvājumā no Savienības ražošanas nozares puses.

(61)

Komisija lūdza visus deviņus lietotājus, kas sadarbojas izmeklēšanā, precizēt savu pašreizējo pieprasījumu pēc PAF < 6 un šā ražojuma avotus. Tikai viens lietotājs apstiprināja, ka izmeklēšanas periodā no viena Ķīnas ražotāja ir iegādājies zināmu daudzumu tādas PAF < 6, kas pārsniedz komerciālai ražošanai noteikto kvalitātes slieksni. Tomēr pat šim lietotājam PAF < 6 veido ļoti mazu daļu no tā PAF patēriņa. Citi lietotāji tikai norādīja uz savu attiecīgo klientu pieprasījumiem pēc ražojumiem, to vidū PAF < 6, kuru rezultātā pēc izmeklēšanas perioda ir veikti izmēģinājuma pasūtījumi gan Savienības PAF nozarei, gan Ķīnas ražotājiem.

(62)

Atbildes liecināja, ka pieprasījums pēc PAF < 6 ir sācis pieaugt tikai pavisam nesen un tam ir tendence palielināties. Pēdējos desmit gados pastāvēja zināms pieprasījums pēc šā ražojuma, taču netika novērotas izteiktas tendences. Tas saskan ar Savienības ražotāju paskaidrojumiem, ka pagātnē bija vērojama arī pakāpeniska pāreja uz plānāku PAF, proti, ja agrāk zemākais diapazons bija 7–8 mikroni, tad tagad par pašreizējo standartu daudziem lietojumiem kļūst 6 mikroni un 6,35 mikroni.

(63)

Lai gan Savienības ražotāju aptauja uzrādīja, ka, izņemot tiešās sarunas, neviens no tiem pašlaik aktīvi nepārdod PAF < 6, Komisija ir savākusi daudz pierādījumu tam, ka Savienības ražotāji spēj ražot PAF < 6. To vidū ir tādu izmēģinājumu ruļļu ražošana pēc izmeklēšanas perioda, kas saskaņā ar testēšanas dokumentāciju atbilda pircēja tehniskajām prasībām. Turklāt Komisija varētu apstiprināt, ka dažādi Savienības ražotāji desmit gados pirms izmeklēšanas perioda komerciāli saražotos daudzumos ir pārdevuši PAF < 6, kaut arī ierobežotā apjomā. Komisija arī novēroja, ka ir veikti ieguldījumi kvalitātes kontroles nodrošināšanai. Tāpēc Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozare var nodrošināt tirgus pieprasījumam atbilstošu kvalitāti.

(64)

Otrkārt, PAF < 6 ražošanas jaudu ierobežo tās pēdējais posms, t. i., velmētavas. Tādēļ Komisija analizēja dažādu Savienības ražotāju jaudu šajā pēdējā posmā, ņemot vērā arī pieprasījumu pēc citiem ražojumiem dažādos ražošanas posmos. Visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem ir pietiekama neizmantotā jauda, lai tie varētu nodrošināt PAF < 6, pat ja nākotnē pieprasījums pēc automobiļu akumulatoru PAF palielināsies. Tāpēc Komisija nevarēja apstiprināt, ka pastāv piegādes iztrūkuma risks, ja nākotnē pieaugtu pieprasījums pēc PAF < 6.

(65)

Treškārt, attiecībā uz argumentu, ka plānākas PAF izmantošana ir videi draudzīgāka, Komisija atgādināja, ka maksājumu veidā noteikto tirdzniecības aizsardzības pasākumu paredzētais mērķis nav novērst konkrēta ražojuma importu, bet gan nodrošināt, ka šis imports tiek tirgots par cenām, kas nerada kaitējumu. Komisija arī atgādināja par Savienības ražotāju spēju ražot PAF < 6.

(66)

Visbeidzot, attiecībā uz Huhtamäki argumentu par piedāvājuma ierobežojumiem izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozares spēja ražot PAF < 6 ievērojami pārsniedz pieprasījumu.

(67)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt no izmeklējamā ražojuma tvēruma PAF < 6.

(68)

Gascogne pieprasīja, lai šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā tiktu iekļauti tā argumenti, kas izteikti atsevišķā antidempinga procedūrā attiecībā uz to pašu ĶTR izcelsmes ražojumu. Komisija tos pašus argumentus jau ir minējusi Regulas (ES) 2021/2170 25.–28. apsvērumā.

(69)

Walki arī pieprasīja, lai šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā tiktu iekļauti tā argumenti, kas izteikti atsevišķā antidempinga izmeklēšanā. Šajā saistībā Komisija atsaucas uz saviem secinājumiem Regulas (ES) 2021/2170 29.–32. apsvērumā.

(70)

Turklāt uzklausīšanā pēc galīgās informācijas izpaušanas Walki skaidroja, ka pēc IP 2021. gada oktobrī Eiropas ražotāji vēl aizvien tirgū aktīvi atklāti nepārdeva un tirgū nelaida PAF< 6. Walki iesniedza pierādījumus, ka pēc IP nav saņēmis pozitīvu atbildi uz saviem pieprasījumiem par PAF< 6 kotāciju un skaidroja, ka tikai viens Savienības ražotājs būtu spējīgs pieņemt komerciāla daudzuma PAF< 6 pasūtījumus. Komisija tos pašus argumentus jau ir minējusi Regulas (ES) 2021/2170 28. apsvērumā.

(71)

Viena ieinteresētā persona – Xiamen – lūdza izslēgt automobiļu akumulatoru PAF, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

(72)

Komisija savā atbildē vispirms norādīja, ka visiem ieinteresētās personas minētajiem sakausējumiem ir vienādas īpašības, jo tie visi satur vairāk nekā 98 % alumīnija, un sūdzība neattiecas tikai uz konkrētu sakausējumu. Dažādu sakausējumu izmantošana dažādiem ražojuma paveidiem nav nekas neparasts, un šo aspektu nevar izmantot kā izslēgšanas kritēriju.

(73)

Otrkārt, spilgtā vai blāvā virsma ir sekas tam, ka pēdējā velmētavā velmējot divus PAF slāņus kopā, PAF puses, kas velmēšanas laikā saskaras viena ar otru, kļūst blāvas. Šī ražošanas metode tika aplūkota sūdzībā, kurā bija skaidri norādīts, ka abas PAF virsmas var būt spilgtas, ja klients tā ir norādījis. Tāpēc paredzētais PAF lietojums automobiļu akumulatoriem nevar būt par pamatu izslēgšanai no ražojuma tvēruma, jo ražojuma fizikālās īpašības ir vienādas. Tas pats attiecas arī uz augstākajām izmaksām, kas rodas vienslāņa velmēšanas dēļ.

(74)

Treškārt, automobiļu akumulatoru ražošana Savienībā joprojām ir tās sākotnējā stadijā. Komisija ievāca pierādījumus, kas liecina, ka Savienības ražotāji gatavojas apmierināt šā jaunā tirgus segmenta pieprasījumu. Turklāt arguments nonāk pretrunā arī ar Walki apgalvojumu saistībā ar PAF < 6 izslēgšanu, ka Savienības ražošanas nozare varētu tik ļoti koncentrēties uz automobiļu akumulatoru folijas ražošanu, ka tā, iespējams, nebūtu ieinteresēta atvēlēt pietiekamu ražošanas jaudu PAF < 6.

(75)

Ceturtkārt, fakts, ka pašlaik nenotiek apjomīgs eksports no ĶTR, atspoguļo apstākli, ka elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru ražošana ES vēl ir tikai sākuma stadijā, tādēļ tas nav vērā ņemams arguments izslēgšanai.

(76)

Analīze parādīja, ka elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF tehniski ir PAF, kas ietilpst izmeklēšanas definētajā tvērumā.

(77)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija noraidīja pieprasījumu izslēgt elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(78)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka četri Komisijas argumenti, kas pamato izslēgšanas pieprasījuma noraidīšanu, ir kļūdaini, nesniedz atbildes uz Xiamen Xiashun izvirzītajiem argumentiem un nesniedz būtiskus datus, pamatojoties uz kuriem Komisija izdarīja šos secinājumus. Komisija iesniegtajā informācijā un 23. februāra uzklausīšanā nav sniegusi nekādus faktiskus pierādījumus, kas sniegtu atbildi uz Xiamen Xiashun izslēgšanas pieprasījumu. Atteikums norādīt, ar kādiem pierādījumiem Komisija pamatoja savu noraidījumu, pārkāpj Xiamen Xiashun tiesības uz aizstāvību. Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja novēloti iesniegtie pierādījumi attiecībā uz pieprasījumu izslēgt akumulatoru foliju antidempinga procedūrā rada šaubas par to, kādus pierādījumus Komisija faktiski ņēma vērā antisubsidēšanas izmeklēšanā. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēja 2021. gada 19. jūlijā iesniegtā informācija tika iesniegta pēc piezīmju iesniegšanas termiņa beigām antidempinga izmeklēšanas pagaidu posmā un tā nav jāņem vērā. Turklāt, ņemot vērā iesniegtās informācijas pārmērīgo konfidencialitāti, Xiamen Xiashun nav iespēju sniegt jēgpilnu paskaidrojumu.

(79)

Sūdzības iesniedzēju 2021. gada 19. jūlijā iesniedza informāciju, reaģējot uz Xiamen Xiashun2021. gada 5. jūlija iesniegumu, kurā Xiamen Xiashun sniedza argumentus par elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF izslēgšanu no ražojuma tvēruma.. Minētās iesniegtās informācijas publiski pieejamā redakcija netika pārmērīgi rediģēta. Bija nepieciešams rediģēt tā uzņēmuma nosaukumu, kas sagatavoja iesnieguma tehnisko informāciju, kā arī informāciju par uzņēmuma tehnisko produkciju, lai netiktu atklāta konfidenciāla informācija par uzņēmuma darījumdarbību. Tāpēc Komisija noraida argumentu, ka, izskatot minēto iesniegto informāciju, tā ir pārkāpusi Xiamen Xiashun tiesības. Turklāt Komisija noraida apgalvojumu, ka tā nav norādījusi, kurus pierādījumus tā ņēma vērā. Komisija noteikti ņēma vērā visus lietas materiālos iekļautos pierādījumus.

(80)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka atšķirīgā pielietojuma un tehnisko īpašību dēļ elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru alumīnija folija ir jauns ražojums nozarei, pat ja tā ir alumīnija folija. Tomēr Komisija atbildēja uz visiem šiem argumentiem, skaidri norādot, ka arī elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF ir līdzīgas tehniskās īpašības un ražošanas posmi. Tehniskās atšķirības, kuras sīkāk izskaidroja Xiamen Xiashun, tikai parādīja atšķirību no citiem PAF veidiem, bet nepierādīja, ka elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF nepiemīt īpašības, kas definētas izmeklēšanas ražojuma tvērumā. Komisija arī atbildēja uz argumentu, ka Savienības ražošanas nozare nespētu ražot elektrisko vieglo pasažieru automobiļu akumulatoru PAF. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(81)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā un pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo, izdarot konstatējumus, nav ar pienācīgu rūpību un objektivitāti pārbaudījusi iesniegtos pierādījumus un nav pienācīgi ņēmusi vērā visus attiecīgos pierādījumus, jo nav sniegusi jēgpilnu kopsavilkumu par Savienības ražotāju plāniem palielināt savu jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc akumulatoru folijas, un ir noraidījusi Xiamen Xiashun iesniegtos pierādījumus attiecībā uz gaidāmo pieprasījumu pēc akumulatoru folijas.

(82)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisijas izteikumi, ka “Savienības ražošanas nozares būtiskā neizmantotā jauda var apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū”, ir pretrunā tās izteikumam, ka “dati, kas liecina par Savienības ražotāju gatavību apmierināt akumulatora folijas pieprasījumu, ir ļoti konfidenciāli, un tos nav iespējams apkopot, jo šie projekti vēl nav publiski pieejami un tādējādi ir ļoti sensitīvi”.

(83)

Xiamen Xiashun apgalvoja arī, ka Komisija ir noraidījusi tā visaptverošo pārskatu par gaidāmo pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka par vairākiem akumulatoru projektiem ir norādīts, ka tie tiks īstenoti nenoteiktā laikā nākotnē. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tas ir raksturīgi datiem, kuri attiecas uz plānotajiem projektiem.

(84)

Komisijas izteikums, ka Savienības ražošanas nozare var apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū, attiecas uz velmētavu kopējo neizmantoto jaudu. Dati, kas liecina par Savienības ražotāju gatavību apmierināt pieprasījumu pēc akumulatoru folijas, ir saistīti ar Savienības ražošanas nozares centieniem būt spējīgai ražot ražojumus, kuru specifiskās īpašības atbilst akumulatoru ražotāju prasībām. Sniedzot kopsavilkumu par šiem centieniem, Komisija atklātu Savienības ražotāju darījumdarbības stratēģijas. Tādējādi starp iepriekš minētajiem izteikumiem nav nekādu pretrunu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(85)

Novērtējot pārskatu par gaidāmo nākotnes pieprasījumu, ko Xiamen Xiashun sniedza no publiski pieejama avota, Komisija nošķīra projektus, kas ir plānošanas posmā ar konkrētu grafiku, no paredzētiem projektiem, kuriem nav norādīts gads, kad tie sāks darboties. Tā nav Xiamen Xiashun sniegto pierādījumu noraidīšana, bet gan rūpīga analīze par gaidāmo faktisko pieprasījumu. Novērtējums par to, vai Savienības ražošanas nozare spēj apmierināt gaidāmo nākotnes pieprasījumu, bija tiešām pienācīgi balstīts uz akumulatoru projektiem, kuru realizācija ir plānota konkrētā gadā nākotnē. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(86)

Šī lieta tika uzsākta pārejas periodā pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES. Pārejas periodā uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību akti. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Tātad no 2021. gada 1. janvāra Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs netiek kvalificēti kā ieinteresētās personas šajā lietā. Tā kā uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecas Savienības tiesību akti, secinājumi par subsīdijām un kaitējumu ir balstīti uz ES27 tirgus datiem.

(87)

Pirms Komisija analizēja apgalvojumu par subsidēšanu subsīdiju vai subsīdiju programmu veidā, tā novērtēja valdības plānus, projektus un citus dokumentus, kuri attiecās uz izmeklēto subsīdiju programmu analīzi. Turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ Komisija konstatēja, ka visas izvērtējamās subsīdijas vai subsīdiju programmas ir vērstas uz ĶV centrālās plānošanas īstenošanu ar mērķi veicināt PAF ražošanas nozari.

(88)

Ķīnas ekonomikas virzienu lielā mērā nosaka komplicēta plānošanas sistēma, kurā noteiktas prioritātes un izvirzīti mērķi, kam jābūt centrālās valdības un vietējo pašvaldību uzmanības centrā. Attiecīgi plāni ir visos valdības līmeņos un aptver visas ekonomikas nozares. Ar plānošanas instrumentiem noteiktie mērķi ir saistoši, un iestādes katrā pārvaldības līmenī uzrauga, kā attiecīgais zemākais valdības līmenis īsteno plānus. Kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek virzīti tām nozarēm, kuras valdība atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atkarībā no tirgus spēkiem (12).

(89)

ĶV uzskata, ka PAF ir nozīmīgs ražojums, kā norādīts sabiedriskās politikas dokumentos un sarakstos. Šādai klasifikācijai ir būtiska nozīme, jo tā konkrētas nozares kvalificējas dažādiem konkrētiem politikas virzieniem un atbalsta pasākumiem, kuru mērķis ir stimulēt attīstību katrā nozarē (13). PAF ir integrēta arī stratēģijas “Made in China 2025” (14) jaunajos materiālos un ir iekļauta daudzos plānos, direktīvās un citos dokumentos, kas izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī un ir savstarpēji saistīti. Šādu svarīgu politikas dokumentu piemēri cita starpā ir turpmāk minētie plāni, projekti un citi dokumenti.

(90)

“Ekonomiskās un sociālās attīstības 10. piecgades plānā (2001.–2005. gads)” norādīts, ka rūpniecības pārstrukturēšanas un reorganizācijas paātrināšana notiktu ar mērķi attīstīt rūpniecības produktus, arī izejvielu nozari, un jo īpaši alumīnija oksīdu (15).

(91)

“Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 11. piecgades plānā (2006.–2010. gads)” pausts aicinājums attīstīt alumīnija pārstrādi un uzlabot “alumīnija rūpniecības resursu visaptverošu izmantošanas līmeni” (16).

(92)

“Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 12. piecgades plānā (2011.–2015. gads)” norādīts, ka galveno nozaru pārstrukturēšanai būtu jāietver jauns progress pētniecībā un izstrādē, integrēta resursu izmantošana, enerģijas taupīšana un emisiju samazināšana metālguves kausēšanas un celtniecības materiālu nozarēs (17).

(93)

ĶTR “Valsts ekonomiskās un sociālās attīstības 13. piecgades plānā” (“13. piecgades plāns”), kas attiecas uz 2016.–2020. gadu, uzsvērts ĶV stratēģiskais redzējums attiecībā uz galveno nozaru pilnveidi un attīstību. 13. piecgades plānā ir uzsvērts ĶV nodoms stiprināt stratēģisko augsto tehnoloģiju attīstību un parādīts, kā ĶV dod priekšroku “galvenajām” nozarēm, kuras būtu jāveicina un jāuzlabo. Šajā plānā krāsaino metālu nozare, kurā ietilpst alumīnija folijas nozare, ir noteikta kā viena no šādām “galvenajām” nozarēm, kurās būtu jāpilnveido pakalpojumu atbalsta sistēma, arī finanšu, nodokļu, apdrošināšanas un investīciju platformas (18).

(94)

Valsts padomes Lēmumā par pagaidu noteikumu izsludināšanu attiecībā uz rūpnieciskās struktūras pielāgošanas veicināšanu (Guo Fa (2005) Nr. 40) (“Lēmums Nr. 40”) norādīts, ka Rūpnieciskās struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogs ir svarīgs pamats ieguldījumu vadībai un valsts pārvaldei tādās politikas jomās kā valsts finanses, nodokļi un kredīti. Lēmumā Nr. 40 arī norādīts, ka projektiem “atbalstāmajās” nozarēs sniedz kreditēšanas atbalstu saskaņā ar kreditēšanas principiem (19).

(95)

Rūpnieciskās struktūras pielāgošanas vadlīniju katalogā jo īpaši ir iekļauts alumīnijs un ražošanas tehnoloģiju attīstība šajā nozarē atbilstīgi paustajam atbalstam (20). Tas ir apstiprināts Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogā (2019. gada redakcija), saskaņā ar kuru tiek atbalstīta alumīnija velmēšanas apstrāde, vakuuma aluminizācija iepakošanai un alumīnija sakausējumu apstrāde.

(96)

Krāsaino metālu attīstības plānā 2016.–2020. gadam krāsaino metālu nozare ir aprakstīta kā būtisks rūpniecības pamats un rūpniecības jaudas īstenošanas atbalsts. Par prioritāti ir noteikta arī alumīnija folijas nozares attīstība (21).

(97)

“Paziņojumā par pamatnostādnēm alumīnija ražošanas nozares struktūras pielāgošanas paātrināšanai” (2006. gads) ir norādīts, ka “alumīnijs ir valsts tautsaimniecības attīstībai svarīga izejviela”. (22) Šajā dokumentā ir minēts mērķorientēts finansiālais atbalsts alumīnija nozarei: “Saskaņā ar valsts makrokontroles, rūpniecības politikas un kredītu prasībām finanšu iestādes veic kredīta līdzekļu saprātīgu sadali. Alumīnija oksīda uzņēmumiem un elektrolītiskā alumīnija uzņēmumiem, kas atbilst valsts rūpniecības politikai, tirgus piekļuves nosacījumiem un kreditēšanas principiem, ir jāturpina sniegt kreditēšanas atbalstu. Uzņēmumiem, kas neatbilst valsts rūpniecības politikai un tirgus piekļuves nosacījumiem, izmanto novecojušu tehnoloģiju, kura iekļauta aizliegto preču sarakstā vai izņemta no ekspluatācijas, nepiešķir nekādu kredīta atbalstu.” (23)

(98)

Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu katalogā, ko izdevusi Zinātnes un tehnoloģiju ministrija, Ārējās tirdzniecības ministrija un Galvenā muitas pārvalde, ir uzskaitīti 1 900 augsto tehnoloģiju ražojumi kategorijās, kurām valdība piemēro preferenciālu eksporta politiku. Viena no kategorijām ir tā dēvētā “jauno materiālu” kategorija, kas ietver PAF (24).

(99)

Tā kā PAF nozare stratēģijā “Made in China 2025” ir norādīta kā atbalstāmā nozare, tā ir tiesīga saņemt ievērojamu valsts finansējumu. Ir izveidoti vairāki fondi, lai atbalstītu iniciatīvu “Made in China 2025” (25) un līdz ar to arī PAF nozari (26).

(100)

Turklāt ceļvedī “Made in China 2025” (27) ir minētas 10 stratēģiskās nozares, ko ĶV uzskata par galvenajām nozarēm. Tā 9. sektorā ir ietverti “Jaunie materiāli” un noteikti mērķi “aktīvi izstrādāt īpašus jaunus materiālus gan militāram, gan civilam lietojumam, paātrināt divvirzienu tehnoloģiju nodošanu un pārveidi un veicināt jaunu materiālu rūpniecības integrētu militāru un civilu attīstību, kā arī paātrināt pamatmateriālu modernizēšanu” (28). PAF kā daļa no jauniem materiāliem ietilpst šīs nozares attīstības prioritātēs. Tādējādi jauno materiālu nozare gūst labumu no priekšrocībām, ko sniedz dokumentā minētie atbalsta mehānismi, kuri cita starpā ietver finansiālā atbalsta politiku, fiskālo un nodokļu politiku, Valsts padomes pārraudzību un atbalstu.

(101)

ĶV pieeju definēt atbalstāmās nozares un ražojumus katalogos, lai attiecīgi piešķirtu resursus, pamatojoties uz ĶV piešķirto stratēģisko vai politisko nozīmi, un īstenot un uzraudzīt plānus katrā administratīvā līmenī var arī novērot, no 2016. gada pārbaudot Valsts attīstības un reformu komisijas (“VARK”) Stratēģisko un jauno ražojumu un pakalpojumu katalogu (29). PAF ir iekļauta jaunajos materiālos.

(102)

Lēmuma Nr. 40 III nodaļā ir atsauce uz “Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu”, kurā ir triju veidu saturs, proti, atbalstāmo projektu saturs, ierobežoto projektu saturs un likvidēto projektu saturs. Saskaņā ar lēmuma XVII pantu, ja “ieguldījumu projekts pieder pie atbalstāmajiem projektiem, tā saturu pārbauda, apstiprina un reģistrē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par ieguldījumiem; visas finanšu iestādes sniedz kreditēšanas atbalstu saskaņā ar kreditēšanas principiem; automātiskas iekārtas, kas tiek importētas par kopējo ieguldījumu summu, izņemot preces, kuras ietilpst iekšzemes ieguldījumu projektu importēto preču sarakstā un nav atbrīvotas no nodokļiem (grozījumi 2000. gadā), izdevusi Finanšu ministrija, var atbrīvot no ievedmuitas un importam piesaistītā pievienotās vērtības nodokļa, ja vien nav jaunu noteikumu par ieguldījumu projektu saturu, kas nav atbrīvots no nodokļiem. Citi iecienītākie politikas virzieni, kas attiecas uz atbalstāmiem rūpniecības projektiem, tiek īstenoti atbilstoši attiecīgiem valsts tiesību aktiem”.

(103)

Tādējādi Lēmumā Nr. 40, kuru lasa kopā ar Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu, ir paredzēta īpaša attieksme pret konkrētiem projektiem konkrētās atbalstāmās nozarēs.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minētos plānus un programmas, PAF ražošanas nozare tiek uzskatīta par galveno/stratēģisko nozari, kuras attīstību ĶV aktīvi realizē, jo atzinusi to par politikas mērķi. Pamatojoties uz šajā iedaļā minētajiem politikas dokumentiem, Komisija secināja, ka ĶV iejaucas PAF ražošanas nozarē, lai īstenotu saistīto politiku, un ietekmē tirgus spēku brīvās attiecības PAF nozarē, īpaši veicinot un atbalstot šo nozari ar dažādiem līdzekļiem.

(105)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka šajā iedaļā minētie dokumenti nesniedz pamatu īpašam PAF nozares atbalstam vai veicināšanai. ĶV uzskata, ka nav pietiekamu pierādījumu, lai apliecinātu, ka PAF nozare ir atbalstāma nozare, un dokumenti, kas attiecas uz krāsaino metālu, alumīnija ražošanas nozari un/vai jauniem materiāliem, neattiecas uz PAF.

(106)

Komisija tam nepiekrita. Pirmkārt, tā apgalvo, ka var pamatoti pieņemt, ka tādu ražojumu kā jauno materiālu, krāsaino metālu un alumīnija ražošanas nozares apraksts attiecas arī uz alumīnija foliju. Otrkārt, dažos iepriekš uzskaitītajos dokumentos, piemēram, 96. apsvērumā minētajā “Krāsaino metālu attīstības plānā 2016.–2020. gadam” un 98. apsvērumā minētajā Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu katalogā skaidri minēta arī alumīnija folija. Treškārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, ir guvuši labumu no subsīdijām, kuras ir tiesīgas saņemt tikai atbalstāmās nozares, kā noteikts Lēmumā Nr. 40 un sīki analizēts tālāk attiecīgajās iedaļās. Tāpēc Komisija noraidīja ĶV apgalvojumus.

(107)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV izteica dažas vispārīgas piezīmes par Komisijas lēmumu piemērot pamatregulas 28. panta 1. punkta noteikumus attiecībā uz preferenciāliem aizdevumiem, eksporta kredītu apdrošināšanu un izejmateriāliem.

(108)

ĶV apgalvoja, ka visi Komisijas pieprasījumi sniegt informāciju, uz kuriem ĶV nevarēja sniegt atbildes, bija nepamatoti, jo šie pieprasījumi paredzēja tādu juridisku pilnvaru esamību, kuru ĶV nebija.

(109)

Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi tai iesniegtos faktus un nav pienācīgi paskaidrojusi pamatojumu, kāpēc trūkstošā nepieciešamā informācija tika aizstāta ar pieejamajiem faktiem.

(110)

Kā izklāstīts tālāk 118. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ĶV kā to struktūru akcionāram vai atbildīgajai iestādei, par kurām Komisija pieprasīja informāciju, bija juridiskas pilnvaras iegūt pieprasīto informāciju. Komisija savā paziņojumā ĶV, kas atkārtoti izklāstīts tālāk 3.2.1.–3.2.3. iedaļā, norādīja, kāpēc tai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Komisija uzskatīja, ka ar publiski pieejamo informāciju var pamatoti aizstāt informāciju, ko ĶV nav sniegusi. Tāpēc Komisija noraidīja ĶV apgalvojumus.

(111)

Administratīvas ērtības labad Komisija lūdza, lai ĶV pārsūta īpašās anketas visām finanšu iestādēm, kas piešķīrušas aizdevumus vai eksporta kredītus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(112)

Sākumā tika saņemta tikai EXIM bankas un Sinosure atbilde. ĶV neatbildēja uz Komisijas pieprasījumu sniegt anketas visām finanšu iestādēm, kas izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķīra aizdevumus vai eksporta kredītus. Tāpēc vēstulē par trūkumiem Komisija atkārtoja savu prasību saistībā ar finanšu iestādēm, lai tās pēc iespējas plašāk iesaistītu izmeklēšanā, sniedzot Komisijai vajadzīgo informāciju konstatējumu izdarīšanai par iespējamās subsidēšanas esību un apjomu.

(113)

Pēc vēstules par trūkumiem ĶV norādīja, ka tai nav tiesību pieprasīt informāciju no komercbankām. Komisija nepiekrīt šādam ieskatam. Pirmkārt, Komisija uzskata, ka ĶV ir pieejama informācija, kas tika lūgta no valstij piederošām struktūrām, par visām struktūrām, kurās ĶV ir galvenais akcionārs vai liels akcionārs. Turklāt ĶV ir arī nepieciešamās pilnvaras sazināties ar finanšu iestādēm, pat ja tās nepieder valstij, jo tās atrodas CBIRC jurisdikcijā.

(114)

Galu galā Komisija saņēma informāciju tikai par korporatīvo struktūru, pārvaldību un atrašanos īpašumā no EXIM bankas, bet ne no citām finanšu iestādēm, kas bija sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Turklāt Komisija nesaņēma nekādu pārbaudāmu informāciju par konkrētiem uzņēmumiem no nevienas bankas vai finanšu iestādes.

(115)

Tā kā Komisijai nav saņēmusi informāciju par lielāko daļu banku, kas sniedz aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, tā uzskata, ka tā nav saņēmusi būtisku informāciju par šo izmeklēšanas aspektu.

(116)

Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot apgalvojumu par preferenciālu aizdevumu veidā īstenotas subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt vajadzīgs izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(117)

Atbildē ĶV iebilda pret pamatregulas 28. panta 1. punkta piemērošanu. Tā apgalvoja, ka ĶV nav pienākuma sniegt pieprasīto informāciju, ka jautājumi būtu jāuzdod tieši attiecīgajām struktūrām, nevis ĶV kā ieguldītājam vai akcionāram, un ka pieprasītā informācija nav nepieciešama informācija.

(118)

Komisija piekrīt, ka atbildes būtu jāsaņem no tieši iesaistītajām struktūrām. Tomēr Komisija administratīvās ērtības labad lūdza, lai ĶV pārsūta īpašās anketas visām attiecīgajām finanšu iestādēm, bet ĶV to neizdarīja. Turklāt, kā minēts iepriekš 113. apsvērumā, Komisija palika pie savas nostājas, ka ĶV kā regulatīva struktūra ir pilnvarota pieprasīt atbildes uz konkrētiem jautājumiem no finanšu iestādēm, kas nodrošināja finansējumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(119)

Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka pieprasītā informācija ir būtiska, lai novērtētu ĶV kontroli pār finanšu iestāžu darbību attiecībā uz to aizdošanas politiku un riska novērtējumu gadījumos, kad tās sniegušas aizdevumus PAF ražošanas nozarei.

(120)

Tādējādi Komisija secināja, ka, pārbaudot apgalvojumu par preferenciālu aizdevumu veidā īstenotas subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(121)

Administratīvo ērtību labad Komisija lūdza ĶV nosūtīt Sinosure īpašu anketu.

(122)

Lai gan tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, Sinosure nesniedza tai lūgtos pamatojošos dokumentus par tās korporatīvo pārvaldību, piemēram, statūtus. Turklāt ne ĶV, ne Sinosure arī nesniedza konkrētu informāciju par PAF ražošanas nozarei sniegto eksporta kredītu apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai detalizētus skaitļus par Sinosure eksporta kredītu apdrošināšanas darījumdarbības rentabilitāti.

(123)

Tā kā šādas informācijas nebija, Komisija uzskatīja, ka tā nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz šo izmeklēšanas aspektu. Tāpēc Komisija informēja ĶV, ka, pārbaudot apgalvojumu par eksporta kredītu apdrošināšanas veidā īstenotas subsidēšanas pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt vajadzīgs izmantot pieejamos faktus saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu.

(124)

Savā atbildē un pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV saglabāja savu nostāju, ka Sinosure nenodrošināja subsīdijas, kas raksturīgas PAF nozarei, un ka tā ievēro uz tirgu orientētu principu attiecīgās apdrošināšanas darījumdarbības veikšanai un tai nav īpaša preferenciāla režīma attiecībā uz PAF nozari. Turklāt sūdzībā nebija iekļauta eksporta kredītu apdrošināšana, tāpēc pieprasītā informācija nebija ne nepieciešama, ne būtiska Komisijas lēmumu pieņemšanai.

