(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, 2020. gada 22. oktobrī sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”, “Ķīna” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importu (2).

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2021. gada 21. maijā ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei (“kaitējuma starpība”). Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Piezīmes iesniedza divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kā arī viens lietotājs (3).

(3)

Komisija 2021. gada 18. jūnijā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/983 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Pēc tam kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), lietotāji, nesaistīti importētāji, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un Ķīnas Tautas Republikas valdība (“ĶV”) iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Ražotājs eksportētājs Jiangsu Zhongji pieprasīja un saņēma papildu informāciju par tā kaitējuma starpības aprēķināšanu.

(5)

Pēc procesuālo termiņu beigām tika iesniegtas vairākas papildu piezīmes, kā arī atbildes uz citu personu piezīmēm. Tomēr, ņemot vērā to, ka šīs piezīmes netika iesniegtas noteiktajā termiņā, Komisija nevarēja tās ņemt vērā vispārējā informācijas izpaušanas dokumenta posmā. Katrā ziņā Komisija izskatīja visus argumentus, ko izmeklēšanā izvirzīja ieinteresētās personas.

(6)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija uzklausīja trīs izlasē iekļautos ražotājus eksportētājus, proti, Xiamen Xiashun, Donghai Foil un Jiangsu Zhongji, trīs lietotājus, proti, Effegidi, Walki Oy un Gascogne Flexible, kā arī konsorciju, kas pārstāvēja piecus importētājus, proti, Cartonal Italia, QualityFoil SARL, Cutting Packaging, Transparent Paper LTD un Now Plastics.

(7)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai izdarītu galīgos konstatējumus, un, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas dēļ noteiktos ceļošanas ierobežojumus, veica attālinātās kontrolpārbaudes (“AKP”) attiecībā uz uzņēmumu – Walki Oy un QualityFoil SARL – iesniegto informāciju. Nepietiekamas uzņēmuma Manreal sadarbības dēļ nevarēja pabeigt AKP, kas bija plānota ar Manreal. Manreal lūdza iesaistīties uzklausīšanas amatpersonu, kura apstiprināja, ka AKP izbeigšana nepārkāpj Manreal tiesības uz aizstāvību. Tāpēc Manreal atbildes uz anketas jautājumiem netika ņemtas vērā galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tomēr tas neietekmēja secinājumus par Savienības interesēm. Neraugoties uz AKP izbeigšanu, šis uzņēmums joprojām tika uzskatīts par ieinteresēto personu, un tā piezīmes izmeklēšanā tika ņemtas vērā.

(8)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal apgalvoja, ka, izvēloties ražotāju eksportētāju izlasi, Komisija, iespējams, nav ņēmusi vērā lielu skaitu uzņēmumu, kas darbojas dažādās nozarēs, jo izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāv tikai 27 % no Ķīnas pārveidotās alumīnija folijas (“PAF”) ražošanas nozares.

(9)

Tomēr Manreal nepamatoja, kādā ziņā Komisijas izveidotā izlase šajā izmeklēšanā nereprezentēja Ķīnas PAF ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(10)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 33. apsvērums.

(11)

Par izmeklēšanas periodu (“IP”) un attiecīgo periodu netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 38. apsvērums.

(12)

Kopš 2021. gada 1. janvāra Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“AK”) vairs nav Eiropas Savienības daļa. Tāpēc šīs regulas pamatā ir dati par Eiropas Savienību bez AK (“ES27”) .

(13)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas personas atkārtoja savus pieprasījumus izslēgt šādus ražojumus: PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem (“PAF<6”), un PAF, ko izmanto elektrotransportlīdzekļu akumulatoru ražošanā. Tās sniedza papildu pierādījumus par to, ka Savienības ražotāji ir atteikušies no pirkuma piedāvājumiem. Tomēr iesniegtie papildu pierādījumi nemainīja pagaidu regulā iekļautās analīzes rezultātu, jo Komisija bija savākusi pierādījumus par spēju ražot PAF<6, par tās pārdošanu un izmēģinājumu ruļļu ražošanu. Viens lietotājs savās piezīmēs par pagaidu regulu ir apstiprinājis, ka pēc IP ir saņēmis no Savienības ražotāja PAF<6 izmēģinājumu rulli. Turklāt dažos pierādījumos ir atsauces uz pirkšanas piedāvājumu atteikumiem pēc IP. Kā izklāstīts turpmāk 165.–171. apsvērumā, Covid-19 pandēmijas radītā ārkārtas situācija un tai sekojošā spēcīgā ekonomikas atlabšana izraisīja starptautiskā transporta trūkumu un piegādes iztrūkumu. Tomēr nav skaidrs, vai šī situācija ietekmēs tirgu ilgtermiņā. Tāpēc Komisija noraidīja pieprasījumus izslēgt PAF<6 un automobiļu akumulatoru PAF no izmeklējamā ražojuma tvēruma.

(14)

Turklāt viens lietotājs (Gascogne) apgalvoja, ka Komisijas pagaidu konstatējumos attiecībā uz PAF<6 pārdošanu būtu pretruna, jo Komisija konstatēja, ka neviens no Savienības ražotājiem tolaik aktīvi nepārdeva PAF<6, savukārt tajā pašā laikā Komisija “varētu apstiprināt, ka dažādi Savienības ražotāji desmit gados pirms izmeklēšanas perioda komerciāli saražotos daudzumos ir pārdevuši PAF<6, kaut arī ierobežotā apjomā”. Turklāt Gascogne pieprasīja piekļuvi pārdošanas datiem, lai labāk izprastu Komisijas konstatējumus pagaidu regulā.

(15)

Tā kā PAF tiek pasūtīta atbilstoši katra klienta specifikācijām, nav nekas neparasts, ka jauns klients attiecībā uz PAF<6 (vai cita biezuma PAF) pieprasa izmēģinājumu rulli, lai veiktu savas pārbaudes. Šajā sakarā Komisija pagaidu regulas 350. apsvērumā konstatēja, ka ruļļi ar biezumu, kas ir mazāks par 6 mikroniem, IP laikā veidoja augošu tirgus segmentu ar relatīvi mazu patēriņu. Tāpēc tas, ka Savienības ražotāji nav aktīvi tirgojuši savus ražojumus mazā tirgus segmentā, piemēram, PAF<6, nerada pretrunas, pat ja agrāk tie ir veikuši pārdošanu zināmā ierobežotā apjomā. Tā kā pārdošanas dati par PAF<6 ir konfidenciāli komercdati, Komisija nevar nodrošināt pieprasīto piekļuvi.

(16)

Importētāju konsorcijs apgalvoja, ka pagaidu regulā nav pierādījumu, ka Savienības ražotāji varētu saražot PAF<6 pieprasītajos daudzumos. Tomēr, kā aprakstīts pagaidu regulas 50. apsvērumā, Komisija ir savākusi pietiekamus pierādījumus par to, ka Savienības ražotāji spēj ražot PAF<6, un pat precizējusi, ka tas ietver izmēģinājumu ruļļu ražošanu pēc klienta specifikācijas. Komisija nevar izpaust pierādījumus, jo tie satur konfidenciālu komercinformāciju. Turklāt konsorcijs nav precizējis, ko tas šajā tirgus segmentā uzskata par pieprasītajiem daudzumiem. Komisija ir pārliecinājusies, ka Savienības ražošanas nozares ievērojamā neizmantotā jauda var apmierināt pieprasījumu pēc PAF<6. Kā parādīts pagaidu regulas 273. apsvērumā, pastāv ne tikai pietiekama jauda, lai apmierinātu pašreizējo patēriņu, bet ir arī iespējams palielināt kopējo ražošanas apjomu. Kā minēts pagaidu regulas 51. apsvērumā, Komisija ir arī apstiprinājusi, ka dažādiem ražotājiem ir jauda pēdējā velmēšanas posmā ražot PAF<6, kas vajadzīgs, lai PAF biezums būtu mazāks par 6 mikroniem. Tādējādi Komisija ir apstiprinājusi Savienības ražošanas nozares neizmantoto jaudu tieši PAF<6 tirgus segmentā attiecībā uz pieprasījuma palielināšanos nākotnē.

(17)

Viens ražotājs eksportētājs Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pagaidu regulā Komisija nav sniegusi datus vai analīzi, kas pamatotu tās izteikumu, ka Savienības folijas ražotāji gatavojas apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū.

(18)

Dati, kas liecina par Savienības ražotāju gatavošanos apmierināt pieprasījumu pēc akumulatoru folijas, ir ļoti konfidenciāli, un tos nav iespējams apkopot. Šie projekti vēl nav publiski, tādēļ tie ir ļoti sensitīvi. Pieprasīto datu vai analīzes nesniegšana ir rūpīgas samērošanas rezultāts. Samērojot citu ieinteresēto personu intereses piekļūt šai informācijai, Komisija secināja, ka pat datu kopsavilkums atklātu komercnoslēpumus, kas varētu kaitēt attiecīgo Savienības ražotāju darījumdarbībai. Tāpēc pieprasītos datus nevar izpaust.

(19)

Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā datus, kurus tas bija sniedzis uzklausīšanā 2021. gada 23. februārī, par turpmāko pieprasījumu pēc akumulatoru folijas Savienībā. No sniegtajiem datiem Xiamen Xiashun secināja, ka Savienības ražotājiem nav jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc akumulatora folijas, vienlaikus apmierinot citu PAF lietotāju pieprasījumu.

(20)

Xiamen Xiashun sniegtie un minētie dati ir tā aplēse par turpmāko maksimālo akumulatoru folijas pieprasījumu, kuras pamatā ir publiski pieejams pārskats par plānotajiem turpmākajiem projektiem akumulatoru nozarē. Datos no šā plānoto projektu pārskata tomēr ir ņemti vērā vairāki lieli akumulatoru nozares projekti, par kuriem ir norādīts, ka tie tiks īstenoti nenoteiktā laikā nākotnē. Turklāt Xiamen Xiashun aprēķina pamatā ir projekta potenciālā maksimālā jauda, kas liecina, ka jaudu varētu realizēt līdz noteiktai vērtībai.

(21)

Nākamajiem trim gadiem Xiamen Xiashun prognozēja daudz zemākas vērtības. Pretēji Xiamen Xiashun apgalvotajam, Komisija pagaidu regulas 273. apsvēruma 6. tabulā ir atspoguļojusi Savienības ražošanas nozares ievērojamo neizmantoto jaudu. Šī jauda spēj apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū un nepārprotami pārsniedz Xiamen Xiashun aplēsto pieprasījumu nākamajos trijos gados. Nav nepieciešams, lai pašreizējā Savienības ražotāju ražošanas jauda atbilstu visam potenciālajam nākotnes pieprasījumam, jo tie var palielināt savu ražošanas jaudu atbilstoši pieprasījumam. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(22)

Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pagaidu regulas 59. apsvērumā Komisija ir noliegusi tehnisko īpašību atšķirības, pamatojoties uz to, ka izmantošanai akumulatoru folijā paredzētās PAF eksporta apjoms nav liels un ka akumulatoru ražošana ES ir vēl tikai sākuma stadijā.

(23)

Apgalvojums tika noraidīts. Komisija akumulatoru folijas tehniskās īpašības ņēma vērā pagaidu regulas 56. un 57. apsvērumā. Pagaidu regulas 59. apsvērumā ir tikai aplūkots Xiamen Xiashun lūgums izslēgt izmantošanai akumulatoru folijā paredzēto PAF, jo ĶTR esot zems eksporta apjoms.

(24)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Gascogne atkārtoja savu apgalvojumu par piekļuvi informācijai, ko Komisija izmantoja pagaidu regulas 50. apsvērumā sniegtajā novērtējumā, lai apstiprinātu, ka dažādi Savienības ražotāji desmit gadu periodā pirms IP komerciāli saražotos daudzumos ir pārdevuši PAF<6, kaut arī ierobežotā apjomā. Gascogne apgalvoja, ka Komisijai, lai izskaidrotu, kādi komerciāli saražoti daudzumi pastāv, būtu jāsniedz vismaz apjoma diapazons.

(25)

Komerciāli saražotus daudzumu, kas veido ļoti mazu daļu no PAF patēriņa, faktiski iegādājies tikai viens lietotājs. Komisija uzskatīja, ka ražojumi, kas piegādāti ne tikai testēšanas vajadzībām, ir saražoti komerciāli.

(26)

Tā kā PAF<6 tirgus neapšaubāmi ir augošs tirgus ar zemu pieprasījumu IP laikā, iepriekš pārdotie apjomi bija tikai viens no Komisijas novērtējuma elementiem. Pamatojoties uz nesen saražoto izmēģinājumu ruļļu apjomu, Komisija arī novērtēja pierādīto Savienības ražošanas nozares spēju un jaudu ražot ražojumu. Tāpēc lietotāju interese piekļūt šiem konfidenciālajiem datiem, pat ja tie būtu sniegti diapazonos, neatsvēra interesi aizsargāt konfidenciālu informāciju. Tāpēc Komisija noraidīja atkārtoto apgalvojumu, ka būtu jāatklāj informācija par konfidenciāliem Savienības ražotāja datiem attiecībā uz iepriekš pārdotajiem PAF<6 apjomiem.