(125)

Kā minēts iepriekš 8. apsvērumā, izmeklēšanas laikā Komisijai ir rīcības brīvība pārbaudīt visu informāciju, kas attiecas uz iespējamajām subsīdijām, neaprobežojoties tikai ar sūdzībā ietverto informāciju. Turklāt Komisija norāda, ka plašākā nozīmē sūdzībā un paziņojumā par procedūras sākšanu bija iekļautas shēmas, kas attiecās uz preferenciālu finansēšanu un līdzekļu tiešu nodošanu, ietverot arī eksporta kredītu apdrošināšanu. Komisija arī uzskatīja, ka informācija, ko ĶV sniedza par Sinosure, bija nepilnīga un neļāva Komisijai izdarīt secinājumus par būtiskām izmeklēšanas daļām attiecībā uz eksporta kredītu apdrošināšanu, proti, par to, vai Sinosure ir valsts iestāde un vai prēmijas, kas tika iekasētas atlasītajos uzņēmumos, ir balstītas tirgū. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(126)

Tādējādi Komisija secināja, ka tai, lai izdarītu konstatējumus par eksporta kredītu apdrošināšanu, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(127)

Komisija lūdza ĶV nosūtīt īpašu anketu 10 galvenajiem PAF ražošanā izmantoto izejmateriālu ražotājiem un izplatītājiem, kā arī citiem attiecīgo materiālu piegādātājiem, kuri ir nodrošinājuši izejmateriālus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Atbildēs uz anketas jautājumiem ĶV apgalvoja, ka tai nav kontroles pār izejmateriālu piegādātājiem, lai varētu sniegtu anketā prasīto konfidenciālo informāciju, un ka ĶV būtu nesamērīgs slogs koordinēt procesu ar ļoti ievērojamu skaitu izlasē iekļauto uzņēmumu izejmateriālu piegādātāju.

(128)

ĶV nesniedza pārskatu par izmeklējamo izejmateriālu Ķīnas piegādātāju nosaukumiem un īpašumtiesību struktūru, apgalvojot, ka tā ir konfidenciāla informācija. Tāpat ĶV arī nesniedza sīku informāciju par lielāko daļu PAF paredzēto izejmateriālu vietējā Ķīnas tirgus iezīmju, ieskaitot: VU daļu iekšzemes ražošanā un patēriņā, vietējā tirgus lielumu, valsts un/vai VU cenu politiku, izejmateriālu faktiskajām cenām vietējā tirgū un statistiku.

(129)

Tā kā Komisija no ĶV nesaņēma informāciju par visiem iepriekš uzskaitītajiem elementiem, to vidū par vietējā tirgus struktūru, par cenu noteikšanas mehānismiem un cenām un par uzņēmumu akciju turējumiem, Komisija uzskatīja, ka nav saņēmusi būtisku informāciju, kas attiecas uz izmeklēšanu.

(130)

Tādējādi Komisija secināja, ka tai, lai izdarītu konstatējumus par izejmateriāliem, daļēji bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem.

(131)

Saskaņā ar subsīdiju anketu saistītajiem uzņēmumiem, kas nodrošina izejmateriālus un aktīvus izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju ražošanas procesam, ir jāsniedz atbildes uz anketas A un E iedaļu. Tomēr Yongxin, izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja Xiamen Xiashun saistītais izejmateriālu piegādātājs, sākotnēji nesniedza šādu atbildi. Xiamen Xiashun norādīja, ka, ņemot vērā attiecību raksturu, tam nebija iespējas likt Yongxin atbildēt uz anketas jautājumiem un ka Yongxin sadarbības trūkumam nevajadzētu ietekmēt šo izmeklēšanu.

(132)

Komisija norādīja, ka Xiamen Xiashun un Yongxin bija izveidojuši kopuzņēmumu Yongshun, kura dēļ šie uzņēmumi bija saistīti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (30) 127. panta nozīmē. Turklāt kopuzņēmums Yongshun bija nozīmīgs izejvielu piegādātājs PAF ražošanai, ko veica Xiamen Xiashun. Tādējādi tam būtu jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem, kā minēts anketas norādēs un 2021. gada 19. februāra vēstulē par trūkumiem.

(133)

Attiecībā uz ietekmes uz izmeklēšanu neesību Komisija norādīja uz vairākiem starpuzņēmumu darījumiem starp Yongxin un Yongshun saistībā ar zemi, izejvielām un finansējumu. Tādējādi Komisija uzskata, ka situācijā, kad nav saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no Yongxin, nav iespējams noteikt grupas saņemto subsīdiju kopapjomu.

(134)

Tāpēc Komisija 2021. gada 15. martā informēja Xiamen Xiashun, ka, pārbaudot apgalvojumu par iespējamo ar Yongxin starpniecību piešķirto subsīdiju pastāvēšanu un apjomu, tai varētu būt jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu. Atbildot uz Komisijas vēstuli, Xiamen Xiashun lūdza uzklausīšanu pie uzklausīšanas amatpersonas 2021. gada 23. martā. Uzklausīšanas amatpersona ieteica Xiamen Xiashun kopā ar Yongxin veltīt papildu pūles, lai sniegtu pieprasīto informāciju. Visbeidzot, atbilde uz Komisijas konkrētajiem jautājumiem tika saņemta no Yongxin2021. gada 7. maijā, un saņemtie dati tika pārbaudīti attālinātas kontrolpārbaudes laikā 2021. gada 2. jūnijā.

(135)

Saskaņā ar subsīdiju anketu izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kā arī ar tiem saistītajiem uzņēmumiem tika lūgts sniegt datus un apliecinošus dokumentus par ZIT iegādi, arī ZIT sertifikātus un pirkuma līgumus par sākotnējiem darījumiem ar Zemes biroju, precizējot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ZIT tika saņemtas. Tomēr Nanshan Group uzņēmumi nebija iesnieguši pieprasīto dokumentāciju, tāpēc Komisija nevarēja pārbaudīt ZIT nosacījumus, ieskaitot pirkuma cenu.

(136)

Turklāt daži Nanshan Group uzņēmumi nebija aizpildījuši pieprasītās tabulas par importētām un vietējām mašīnām un tādējādi nesniedza pieprasīto informāciju par importēto un vietējo mašīnu iegādi un ar to saistītajiem atbrīvojumiem no PVN, kā arī importa tarifa atlaidēm par importētu iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu.

(137)

Visbeidzot, Nanshan Group mātesuzņēmuma, proti, Nanshan Group Co., Ltd., sadarbība bija ierobežota attiecībā uz i) tā darbinieku pieejamību atbildēšanai uz Komisijas jautājumiem un ii) iesniegtajiem dokumentiem. Piemēram, dokumenti par zemes iegādi, vairāku dotāciju un aizdevumu piešķiršanu netika iesniegti vispār vai arī tie bija nepilnīgi. Šis ierobežojums ievērojami kavēja izmeklēšanu, jo īpaši tāpēc, ka daudzi Nanshan Group uzņēmumi saņēma ZIT un finansējumu ar Nanshan Group Co., Ltd. starpniecību.

(138)

Tāpēc Komisija 2021. gada 3. septembra vēstulē informēja Nanshan Group, ka tai, iespējams, būs jāizmanto pieejamie fakti saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. punktu attiecībā uz trūkstošo informāciju, kā minēts iepriekš 135.–137. apsvērumā.

(139)

Savās piezīmēs par iepriekš minēto 28. panta vēstuli Nanshan Group izteica vairākus turpmāk izklāstītos apgalvojumus.

(140)

Attiecībā uz ZIT Nanshan Group apgalvoja, ka, tā kā pārējie grupas uzņēmumi ziņoja par saviem pirkumiem no Nanshan Group Co. Ltd., šo uzņēmuma iekšējo darījumu cena būtu jāizmanto, lai noteiktu to zemes izmantošanas tiesību pirkšanas cenu, kuras Nanshan Group Co. Ltd. iegādājās no trešām personām. Tā arī apgalvoja, ka cenas par uzņēmuma iekšējo zemes nodošanu tika noteiktas, pamatojoties uz zemes vērtību, kas norādīta neatkarīga vērtētāja sagatavotajā Zemes novērtējuma ziņojumā. Nanshan Group arī apgalvoja, ka citus zemes izmantošanas darījumus, ko veic citi grupas uzņēmumi, alternatīvi var izmantot kā aizstājēju, lai noteiktu Nanshan Group Co. Ltd. darījumu cenu.

(141)

Attiecībā uz pieprasīto informāciju par importētu un vietējo mašīnu iegādi un ar to saistītajiem atbrīvojumiem no PVN, kā arī importa tarifa atlaidēm par importēto iekārtu un tehnoloģiju izmantošanu Nanshan Group apgalvoja, ka tā ir iesniegusi pamatlīdzekļu reģistru attiecībā uz lielāko daļu uzņēmumu. Tā arī apgalvoja, ka atbrīvojuma no PVN programma tika izbeigta jau 2009. gadā un ka jebkāds šajā sakarā potenciāli saņemtais labums tiktu pilnībā amortizēts pirms izmeklēšanas perioda sākuma.

(142)

Attiecībā uz to, ka Nanshan Group Co., Ltd. sadarbība bija ierobežota, Nanshan Group apgalvoja, ka tā ir sadarbojusies, cik vien bija iespējams, un ka sadarbības trūkuma iemesls ir AKP veikšanas laiks un citi sarežģīti apstākļi. Nanshan Group apgalvoja, ka Komisijai nebūtu jāatsakās no visas Nanshan Group Co., Ltd. sniegtās informācijas un ka Komisijai šie dati būtu jāpapildina ar datiem par salīdzināmiem uzņēmuma vai citu grupas uzņēmumu zemes un aizdevumu darījumiem. Komisija nepiekrita piezīmēm par ZIT. Grupas subsidēšanas apjomu nosaka sākotnējā darījuma ar Zemes biroju cena, nevis uzņēmuma iekšējā zemes nodošana, un, tā kā nebija nepieciešamo dokumentu no uzņēmuma, kas bija sākotnējā pirkuma darījuma dalībnieks, t. i., Nanshan Group Co., Ltd., nebija iespējams pilnībā noteikt grupas saņemto subsīdiju apjomu.

(143)

Attiecībā uz pieprasīto informāciju par importēto un vietējo mašīnu iegādi un ar to saistītajiem atbrīvojumiem no PVN un importa tarifa atlaidēm Komisija nepiekrita Nanshan Group piezīmēm. Pirmkārt, lai gan Nanshan Group attiecībā uz dažiem grupas uzņēmumiem iesniedza pamatlīdzekļu reģistru, tā nesniedza visaptverošus datus par Komisijas pieprasītajiem atbrīvojumiem no PVN un importa tarifu atlaidēm. Otrkārt, Komisija izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajos uzņēmumos konstatēja atbrīvojumus gan no PVN, gan ievedmuitas nodokļa. Tie ietvēra atbrīvojumus, kas attiecās uz iepriekšējos gados nopirktajām iekārtām, par kurām ieguvums tika amortizēts iekārtu ekspluatācijas laikam un tādējādi daļēji attiecās uz izmeklēšanas periodu. Tādējādi Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi joprojām ir guvuši labumu no šīs programmas.

(144)

Visbeidzot, apgalvojums, ka citus Nanshan Group Co., Ltd. darījumus vai citu Nanshan Group uzņēmumu darījumus var izmantot kā aizstājēju darījumiem, kas saistīti ar zemes izmantošanas tiesībām vai iekārtām, ja nav sniegti pietiekami dati, nav pamatots, jo neviens no grupas uzņēmumiem nesniedza visu pieprasīto informāciju.

(145)

Pamatojoties uz sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika izmeklētas šādas ĶV subsīdijas:

(146)

Spriežot pēc triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu sniegtās informācijas, 48 finanšu iestādes, kas atrodas ĶTR, tām bija sniegušas finansējumu. No šīm 48 finanšu iestādēm 47 bija valstij piederošas finanšu iestādes. Pārējās finanšu iestādes bija vai nu privātas, vai arī Komisija nevarēja noteikt, vai tās ir valstij piederošas vai privātas. Tomēr tikai viena valstij piederoša banka atbildēja uz īpašās anketas jautājumiem, kaut arī ĶV iesniegtais pieprasījums attiecās uz visām finanšu iestādēm, kuras sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(147)

Komisija pārbaudīja, vai valstij piederošās bankas darbojās kā valsts iestādes pamatregulas 3. panta un 2. panta b) punkta nozīmē. Šajā ziņā kritērijs, ko piemēro, lai noteiktu, vai valstij piederošs uzņēmums ir valsts iestāde, ir šāds (31): “Svarīgi ir, vai subjektam ir piešķirtas pilnvaras veikt valdības funkcijas, nevis tas, kā to panāk. Ir daudz veidu, kā valdība šaurā izpratnē var piešķirt subjektiem pilnvaras. Attiecīgi, lai pierādītu, ka konkrētam subjektam ir piešķirtas šādas pilnvaras, nozīme var būt dažādiem pierādījumiem. Pierādījums, ka subjekts faktiski pilda valdības funkcijas, var kalpot par pierādījumu, ka tam ir vai ir bijušas piešķirtas valdības pilnvaras, jo īpaši ja minētie pierādījumi liecina par ilgstošu un sistemātisku praksi. Tādējādi mēs uzskatām, ka pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu subjektu un tā darbību, konkrētos apstākļos ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgajam subjektam ir valdības pilnvaras un tas izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Tomēr uzsveram, ka, izņemot pilnvaru tiešu deleģēšanu ar tiesību aktu, ar to vien, ka starp subjektu un valdību šaurā izpratnē pastāv formāla saikne, visticamāk, nepietiek, lai konstatētu, ka tam ir valdības pilnvaras. Tādēļ, piemēram, tikai fakts, ka valdība ir kāda subjekta vairākuma kapitāla daļu īpašnieks, neapliecina, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār šo subjektu, nemaz nerunājot par to, ka valdība tai būtu piešķīrusi valdības pilnvaras. Tomēr dažos gadījumos, ja pierādījumi liecina, ka uz valdības kontroli norāda daudzveidīgas formālas norādes, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota būtiski, tad šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgais subjekts īsteno valdības pilnvaras.”

(148)

Komisija ievāca informāciju par valsts īpašumtiesībām, kā arī formālas norādes par valdības kontroli pār valstij piederošajām bankām. Tā arī analizēja, vai kontrole tiek izmantota būtiski. Šim nolūkam Komisijai bija daļēji jāpaļaujas uz pieejamiem faktiem, jo ĶV un valstij piederošās bankas atteicās sniegt pierādījumus par lēmumu pieņemšanas procesu, uz kura pamata tika piešķirts preferenciāls aizdevums.

(149)

Lai veiktu šo analīzi, Komisija vispirms pārbaudīja informāciju no valstij piederošās bankas, kas bija atbildējusi uz īpašās anketas jautājumiem.

(150)

Tikai viena valstij piederoša banka, proti, EXIM banka, sniedza atbildes uz anketas jautājumiem.

(151)

Pamatojoties uz informāciju, kas tika saņemta no atbildēm uz anketas jautājumiem, Komisija konstatēja, ka ĶV tieši vai netieši piederēja vairāk nekā 50 % kapitāla daļu šajā finanšu iestādē.

(152)

Attiecībā uz formālām norādēm par valdības kontroli pār valstij piederošo banku, kas sadarbojās, Komisija to kvalificēja pie “galvenajām valstij piederošajām finanšu iestādēm”. Konkrēti, paziņojumā “Pagaidu noteikumi par galveno valstij piederošo finanšu iestāžu uzraudzības padomēm” (32) ir noteikts: “Šajos noteikumos minētās valstij piederošās finanšu iestādes ir valstij piederošas politikas bankas, komercbankas, finanšu aktīvu pārvaldības sabiedrības, vērtspapīru sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības u. c. (turpmāk – valstij piederošas finanšu iestādes), kurām Valsts padome ieceļ uzraudzības padomes.”

(153)

Galveno valstij piederošo finanšu iestāžu uzraudzības padomes tiek ieceltas saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par galveno valstij piederošo finanšu iestāžu uzraudzības padomēm”. Pamatojoties uz minēto pagaidu noteikumu 3. un 5. pantu, Komisija konstatēja, ka uzraudzības padomes locekļus ieceļ Valsts padome un uzraudzības padome tai atskaitās; tas liecina par valsts institucionālo kontroli pār darījumdarbību, ko veic valstij piederošā banka, kura sadarbojās.

(154)

Papildus šīm vispārējām norādēm Komisija izdarīja turpmāk izklāstītos konstatējumus attiecībā uz EXIM banku. EXIM banka tika izveidota un darbojas saskaņā ar Valsts padomes pieņemto Paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas izveidošanu, kā arī EXIM bankas statūtiem. Saskaņā ar tās statūtiem valsts tieši izvirza EXIM bankas vadību. Uzraudzības padomi ieceļ Valsts padome saskaņā ar Pagaidu noteikumiem par galveno valstij piederošo finanšu iestāžu uzraudzības padomēm un citiem normatīvajiem aktiem, un tā ir pakļauta Valsts padomei.

(155)

Statūtos ir arī minēts, ka EXIM bankas partijas komitejai ir vadoša un politiska kodola loma, lai nodrošinātu, ka EXIM banka īsteno liela apmēra politiskus partijas un valsts uzdevumus. Partijas administratīvā funkcija ir integrēta visos korporatīvās pārvaldības aspektos.

(156)

Statūtos ir arī norādīts, ka EXIM bankas uzdevums ir atbalstīt ārējās tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības attīstību, pārrobežu ieguldījumus, iniciatīvu “One Belt One Road”, sadarbību starptautiskās jaudas jomā un iekārtu ražošanā. Tās darbības jomā ietilpst īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumi, kuri apstiprināti un ir saskaņā ar valsts ārējās tirdzniecības politiku un politiku Go out, piemēram, eksporta kredīti, importa kredīti, aizdevumi ar ārvalstu subjektiem noslēgtiem inženierpakalpojumu līgumiem, aizdevumi ieguldījumiem ārvalstīs, Ķīnas valdības aizdevumi ārvalstu atbalstam un eksporta pircēju kredīti.

(157)

Turklāt savā 2019. gada pārskatā EXIM banka norādīja, ka tā ir pilnībā īstenojusi visas galvenās politikas jomas un lēmumus, ko pieņēmusi Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) Centrālkomiteja un Valsts padome.

(158)

Komisija arī konstatēja, ka valstij piederošās finanšu iestādes, to vidū EXIM banka, 2017. gadā ir mainījušas statūtus, lai palielinātu ĶKP lomu banku lēmumu pieņemšanā augstākajā līmenī (33).

(159)

Minētie jaunie statūti paredz, ka:

(160)

Šie pierādījumi liecina, ka ĶV īsteno būtisku kontroli pār minētās iestādes darbību.

(161)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īsteno būtisku kontroli pār EXIM bankas darbību attiecībā uz tās aizdošanas politiku un riska novērtējumu gadījumos, kad tā sniegusi aizdevumus PAF ražošanas nozarei. Šajā sakarā tika ņemti vērā šādi normatīvie dokumenti:

(162)

Iepazīstoties ar minētajiem normatīvajiem dokumentiem, Komisija turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ konstatēja, ka ĶTR finanšu iestādes darbojas tādā vispārējā tiesiskajā vidē, kas liek tām, pieņemot finanšu lēmumus, tos pielāgot ĶV rūpniecības politikas mērķiem.

(163)

Attiecībā uz EXIM banku – tās sabiedriskās politikas pilnvaras ir noteiktas Paziņojumā par EXIM bankas izveidošanu, kā arī kā arī EXIM statūtos.

(164)

Vispārīgi 34. pants Banku likumā, kas attiecas uz visām finanšu iestādēm, kuras darbojas Ķīnā, paredz, ka “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomiskās un sociālās attīstības vajadzībām, vadoties pēc valsts rūpniecības politikas”. Lai gan Banku likuma 4. pantā ir noteikts, ka “komercbankas likumā noteiktajā kārtībā veic darījumdarbību, kurā neiejaucas neviena struktūra un privātpersona. Komercbankas neatkarīgi uzņemas civiltiesisko atbildību ar visu savu juridiskās personas mantu,” izmeklēšanā tika konstatēts, ka Banku likuma 4. pants tiek piemērots, ievērojot Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus.

(165)

Turklāt Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants paredz: “Saskaņā ar valsts politiku attiecīgie departamenti var subsidēt aizdevumu procentus ar mērķi veicināt konkrētu nozaru izaugsmi un dažu teritoriju ekonomisko attīstību.”

(166)

Līdzīgi Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tieši “atbalstāmajiem” projektiem. Kā jau skaidrots 3.1. iedaļā un detalizētāk – 94. apsvērumā, PAF ražošanas nozares projekti ietilpst “atbalstāmo” projektu kategorijā. Tādējādi Lēmums Nr. 40 apliecina iepriekš konstatēto par Banku likumu, ka bankas īsteno valdības pilnvaras preferenciālas kreditēšanas veidā.

(167)

Komisija konstatēja arī, ka CBIRC ir plašas apstiprināšanas pilnvaras attiecībā uz visiem ĶTR dibināto finanšu iestāžu (arī privātā un ārvalstu īpašumā esošu finanšu iestāžu) vadības aspektiem, piemēram (36):

(168)

Banku likums ir juridiski saistošs. Piecgades plānu un Lēmuma Nr. 40 obligātais raksturs jau ir konstatēts 3.1. iedaļā. CBIRC normatīvo dokumentu obligātais raksturs izriet no tās banku regulatora pilnvarām. Citu dokumentu obligāto raksturu apliecina tajos ietvertās uzraudzības un novērtēšanas klauzulas.

(169)

Valsts padomes Lēmumā Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdots sniegt kreditēšanas atbalstu tikai atbalstāmajiem projektiem un apsolīts īstenot “citus preferenciālas politikas virzienus attiecībā uz atbalstāmajiem projektiem”. Pamatojoties uz iepriekš minēto, bankām ir jāsniedz kreditēšanas atbalsts PAF ražošanas nozarei.

(170)

Piemēram, ĶKP ir jāpārrauga pat privāto komercbanku lēmumi, kuriem ir jāatbilst valsts politikai. Pašlaik viens no valsts trim plašākajiem mērķiem banku pārvaldības jomā ir nostiprināt partijas vadošo lomu banku un apdrošināšanas nozarē, arī saistībā ar uzņēmumu darbības un vadības jautājumiem. Šajā sakarā CBIRC trīsgadu rīcības plānā 2020.–2022. gadam ir uzdots “turpināt īstenot garu, kas ietverts ģenerālsekretāra Sji Dzjiņpina programmatiskajā runā par finanšu sektora korporatīvās pārvaldības reformas virzību”. Turklāt plāna II iedaļā izklāstītais mērķis ir sekmēt partijas vadošās lomas dabisku iekļaušanu korporatīvajā pārvaldībā: “[M]ēs padarīsim partijas vadības integrāciju korporatīvajā pārvaldībā sistemātiskāku, standartizētāku un balstītu uz procedūrām (..). Galvenie operatīvie un pārvaldības jautājumi, pirms par tiem lemj direktoru padome vai augstākā vadība, ir jāapspriež partijas komitejā.”

(171)

ĶV arī nesen ir noteikusi, ka pat finanšu iestāžu akcionāriem ir jāveicina ĶV kontroles īstenošana, izmantojot iestādes korporatīvās pārvaldības regulējumu, proti: “Banku un apdrošināšanas iestāžu lielie akcionāri atbalsta banku un apdrošināšanas iestādes neatkarīgas un stabilas korporatīvās vadības struktūras izveidē ar efektīvām pārbaudēm un atsvariem, kā arī mudina un atbalsta bankas un apdrošināšanas iestādes, lai nodrošinātu Puses vadības konstitucionālu integrāciju ar korporatīvo pārvaldību.” (37)

(172)

Visbeidzot, komercbanku darbības novērtēšanas kritērijos tagad jo īpaši ir jāņem vērā tas, kā struktūras “kalpo valsts attīstības mērķiem un reālajai ekonomikai” un kā tās “apkalpo stratēģiskas un jaunas nozares” (38).

(173)

Tādējādi Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas jāievēro valstij piederošo banku, kas sadarbojās, vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc ĶV, lai īstenotu būtisku kontroli pār tās valstij piederošās bankas darbību, kura sadarbojās, kad tā piešķīra aizdevumus PAF ražošanas nozarei, pamatojās uz minēto normatīvo satvaru.

(174)

Pamatojoties uz konkrētiem aizdevumiem, kas piešķirti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija arī ievāca konkrētus pierādījumus par to, ka ir īstenota būtiska kontrole. Atbildēs uz anketas jautājumiem valstij piederošā banka skaidroja, ka, piešķirot konkrētos aizdevumus, tā izmanto sarežģītas kredītriska novērtēšanas politikas un modeļus (vērtējuma sistēmu). EXIM banka arī paskaidroja, ka nav nekādas politikas atšķirības attiecībā uz nozari, kurā aizņēmējs darbojas, kredīta stāvokli, kapitāla stāvokli utt., tomēr šādi faktori ietekmē kredītreitingu novērtējumu un aizņēmēja riska izmaksas. Piešķirot aizdevumus, tā var atsaukties uz attiecīgajiem plāniem un politiku, tomēr, pieņemot lēmumus par individuāliem aizdevumu projektiem, tā piemēro uz tirgu balstītu novērtējumu.

(175)

Tomēr valstij piederošā banka, kas sadarbojās, atteicās sniegt konkrētus sava kredītriska novērtējuma piemērus attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, pamatojoties uz to, ka pieprasītā informācija ir iekšēja un satur konfidenciālu komercinformāciju, ko nav atļauts izpaust, lai gan Komisijai bija rakstiska piekrišana no izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuri atteicās no savām konfidencialitātes tiesībām.

(176)

Konkrētu pierādījumu par kredītspējas novērtējumiem nebija, tāpēc Komisija novērtēja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 161.–169. apsvērumā, kā arī tās valstij piederošās bankas rīcību, kura sadarbojās, saistībā ar aizdevumiem, kuri tika sniegti izlasē iekļautajiem uzņēmumiem. Izmeklēšanā atklājās, ka šī rīcība neatbilda bankas oficiālajai nostājai, jo praksē banka nerīkojās, pamatojoties uz rūpīgiem tirgus riska novērtējumiem.

(177)

Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka aizdevumi tika izsniegti trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ar procentu likmēm, kas ir zemākas par vai tuvas Ķīnas Tautas bankas (“PBOC”) aizdevumu standarta likmei un zemākas par vai tuvas National Interbank Funding Center (“NIFC”) paziņotajai aizdevuma bāzes likmei, kas tika ieviesta 2019. gada 20. augustā (39), neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska stāvokļa. Tādējādi, salīdzinot ar likmi, kas atbilst izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilam, piešķirto aizdevumu likmes bija zemākas par tirgus likmēm.

(178)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV īsteno būtisku kontroli pār tās valstij piederošās banku rīcību, kuras sadarbojās, attiecībā uz tās aizdošanas politiku un riska novērtējumu saistībā ar PAF ražošanas nozari.

(179)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka valstij piederošā banka, kas sadarbojās, proti, EXIM banka, ir valsts iestāde un ka ĶV īstenoja būtisku kontroli pār EXIM banku. ĶV apgalvoja, ka ar formālām saiknēm vien nepietiek, lai pierādītu būtisku valdības kontroli un valsts iestādes pastāvēšanu. Tāpat ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi EXIM bankas vadības neatkarības trūkumu, apgalvojot, ka ĶV kontrolē EXIM banku tikai tad, ja tiek uzraudzīta bankas vadības un tās valdes iecelšana. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija pārmērīgi paļāvās uz Ķīnas Banku likuma 34. pantu, ko tā uzskata tikai par pamatdokumentu bez konkrētām norādēm, lai secinātu, ka EXIM vai citām finanšu iestādēm tiks piešķirtas valsts pilnvaras.

(180)

Turklāt ĶV apgalvoja, ka tā nav īstenojusi būtisku kontroli pār EXIM banku un nav tai piešķīrusi valdības pilnvaras. ĶV apgalvoja, ka, lai gan Ķīnas Bankas likuma 34. pantā noteikts, ka komercbankas rīkojas “ievērojot ĶV rūpniecības politikas pamatnostādnes”, šis noteikums būtu jāuzskata par Ķīnas banku pamatprincipu. Turklāt ĶV apgalvoja, ka arī Vispārējo noteikumu par aizdevumiem 15.pants, kā arī Lēmums Nr. 40 nav obligāti, bet izmantojami tikai kā norādījumi. Visbeidzot, ĶV nepiekrita apgalvojumam, ka EXIM banka sniegusi aizdevumus ar likmēm, kas ir “zemākas par vai tuvas attiecīgajām standarta likmēm”, un apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi datus, kas pamatotu šo apgalvojumu.

(181)

Komisija nepiekrita ĶV apgalvojumiem. Komisija nepaļāvās tikai uz “formālām saiknēm”, lai kvalificētu valstij piederošo EXIM banku, kas sadarbojās, kā valsts iestādi, bet arī pierādīja, ka ĶV īstenoja būtisku kontroli pār banku šādu iemeslu dēļ.

(182)

Kā paskaidrots 168. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas Banku likums un Lēmums Nr. 40 ir obligāti. Turklāt šīs izmeklēšanas rezultāti, kā arī Komisijas konstatējumi iepriekšējās izmeklēšanās par to pašu subsīdiju programmu neatbalstīja apgalvojumu, ka bankas, pieņemot lēmumus par aizdevumiem, neņem vērā valdības politiku un plānus. Piemēram, Komisija konstatēja, ka ražotāji eksportētāji guva labumu, saņemot preferenciālus aizdevumus ar procentu likmēm, kas bija zemākas par tirgus procentu likmēm.

(183)

Izmeklēšana atklāja, ka Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem 15. pants faktiski tika piemērots praksē un ka Banku likuma 4., 5. un 41. pants bija piemērojams saskaņā ar Banku likuma 34. pantu, t. i., ja valsts noteikusi sabiedrisko politiku, tad bankas to īsteno un ievēro valsts norādījumus. Banku likuma 4. un 5. pants ir daļa no I nodaļas, kas nosaka vispārīgos noteikumus, bet 34. pants ir daļa no IV nodaļas, kas nosaka aizdevumu pamatnoteikumus. No 34. panta formulējuma “komercbankas aizdošanas darījumus veic atbilstoši valsts ekonomikas attīstības un sociālās attīstības vajadzībām, ievērojot valsts rūpniecības politikas pamatnostādnes” izriet, ka šis noteikums nav pamatprincips, bet gan drīzāk tam ir obligāts raksturs, un tas sniedz skaidru norādījumu bankām ņemt vērā valsts rūpniecības politiku, veicot aizdevumu darījumus. Komisija norādīja arī, ka Valsts padomes Lēmums Nr. 40 visām finanšu iestādēm uzdod sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicinātajiem projektiem un apsola īstenot “citus preferenciālas politikas virzienus attiecībā uz veicinātajiem projektiem”. Lai gan minētā lēmuma 17. pantā ir arī prasīts bankām ievērot kreditēšanas principus, Komisija izmeklēšanā nespēja konstatēt, ka tas notiek praksē. Gluži pretēji, aizdevumi tika piešķirti ražotājiem eksportētājiem neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa un kredītspējas.

(184)

Turklāt attiecībā uz EXIM banku nav apstrīdams, ka tā ir politikas banka, kas tieši īsteno valdības politiku, kā tā pati to atzīst. Kā paskaidrots tās tīmekļa vietnē (40), EXIM ir valsts finansēta un valstij piederoša politikas banka, kas ir tieši pakļauta Valsts padomes vadībai un kuras mērķis cita starpā ir atbalstīt Ķīnas ārējo tirdzniecību un īstenot “globalizācijas” stratēģiju. EXIM bankas direktoru padomi (41), uzraudzības padomi (42) un augstāko izpildvaru (43) pārstāv locekļi, kas ieņem augstu amatu ĶKP un/vai pārstāv ministriju.

(185)

Pamatojoties uz to, Komisija saglabā savu nostāju, ka ĶV paļāvās uz normatīvo regulējumu, lai īstenotu būtisku kontroli pār tās valstij piederošās bankas darbību, kas sadarbojās, kad tā sniedza aizdevumus PAF nozarei, kā aprakstīts iepriekš 173. apsvērumā. To ilustrē iepriekš 170. apsvērums, kurā skaidri norādīts, ka ĶV iejaucas visos svarīgākajos bankas vadības lēmumos. Tas liecina par to, ka normatīvais regulējums neatstāja bankas vadītājiem un uzraugiem nekādu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai ievērot vai neievērot šo regulējumu attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, tādējādi nostādot šīs bankas vadību atkarības stāvoklī.

(186)

Visbeidzot, kā minēts 177. apsvērumā, izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka aizdevumi tika izsniegti trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ar procentu likmēm, kas ir zemākas par vai tuvas Ķīnas Tautas bankas (“PBOC”) aizdevumu standarta likmei un zemākas par vai tuvas (“NIFC”) paziņotajai aizdevuma bāzes likmei, neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska stāvokļa. Tāpēc, ņemot vērā 3.4.2.3. iedaļā aprakstīto izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju riska profilu un to, ka saskaņā ar Komisijas veikto riska analīzi ražotājiem eksportētājiem būtu bijis jāsaņem zemāks kredītreitings un tādējādi tiem būtu bijis jāmaksā procentu likmes, kas ievērojami pārsniedz bezriska likmi, Komisija secināja, ka attiecīgie aizdevumi tika piešķirti par likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm. Ņemot vērā datu sensitīvo raksturu, detalizētu informāciju par šiem aizdevumiem var izpaust tikai attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem.

(187)

Tāpēc Komisija secināja, ka ĶV ir īstenojusi būtisku kontroli pār tās valsts īpašumā esošās banku rīcību, kuras sadarbojās, attiecībā uz tās aizdošanas politiku un riska novērtējumu saistībā ar PAF ražošanas nozari.

(188)

Komisija konstatēja, ka valstij piederošā banka, kas sadarbojās, ir īstenojusi iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, veicot valdības funkcijas attiecībā uz PAF ražošanas nozari. Tāpēc tā bija rīkojusies kā valsts iestāde nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru.

(189)

Kā jau izklāstīts iepriekš 146. apsvērumā, neviena no citām valstij piederošajām finanšu iestādēm, kas bija sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, nebija atbildējušas uz īpašās anketas jautājumiem. ĶV sniedza informāciju par to, kam pieder īpašumtiesības uz vairākām bankām, bet ne par to pārvaldības struktūru, riska novērtējumu vai piemēriem saistībā ar konkrētiem aizdevumiem PAF nozarei.

(190)

Tādējādi atbilstoši 3.2.1. iedaļā izklāstītajiem secinājumiem Komisija nolēma izmantot pieejamos faktus, lai noteiktu, vai minētās valstij piederošās finanšu iestādes atzīstamas par valsts iestādēm.

(191)

Iepriekšējās izmeklēšanās (44) Komisija konstatēja, ka šādas bankas, kas konkrētajā izmeklēšanā bija piešķīrušas aizdevumus izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, daļēji vai pilnībā bija valsts vai valsts juridisko personu īpašumā: Agricultural Bank of China, Bank of Beijing, Bank of China, Bank of Communications, Bank of Jiangsu, Bank of Kunlun, Bank of Nanjing, Bank of Ningbo, Bank of Qingdao, Bank of Shanghai, Bank of Tianjin, Bank of Yantai, CCB, China Bohai Bank, China CITIC Bank, China Construction Bank, China Development Bank, China Everbright Bank, China Guangfa Bank, China Industrial Bank, China Industrial International Trust Limited, China Merchants Bank, China Merchants Bank Financial Leasing Co., Ltd., China Minsheng Bank, Chongqing Rural Commercial Bank, Daye Trust Co., Ltd., Dongying Bank, EverGrowing Bank, Fudian Bank, Guangdong Development Bank, Guosen Securities Co., Hang Fung Bank, Ltd., Hangzhou Bank, Hankou Bank, Hengfeng Bank Co., Ltd., Huaxia Bank, Hubei Bank, Industrial and Commercial Bank of China (ICBC), Minsheng Securities Co. Ltd., Postal Savings Bank, Qilu Bank, Shanghai Pudong Development Bank, Shanghai Rural Commercial Bank, Shenyang Rural Commercial Bank, Sinotruk Finance Co. Ltd. un Zheshang Bank. Tā kā nav iesniegta informācija, kurā būtu norādīts pretējais, Komisija to pašu secinājumu paturēja spēkā šajā izmeklēšanā.

(192)

Izmantojot publiski pieejamu informāciju, piemēram, informāciju finanšu iestāžu tīmekļa vietnēs, gada pārskatus, informāciju, kas pieejama banku direktorijos vai internetā, Komisija konstatēja arī, ka turpmāk minētās finanšu iestādes, kuras sniegušas aizdevumus vai finanšu līzingu trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, pilnībā vai daļēji piederēja valstij vai valstij piederošām juridiskajām personām:

(193)

Turklāt apstākļos, kad no attiecīgajām finanšu iestādēm netika saņemta konkrēta informācija, kas liecinātu par pretējo, Komisija to pašu iemeslu dēļ, kas jau izklāstīti iepriekš 3.4.1.3. iedaļā, konstatēja, ka formālās norādes liecina par atrašanos ĶV īpašumā un tās īstenotu kontroli. Konkrēti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, šķiet, ka to valstij piederošo finanšu iestāžu vadītājus un uzraugus, kuras nesadarbojās, ieceļ ĶV un tie atskaitās ĶV tādā pašā veidā kā to valstij piederošo banku vadītājus un uzraugus, kuras sadarbojās.

(194)

Attiecībā uz būtiskas kontroles īstenošanu Komisija uzskatīja, ka konstatējumus par valstij piederošajām finanšu iestādēm, kas sadarbojās, var atzīt par reprezentatīviem arī attiecībā uz valstij piederošajām finanšu iestādēm, kas nesadarbojās. Uz tām tieši tāpat attiecas normatīvais satvars, kas analizēts iepriekš 3.4.1.3. iedaļā. Tā kā nav norāžu par pretējo, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, secinājums par konkrētu pierādījumu trūkumu par kredītspējas novērtējumiem ir spēkā uz tām attiecas tieši tāpat kā uz valstij piederošo banku, kas sadarbojās.

(195)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisijas argumenti nav pietiekami, lai secinātu, ka visas valstij piederošās finanšu iestādes arī ir valsts iestādes. ĶV apgalvoja, ka Komisija paļāvās uz iepriekšējām antisubsidēšanas lietām un saviem secinājumiem par valstij piederošām finanšu iestādēm un neveica katra atsevišķa gadījuma analīzi, kurā tiktu pievērsta īpaša uzmanība katras lietas īpašajiem apstākļiem un katrai finanšu iestādei. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamus pierādījumus, lai noteiktu, vai pastāv būtiska kontrole pār valstij piederošām finanšu iestādēm, un ir paļāvusies tikai uz formālām saiknēm, kas veido īpašumtiesības un kontroli.

(196)

Šajā saistībā Komisija atgādināja, ka, tā kā citas valstij piederošās bankas, izņemot EXIM, nesadarbojās, Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Kā jau minēts anketās un ņemot vērā to, ka ĶV nesniedza nekādu jaunu informāciju, Komisija secināja, ka informācija no iepriekšējām izmeklēšanām kopā ar formālām norādēm par bankas kontroli un pašas izmeklēšanas papildu konstatējumiem attiecībā uz EXIM un banku faktisko rīcību pret ražotājiem eksportētājiem ir labākie pieejamie fakti šajā lietā. Jebkurā gadījumā uz visām bankām tieši tāpat attiecas normatīvais satvars, kas analizēts iepriekš 3.4.1.3. iedaļā. Turklāt ĶV nav sniegusi pierādījumus vai argumentus, lai atspēkotu Komisijas secinājumus attiecībā uz faktu, ka pārējās valsts īpašumā esošās bankas, kas sniedza aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, ir valsts iestādes nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar 3. panta 1) punkta a) apakšpunkta i) punktu. Tāpēc Komisija saglabāja savu nostāju.

(197)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, Komisija konstatēja, ka visas valstij piederošās Ķīnas finanšu iestādes, kas bija sniegušas finansējumu trijām izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām, kuras sadarbojās, ir valsts iestādes nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu.

(198)

Turklāt, pat ja valstij piederošās finanšu iestādes nebūtu uzskatāmas par valsts iestādēm, Komisija to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 3.5.1.2. iedaļā, konstatēja, ka tās ir uzskatāmas par tādām, kam pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē ĶV ir uzticējusi vai ko tā ir norīkojusi pildīt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē. Tādējādi katrā ziņā to rīcība ir saistāma ar ĶV.

(199)

Pamatojoties uz konstatējumiem, kas tika izdarīti iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās (45) un ko papildināja arī publiski pieejama informācija, tika uzskatīts, ka Overseas-Chinese Banking Corporation, Limited ir privātā īpašumā. Komisija analizēja, vai šai finanšu iestādei ĶV bija uzticējusi vai to norīkojusi pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē PAF ražošanas nozarē piešķirt subsīdijas.

(200)

PTO Apelācijas institūcija ir atzinusi, ka “uzticēšana” notiek tad, kad valdība nodod atbildību privātai organizācijai, un “norīkošana” attiecas uz situācijām, kad valdība īsteno savu varu pār privātu organizāciju (46). Abos gadījumos valdība izmanto privātu organizāciju par pilnvaroto finansiāla ieguldījuma veikšanai, un “lielākoties ir paredzams, ka uzticēšana privātai organizācijai vai privātas organizācijas norīkošana būs saistīta ar zināmiem draudiem vai pamudinājumiem”  (47). Tajā pašā laikā 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts neļauj dalībniekiem noteikt kompensācijas pasākumus ražojumiem, ja “valdība tikai īsteno savas vispārējās regulatīvās pilnvaras”  (48) vai ja valdības iejaukšanās “var vai nevar izraisīt noteiktu rezultātu, vienkārši balstoties uz konkrētajiem faktiskajiem apstākļiem un tirgus dalībnieku brīvas izvēles īstenošanu”  (49). Uzticēšana vai norīkošana drīzāk nozīmē “aktīvāku valdības rīcību, nevis tikai veicināšanas pasākumus”  (50).

(201)

Komisija norādīja, ka ražošanas nozares normatīvais satvars, kas minēts iepriekš 161.–168. apsvērumā, attiecas uz visām finanšu iestādēm ĶTR, ieskaitot privātā īpašumā esošās finanšu iestādes. To ilustrē tas, ka Banku likums un dažādi CBIRC rīkojumi attiecas uz visām Ķīnas finansētajām un ārvalstu ieguldījumu bankām, ko pārvalda CBIRC.

(202)

Turklāt lielākajai daļai aizdevumu līgumu ar privātām finanšu iestādēm bija līdzīgi nosacījumi kā līgumiem ar valstij piederošām bankām, un privāto finanšu iestāžu nodrošinātās aizdevumu likmes bija līdzīgas valstij piederošo finanšu iestāžu noteiktajām likmēm.

(203)

No privātajām finanšu iestādēm netika saņemta citāda informācija, tāpēc Komisija secināja, ka attiecībā uz PAF ražošanas nozari visām finanšu iestādēm (ieskaitot privātās finanšu iestādes), kuras darbojās Ķīnā CBIRC uzraudzībā, valsts bija uzticējusi vai tās norīkojusi 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē PAF ražošanas nozarē īstenot valdības politiku un sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(204)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi ĶV īstenotu uzticēšanu vai norīkošanu, jo īpaši saikni starp valdību un visu finanšu iestāžu konkrēto rīcību. ĶV apgalvo, ka tās vispārējo regulatīvo pilnvaru īstenošana, sniedzot tikai norādījumus vai pamudinājumus, nav pietiekama, lai pierādītu pilnvarojumu un norādījumus. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu veikt šādu analīzi par katru struktūru.

(205)

Komisija nepiekrīt šādam ieskatam. Tā kā 161.–173. apsvērumā paskaidrotais normatīvais regulējums, kas attiecas uz visām bankām Ķīnā, t. i., gan valstij piederošām, gan privātām, ir juridiski saistošs, kā tālāk apstiprināts 182. un 183. apsvērumā, tas nav tikai valdības dots pamudinājums vai ievirze. Komisija jau iepriekš 169. apsvērumā ir konstatējusi, ka Lēmums Nr. 40 uzdod visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu tikai veicinātiem projektiem, lai gan arī minētā lēmuma 17. pantā ir noteikts, ka bankai jāievēro kreditēšanas principi. Turklāt Komisija 185. apsvērumā konstatēja, ka ĶV paļāvās uz šo normatīvo regulējumu, lai īstenotu būtisku kontroli pār finanšu iestādēm, neatstājot tām nekādu rīcības brīvību attiecībā uz to, vai to īstenot vai ne. Tāpēc pastāv skaidra saikne starp ĶV un privāto banku konkrēto rīcību, kas liecina par ĶV īstenotu uzticēšanu un norīkošanu.

(206)

Turklāt Komisija atgādināja, ka citas valstij piederošās bankas nesadarbojās, tāpēc Komisijai bija jāpaļaujas uz pieejamajiem faktiem. Tā kā daļēji sadarbojās tikai viena valstij piederoša banka, Komisija izmantoja pieejamo informāciju par šo banku, par kuru tika pierādīts, ka tā ir valsts iestāde, un salīdzināja tās nosacījumus ar aizdevumu nosacījumiem, ko piedāvāja privātās bankas, kuras nesadarbojās. Turklāt, veicot AKP attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, neatklājās būtiskas atšķirības starp privāto finanšu iestāžu un valstij piederošu finanšu iestāžu sniegto aizdevumu nosacījumiem un likmēm. Tas, ka likmes pārklājās, liecina par to, ka arī privātās bankas sniedza aizdevumus, izvirzot noteikumus, kas nebija tik stingri kā tirgus noteikumi, saskaņā ar iepriekš minēto normatīvo regulējumu. Tāpēc ĶV apgalvojums, ka Komisija nav izpildījusi savu pienākumu veikt šādu analīzi par katru struktūru, nav pamatots.

(207)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group arī apgalvoja, ka, tā kā finanšu iestādes mainīja likmes, nosacījumus un produktu veidus atkarībā no uzņēmuma, kuram tās piešķīra finansējumu, tas liecina par to, ka valsts tām nav uzticējusi un nav tās norīkojusi piedāvāt īpašus vai preferenciālus kreditēšanas nosacījumus, bet gan nodrošināt finansējumu, ievērojot tirgus nosacījumus un klienta finansiālo stāvokli.

(208)

Fakts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi izmeklēšanas periodā saņēma dažāda veida aizdevumus ar atšķirīgām procentu likmēm un citiem nosacījumiem, nenozīmē, ka šie aizdevumi tika saņemti saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Kā jau minēts iepriekš 177. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka aizdevumi tika izsniegti trim izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām ar procentu likmēm, kas ir zemākas par vai tuvas Ķīnas Tautas bankas (“PBOC”) aizdevumu standarta likmei un zemākas par vai tuvas National Interbank Funding Center (“NIFC”) paziņotajai aizdevuma bāzes likmei, kas tika ieviesta 2019. gada 20. augustā (51), neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska stāvokļa. Tādējādi aizdevumi tika izsniegti ar likmēm, kas ir zemākas par tirgus likmēm, un prasība tiek noraidīta.

(209)

Līdz ar to Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka attiecībā uz PAF ražošanas nozari visām finanšu, tai skaitā privātām finanšu iestādēm, kuras darbojās Ķīnā, valsts bija uzticējusi vai tās norīkojusi 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta pirmā ievilkuma nozīmē PAF ražošanas nozarē īstenot valdības politiku un sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm.

(210)

Iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās, pamatojoties uz Starptautiskā Valūtas fonda publicēto pētījumu (52), kurā parādīta neatbilstība starp starptautiskajiem un Ķīnas kredītreitingiem kopā ar izmeklēšanas konstatējumiem attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, Komisija jau ir konstatējusi, ka iekšzemes kredītreitingi, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem, nav ticami. SVF informācija patiešām liecina, ka vietējās kredītreitingu aģentūras vairāk nekā 90 % no Ķīnas obligācijām piešķir reitingu no AA līdz AAA. Tas nav salīdzināms ar citiem tirgiem, piemēram, Savienības vai ASV tirgu. Piemēram, ASV tirgū mazāk nekā 2 % no uzņēmumiem saņem šādus augstākā līmeņa reitingus. Tādējādi Ķīnas kredītreitingu aģentūras ir lielā mērā novirzītas uz augstu reitingu skalas līmeni. Tām ir ļoti plaša vērtējuma skala, un tās parasti vienā plašā reitinga kategorijā apvieno obligācijas, kuru saistību neizpildes riski lielā mērā atšķiras (53). Saskaņā ar Bloomberg 2021. gada informāciju par Ķīnas obligāciju tirgu (54) obligāciju tirgū dominē piecas Ķīnas vietējās kredītreitingu aģentūras: China Chengxin, Dagong, Lianhe, Shanghai Brilliance un Golden kredītreitings, un vietējās kredītreitingu aģentūras aptuveni 90 % obligāciju vērtē ar reitingu AAA. Tomēr daudzi emitenti ir saņēmuši zemāku globālā emitenta “S&P” (Standard and Poor) reitingu, proti, A un BBB (55).

(211)

Turklāt ārvalstu reitinga aģentūras, piemēram, Standard and Poor’s un Moody’s, novērtējot Ķīnas obligācijas, kas emitētas ārzemēs, parasti piemēro pieaugumu virs emitenta sākotnējā kredītreitinga, pamatojoties uz novērtējumu par uzņēmuma stratēģisko nozīmīgumu Ķīnas valdībai un ikvienas netiešās garantijas spēku (56).

(212)

Komisija ieguva papildu informāciju, kas papildināja šo analīzi. Pirmkārt, Komisija konstatēja, ka valsts var īstenot zināmu ietekmi kredītreitingu tirgū. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju izmeklēšanas periodā Ķīnas obligāciju tirgū darbojās 12 iekšzemes kredītreitingu aģentūras, no kurām lielākā daļa pieder valstij. Kopumā 60 % visu to uzņēmumu obligāciju, kuriem piešķirts kredītreitings Ķīnā, bija novērtējusi valstij piederoša kredītreitingu aģentūra (57).

(213)

Otrkārt, Ķīnas kredītreitinga tirgū nav iespējams brīvi iekļūt. Tas būtībā ir slēgts tirgus, jo kredītreitingu aģentūrām, pirms tās var sākt darbu, ir jābūt apstiprinātām Ķīnas Vērtspapīru regulēšanas komisijā (“CSRC”) vai PBOC (58). PBOC 2017. gada vidū paziņoja, ka ārvalstu kredītreitingu aģentūrām noteiktos apstākļos tiks atļauts veikt kredītreitingus daļā iekšzemes obligāciju tirgus. Tomēr izmeklēšanas periodā neviena ārvalstu kredītreitingu aģentūra vēl nebija atzīta. Komisija arī konstatēja, ka izmeklēšanas periodā Ķīnas tirgū darbojās divas ārvalstu īpašumā esošas un divas Ķīnas un ārvalstu kopuzņēmumu kredītreitingu aģentūras. Tomēr, kā jau ir skaidrots iepriekš, šie reitingi atbilst Ķīnas reitingu skalai un tāpēc nav tieši salīdzināmi ar starptautiskajiem reitingiem.

(214)

Visbeidzot, pašas PBOC 2017. gadā veiktā pētījumā ir apstiprināti Komisijas konstatējumi, secinājumos norādot, ka “ja ir noteikts, ka ārvalstu obligāciju ieguldījumu līmenis atbilst BBB un augstākam starptautiskajam reitingam, tad iekšzemes obligāciju investīciju kategorijai var piešķirt AA un augstāku līmeni, ņemot vērā atšķirību starp vidējo iekšzemes reitingu un starptautisko reitingu par 6 vai vairāk pakāpēm” (59).

(215)

Ņemot vērā situāciju, kas aprakstīta iepriekš 210.–214. apsvērumā, Komisija secināja, ka Ķīnas kredītreitingi nenodrošina ticamu bāzes aktīvu kredītriska novērtējumu. Pamatojoties uz minēto, kaut arī Ķīnas kredītreitingu aģentūra dažiem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķīrusi labu kredītreitingu, Komisija secināja, ka šāds reitings nav uzticams. Šos reitingus ir izkropļojuši arī politikas mērķi veicināt galvenās stratēģiskās nozares, piemēram, PAF ražošanas nozari.

(216)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apstrīdēja secinājumu, ka aizdevumu un finansējuma nosacījumi vienmēr ir saistīti ar kredītreitingiem, un apgalvoja, ka ticamāki, t. i., mazāk labvēlīgi kredītreitingi nenozīmē, ka aizdevums tiks izsniegts ar augstākām procentu likmēm. ĶV arī nepiekrita Komisijas atsaucei uz 214. apsvērumā minēto PBOC darba dokumentu Nr. 2017/5, kas apstiprina atšķirību starp vidējo iekšzemes reitingu un starptautiskajiem reitingiem. ĶV arī apgalvoja, ka tas nav PBOC izdots darba dokuments, bet gan akadēmisks dokuments, kura līdzautors ir PBOC darbinieks, un tādējādi tas neatspoguļo PBOC viedokli.

(217)

Turklāt saskaņā ar ĶV sniegto informāciju dokumentā mēģināts paskaidrot, ka Ķīnas uzņēmuma kredītreitings iekšzemes sistēmā un starptautiskajā sistēmā ir atšķirīgs, jo pirmā sistēma ir balstīta uz uzņēmuma riska reitingu starp Ķīnas iekšzemes uzņēmumu, bet otrā sistēma ir balstīta uz tā paša uzņēmuma riska reitingu starp visiem pasaules valstu uzņēmumiem. Visbeidzot, ĶV apgalvoja, ka vairāki Ķīnas uzņēmumi ir saņēmuši augstākus starptautisko aģentūru kredītreitingus.

(218)

Vispirms Komisija norādīja, ka apgalvojumam, ka kredītreitingu atšķirības neietekmēs aizdevumu cenu noteikšanu, nav nekāda pamatojuma finanšu literatūrā. Kredītreitingu pamatprincips ir palīdzēt finanšu operatoriem pareizi novērtēt kredītrisku, pieņemot lēmumus par aizdevumiem. Korelācijas trūkums starp kredītreitingu un aizdevumu cenu (procentu likmi) patiešām liecinātu par to, ka tirgus ir izkropļots un ka finanšu iestādēm ir uzticēts vai uzdots izsniegt aizdevumus uzņēmumiem neatkarīgi no to finansiālā stāvokļa un kredītspējas.

(219)

Otrkārt, fakts, ka starptautiskas aģentūras dažiem uzņēmumiem piešķīra augstākus kredītreitingus, neapšauba Komisijas vispārējo novērtējumu kā tādu. Kā jau minēts iepriekš 211. apsvērumā, ārvalstu reitinga aģentūras parasti piemēro pieaugumu virs emitenta sākotnējā kredītreitinga, pamatojoties uz novērtējumu par uzņēmuma stratēģisko nozīmīgumu Ķīnas valdībai un ikvienas netiešās garantijas spēku.

(220)

Attiecībā uz PBOC darba dokumentu Nr. 2017/5 Komisija norādīja, ka tas ir pieejams PBOC tīmekļa vietnes pētniecības iedaļā, kurā norādīts: “Darba dokumentos ir apkopoti PBC darbinieku zinātniski raksti. Dokumentos paustais viedoklis ir autoru viedoklis, un tas var neatspoguļot viņu organizācijas viedokli. Ziņojumos un to citējumos jānorāda avots “PBC darba dokumenti”  (60) .” Tāpēc, lai gan tas neatspoguļo PBOC oficiālo viedokli, ir pareizi to dēvēt par PBOC darba dokumentu. Turklāt, tā kā šie dokumenti ir publicēti organizācijas oficiālajā tīmekļa vietnē, var pamatoti pieņemt, ka PBOC vismaz uzskata, ka šie dokumenti atbilst derīga akadēmiskā pētījuma kritērijiem.

(221)

Komisija arī nepiekrīt pieņēmumam, ka atšķirība starp pakāpēm pastāv tāpēc, ka iekšzemes reitinga pamatā ir Ķīnas iekšzemes uzņēmumu riska novērtējums, bet ārvalstu reitinga pamatā ir visu pasaules uzņēmumu riska novērtējums. Saskaņā ar šo hipotēzi un ņemot vērā to, ka aptuveni 90 % Ķīnas obligāciju ir piešķirts AAA reitings, tas ļautu secināt, ka gandrīz visi Ķīnas uzņēmumi riska ziņā ir novērtēti vienādi, jo tie visi savā starpā darbojas ārkārtīgi labi, kas, ņemot vērā ekonomisko realitāti, šķiet ļoti maz ticams.

(222)

Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka, tā kā neviena no bankām, kas izsniedza aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, izmeklēšanā nesadarbojās, tā nevarēja pārbaudīt, vai un kā tiek ņemts vērā riska novērtējums un kredītreitings. Tāpēc tai bija jābalstās uz pieejamajiem faktiem, kas apstiprināja, ka izsniegto aizdevumu procentu likmes bija krietni zemākas par tirgus likmēm un tādējādi šādai valdības politikai un darba dokumentam bija nozīme procentu likmju noteikšanā, jo tās nebija saistītas ar reālo pamatā esošo risku.

(223)

Visbeidzot, Komisija atgādināja, ka tās veiktais atbilstoša kredītreitinga novērtējums nav balstīts uz mehānisku pieeju, bet gan Komisija individuāli novērtēja katras izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupas finansiālo stāvokli, lai atspoguļotu to īpatnības, kā aprakstīts 237. apsvērumā.

(224)

Komisija konstatēja, ka visu trīs izlasē iekļauto grupu uzņēmumi savas darbības finansēšanai izmanto dažādus īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Šos aizdevumus galvenokārt izmantoja ikdienas operācijām, apgrozāmā kapitāla vajadzībām, īpašiem projektiem, ieguldījumiem vai citu aizdevumu aizstāšanai. Katra grupa izmantoja arī īstermiņa un ilgtermiņa eksporta kredītus.

(225)

Izmeklēšanas gaitā Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās grupas noslēdza līgumus par aizdevumiem, kuru konkrētais mērķis bija aizstāt citu banku izsniegtos aizdevumus. Komisija konstatēja, ka, īstenojot šādu praksi, daži uzņēmumi varēja pārkārtot savas saistības un iegūt finanšu līdzekļus, bez kuriem tie nebūtu varējuši izpildīt savas atmaksāšanas saistības, tāpēc tas apliecina grūtības atmaksāt parādus.

(226)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka atjaunojamie aizdevumi ne vienmēr liecina par likviditātes problēmām. Tā apgalvoja, ka šādas darbības parasti veic visas komercsabiedrības, arī Savienībā esošās. Turklāt ĶV apgalvoja, ka šādai refinansēšanai ir dažādi iemesli un ka nekas neliecina par to, ka uzņēmumi, kas izmanto šādas darbības, nespētu atmaksāt parādu.

(227)

Komisija nepiekrita ĶV vērtējumam. Ķīnas iestādes pašas atjaunojamos aizdevumus uzskata par papildu kredītriska faktoru. Kā norādīts CBRC “Pamatnostādnēs par aizdevumu klasifikāciju pēc riska”, atjaunojamie aizdevumi būtu klasificējami vismaz pie “nedrošiem” aizdevumiem (61). Aizdevums, kas ietilpst šajā kategorijā, nozīmē, ka pat tad, ja aizņēmējs patlaban var samaksāt aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu, ir daži faktori, kas var negatīvi ietekmēt tā atmaksu.

(228)

Eiropā patiešām pastāv tādas kredītiespējas kā atjaunojamie kredīti, bet to nosacījumi ļoti atšķiras no Ķīnas atjaunojamiem aizdevumiem. Atjaunojamie kredīti Savienībā parasti ir kredītlīnijas ar iepriekš noteiktu maksimālo summu, ko var izņemt un atmaksāt vairākos maksājumos iepriekš noteiktā termiņā. Turklāt šādas kredītiespējas rada papildu izmaksas – līgumā noteiktu starpību papildus parastajām īstermiņa tirgus likmēm vai iepriekšnoteiktu pārvaldības maksu.

(229)

No otras puses, atjaunojamajos aizdevumos, kas tika konstatēti izlasē iekļautajos Ķīnas uzņēmumos, nebija nosacījumu, kas atšķirtos no citiem īstermiņa aizdevumiem. Tie nebija marķēti kā kredītlīnijas vai atjaunojamie kredīti, un ar tiem nebija saistītas papildu maksas vai starpības. No pirmā acu uzmetiena tie šķiet parasti īstermiņa aizdevumi. Tomēr dažreiz aizdevuma mērķī ir norādīts “aizdevumu atmaksa”. Turklāt, veicot AKP šo aizdevumu atmaksas pārbaudes nolūkā, kļuva skaidrs, ka kapitāla summa faktiski tika atmaksāta ar jauniem aizdevumiem, kas saņemti no tās pašas bankas par to pašu summu nedēļas laikā pirms vai pēc sākotnējā aizdevuma atmaksas termiņa beigām. Pēc tam Komisija paplašināja savu analīzi, ietverot arī citus aizdevumus aizdevumu tabulās, un vairākumā gadījumu konstatēja tieši to pašu situāciju ar tieši tādām pašām iezīmēm. Visu šo iemeslu dēļ Komisija saglabāja savu nostāju attiecībā uz atjaunojamiem aizdevumiem.

(230)

Kā parādīts 161.–168. apsvērumā, vairāki juridiskie dokumenti, kas ir konkrēti vērsti uz nozares uzņēmumiem, norīko finanšu iestādes sniegt aizdevumus ar preferenciālām likmēm PAF ražošanas nozarei. Minētie dokumenti apliecina, ka finanšu iestādes piešķir preferenciālu finansējumu tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas ievēro attiecīgo ĶV politiku. Komisija uzskatīja, ka norāde uz PAF ražošanas nozari ir pietiekami skaidra, jo nozare ir identificēta vai nu pēc nosaukuma, vai ar norādi uz tās izgatavotajiem ražojumiem vai ražošanas nozaru grupu, pie kuras tā pieder.

(231)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV nepiekrita Komisijas konstatējumam par īpašu iezīmi pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. ĶV atkārtoja savus apgalvojumus, ka tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru finanšu iestādēm ir uzticēts vai uzdots izsniegt aizdevumus atbalstāmajā, nozarēm, nav saistošs un ka PAF nozare netiek veicināta.

(232)

Pirmkārt, tiesiskā regulējuma saistošais raksturs jau ir apstiprināts 182. un 183. apsvērumā. Otrkārt, PAF nozares veicināšanas fakts jau ir plaši apspriests un apstiprināts 3.1. iedaļā.

(233)

Tāpēc Komisija palika pie sava secinājuma, ka subsīdijas preferenciālu aizdevumu veidā nav vispārēji pieejamas visām ražošanas nozarēm, bet ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(234)

Komisija aprēķināja kompensējamās subsīdijas apjomu, novērtējot izmeklēšanas periodā saņēmējiem piešķirto ieguvumu. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp procentu summu, ko uzņēmums ir samaksājis par preferenciālu aizdevumu, un summu, ko uzņēmums būtu maksājis par līdzīgu komerciālu aizdevumu, kuru tas faktiski būtu varējis saņemt tirgū.

(235)

Kā paskaidrots iepriekš 3.4.1. un 3.4.2. iedaļā, Ķīnas finanšu iestāžu piešķirtie aizdevumi liecina par ievērojamu valdības iejaukšanos un neatspoguļo likmes, kādas parasti tiek noteiktas funkcionējošā tirgū.