(27)

Bez tam Gascogne arī apgalvoja, ka nepiekrīt Komisijas viedoklim, kas pausts izpaustās vispārējās noslēguma informācijas 13. apsvērumā, proti, ka Savienības ražotāji atteikušies pieņemt PAF<6 pasūtījumus sakarā ar loģistikas ierobežojumiem un piegādes iztrūkumu, ko izraisījusi Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācija un tai sekojošā spēcīgā ekonomikas atlabšana. Gascogne atkārtoja savu apgalvojumu, ka atteikums pirkt PAF<6 neapšaubāmi bija saistīts ar Savienības ražotāju nespēju vai nevēlēšanos ražot šāda biezuma ražojumu.

(28)

Gascogne citēja tikai izpaustās vispārējās noslēguma informācijas 13. apsvēruma pēdējo daļu. Minētā 13. apsvēruma sākumā Komisija atsaucās ne tikai uz to, ka ir dokumentēta PAF<6 izmēģinājumu ruļļu piegāde no Savienības ražotāja, bet arī uz pagaidu regulas konstatējumiem, kuros Komisija bija demonstrējusi Savienības ražotāju spēju un jaudu ražot PAF<6, kā arī atsaucās uz pārdošanas apjomiem pēdējos desmit gados. Pagaidu regulā Komisija ir sīkāk paskaidrojusi, ka PAF<6 tirgus ir augošs un IP laikā tajā bija tikai ierobežots pieprasījums, kas izskaidro to, ka IP laikā Savienības ražotāji neveica pārdošanu.

(29)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Walki apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi papildu datus, ko tas pieprasījis piezīmēs par pagaidu regulu. Pēc detalizētāka PKN ieviešanas Walki pieprasīja konkrēti izpaust a) sūdzības iesniedzēju PAF pārdošanas kopapjoma procentuālo daļu Savienības tirgū ar PKN biezuma kodu 1 (biezums pārsniedz 5,0 mikronus, bet nepārsniedz 6,0 mikronus), b) visu sūdzības iesniedzēju saražoto ražojumu faktisko kopapjomu tonnās ar PKN biezuma kodu 1, c) sūdzības iesniedzēju faktisko ES tirgū atklāti pārdoto apjomu tonnās ar PKN biezuma kodu 1, d) cik daudzi no pieciem sūdzības iesniedzējiem ir piedalījušies b) un c) punktā minētā tonnās izteiktā apjoma ražošanā.

(30)

Kā norādīts pagaidu regulas 48.–50. apsvērumā, Komisija ir ne tikai savākusi datus par PKN kodu 1, bet arī par datus par PAF<6, un tie precīzi atbilst ražojuma izslēgšanas pieprasījumam. Komisija savāca informāciju par visu to lietotāju pieprasījumu IP laikā, kuri sadarbojās, kā arī par visu to Savienības ražotāju PAF<6 pārdošanas un ražošanas apjomu, kuri sadarbojās. Pagaidu regulas 50. apsvērumā ir skaidri noteikts, ka, izņemot tiešās sarunas, neviens no Savienības ražotājiem IP laikā, aktīvi nepārdeva PAF<6, un minētajā apsvērumā ir runa tikai par izmēģinājumu ruļļu ražošanu IP laikā. Turklāt Komisija minējusi komerciāli saražotus daudzumus, kaut arī ierobežotā apjomā, desmit gados pirms izmeklēšanas perioda. No šīs informācijas ir skaidrs, ka IP laikā izlasē iekļautie Savienības ražotāji nepārdeva PAF<6. Tas atbild uz visiem Walki uzdotajiem jautājumiem par tā izslēgšanas pieprasījumu. Walki nepamatoja, kā pieprasīto datu saņemšana par PKN biezuma kodu 1, kas ietver arī PAF, kuras biezums ir 6,0 mikroni, būtu lietderīga un nepieciešama tās izslēgšanas pieprasījumam, ņemot vērā Komisijas sniegtos mērķorientētos datus, kas atbilst izslēgšanas pieprasījumam.

(31)

Uzklausīšanā pēc galīgās informācijas izpaušanas Walki skaidroja, ka pēc IP 2021. gada oktobrī Eiropas ražotāji vēl aizvien tirgū aktīvi atklāti nepārdeva un tirgū nelaida PAF<6. Walki iesniedza pierādījumus, ka pēc IP nav saņēmis pozitīvu atbildi uz saviem pieprasījumiem par PAF<6 kotāciju un skaidroja, ka tikai viens Savienības ražotājs būtu spējīgs pieņemt komerciāla daudzuma PAF<6 pasūtījumus.

(32)

Komisija atsaucās uz saviem 28. apsvērumā izklāstītajiem skaidrojumiem izpaustās vispārējās noslēguma informācijas dokumentā.

(33)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas novērtējumā un pārkāpusi labas pārvaldības principu, jo, izdarot konstatējumus, nav ar pienācīgu rūpību un objektivitāti pārbaudījusi iesniegtos pierādījumus un nav pienācīgi ņēmusi vērā visus attiecīgos pierādījumus, jo nav sniegusi jēgpilnu kopsavilkumu par Savienības ražotāju plāniem palielināt savu jaudu, lai apmierinātu pieprasījumu pēc akumulatoru folijas, un ir noraidījusi Xiamen Xiashun iesniegtos pierādījumus attiecībā uz gaidāmo pieprasījumu pēc akumulatoru folijas.

(34)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisijas izteikumi, ka “Savienības ražošanas nozares būtiskā neizmantotā jauda var apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū”, ir pretrunā tās izteikumam, ka “dati, kas liecina par Savienības ražotāju gatavību apmierināt akumulatora folijas pieprasījumu, ir ļoti konfidenciāli, un tos nav iespējams apkopot, jo šie projekti vēl nav publiski pieejami un tādējādi ir ļoti sensitīvi”.

(35)

Xiamen Xiashun apgalvoja arī, ka Komisija ir noraidījusi tā visaptverošo pārskatu par gaidāmo pieprasījumu, pamatojoties uz to, ka par vairākiem akumulatoru projektiem ir norādīts, ka tie tiks īstenoti nenoteiktā laikā nākotnē. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tas ir raksturīgi datiem, kuri attiecas uz plānotajiem projektiem.

(36)

Komisijas izteikums, ka Savienības ražošanas nozare var apmierināt pieprasījumu jaunajā akumulatoru folijas tirgū, attiecas uz velmētavu kopējo neizmantoto jaudu. Dati, kas liecina par Savienības ražotāju gatavību apmierināt pieprasījumu pēc akumulatoru folijas, ir saistīti ar Savienības ražošanas nozares centieniem būt spējīgai ražot ražojumus, kuru specifiskās īpašības atbilst akumulatoru ražotāju prasībām. Sniedzot kopsavilkumu par šiem centieniem, Komisija atklātu Savienības ražotāju darījumdarbības stratēģijas. Tādējādi starp iepriekš minētajiem izteikumiem nav nekādu pretrunu. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(37)

Novērtējot pārskatu par gaidāmo nākotnes pieprasījumu, ko Xiamen Xiashun sniedza no publiski pieejama avota, Komisija nošķīra projektus, kas ir plānošanas posmā ar konkrētu grafiku, no paredzētiem projektiem, kuriem nav norādīts gads, kad tie sāks darboties. Tā nav Xiamen Xiashun sniegto pierādījumu noraidīšana, bet gan rūpīga analīze par gaidāmo faktisko pieprasījumu. Novērtējums par to, vai Savienības ražošanas nozare spēj apmierināt gaidāmo nākotnes pieprasījumu, bija tiešām pienācīgi balstīts uz akumulatoru projektiem, kuru realizācija ir plānota konkrētā gadā nākotnē. Tādējādi apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Pēc tam kad tika izanalizētas saņemtās piezīmes par ražojuma tvērumu, Komisija apstiprina ražojuma tvērumu, kas aprakstīts pagaidu regulā.

(39)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ĶV un divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izteica piezīmes par provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(40)

ĶV un Xiamen Xiashun izteica piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā.

(41)

Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka ziņojuma par Ķīnu saturam un tā izmantošanas veidiem piemīt būtiskas faktu un juridiskas nepilnības. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju saturs ir sagrozīts, vienpusējs un nesaistīts ar realitāti. Ziņojumā par Ķīnu Ķīnas uzņēmumu likumīgās konkurences priekšrocības un parastās institucionālās atšķirības starp Ķīnu un Eiropu tiek uzskatītas par pamatu nozīmīgu tirgus kropļojumu konstatēšanai. Turklāt ĶV apgalvoja, ka tas, ka Komisija pieņēma Savienības ražošanas nozares apgalvojumus par tirgus kropļojumiem, pamatojoties uz ziņojumu par Ķīnu, sniedz negodīgas priekšrocības Savienības ražošanas nozarei, kas līdzinājās sprieduma pieņemšanai pirms tiesas procesa. Turklāt ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanas aizstāšana ar ziņojumiem neatbilst godīguma un taisnīguma juridiskajam pamatgaram.

(42)

Atbildot uz apgalvojumu par faktu trūkumiem ziņojumā par valsti, Komisija norādīja, ka ziņojums par valsti ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi, tostarp tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti, kurus publicējusi ĶV, starptautisku organizāciju ziņojumi, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. ĶV nav iesniegusi šādu atspēkojumu un ir iesniegusi tikai nepamatotas vispārīgas piezīmes.

(43)

Attiecībā uz ĶV argumentu, ka ar ziņojumu par valsti tiek aizstāta faktiska izmeklēšana, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, ja Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, tā var sākt izmeklēšanu uz šā pamata. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās pagaidu un/vai noslēguma informācijas izpaušanas laikā. Nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana un potenciālā ietekme netiek apstiprināta procedūras sākšanas posmā, kā apgalvo ĶV, bet tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(44)

Otrkārt, ĶV norādīja, ka Komisija izdevusi ziņojumus tikai par dažām atlasītām valstīm un tas ir pietiekami, lai paustu satraukumu par vislielākās labvēlības režīmu. Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nekad nav publicējusi skaidru un paredzamu standartu to valstu vai nozaru atlasei, par kurām tiek publicēti ziņojumi.

(45)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu šāds ziņojums tiek gatavots tikai tad, ja Komisijai ir pienācīgi pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu konkrētā valstī vai nozarē šajā valstī. Apstiprinot jaunos pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. Komisija ir arī publicējusi ziņojumu par kropļojumiem Krievijā un neizslēdz iespēju, ka tiks sagatavoti citi ziņojumi. Tā kā lielākā daļa tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (“TAI”) lietu attiecās uz Ķīnu un bija nopietnas norādes par kropļojumiem šajā valstī, tā bija pirmā valsts, par kuru Komisija sagatavoja ziņojumu. Krievija ir valsts ar otro lielāko TAI lietu skaitu, tāpēc Komisijai bija objektīvi iemesli sagatavot ziņojumus par šīm divām valstīm šādā secībā.

(46)

Turklāt ziņojuma par valsti pastāvēšana nav obligāts priekšnosacījums, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Faktiski saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem attiecas uz visām valstīm bez nekādas atšķirības neatkarīgi no tā, vai ir ziņojums par valsti. Tādēļ ar noteikumiem par kropļojumiem valstī nevar tikt pārkāpts vislielākās labvēlības režīms. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(47)

Treškārt, ĶV piebilda, ka ES tiesību aktos par iekšējo tirgu vai konkurenci, izņemot pamatregulu, attiecībā uz valsts režīmu (“VR”) nav ne jēdziena “tirgus kropļojumi”, ne atbilstīgu standartu. Tāpēc ĶV apgalvoja, ka no starptautisko tiesību, tiesību aktu un prakses viedokļa Komisijai saskaņā ar tās ekskluzīvo kompetenci iekšējā tirgū vai konkurences regulēšanā nav pilnvaru izmeklēt kropļojumus Ķīnā.

(48)

Komisija šajā izmeklēšanā savu metodiku balstīja uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Juridiski nav nozīmes tam, ka citos Eiropas tiesību aktos netiek izmantots nozīmīgu kropļojumu jēdziens. Antidempinga jomu reglamentē PTO Antidempinga nolīguma (“ADN”) noteikumi, saskaņā ar kuriem dempings jānovērtē attiecībā uz importētajiem ražojumiem un kuri neparedz prasību vērtēt vietējā tirgus apstākļus, pārsniedzot noteikto kaitējuma analīzi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(49)

Turklāt ĶV norādīja, ka Komisija Ķīnas uzņēmumiem piemēroja diskriminējošus noteikumus un standartus, lai gan tie bija līdzīgā situācijā kā ES uzņēmumi, tostarp, bet ne tikai netaisnīgus standartus attiecībā uz pierādījumiem un pierādīšanas pienākumu. Tajā pašā laikā Komisija neizvērtēja, vai ES vai dalībvalstīs pastāv tirgus kropļojumi. Šis prakses kopums būtiski ietekmēja Komisijas analīzes un secinājumu uzticamību un leģitimitāti attiecībā uz galvenajiem jautājumiem antidempinga izmeklēšanās par dempingu un kaitējuma aprēķināšanu. Tādējādi ar to pietiek, lai paustu bažas par PTO noteikumos paredzēto VR saistību iespējamu pārkāpumu.