(236)

Izlasē iekļautās uzņēmumu grupas atšķīrās to vispārējā finansiālā stāvokļa ziņā. Izmeklēšanas periodā katra no tām saņēma dažādu veidu aizdevumus, kuri atšķīrās atmaksas termiņa, nodrošinājuma, garantiju un citu nosacījumu ziņā. Šo abu iemeslu dēļ katram uzņēmumam, spriežot pēc tā saņemtajiem aizdevumiem, bija vidējā procentu likme.

(237)

Lai atspoguļotu šīs īpatnības, Komisija individuāli novērtēja katras izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas finansiālo stāvokli. Šajā ziņā Komisija izmantoja aprēķinu metodiku, kas preferenciālam finansējumam aizdevumu veidā tika noteikta antisubsidēšanas izmeklēšanā, kura attiecās uz ĶTR izcelsmes karsti velmētiem plakaniem tērauda velmējumiem, kā arī antisubsidēšanas izmeklēšanās, kas attiecās uz ĶTR izcelsmes riepām un konkrētu ĶTR un izcelsmes austu un/vai sašūtu stikla šķiedras audumu (62), kā paskaidrots nākamajos apsvērumos. Rezultātā Komisija aprēķināja ieguvumu no aizdevumu veidā nodrošināta preferenciālā finansējuma prakses individuāli katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai un iedalīja ieguvumu attiecīgajam ražojumam.

(238)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daching grupa apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi analīzi par to, vai šajā antisubsidēšanas izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes riepām un dažiem ĶTR izcelsmes austiem un/vai sašūtiem stikla šķiedras audumiem izmantotajai aprēķinu metodikai (63) būtu jābūt juridiski un faktiski atbilstošai, lai to piemērotu šajā izmeklēšanā. Tāpat nekas neliecināja, ka aprēķinu metodika būtu tāda pati.

(239)

Preferenciālā finansējuma analīze, kā norādīts 224.–236. apsvērumā, bija salīdzināma ar analīzi, kas veikta iepriekšējos gadījumos (64), kuri minēti 237. apsvērumā. Aprēķinu metodoloģija atbilda tiem pašiem principiem, savukārt ieguvums no aizdevumu veidā nodrošināta preferenciālā finansējuma prakses individuāli katrai izlasē iekļautajai ražotāju eksportētāju grupai tika noteikts individuāli, kā paskaidrots 237. apsvērumā, un tika darīts zināms šiem ražotājiem. Tāpēc ieinteresētas personas apgalvojums tika noraidīts.

(240)

Komisija norādīja, ka Donghai Foil, Nanshan Group ražotājs eksportētājs, attiecīgajā periodā nav saņēmis kredītreitingu. Citiem Nanshan Group uzņēmumiem Ķīnas kredītreitingu aģentūras piešķīra kredītreitingus diapazonā no AA+ līdz AAA. Ņemot vērā 3.4.1.8. iedaļā minētos vispārējos kropļojumus Ķīnas kredītreitingos, Komisija secināja, ka šis reitings nav uzticams.

(241)

Kā minēts iepriekš 176.–178. apsvērumā, Ķīnas aizdevējas finanšu iestādes šajā izmeklēšanā nav sniegušas kredītspējas novērtējumu. Tādējādi, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai procentu likmes aizdevumiem, kas tika piešķirti Nanshan Group, atbilda tirgus likmēm.

(242)

Saskaņā ar uzņēmuma finanšu pārskatiem Donghai Foil finanšu stāvoklis kopumā bija rentabls un peļņas norma svārstījās no 0,5 % līdz 7,2 %, lai gan peļņas norma pēdējos gados bija samazinājusies un kopš 2018. gada tā saglabājās zem 1 %. Šis uzņēmums savu darbību finansēšanai izmantoja tikai īstermiņa aizņēmumus. Komisija novērtēja uzņēmuma īstermiņa likviditātes situāciju.

(243)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti Komisija izmantoja tādus likviditātes rādītājus kā apgrozāmā kapitāla rādītājs, likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”), skaidras naudas rādītājs un naudas plūsmas rādītājs. Šie rādītāji nosaka uzņēmuma spēju izpildīt īstermiņa saistības, arī atmaksāt īstermiņa parādus. Uzņēmuma vidējais apgrozāmā kapitāla rādītājs IP laikā bija 1,6. Lai gan apgrozāmā kapitāla rādītājs pārsniedz 1, ar uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem pietika, tikai lai segtu īstermiņa saistības, tādējādi tas nav pietiekams augsta kredītreitinga pamatojums, kura iegūšanai uzņēmuma rādītājam vajadzētu būt vismaz 2. Uzņēmuma likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”) 2019. gadā bija 1,3 un 2020. gadā – 1,2, bet par atsauci tiek uzskatīts likviditātes kopējais rādītājs vismaz 1 apmērā. Faktiski uzņēmums, kura likviditātes kopējais rādītājs ir mazāks par 1, var nespēt atmaksāt savas īstermiņa saistības. Uzņēmuma skaidras naudas rādītājs IP laikā bija vidēji 0,01. Tādējādi uzņēmumam nebija pietiekami daudz skaidras naudas, lai samaksātu īstermiņa parādu. Uzņēmumam 2016., 2017. un 2019. gadā bija arī negatīva naudas plūsma no pamatdarbības (“NPP”). NPP rādītājs bija ārkārtīgi zems, proti, – 0,02 2019. gadā un – 0,04 2020. gadā. NPP rādītājs, kas ir mazāks par 1, nozīmē, ka uzņēmums neģenerē pietiekami daudz naudas, lai segtu savas īstermiņa saistības.

(244)

Ņemot vērā 243. apsvērumā aprakstītos likviditātes rādītājus, Komisija secināja, ka attiecīgajam uzņēmumam ir īstermiņa likviditātes problēmas, kuru dēļ tas ir uzskatāms par augsta riska parādnieku.

(245)

Komisija ilgtermiņa maksātspējas riska novērtējumu balstīja uz dažādiem maksātspējas koeficientiem, piemēram, parāda attiecībām un seguma rādītājiem. Maksātspējas koeficienti mēra uzņēmuma spēju izpildīt tā ilgtermiņa parādsaistības. Tos izmanto aizdevēji un obligāciju ieguldītāji, novērtējot uzņēmuma kredītspēju.

(246)

Parāda attiecības mēra saistību summu, jo īpaši ilgtermiņa parādu. Uzņēmumam bija augsta parāda attiecība pret aktīviem, proti, 0,54, kas nozīmē, ka 54 % no uzņēmuma aktīviem tiek finansēti ar īstermiņa parāda palīdzību. Turklāt gadu gaitā šī attiecība ir strauji pieaugusi. Arī parāda attiecība pret kapitālu nepārtraukti palielinājās – no 0,3 2016. gadā līdz 1,2 2020. gadā, kas liecina par to, ka uzņēmums arvien vairāk finansē savu darbību galvenokārt ar aizņēmumu palīdzību. Jo lielāka ir parāda attiecība pret aktīviem un parāda attiecība pret kapitālu, jo lielāks ir uzņēmuma finansiālais risks, kas nozīmē, ka uzņēmumam var būt grūtāk apkalpot savus esošos parādus.

(247)

Seguma rādītāji mēra uzņēmuma spēju apkalpot parādu un izpildīt savas finansiālās saistības. Tā kā uzņēmumam vairākumā gadu bija negatīva naudas plūsma no pamatdarbības, arī uzņēmuma vidējā NPP attiecība pret parādu IP laikā bija negatīva. Tas nozīmē, ka uzņēmums nevarētu atmaksāt savu kopējo parādu ar tā radīto pamatdarbības naudas plūsmu. 2020. gada dati liecina par nedaudz labāku situāciju. Tomēr uzņēmumam vēl būtu vajadzīgi 25 gadi, lai atmaksātu parādu, un tas liecina par nopietnām problēmām, kas uzņēmumam rodas, lai radītu pietiekami daudz naudas parāda atmaksai.

(248)

Tāpēc, ņemot vērā 242.–247. apsvērumā aprakstītās likviditātes un maksātspējas problēmas, Komisija uzskatīja, ka uzņēmumam ir nestabils finanšu stāvoklis un augsta riska parādnieka statuss potenciālo aizdevēju un ieguldītāju vērtējumā. Ņemot vērā ražotāja eksportētāja nestabilo skaidras naudas situāciju, nav pārsteidzoši, ka tam vispār nebija ārējā finansējuma, bet tas tika finansēts tikai ar starpuzņēmumu aizdevumiem.

(249)

Tāpēc Komisija aplūkoja arī divu grupas mātesuzņēmumu – Nanshan Group un Shandong Nanshan – finansiālo stāvokli. Lai gan to finansiālais stāvoklis pirmajā acumirklī šķita labāks, rentabilitātes rādītāji bija augstāki (aptuveni 8–10 %) un parāda attiecības – zemākas (abiem parāda attiecība pret aktīviem bija aptuveni 25 %), bija vērojamas līdzīgas likviditātes problēmas. Mātesuzņēmumu skaidras naudas rādītāji IP laikā pastāvīgi bija zemāki par 1 un vidēji bija 0,6. Tāpēc tiem nebija pietiekami daudz skaidras naudas, lai samaksātu īstermiņa parādu. Uzņēmumiem bija arī pastāvīgi zema NPP attiecība pret parādu, kas IP laikā sasniedza 0,4. Tas nozīmē, ka tie neģenerēja pietiekami daudz naudas, lai segtu to īstermiņa saistības.

(250)

Turklāt daži grupas uzņēmumi bija noslēguši līgumus par aizdevumiem un obligācijām, lai atmaksātu iepriekšējos aizdevumus vai aizdevumus no citām bankām. Šāda veida parāds tiek uzskatīts par norādi, ka attiecīgais uzņēmums ir sliktākā finansiālā stāvoklī, nekā no pirmā acu uzmetiena liek domāt finanšu pārskati, un ka ar īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu ir saistīts papildu risks. Visbeidzot, Komisija konstatēja, ka Shandong Nanshan iepriekš ir veicis parāda pārstrukturēšanu un guvis labumu no parāda mijmaiņas darījuma ar pašu kapitālu, kā sīkāk paskaidrots turpmāk 358. iedaļā.

(251)

Ņemot vērā nopietnās likviditātes un maksātspējas problēmas, uz kurām norādīja Nanshan Group uzņēmumu finanšu analīze, kā aprakstīts 242.–247. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Nanshan Group vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB reitingam, kas ir augstākais reitings, kurš vairs neatbilst “investīciju kategorijai”. “Investīciju kategorija” nozīmē, ka uzņēmuma emitētās obligācijas kredītreitingu aģentūras uzskata par pietiekamām, lai tas varētu izpildīt maksājuma saistības, un ka bankām tiek atļauts tajās ieguldīt.

(252)

Pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem Bloomberg, Komisija tirgus likmes noteikšanai kā standartu izmantoja prēmiju, kas sagaidāma par obligācijām, kuras emitējuši uzņēmumi ar BB reitingu, ko piemēroja PBOC aizdevumu standarta likmei vai pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC paziņotajai aizdevuma bāzes likmei (65).

(253)

Šis uzcenojums tika noteikts, pēc Bloomberg datiem par rūpniecības segmentiem aprēķinot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju un ASV BB kredītreitinga uzņēmumu obligāciju indeksiem. Šādi aprēķinātā relatīvā starpība pēc tam tika pieskaitīta aizdevumu standarta likmei, ko aizdevuma piešķiršanas dienā bija publicējusi PBOC, vai pēc 2019. gada 20. augusta – aizdevuma piešķiršanas dienā NIFC publicētajai aizdevuma bāzes likmei (66), attiecībā uz to pašu laiku, uz kuru attiecās konkrētais aizdevums. Tas tika darīts atsevišķi attiecībā uz katru aizdevumu, kas piešķirts uzņēmumu grupai.

(254)

Tāda pati situācija attiecībā uz tirgus kropļojumiem un derīgu kredītreitingu trūkums ir arī ārvalstu valūtā izteiktu aizdevumu gadījumā, jo arī šos aizdevumus piešķir tās pašas Ķīnas finanšu iestādes. Tāpēc, kā konstatēts iepriekš, lai noteiktu atbilstīgu tirgus standartu, tika izmantotas attiecīgas nominālvērtības BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijas, kas emitētas izmeklēšanas periodā.

(255)

Ieguvums tika noteikts, piemērojot 252.–253. apsvērumā aprakstīto standartu aizdevumu finansēšanas periodam izmeklēšanas periodā.

(256)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV uzskatīja, ka Komisija nepareizi ņēma vērā to ražotāju eksportētāju kredītreitingu, kas sadarbojās, un nepiekrita metodikai, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu standartu, kura pamatā būtu jābūt salīdzināmam standartam vietējā tirgū, nevis “ārpusvalsts kredītreitingiem”. Tā vietā Komisijai vajadzēja izmantot salīdzināmus aizdevumus, kurus neietekmēja tirgus kropļojumi attiecīgajā valstī. ĶV arī uzskatīja, ka Komisija izdarīja patvaļīgu secinājumu, apgalvojot, ka lielākajai daļai atlasīto Ķīnas eksportētāju būtu jāatbilst BB reitingam.

(257)

Turklāt ĶV iebilda pret AA un BB kredītreitinga obligāciju relatīvās starpības izmantošanu kā uzcenojumu un tās pievienošanu PBOC likmēm. ĶV uzskata, ka relatīvās starpības metode ir kļūdaina, jo augšupvērstās korekcijas līmenis, pirmkārt, ir atkarīgs no procentu likmju līmeņa un, otrkārt, attiecīgajos gados PBOC atsauces likmes ĶTR bija daudz augstākas nekā atsauces likmes ASV. Turklāt relatīvās starpības izmantošana nozīmē, ka uzcenojums kļūst par mainīgu lielumu.

(258)

Atbildot uz šiem apgalvojumiem, Komisija norādīja šādus apsvērumus.

(259)

Pirmkārt, attiecībā uz standarta izmantošanu ārpus valsts, kā paskaidrots iepriekš, tika uzskatīts, ka Ķīnas uzņēmumiem piešķirtos iekšzemes kredītreitingus izkropļo ĶV politikas mērķi veicināt galvenās stratēģiskās nozares un tāpēc tie nav ticami. Tādēļ Komisijai bija jāmeklē standarts, kura pamatā būtu neizkropļoti kredītreitingi, kas atrodami tikai ārpus valsts.

(260)

Otrkārt, attiecībā uz uzņēmumiem piemēroto BB kredītreitingu Komisija atgādina, ka tā nepieņēma patvaļīgu lēmumu, bet veica visu attiecīgo uzņēmumu individuālu finanšu analīzi, kas norādīja uz BB kredītreitingam atbilstošu finansiālo stāvokli.

(261)

Treškārt, relatīvās starpības izmantošana jau tika izskaidrota iepriekšējos izmeklējumos (67). Relatīvā starpība patiešām atspoguļo izmaiņas pamatā esošajos valstij raksturīgajos tirgus apstākļos, izmaiņas, kuras netiek aptvertas, ja ievēro absolūtās starpības loģiku, Bieži – tāpat kā šajā lietā – valsts un valūtas īpašie riski laika gaitā mainās, un atšķirības dažādās valstīs ir dažādas. Rezultātā bezriska likmes laika gaitā ievērojami atšķiras, un dažkārt tās ir zemākas ASV, dažkārt – Ķīnā. Šīs atšķirības ir saistītas ar tādiem faktoriem kā IKP reālais un paredzamais pieaugums, ekonomikas sentiments un inflācijas līmeņi. Tā kā bezriska likmes laika gaitā mainās, viena un tā pati nominālā absolūtā starpība var liecināt par ļoti atšķirīgu riska novērtējumu. Piemēram, ja banka lēš konkrēta uzņēmuma saistību neizpildes risku par 10 % lielāku nekā bezriska likmei (relatīvā aplēse), izrietošā absolūtā starpība var būt no 0,1 % (ar bezriska likmei 1 %) līdz 1 % (ar bezriska likmi 10 %). Ieguldītāja skatījumā, relatīvā starpība tādējādi ir labāks radītājs, jo tā atspoguļo ienesīguma starpības apmēru un kā to ietekmē bāzes procentu likmes līmenis. (332) Treškārt, relatīvā starpība ir neitrāla arī valsts ziņā. Piemēram, ja ASV bezriska likme ir zemāka par bezriska likmi Ķīnā, tad ar šo metodi tiks iegūti augstāki absolūtie uzcenojumi. Turpretī, ja bezriska likme Ķīnā ir zemāka par bezriska likmi ASV, tad ar šo metodi tiks iegūti zemāki absolūtie uzcenojumi.

(262)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group arī apstrīdēja BB kredītreitingu, ko Komisija noteica grupas uzņēmumiem, apgalvojot, ka kredītreitingi bija jāizvērtē katram uzņēmumam atsevišķi, ka analīze nepareizi attiecās tikai ar izmeklēšanas periodu un ka nav pierādījumu, ka Nanshan faktiski nav pildījis savas finanšu saistības.

(263)

Turklāt Komisijas veiktā ieguvumu analīze ir kļūdaina arī tāpēc, ka Komisijas izmantotais kritērijs: A) neatspoguļo Ķīnā dominējošos tirgus apstākļus, B) ir pretrunā Komisijas apgalvojumiem, ka finanšu tirgi Ķīnā ir izkropļoti (jo kā sākumpunkts tika izmantota PBOC standarta likme), un C) ir balstīts uz diviem atsevišķiem finansēšanas instrumentiem (aizdevumi un obligācijas), kas ir nereāls hibrīds standarts, kas neatspoguļo standarta tirgus praksi.

(264)

Nanshan Group iesniedza arī Honkongas tirgū ārvalstu ieguldītājiem paredzēto Honkongas tirgū emitēto RMB vērtspapīru sarakstu, kas iegūts no Bloomberg, apgalvojot, ka Honkongas standarts (balstīts tikai uz obligāciju ienesīguma likmēm) precīzāk atspoguļotu tirgus apstākļus Ķīnā nekā hipotētisks ASV un Ķīnas aizdevumu un obligāciju modelis.

(265)

Attiecībā uz Nanshan Group kredītreitingiem Komisija norādīja, ka tā individuāli novērtēja galvenos uzņēmumus, uz kuriem attiecās izmeklēšana, t. i., ražotāju eksportētāju, un tos uzņēmumus, kuriem bija lielākā finansējuma daļa grupā, t. i., mātesuzņēmuma starpniekuzņēmumu un galveno mātesuzņēmumu, kā uzsvērts iepriekš 242. un 249.–250. apsvērumā. Pretēji uzņēmuma apgalvojumiem Komisija ņēma vērā finanšu rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā (t. i., no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam). Komisija nekonstatēja būtiskas atšķirības starp šo uzņēmumu finansiālo stāvokli. Tā arī nekonstatēja būtiskas atšķirības procentu likmēs. Fakts, ka Nanshan neizpildīja savas saistības, pats par sevi nav pretrunā ar secinājumiem par Nanshan Group vispārējo finanšu stāvokli. Tāpēc Komisija palika pie saviem secinājumiem par kredītreitingu.

(266)

Attiecībā uz standartu, ko izmanto ieguvuma aprēķināšanai, Komisija vēlas uzsvērt, ka PBOC standarta likmes izmantošana par sākumpunktu standarta noteikšanai ir tieši tas veids, kādā standarts tiek pielāgots dominējošajiem tirgus apstākļiem Ķīnā, jo tas atspoguļo bezriska likmi Ķīnā, kas, kā jau minēts 261. apsvērumā, ir valstij specifiska likme. Tāpēc pretrunu kā tādu nav. Turklāt Komisija nesaskata problēmas saistībā ar bezriska procentu likmes apvienojumu aizdevumiem un relatīvas starpības izmantošanu, pamatojoties uz obligācijām. Komisija nesummē PBOC aizdevuma likmi un USD BB obligāciju peļņas likmi. Tā vietā tiek aprēķināta starpība starp AA un BB kredītreitinga obligācijām, kas atbilst riska faktoram, kurš jāpiemēro bezriska likmei.

(267)

Turklāt aizdevumi un uzņēmumu obligācijas principā ir līdzīgi finanšu parāda instrumenti. Faktiski korporatīvā obligācija ir sava veida aizdevums, ko lielie uzņēmumi izmanto, lai piesaistītu kapitālu. Gan aizdevumi, gan korporatīvās obligācijas tiek slēgtas/emitētas uz noteiktu laiku, un tām ir procentu/kupona likme. Faktam, ka finansējumu ar aizdevuma palīdzību nodrošina finanšu iestāde un ka finansējumu ar korporatīvās obligācijas palīdzību nodrošina ieguldītāji, kas vairumā gadījumu arī ir finanšu iestādes, nav nozīmes abu instrumentu pamatīpašību noteikšanai. Abi instrumenti kalpo darījumdarbības finansēšanai, tiem ir vienāda veida atlīdzība un līdzīgi atmaksas termiņi un nosacījumi. Tādējādi var pamatoti pieņemt, ka riska faktors starp uzņēmumiem ar AA un BB kredītreitingu paliek nemainīgs neatkarīgi no tā, vai tas attiecas uz aizdevumu vai obligāciju emisiju. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(268)

Komisija pārbaudīja arī Nanshan Group ierosināto alternatīvo standartu. Tomēr Honkongā emitētās RMB denominētās obligācijas, kas tika norādītas iesniegtajā informācijā, attiecās gandrīz tikai uz Ķīnas valdības vai finanšu iestāžu emitētām obligācijām un tādējādi nav salīdzināmas ar uzņēmumu obligācijām. Lielākajai daļai emitēto obligāciju arī nebija norādes par kredītreitingu. Tādējādi Komisija konstatēja, ka to nevar izmantot kā pamatotu alternatīvu pašlaik izmantotajam standartam.

(269)

Visbeidzot, Nanshan Group apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi dažas aprēķinu kļūdas attiecībā uz vairākiem grupas uzņēmumiem, kuras izraisījušas šūnu formatēšanas kļūdas, aizdevumu dublēšanās, nepareizi norādītas sākotnējās aizdevumu summas iesniegtajās tabulās vai formulās konstatētās kļūdas. Komisija patiešām konstatēja, ka tā bija pieļāvusi dažas pārrakstīšanās kļūdas, un attiecīgi tika koriģēts no aizdevumiem gūtā ieguvuma aprēķins.

(270)

Komisija norādīja, ka Ķīnas kredītreitingu aģentūra 2018. gadā Wanshun Group ir piešķīrusi AA+ kredītreitingu.

(271)

Kā minēts iepriekš 176.–178. apsvērumā, Ķīnas aizdevējas finanšu iestādes nav sniegušas kredītspējas novērtējumu. Tādējādi, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai procentu likmes aizdevumiem, kas tika piešķirti Wanshun Group, atbilda tirgus līmenim.

(272)

Spriežot pēc šā Wanshun Group ražotāja eksportētāja finanšu pārskatiem, tā finansiālais stāvoklis kopumā ir bijis rentabls.

(273)

Ražotājs eksportētājs savas pamatdarbības finansēšanai izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa parādus. Komisija novērtēja uzņēmuma īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspējas stāvokli.

(274)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti Komisija izmantoja tādus likviditātes rādītājus kā a) apgrozāmā kapitāla rādītājs, b) skaidras naudas rādītājs, c) likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”) un d) naudas plūsmas no pamatdarbības rādītājs. Šie rādītāji nosaka uzņēmuma spēju izpildīt īstermiņa saistības, arī atmaksāt īstermiņa parādus.

(275)

Uzņēmuma apgrozāmā kapitāla rādītājs 2018. gadā bija 1,04, 2019. gadā tas samazinājās līdz 0,96 un pēc tam 2020. gadā atkal palielinājās līdz 0,98. Neraugoties uz AA+ reitingu, kas uzņēmumam tika piešķirts 2019. gadā, uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi tādējādi nebija pietiekami, lai izpildītu īstermiņa saistības. Tas neattaisno augstu kredītreitingu, kura iegūšanai uzņēmuma rādītājam vajadzētu būt vismaz 2.

(276)

Uzņēmuma skaidras naudas rādītājs 2016.–2019. gadā bija vidēji 0,1 un IP beigās – 0,2. Tādējādi uzņēmumam nebija pietiekami daudz skaidras naudas, lai samaksātu īstermiņa parādu.

(277)

Uzņēmuma likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”) 2018. gadā bija 0,11 un 2019. un 2020. gadā – 0,14, bet par atsauci tiek uzskatīts likviditātes kopējais rādītājs vismaz 1 apmērā. Faktiski uzņēmums, kura likviditātes kopējais rādītājs ir mazāks par 1, var nespēt atmaksāt savas īstermiņa saistības.

(278)

Kopš 2017. gada uzņēmums uzrādīja pozitīvu naudas plūsmu no pamatdarbības. Pēc tam, kad 2018. gadā tā bija divkāršojusies, līdz 2020. gadam tā samazinājās par 90 %. Pamatdarbības naudas plūsmas rādītājs 2018. gadā bija 0,25, 2019. gadā – 0,04 un 2020. gadā – 0,02. Pamatdarbības naudas plūsmas rādītājs, kas ir mazāks par 1, nozīmē, ka uzņēmums nav ģenerējis pietiekami daudz naudas, lai segtu savas īstermiņa saistības.

(279)

Ņemot vērā 297. apsvērumā aprakstītos īstermiņa likviditātes rādītājus, Komisija secināja, ka attiecīgajam uzņēmumam ir īstermiņa likviditātes problēmas, kuru dēļ tas ir uzskatāms par augsta riska parādnieku.

(280)

Komisija ilgtermiņa maksātspējas riska novērtējumu balstīja uz dažādiem maksātspējas koeficientiem, piemēram, a) parāda attiecībām un b) seguma rādītājiem. Šie koeficienti mēra uzņēmuma spēju izpildīt savas ilgtermiņa parādsaistības. Tos izmanto aizdevēji un obligāciju ieguldītāji, novērtējot uzņēmuma kredītspēju.

(281)

Parāda attiecības mēra saistību summu, jo īpaši ilgtermiņa parādu. Uzņēmumam bija augsta parāda attiecība pret aktīviem, proti, 0,5, kas nozīmē, ka 50 % no uzņēmuma aktīviem tiek finansēti ar aizņēmumu palīdzību. Parāda attiecība pret pašu kapitālu IP laikā bija 0,5, kas norāda uz to, ka uzņēmums finansē savu darbību, izmantojot aizņēmumus. Jo lielāka ir parāda attiecība pret aktīviem un parāda attiecība pret pašu kapitālu, jo lielāks ir uzņēmuma finansiālais risks, kas nozīmē, ka uzņēmumam var būt grūtāk apkalpot esošos parādus.

(282)

Seguma rādītāji mēra uzņēmuma spēju apkalpot parādu un izpildīt savas finansiālās saistības. Komisija savu novērtējumu balstīja uz procentu seguma rādītāju un naudas plūsmas no pamatdarbības attiecību pret parādu, kas atspoguļo uzņēmuma spēju atmaksāt parādu ar naudu, kas iegūta no pamatdarbības. Eksportētāja vidējā NPP attiecība pret parādu IP laikā bija 0,03. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būtu vajadzīgi 33 gadi, lai ar IP laikā radīto naudas plūsmu atmaksātu tā kopējo parādu. Tādējādi ir norādes par nopietnām problēmām, kas uzņēmumam rodas, lai ģenerētu pietiekami daudz naudas parāda atmaksai.

(283)

Tāpēc, ņemot vērā 303. apsvērumā aprakstītos ilgtermiņa maksātspējas koeficientus, Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis nav stabils un potenciālo aizdevēju un ieguldītāju vērtējumā tas rada risku.

(284)

Turklāt uzņēmums ir noslēdzis līgumus par aizdevumiem, lai atmaksātu aizdevumus no citām bankām. Šāda veida parāds tiek uzskatīts par norādi, ka attiecīgais uzņēmums ir sliktākā finansiālā stāvoklī, nekā no pirmā acu uzmetiena liek domāt finanšu pārskati, un ka ar īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu ir saistīts papildu risks.

(285)

Ņemot vērā iepriekš minēto un Ķīnas kredītreitingu vispārējos izkropļojumus, kas minēti 3.5.2. iedaļā, Komisija secināja, ka Wanshun Group piešķirtais AA+ kredītreitings nav uzticams.

(286)

Komisija uzskatīja, ka grupas vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst BB kredītreitingam, kas ir augstākais reitings, kurš vairs neatbilst “investīciju kategorijai”.

(287)

Ieguvums tika noteikts, piemērojot 252.–255. apsvērumā aprakstīto metodiku aizdevumu finansēšanas periodam izmeklēšanas periodā.

(288)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Wanshun grupa lūdza Komisiju izskaidrot faktisko pamatojumu apgalvojumam, ka grupas uzņēmums “sniedza aizdevumus ar mērķi atmaksāt aizdevumus no citām bankām”. Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka:

(289)

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija apstiprināja, ka šajā iedaļā minēto rādītāju pamatā ir Zhongji Lamination Materials Co. Ltd. Kā jau paskaidrots 265. apsvērumā, Komisija veica individuālu novērtējumu par galvenajiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecās izmeklēšana, t. i., ražotājiem eksportētājiem un uzņēmumiem ar lielāko finansējuma daļu grupā, t. i., mātesuzņēmumiem. Šāda pieeja patiešām šķiet pamatota, jo aizdevumi tiek piešķirti juridiskām personām, nevis grupai kā tādai. Komisija ņēma vērā arī finanšu rādītāju attīstību visā attiecīgajā periodā (t. i., no 2017. gada līdz izmeklēšanas periodam).

(290)

Jebkurā gadījumā Komisija nekonstatēja būtiskas atšķirības starp grupas uzņēmumu finansiālo stāvokli. Pat ņemot vērā konsolidētos datus, ko pēc informācijas izpaušanas sniedza pats uzņēmums, mēs joprojām redzam, ka situācija ar skaidru naudu ir nestabila, ar zemu skaidras naudas daudzumu un zemu naudas plūsmas no pamatdarbības attiecību pret parādu. Arī parāda attiecība pret aktīviem ir ļoti līdzīga vienīgā ražotāja eksportētāja attiecībai. Komisija arī nekonstatēja būtiskas atšķirības starp aizdevumu procentu likmēm, kas piešķirtas dažādiem grupas uzņēmumiem. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(291)

Komisija nepieņēma otrajā punktā minēto apgalvojumu, jo uzņēmuma ierosinātais datums bija datēts pēc aizdevuma sākuma datuma, savukārt Komisija izmantoja standarta skaitli datumam, kas bija tieši pirms aizdevuma sākuma datuma un kas tādējādi joprojām bija piemērojams šajā sākuma datumā.

(292)

Komisija piekrita trešajā punktā paustajam apgalvojumam un attiecīgi pielāgoja aprēķinus.

(293)

Komisija norādīja, ka Ķīnas kredītreitingu aģentūra 2019. gadā Daching Group ir piešķīrusi AAA- kredītreitingu.

(294)

Kā minēts iepriekš 176.–178. apsvērumā, Ķīnas aizdevējas finanšu iestādes nav sniegušas kredītspējas novērtējumu. Tādējādi, lai noteiktu ieguvumu, Komisijai bija jānovērtē, vai procentu likmes aizdevumiem, kas tika piešķirti Daching Group, atbilda tirgus līmenim.

(295)

Spriežot pēc šo Xiamen Xiashun ražotāju eksportētāju finanšu pārskatiem, to finansiālais stāvoklis kopumā ir bijis rentabls.

(296)

Xiamen Xiashun savas pamatdarbības finansēšanai izmantoja īstermiņa un ilgtermiņa aizdevumus. Komisija novērtēja uzņēmuma īstermiņa likviditāti un ilgtermiņa maksātspējas stāvokli.

(297)

Attiecībā uz īstermiņa likviditāti Komisija izmantoja tādus likviditātes rādītājus kā a) apgrozāmā kapitāla rādītājs, b) skaidras naudas rādītājs, c) likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”) un d) naudas plūsmas no pamatdarbības rādītājs. Šie rādītāji nosaka uzņēmuma spēju izpildīt īstermiņa saistības, arī atmaksāt īstermiņa parādus.

(298)

Uzņēmuma apgrozāmā kapitāla rādītājs 2018. gadā bija 0,9, 2019. gadā palielinājās līdz 1,0 un tad līdz IP beigām (2020. gada pirmajam pusgadam) atkal samazinājās līdz 0,9. Neraugoties uz AAA- reitingu, kas uzņēmumam tika piešķirts 2019. gadā, ar uzņēmuma apgrozāmajiem līdzekļiem pietika, tikai lai segtu īstermiņa saistības. Tas nav pietiekams augsta kredītreitinga pamatojums, kura iegūšanai uzņēmuma rādītājam vajadzētu būt vismaz 2.

(299)

Uzņēmuma skaidras naudas rādītājs 2016.–2019. gadā bija vidēji 0,1 un IP beigās – 0,2. Tādējādi uzņēmumam nebija pietiekami daudz skaidras naudas, lai samaksātu īstermiņa parādu.

(300)

Uzņēmuma likviditātes kopējais rādītājs (“quick ratio”) 2017.–2018. gadā bija 0,4 un no 2019. gada līdz IP beigām – 0,5, savukārt par atsauci tiek uzskatīts likviditātes kopējais rādītājs vismaz 1 apmērā. Faktiski uzņēmums, kura likviditātes kopējais rādītājs ir mazāks par 1, var nespēt atmaksāt savas īstermiņa saistības.

(301)

Uzņēmums uzrādīja pozitīvu naudas plūsmu no pamatdarbības, tomēr tā laikā no 2016. līdz 2019. gadam un IP beigās samazinājās gandrīz uz pusi. Skaidras naudas rādītājs 2019. gadā un IP beigās bija 0,2. Pamatdarbības naudas plūsmas rādītājs, kas ir mazāks par 1, nozīmē, ka uzņēmums nav ģenerējis pietiekami daudz naudas, lai segtu savas īstermiņa saistības.

(302)

Ņemot vērā 297. apsvērumā aprakstītos īstermiņa likviditātes rādītājus, Komisija secināja, ka attiecīgajam uzņēmumam ir īstermiņa likviditātes problēmas, kuru dēļ tas ir uzskatāms par augsta riska parādnieku.

(303)

Komisija ilgtermiņa maksātspējas riska novērtējumu balstīja uz dažādiem maksātspējas koeficientiem, piemēram, a) parāda attiecībām un b) seguma rādītājiem. Šie koeficienti mēra uzņēmuma spēju izpildīt savas ilgtermiņa parādsaistības. Tos izmanto aizdevēji un obligāciju ieguldītāji, novērtējot uzņēmuma kredītspēju.

(304)

Parāda attiecības mēra saistību summu, jo īpaši ilgtermiņa parādu. Uzņēmumam bija augsta parāda attiecība pret aktīviem, proti, 0,6, kas nozīmē, ka 60 % no uzņēmuma aktīviem tiek finansēti ar aizņēmumu palīdzību. Parāda attiecība pret pašu kapitālu IP laikā bija 1,5, kas norāda uz to, ka uzņēmums finansē savu darbību, izmantojot aizņēmumus. Jo lielāka ir parāda attiecība pret aktīviem un parāda attiecība pret pašu kapitālu, jo lielāks ir uzņēmuma finansiālais risks, kas nozīmē, ka uzņēmumam var būt grūtāk apkalpot esošos parādus.

(305)

Seguma rādītāji mēra uzņēmuma spēju apkalpot parādu un izpildīt savas finansiālās saistības. Komisija savu novērtējumu balstīja uz procentu seguma rādītāju un naudas plūsmas no pamatdarbības attiecību pret parādu. Procentu seguma rādītājs atspoguļo uzņēmuma spēju finansēt procentu izmaksas. Šis eksportētāja rādītājs IP laikā bija aptuveni 1,2. Šāds rādītājs, kas ir mazāks par 1,5, norāda, ka uzņēmumam ir grūtības segt tā procentu izdevumus. Naudas plūsmas no pamatdarbības attiecība pret parādu liecina par uzņēmuma spēju atmaksāt parādu ar naudu, kas iegūta no pamatdarbības. Eksportētāja vidējās naudas plūsmas no pamatdarbības attiecība pret parādu IP laikā bija 0,1. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būtu vajadzīgi 10 gadi, lai ar IP laikā radīto naudas plūsmu atmaksātu tā kopējo parādu. Tādējādi ir norādes par nopietnām problēmām ģenerēt pietiekami daudz naudas parāda atmaksai.

(306)

Turklāt uzņēmums ir noslēdzis līgumus par aizdevumiem, lai atmaksātu aizdevumus no citām bankām. Šāda veida parāds tiek uzskatīts par norādi, ka attiecīgais uzņēmums ir sliktākā finansiālā stāvoklī, nekā no pirmā acu uzmetiena liek domāt finanšu pārskati, un ka ar īstermiņa un ilgtermiņa finansējumu ir saistīts papildu risks.

(307)

Tāpēc, ņemot vērā 276. apsvērumā aprakstītos ilgtermiņa maksātspējas koeficientus, Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma finanšu stāvoklis nav stabils un potenciālo aizdevēju un ieguldītāju vērtējumā tas rada risku.

(308)

Ņemot vērā ražotāja eksportētāja likviditātes un maksātspējas elementus, kas aprakstīti 297.–305. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Daching Group vispārējais finansiālais stāvoklis atbilst B/BB reitingam (kur B reitings tika piemērots aizdevumiem ar mērķi atmaksāt aizdevumus no citām bankām), kas ir augstākais reitings, kurš vairs neatbilst “investīciju kategorijai”.

(309)

Ieguvums tika noteikts, piemērojot 252.–253. apsvērumā aprakstīto standartu aizdevuma finansēšanas periodam izmeklēšanas periodā.

(310)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daching grupa apgalvoja, ka:

(311)

Pirmkārt, attiecībā uz komentāru par PBOC publicētās standarta procentu likmes vai NIFC publicētās aizdevumu pamatlikmes izmantošanu kā sākumpunktu standarta aprēķināšanai Komisija norādīja, ka šīs likmes tiek uzskatītas par bezriska likmēm, kuras, izmantojot konservatīvu pieeju, tiktu piemērotas uzņēmumiem ar AA kredītreitingu. Kā Komisija konstatēja šajā izmeklēšanā, PBOC aizdevumu bāzes likme un NIFC publicētā aizdevumu bāzes likme tika piemērota šo banku labākajiem klientiem, t. i., uzņēmumiem, kuri tika novērtēti visaugstāk. Patiešām, kā minēts izmeklēšanas laikā ĶV iesniegtajā dokumentācijā, “ABL kotējusi katra ABL kotējošā banka saskaņā ar tās galvenajiem klientiem (izcēlums pievienots) izsniegtajām aizdevumu likmēm katra mēneša 20. datumā”  (69). Tāpat Komisija norādīja, ka grupas uzņēmumu reitings pēdējo četru gadu laikā, ko ieinteresētā persona atkārtoti novērtēja, izmantojot Bloomberg metodiku, netika klasificēts kā “ieguldījumu kategorija”,

(312)

Otrkārt, Komisijas izmantotā kredītreitingu noteikšanas metodika ietvēra vairākus rādītājus, ar kuriem novērtēja uzņēmuma pašreizējo spēju samaksāt īstermiņa saistības, kas izrādījās nepietiekama, ne pārdodot apgrozāmos aktīvus (apgrozāmā kapitāla rādītājs), ne izmantojot pieejamo skaidro naudu (skaidras naudas rādītājs), ne izmantojot darbības naudas plūsmu (naudas plūsmas rādītājs). Visi šie rādītāji liecināja par ražotāja eksportētāja īstermiņa likviditātes problēmām, kas radīja augsta riska parādnieka profilu, kā paskaidrots 296.–302. apsvērumā. Tajā pašā laikā ieinteresētā persona nepierādīja, kādēļ šie koeficienti būtu jāklasificē citādi attiecībā uz PAF nozari. Turklāt šie rādītāji liecina par uzņēmuma “pašreizējo” spēju samaksāt īstermiņa saistības, un tos izmanto tikai parādnieka riska novērtēšanai šīs izmeklēšanas vajadzībām. Šis novērtējums ir atsevišķs un var atšķirties no vadības pieņēmuma finanšu pārskatu sagatavošanas procesā, novērtējot uzņēmuma spēju turpināt darbību.

(313)

Treškārt, aizdevumiem sniegtās garantijas sniedza grupas saistītās personas, uz kurām attiecas tas pats kredītreitings. Tāpēc tam nevajadzētu ietekmēt Komisijas novērtējumu. Tāpēc ieinteresētās personas apgalvojumi tika noraidīti.

(314)

Turklāt Daching grupa apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot aizdevuma procentu ieguvumu grupai par diviem aizdevumiem, esot izmantojusi nepareizu pamatsummas atlikumu. Proti, divu sākotnēji aizņemto aizdevumu pamatsumma bija daļēji atmaksāta, un procentu maksājumam piemērojamajai pamatsummai bija jābūt mazākai par sākotnējo summu. Turklāt faktiskais procentu maksājums par diviem citiem aizdevumiem tika samaksāts pēc izmeklēšanas perioda, un Komisijai aprēķinā procentu maksājumu nevajadzēja uzskatīt par nulli. Komisija pārskatīja aprēķinu un koriģēja to attiecībā uz šiem apgalvojumiem.

(315)

Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā bija saņēmušas aizdevumu veidā nodrošinātu preferenciālu finansējumu. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, aizdevumu veidā nodrošinātu preferenciālu finansējumu Komisija uzskatīja par kompensējamu subsīdiju.

(316)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto aizdevumu veidā nodrošināto preferenciālo finansējumu konstatētās subsīdiju likmes izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā bija šādas:

Preferenciāls finansējums: aizdevumi

(317)

Kredītlīnijas mērķis ir noteikt aizņēmuma limitu, ko uzņēmums jebkurā laikā var izmantot, lai finansētu savas kārtējās darbības, tādējādi padarot apgrozāmā kapitāla finansēšanu elastīgu un vajadzības gadījumā tūlītēji pieejamu. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka principā viss izlasē iekļauto uzņēmumu īstermiņa finansējums, piemēram, īstermiņa aizdevumi, bankas akceptētas tratas utt., būtu jāsedz ar kredītlīnijas instrumentu.

(318)

Komisija konstatēja, ka Ķīnas finanšu iestādes katrai izlasē iekļautajai grupai piešķīra kredītlīnijas saistībā ar finansējuma sniegšanu. Tās sastāvēja no pamatnolīgumiem, uz kuru pamata banka ļāva izlasē iekļautajiem uzņēmumiem noteiktā maksimālā apmērā izmantot dažādus parāda instrumentus, piemēram, apgrozāmā kapitāla aizdevumus, bankas akceptētas tratas un citus tirdzniecības finansējuma veidus utt.

(319)

Kā minēts iepriekš 317. apsvērumā, uz visu īstermiņa finansējumu būtu jāattiecina kredītlīnija. Tāpēc, lai noteiktu, vai visu īstermiņa finansējumu sedza kredītlīnija, Komisija salīdzināja uzņēmumiem, kas sadarbojās, izmeklēšanas periodā pieejamo kredītlīniju summu ar īstermiņa finansējuma summu, ko šie uzņēmumi izmantoja tajā pašā periodā. Ja īstermiņa finansējuma summa pārsniedza kredītlīnijas limitu, tad Komisija palielināja esošās kredītlīnijas summu par ražotāju eksportētāju faktiski izmantoto summu, kas pārsniedza kredītlīnijas limitu.

(320)

Normālos tirgus apstākļos kredītlīnijām tiek piemērota tā saucamā “administrēšanas” vai “saistību” maksa, lai kompensētu bankas izmaksas un riskus, kas ir saistīti ar kredītlīnijas atvēršanu, kā arī tiek piemērota atjaunošanas maksa, kas katru gadu tiek iekasēta par kredītlīniju atjaunošanu. Tomēr Komisija konstatēja, ka ikviena izlasē iekļautā uzņēmumu grupa ir bez maksas izmantojusi sniegtās kredītlīnijas. Tāpēc izmeklēšanā pārbaudītajām uzņēmumu grupām tika piešķirts ieguvums pamatregulas 6. panta d) punkta nozīmē.

(321)

Kā minēts 99. apsvērumā, saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 finanšu iestādes sniedz kreditēšanas atbalstu atbalstāmajām nozarēm.

(322)

Komisija uzskatīja, ka kredītlīnijas ir vēl viens preferenciāla finanšu atbalsta veids, ko finanšu iestādes sniedz atbalstāmajām nozarēm, piemēram, PAF nozarei. Kā jau ir norādīts iepriekš 3.1. iedaļā, PAF nozare ir viena no atbalstāmajām nozarēm un tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu.

(323)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka kredītlīnijas, kas, iespējams, tiek piešķirtas PAF nozarei, nesniedz nekādu ieguvumu un ka tās nav specifiskas. ĶV atkārtoja savus argumentus par Lēmuma Nr. 40 nesaistošo raksturu, kā arī argumentāciju, ar ko tā apstrīd Ķīnas finanšu iestāžu kvalificēšanu par valsts iestādēm. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka ĶV nav pierādījusi, ka ĶTR uzņēmumi var vienlīdz gūt ieguvumu no preferenciālajiem nosacījumiem, kas novēroti attiecībā uz PAF nozari. Turklāt, tā kā kredītlīnijas ir cieši saistītas ar citiem preferenciālu aizdevumu veidiem, piemēram, aizdevumiem, un tā kā tās ir daļa no kreditēšanas atbalsta, kas īpaši sniegts atbalstāmām nozarēm, valsts struktūras analīze un specifikas analīze, kas izklāstīta 3.4.1.1.–3.4.1.5. iedaļā, kā arī iepriekš 3.4.2.2. iedaļā attiecībā uz aizdevumiem, attiecas arī uz kredītlīnijām. Rezultātā šie apgalvojumi tika noraidīti.

(324)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu, starpību starp summu, ko uzņēmums samaksājis kā maksu par kredītlīnijas atvēršanu vai atjaunošanu Ķīnas finanšu iestādēs, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru uzņēmums varētu saņemt nekropļotā tirgū, Komisija uzskatīja par saņēmējiem šādi piešķirto ieguvumu.

(325)

Attiecīgie kritēriji vienošanās maksai un atjaunošanas maksai tika noteikti attiecīgi 1,5 % un 1,25 % apmērā, atsaucoties uz publiski pieejamiem datiem (70) un standartiem, kas izmantoti iepriekšējās izmeklēšanās (71).

(326)

Principā vienošanās maksa un atjaunošanas maksa ir jāmaksā kā vienreizējs maksājums attiecīgi jaunas kredītlīnijas atvēršanas vai esošas kredītlīnijas atjaunošanas brīdī. Tomēr aprēķinu vajadzībām Komisija ņēma vērā kredītlīnijas, kas bija atvērtas vai atjaunotas pirms izmeklēšanas perioda, bet bija pieejamas izlasē iekļautajām grupām izmeklēšanas periodā, kā arī kredītlīnijas, kas tika atvērtas izmeklēšanas periodā. Tad Komisija aprēķināja ieguvumu, pamatojoties uz laikposmu izmeklēšanas periodā, kurā kredītlīnija bija pieejama.

(327)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Daching grupa apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja aprēķināt subsīdiju ieguvumu attiecībā uz Daching grupas noslēgtajiem kredītlīnijas līgumiem, jo:

(328)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka preferenciālo finansējumu uzņēmumam Daching Enterprises Ltd. sniedza tās pašas Ķīnas bankas, kā minēts 3.4.1.5. iedaļas analīzē. Tāpēc tā uzskatīja, ka šāds preferenciāls finansējums, izmantojot aizdevumus, ir kompensējama subsīdija. Otrkārt, Komisija arī norādīja, ka viss Daching Enterprises Ltd. eksporta apgrozījums tika iegūts no Xiamen Xiashun, tāpēc subsīdijas summa tika aprēķināta kā Xiamen Xiashun apgrozījuma procentuālā daļa un bija saistīta ar Xiamen Xiashun kredītspējas novērtējumu. Treškārt, fakts, ka kredītlīnijas līgumā nav iekļauta maksa par vienošanos, kā paskaidrots 320. apsvērumā, tika uzskatīts par ieguvumu, kas piešķirts saņēmējiem. Izmeklēšanas laikā netika savākti pierādījumi vai pieprasījuma iesniedzēja puse neiesniedza pierādījumus, ka bankai, atverot kredītlīniju, nerodas nekādas izmaksas vai riski un tāpēc tā neiekasē nekādu maksu. Tāpēc ieinteresētās personas apgalvojumi tika noraidīti.

(329)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja aprēķināt subsīdiju ieguvumu attiecībā uz Nanshan Group noslēgtajiem kredītlīnijas līgumiem, jo:

(330)

Komisijas izmantotajā Barclays cenrādī minētā atjaunošanas likme 1,25 % apmērā un vienošanās likme 1,5 % apmērā attiecas uz kredītlīnijām virs 15 000 GBP. Tomēr nosacījumi, kas piemērojami kredītlīnijām 40 000 GBP vai pat 100 000 GBP apmērā, nav salīdzināmi ar nosacījumiem, kas būtu piemērojami kredītlīnijām, kuru apjoms ir no desmitiem līdz simtiem miljonu ASV dolāru, ko izmanto Nanshan Group. Tādējādi ir acīmredzams, ka Komisijas cenrādī aprakstītās maksas mazajiem uzņēmumiem tiktu atceltas, lai nodrošinātu šāda apjoma finansēšanas līgumu. Arī otrais Komisijas 2.2. pielikumā norādītais standarta avots (HSBC UK) ir maldinošs, jo tajā nav iekļautas nekādas maksas. Kā alternatīvu Nanshan Group ierosināja izmantot Amerikas Savienoto Valstu PNC Bank noteiktās komisijas maksas, kas neiekasē maksu par vienošanos un iekasē tikai 0,25 % gada atjaunošanas maksu par piešķirto kredītlīniju 100 001 līdz 3 miljonu ASV dolāru apmērā.

(331)

Attiecībā uz pirmo un otro punktu Komisija norādīja, ka, lai gan individuālās klientu komisijas maksas var atšķirties, pieteikuma iesniedzēja puse nav iesniegusi pierādījumus, ka, atverot kredītlīniju, bankai nerodas nekādas izmaksas vai riski un tāpēc tā neiekasē nekādu maksu.

(332)

Attiecībā uz trešo punktu par Komisijas izmantotajām standarta maksām, kā norādīts 325. apsvērumā, Komisija izmantoja konstatējumus iepriekšējās antisubsidēšanas lietās un publiski pieejamos datus, lai secinātu, ka vienošanās maksas 1,5 % apmērā un atjaunošanas standarta maksas 1,25 % apmērā piemērošana ir pamatota. Šajā saistībā Komisija norādīja, ka, piemēram, Barclays Bank iekasē sagatavošanas maksu 1,5 % apmērā no noteiktā pārtēriņa kredīta limita un atjaunošanas maksu 1,5 % apmērā par pārtēriņa kredītu virs 15 000 GBP. Šajā gadījumā Komisijas izmantotais atjaunošanas maksas standarts ir zemāks. Tālāka meklēšana arī parādīja, ka Barkley iekasē augstākas komisijas maksas par pārtēriņa kredītu uzņēmējdarbībai – no 1,6 % līdz 2,5 % no limita darījumu diapazoniem 15 001–20 000 GBP un 20 001–25 000 GBP apmērā. Visbeidzot, Komisija norādīja, ka Nanshan Group ierosinātais alternatīvais standarts īpaši attiecas uz maziem uzņēmumiem un saskaņā ar paša uzņēmuma paziņojumiem nav būtisks, kā arī uz nodrošinātām kredītlīnijām, t. i., kredītlīnijām ar mazāku risku, jo tās ir nodrošinātas ar noteiktu nodrošinājumu. Tāpēc Komisija atkārtoja savu secinājumu, ka tās izmantotās standarta maksas ir saprātīgas un pamatotas ar pieejamajiem tirgus datiem, un tādējādi noraidīja apgalvojumu.

(333)

Visbeidzot, Nanshan apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu aprēķināt Nanshan Finance kredītlīnijas ieguvumu, jo visi Nanshan Finance iegūtie īstermiņa aizņēmumi bija saistīti ar atkārtoti diskontētām parādzīmēm, kas neattaisno kredītlīnijas izmantošanu. Komisija piekrita šim apgalvojumam, jo atkārtoti diskontētie rēķini tika nodrošināti, izmantojot starpbanku aizņēmumus, un attiecīgi koriģēja aprēķinus.

(334)

Bankas akceptētas tratas ir finanšu produkts, kura mērķis ir aktivizēt iekšzemes naudas tirgu, paplašinot kredītiespējas. Tas ir īstermiņa finansējuma veids, kas var “samazināt” tratas devēja “finansējuma izmaksas un uzlabot kapitāla efektivitāti” (74). Turklāt, kā savā tīmekļa vietnē norādījusi PBOC, “ar bankas akceptētu tratu var garantēt pircēja un pārdevēja līguma izveidi un izpildi, kā arī veicināt kapitāla apgrozījumu, iesaistot Ķīnas Bankas kredītu” (75). Savā tīmekļa vietnē DBS Bank arī reklamē bankas akceptētas tratas kā līdzekli, ar ko “uzlabot apgrozāmo kapitālu, atliekot maksājumus” (76).

(335)

Komisija jau iepriekšējā izmeklēšanā konstatēja, ka bankas akceptētas tratas plaši izmanto par maksāšanas līdzekli komercdarījumos, ar tām aizstājot maksājuma uzdevumu un tādējādi veicinot naudas līdzekļu apgrozījumu un tratas devēja apgrozāmo kapitālu (77). No naudas līdzekļu viedokļa instruments de facto tratas devējam dod 6 mēnešu vai 1 gada atliktu maksājuma termiņu, jo darījuma summas faktiskais maksājums naudas līdzekļu veidā notiek bankas akceptētas tratas atmaksas termiņa beigās, nevis brīdī, kad vekseļa devējam bija jāveic maksājums savam piegādātājam. Ja šāda finanšu instrumenta nebūtu, tad tratas devējs vai nu izmantotu savu apgrozāmo kapitālu, kam ir izmaksas, vai arī noslēgtu līgumu ar banku par īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumu, lai samaksātu saviem piegādātājiem, – un arī tam ir izmaksas. Faktiski, maksājot ar bankas akceptētām tratām, tratas devējs izmanto piegādātās preces vai sniegtos pakalpojumus no 3 mēnešiem līdz 1 gadam bez naudas līdzekļu avansiem un bez jebkādām izmaksām.

(336)

Normālos tirgus apstākļos bankas akceptētas tratas kā finanšu instruments tratas devējam nozīmētu finansēšanas izmaksas. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi izlasē iekļautie uzņēmumi, kas izmeklēšanas periodā izmantoja bankas akceptētas tratas, par bankas sniegto akcepta pakalpojumu maksāja tikai komisijas naudu, kura kopumā bija 0,05 % no tratas nominālvērtības. Tomēr, atlikdami naudas līdzekļu maksājumu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu, izlasē iekļautie uzņēmumi nemaksāja ar bankas akcepta tratu saistītās finansēšanas izmaksas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka izmeklētie uzņēmumi ir saņēmuši ieguvumu no finansējuma bankas akceptētu tratu veidā, par kurām tie nesedz nekādas izmaksas.

(337)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un 3. panta 2. punktu Komisija secināja, ka ĶTR ieviestā bankas akceptu sistēma ir nodrošinājusi visiem ražotājiem eksportētājiem bezmaksas finansējumu to kārtējām darbībām un tādā veidā tika piešķirts kompensējams ieguvums, kas aprakstīts turpmāk 354.–356. apsvērumā.

(338)

Iepriekšējā izmeklēšanā (78) Komisija konstatēja, ka bankas akceptētām tratām ir tāds pats nolūks un ietekme kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem un ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, savas kartējās darbības finansēšanai ir plaši izmantojuši tās, nevis īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumus, tiem būtu jāsedz izmaksas, kas līdzvērtīgas īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevuma finansējumam.

(339)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV, Wanshun Group un Nanshan Group apgalvoja, ka bankas akceptētas tratas faktiski ir kredīti, ko piegādātājs (t. i., tratas ņēmējs) izsniedz pircējam (tratas devējam), nevis banka pārdevējam. Tas ir tāpēc, ka līguma maksāšanas noteikumos ir skaidri norādīts, ka piegādātājs piekrīt maksājumam, izmantojot bankas akceptētu tratu. Tāpēc, parakstot šādu līgumu, piegādātājs jau ir paredzējis, ka maksājums netiks veikts uzreiz, bet gan noteiktā laika periodā (atkarībā no bankas akceptētas tratas termiņa). Visas papildu izmaksas, kas saistītas ar novēlotu maksājumu, jau ir jāiekļauj pirkuma izmaksās. Tādējādi bankas akcepts tiek izmantots tikai tam, lai atvieglotu darījumus starp nepazīstamām personām. Bankas uzdevums ir sniegt garantiju, par ko tā iekasē noteiktu maksu, noformējot bankas akceptētu tratu. Tomēr galu galā tieši uzņēmuma bankas kontā esošā nauda tiks izmantota, lai samaksātu par darījumu, kuram tika izsniegts bankas akceptēta trata. Banka veic maksājumu tikai tad, ja uzņēmums nepilda savas saistības un bankas kontā nav pietiekamu līdzekļu maksājuma veikšanai.

(340)

Komisija novēroja faktu, ka bankas akceptēta trata faktiski ir maksāšanas līdzeklis, kas atzīts pārdošanas līgumos, un tratas devēja maksājuma saistības pret piegādātāju tiek izbeigtas, samaksājot ar bankas akceptētu tratu. Tratas devējs samaksā tratas ņēmējam tad, kad bankas akceptētā trata tiek indosēta, savukārt atmaksas termiņa beigās tratas ņēmējs izpilda savas maksājuma saistības pret banku. Turklāt, kā atzīst pati ĶV, piegādātājam ir iespēja indosēt tratu savām saistībām pret citām personām, un tādējādi izmantot bankas akceptētu tratu kā maksāšanas līdzekli saviem pirkumiem. Tāpēc bankas akceptētu tratu nevar klasificēt kā kredītu no piegādātāja puses vai kā papildu garantiju bankas veiktam maksājumam nākotnē, un šis apgalvojums tika noraidīts.

(341)

Attiecībā uz īpašajām iezīmēm, kas minētas 102. apsvērumā, saskaņā ar Lēmumu Nr. 40 finanšu iestādes sniedz kreditēšanas atbalstu atbalstāmajām nozarēm.

(342)

Komisija uzskatīja, ka bankas akceptētas tratas ir vēl viens preferenciāla finanšu atbalsta veids, ko finanšu iestādes sniedz atbalstāmajām nozarēm, piemēram, PAF nozarei. Patiešām, kā jau ir norādīts iepriekš 3.1. iedaļā, PAF nozare ir viena no atbalstāmajām nozarēm un tāpēc tā ir tiesīga saņemt visu iespējamo finansiālo atbalstu. Bankas akceptētas tratas kā finansējuma veids pieder pie finanšu iestāžu realizētās preferenciālā finanšu atbalsta sistēmas tādām veicinātajām nozarēm kā PAF ražošanas nozare.

(343)

Nav sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmums Ķīnas Tautas Republikā (kurš nedarbojas veicinātā nozarē) varētu saņemt ieguvumu no bankas akceptētām tratām ar tādiem pašiem preferenciāliem noteikumiem.

(344)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas gan ĶV, gan Wanshu Group un Nanshan Group apgalvoja, ka banku akceptētas tratas nav īpaši paredzētas PSF nozarei, jo tās ir pieejamas ikvienam uzņēmumam Ķīnā un tiek plaši izmantotas. Turklāt ĶV atkārtoja savus argumentus par Lēmuma Nr. 40 nesaistošo raksturu, kā arī argumentāciju, ar ko tā apstrīd Ķīnas finanšu iestāžu kvalificēšanu par valsts iestādēm.

(345)

Šajā saistībā Komisija norādīja, ka ĶV un Nanshan Group nav pierādījusi, ka visi ĶTR uzņēmumi var vienlīdz gūt ieguvumu no preferenciālajiem nosacījumiem, kas novēroti attiecībā uz PAF nozari. Turklāt, līdzīgi kā kredītlīniju gadījumā, arī bankas akceptētas tratas ir cieši saistītas ar citiem preferenciālu aizdevumu veidiem, piemēram, aizdevumiem, un tā kā tās ir daļa no kreditēšanas atbalsta, kas īpaši sniegts atbalstāmām nozarēm, tām tādā pašā veidā piemēro valsts struktūras analīzi un specifikas analīzi, kas izklāstīta 3.4.1.1.–3.4.1.5. iedaļā, kā arī iepriekš 3.4.2.2. iedaļā attiecībā uz aizdevumiem. Turklāt, pat ja finansējuma veids principā varētu būt pieejams citu nozaru uzņēmumiem, konkrētie nosacījumi, ar kuriem šāds finansējums tiek piedāvāts konkrētas nozares uzņēmumiem, piemēram, atlīdzība par finansējumu un finansējuma apjoms, varētu to padarīt īpašu. Neviena ieinteresētā persona nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, ka šis preferenciālais finansējums, kas alumīnija nozares uzņēmumiem sniegts ar bankas akceptētām tratām, tiktu piešķirts, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Rezultātā šie apgalvojumi tika noraidīti.

(346)

Gan Wanshun, gan Nanshan Group pieprasīja, ka, pat ja Komisija paturētu spēkā savu lēmumu uzskatīt bankas akceptētu tratu par subsīdiju, ieguvuma aprēķinā būtu jāveic šādas izmaiņas, proti:

(347)

Attiecībā uz pirmo punktu Komisija 338. apsvērumā jau konstatēja, ka bankas akceptētām tratām ir tāds pats mērķis un sekas kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem un ka līdz ar to tām būtu jāsedz izmaksas, kas ir līdzvērtīgas īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevuma finansējumam. Ieinteresētā persona sīkāk nepamatoja, kādēļ bankas akceptētas tratas kritērijam jābūt tādam pašam kā kredītlīnijas kritērijam. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(348)

Attiecībā uz otro punktu Komisija. apsvērumā jau norādīja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi, kas izmeklēšanas periodā izmantoja bankas akceptētas tratas, par bankas sniegto akcepta pakalpojumu maksāja tikai komisijas naudu, kura kopumā bija 0,05 % no tratas nominālvērtības. Faktiski šī komisijas nauda, ko banka ir samaksājusi par bankas akceptētās tratas apstrādi, ir atsevišķs elements no bankas piešķirtā finansējuma, par kuru ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nesedza nekādas izmaksas. Šo maksu maksā, lai segtu bankas administratīvās izmaksas par bankas akceptēto tratu apstrādi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(349)

Attiecībā uz trešo punktu Komisija iepriekšējās izmeklēšanās (79) ir secinājusi, ka vispirms būtu jānorāda, ka parasti bankas, piešķirot finansējumu, no saviem klientiem prasa garantijas un nodrošinājumus. Turklāt būtu jānorāda, ka šādas garantijas tiek izmantotas, lai nodrošinātu, ka ražotājs eksportētājs uzņemas finansiālu atbildību pret banku, nevis pret piegādātāju. Izmeklēšanā arī atklājās, ka Ķīnas bankas šīs garantijas nepieprasa sistemātiski un ne vienmēr tās ir saistītas ar konkrētām bankas akceptētām tratām. Šajā ziņā apgalvoto noguldījumu summa neatbilst tratas devēja avansa maksājumam bankām, bet tikai papildu garantijai, ko bankas dažkārt prasa un kas nekādi neietekmē bankas lēmumu tratas devējam izdot bankas akceptētas tratas bez papildu aizņēmuma procentiem. Turklāt tās var izpausties dažādos veidos, ieskaitot termiņnoguldījumus un ķīlas. Tratas devējs saņem procentus par noguldījumiem, tādēļ tie nerada izmaksas bankas akceptētās tratas devējam. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(350)

Attiecībā uz pēdējo punktu Komisija atgādina, kā jau minēts iepriekš, ka bankas akceptēta trata ir maksāšanas līdzeklis un tāpēc ar to netiek pagarināts ar piegādātāju saskaņotais maksājuma termiņš, bet gan tiek atlikts naudas līdzekļu maksājums. Tratas ņēmējs (piegādātājs) var indosēt bankas akceptētu tratu, lai samaksātu savas saistības pret citām personām, jo tā ir maksāšanas līdzeklis. Tāpēc to saistīto personu likviditāte, kuras saņēmušas bankas akceptēto tratu, proporcionāli nesamazinās. Nav arī dubultas uzskaites, jo nevienā uzņēmumā kā maksāšanas līdzeklis saņemtās bankas akceptētas tratas vispār netika kompensētas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(351)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group arī pieprasīja labot aprēķinu kļūdas, kas radušās formulas kļūdu dēļ. Komisija piekrita šim apgalvojumam un attiecīgi koriģēja aprēķinus.