(50)

ĶV nesniedza nekādus paskaidrojumus vai pierādījumus attiecībā uz apgalvojumu par diskriminējošiem noteikumiem pret Ķīnas uzņēmumiem. Tāpēc Komisija uzskatīja šos apgalvojumus par nepamatotiem. Attiecībā uz apgalvojumu par kropļojumiem Eiropas Savienībā Komisija norādīja, ka papildus tam, ka šis ĶV apgalvojums ir vispārīgs un nepamatots, kropļojumi, kas pastāv ES un ietekmē tās uzņēmumus, nav analīzes priekšmets saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu, kurš attiecas uz eksportētājvalsti. Tāpēc antidempinga izmeklēšanu kontekstā šis jēdziens ir juridiski nebūtisks attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(51)

Ceturtkārt, ĶV apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neatbilst ADN 2. panta 2.2. punktam, kurā sniegts izsmeļošs tādu situāciju saraksts, kad var aprēķināt normālo vērtību, un nozīmīgi kropļojumi tajā nav iekļauti. ĶV arī apgalvoja, ka attiecīgās reprezentatīvās valsts datu vai starptautisko cenu izmantošana tam, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu aprēķinātu normālo vērtību, neatbilst arī Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam un ADN 2. panta 2.2. punktam (jo īpaši 2.2.1.1. punktam). Turklāt ĶV apgalvoja, ka saskaņā ar PTO noteikumiem, aprēķinot normālo vērtību, ir jāizmanto ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas, kā arī peļņa. Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punktā datu avotu tvērums ir paplašināts, iekļaujot ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvajā valstī vai starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības. ĶV uzskata, ka tas ir ārpus PTO noteikumu darbības jomas. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai pamatregulas 2. panta 5. punkts atbilst PTO noteikumiem, Komisijai nebūtu jāaprēķina normālā vērtība, ja pastāv tā sauktie “tirgus kropļojumi” pamatregulas 2. panta 6.a punkta nozīmē.

(52)

Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikums atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc Komisijas domām, saskaņā ar Apelācijas institūcijas skaidrojumiem lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(53)

ĶV apgalvoja, ka šajā gadījumā Komisija tieši ignorējusi Ķīnas eksportētāju dokumentāciju un tas bijis pretrunā ADN 2. panta 2.2.1.1. punktam. ĶV pauda argumentu, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) un ekspertu grupa lietā DS494 EU-Cost Adjustment Methodologies II (Krievija) apgalvojusi, ka saskaņā ar ADN 2. panta 2.2.1.1. punktu, ja izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un uzticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar izmeklējamo ražojumu, izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šī uzskaite izmeklējamo ražotāju ražošanas izmaksu noteikšanai.

(54)

Komisija atgādināja, ka strīdi lietās DS473 un DS494 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Šie strīdi attiecās arī uz citādām situācijām faktu ziņā nekā situācija attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(55)

ĶV arī apgalvoja, ka izmeklēšanai, kuru Komisija veica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, šajā gadījumā bija dubulti standarti. ĶV uzskatīja, ka Komisija atteicās pieņemt Ķīnas eksportētāju izmaksu datus, pamatojoties uz to, ka Ķīnas tirgū bija nozīmīgi tirgus kropļojumi, bet Komisija pieņēma reprezentatīvās valsts datus un izmantoja tos, lai aizstātu Ķīnas ražotāju datus, neizvērtējot, vai pastāv tirgus kropļojumi, kas ietekmē šos aizstājošos datus. ĶV uzskatīja, ka tas ir “dubultstandartu” pierādījums. ĶV apgalvoja, ka šī pieeja negarantē attiecīgo izmaksu uzticamību izvēlētajā reprezentatīvajā valstī. Turklāt nebija iespējams patiesi atspoguļot ražotāju izmaksas izcelsmes valstī.

(56)

Visbeidzot, ĶV piebilda, ka ES un dalībvalstīs ir bijušas arī attīstības iniciatīvas, kas ir līdzīgas ĶTR piecgažu plāniem, piemēram, Jaunā industriālā stratēģija un Vācijas iniciatīva “Rūpniecība 4.0” u. c. Saskaņā ar oficiāliem avotiem ES alumīnija ražošanas nozare laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam iekšējā tirgū saņēma valsts atbalstu no vairāk nekā 200 dažādiem pasākumiem, ko piemēroja ES dalībvalstis un apstiprināja Komisija.

(57)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas laikā Komisija apsvēra, vai lietas materiālos bija faktori, kas norāda uz kropļojumu pastāvēšanu reprezentatīvajās valstīs, proti, arī attiecībā uz galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, piemēram, vai uz tām attiecas eksporta ierobežojumi. Turklāt izmeklēšanas laikā visām ieinteresētajām personām bija plašas iespējas paust piezīmes par Komisijas apsvērto potenciālo reprezentatīvo valstu atbilstību. Konkrētāk, Komisija publicē divus paziņojumus lietas materiālos par iespējamo reprezentatīvo valstu atbilstību un par attiecīgas valsts sākotnējo izvēli izmeklēšanas veikšanai. Šie paziņojumi ir pieejami visām ieinteresētajām personām, lai tās varētu paust savas piezīmes. Arī šajā lietā ĶV un visām pārējām ieinteresētajām personām bija iespēja izvirzīt apgalvojumus un iesniegt pierādījumus, ka iespējamās apsvērtās reprezentatīvās valstis ietekmē nozīmīgi kropļojumi un tādējādi tās nav piemērotas izmeklēšanai.

(58)

Komisija norādīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo faktoru iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Izmaksu struktūra un cenu veidošanas mehānismi citos tirgos, piemēram, apgalvotais finansiālais atbalsts, kas piešķirts Eiropas Savienībā, šajā procedūrā nekādi nav būtiski (pat ja tādi pastāvētu, kas tā nav (5)). Tāpēc šis apgalvojums ir nepamatots un tika noraidīts.

(59)

Xiamen Xiashun iesniedza vairākas piezīmes par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu.

(60)

Pirmkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 97. apsvērumā ir sniegta atsauce uz interneta rakstu, saskaņā ar kuru Xiamen Xiashun aktīvi veicina partijas attīstību un arodbiedrību darbu. Xiamen Xiashun norādīja, ka šis raksts ir interpretējams tādējādi, ka tas nozīmē tikai to, ka Xiamen Xiashun atbalsta iespējas darba ņēmējiem, ka pieder pie arodbiedrības, veikt savus pasākumus uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai viņi ir partijas biedri. Tomēr Xiamen Xiashun uzsvēra, ka formulējums “lēmumu pieņemšana” nenozīmē, ka partijas biedriem vai arodbiedrībai ir kāda ietekme uz uzņēmuma vadību un pārvaldību vai izejvielu iegādes vai ražojumu pārdošanas cenu noteikšanu. Tādējādi, pamatojoties uz šo formulējumu, nevajadzētu izdarīt secinājumu par valdības īstenotu kontroli vai tirgus kropļošanu.

(61)

Turklāt Xiamen Xiashun iebilda pret Komisijas konstatējumiem pagaidu regulas 97. apsvērumā, paskaidrojot, ka tas, ka uzņēmumā ir partijas biedri, nenozīmē, ka viņi kontrolē uzņēmumu. Xiamen Xiashun norādīja, ka tam ir juridisks pienākums atļaut partijas biedriem rīkot partijas attīstības pasākumus, taču tas nenozīmē, ka partijas biedriem ir kāda ietekme uz uzņēmumu. Tas piebilda, ka katram ir tiesības piederēt pie izvēlētās reliģijas vai būt izvēlētās politiskās partijas biedram un tam nav nekāda sakara ar lēmumu pieņemšanu uzņēmumā. Turklāt tas uzsvēra, ka fakts, ka uzņēmumā tiek rīkoti partijas attīstības pasākumi, nenozīmē, ka uzņēmuma vadības vidū ir Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) biedri. Visbeidzot, Xiamen Xiashun paskaidroja, ka Komisijas interpretācija par “partijas attīstību” ir nepareiza un ka ĶKP biedru veiktie pasākumi uzņēmumā galvenokārt ir saistīti ar valdības politikas studēšanu, atzinumu un konsultāciju sniegšanu savai partijas organizācijai vai dažkārt pat ar dažiem izklaides pasākumiem. Tas piebilda, ka nav faktu, kas norādītu, ka ĶKP kontrolē atbildētājus uzņēmumus. Xiamen Xiashun atkārtoja šīs piezīmes pēc noslēguma informācijas izpaušanas.

(62)

Komisija norādīja, ka, pirmkārt, pasākumi, ko veic partijas komitejas, kuras darbojas uzņēmumā Xiamen Xiashun, pagaidu regulas 97. apsvērumā citētajā rakstā ir skaidri aprakstīti kā “lēmumu pieņemšana”. Rakstā nav sīki analizēts un interpretēts, ko šī “lēmumu pieņemšana” ietver. Tomēr Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmo un otro ievilkumu divi faktori, kuriem ir nozīme, nosakot, vai valstī pastāv nozīmīgi kropļojumi, ir šādi: “attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes”, kā arī “valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām”. Uz partijas komitejas iesaisti “lēmumu pieņemšanā”Xiamen Xiashun attiecas abi kritēriji. Prasība attiecībā uz valsts klātbūtni uzņēmumā un iejaukšanos jautājumos par cenām vai izmaksās nenozīmē, ka valsts nepastarpināti nosaka pārdodamo preču cenu, bet drīzāk to, ka partijas biedru klātbūtnes un iesaistes uzņēmumā dēļ uzņēmums var gaidīt varas iestāžu labvēlīgāku attieksmi un atbalstu, kas netieši ietekmē uzņēmuma izmaksas un cenas. Turklāt ĶKP biedru klātbūtne uzņēmumā un tas, ka uzņēmums veicina partijas attīstības pasākumus un tās iesaistīšanu “lēmumu pieņemšanā”, skaidri norāda, ka uzņēmums nav neatkarīgs no valsts un tam ir jādarbojas saskaņā ar ĶKP politiku, nevis tirgus spēku ietekmē. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(63)

Lai gan katram darbiniekam principā patiešām ir tiesības piederēt pie izvēlētās reliģijas vai būt izvēlētās politiskās partijas biedram, faktiskā situācija ĶTR ir citāda, jo tā ir vienpartijas valsts un ĶKP ir tikpat nozīmīga kā valsts un tās valdība (6). Tāpēc ĶKP biedru, kas regulāri rīko “partijas attīstības” pasākumus un kam ir “lēmumu pieņemšanas” tiesības, klātbūtne uzņēmumā, kā tā minēta iepriekš 50. un 52. apsvērumā, liecina par valsts klātbūtni uzņēmumā. Attiecībā uz partijas komitejas pasākumiem Komisija vispirms norāda, ka Komisija saskaņā ar oficiālajām pamatnostādnēm jēdzienu “partijas attīstības pasākumi” saprot kā “pasākumus partijas gara stiprināšanai uzņēmumā” vai “ar partiju saistītu darbību izvēršanu nolūkā nodrošināt partijas vispārēju vadību” (7). Komisija atgādina – kā jau paskaidrots iepriekš 52. apsvērumā, partijas komitejām, kas atrodas uzņēmumā, ir vismaz netieša, tomēr vismaz potenciāli kropļojoša ietekme, jo Ķīnā pastāv ciešas saiknes starp valsti un ĶKP.

(64)

Otrkārt, Xiamen Xiashun apstrīdēja pagaidu regulas 166. apsvērumā izklāstīto Komisijas secinājumu, ka Xiamen Xiashun skar darba tirgus kropļojumi valsts līmenī. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka algas tajā ir ievērojami augstākas nekā konkurējošajos uzņēmumos. Turklāt Xiamen Xiashun norādīja, ka pierādīšanas pienākums, kas uzlikts ražotājiem eksportētājiem, lai atspēkotu apgalvoto de facto pieņēmumu par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu, ir kļuvis tik smags, ka nevienam atsevišķam uzņēmumam to nav iespējams izpildīt. Xiamen Xiashun norādīja, ka praksē tas nozīmē, ka: i) nemaz nav skaidrs, kā un ar kādiem pierādījumiem atsevišķs uzņēmums varētu atspēkot pieņēmumu, ka tā izmaksu posteņi, piemēram, darbaspēka izmaksas, ir izkropļoti; ii) pat ja ir sniegti konkrēti pierādījumi ar faktiem, kas salīdzinoši liecina par ievērojamām izmaksu atšķirībām starp ražotājiem eksportētājiem, tas neliks Komisijai apšaubīt tās pirmšķietamo konstatējumu par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu.

(65)

Komisija atgādināja, ka pagaidu regulas 3.3.1.7. iedaļā ir konstatēts, ka algas ĶTR izkropļo citustarp mobilitātes ierobežojumi, ko rada mājsaimniecību reģistrācijas sistēma (hukou), kā arī neatkarīgu arodbiedrību un darba koplīguma slēgšanas sarunu trūkums. Tā kā Komisijas konstatējumi 3.3.1.7. iedaļā norāda uz horizontāliem valsts mēroga kropļojumiem Ķīnas darba tirgū, šo kropļojumu nopietnība liek secināt, ka algu izmaksas Ķīnā kopumā ir izkropļotas. Lietas materiālos nav faktoru, uz kuru pamata varētu nešaubīgi noteikt, ka Xiamen Xiashun iekšzemes algu izmaksas nav ietekmējuši kropļojumi darba tirgū. Pirmkārt, Xiamen Xiashun nav iesniedzis pierādījumus, ka minētie horizontālie kropļojumi neietekmē tā darbaspēka izmaksas, piemēram, pierādot, ka hukou sistēma neietekmē tā personālu, ka uzņēmumā ir neatkarīgas arodbiedrības un ka notiek darba koplīgumu slēgšanas sarunas. Bez tam nebija pierādījumu, ka algas šajā uzņēmumā atbilstu tirgus principiem, jo tas nav iesniedzis nekādus datus šajā sakarā. Turklāt noteikts algu līmenis salīdzinājumā ar algu līmeni konkurējošajos uzņēmumos, kuru darījumdarbība ir viena un tā pati, pats par sevi neliecina, ka horizontālie valsts mēroga kropļojumi, kas pastāv ĶTR darba tirgū, nav ietekmējuši Xiamen Xiashun darbinieku algu līmeni.