(352)

Lai aprēķinātu kompensējamās subsīdijas apjomu, Komisija novērtēja izmeklēšanas periodā saņēmējiem piešķirto ieguvumu.

(353)

Kā minēts 334. un 335. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, nemaksājot atlīdzību, ir izmantojuši bankas akceptētas tratas, lai apmierinātu savas vajadzības pēc īstermiņa finansējuma.

(354)

Tādējādi Komisija secināja, ka bankas akceptētu tratu devējiem būtu jāmaksā atlīdzība par finansēšanas periodu. Komisija uzskatīja, ka finansēšanas periods sākās bankas akceptētās tratas izdošanas dienā un beidzās bankas akceptētās tratas termiņa beigās. Attiecībā uz bankas akceptētām tratām, kas izdotas pirms izmeklēšanas perioda, un bankas akceptētām tratām ar termiņu pēc izmeklēšanas perioda beigām Komisija aprēķināja ieguvumu tikai par to finansēšanas periodu, uz kuru attiecas izmeklēšanas periods.

(355)

Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu, ņemot vērā apstākli, ka bankas akceptētas tratas ir īstermiņa finansējuma veids un tām faktiski ir tāds pats nolūks kā īstermiņa apgrozāmā kapitāla aizdevumiem, Komisija uzskatīja, ka saņēmējiem tādējādi piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums faktiski bija samaksājis kā atlīdzību par finansējumu ar bankas akceptētām tratām, un summu, kas tam būtu jāmaksā, piemērojot īstermiņa finansējuma procentu likmi.

(356)

Komisija noteica ieguvumu no īstermiņa finansēšanas izmaksu nemaksāšanas. Komisija uzskatīja, ka, kā konstatēts iepriekšējās izmeklēšanās (80), bankas akceptētajām tratām ir jāsedz izmaksas, kas līdzvērtīgas īstermiņa aizdevuma finansējumam. Tāpēc Komisija izmantoja to pašu iepriekš 3.4.2. iedaļā aprakstīto metodiku, kuru izmantoja īstermiņa aizdevumu finansējumam, izteiktam RMB.

(357)

Uzņēmumi no divām izlasē iekļautajām grupām pirms izmeklēšanas perioda ir emitējuši konvertējamas uzņēmumu obligācijas. Viens izlasē iekļauto grupu uzņēmums (Shantou Wanshun) pirms izmeklēšanas perioda emitēja konvertējamas uzņēmumu obligācijas, kuras izmeklēšanas periodā daļēji konvertēja kapitālā. Šai konvertējamai obligācijai ir progresīva procentu likmes struktūra ar ļoti zemām procentu likmēm, kas svārstās no 0,4 % līdz 2 % un ir daudz zemākas par ĶV noteikto aizdevumu standarta/bāzes likmi.

(358)

Cits uzņēmums (Shandong Nanshan) pirms izmeklēšanas perioda bija emitējis konvertējamas obligācijas, kas 2015. gadā bija konvertētas kapitālā parāda aizstāšanas ar pašu kapitālu ietvaros. Abu uzņēmumu obligāciju turētāji galvenokārt bija valstij piederošas finanšu iestādes. Komisija arī konstatēja, ka abu uzņēmumu konvertējamās obligācijas tika konvertētas kapitālā par ievērojami augstāku cenu nekā dominējošā akciju tirgus cena konvertēšanas laikā.

(359)

Komisija konstatēja, ka abi izlasē iekļautie uzņēmumi saņēma preferenciālu finansējumu konvertējamu obligāciju veidā.

—

Ķīnas Tautas Republikas Likums par vērtspapīriem (2014. gada redakcija) (“Vērtspapīru likums”) (81),

—

Administratīvie pasākumi attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautās sabiedrības (2008. gada redakcija) (82),

—

Administratīvie pasākumi attiecībā uz finansiālu atbalstu vērtspapīru emitēšanai un iekļaušanai biržas sarakstā (2008. gada redakcija) (83),

—

Administratīvie pasākumi vērtspapīru emisijas un pirmparakstīšanas jomā (2018. gada redakcija),

—

Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumi, ko 2011. gada 18. janvārī izdevusi Valsts padome,

—

Administratīvie pasākumi uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai, Ķīnas vērtspapīru regulēšanas komisijas rīkojums Nr. 113, 2015. gada 15. janvāris,

—

Ķīnas Tautas bankas izdotie nefinanšu uzņēmumu parāda finansēšanas instrumentu administrēšanas pasākumi starpbanku obligāciju tirgū, Ķīnas Tautas bankas rīkojums [2008] Nr. 12, 2008. gada 9. aprīlis.

(360)

Uzņēmumu obligāciju administrēšanas noteikumi un Administratīvie pasākumi uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai nosaka vispārējo tiesisko regulējumu, kas piemērojams uzņēmumu obligācijām. Tomēr pastāv īpašu tiesību aktu kopums, ko piemēro konvertējamām uzņēmumu obligācijām, proti, Administratīvie pasākumi attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, Administratīvie pasākumi vērtspapīru emisijas un parakstīšanas jomā un Administratīvie pasākumi attiecībā uz finansiālu atbalstu vērtspapīru emitēšanai un iekļaušanai biržas sarakstā.

(361)

Administratīvo pasākumu attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, 14. pantā “konvertējamas uzņēmumu obligācijas” ir definētas kā “korporatīvās obligācijas, kuras emitējusi emitējoša sabiedrība saskaņā ar tiesību aktiem un kuras noteiktā laikposmā un saskaņā ar noteiktiem nosacījumiem var konvertēt akcijās”.

(362)

Saskaņā ar Vērtspapīru likuma 11. pantu, kas bija piemērojams laikā, kad izlasē iekļautie uzņēmumi emitēja konvertējamās obligācijas, kā arī saskaņā ar Administratīvo pasākumu attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, 45. pantu un Administratīvo pasākumu attiecībā uz finansiālu atbalstu vērtspapīru emitēšanai un iekļaušanai biržas sarakstā 2. pantu, sabiedrībām, kas vēlas emitēt konvertējamas uzņēmuma obligācijas, ir jālūdz vērtspapīru sponsora, kas darbojas kā vērtspapīru emitents, pakalpojumi. Sponsors organizē obligāciju emisiju, iesaka emitentu, iesniedz pieteikuma dokumentāciju CSRC apstiprināšanai, apspriež procentu likmes, ar kādām obligācija tiks iesniegta ieguldītājiem, un ir atbildīgs par to, lai atrastu ieguldītājus, kuri piekristu saskaņotajiem obligāciju emisijas noteikumiem, tostarp procentu likmei.

(363)

Tiesiskajā regulējumā noteikts, ka konvertējamas obligācijas Ķīnā nav iespējams brīvi emitēt vai tirgot. Katras obligācijas emisija jāapstiprina CSRC. Vērtspapīru likuma 16. pantā noteikts, ka “biržā kotētās sabiedrības, kas emitē konvertējamas uzņēmuma obligācijas, (..) atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām attiecībā uz akciju publisku piedāvāšanu un saņem Valsts padomes vērtspapīru pārvaldes iestāžu apstiprinājumu.” Saskaņā ar 3. pantu Administratīvajos pasākumi vērtspapīru emisijas un parakstīšanas jomā, kas attiecas uz konvertējamām obligācijām, “CSRC uzrauga un pārvalda vērtspapīru piedāvāšanu un pirmparakstīšanu saskaņā ar tiesību aktiem”. Turklāt saskaņā ar Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 10. pantu ir noteiktas gada kvotas uzņēmumu obligāciju emisijai.

(364)

Saskaņā ar Vērtspapīru likuma 16. pantu obligāciju publiskai emisijai obligāti jāatbilst šādām prasībām: “ienākumu izmantošanas mērķis atbilst valsts rūpniecības politikai” un “ienākumus no uzņēmumu obligāciju publiska piedāvājuma izmanto tikai apstiprinātam(-iem) mērķim(-iem)” . Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā atkārtots, ka piesaistīto līdzekļu nolūkam jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Turklāt 10. panta 2. punktā Administratīvajos pasākumos attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, kas ir lex specialis, ko piemēro konvertējamām obligācijām, ir noteikts, ka “fonda izmantošanas mērķi atbilst valsts rūpniecības politikai”.

(365)

Kā paskaidrots 100. apsvērumā, Lēmumā Nr. 40 ir sniegta atsauce uz “Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu” un noteikts, ka, ja “ieguldījumu projekts pieder pie atbalstāmā satura, tā saturu pārbauda, apstiprina un reģistrē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem par ieguldījumiem; visas finanšu iestādes sniedz kreditēšanas atbalstu saskaņā ar kreditēšanas principiem”. No tā izriet, ka konvertējamu uzņēmumu obligāciju emisija, kas, kā redzams, noteikti ir vērsta uz atbalstāmo nozari, atbilst finanšu iestāžu praksei atbalstīt šīs nozares.

(366)

Stingri tiek regulētas arī uzņēmumu obligāciju procentu likmes. Administratīvo pasākumu attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, 16. pantā ir noteikts, ka “konvertējamo korporatīvo obligāciju procentu likmi sarunu ceļā nosaka emitējošā sabiedrība un galvenais parakstītājs, bet tā atbilst attiecīgajiem valsts noteikumiem”. Saskaņā ar Vērtspapīru likuma 16. panta 5. punktu “uzņēmumu obligāciju kupona likme nepārsniedz Valsts padomes noteikto kupona likmi”. Turklāt visām obligācijām vispārēji piemērojamo Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 18. pantā teikts, ka “procentu likme, ko piedāvā par uzņēmumu obligācijām, nedrīkst pārsniegt 40 % no dominējošās procentu likmes, ko bankas maksā fiziskām personām par fiksēta termiņa krājnoguldījumiem ar tādu pašu atmaksas termiņu”.

(367)

Administratīvo pasākumu attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, 17. pantā ir noteikts, ka “lai publiski emitētu konvertējamas uzņēmumu obligācijas, uzņēmums uztic kvalificētai kredītreitingu aģentūrai kredītreitinga un turpmāko reitingu noteikšanu”. Turklāt vispārēji piemērojamo Administratīvo pasākumu uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai 18. pantā noteikts, ka tikai konkrētas obligācijas, kas atbilst stingriem kvalitātes kritērijiem, piemēram, AAA kredītreitingam, var publiski emitēt publiskiem ieguldītājiem vai tās var publiski emitēt kvalificētiem ieguldītājiem. Uzņēmumu obligācijas, kas neatbilst šiem standartiem, var publiski emitēt tikai kvalificētiem ieguldītājiem.

(368)

Saskaņā ar Bloomberg 2021. gada informāciju par Ķīnas obligāciju tirgu obligācijas, kas iekļautas starpbanku obligāciju tirgū, veido 88 % no kopējā obligāciju tirdzniecības apjoma (84). Saskaņā ar to pašu pētījumu lielākā daļa ieguldītāju ir institucionālie ieguldītāji, tostarp finanšu iestādes. Konkrētāk, valstij piederošās komercbankas veido 57 % no ieguldītājiem, un politikas bankas veido 3 % (85). Turklāt Komisija konstatēja, ka visi viena izlasē iekļautā uzņēmuma emitēto konvertējamo obligāciju ieguldītāji ir institucionālie ieguldītāji, kas ir ieguldītāju kategorija, kurā ietilpst finanšu iestādes.

(369)

Turklāt, tā kā PAF nozare ir atbalstāma nozare saskaņā ar “Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu”, tai ir tiesības uz finanšu iestāžu sniegtu atbalstu, pamatojoties uz Lēmumu Nr. 40. Fakts, ka konvertējamām obligācijām, piemēram, izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajām konvertējamām obligācijām, ir zema procentu likme, ir pārliecinoša norāde uz to, ka finanšu iestādēm, kas ir galvenie ieguldītāji šajās obligācijās, ir pienākums sniegt šiem uzņēmumiem “kredīta atbalstu” un, pieņemot lēmumu par ieguldījumu vai finansējumu, ņemt vērā citus apsvērumus, kas nav komerciāli apsvērumi, piemēram, valdības politikas mērķus. Ieguldītājs, kas darbojas tirgus apstākļos, būtu jutīgāks pret ieguldījumu finansiālo atdevi un, visticamāk, neieguldītu konvertējamās obligācijās ar ļoti zemām procentu likmēm. Turklāt Komisijas secinājumi par abu ražotāju eksportētāju grupu finansiālo stāvokli, kas minēti iepriekš 3.4.2.3. iedaļā attiecībā uz to likviditātes un maksātspējas profiliem, liecina arī par to, ka ieguldītāji, kas darbojas tirgus apstākļos, neieguldīs finanšu instrumentos, piemēram, konvertējamās obligācijās, kas piedāvā zemu finansiālo atdevi, savukārt emitentam ir augsts likviditātes un maksātspējas risks. Tāpēc Komisija uzskata, ka šādu ieguldījumu veiktu tikai ieguldītāji, kuriem ir cita motivācija, nevis finansiāla atdeve no saviem ieguldījumiem, piemēram, juridiska pienākuma izpilde nodrošināt finansējumu uzņēmumiem atbalstāmajās nozarēs.

(370)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pastāv apstiprinošu pierādījumu kopums, saskaņā ar kuru lielākā daļa ieguldītāju izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās konvertējamās obligācijās ir finanšu iestādes, kurām ir juridisks pienākums sniegt kredīta atbalstu PAF ražotājiem.

(371)

Kā aprakstīts iepriekš 3.4.1. iedaļā, šīm finanšu iestādēm ir raksturīga spēcīga valsts klātbūtne un ĶV spēj tās būtiski ietekmēt. Vispārējais tiesiskais regulējums, kurā šīs finanšu iestādes darbojas, ir piemērojams arī konvertējamām obligācijām.

(372)

Iepriekš 3.4.1. iedaļā Komisija secināja, ka valstij piederošas finanšu iestādes ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, lasot to saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un ka jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka ĶV tām uzticējusi vai norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Iepriekš 3.4.1.7. iedaļā Komisija secināja, ka valdība arī privātām finanšu iestādēm uztic un norīko veikt funkcijas.

(373)

Pamatojoties uz konkrētām konvertējamu obligāciju emisijām, Komisija arī vāca konkrētus pierādījumus tam, ka ir īstenota būtiska kontrole. Tādēļ tā pārbaudīja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 360.–367. apsvērumā, kopā ar konkrētiem izmeklēšanas konstatējumiem.

(374)

Komisija konstatēja, ka abas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupas emitēja konvertējamās obligācijas ar ļoti zemām un līdzīgām procentu likmēm neatkarīgi no uzņēmumu finansiālā un kredītriska situācijas. Komisija arī konstatēja, ka nozīmīga šo obligāciju summa tika konvertēta akcijās par ievērojami augstāku cenu nekā akciju dominējošā tirgus cena. Tādējādi pat tad, kad obligācijas konvertēja akcijās, peļņas likme joprojām bija zemāka par tirgus vērtību.

(375)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka Ķīnas finanšu iestādes, kas ir galvenais ieguldītājs izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās konvertējamās obligācijās, ievēroja politikas ievirzes, kas noteiktas Lēmumā Nr. 40, nodrošinot preferenciālu finansējumu uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmajā nozarē, un tādējādi rīkojās vai nu kā valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, vai kā struktūras, kurām valdība uzticējusi vai kuras ir norīkojusi veikt funkcijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(376)

Piekrītot ieguldīt konvertējamās obligācijās ar ļoti zemu atdeves likmi neatkarīgi no emitenta riska profila, tostarp ar likmi, kas zemāka par PBOC piedāvāto vai NIFC publicēto bezriska atsauces likmi, kā minēts turpmāk 387. apsvērumā, un vienojoties konvertēt obligācijas akcijās par cenu, kas ir daudz augstāka par to pašreizējo tirgus vērtību, finanšu iestādes sniedza ieguvumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(377)

Pēc galīgās informācijas publiskošanas ĶV apgalvoja, ka uzņēmuma obligāciju un konvertējamu uzņēmumu obligāciju iegāde ir regulāra komercprakse, kas notiek visās lielākajās jurisdikcijās, arī Eiropas Savienībā un ASV. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju arī fakts, ka daudzi ieguldītāji obligācijās ir institucionālie ieguldītāji, tai skaitā finanšu iestādes, ir līdzīgs situācijai ES. ĶV apgalvoja, ka jebkurā gadījumā, pat ja tiktu pieņemti informācijas izpaušanā sniegtie skaitļi, t. i., 57 % ieguldītāju būtu valstij piederošas komercbankas un 3 % - politiskās bankas, tirgus daļa joprojām būtu 40 %, un to nevajadzētu ignorēt.

(378)

Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju Komisija arī nav veikusi atsevišķu analīzi par finanšu iestāžu lomu Ķīnas konvertējamo obligāciju tirgū. jo tie ir dažāda veida instrumenti, salīdzinot ar aizdevumiem, un arī ieguldījumu finanšu iestāžu lomas būtiski atšķiras. Tas pats pamatojums tika piemērots arī 3.6.2. iedaļā minētajām uzņēmumu obligācijām.

(379)

Komisija nepiekrita ĶV apgalvojumam, ka tā nav veikusi īpašu novērtējumu par finanšu iestāžu kā publisko struktūru rīcību saistībā ar obligāciju pirkšanas funkciju. Papildus iepriekš 3.4.1. iedaļā minētajiem Komisijas secinājumiem Komisija meklēja arī konkrētus pierādījumus par būtisku kontroles īstenošanu, pamatojoties uz konkrētām konvertējamo obligāciju emisijām, un veica īpašu novērtējumu 373. un 374. apsvērumā. Lai gan Komisija piekrita ĶV, ka uzņēmumu obligāciju un konvertējamo obligāciju iegāde principā var būt regulāra komercprakse, kas notiek visās lielākajās jurisdikcijās, tā norādīja, ka uzņēmumu obligāciju iegādei, ko veic Ķīnas finanšu iestādes, ir raksturīga valsts iejaukšanās, kā norādīts 375. apsvērumā.

(380)

Komisija uzskatīja, ka preferenciālais finansējums konvertējamu obligāciju veidā ir īpašs pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Konvertējamās obligācijas nevar emitēt, nesaņemot atļauju no CSRC, kas pārbauda, vai ir izpildīti visi regulējumā noteiktie konvertējamo obligāciju emisijas nosacījumi. Kā paskaidrots 364. apsvērumā, saskaņā ar Vērtspapīru likumu un Administratīvajiem pasākumiem attiecībā uz vērtspapīru emisiju, ko veic biržas sarakstā iekļautas sabiedrības, kas īpaši piemērojami konvertējamām obligācijām, konvertējamo obligāciju emisijai jābūt saskaņā ar valsts rūpniecības politiku. 366. apsvērumā Komisija norādīja, ka “saskaņā ar valsts rūpniecības politiku” nozīmē, ka ieguldījumu projekts ietilpst “atbalstītā” saturā Rūpniecības pārstrukturēšanas pamatkatalogā, kurā ietilpst PAF nozare.

(381)

Nav sniegti pierādījumi, ka kāds uzņēmums Ķīnas Tautas Republikā (kurš nedarbojas veicinātā nozarē) varētu saņemt ieguvumu no konvertējamām obligācijām ar tādiem pašiem preferenciāliem noteikumiem.

(382)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV norādīja, ka kritēriji, kas uzņēmumam jāievēro, lai emitētu obligācijas, pēc būtības ir finansiāli un nav vērsti uz politiku. ĶV nepiekrita nostājai, ka konvertējamo obligāciju emisijai ir jāatbilst valsts rūpniecības politikai, un atkārtoja, ka PAF nozare nav atbalstāma nozare. Tas pats pamatojums tika piemērots arī 3.6.2. iedaļā minētajām uzņēmumu obligācijām.

(383)

Šajā saistībā, lai gan Komisija piekrita, ka obligāciju tirgi tiek regulēti katrā valstī un ka lielākā daļa kritēriju, kas uzņēmumam jāizpilda, lai emitētu obligācijas, ir finansiāla rakstura, tā nepiekrita ĶV apgalvojumam, ka konvertējamo obligāciju emisija Ķīnā nav vērsta uz politiku. Pirmkārt, Komisija atkārtoja savu nostāju, ka PAF nozare ir atbalstāma nozare. Otrkārt, Komisija uzskatīja, ka ĶTR Vērtspapīru likuma (2014. gada redakcija) un biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu vērtspapīru emisijas administratīvo pasākumu formulējums, kas īpaši attiecas uz konvertējamām obligācijām un saskaņā ar kuru konvertējamo obligāciju emisijai jāatbilst valsts rūpniecības politikai, ir pietiekami skaidrs. Visbeidzot, Komisija 376. apsvērumā konstatēja, ka, piekrītot ieguldīt konvertējamās obligācijās ar ļoti zemu peļņas likmi neatkarīgi no emitenta riska profila, finanšu iestādes sniedza ieguvumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc ĶV apgalvojumi tika noraidīti.

(384)

Konvertējamas obligācijas ir hibrīda parāda instruments, kam ir obligācijas iezīmes, piemēram, procentu maksājumi, un vienlaikus tās arī sniedz iespēju ar zināmiem nosacījumiem pārvērst ieguldīto summu akcijās.

(385)

Komisija konstatēja, ka to konvertējamo uzņēmumu obligāciju procentu likme, ko IP laikā emitējuši izlasē iekļautie uzņēmumi, bija tik zema, ka tajos ieguldītu tikai ieguldītāji, kuriem ir citi motīvi, nevis finanšu atdeve no ieguldījumiem, piemēram, juridiska pienākuma izpilde nodrošināt finansējumu uzņēmumiem atbalstāmajās nozarēs. To pamato fakts, ka lielākā daļa ieguldītāju izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās konvertējamās obligācijās ir valstij piederošas finanšu iestādes.

(386)

Komisija konstatēja, ka abu izlasē iekļauto uzņēmumu konvertējamo obligāciju daļa, kas nav konvertēta akcijās, nodrošināja ieguldītājiem peļņu procentu veidā līdzīgi aizdevumiem vai standarta obligācijām. Tā kā 248. apsvērumā aprakstītā aizdevumu aprēķināšanas metodika ir balstīta uz obligācijām, Komisija nolēma izmantot to pašu metodiku (86). Tas nozīmē, ka relatīvā starpība starp ASV AA uzņēmumu obligācijām un ASV BB korporatīvajām obligācijām ar tādu pašu termiņu tiek piemērota PBOC publicētajām aizdevumu standarta likmēm vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC publicētajai aizdevuma bāzes likmei (87), lai attiecībā uz obligācijām noteiktu uz tirgu balstītu procentu likmi.

(387)

Ieguvums ir starpība starp procentu summu, kas uzņēmumam būtu jāmaksā, piemērojot tirgus procentu likmi, kas minēta 419. apsvērumā, un faktiskajiem procentiem, ko maksājis uzņēmums.

(388)

Komisija arī konstatēja, ka ievērojama šo obligāciju summa tika konvertēta akcijās. Komisija konstatēja, ka abu uzņēmumu konvertējamās obligācijas tika konvertētas kapitālā par ievērojami augstāku cenu nekā akciju dominējošā tirgus cena. Šajā gadījumā Komisija uzskatīja, ka parāds, kas konvertēts akcijās, ir kompensējams pašu kapitāla ieguldījums. Ieguvums no šīs kapitāla iepludināšanas tika uzskatīts par starpību starp akciju cenu konvertēšanas laikā un papildu prēmiju, ko maksā obligāciju turētāji. Šo ieguvumu attiecināja uz IP, izmantojot uzņēmumu aktīvu vidējo amortizācijas periodu.

(389)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV un Wanshun Group iebilda pret tāda paša standarta piemērošanu obligācijām un konvertējamām obligācijām, kādu piemēro aizdevumiem, jo obligācijas konvertējamība ir svarīgs tās elements, kas to padara arī par būtiski atšķirīgu aizdevumu instrumentu. ĶV arī apgalvoja, ka Komisijai nav pamata izmantot PBOC standartu kā izejas punktu un tad pievienot uzcenojumu. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju PAF Eiropas ražotāji ar BB reitingu arī emitēja obligācijas ar līdzīgu atmaksas termiņu ar ievērojami zemākām procentu likmēm nekā aprēķinātā standarta likme tajā pašā periodā. Tāda pati argumentācija tika attiecināta arī uz turpmāk 3.6.2. iedaļā minētajām uzņēmumu obligācijām.

(390)

Turklāt Wanshun norādīja, ka obligācijas tirgū ir ļoti konkurētspējīgas (persona, kurai pieder obligācija, var to pārdot tirgū, negaidot atmaksas termiņa beigas). Turpretī aizdevums ietver vienošanos starp divām pusēm, vienai personai aizņemoties naudu no otras personas. Aizdevumu tirgū parasti nepārdod. Bez tam, Shantou Wanshun obligāciju varēja konvertēt akcijās, tādējādi sniedzot obligāciju turētājam papildu priekšrocību. Tādējādi konvertējamo obligāciju procentu likmes loģiski būtu zemākas nekā aizdevumu, kā arī citu obligāciju veidu gadījumā (ieguldītāji būtu gatavi pieņemt zemāku konvertējamas obligācijas kupona likmi tās konvertēšanas elementa dēļ). Wanshun kā alternatīvu piedāvāja izmantot Honkongā lietotu standartu, kura pamatā ir obligāciju ienesīguma likmes, t. i., to pašu standartu, ko attiecībā uz aizdevumiem piedāvāja Nanshan Group, kā minēts 264. apsvērumā.

(391)

Komisija norādīja, ka aizdevumi un uzņēmuma obligācijas ir būtībā līdzīgi finanšu parāda instrumenti. Uzņēmuma obligācija ir tāds aizdevuma veids, ko lieli uzņēmumi izmanto kapitāla piesaistīšanai. Līgumi par aizdevumiem tiek noslēgti uz konkrētu laiku un paredz procentu likmi, un emitētajām obligācijām ir noteikts termiņš un kupona likme. Fakts, ka finansējumu ar aizdevuma starpniecību nodrošina finanšu iestāde, bet finansējumu ar uzņēmuma obligācijas starpniecību – ieguldītāji, nav būtisks, lai noteiktu abu instrumentu pamatiezīmes. Abi instrumenti ir izmantojami darījumdarbības finansēšanai, tie paredz tāda paša veida atlīdzību, un tiem ir līdzīgi atmaksas termiņi un nosacījumi. Turklāt izmeklēšanas laikā Komisija noskaidroja, ka ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, emitēto uzņēmumu obligāciju kupona likmes un mērķi bija ļoti līdzīgi aizdevumu ar līdzīgu termiņu procentu likmēm un mērķim un tādējādi ražotāja skatījumā tos varēja uzskatīt par savstarpēji aizstājamām, šīs lietas konkrētajos apstākļos attaisnojot vienāda standarta piemērošanu abiem instrumentiem.

(392)

Komisija arī uzskatīja ĶV piezīmes par Eiropas Savienības uzņēmumiem ar BB reitingu par nepamatotām, jo bezriska likme Eiropas Savienībā nav tāda pati kā bezriska likme ĶTR, tāpēc nav iespējas salīdzināt procentu likmes absolūtā izteiksmē.

(393)

Komisija piekrita, ka konvertējamas uzņēmumu obligācijas ir hibrīda parāda instruments, kas konkrētos apstākļos arī ļauj konvertēt ieguldīto summu akcijās, un tādējādi tās principā atšķiras no uzņēmumu obligācijām. Komisija izskatīja iespēju noteikt šo konvertējamības elementu skaitliskā izteiksmē. Tomēr saistībā ar Wanshun ierosināto standartu šāda konvertējamība nebija ņemta vērā. Turklāt tas kopumā nebija obligācijām atbilstošs standarts jau 268. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Netika piedāvāti citi iespējami standarti, un publiski nebija pieejama plašāka informācija, lai varētu noteikt precīzāku standartu konvertējamām obligācijām (piemēram, ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligāciju prēmiju indeksi un ASV BB kredītreitinga uzņēmumu obligāciju prēmiju indeksi) vai šo obligāciju konvertējamības aspektu. Standarts, kas tika izmantots konvertēšanas pamatā, jebkurā gadījumā bija bezriska likme. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(394)

Saistībā ar konvertējamām uzņēmumu obligācijām Wanshun Group apgalvoja, ka:

(395)

Komisija norāda, ka Wanshun nesniedza pietiekamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka lielākā daļa ieguldītāju Shantou Wanshun konvertējamajās obligācijās bija personas, kuras darbojās Šeņdžeņas biržā. Šā apgalvojuma avotu nebija iespējams pārbaudīt, pamatojošajā dokumentā nebija sniegta skaidra definīcija attiecībā uz to, ko tas uzskata par privātiem ieguldītājiem un valstij piederošiem ieguldītājiem, un tajā nebija sniegti arī atsevišķi ieguldītāju nosaukumi. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(396)

Komisija pieņēma Wanshun apgalvojumu par kupona maksājumu atskaitīšanu no standarta procentu maksājumiem un attiecībā uz izmeklēšanas periodu atskaitīja kupona maksājumu no standarta procentu maksājumiem.

(397)

Wanshun Group arī apgalvoja, ka Komisija kļūdījās, nosakot kompensācijas maksājumu attiecībā uz pašu kapitāla ieguldījumu (atsevišķu Shantou Wanshun obligāciju konvertēšanu akcijās), jo:

(398)

Komisija nepiekrita piezīmēm par sākotnējo 2018. gada jūlijā noteikto konvertēšanas cenu. Tā norādīja, ka gadījumā, ja konkrētās akcijas biržas tirgus cena konvertēšanas brīdī ir ievērojami zemāka nekā tās tirgus cena, racionāls ieguldītājs nekonvertētu obligācijas akcijās, tā vietā paturot obligācijas. Tādējādi racionāls ieguldītājs censtos samazināt risku, ko varētu radīt nelabvēlīgas cenas izmaiņas.

(399)

Komisija arī nepiekrita piezīmei par nepareizu konvertēšanas cenu. Pamatojoties uz Komisijai iesniegto informāciju, šķita, ka Wanshun Group apgalvotā cenas izmaiņa faktiski notika tikai pēc akciju konvertēšanas, Tāpēc Komisija palika pie viedokļa, ka tā, aprēķinot ieguvumu, bija izmantojusi pareizu konvertēšanas cenu.

(400)

Viena izlasē iekļautā uzņēmumu grupa saņēma preferenciālu finansējumu uzņēmuma obligāciju veidā.

—

Vērtspapīru likums,

—

Administratīvie pasākumi uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai, Ķīnas vērtspapīru regulēšanas komisijas rīkojums Nr. 113, 2015. gada 15. janvāris,

—

Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumi, ko 2011. gada 18. janvārī izdevusi Valsts padome,

—

Ķīnas Tautas bankas izdotie nefinanšu uzņēmumu parāda finansēšanas instrumentu administrēšanas pasākumi starpbanku obligāciju tirgū, Ķīnas Tautas bankas rīkojums [2008] Nr. 12, 2008. gada 9. aprīlis.

(401)

Tiesiskajā regulējumā noteikts, ka obligācijas Ķīnā nav iespējams brīvi emitēt vai tirgot. Atkarībā no obligācijas un emitenta veida dažādām valsts iestādēm, piemēram, PBOC, NDRC vai CSRC, ir jāapstiprina katras obligācijas emisija. Turklāt saskaņā ar Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumiem ir noteiktas gada kvotas uzņēmumu obligāciju emisijai.

(402)

Turklāt saskaņā ar IP laikā piemērojamo Vērtspapīru likuma 16. pantu obligāciju publiskai emisijai obligāti jāatbilst šādām prasībām: “Ienākumu izmantošanas mērķis atbilst valsts rūpniecības politikai (..)” un “ienākumus no uzņēmumu obligāciju publiska piedāvājuma izmanto tikai apstiprinātam(-iem) mērķim(-iem)” . Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā atkārtots, ka piesaistīto līdzekļu nolūkam jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Kā paskaidrots 364. un 365. apsvērumā, uzņēmumu obligāciju emisija ar šādiem nosacījumiem ir vērsta uz atbalstīto nozari, piemēram, PAF nozari, un atbilst finanšu iestāžu praksei atbalstīt minētās nozares.

(403)

Saskaņā ar Vērtspapīru likuma 16. panta 5. punktu “uzņēmumu obligāciju kupona likme nepārsniedz Valsts padomes noteikto kupona likmi”. Turklāt Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 18. pantā teikts, ka “procentu likme nevienai uzņēmumu obligācijai nedrīkst pārsniegt 40 % no dominējošās procentu likmes, ko bankas maksā fiziskām personām par fiksēta termiņa krājnoguldījumiem ar tādu pašu atmaksas termiņu”.

(404)

Turklāt Administratīvo pasākumu uzņēmumu obligāciju emisijai un tirdzniecībai 18. pantā noteikts, ka tikai konkrētas obligācijas, kas atbilst stingriem kvalitātes kritērijiem, piemēram, AAA kredītreitingam, publiskiem ieguldītājiem var emitēt publiski vai publiski emitēt kvalificētiem ieguldītājiem tikai pēc emitenta ieskatiem. Uzņēmumu obligācijas, kas neatbilst šiem standartiem, var publiski emitēt tikai kvalificētiem ieguldītājiem. Tāpēc rezultātā lielākā daļa uzņēmumu obligāciju tiek emitētas kvalificētiem ieguldītājiem, kurus apstiprinājusi CSRC un kuri ir Ķīnas institucionālie ieguldītāji.

(405)

Kā paskaidrots iepriekš 369. un 370. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka pastāv apstiprinošu pierādījumu kopums, saskaņā ar kuru lielākā daļa ieguldītāju izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās konvertējamās obligācijās ir finanšu iestādes, kurām ir juridisks pienākums sniegt kredīta atbalstu PAF ražotājiem. Tas pats pamatojums un secinājums attiecas arī uz uzņēmumu obligācijām, jo emisijas nosacījumi ir ļoti līdzīgi, jo īpaši nosacījums par atbilstību valsts normatīvo aktu un politikas prasībām, kā arī valsts rūpniecības politikai.

(406)

Kā aprakstīts 403. apsvērumā, Vērtspapīru likuma 16. pantā un Uzņēmumu obligāciju pārvaldības noteikumu 12. pantā ir noteikts, ka uzņēmumu obligāciju publiskais piedāvājums atbilst valsts rūpniecības politikai. Tas nozīmē, ka uzņēmumu obligācijas var emitēt tikai tādiem mērķiem, kas atbilst ĶV plānošanas mērķiem attiecībā uz atbalstāmajām nozarēm, kā paskaidrots 357. un 359. apsvērumā. Institucionālajiem ieguldītājiem, kuri, kā parādīts 368. apsvērumā, lielā mērā ir komercbankas un politikas bankas, ir jāievēro politikas ievirzes, kas izklāstītas Lēmumā Nr. 40, ko lasa kopā ar “Rūpniecības pārstrukturēšanas ievirzes katalogu” un kas paredz īpašu attieksmi pret konkrētiem projektiem dažās atbalstāmās nozarēs, piemēram, PAF nozarē. Pateicoties labvēlīgajam režīmam attiecībā uz vienu no izlasē iekļautajām grupām, tika pieņemts lēmums ieguldīt uzņēmuma obligācijās, kas emitētas ar procentu likmi, kura neatspoguļo uz tirgu balstītus kritērijus.

(407)

Kā aprakstīts iepriekš 3.4.1. iedaļā, šajās finanšu iestādēs ir raksturīga spēcīga valsts klātbūtne un ĶV spēj tās būtiski ietekmēt. Vispārējais tiesiskais regulējums, kurā šīs finanšu iestādes darbojas, ir piemērojams arī uzņēmumu obligācijām.

(408)

Iepriekš 3.4.1. iedaļā Komisija secināja, ka valstij piederošas finanšu iestādes ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē, lasot to saistībā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu, un ka jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka ĶV tām uzticējusi vai norīkojusi veikt funkcijas, kas parasti ir valdības kompetencē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Iepriekš 3.4.1.7. iedaļā Komisija secināja, ka valdība arī privātām finanšu iestādēm uztic un norīko veikt funkcijas.

(409)

Pamatojoties uz konkrētām obligāciju emisijām, Komisija arī vāca konkrētus pierādījumus tam, ka ir īstenota būtiska kontrole. Tādēļ tā pārbaudīja vispārējo tiesisko vidi, kā izklāstīts iepriekš 402.–405. apsvērumā, kopā ar konkrētiem izmeklēšanas konstatējumiem.

(410)

Komisija konstatēja, ka uzņēmumu obligācijas tika emitētas ar procentu likmi, kas bija zemāka par līmeni, kas būtu bijis sagaidāms, ņemot vērā uzņēmumu finanšu un kredītriska situāciju, tostarp ar likmi, kas zemāka par PBOC piedāvāto vai NIFC publicēto bezriska atsauces likmi, kā minēts turpmāk 419. apsvērumā.

(411)

Praksē, līdzīgi kā aizdevumiem, uzņēmumu obligāciju procentu likmes ietekmē kredītreitings. Tomēr, kā aprakstīts iepriekš 215. apsvērumā, vietējais kredītreitingu tirgus ir izkropļots un kredītreitingi nav ticami.

(412)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, Komisija secināja, ka Ķīnas finanšu iestādes ievēroja Lēmumā Nr. 40 noteiktās politikas ievirzes, nodrošinot preferenciālu finansējumu uzņēmumiem, kas darbojas atbalstāmajā nozarē, un tādējādi rīkojās kā valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) punkta nozīmē vai kā struktūras, kurām valdība uzticējusi vai norīkojusi veikt funkcijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē.

(413)

Organizējot tādu uzņēmumu obligāciju emisiju, kuru procentu likme ir zemāka par tirgus likmi, kas atbilst emitenta faktiskajam riska profilam, un piekrītot ieguldīt šādās uzņēmumu obligācijās, finanšu iestādes sniedza ieguvumu izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam.

(414)

Kā izklāstīts iepriekš 380. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka preferenciālais finansējums, kas tiks piešķirts, izmantojot obligācijas, uzskatāms par īpašu pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo obligācijas nevar emitēt bez valdības iestāžu apstiprinājuma un Vērtspapīru likums nosaka, ka obligāciju emisijām jāatbilst valsts rūpniecības politikai. Kā jau minēts 104. apsvērumā, Rūpniecības pārstrukturēšanas pamatnostādņu katalogā PAF ražošanas nozare tiek uzskatīta par atbalstāmu nozari.

(415)

Tā kā obligācijas būtībā ir cita veida parāda instruments, kas pēc būtības līdzīgs aizdevumiem, un tā kā aizdevumu aprēķināšanas metodika jau ir balstīta uz obligāciju grozu, tad Komisija nolēma izmantot iepriekš 3.4.2.3. iedaļā aprakstīto aizdevumu aprēķināšanas metodiku. Tas nozīmē, ka ieguvuma noteikšanai nepieciešamo uz tirgu balstīto procentu likmi obligācijām, kuru pēc tam salīdzina ar faktisko procentu likmi, ko uzņēmums samaksājis, nosaka, standarta procentu likmei, ko publicē PBOC, vai – pēc 2019. gada 20. augusta – NIFC publicētajai aizdevuma bāzes likmei piemērojot relatīvo starpību starp ASV AA kredītreitinga uzņēmumu obligācijām un ASV BB kredītreitinga uzņēmumu obligācijām ar to pašu termiņu.

(416)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Wanshun Group un Nanshan Group apgalvoja, ka Komisija maldīgi pieņēma, ka visi obligāciju turētāji ir finanšu iestādes, kas darbojas kā valsts iestādes. Tā kā Bloomberg ziņojumā, uz kuru atsaucās pati Komisija, bija secināts, ka valstij piederošas bankas Ķīnā veido 57 % ieguldītāju un politikas bankas – 3 % konvertējamu uzņēmumu obligāciju turētāju, kompensējamu ir tikai 60 % (57 % + 3 %) institucionālo ieguldītāju obligāciju.

(417)

Komisija norādīja, ka pastāv apstiprinošu pierādījumu kopums, saskaņā ar kuru lielākā daļa ieguldītāju izlasē iekļauto uzņēmumu emitētajās obligācijās ir finanšu iestādes, kurām ir juridisks pienākums sniegt kredīta atbalstu PAF ražotājiem. Turklāt Komisija vēlas uzsvērt, ka Bloomberg ziņojumā arī norādīts, ka 27 % obligāciju pieder “fondu produktiem”, kas būtībā ir to pašu finanšu iestāžu pārvaldīti fondi. Ņemot vērā 3 % “pārējo” finanšu iestāžu, kopējais tādu finanšu iestāžu īpatsvars, kuras iegulda obligācijās, faktiski ir 90 %. Ņemot vērā lielo institucionālo ieguldītāju īpatsvaru, ieskaitot finanšu iestādes, Komisija uzskatīja, ka tās ir noteikušas attiecīgo uzņēmumu obligāciju īpatnības, jo īpaši zemo kupona likmi, un ka pārējie ieguldītāji, piemēram, privātie ieguldītāji, tikai ievēroja šos nosacījumus. Visbeidzot, Komisija uzskatīja, ka Ķīnas finanšu uzraudzības sistēma attiecībā uz uzņēmumu obligācijām un konvertējamām obligācijām ir tikai elements, kas kopā ar normatīvo satvaru, kas reglamentē 3.4.1. iedaļā aprakstīto finanšu iestāžu nodrošināto finansējumu, kā arī finanšu iestāžu konkrēto rīcību liecināja par ĶV iejaukšanos. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(418)

Visbeidzot, Nanshan Group apgalvoja, ka Komisija no sava aprēķina neatskaitīja Nanshan Group Co., Ltd. veiktos kupona maksājumus. Komisija tam nepiekrita, jo informācija par kupona maksājumiem nebija norādīta ne uzņēmuma iesniegtajās tabulās, ne pirms AKP vai tās laikā. Komisija arī atgādina, ka šī informācija ir daļa no trūkstošās informācijas, saistībā ar kuru tika piemērots 28. pants. Šajā izmeklēšanas posmā jebkurā gadījumā nav iespējams pārbaudīt informāciju, kas iesniegta kā pielikums piezīmēm par izpausto informāciju.

(419)

Komisija konstatēja, ka visas izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas ir guvušas labumu no preferenciāla finansējuma kredītlīniju, bankas akceptētu tratu un konvertējamu un korporatīvu obligāciju veidā. Ņemot vērā finansiālā ieguldījuma esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un īpašās iezīmes, šos preferenciālā finansējuma veidus Komisija uzskatīja par kompensējamu subsīdiju.

(420)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto preferenciālo finansējumu konstatētā subsīdiju likme izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāda.

Preferenciāls finansējums: citi finansējuma veidi

(421)

Komisija konstatēja, ka Sinosure nodrošināja eksporta kredītu apdrošināšanu izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām. Sinosure savā tīmekļa vietnē norāda, ka tas veicina Ķīnas preču eksportu, it īpaši augsto tehnoloģiju produktu eksportu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (“ESAO”) pētījums liecina, ka Ķīnas augsto tehnoloģiju nozare, kurā ietilpst PAF nozare, ir saņēmusi 21 % no kopējās Sinosure nodrošinātās eksporta kredītu apdrošināšanas (88). Turklāt Sinosure aktīvi piedalījās iniciatīvas “Made in China 2025” īstenošanā, mudinot uzņēmumus izmantot valsts kredītresursus, veicot zinātnisko un tehnoloģisko inovāciju un tehnoloģisko modernizāciju un palīdzot uzņēmumiem, kas saistīti ar politiku Go out, kļūt konkurētspējīgākiem globālajā tirgū (89).

—

Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredītu apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368), ko kopīgi izdevusi MOFCOM un Sinosure,

—

“Plāns 840”, kas iekļauts Valsts padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā,

—

paziņojums par Valsts padomes atbalsta un attīstības pasākumiem stratēģiskas nozīmes jaunveidoto nozaru paātrināšanai (GuoFa [2010], Nr. 32, 2010. gada 18. oktobris), ko izdevusi Valsts padome, un tā īstenošanas pamatnostādnes (GuoFa [2011], Nr. 310, 2011. gada 21. oktobris),

—

paziņojums par Valsts zinātnes un tehnoloģiju departamenta Ķīnas augsto tehnoloģiju eksporta kataloga Nr. 16 2006. gada izdevuma izdošanu (2006).

(422)

Trīs izlasē iekļautās uzņēmumu grupas izmeklēšanas periodā bija noslēgušas eksporta apdrošināšanas līgumus ar Sinosure.

(423)

Kā minēts iepriekš 122. apsvērumā, Sinosure no tās lūgtos pamatojošos dokumentus par tās korporatīvo pārvaldību, piemēram, statūtus.

(424)

Turklāt Sinosure arī nesniedza konkrētāku informāciju par PAF ražošanas nozarei sniegto eksporta kredītu apdrošināšanu, prēmiju līmeni vai detalizētus skaitļus par tās eksporta kredītu apdrošināšanas darījumdarbības rentabilitāti.

(425)

Tādēļ Komisijai bija jāpapildina sniegtā informācija ar pieejamajiem faktiem.

(426)

Saskaņā ar iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās sniegto informāciju (90) un Sinosure tīmekļa vietni (91) Sinosure ir uz politikas īstenošanu vērsta apdrošināšanas sabiedrība, ko izveidojusi un atbalsta valsts, lai sekmētu ĶTR ārējo ekonomisko un tirdzniecības attīstību un sadarbību. Tā simtprocentīgi pieder valstij. Tai ir direktoru padome un uzraudzības padome. ĶV ir pilnvaras iecelt un atlaist uzņēmuma augstākā līmeņa vadītājus. Pamatojoties uz šo informāciju, Komisija secināja, ka pastāv oficiālas norādes par valdības kontroli attiecībā uz Sinosure.

(427)

Komisija arī ievāca informāciju par to, vai ĶV īstenojusi būtisku kontroli pār Sinosure darbību attiecībā uz PAF ražošanas nozari.

(428)

Saskaņā ar Paziņojumu par Ķīnas augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta kataloga Nr. 16 2006. gada izdevuma izdošanu “produktiem, kas iekļauti 2006. gada Eksporta kataloga izdevumā, var piemērot preferenciālu politiku, ko valsts noteikusi augsto tehnoloģiju ražojumu eksportam”. Augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā īpaši minēta alumīnija folija. (92)

(429)

Papildus tam, kā minēts “Paziņojumā par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredītu apdrošināšanu” (93), Sinosure būtu jāpalielina atbalsts galvenajām nozarēm un ražojumiem, stiprinot vispārējo atbalstu augsto tehnoloģiju ražojumu, tostarp “jauno materiālu” ražojumu eksportam. Savas darījumdarbības centrā tai būtu jānostāda tādas augsto un jauno tehnoloģiju nozares kā PAF nozare, kas uzskaitītas Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta katalogā, un būtu jāsniedz visaptverošs atbalsts pirmparakstīšanas procedūru, robežvērtību apstiprināšanas, pieprasījumu apstrādes ātruma un likmju elastīguma ziņā. Likmju elastīguma ziņā tai būtu jāpiešķir ražojumiem maksimālās prēmijas likmes atlaide kredītu apdrošināšanas sabiedrības noteiktā mainīgā diapazona ietvaros. Kā minēts 89. un 98. apsvērumā, PAF nozare ir iekļauta vispārīgākā “jauno materiālu” kategorijā. Turklāt Sinosure 2019. gada ziņojumā ir norādīts, ka Sinosure ir “atbalstījis galveno nozaru stabilu attīstību” un “stratēģisko jauno nozaru paātrinātu izaugsmi” (94).

(430)

Pamatojoties uz minēto, Komisija secināja, ka ĶV izveidojusi normatīvu satvaru, kas bija jāievēro Sinosure vadītājiem un uzraugiem, ko iecēlusi ĶV un kas atskaitās ĶV. Tāpēc, lai īstenotu būtisku kontroli pār Sinosure darbību, ĶV balstījās uz šādu normatīvo satvaru.

(431)

Pamatojoties uz konkrētiem apdrošināšanas līgumiem, Komisija arī ievāca konkrētus pierādījumus par to, ka ir īstenota būtiska kontrole. Tomēr netika iesniegti konkrēti piemēri attiecībā uz PAF ražošanas nozari vai izlasē iekļautajiem uzņēmumiem.

(432)

Tā kā nebija konkrētu pierādījumu, tad Komisija tāpēc pārbaudīja Sinosure konkrēto rīcību attiecībā uz izlasē iekļautajiem uzņēmumiem sniegto apdrošināšanu. Šī rīcība neatbilda Sinosure oficiālajai nostājai, jo šis uzņēmums nerīkojās, pamatojoties uz tirgus principiem.

(433)

Pēc tam, kad, pamatojoties uz datiem Sinosure 2019. gada pārskatā (95), Komisija bija salīdzinājusi visas izmaksātās summas ar visām apdrošinātajām summām, tā secināja, ka vidēji Sinosure būtu vajadzējis prēmijā iekasēt 0,33 % no apdrošinātās summas, lai segtu pieprasīto summu izmaksas (pat neņemot vērā pieskaitāmās izmaksas). Tomēr praksē apdrošināšanas prēmijas, ko maksājuši izlasē iekļautie uzņēmumi, bija zemākas par minimālo maksu, kas būtu nepieciešama darbības izmaksu segšanai.

(434)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV atkārtoja, ka Sinosure nav valsts iestāde un ka tā savā darījumdarbībā ievēro tirgus principus. Izvērtējot iespēju piešķirt eksporta kredītu apdrošināšanu, Sinosure visaptverošā veidā izvērtē tādus faktorus kā valsts riski, nozares riski, importētāja kredītriski. ĶV arī atkārtoti norādīja, ka Komisijai būtu vajadzējis izmantot valsts iekšējo standartu.

(435)

Tā kā ĶV neiesniedza nekādus jaunus pierādījumus saistībā ar Sinosure kā valsts iestādes darbību, Komisija šajā jautājumā savus secinājumus nemainīja. Turklāt tā kā Sinosure izmeklēšanas periodā bija dominējošs stāvoklis tirgū, Komisija nevarēja konstatēt uz tirgu balstītu iekšzemes apdrošināšanas prēmiju, kā uzsvērts turpmāk 3.6.4.3. iedaļā. Tādēļ arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(436)

Tāpēc Komisija secināja, ka Sinosure īsteno iepriekš izklāstīto tiesisko regulējumu, pildot valdības funkcijas attiecībā uz PAF nozari. Sinosure rīkojās kā valsts iestāde nozīmē, kas lietota pamatregulas 2. panta b) punktā, kuru lasa saistībā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un saskaņā ar attiecīgo PTO judikatūru. Papildus tam, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji ir saņēmuši ieguvumu, jo apdrošināšana tika sniegta par zemākām likmēm nekā minimālā maksa, kas bija nepieciešama uzņēmumam Sinosure, lai segtu darbības izmaksas.

(437)

Komisija arī noteica, ka subsīdijas, kas piešķirtas eksporta apdrošināšanas programmas ietvaros, ir īpašas tāpēc, ka tās nevar iegūt, neveicot eksportu, un tādējādi to nosacījums ir eksports pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

(438)

Tā kā Sinosure izmeklēšanas periodā bija dominējošs stāvoklis tirgū, Komisija nevarēja konstatēt uz tirgu balstītu iekšzemes apdrošināšanas prēmiju. Tāpēc, tāpat kā iepriekšējās antisubsidēšanas izmeklēšanās, Komisija izmantoja visatbilstošāko ārējo standartu, par kuru bija viegli pieejama informācija, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka piemēro ASV nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm.

(439)

Komisija uzskatīja, ka saņēmējiem piešķirtais ieguvums ir starpība starp summu, ko tie faktiski bija samaksājuši kā apdrošināšanas prēmiju, un summu, kas tiem būtu jāmaksā, piemērojot 438. apsvērumā minēto ārējo standarta prēmiju likmi.

(440)

Wanshun Group saistībā ar eksporta kredītu apdrošināšanu apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pārbaudīt, vai piemērotās prēmiju likmes bija atbilstošas, lai segtu apdrošinātāja darbības izmaksas un zaudējumus. Persona sniedza informāciju, ka gada prēmijas, ko Sinosure iekasēja šo gadu laikā, bija atbilstošas, lai segtu tā ilgtermiņa darbības izmaksas un zaudējumus.

(441)

Wanshun arī apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot atbilstošu fiksēto prēmijas likmi, nebūtu jāņem vērā tikai apdrošināto summu un izmaksātās pieprasītās summas, bet būtu vajadzējis ņemt vērā arī atgūtās pieprasītās summas. Turklāt persona pieprasīja, lai Komisija atklātu precīzu aprēķinu. Tā arī uzsvēra, ka ne visi uzņēmumi maksāja fiksētas likmes apdrošināšanas prēmijas.

(442)

Persona arī apgalvoja, ka, ja Komisija paliks pie sava lēmuma, ka Sinosure eksporta kredītu apdrošināšana ir uzskatāma par kompensējamu subsīdiju, tai būtu jāpārskata nepamatoti augstā prēmijas likme. Komisija nesniedza nekādu analīzi vai paskaidrojumus par izvēlētā standarta pamatotību, un persona aicināja Komisiju vismaz paskaidrot, uz kāda pamata tā uzskatīja ASV EXIM likmes par piemērotākām.

(443)

Komisija nepiekrīt Wanshun apgalvojumiem par eksporta kredītu apdrošināšanu. Sinosure izmeklēšanā nesadarbojās un neiesniedza nekādu konkrētu informāciju par PAF nozarei sniegto eksporta kredītu apdrošināšanu, tās prēmiju līmeni vai detalizētus skaitļus par tās eksporta kredīta apdrošināšanas darījumdarbības rentabilitāti. Tāpēc Sinosure piemērotās likmes un apdrošinātāja darbības izmaksas un zaudējumus nebija iespējams salīdzināt nevienas konkrētas nozares līmenī, nerunājot par ražotāju eksportētāju līmenī. Tāpēc nebija iespējams izvērtēt šķērssubsidēšanu starp nozarēm un uzņēmumiem. Sinosure nesadarbošanās dēļ arī nebija iespējams salīdzināt pieprasītās summas un atgūtās pieprasītās summas, kā ierosināja Wanshun. Visbeidzot, Wanshun neiesniedza nekādus pierādījumus vai pamatotus argumentus, lai pierādītu tā apgalvojumu, ka ārējais standarts, t. i., prēmiju likmes, ko Amerikas Savienoto Valstu Eksporta un importa banka piemēro ASV nefinanšu iestādēm eksportam uz ESAO valstīm, kā paskaidrots 438. apsvērumā, ir nepamatots vai klaji kļūdains. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(444)

Attiecībā uz iepriekš aprakstīto shēmu konstatētais subsīdiju apjoms izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām izmeklēšanas periodā ir šāds.

Preferenciāls finansējums: eksporta kredītu apdrošināšana

(445)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļautās uzņēmumu grupas guva labumu no dažādām dotāciju programmām, piemēram, dotācijām, kas saistītas ar tehnoloģijām, inovācijām un izstrādi, dotācijām, kas saistītas ar aktīviem, procentu atlaidēm aizdevumiem un dotācijām, kas atbalsta eksportu. Dotācijas, kas saistītas ar tehnoloģiju, inovāciju un izstrādi, veidoja ievērojamu daļu no dotācijām, par kurām ziņoja izlasē iekļautās uzņēmumu grupas. Tāpēc Komisija sagrupēja dotācijas divās kategorijās: i) dotācijas, kas saistītas ar tehnoloģiju, inovāciju un izstrādi, un ii) citas dotācijas.

(446)

Visas izlasē iekļautās grupas izmeklēšanas periodā saņēma dotācijas, kas saistītas ar pētniecību un izstrādi un industrializāciju, tehnoloģisko modernizāciju un inovāciju.

—

Tehnoloģiskās inovācijas 13. piecgades plāns,

—

Valsts padomes Vadlīnijas par uzņēmumu tehnoloģisko atjaunošanu, Guo Fa [2012] 44,

—

Rūpniecības revitalizācijas un tehnoloģiskās atjaunošanas darba plāns, NDRC, MIIT, 2015. gads,

—

Nozares atbalsta fondi un īpaši fondi pētniecībai un izstrādei, Dong Ban Fa (2018) Nr. 62,

—

Valsts augsto tehnoloģiju pētniecības un izstrādes programmas (863) pārvaldības pasākumi,

—

Paziņojums par provinces rūpniecības un informācijas nozares pārveides pirmās kārtas īpašo fondu rādītāju izdošanu un pilnveidi 2019. gadā,

—

paziņojumi par īpašu fondu piešķiršanu tehniskajai atjaunošanai, īpašu fondu piešķiršanu rūpniecības revitalizācijai, īpašu fondu piešķiršanu tehniskajai pārveidei, īpašu fondu piešķiršanu rūpniecības attīstībai.

(447)

Komisija konstatēja, ka dotācijas attiecās gan uz ražošanas procesa tehnoloģisko modernizāciju, atjaunošanu vai pārveidošanu, gan uz augstu, progresīvu un jaunu tehnoloģiju pētniecību un izstrādi.

(448)

Saskaņā ar vadlīnijām par uzņēmumu tehnoloģisko atjaunošanu centrālā valdība un vietējā valdība tiek aicinātas vēl palielināt finansiālā atbalsta apjomu un palielināt ieguldījumus, koncentrējoties uz rūpniecības pārveidi un modernizāciju galvenajās jomās un uz kritiski svarīgiem tehnoloģiskās atjaunošanas jautājumiem. Turklāt iestādēm nepārtraukti jāveic inovācija un jāuzlabo fondu pārvaldības metodes, elastīgi jāveic vairāku veidu atbalsts un jāpalielina fiskālo fondu izmantošanas efektivitāte.

(449)

Rūpniecības atjaunošanas un tehnoloģiju atjaunošanas darba plāns praksē īsteno iepriekš minētās vadlīnijas, izveidojot īpašus fondus tehnoloģiskā progresa un tehnoloģiskās pārveides projektu veicināšanai. Šie līdzekļi ietver ieguldījumu subsīdijas un aizdevuma atlaides. Fondu izmantošanai jāatbilst valsts makroekonomikas politikai, rūpniecības politikai un reģionālās attīstības politikai.

(450)

Dotāciju programmas, no kurām labumu guva izlasē iekļautās uzņēmumu grupas, struktūras ziņā ir lielā mērā ir līdzīgas. Atkarībā no mērķa ir noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem uzņēmumi var pieteikties, un, ja kritēriji ir izpildīti, finansiālais atbalsts tiek piešķirts.

(451)

Piemēram, dažām izlasē iekļautajiem uzņēmumiem piešķirtajām dotācijām juridiskais pamats ir valsts augsto tehnoloģiju pētniecības un izstrādes programmā, kas vēlreiz ilustrē valsts plānošanas īstenošanu ĶTR, kā aprakstīts iepriekš 88. apsvērumā. 2. pantā ir noteikts: “Valsts augsto tehnoloģiju pētniecības un izstrādes programma (863) Pārvaldības pasākumi ir zinātnes un tehnoloģiju programma, kurā noteikti skaidri valsts mērķi, kurus atbalsta ar centrāla finansējuma sadalījuma palīdzību”. Minētā dokumenta 29. pantā ir paredzēta atbilstīgo projektu apstiprināšanas procedūra. Tas atspoguļo iepriekš aprakstīto mehānismu: pēc pieteikuma iesniegšanas, tā pieņemšanas un novērtēšanas ekspertu grupa nāks klajā ar projekta priekšlikumiem un projekta finansējuma aplēsēm, un galu galā dotāciju apstiprina un paraksta apvienota pārstāvniecība.

(452)

Ar tehnoloģijām, inovāciju un attīstību saistītās dotācijas, tostarp iepriekš aprakstītās dotācijas pētniecības un izstrādes projektiem, ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., ĶV līdzekļu nodošana attiecīgā ražojuma ražotājiem dotāciju veidā. Kā minēts iepriekš 445. apsvērumā, šos līdzekļus izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kontos iegrāmato kā valdības subsīdijas.

(453)

Šīs subsīdijas ir īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo tās ir tiesīgi saņemt tikai tie uzņēmumi, kuri darbojas galvenajās jomās vai tehnoloģijās, kas uzskaitītas regulāri publicētās pamatnostādnēs, administratīvajos pasākumos un katalogos, un PAF nozare ir viena no tām. Jebkurā gadījumā dotācijas, par kurām ziņojuši uzņēmumi un kuras Komisija ir pārbaudījusi, attiecas uz konkrētiem uzņēmumiem.

(454)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi, ka attiecīgās pētniecības un izstrādes dotācijas ir īpašas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo pētniecības un izstrādes dotāciju attiecināšana ir izplatīta visā pasaulē un neattiecas tikai uz konkrētiem uzņēmumiem.

(455)

Komisija jau ir pierādījusi dotāciju īpašās iezīmes, jo tās saņemt ir tiesīgi tikai tie uzņēmumi, kas darbojas galvenajās jomās vai tehnoloģijās, kuras uzskaitītas pamatnostādnēs, administratīvajos pasākumos un katalogos. Turklāt ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza ar dotācijām saistītus dokumentus, piemēram, juridiskus dokumentus un paziņojumus par piešķiršanu, kuri apliecināja, ka dotācijas ir piešķirtas uzņēmumiem, kas pieder pie konkrētām nozarēm vai apakšnozarēm un/vai ir iesaistīti konkrētos valsts veicinātos rūpniecības projektos. Tāpēc Komisija atkārtot uzsvēra savu secinājumu, ka šīs dotācijas ir pieejamas tikai skaidri noteiktai konkrētu uzņēmumu un/vai ekonomikas nozaru apakšgrupai. Turklāt Komisija konstatēja, ka tiesīguma nosacījumi, ar kādiem piešķir šīs dotācijas, nebija skaidri un objektīvi un netika piemēroti automātiski; tādējādi tie neatbilda pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībām par to, ka nav īpašu iezīmju.

(456)

Lai noteiktu ieguvumu izmeklēšanas periodā, Komisija ņēma vērā izmeklēšanas periodā saņemtās dotācijas, kā arī pirms izmeklēšanas perioda saņemtās dotācijas, kurām izmeklēšanas periodā turpinājās amortizācijas periods. Attiecībā uz dotācijām, kas nav amortizētas, tika uzskatīts, ka ieguvums ir izmeklēšanas periodā saņemtā summa. Attiecībā uz dotācijām, kas saistītas ar projektiem, un dotācijām, kas saistītas ar aktīviem, par ieguvumu tika uzskatīta kopējās dotācijas summas daļa, kas tika amortizēta izmeklēšanas periodā.

(457)

Komisija izvērtēja, vai piemērot papildu gada komerciālo procentu likmi saskaņā ar Komisijas Pamatnostādņu par subsīdijas apjoma aprēķināšanu F iedaļas a) punktu (96). Tomēr šāda pieeja būtu saistīta ar dažādiem sarežģītiem hipotētiskiem faktoriem, par kuriem nebija pieejama precīza informācija. Tāpēc Komisija atzina par piemērotāku iedalīt apjomu izmeklēšanas periodam atbilstoši saistīto pamatlīdzekļu amortizācijas likmēm, ievērojot aprēķinu metodiku, kas izmantota iepriekšējās lietās (97).