(66)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoja, ka tā maksātās algas ir ievērojami augstākas nekā konkurentu maksātās algas un ka šai algu līmeņa atšķirībai vajadzētu būt pierādījumam, ka uz to neattiecas apgalvojums par kropļojumiem.

(67)

Xiamen Xiashun nesniedza konkrētus pierādījumus, ka to neskar valsts mēroga algu izmaksu kropļojumi, kas konstatēti pagaidu regulas 3.3.1.7. iedaļā. Tāpēc Komisija uzskata, ka konkrēts algu līmenis salīdzinājumā ar algu līmeni konkurējošajos uzņēmumos, kuru darījumdarbība ir viena un tā pati, pats par sevi neliecina, ka horizontālie valsts mēroga kropļojumi, kas pastāv ĶTR darba tirgū, neietekmētu šā ražotāja eksportētāja maksāto algu līmeni. Citiem vārdiem sakot, pat ja šā ražotāja eksportētāja maksātās algas ir augstākas nekā tā konkurentu maksātās algas, tas neliecina par to, ka šāda līmeņa algas nav ĶTR darba tirgū esošo kropļojumu ietekmētas.

(68)

Apgalvojumu, ka ražotājiem eksportētājiem nav iespējams atspēkot apgalvoto de facto pieņēmumu par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu, Komisija stingri noliedza. Vispirms jānorāda, ka nav izvirzīts de facto pieņēmums, jo Komisija katrā izmeklēšanā, objektīvi ņemot vērā visus lietas materiālos pieejamos pierādījumus, ļoti detalizēti novērtē, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē izmeklējamo ražojumu un attiecīgos ražotājus eksportētājus. Turklāt, ja ir izteikti apgalvojumi, ka horizontālie kropļojumi neietekmē konkrētas iekšzemes izmaksas, kas minētas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, Komisija tos rūpīgi analizē, par ko skaidri liecina analīzes apjoms šajā un citās izmeklēšanās, kas attiecas uz ĶTR. Ja lietas materiālos būtu pierādījumi, ka valsts mēroga kropļojumi Ķīnas darba tirgū uzņēmumu Xiamen Xiashun nav ietekmējuši, Komisija noteikti izmantotu paša uzņēmuma datus par darbaspēka izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

(69)

Treškārt, Xiamen Xiashun piebilda, ka tas, ka Komisija sistemātiski neņem vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju darbaspēka izmaksas, pierāda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar ADN 2. panta 2.2. un 2.2.1.1. punktu. Nesaderības cēlonis ir pamatregulas 2. panta 6.a punkts, kas paredz, ka izmaksas un cenas sistemātiski nav ņemamas vērā un nav vajadzīgs pārbaudīt, vai ir izpildīti ADN 2. panta 2.2. punkta nosacījumi.

(70)

Komisija atgādināja, ka katrā izmeklēšanā visām ieinteresētajām personām ir iespēja sniegt pierādījumus par visiem būtiskajiem elementiem, arī par apgalvojumu, ka konkrēti ražošanas faktori nav izkropļoti, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta trešo ievilkumu. Kā skaidrots iepriekš 55. un 56. apsvērumā, Komisija sistemātiski nenoraida Ķīnas ražotāju eksportētāju darbaspēka izmaksas, bet katrā gadījumā, kad kāda ieinteresētā persona apgalvo, ka kropļojumu nav, sīki analizē datus, lai pārbaudītu, vai ražotāju eksportētāju ietekmē nozīmīgi kropļojumi (8). Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(71)

Ceturtkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 155. apsvērumā Komisija norādījusi, ka Xiamen Xiashun ir saņēmis konkrētus apbalvojumus vai oficiālu atzinību, kas nozīmē, ka tam bija jāizpilda atbilstības prasības, lai tos saņemtu, un cita starpā jāievēro ĶV oficiālā nostāja un valdības oficiālās stratēģijas un rīcībpolitika. Xiamen Xiashun uzsvēra, ka šī atzinība ir tikai gods, ko izrāda uzņēmumam, un, lai gan uzņēmumam bija jāizpilda dažas prasības, valdība to nav kontrolējusi. Xiamen Xiashun piebilda, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas norādītu, ka valdība ir devusi rīkojumu noteikt izejvielu pirkuma cenu vai ražojumu pārdošanas cenu pretrunā tirgus apstākļiem.

(72)

Kā Komisija jau iepriekš paskaidroja pagaidu regulas 155. apsvērumā, Xiamen Xiashun iegūtā atzinība un goda nosaukumi ne tikai apliecina šā uzņēmuma sasniegumus, bet arī skaidri pieprasa atbilstību valdības oficiālajai politikai. Kā liecina pagaidu regulas 155. apsvērumā iekļautie citāti, tikai uzņēmumi, kas stingri ievēro valdības nostāju, ir tiesīgi saņemt tādus apbalvojumus, kādus saņēmis Xiamen Xiashun, piemēram, Fudzjaņas provinces pamatuzņēmuma goda nosaukumu.

(73)

Piektkārt, Xiamen Xiashun apgalvoja un pēc noslēguma informācijas izpaušanas atkārtoja, ka pagaidu regulas 157. apsvērumā Komisija secināja, ka Xiamen Xiashun ir pakļauts valsts mēroga kropļojumiem attiecībā uz bankrota procedūrām, jo nav pierādījumu par pretējo. Xiamen Xiashun uzsvēra, ka tas, būdams veiksmīgs uzņēmums, nevar pierādīt, ka uz to neattiecas kropļojumi bankrota procedūrās.

(74)

Kā jau paskaidrots pagaidu regulas 157. apsvērumā, problēma ar Ķīnas bankrota tiesībām ir saistīta ar šo tiesību aktu noteikumu nepietiekamu izpildi un valsts lomu maksātnespējas procesā. Ikvienā izmeklēšanā ieinteresētajām personām ir iespēja sniegt pierādījumus par visiem attiecīgajiem elementiem, un Komisija katrā gadījumā, kad kāda ieinteresētā persona apgalvo, ka kropļojumu nav, sīki analizē datus, lai pārbaudītu, vai ražotāju eksportētāju ietekmē nozīmīgi kropļojumi. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(75)

Sestkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 162. apsvērumā Komisija norādījusi, ka Xiamen Xiashun ir nodibinājis kopuzņēmumu ar kādu valsts uzņēmumu (“VU”), un secinājusi, ka uzņēmums cieši sadarbojas ar Ķīnas valsti un ka valsts mēroga kropļojumi attiecas arī uz piegādātājiem. Xiamen Xiashun norādīja, ka pasaulē privāti uzņēmumi ļoti bieži veic darījumus ar VU vai valdības aģentūrām, bet tas nenozīmē, ka otrā puse ir spiesta nodot uzņēmuma kontroli valdībai. Xiamen Xiashun gadījumā kopuzņēmums ar VU darbojas tikai saskaņā ar statūtiem un ĶTR Uzņēmējdarbības likumu. Xiamen Xiashun uzsvēra, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka valdība kontrolē un vada ražojumu cenu noteikšanu, izejvielu piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī kopuzņēmuma ikdienas darbību.

(76)

Lai gan Komisija piekrīt, ka privātu uzņēmumu un VU kopuzņēmumi pasaulē ir ļoti izplatīti, VU funkcijas Ķīnā ir ļoti specifiskas, kā tās aprakstītas pagaidu regulas 3.3.1.3. iedaļā. Ilustratīvs papildu piemērs VU kropļojošajai ietekmei uz cenām un izmaksām Ķīnā ir citāts no kāda raksta, kurš publicēts ĶV tīmekļa vietnē: “Valsts uzņēmumu plaša mēroga attīstība pamattehnoloģiju un stratēģiskajās nozarēs ir daudzējādā ziņā sniegusi labumu privātajiem uzņēmumiem un tos atbalstījusi, piemēri ir cenu iekļautība, talanta tālāknodošana, tehnoloģiju eksternalitātes un kapitāla glābšana” (9). Rakstā minētais “labums”, “atbalsts”, “cenu iekļautība” un “kapitāla glābšana” skaidri norāda uz kropļojošo ietekmi, ko rada VU un privāto uzņēmumu sadarbība Ķīnas tirgū. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoja savas piezīmes, bet neiesniedza nekādus pierādījumus, kas atspēkotu Komisijas secinājumus.

(77)

Pagaidu regulā Komisija par reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izvēlējās Turciju. Sīkāka informācija par izvēlei izmantoto metodiku tika izklāstīta pirmajā un otrajā paziņojumā, kas 2020. gada 25. novembrī un 2021. gada 17. martā tika darīti pieejami ieinteresētajām personām atklātajos lietas materiālos (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”), kā arī pagaidu regulas 170.–197. apsvērumā.

(78)

Xiamen Xiashun un Donghai atkārtoti apstrīdēja Komisijas lēmumu izmantot to uzņēmumu datus, kas ražo alumīnija štancējumus, par pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu un peļņas atsauces vērtību. Pēc šo personu domām, alumīnija štancējumi nav līdzīgi PAF un starp abiem ražojumiem ir būtiskas atšķirības to lietošanas, ražošanas izmaksu un ražošanas faktoru ziņā. Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka šīs atšķirības ietekmēja uzņēmumu peļņu un PVA izmaksas, tāpēc alumīnija štancējumus ražojošo uzņēmumu peļņu un PVA izmaksas nevajadzētu izmantot normālās vērtības noteikšanai. Donghai uzskata, ka Komisijai būtu vajadzējis izvēlēties tikai uzņēmumus, kas nodarbojas vienīgi ar PAF ražošanu. Turklāt Donghai arī apgalvoja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu ir nepieciešams, lai izmeklējamo ražojumu ražotu uzņēmums, kas izraudzīts no reprezentatīvās valsts. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoja tos pašus apgalvojumus.

(79)

Pirmkārt, tiek izdarīta atsauce uz Komisijas novērtējumu pagaidu regulas 184.–190. apsvērumā, kurā analizēta alumīnija štancēšanas nozares izvēle un Turcijas ražotāju atlase šajā nozarē. Lai gan Komisija atzina, ka dažas PAF un alumīnija štancējumu īpašības, galalietojums, ražošanas procesi un ražošanas izmaksas var nebūt identiskas, tiek atgādināts, ka šie aspekti ir jāņem vērā kopumā, lai noteiktu, vai ražojums vai nozare ietilpst tajā pašā vispārējā kategorijā un/vai nozarē, kurā izmeklējamais ražojums. Turklāt, atbildot uz Donghai argumentu par datu izmantošanu tikai no PAF ražotājiem, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu tai ir tikai jānosaka atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas, kā arī samērīgs PVA un peļņas līmenis attiecīgā reprezentatīvā valstī. Minētais noteikums neprasa izmantot datus tikai no uzņēmumiem, kas ražo tieši tādu pašu ražojumu, kāds ir attiecīgais ražojums.

(80)

Otrkārt, tiek atgādināts, ka, piemērojot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, Komisijai ir rīcības brīvība attiecībā uz uzņēmumu atlasi reprezentatīvajā valstī. Saskaņā ar šo rīcības brīvību un kā izklāstīts pagaidu regulā (sk. 182., 188. un 192. apsvērumu), tā kā nav datu, kas liecinātu par PAF ražotāju PVA izmaksām un peļņu samērīgā līmenī potenciālā(-ās) reprezentatīvajā(-ās) valstī(-īs), Komisija vajadzības gadījumā var ņemt vērā arī ražotājus, kas ražo ražojumu tajā pašā vispārīgajā ražojumu kategorijā un/vai nozarē, kurā ietilpst izmeklējamais ražojums.

(81)

Xiamen Xiashun un Donghai apstrīdēja arī Komisijas lēmumu neņemt vērā Turcijas PAF ražotāja datus (10), jo tā peļņa bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim. Pēc minēto uzņēmumu domām, tas bija pretrunā Komisijas pieejai, ko tā bija izmantojusi izmeklēšanā par alumīnija štancējumiem, kurā Komisija, lai noteiktu samērīgu PVA izmaksu un peļņas vērtību, ņēma vērā visus rentablos uzņēmumus neatkarīgi no to gūtās peļņas apmēra, ja vien tie nestrādāja ar zaudējumiem (11).

(82)

Tiek atgādināts, ka identificētais Turcijas PAF ražotājs bija vienīgais uzņēmums, kuram bija publiski pieejami dati par 2019. gadu (periodu, kas daļēji pārklājas ar IP). Peļņu, kas ir tuva peļņas un zaudējumu slieksnim, nevar uzskatīt par samērīgu, ņemot vērā peļņas līmeni, ko sasniedza citu Turcijas uzņēmumu grozs, kuri tajā pašā periodā darbojās alumīnija ražošanas nozarē. Rezultātā un kā norādīts pagaidu regulā (192. apsvērumā), Komisija uzskatīja, ka, lai noteiktu samērīgu PVA un peļņas summu, ir piemērotāk izmantot apkopotus un svērtus finanšu datus par uzņēmumu grozu ar samērīgiem peļņas rādītājiem, nevis izmantot datus par vienu ražotāju, kura peļņas līmenis, kā izrādās, neatspoguļo ekonomisko situāciju nozarē. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(83)

Sīkāku informāciju par normālās vērtības noteikšanā izmantotajiem avotiem Komisija ir izklāstījusi pagaidu regulas 198.–223. apsvērumā. Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas ieinteresētās personas izteica apgalvojumus par dažādiem normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem.

(84)

Donghai uzskatīja, ka Komisijas pieeja izmantot GTA datubāzi bija nepiemērota, jo publiski bija pieejamas precīzākas aizstājējvērtības. Donghai jo īpaši apstrīdēja GTA vērtības aukstiem velmējumiem rituļos un ierosināja izmantot alternatīvas atsauces cenas, kuru pamatā ir CRU (12) ziņojums. Tomēr, atbildot uz izpausto pagaidu informāciju, Donghai tikai atkārtoja apgalvojumu, kas jau tika izteikts atbildē uz otro paziņojumu, nenorādot ne uz kādiem jauniem faktu vai juridiskiem elementiem. Tāpēc Donghai apgalvojums tika noraidīts un tika apstiprināti pagaidu regulas 214.–217. apsvērumā minētie konstatējumi.

(85)

Donghai arī atkārtoti kritizēja alumīnija lūžņu atsauces vērtību. Pēc Donghai domām, lūžņu atsauces cena būtu jānosaka, par pamatu izmantojot alumīnija lietņu atsauces cenu. Komisija pagaidu regulā (sk. 211. un 212. apsvērumu) sīkāk izskaidroja iemeslus, kāpēc tika izmantota alumīnija lūžņu, nevis alumīnija lietņu GTA atsauces vērtība. Tā kā Donghai neiesniedza jaunus pierādījumus par to, kāpēc Komisijai nevajadzēja izmantot GTA datubāzē norādīto vērtību, Komisija noraidīja šo apgalvojumu un palika pie saviem konstatējumiem, kas minēti pagaidu regulas 211. un 212. apsvērumā.

(86)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Donghai arī izteica dažus apgalvojumus attiecībā uz bitumenoglēm.

(87)

Komisija precizē, ka bitumenogles nav attiecīgā produkta ražošanas faktors, tāpēc bitumenoglēm netika noteikta atsauces vērtība. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(88)

Xiamen Xiashun un Donghai arī apgalvoja, ka pagaidu regulā Komisija ir skaidri norādījusi, ka vienas no PAF ražošanas galvenajām izejvielām – alumīnija lietņu – cena tika atzīta par neizkropļotu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, norādot, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju maksātā lietņu pirkuma cena “nebija ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos” (13). Tāpēc, pēc šo personu domām, Komisijai būtu vajadzējis izmantot faktisko cenu, ko ražotāji eksportētāji maksājuši par lietņiem, nevis izmantot uz GTA datu pamata noteikto atsauces vērtību.

(89)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun šo argumentu atkārtoja.

(90)

Komisija atgādināja, ka normālās vērtības aprēķins un novērtējums saistībā ar mazāka maksājuma noteikuma piemērošanu ir dažādas analīzes un balstās uz dažādiem pamatregulas noteikumiem. Saskaņā ar 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu izdarīto secinājumu pamatā ir vairāki faktori. Tie ietver novērtējumu par viena vai vairāku pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitīto faktoru, piemēram, valsts politikas, valsts iestāžu iejaukšanās tirgos, valsts klātbūtnes uzņēmumos utt., iespējamo ietekmi. Vispārējā novērtējumā par kropļojumu esību var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju valstī. Saskaņā ar minēto pantu Komisija konstatēja, ka alumīnija nozari ĶTR potenciāli ietekmēja nozīmīgi kropļojumi (pagaidu regulas 143. un 169. apsvērums), tāpēc normālā vērtība bija jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības. Tas, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju vidējā šīs izejvielas pirkuma cena ĶTR nebija ievērojami zemāka par atsauces cenu reprezentatīvajā valstī, proti, vidēji [0 %–5 %] diapazonā, automātiski nenozīmē, ka ir iespējams nešaubīgi noteikt, ka ražotāju eksportētāju izmaksas nav izkropļotas. Patiešām, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija novērtē tikai konkrēta izejresursa cenu līmeni iekšzemes tirgū un to, vai šāda izejresursa cenu līmenis iekšzemes tirgū ir “ievērojami zemāks” par starptautisku atsauces vērtību, kas pamatotu mazākā maksājuma noteikuma nepiemērošanu. Šim iekšzemes un starptautisko cenu salīdzinājumam, ko veic saskaņā ar 7. panta 2.a punktu, ir cits mērķis un konteksts nekā normālās vērtības aprēķinam, kas pamatojas uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lietas materiālos nebija pierādījumu, kas saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu pamatotu to, ka ir nešaubīgi noteikts, ka viena vai vairāku ražotāju eksportētāju iepirkto alumīnija lietņu cenu nav ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi un ka tādējādi iekšzemes lietņu cenu izmantošana šajā kontekstā būtu pamatota.

(91)

Tāpēc Komisija palika pie viedokļa, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu veiktās pārbaudes rezultāti neietekmēja Komisijas pagaidu regulas 143. un 169. apsvērumā izdarītos secinājumus. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(92)

Donghai un Xiamen Xiashun arī iebilda, ka Komisijai nevajadzētu piemērot ievedmuitas nodokļus attiecībā uz izejvielām, kuras ražotāji eksportētāji ražo paši vai iegādājas Ķīnas Tautas Republikā. Pēc Donghai domām, ievedmuitas nodokļa piemērošana bija pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta loģiskajam pamatam rekonstruēt faktiskās izmaksas, kas rastos teorētiskam uzņēmumam valstī, kuras ekonomiku neietekmē nozīmīgi kropļojumi. Minētā noteikuma trešajā daļā noteikts, ka “minēto novērtējumu veic atsevišķi par katru eksportētāju un ražotāju”. Kā norāda Donghai, tas nozīmē, ka normālo vērtību nevar aprēķināt abstrakti, bet tā ir jāpamato ar konkrēto izmeklēto uzņēmumu situāciju. Donghai atsaucās uz Komisijas agrāko praksi, saskaņā ar kuru pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta mērķis ir “iespējamā reprezentatīvajā valstī atrast visus vai iespējami daudzus attiecīgos neizkropļotos ražošanas faktorus, ko izmanto Ķīnas ražotāji, kuri sadarbojās, un pēc iespējas neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu” (14). Līdz ar to Donghai uzskatīja, ka ievedmuitas nodokļu pieskaitīšanu to izejvielu cenām, ko Ķīnas uzņēmumi iegādājas savā valstī, nevar uzskatīt par pamatotu minētā noteikuma nozīmē (un saskaņā ar tā mērķi). Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka ievedmuitas nodokļa mērķis ir kompensēt PVN, ko nepiemēro eksportētājvalstis, lai eksporta cena būtu salīdzināma ar iekšzemes cenu, kurai piemēro PVN. Tāpēc, aprēķinot normālo vērtību, ievedmuitas nodoklis nav jāpieskaita.

(93)

Komisija atgādināja, ka 2. panta 6.a punkts ļauj Komisijai noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī, šajā gadījumā – Turcijā, par aizstājējvērtību tādai neizkropļotai cenai Ķīnas Tautas Republikā, kāda tā būtu, ja nebūtu nozīmīgo kropļojumu. Tā kā Turcijas ražotājam, kas pērk šīs izejvielas no ārvalstīm, tiktu piemērots importa nodoklis, tad, aprēķinot normālo vērtību, tika ņemti vērā arī importa nodokļi, lai atspoguļotu ikvienas konkrētas izejvielas cenu/izmaksas, kas ražotājam reprezentatīvajā valstī jāmaksā un kas tādējādi ir bez ĶTR konstatētajiem nozīmīgajiem kropļojumiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(94)

Donghai apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis izmantot mēneša indeksa likmes, nevis vidējo (gada) ražotāju cenu indeksu, tomēr nepamatoja savu apgalvojumu un nepaskaidroja, kā tas ietekmētu normālās vērtības aprēķinu. Tāpēc Donghai apgalvojums bija jānoraida.

(95)

Donghai apgalvoja, ka, lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisijai būtu vajadzējis izmantot Eurostat datus, kas, pēc tā domām, ir precīzāki nekā Komisijas izmantotie Turcijas valsts dati, jo tajos nav iekļauts PVN un citi atgūstamie nodokļi.

(96)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka Eurostat dati attiecībā uz Turciju jebkurā gadījumā bija balstīti uz datiem, kas saņemti no Turcijas valsts statistikas, tikai citādi noformēti. Turklāt, nosakot elektroenerģijas atsauces cenu, Komisija jau bija atskaitījusi PVN no Turcijas valsts datiem. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(97)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Donghai ierosināja, ka Komisijai, lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu un peļņas atsauces vērtību, būtu vajadzējis izmantot datus vēl par trim uzņēmumiem, par kuriem tiek apgalvots, ka arī tie ir PAF ražotāji.

(98)

Pirmkārt, Donghai neiesniedza nekādus apstiprinošus pierādījumus tam, ka papildus uzskaitītie uzņēmumi IP laikā būtu ražojuši PAF. Otrkārt, Donghai nav iesniedzis nekādus viegli pieejamus finanšu datus par kādu no šiem uzņēmumiem, un Komisija nekonstatēja nekādus finanšu datus attiecībā uz Donghai norādītajiem trim uzņēmumiem. Tāpēc Donghai apgalvojums tika noraidīts.

(99)

Lai noteiktu normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju, attiecībā uz Turciju tika noteikti šādi ražošanas faktori un to avoti:

1. tabula

PAF ražošanas faktori

(100)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 224.–231. apsvērumā.

(101)

Pagaidu posmā, kā arī pēc galīgās informācijas izpaušanas Donghai atkārtoja savu apgalvojumu, ka tas kopā ar citiem subjektiem, kas ietilpst vienā un tajā pašā uzņēmumu grupā (“Nanshan Group”), ciktāl tas attiecas uz normālās vērtības aprēķināšanu, būtu jāvērtē konsolidēti. Konkrētāk, kā norāda Donghai, Komisijai būtu jāapsver tikai iespēja aizstāt to ražošanas faktoru cenas, kurus Nanshan Group ražošanas procesa sākumā iegādājās no nesaistītas personas, par atsauces cenām. Tādējādi Komisija aptvertu visus izkropļotos ražošanas faktorus, ko grupa pirkusi. Uzņēmums uzskatīja, ka, neraugoties uz to, ka juridiski tie ir atsevišķi subjekti, no ekonomiskā viedokļa Nanshan Group uzņēmumi veido vienu vienību, jo i) tos kontrolē viens un tas pats subjekts un grupas iekšienē ievērojami savstarpēji pārklājas gan direktoru padomes, gan vadības līmeņa locekļi, ii) tie visi atrodas vienā un tajā pašā industriālajā parkā un iii) ražošanas process ir ļoti integrēts, jo viena uzņēmuma produkcija ir citu uzņēmumu izejresurss. Turklāt nesaistītiem klientiem atsevišķie uzņēmumi arī šķiet kā viens subjekts ar vienotu tīmekļa vietni, vienotu zīmolu un vienotu kontaktcentru. Donghai apgalvoja, ka vienota ekonomiskā subjekta jēdziens neaprobežojas tikai ar tirdzniecības aizsardzības tiesībām, bet attiecas arī uz citām Savienības tiesību jomām (jo īpaši konkurences tiesībām). Turklāt lēmumus par ražošanu pieņem nevis Donghai, bet gan grupas līmenī. Donghai norāda, ka Komisijas konstatējumi izraisa diskrimināciju, jo tajos nav ņemtas vērā atšķirības starp izlasē iekļautajiem eksportētājiem. Donghai mēģināja pierādīt apgalvojumu par diskrimināciju, salīdzinot attieksmi, kas šajā lietā tika piemērota pret Xiamen Xiashun (ražotājs ar zemāko dempinga starpību, kas ražo PAF no alumīnija lietņiem viena un tā paša tiesību subjekta iekšienē) pretstatā Nanshan Group.

(102)

Turklāt Donghai apgalvoja, ka ar šo metodiku tika arī pārkāpti pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi, kuros minētas “atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī”. Kā norāda Donghai, tā atbilstošās ražošanas izmaksas bija nevis starpproduktu izejvielu, bet gan pirmo alumīnija ražošanas ķēdes izejvielu, proti, boksītu un ogļu, izmaksas. Donghai apgalvoja, ka Komisijai bija atļauts neņemt vērā tikai nesaistītu piegādātāju izejvielu izmaksas.