(458)

Komisija konstatēja, ka trīs izlasē iekļautās uzņēmumu grupas saņēma arī citas dotācijas, piemēram, ar aktīviem saistītas dotācijas, aizdevumu procentu atlaides, eksporta atbalsta dotācijas un citas vienreizējas vai regulāras dotācijas no dažādiem valdības iestāžu līmeņiem.

(459)

Minētās dotācijas uzņēmumiem piešķīra valsts, provinču, pilsētu, reģionu vai rajonu pārvaldes iestādes, un tās acīmredzot bija īpašas izlasē iekļautajiem uzņēmumiem vai īpašas nozares atrašanās vietas vai veida ziņā. Informāciju par juridisko pamatu, saskaņā ar kuru šīs dotācijas tika piešķirtas, nepubliskoja visi izlasē iekļautie uzņēmumi. Tomēr Komisija no dažiem uzņēmumiem saņēma valsts pārvaldes iestādes izdotu dokumentu kopijas par līdzekļu piešķiršanu (tā dēvētie “paziņojumi”).

(460)

Šādu citu dotāciju piemēri ir ar aktīviem saistītas dotācijas, patentu fondi, zinātnes un tehnoloģiju fondi un balvas, uzņēmējdarbības attīstības fondi, eksporta veicināšanas fondi, dotācijas rūpniecības kvalitātes paaugstināšanai un efektivitātes uzlabošanai, pašvaldību tirdzniecības atbalsta fondi, ārējās ekonomiskās un tirdzniecības attīstības fondi un ražošanas drošības balvas.

(461)

Ņemot vērā izlasē iekļauto uzņēmumu uzskaitē atrasto dotāciju lielo skaitu, šajā regulā sniegts tikai galveno konstatējumu kopsavilkums. Sākotnēji pierādījumus par to, ka ir liels skaits dotāciju un ka tās piešķīrušas dažādu līmeņu valdības iestādes ir sniegušas trīs izlasē iekļautas grupas. Detalizēti konstatējumi par šīm dotācijām ir sniegti atsevišķiem uzņēmumiem to īpašajos informācijas izpaušanas dokumentos.

(462)

Šīs citas dotācijas ir subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 2. punkta nozīmē, jo naudas līdzekļi dotāciju veidā tika nodoti no valdības izlasē iekļautajām uzņēmumu grupām, tādējādi piešķirot ieguvumu.

(463)

Izlasē iekļautās uzņēmumu grupas sniedza informāciju par dotāciju summu un iestādi, kas piešķīra un izmaksāja katru dotāciju. Attiecīgie uzņēmumi šos ienākumus uzskaitē grāmatoja galvenokārt pozīcijā “subsīdiju ienākumi”, un šī uzskaite tika revidēta neatkarīgi. Komisija ņēma vērā informācija par šīm dotācijām kā apstiprinošu pierādījumu par subsīdiju, kas piešķīrusi ieguvumu.

(464)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekami detalizētu informāciju par to, uz kurām dotācijām tā atsaucas, jo tā nebija norādījusi konkrētas dotācijas vai tiesību avotus. Kā minēts 459. un 461. apsvērumā, šajā iedaļā minētās dotācijas veidoja vairākas nelielas summas, kas bija piešķirtas dažādos valdības līmeņos un par kurām izlasē iekļautie uzņēmumi daudzos gadījumos nebija iesnieguši nekādus pamatojošos dokumentus, izņemot dažas augsta līmeņa norādes. Tādējādi Komisija nevar ĶV norādīt precīzu juridisko pamatu. Tomēr, kā minēts iepriekš 461. apsvērumā, detalizēti konstatējumi par šīm dotācijām ir sniegti atsevišķiem uzņēmumiem to īpašajos informācijas izpaušanas dokumentos.

(465)

Šīs dotācijas ir arī īpašas pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 4. panta 3. punkta nozīmē, jo, spriežot pēc dokumentiem, kurus snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, tās, šķiet, tiek piešķirtas ierobežoti tikai konkrētiem uzņēmumiem, konkrētām nozarēm, piemēram, PAF nozarei, vai konkrētiem projektiem konkrētos reģionos. Turklāt dažu dotāciju nosacījums pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē ir eksports.

(466)

Šīs dotācijas arī neatbilst pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta prasībai, ka nav īpašu iezīmju, jo nosacījumi tiesībām uz dotāciju un faktiskās atlases kritēriji, kas jāizpilda uzņēmumiem, lai tie būtu tiesīgi saņemt dotāciju, nav pārredzami, objektīvi un netiek piemēroti automātiski.

(467)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group attiecībā uz dotācijām apgalvoja:

(468)

Komisija norādīja, ka 467. apsvērumā minētās neamortizējamās subsīdijas ir saistītas ar pamatlīdzekļiem. Attiecīgi Komisija ir attiecinājusi ieguvumu uz to pašu laikposmu, kurā pamatlīdzekļi tika amortizēti. Tāpēc piezīme tiek noraidīta.

(469)

Pēc Nanshan Group piezīmju saņemšanas Komisija pārskatīja aprēķinos izmantotos amortizācijas periodus. Gadījumos, kad bija izmantots nepareizs periods, aprēķins tika labots.

(470)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Wanshun Group apgalvoja, ka Komisija, aprēķinot viena no tās grupas uzņēmumu dotāciju ieguvumiem, bija pieļāvusi kļūdu. Konkrētāk, tā apgalvoja, ka viens no projektiem, kuriem tika piešķirta dotācija, sākās tikai 2019. gada trešajā ceturksnī, tādējādi bija nepareizi attiecināt vienu piecpadsmito daļu vērtības (atbilstoši 15 gadus ilgam amortizācijas periodam) uz izmeklēšanas periodu.

(471)

Komisija norāda, ka saskaņā ar iedibināto praksi ar izmeklēšanas periodu saistītās dotācijas tiek attiecinātas, kā aprēķina pamatu izmantojot kalendāro gadu skaitu. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(472)

Komisija aprēķināja ieguvumu saskaņā ar iepriekš 457. apsvērumā aprakstīto metodiku.

(473)

Attiecībā uz visām dotācijām konstatētās subsīdiju likmes izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā bija šādas:

Dotācijas

(474)

Šīs programmas juridiskais pamats ir UIN likuma (98) 28. pants un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu (99) 93. pants, kā arī šādi normatīvi:

(475)

UIN likuma IV nodaļā ir noteikumi par preferenciālu nodokļu režīmu. UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa, ir paredzēts: “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts.” UIN likuma 28. pantā ir noteikts, ka “uzņēmumu ienākuma nodokļa likme augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kam nepieciešams īpašs valsts atbalsts, tiek samazināta līdz 15 %” .

(476)

Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 93. pantā ir precizēts:

“ Apzīmējums “valsts atbalstāmi nozīmīgi augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumi”, kas minēti Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 28. panta 2. noteikumā, attiecas uz uzņēmumiem, kuriem ir galvenās intelektuālā īpašuma tiesības un kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

(477)

Iepriekš minētajos noteikumos skaidri norādīts, ka samazinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme piemērojama vienīgi “valsts atbalstāmiem nozīmīgiem augsto un jauno tehnoloģiju uzņēmumiem”, kuriem pieder galvenās intelektuālā īpašuma tiesības un kuri atbilst konkrētiem nosacījumiem, piemēram, “ietilpst galveno valsts atbalstīto augsto un jauno tehnoloģiju jomu tvērumā”.

(478)

Administratīvo pasākumu augsto tehnoloģiju uzņēmumu noteikšanai 11. pants paredz, ka, lai uzņēmumu noteiktu par augsto tehnoloģiju uzņēmumu, tam vienlaikus jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, to vidū: “Tas ir ieguvis īpašumtiesības uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kam ir būtiska nozīme, tehniski atbalstot galvenos produktus (pakalpojumus), veicot neatkarīgu izpēti, nodošanu, dotāciju piešķiršanu, apvienošanu un pārņemšanu utt.” un “tehnoloģija, kurai ir būtiska nozīme galveno produktu (pakalpojumu) tehniskajā atbalstīšanā, ietilpst tvērumā, kas iepriekš noteikts augsto tehnoloģiju jomās, kuras atbalsta valsts”.

(479)

Galvenās augsto tehnoloģiju jomas, ko atbalsta valsts, ir uzskaitītas 2016. gada Valsts atbalstīto augsto tehnoloģiju jomu katalogā. Šajā katalogā “jaunu materiālu”/“metāla materiālu” kategorijā alumīnija folija skaidri minēta kā augstās tehnoloģijas ražojums, ko atbalsta valsts.

(480)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupu uzņēmumi izmeklēšanas periodā kvalificējās kā augsto tehnoloģiju uzņēmumi un tādējādi tiem tika piemērota samazināta UIN likme 15 % apmērā.

(481)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(482)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šīs shēmas piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuri darbojas konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās, ko noteikusi valsts, kā apliecināts 477.–479. apsvērumā. Kā norādīts 479. apsvērumā, PAF nozare ir šāda augsta tehnoloģiju prioritāte.

(483)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši samazinātai nodokļa likmei.

(484)

Subsīdijas likme, kas noteikta šai īpašajai shēmai, bija 0,55 % attiecībā uz Nanshan Group, 0,43 % attiecībā uz Wanshun Group un 0,47 % Daching Group.

(485)

Nodokļa kompensācijas pētniecībai un izstrādei paredz uzņēmumiem preferenciālu nodokļu režīmu to pētniecības un izstrādes darbībām konkrētās valsts noteiktās prioritārās tehnoloģiju jomās, ja tiek ievēroti konkrēti pētniecības un izstrādes izdevumu sliekšņi.

(486)

Proti, pētniecības un izstrādes izdevumi, kuri radušies, izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus ražojumus un jaunas amata prasmes, kas nav nemateriāli aktīvi un tiek iekļauti kārtējā laikposma peļņā vai zaudējumos, tiek atskaitīti vēl 75 % apmērā papildus atskaitīšanai pilnā apmērā, ņemot vērā faktisko situāciju. Ja iepriekš minētie pētniecības un izstrādes izdevumi veido nemateriālus aktīvus, tiem piemēro amortizāciju 175 % apmērā no nemateriālo aktīvu izmaksām. Kopš 2021. gada janvāra papildu atskaitījums pirms nodokļu nomaksas par pētniecības un izstrādes izdevumiem tika palielināts līdz 100 % (101).

(487)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 30. panta 1. punkts un ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 95. pants, kā arī šādi paziņojumi:

(488)

Iepriekšējās izmeklēšanās (102) Komisija konstatēja, ka “jaunās tehnoloģijas, jaunie produkti un jaunas prasmes”, uz kurām var attiecināt nodokļu atskaitījumus, ir daļa no konkrētām augsto tehnoloģiju jomām, ko atbalsta valsts. Kā minēts 480. apsvērumā, galvenās augsto tehnoloģiju jomas, ko atbalsta valsts, ir uzskaitītas 2016. gada Valsts atbalstīto augsto tehnoloģiju jomu katalogā.

(489)

Kā izklāstīts 479. apsvērumā, EIT likuma IV nodaļā, jo īpaši 25. pantā, ir ietverti noteikumi par “Preferenciālo nodokļu režīmu”. UIN likuma 30. panta 1. punktā, kas arī ietilpst minētajā nodaļā, paredzēts, ka “pētniecības un izstrādes izdevumus, kas radušies uzņēmumiem, kuri darbojas jaunu tehnoloģiju, jaunu ražojumu un jaunu amata prasmju izstrādē,” var papildus atskaitīt laikā, kad tiek aprēķināti ar nodokļi apliekamie ienākumi. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumu 95. pantā precizēta UIN likuma 30. panta 1. punktā noteiktā apzīmējuma “pētniecības un izstrādes izdevumi, kas radušies, lai izstrādātu jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus un jaunas amata prasmes”.

(490)

Saskaņā ar Apkārtrakstu “Pētniecības un izstrādes izdevumu augstākās atskaitījuma pirms nodokļu nomaksas palielināšana" (Cai Shui [2018] Nr. 99) “attiecībā uz pētniecības un izstrādes izdevumiem, kas uzņēmumam faktiski radušies no tā pētniecības un izstrādes darbībām, laikposmā no 2018. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim papildus citiem faktiskiem atskaitījumiem papildu 75 % no faktiskās izdevumu summas ir atskaitāmi pirms nodokļu nomaksas, ja minētie izdevumi nav pārvērsti nemateriālajos aktīvos un iekļauti šī uzņēmuma bilancē kā kārtējā peļņa un zaudējumi. Tomēr, ja minētie izdevumi ir pārvērsti nemateriālajos aktīvos, iepriekš minētajā periodā šādus izdevumus var amortizēt atbilstoši likmi 175 % apmērā no nemateriālā aktīva izmaksām pirms nodokļu atskaitīšanas.”

(491)

Komisija konstatēja, ka izlasē iekļauto grupu uzņēmumi saņēma “papildu atskaitījumus par pētniecības un izstrādes izdevumiem, kas radušies, pētot un izstrādājot jaunas tehnoloģijas, jaunus produktus un jaunas amata prasmes”.

(492)

Komisija uzskatīja, ka konkrētā nodokļa kompensācijas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(493)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau tiesību akti ierobežo šā pasākuma piemērošanu, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kuriem rodas pētniecības un izstrādes izdevumi konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās, kuras noteikusi valsts, piemēram, PAF nozarē.

(494)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējiem. Ieguvums tika aprēķināts kā starpība starp kopējo nodokli, kas maksājams atbilstoši parastajai nodokļa likmei, un kopējo nodokli, kurš maksājams pēc 75 % atskaitīšanas no faktiskajām pētniecības un izstrādes izmaksām.

(495)

Subsīdijas apjoms, kas tika konstatēts šai konkrētajai shēmai, bija 1,24 % Nanshan Group gadījumā, 0,14 % Wanshun Group gadījumā un 0,37 % Daching Group gadījumā.

(496)

UIN likums piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts, un jo īpaši uzņēmumiem, kam tiesīgo rezidentuzņēmumu vidū ir piešķirts atbrīvojums no nodokļa, ar ko apliek ienākumus no kapitāla ieguldījumiem, piemēram, dividendes un bonusus.

(497)

Programmas juridiskais pamats ir UIN likuma 26. panta 2. punkts kopā ar ĶTR Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma īstenošanas noteikumiem.

(498)

UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa “Preferenciālā nodokļu politika”, ir paredzēts: “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts.” Turklāt 26. panta 2. punktā ir precizēts, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams ienākumiem no pašu kapitāla ieguldījumiem starp “tiesīgajiem rezidentuzņēmumiem”, kas, šķiet, ierobežo tā piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz konkrētiem rezidentuzņēmumiem.

(499)

Komisija konstatēja, ka viens uzņēmums vienā no izlasē iekļautajām grupām ir saņēmis kvalificētiem rezidentuzņēmumiem piešķiramo atbrīvojumu no nodokļa, ar ko apliek ienākumus no dividendēm.

(500)

Komisija uzskatīja, ka minētā shēma ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus, veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Saņēmēja ieguvums ir vienāds ar nodokļu ietaupījumu.

(501)

Šī subsīdija ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē, jo jau ar tiesību aktiem vien šā atbrīvojuma piemērošana ir ierobežota, attiecinot to tikai uz kvalificētiem rezidentuzņēmumiem, kuri ir iesaistīti nozarēs vai projektos, kurus izstrādi īpaši veicina valsts, piemēram, PAF nozarē.

(502)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group apgalvoja, ka rezidentuzņēmumu atbrīvojums no dividenžu nodokļa nav kompensējama subsīdija, jo tas nav īpašs, ir piemērojams visiem uzņēmumiem un ir paredzēts, lai novērstu nodokļu dubulto uzlikšanu.

(503)

Lai gan Komisija atzina, ka nodokļu dubultās uzlikšanas novēršana ir likumīga nodokļu prakse, UIN likuma 26. panta 2. punkts ir daļa no IV nodaļas “Nodokļu atvieglojumi”, kurā ir paredzēti vairāki preferenciālie nodokļu režīmi, kas ir vispārējo nodokļu noteikumu izņēmumi. Turklāt, kā paskaidrots 491. apsvērumā, UIN likuma 25. pantā, ar ko sākas IV nodaļa “Preferenciālā nodokļu politika”, ir paredzēts: “Valsts piedāvā ienākuma nodokļa atvieglojumus uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs vai projektos, kuru attīstību īpaši atbalsta un veicina valsts.” Turklāt 26. panta 2. punktā ir precizēts, ka atbrīvojums no nodokļa ir piemērojams ienākumiem no pašu kapitāla ieguldījumiem starp “tiesīgajiem rezidentuzņēmumiem”, kas, izrādās, ierobežo tā piemērošanas jomu, attiecinot to tikai uz konkrētiem rezidentuzņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka šāda preferenciālā nodokļu politika attiecas tikai uz noteiktām nozarēm, kuras valsts īpaši atbalsta un veicina, piemēram, PAF nozari, un tāpēc tā ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Attiecīgi Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka šī shēma ir kompensējama subsīdija. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(504)

Komisija ir aprēķinājusi subsīdijas apjomu, piemērojot parasto nodokļa likmi dividenžu ienākumiem, kuri atskaitīti no ienākumiem, kas apliekami ar nodokli.

(505)

Subsīdijas apjoms, kas tika konstatēts šai konkrētajai shēmai, Nanshan Group gadījumā bija 0,15 %.

(506)

Organizācija vai privātpersona, kura izmanto zemi lielpilsētās, rajonu pilsētās un administratīvajos centros, kā arī rūpniecības un izrakteņu ieguves reģionos, parasti maksā pilsētu zemes izmantošanas nodokli. Zemes izmantošanas nodokli iekasē vietējās nodokļu iestādes vietās, kurās zeme tiek izmantota. Tomēr konkrētām zemes kategorijām, piemēram, no jūras atgūtai zemei, valsts iestādēm, tautas organizācijām un militāram vienībām izmantošanai piešķirtai zemei, ar Finanšu ministrijas piešķīrumiem finansētajām iestādēm izmantošanai piešķirtai zemei, reliģiska kulta celtnēm izmantotai zemei, publiskiem parkiem un publiskām vēsturiskām un apskates vietām, ielām, ceļiem, sabiedriskiem laukumiem, zālieniem un citām sabiedriskām vietām pilsētvidē ir piešķirts atbrīvojums no zemes izmantošanas nodokļa.

(507)

Programmas juridiskais pamats ir:

(508)

Viens uzņēmums vienā no izlasē iekļautajām grupām guva labumu no zemes izmantošanas nodokļa summas samazinājuma par 50 %, pamatojoties uz īpašu politiku, ko piemēro augsto tehnoloģiju uzņēmumiem Šaņdunas provincē saskaņā ar “Šaņdunas provinces Tautas valdības paziņojumu par vairāku politiku ieviešanu reālās ekonomikas augstas kvalitātes attīstības atbalstam”.

(509)

Attiecīgais uzņēmums neietilpa nevienā no atbrīvojumu kategorijām, kas noteiktas 6. pantā Ķīnas Tautas Republikas Pagaidu noteikumos par pilsētas zemes izmantošanas nodokli (pārskatīti 2019. gadā).

(510)

Komisija uzskatīja, ka iepriekš aprakstītais atbrīvojums no zemes izmantošanas nodokļa, ko piemēro augsto tehnoloģiju uzņēmumiem, ir subsīdija vai nu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta, vai 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē un 3. panta 2. punkta nozīmē, jo, vai nu tieši nododot līdzekļus (samaksātā nodokļa atmaksu), vai Ķīnas valdībai negūstot ieņēmumus (nesamaksāto nodokli), tiek veikts finansiāls ieguldījums, kas attiecīgajiem uzņēmumiem piešķir ieguvumu. Subsīdija ir īpaša, jo tā attiecas tikai uz Šaņdunas augsto tehnoloģiju uzņēmumiem.

(511)

Ieguvums saņēmējiem ir vienāds ar atmaksāto summu/nodokļu ietaupījumu.

(512)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Wanshun Group apgalvoja:

(513)

Komisija nepiekrīt pirmajam apgalvojumam. Wanshun neiesniedza nekādus dokumentus vai papildu argumentāciju, kas pamatotu tā apgalvojumu, ka zemes kategorija bija mainīta no vienas uz citu klasi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(514)

Komisija piekrita otrajam un trešajam apgalvojumam un veica labojumu ieguvuma aprēķinā.

(515)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tika aprēķināts kā ieguvums, kas izmeklēšanas periodā piešķirts saņēmējam. Tika uzskatīts, ka šis ieguvums ir izmeklēšanas periodā samazinātā summa. Subsīdijas apjoms, kas tika konstatēts šai konkrētajai shēmai, bija 0,06 % Nanshan Group gadījumā un 0,01 % Wanshun Group gadījumā.

(516)

Šī programma paredz atbrīvojumu no PVN un importa tarifiem par ražošanā izmantotu pamatiekārtu importu. Lai varētu izmantot atbrīvojumu, iekārta nedrīkst būt nepiemēroto iekārtu sarakstā un prasītājam uzņēmumam ir jāsaņem valsts atbalstīta uzņēmuma apliecība, ko izdod Ķīnas iestādes saskaņā ar attiecīgiem tiesību aktiem ieguldījumu, nodokļu un muitas jomā.

(517)

Programmas juridiskais pamats ir:

(518)

Iekārtas, kas ir importētas, lai attīstītu iekšzemes vai ārvalstu ieguldījumu projektus saskaņā ar ārvalstu vai iekšzemes ieguldījumu projektu veicināšanas politiku, var atbrīvot no PVN un/vai ievedmuitas nodokļa maksāšanas, izņemot, ja iekārtu kategorija ir iekļauta no nodokļa maksāšanas neatbrīvojamo ražojumu katalogā.

(519)

ĶV apgalvoja, ka no 2009. gada 1. janvāra atbrīvojumu piemēro tikai ievedmuitas nodoklim, bet par iekārtu importu izmantošanai savām vajadzībām tiek iekasēts PVN.

(520)

Tomēr izmeklēšanas periodā izlasē iekļautajos uzņēmumos tika konstatēti atbrīvojumi gan no PVN, gan ievedmuitas nodokļa. Tie ietvēra atbrīvojumus, kas attiecās uz iepriekšējos gados importētām iekārtām, par kurām ieguvums tika amortizēts iekārtu ekspluatācijas laikam un tādējādi daļēji attiecās uz izmeklēšanas periodu. Lai gan Komisija neguva pierādījumus, ka atbrīvojums darbojies izmeklēšanas periodā, Komisija, balstoties uz izlasē iekļauto uzņēmumu lietā pieejamajiem pierādījumiem, konstatēja, ka izlasē iekļautie uzņēmumi joprojām izmantoja priekšrocības, ko nodrošina šī programma.

(521)

Tādējādi šī programma nodrošina finansiālu ieguldījumu ĶV nesaņemto ieņēmumu veidā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē, jo ĀIU un citi tiesīgie iekšzemes uzņēmumi ir atbrīvoti no PVN samaksas un/vai tarifiem, kas tiem citādi būtu jāmaksā. Tādējādi saņēmējiem uzņēmumiem tas arī piešķir ieguvumu pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē.

(522)

Programma ir īpaša pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Tiesību akts, ar kuru saskaņā darbojas piešķīrējiestāde, ierobežo programmas pieejamību, attiecinot to tikai uz uzņēmumiem, kas investē konkrētās darījumdarbības kategorijās, kuras pilnībā noteiktas ar likumu un kuras pieder vai nu pie atbalstāmās kategorijas, vai pie ierobežotās B kategorijas saskaņā ar Ievirzes katalogu ārējo ieguldījumu un tehnoloģiju pārneses nozarēm, vai kategorijās, kas atbilst Galveno nozaru, ražojumu un tehnoloģiju, kuru izstrādi atbalsta valsts, katalogam. Turklāt nav objektīvu kritēriju, kas ierobežotu piemērotību šai programmai, un nav pārliecinošu pierādījumu, lai secinātu, ka piemērotība iestājas automātiski saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

(523)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Wanshun Group apgalvoja, ka Anhui Maximum Aluminium Industries Co., Ltd. neguva labumu no atbrīvojuma no PVN shēma, jo tas tika izbeigts 2008. gada 31. decembrī, bet Maximum iekārtas tika nopirktas 2020. gadā. Turklāt atšķirība starp uzņēmuma faktiski samaksāto PVN un Komisijas aprēķināto maksājamo PVN izriet no fakta, ka Komisijas izmantotās pirkuma cenas ietver citus izdevumus.

(524)

Komisija pieņēma Wanshun apgalvojumus un attiecīgi pielāgoja aprēķinu.

(525)

Nanshan Group arī apgalvoja, ka, nosakot ieguvumu no atbrīvojuma no ievadmuitas nodokļa attiecībā uz iekārtām, Komisija pieļāva trīs kļūdas, kuras Nanshan Group paskaidro turpmāk tekstā.

(526)

Komisija uz izmeklēšanas periodu kļūdaini attiecināja ieguvumu saistībā ar konkrētu aprīkojumu, kas tika nopirkts sen pirms izmeklēšanas perioda un tādējādi bija pilnībā amortizēts.

(527)

Attiecībā uz vienu Nanshan Group uzņēmumu Komisija izmantoja visa uzņēmuma pamatlīdzekļu reģistru, kas ietver vairākas iekārtas un ierīces, kas tiek izmantotas citās uzņēmējdarbības vienībās, nevis tajās, kas ir saistītas ar PAF. Tāpēc Komisijai būtu jāizslēdz atbrīvojumi no ievedmuitas nodokļa, kas ir saistīti ar aprīkojumu, kas netiek izmantots izmeklējamā ražojuma ražošanai.

(528)

Komisija arī nepareizi klasificēja aprīkojumu importētā un iekšzemē ražotā aprīkojumā.

(529)

Komisija pieņēma apgalvojumu par aprīkojumu, kas tika pilnībā amortizēts pirms izmeklēšanas perioda un attiecīgi laboja aprēķinu. Tomēr Komisija norāda, ka Nanshan Group neaizpildīja attiecīgo antisubsidēšanas anketas daļu par tās iekārtām un tāpēc tā nevarēja nedz pierādīt to, kurā uzņēmējdarbības vienība konkrētās iekārtas tika izmantotas, nedz iesniegt pietiekamus pierādījumus par importēto un iekšzemē ražoto iekārtu dalījumu. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(530)

Kompensējamās subsīdijas apjoms aprēķināts kā saņēmējiem piešķirtais ieguvums, par ko konstatēts, ka tas pastāvēja izmeklēšanas periodā. Saņēmējiem piešķirto ieguvumu uzskata par PVN un nodevu summu, atbrīvojums no kurām piešķirts importētajām iekārtām. Lai nodrošinātu, ka kompensējamā summa attiecas tikai uz izmeklēšanas periodu, saņemtais ieguvums tika amortizēts attiecībā uz iekārtu lietderīgās ekspluatācijas laiku saskaņā ar uzņēmumu parastajām grāmatvedības procedūrām.

(531)

Subsīdijas likme, kas noteikta šai īpašajai shēmai, bija 0,47 % attiecībā uz Nanshan Group, 0,12 % attiecībā uz Wanshun Group un 0,21 % attiecībā uz Daching Group.

(532)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka visas iepriekš minētās nodokļu programmas ietver objektīvus kritērijus, kas nosaka atbilstību piekļuvei ieguvumam. Ja kritēriji ir izpildīti, ieguvums tiek piemērots automātiski. Tomēr kā iepriekšējās iedaļās paskaidrots par katru programmu atsevišķi, šīs shēmas attiecas tikai uz uzņēmumiem, kas darbojas konkrētās prioritārās augsto tehnoloģiju jomās vai atbalstāmās nozarēs. Tādējādi šis apgalvojums tiek noraidīts.

(533)

Nanshan Group arī apgalvoja, ka Komisija bija pieļāvusi pārrakstīšanās kļūdu un neatbilstīgi iekļāvusi atbrīvojumu no nodokļa attiecībā uz vienu no grupas uzņēmumiem. Šis apgalvojums tika pieņemts, un aprēķins tika attiecīgi mainīts.

(534)

Visām nodokļu shēmām konstatētais kopējā subsīdijas likme izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem izmeklēšanas periodā bija šāda.

Atbrīvojumi no nodokļa un nodokļa samazinājumi

(535)

Visa zeme Ķīnas Tautas Republikā ir vai nu valsts vai kolektīva – ciema vai mazpilsētas – īpašumā, un īpašumtiesības un zemi vai tām pielīdzināmas tiesības var nodot vai piešķirt uzņēmumiem vai privātpersonām. Visi zemes gabali urbanizētās teritorijās pieder valstij, savukārt visi zemes gabali lauku reģionos pieder ciemiem vai nelielām pilsētām.

(536)

Tomēr saskaņā ar ĶTR Konstitūciju un zemes izmantošanas tiesību aktiem uzņēmumi un privātpersonas var iegādāties “zemes izmantošanas tiesības”. Rūpniecības zemi parasti iznomā uz 50 gadiem, un nomas tiesības var pagarināt vēl uz 50 gadiem.

(537)

ĶV norādīja, ka Ķīnas Tautas Republikas Īpašuma likuma 137. pantā noteikts, ka “zeme, ko izmanto rūpniecības, darījumdarbības, izklaides vajadzībām vai komerciālām dzīvojamajām mājām utt., vai zeme, kurai ir divi vai vairāk paredzētie lietotāji, tiek nodota izsoles, piedāvājumu konkursa vai kāda citāda publiska konkursa ceļā”. Turklāt ĶV atsaucas uz 3. pantu Ķīnas Tautas Republikas Pagaidu noteikumos par valstij piederošās zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu un nodošanu pilsētu teritorijās. Minētajā pantā teikts, ka “ikviena sabiedrība, uzņēmums, citāda organizācija un privātpersona Ķīnas Tautas Republikā vai ārpus tās, ja vien likumā nav noteikts citādi, var iegūt tiesības izmantot zemi un iesaistīties zemes apbūvē, izmantošanā un apsaimniekošanā saskaņā ar šo noteikumu noteikumiem”.

(538)

ĶV uzskata, ka ĶTR ir zemes brīvais tirgus un ka cena, ko maksā rūpniecības uzņēmums par zemes nomas tiesībām, atbilst tirgus cenai.

(539)

Zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu Ķīnā reglamentē Ķīnas Tautas Republikas Zemes pārvaldības likums. Turklāt pie juridiskā pamata pieder arī šādi dokumenti:

(540)

Saskaņā ar 10. pantu “Noteikumos par valstij piederošās apbūves zemes izmantošanas tiesību piešķiršanu piedāvājumu konkursā, izsolē un kotēšanā” vietējās pārvaldes iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kuru atbilstoši valsts rūpniecības politikai atjaunina reizi trijos gados.

(541)

Iepriekšējās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka cenas, ko Ķīnas Tautas Republikā maksā par ZIT nav reprezentatīvas tirgus cenas, kuru brīvā tirgū nosaka piedāvājums un pieprasījums, jo bija konstatēts, ka izsoļu sistēma ir neskaidra, nepārredzama, praksē nedarbojas un cenas patvaļīgi nosaka iestādes. Kā jau minēts iepriekšējā apsvērumā, iestādes nosaka cenas atbilstoši pilsētu zemes novērtēšanas sistēmai, kas, tām nosakot cenu rūpniecības zemei, bez citiem kritērijiem liek ņemt vērā arī rūpniecības politiku.

(542)

Šajā izmeklēšanā netika novērotas būtiskas ar to saistītas pārmaiņas. Piemēram, Komisija konstatēja, ka lielākā daļa izlasē iekļauto uzņēmumu ieguva ZIT nevis konkursa procedūrā, bet tāpēc, ka tās piešķīra vietējās iestādes.