(103)

Komisija pārskatīja šo apgalvojumu un pierādījumus lietas materiālos. Tomēr netika iesniegti jauni argumenti, kas būtu pretrunā pagaidu regulas 231. apsvērumā minētajiem secinājumiem. Konsolidēta ražošanas procesa noteikšana un saistīto ražotāju ražošanas faktoru izmantošana attiecībā uz augšupējiem ražojumiem, kas nav PAF, apslēptu to subjektu rūpniecisko un ekonomisko realitāti, kuri ražo PAF. Turklāt, pēc Komisijas domām, ja tiek konstatēts, ka cenas un izmaksas Ķīnā ir izkropļotas gan attiecībā uz attiecīgo ražojumu, gan tā izejresursiem, šie konstatējumi skars arī izejresursus, ko ražojis saistītais grupas uzņēmums. Tādējādi šo izejresursu vērtība, neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no saistīta piegādātāja, šajā kontekstā būtu jākoriģē.

(104)

Turklāt Komisija šo metodi neuzskatīja par diskriminējošu. Pirmkārt, Donghai salīdzina attieksmi pret citu ražotāju ar attieksmi pret Nanshan Group, vienlaikus ignorējot faktu, ka šī izmeklēšana kā uz ražotāju eksportētāju attiecas tikai uz Donghai (nevis visu Nanshan Group). Komisijas izmantotā metode vienkārši atspoguļo atsevišķos ražotāju faktisko struktūru un to ražošanas procesus. Tāpēc pamatregulas 2. panta 6.a punktā minētās “atbilstošās” ražošanas izmaksas ir izmaksas, kas radušās katram tiesību subjektam atsevišķi un ko vienādi ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi. Tāpēc Komisija noraidīja Donghai apgalvojumu.

(105)

Tā kā Donghai neiesniedza jaunus pierādījumus, kas pamatotu apgalvojumu un mainītu Komisijas novērtējumu, Komisija apstiprināja savus pagaidu konstatējumus un normālās vērtības aprēķināšanas metodi, kā tie izklāstīti pagaidu regulas 224.–231. apsvērumā.

(106)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 232.–235. apsvērumā.

(107)

Xiamen Xiashun apstrīdēja iepakošanas izmaksu korekciju, ko Komisija bija piemērojusi tā eksporta pārdošanas apjomam. Tas apgalvoja, ka iepakošanas izmaksas jau ir iekļautas tā izgatavošanas izmaksu pieskaitāmajās izmaksās, un, pēc tā domām, uzņēmuma sniegtais ražošanas pieskaitāmo izmaksu sadalījums skaidri norāda uz dažādiem iepakošanas materiāliem. Tāpēc iepakošanas izmaksas jau ir iekļautas normālajā vērtībā, un tās nebūtu jāatskaita no eksporta cenas.

(108)

Komisija pārskatīja šo apgalvojumu un pierādījumus lietas materiālos. Tomēr Komisija uzskata, ka sniegtie elementi nav pietiekami pierādījumi. Nav skaidru norāžu par to, ka uzskaitītie materiāli, kad tos nosūta klientiem, faktiski ir attiecīgā ražojuma iepakojuma materiāls, un sniegtā informācija neļauj novērtēt apgalvojumu par izmantoto iepakojuma materiālu daudzumu un vērtību. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(109)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvojumu atkārtoja. Tas apgalvoja, ka uzņēmuma iesniegtajā ražošanas pieskaitāmo izmaksu sadalījumā uzskaitīto iepakošanas vienību kopējās izmaksas, kas izteiktas procentos no tā ražošanas izmaksām, ir salīdzināmas ar iepakojuma izmaksu korekciju, ko Komisija piemērojusi attiecībā uz tā veikto pārdošanu eksportam, un tādējādi tas liecinot par divkāršu pieskaitīšanu.

(110)

Komisija nepiekrita šim novērtējumam. Pirmkārt, apgalvotās iepakošanas izmaksas, ko bija aprēķinājis Xiamen Xiashun, nav salīdzināmas ar Komisijas piemēroto korekciju, bet ir par 36 % zemākas. Otrkārt, kā atzinis pats uzņēmums, sniegtajā informācijā nav norādīts šo apgalvoto iepakojuma materiālu daudzums, kas ļautu Komisijai aplēst samērīgu patēriņa līmeni un vienības cenu, un nav arī sniegta papildu informācija par to, ka šis materiāls faktiski ir iepakojuma materiāls, kas izmantojams attiecīgā ražojuma nosūtīšanai.

(111)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā viens ražotājs eksportētājs, proti, Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., Ltd., kopā ar tā saistīto tirgotāju Jiangsu Zhongji Lamination Materials Co., (HK) Limited iesniedza cenu saistību piedāvājumu.

(112)

Saskaņā ar pamatregulas 8. pantu cenu saistību piedāvājumiem jābūt pietiekamiem, lai novērstu dempinga kaitīgo ietekmi, un to pieņemšanu nevar uzskatīt par nepraktisku. Komisija novērtēja piedāvājumu, ņemot vērā šos kritērijus, un uzskatīja, ka to pieņemšana būtu nepraktiska šādu iemeslu dēļ.

(113)

Pirmkārt, abi uzņēmumi ražo un pārdod dažādus ražojuma veidus ar ievērojamām cenu atšķirībām. Pārveidotās alumīnija folijas veidus un modeļus nevar viegli atšķirt citu no cita, veicot fizikālu pārbaudi. Jo īpaši būtu ļoti grūti novērtēt biezumu tikai ar fizikālu pārbaudi. Bez detalizētas laboratorijas analīzes muitas dienesti nevarētu noteikt, vai importētais ražojums atbilst deklarētajam. Otrkārt, lielā ražojuma veidu skaita dēļ rastos liels šķērskompensācijas risks starp dažādiem ražojuma veidiem, kad dārgākus ražojuma veidus nepareizi deklarētu kā lētākus ražojuma veidus, uz kuriem arī attiektos saistības. Tas padara saistības neīstenojamas un tādējādi nepraktiskas pamatregulas 8. panta nozīmē. Treškārt, Zhongji ir daudz saistīto uzņēmumu, kas ir tieši iesaistīti izmeklējamā ražojuma ražošanā vai pārdošanā. Turklāt Zhongji ražojumu pārdod gan tieši, gan netieši. Šāda sarežģīta grupas struktūra nozīmē augstu šķērskompensācijas risku. Komisija nebūtu spējīga uzraudzīt un nodrošināt to saistību izpildi, kas attiektos uz netiešo pārdošanu ar Honkongā esoša saistītā uzņēmuma starpniecību un, iespējams, ar citu saistīto uzņēmumu starpniecību. Tas pats par sevi padarītu piedāvājumu nepraktisku.

(114)

Komisija saistību piedāvātājam nosūtīja vēstuli, kurā bija izklāstīti iepriekšminētie saistību piedāvājumu noraidīšanas iemesli.

(115)

Pieteikuma iesniedzējs par to iesniedza piezīmes. Šīs piezīmes ieinteresētajām personām tika darītas pieejamas lietas materiālos.

(116)

Zhongji nepiekrita Komisijas secinājumiem, ka tā lielais ražojuma veidu skaits apgrūtina to savstarpēju nošķiršanu un rada šķērskompensācijas risku. Tas uzskatīja, ka muitas dienesti ražojumus var viegli identificēt un dažādu ražojuma veidu cenas būtiski neatšķiras. Turklāt uzņēmums piedāvāja eksportēt tikai tos ražojuma veidus, uz kuriem attiecas pieci PKN.

(117)

Bez tam attiecībā uz sarežģīto grupas struktūru Zhongji piedāvāja saistības pārdot uz Savienību vienīgi ar Zhongji Lamination Materials Co., Ltd starpniecību un nepārdot nevienu citu ražojumu tiem pašiem klientiem Savienībā, kuriem tiek pārdots izmeklējamais ražojums.

(118)

Komisija izskatīja uzņēmuma piedāvājumu un argumentus. Tomēr piezīmes un ierosinātās izmaiņas neatceļ elementus, kuru dēļ saistību piedāvājumi nav īstenojami.

(119)

Pat ja Zhongji saistības eksportēt tikai piecus PKN samazinātu, taču nenovērstu šķērskompensācijas risku, īstenošana būtu ļoti nepraktiska. Kā apstiprinājis uzņēmums savā iesniegtajā informācijā, muitas dienesti tikai ar fizisku pārbaudi vien bez īpašiem mērinstrumentiem nespētu noteikt, vai importētais ražojums atbilst tam, kas deklarēts.

(120)

Šā paša iemesla dēļ būtu ārkārtīgi grūti īstenot Zhongji saistības nepārdot citus ražojumus kā vien izmeklējamo ražojumu tiem pašiem klientiem Eiropas Savienībā. Turklāt Zhongji saistītie uzņēmumi eksportē uz ES citus alumīnija ražojumus, uz kuriem arī attiecas antidempinga pasākumi (16), un ir spēkā pasākumi attiecībā uz alumīnija ražojumiem, kurus klasificē ar to pašu KN kodu, ar kuru izmeklējamo ražojumu (17).

(121)

Tāpēc Komisija uzskatīja, ka saistību piedāvājums nav īstenojams un tādējādi ir nepraktisks pamatregulas 8. panta nozīmē, tāpēc to noraidīja.

(122)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 236.–241. apsvērumā.

(123)

Donghai uzskatīja, ka Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa ietvēra koriģējamas transporta un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc, kā norāda Donghai, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisijai būtu jāveic korekcijas.

(124)

Donghai nesniedza nekādus pierādījumus, kas apliecinātu, ka Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa ietver transportu un apdrošināšanu un ka tādējādi šajās vērtībās ir iekļautas citas izmaksas nekā tajās pašās vērtībās, kas ņemtas vērā attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka gan Turcijas uzņēmumu, gan Ķīnas ražotāju eksportētāju PVA izmaksu un peļņas vērtības ir vienādā līmenī un ļauj veikt taisnīgu salīdzinājumu.

(125)

Turklāt Donghai apstrīdēja valūtu un atbilstošo procentu likmi, kas izmantota kredīta izmaksu korekcijai. Pēc uzņēmuma domām, būtu vajadzējis izmantot rēķina valūtu. Tomēr, tā kā uzņēmuma bankas kontu (un tādējādi arī kredīta izmaksu par ienākošo kapitālu) valūtas atšķīrās no rēķina valūtas, Komisija aprēķināja kredīta izmaksas, pamatojoties uz grāmatvedības valūtu. Līdz ar to šis apgalvojums netika pieņemts.

(126)

Donghai atkārtoja šo apgalvojumu pēc galīgās informācijas izpaušanas, paužot argumentu, ka iepriekšējā lietā Komisija procentu likmei jau bija izmantojusi rēķina valūtu.

(127)

Komisija paliek pie uzskata, ka, pēc tās domām, tās izmantotā pieeja ir derīga un saprātīga metode, it īpaši tāpēc, ka abas pieejas sniedz līdzīgus rezultātus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(128)

Xiamen Xiashun apstrīdēja korekciju, kas veikta saskaņā ar 2. panta 10. punkta i) apakšpunktu un izklāstīta 240. un 241. apsvērumā attiecībā uz pārdošanu ar tā saistītā tirdzniecības uzņēmuma Daching starpniecību, un pēc galīgās informācijas izpaušanas apgalvojumu atkārtoja. Xiamen Xiashun uzskata, ka Komisijas 240. apsvērumā izvirzītie argumenti nav pietiekami pierādījumi, lai noraidītu viena ekonomiskā subjekta pastāvēšanu. Xiamen apgalvoja, ka fakts, ka tirgotājs neatrodas ražotāja telpās vai netālu no tā un ka paša tirgotāja peļņa sedz tā biroja izdevumus, nav pietiekams iemesls, lai noraidītu viena ekonomiskā subjekta pastāvēšanu, bet fakts, ka tirgotājs darbojās arī kā noteiktu grupas palīgmateriālu pirkšanas subjekts, drīzāk pastiprina, nevis vājina uzņēmuma apgalvojumu.

(129)

Turklāt Xiamen apgalvoja, ka fakts, ka saistītais tirgotājs ved sarunas par atlaižu nosacījumiem, ko piemēro attiecīgā ražojuma kopējam pārdošanas apjomam uzņēmumu grupai ES, pat ja daļu no pārdošanas apjoma (konkrētai juridiskai personai) īsteno tieši Xiamen, pamato tā apgalvojumu, ka abi uzņēmumi darbojas kā viens ekonomiskais subjekts.

(130)

Komisija uzskata, ka pagaidu regulas 240. apsvērumā uzskaitīto elementu kumulatīvā pastāvēšana skaidri parāda, ka Daching funkcijas ir līdzīgas aģenta funkcijām.

(131)

Turklāt fakts, ka Daching individuāli ir vedis sarunas par atlaidēm pārdošanas apjomam konkrētam klientam, pastiprina argumentu, ka tas darbojas kā aģents, nevis iekšējā pārdošanas nodaļa. Turklāt pašam Xiamen Xiashun ir pilnībā funkcionāla eksporta nodaļa, kas ir veikusi ražošanas pasūtījumus, organizējusi un veikusi nosūtīšanu Savienības klientiem, tostarp attiecībā uz visiem gatavā ražojuma nosūtīšanas dokumentiem, īstenojusi eksporta muitošanu un sagatavojusi pārdošanas dokumentus vismaz [20–30 %] no attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas apjoma ES. Tāpēc Komisija konstatēja, ka saistīto tirgotāju nevar uzskatīt par iekšējo pārdošanas nodaļu un abi uzņēmumi neveido vienu ekonomisko subjektu.

(132)

Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(133)

Donghai apgalvoja, ka Komisija ņēma vērā nepareizi deklarētās CIF vērtības, kas izmantotas kā saucējs, lai aprēķinātu dempinga starpību tā saistītajam tirgotājam Nanshan Europe, jo lielākajai daļai darījumu tā vērtību bija aprēķinājusi, nevis izmantojusi uzņēmuma sniegtos datus. Turklāt, lai aprēķinātu deklarēto CIF vērtību, Komisija izmantoja nesaistīta importētāja peļņu, nevis Nanshan Europe faktisko peļņu. Šis apgalvojums tika pieņemts daļēji. Visi darījumi ar CIF piegādes noteikumiem, kā arī visi darījumi, par kuriem tika iesniegti apliecinoši dokumenti par deklarēto vērtību, ir pārņemti tādi, kādus ziņojis uzņēmums. Attiecībā uz vēl nepabeigtajiem darījumiem deklarētā CIF vērtība joprojām ir aprēķināta vērtība, lai gan tā ir balstīta uz saistītā tirgotāja faktisko peļņu.

(134)

Ņemot vērā to, ka Komisija pieņēma dažas ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, tā attiecīgi pārrēķināja dempinga starpības.

(135)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 246. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā gadījumā ir augsts. Tāpēc Komisija valsts mēroga dempinga starpību, kas piemērojama visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, uzskatīja par lietderīgu noteikt augstākās konstatētās izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju, proti, Donghai, dempinga starpības līmenī. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 98,5 %.

(136)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no cenas izmaksu, apdrošināšanas un vedmaksas (CIF cenas) līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas:

(137)

Individuālo dempinga starpību aprēķini, kas ietvēra labojumus un korekcijas pēc piezīmēm, kuras tika sniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, tika izpausti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem kā daļa no konkrētam uzņēmumam paredzētas informācijas.

(138)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal atkārtoja apgalvojumu, kas jau tika izteikts pēc izmeklēšanas sākšanas, proti, Komisijai būtu neatkarīgi jāvāc un jāanalizē dati, kas saistīti ar brīvo tirgu un ierobežoto tirgu.

(139)

Papildus vispārīgai piezīmei Manreal nav pamatojis, kādā veidā Komisijas savāktie dati attiecībā uz ierobežoto tirgu nav uzticami. Tāpēc Komisija noraidīja prasību vākt papildu datus par ierobežoto tirgu un atsaucās uz turpmāk 2. tabulā norādītajiem datiem. Tā kā citas piezīmes nav saņemtas, Komisija apstiprina savus pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 253. apsvērumā.

(140)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz Savienības ražotāja atbildēm uz jautājumiem, kas iekļauti antidempinga anketā un anketā par makroekonomiskajiem aspektiem, kā arī uz Eurostat datiem par importu.

(141)

Savienības patēriņam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika. Komisija atkārtoti atklāj Savienības patēriņa tabulu, jo tika koriģēti divi noapaļoti skaitļi.

2. tabula

Patēriņš Savienībā (t)

(142)

Jiangsu Zhongji un Donghai apgalvoja, ka cenu samazinājuma un mērķa cenu samazinājuma aprēķinos attiecībā uz Ķīnas ražotājiem, kas pārdod nesaistītiem izplatītājiem, būtu jāveic tirdzniecības līmeņa korekcijas, jo, ņemot vērā, ka izplatītāji pievieno uzcenojumu, cenas nesaistītiem izplatītājiem, kā apgalvots, ir zemākas nekā cenas galalietotājam.

(143)

Neviens ražotājs eksportētājs nesniedza pierādījumus, piemēram, tādus līgumus ar lietotājiem vai izplatītājiem, kas pamatotu apgalvojumu, ka izplatītāju vai lietotāju funkcijas ietekmē cenu salīdzināmību. Turklāt Komisija novērtēja apgalvojumus, izmantojot pārbaudītus Jiangsu Zhongji un Donghai attiecībā uz IP iesniegtos datus par visiem eksporta pārdošanas darījumiem uz Savienību.

(144)

Dati par Jiangsu Zhongji liecināja, ka tā klientu vidū visi neatkarīgie izplatītāji pastāvīgi slēdz līgumus par lielākiem apjomiem nekā visi lietotāji. Lielākais neatkarīgais izplatītājs apjoma ziņā pirka daudz lielākus apjomus nekā lielākais klients lietotāju kategorijā. Vispārējs darījumdarbības princips ir tāds, ka līgumu slēgšana par lieliem apjomiem palielina spēju aizstāvēt savas intereses un ļauj risināt sarunas par zemākām cenām. Turklāt Jiangsu Zhongji savos datos nekonsekventi attiecināja pārdošanas kanālus uz darījumiem, vienu un to pašu klientu norādot kā galalietotāju un izplatītāju dažādiem darījumiem. Tāpēc atbilstība starp pārdošanas apjomiem un cenām, kā arī nekonsekventa pārdošanas kanālu attiecināšana neļauj secināt, ka līdztekus apjomam izšķiroša ietekme uz cenu bijusi arī dažādu kanālu izmantošanai.

(145)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, izpaustajā noslēguma informācijā minētie apgalvojumi nepamatotības dēļ tika noraidīti.

(146)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Jiangsu Zhongji iesniedza divus līgumu paraugus (vienu ar izplatītāju un otru ar galalietotāju). Jiangsu Zhongji arī atzina nekonsekvenci, kas izpaudās, piešķirot dažādus pārdošanas kanālus vieniem un tiem pašiem klientiem, un norādīja, ka tā ir pārrakstīšanās kļūda. Pēc šīm piezīmēm Komisija rūpīgi izskatīja iesniegtos datus, bet apstiprināja secinājumus, kas izdarīti 150. apsvērumā. Proti, lielākā daļa pārdošanas apjomu izplatītājiem tika pārdoti par augstāku vidējo cenu nekā ražotājiem. Tāpēc apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu.

(147)

Attiecībā uz līdzīgiem Donghai apgalvojumiem Komisija galīgajā izpaustajā informācijā nejauši nepareizi attiecināja konkrētus faktus uz Donghai. Pēc Donghai piezīmēm par galīgo izpausto informāciju Komisija tāpēc atkārtoti novērtēja Donghai apgalvojumus. Donghai atkārtoja savu apgalvojumu, ka nepieciešams koriģēt uz augšu Nanshan Group eksporta cenas attiecībā uz pārdošanu izplatītājiem, lai atspoguļotu tirdzniecības līmeņa atšķirības, un minēja piemērus, kad pasūtījumiem ar salīdzināmiem apjomiem cenas lietotājiem bija augstākas nekā cenas izplatītājiem. Arī Donghai iesniedza divus līgumu paraugus (vienu ar izplatītāju un otru ar galalietotāju). Komisija rūpīgi pārbaudīja iesniegtos datus un secināja turpmāko.

(148)

Pirmkārt, abi iesniegtie līgumi ir tikai viens uzņēmuma izvēlēts līgumu kopums, tāpēc tie nevar pierādīt, ka pastāv pastāvīga cenu starpība starp pārdošanas kanāliem. Turklāt izlasē iekļautie līgumi attiecās uz dažādiem PKN un tādējādi nebija pilnībā salīdzināmi.

(149)

Otrkārt, Donghai iesniegtais detalizētais pārdošanas saraksts nebija konsekvents, jo divi galvenie klienti tika klasificēti gan kā galalietotāji, gan kā izplatītāji. Tas attiecās uz ievērojamu pārdošanas apjomu daļu.

(150)

Treškārt, attiecībā uz ražojumiem ar 15 PKN, ko Donghai eksportēja uz Savienību, ražojumi ar 9 PKN tika pārdoti gan galalietotājiem, gan izplatītājiem. Ražojumiem ar četriem PKN pārdošanas cenas vairākiem atsevišķiem galalietotājiem bija zemākas nekā vairākas pārdošanas cenas atsevišķiem izplatītājiem. Citiem vārdiem sakot, viena un tā paša PKN pārdošanas cenas galalietotājiem pastāvīgi nebija zemākas par cenām, ko maksāja izplatītāji. Vienam PKN pat vidējā cena izplatītājiem bija augstāka nekā galalietotājiem, un kopumā vidējā procentuālā cenu starpība starp galalietotājiem un izplatītājiem katram PKN nebija konsekventa, bet bija ļoti atšķirīga.

(151)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija nekonstatēja, ka Donghai cenām būtu vērojama pastāvīga un kvantificējama cenu starpība starp produktiem, ko pārdod galalietotājiem un izplatītājiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(152)

Tādēļ saistībā ar importu Savienības tirgū no attiecīgās valsts Komisija apstiprināja cenas samazinājuma starpību intervālā no 3,3 % līdz 13,7 %. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenas samazinājuma starpība ir 10,3 %.

(153)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal lūdza Komisiju turpināt izmeklēt sūdzības iesniedzēju ražošanas izmaksu, jo īpaši darbaspēka izmaksu, pieaugumu.

(154)

Komisija patiešām ir rūpīgi novērtējusi un pārbaudījusi izmaksas un jo īpaši darbaspēka izmaksas, kas radušās izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Pagaidu regulas 329. apsvērumā Komisija ir paskaidrojusi, ka pieaugums IP laikā galvenokārt bija saistīts ar viena izlasē iekļautā ražotāja pārstrukturēšanu, kas izraisīja augstākas darbaspēka izmaksas. Tāpēc Komisija noraidīja prasību veikt turpmāku izmeklēšanu.

(155)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal apgalvoja, ka kaitējuma nebūtu, jo PAF patēriņš, kā arī PAF ražošana Savienībā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, kā arī sūdzības iesniedzēju tirgus daļa atsauces periodā (no 2019. gada otrā ceturkšņa līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim), kā norādījuši sūdzības iesniedzēji, ir stabila vai tikai nedaudz samazinājusies.

(156)

Pretēji tam, ko apgalvo Manreal, atsauces periods kaitējuma analīzei neaprobežojas ar Manreal aprakstīto salīdzinājumu viena gada laikposmā no 2019. gada otrā ceturkšņa līdz 2020. gada pirmajam ceturksnim. Kā norādīts pagaidu regulas 38. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2017. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”). Tādēļ Komisija noraidīja Manreal apgalvojumu.

(157)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju sniegtie dati, kas izmantoti pagaidu regulā, bijuši neprecīzi, jo vērtības bija dotas tonnās, nediferencējot pēc vidējā mikronu rādītāja. Manreal apgalvoja, ka tas ietekmētu analīzi par PAF patēriņu Savienībā, importa apjomu no ĶTR, PAF ražošanas apjomu, PAF ražošanas jaudu, pārdošanas kopapjomu Savienības tirgū, pārdošanas apjomu ierobežotajā tirgū, pārdošanas apjomu brīvajā tirgū, Savienības ražotāju krājumu līmeni, importa apjomu no citām trešām valstīm un Savienības ražotāju eksporta apjomu.

(158)

Manreal pamatoja savu argumentu ar to, ka tirgū ir tendence samazināt folijas biezumu un tās rezultātā samazinās PAF svars uz m2. Saskaņā ar šo argumentāciju 2019. gadā varētu būt saražots un pārdots vairāk m2 nekā 2018. gadā, pat ja skaitļi tonnās liecina par samazinājumu. Tas esot izraisījis neprecizitātes tendenču analīzē. Manreal arī apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka tendence pāriet uz plānāku foliju vienādi ietekmē visus ražotājus, ir nepareizs, jo katra ražotāja ražoto biezumu nosaka tā klienti.

(159)

Manreal lūdza Komisiju vākt datus par Savienībai radīto kaitējumu, kas izteikts, ņemot vērā mikronus.

(160)

Kas attiecas uz sūdzības uzticamību, tad pagaidu regulas 17. un 18. apsvērumā jau bija minēts, ka tendence izmantot plānāku PAF nepadara tonnās sniegtos datus neuzticamus, jo tos papildina arī dati par tirgus daļu, un tendence pāriet uz plānāku foliju ietekmē visus ražotājus vienādi.

(161)

Kas attiecas uz Komisijas veikto analīzi, tad tonnu izmantošana par mērvienību nav novedusi pie neprecīza novērtējuma. Lai gan ir taisnība, ka, samazinot biezumu, samazinās svars uz vienu m2, Manreal nav apgalvojis, ka tendences izmantot plānāku PAF atšķirīgi ietekmētu ES ražotājus un Ķīnas eksportētājus. Konkrētāk, Manreal neapgalvoja, ka Savienības ražotāju tirgus daļas samazināšanās būtu saistīta ar plānākas PAF ražošanu.

(162)

Kas attiecas uz pagaidu regulas 17. apsvērumā izklāstīto Manreal apgalvojumu, ka tendence izmantot plānāku PAF varētu būt izraisījusi neprecizitātes Komisijas analīzē, Komisija paskaidroja, ka tendence pāriet uz plānāku foliju ietekmē gan Savienības ražotājus, gan ĶTR ražotājus, kas konkurē par klientiem, kuri pieprasa plānāku foliju. Tomēr, kā norādīts 124. apsvērumā, Manreal neapgalvoja, ka šī tendence vairāk ietekmētu Savienības ražotāju pārdošanas apjomu tonnās nekā ražotāju eksportētāju pārdošanas apjomu tonnās. Tas būtu pretrunā arī Manreal apgalvojumiem, ka lietotāji labprātāk pirktu plānāku PAF no ĶTR ražotājiem, jo tie plānākai folijai nodrošinātu augstāku kvalitāti.

(163)

Turklāt tendence izmantot plānāku PAF ir ilgtermiņa tendence. Neviens lietotājs neapgalvoja, ka attiecīgajā periodā ir notikušas būtiskas pārmaiņas visā tirgū, tāpēc, veicot pārbaudes pie Savienības ražotājiem, Komisija guva apstiprinājumu, ka tas ir lēns process, kā tas redzams PAF<6 testēšanas posmā. Turklāt vairāki lietotāji apgalvoja, ka Ķīnas ražotāji plānāku PAF pašlaik ražo vairāk nekā Savienības ražotāji. Tas nozīmējot, ka gadījumā, ja palielinātos pieprasījums pēc plānākas PAF, jaunākie eksporta dati no ĶTR (tonnās) uzrādītu pārāk zemu izlaidi, kas izteikta m2, salīdzinājumā ar Savienības ražošanas apjomu. Tāpēc tendence izmantot plānāku PAF nekādā gadījumā nav izkropļojusi salīdzinājumu par labu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt lielākā daļa importa datu, uz kuriem balstās Komisija, piemēram, dati no datubāzēm un muitas dienestiem, ir izteikti tonnās.

(164)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Zhongji norādīja, ka Savienības ražotājs savā ražošanas procesā slēdz līgumus ar saistītiem apstrādātājiem, un lūdza Komisiju precizēt, kā šādas izmaksas tiek ņemtas vērā, lai aprēķinātu mērķa cenu, un prasīja izslēgt saistītā piegādātāja gūto peļņu.

(165)

Komisija pārbaudīja, ka šādā gadījumā izejvielas un pārveidotais pusfabrikāts pieder ražotājam. Apstrādātājs par apstrādi iekasēja konversijas maksu, kas atspoguļoja tikai apstrādātāja ražošanas izmaksas. Šo konversijas maksu pēc tam uzskaitīja pie ražotāja ražošanas izmaksām. Tāpēc Komisija noraidīja ikvienu netiešu apgalvojumu, ka, veicot apstrādi, ražošanas izmaksas varētu būt palielinātas, jo par apstrādi tika iekasētas tikai faktiskās izmaksas.

(166)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal pieprasīja Komisijai neatkarīgi ievākt uzticamākus datus par PAF ražošanu ES, ražošanas jaudu, importu, eksportu un patēriņu ES, kā arī nošķirt PAF un mājsaimniecības alumīnija foliju (MAF). Manreal ierosināja veikt analīzi par PAF importu no Ķīnas, pamatojoties uz Eurostat Comext datubāzi vai jebkādu citu TAXUD ĢD rīcībā esošu informāciju, vai kā alternatīvu – ievācot informāciju no Savienības ražotājiem, kas nav iesnieguši sūdzību, un nesaistītajiem importētājiem.

(167)

Manreal nav pamatojis, kādā veidā savāktie dati, kam Komisijas veikusi kontrolpārbaudi, nav uzticami. Kā aprakstīts izpaustajā pagaidu informācijā, Komisija ir izmantojusi Eurostat Comext datubāzes datus un patiešām nošķir MAF, jo šim nošķīrumam jau bija norādīti esošie Taric kodi, un Komisija ir ievākusi datus no visiem Savienības ražotājiem, kas sadarbojās, un nesaistītajiem importētājiem tikai attiecībā uz PAF, kā tā definēta izmeklēšanā. Tāpēc Komisija noraida apgalvojumu, ka savāktie dati nav uzticami vai ka Komisija nav savākusi uzticamus datus.

(168)

Manreal arī lūdza Komisiju pieprasīt, lai uzņēmumi, kas saistīti ar sūdzības iesniedzējiem, iesniegtu paši savus datus par kaitējumu (piemēram, pārdošanas apjomus, cenas, ražošanas izmaksas un rentabilitāti), kas ļautu gūt pilnīgāku priekšstatu par ES ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(169)

Kā norādīts pagaidu regulas 26.–28. apsvērumā, Komisija šajā gadījumā izveidoja izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Šajā izlasē tika iekļauti trīs uzņēmumi. Manreal nav pamatojis, kāpēc šī izlase nereprezentē Savienības ražošanas nozari attiecībā uz pārdošanas apjomu, cenām, ražošanas izmaksām un rentabilitāti. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(170)

Visi ieinteresēto personu apgalvojumi pēc pagaidu regulas tika noraidīti. Tādēļ Komisija, ņemot vērā pagaidu regulā izklāstītos konstatējumus, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(171)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka ievērojams PAF patēriņa samazinājums varētu būt Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pagaidu regulā nav pienācīgi ņemts vērā šis samazinājums un ka tajā nav precīzi novērtēta tā ietekme uz citiem rādītājiem. Konkrētāk, Xiamen Xiashun apgalvoja, ka ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājums lielā mērā ir saistīts ar patēriņa samazināšanos. Uzņēmums arī apgalvoja, ka importa pieaugums no Ķīnas ir mazāks nekā patēriņa samazinājums. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka patēriņa samazināšanos vismaz daļēji izraisa aprites ekonomikas pamatnostādnes. Uzņēmums arī apgalvoja, ka no IP līdz laikposmam no 2020. gada novembra līdz 2021. gada martam mēneša vidējais PAF importa apjoms no Ķīnas samazinājās par ne mazāk kā 21 %.

(172)

Pretēji tam, ko apgalvoja Xiamen Xiashun, pagaidu regulā tika ņemts vērā patēriņa samazinājums. Kā norādīts pagaidu regulas 258. apsvērumā, patēriņš Savienībā 2019. gadā un IP samazinājās. Tomēr importa apjoms no ĶTR visā attiecīgajā periodā palielinājās, bet patēriņš samazinājās. Tas neliecina par to, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma galvenais cēlonis ir patēriņa samazinājums. Attiecībā uz importa samazinājumu pēc IP Komisija norādīja, ka atsauces periodi kaitējuma un cēloņsakarības analīzei ir IP un attiecīgais periods. Tāpēc apgalvojumam, ka imports samazinājās pēc IP, nav nozīmes.

(173)

Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma samazinājums lielā mērā ir saistīts ar patēriņa samazināšanos attiecīgajā periodā un ir tās rezultāts.

(174)

Xiamen Xiashun nesniedza nekādu ticamu skaidrojumu, kāpēc patēriņa samazinājums lielā mērā būtu saistīts ar Savienības ražotāju pārdošanas apjoma samazināšanos par 15 % (par 16 % 2019. gadā), kamēr imports no ĶTR palielinājās par 21 % (par 27 % 2019. gadā), kā norādīts pagaidu regulas 262. apsvērumā. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tā skaidrojums ir ticams un ka Komisija to nav ņēmusi vērā. Komisija šo apgalvojumu sīki analizējusi iepriekš 168. un 169. apsvērumā, un, tā kā Xiamen Xianshun nav sniedzis papildu informāciju, tā apstiprina savus secinājumus.

(175)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja arī, ka a) Savienības ražotāji nespēj piegādāt visu PAF klāstu, ko pieprasa lietotāji, un mazāk koncentrējas uz plāno PAF un konkrētiem izmēriem, b) Savienības ražošanas nozare nav veikusi ieguldījumus un c) Savienības ražošanas nozarei nav ražošanas jaudas.

(176)

Komisija ir pārliecinājusies, ka Savienības ražotāji spēj piegādāt lietotāju pieprasīto PAF klāstu pilnā apmērā, arī plāno PAF. Komisija ir analizējusi arī pagaidu regulas 321. apsvērumā konstatēto, ka vairāki vērienīgi izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumi tika apturēti, taču tās bija Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma sekas, nevis tā cēlonis. Turklāt Komisija ir īpaši analizējusi Savienības ražošanas nozares jaudu ražot plāno PAF<6. Tādējādi šie apgalvojumi tika noraidīti.

(177)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Zhongji izvirzīja vairākus jautājumus par hipotētisku situāciju bez Covid-19 pandēmijas izraisītās rūpnīcu slēgšanas, darbinieku prombūtnes, izejvielu piegādes kavējumiem, gatavo preču piegādes kavējumiem vai transporta traucējumiem. Komisija to saprot kā argumentu, ar ko tiek apšaubīts, vai kaitējumu neradīja Covid-19 pandēmija.

(178)

Pagaidu regulas 317.–319. apsvērumā Komisija jau ir analizējusi, vai Covid-19 pandēmija nav veicinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Komisija, analizējot Savienības ražotāju sniegtos datus un veicot to kontrolpārbaudi, ar pienācīgu rūpību izmeklēja Covid-19 pandēmijas ietekmi un secināja, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ nav radušies tādi traucējumi, kas būtu sekmējuši Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Covid-19 pandēmija ir veicinājusi kaitējumu.

(179)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal apgalvoja, ka Savienības lietotāji pērk Ķīnas PAF galvenokārt augstākas kvalitātes, nevis cenas dēļ. Kvalitātes atšķirību starp Ķīnas PAF un Savienībā ražoto PAF rada Savienības ražošanas nozares ieguldījumu trūkums. Taču šis Manreal arguments jau aplūkots pagaidu regulas 348. apsvērumā.

(180)

Importētāju konsorcijs apgalvoja, ka pagaidu regulas 295., 300., 321. un 322. apsvērumā ir netieši apstiprināts ieguldījumu trūkums un secināts, ka Savienības ražotāji atpaliek tehnoloģiskās attīstības un jaudas ziņā, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu nepieciešamo PAF apjomu un komerciālo kvalitāti. Tomēr konsorcijs nesniedza nekādus jaunus pierādījumus.

(181)

Komisija atsaucas uz savu pagaidu regulas 321. apsvērumā izdarīto secinājumu, ka vairāki vērienīgi izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumi tika apturēti, taču tās bija Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma sekas, nevis tā cēlonis. Tādēļ Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka ierobežotie ieguldījumi nesekmēja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(182)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas importētāju konsorcijs apgalvoja, ka Komisija atkārtojusi savus pagaidu regulā izklāstītos secinājumus, nesniedzot pierādījumus, kas varētu atspēkot konsorcija argumentu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisījis ieguldījumu trūkums, kā rezultātā nebija iespējams nodrošināt plāno foliju. Konsorcijs apgalvoja, ka, lai gan tas bija sniedzis visus pierādījumus, ko varēja pamatoti savākt, šo apgalvojumu precizitāte būtu jāpārbauda Komisijai un vajadzības gadījumā tai šie jautājumi būtu jāizmeklē papildus, pieprasot papildu informāciju no Savienības ražotājiem. Tā kā netika veikti ieguldījumi jaunās iekārtās un tehnoloģijās, tad Savienības ražotāju ražošanas līnijas ir novecojušas, jo lielākā daļa alumīnija folijas ražotņu Eiropas Savienībā ir vecākas par 20 gadiem.

(183)

Pretēji tam, ko apgalvoja konsorcijs, Komisija, veicot AKP attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pārbaudīja kvalitātes testēšanas rezultātus tieši attiecībā uz PAF<6, jo konsorcijs bija apgalvojis, ka saistībā ar plānākas folijas veidiem pastāv kvalitātes problēmas. Lai gan Komisija ir atzinusi, ka daži ieguldījumi ir apturēti, tā ir arī pārbaudījusi ieguldījumus esošajās iekārtās un kvalitātes testus, kas no tā izriet. Tāpēc Komisija noraidīja apgalvojumu, ka tā nav veikusi to, kas vajadzīgs, lai papildus sniegtajiem pierādījumiem novērtētu konsorcija apgalvojumus.

(184)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pārstrukturēšanu nevar saistīt ar importu no Ķīnas.

(185)

Kā minēts pagaidu regulas 288. apsvērumā, ir taisnība, ka viena izlasē iekļautā Savienības ražotāja pārstrukturēšanas izmaksas izmeklēšanas perioda otrajā pusē, iespējams, ietekmēja dažus rādītājus, piemēram, ražošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas un rentabilitāti. Tāpēc pagaidu regulas 260., 261., 263. un 268. apsvērumā Komisija vērtēja arī kopējo kaitējuma ainu, neņemot vērā šīs izmaksas. Pat bez šiem izmaksu elementiem ir skaidrs, ka visā attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarei tika nodarīts kaitējums. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti jau pagaidu regulā. Komisija palika pie šī novērtējuma un secināja, ka Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšana neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(186)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal lūdza Komisiju pārvērtēt, cik lielā mērā nodarbinātības un darbaspēka izmaksu, kā arī augsto enerģijas cenu dēļ samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Manreal apgalvoja, ka augstākas darbaspēka izmaksas izraisīja peļņas procenta samazināšanos, ko Komisija nepareizi attiecināja uz Ķīnas PAF radīto cenu spiedienu.

(187)

Komisija jau ir iztirzājusi šo apgalvojumu pagaidu regulas 329. un 330. apsvērumā. Manreal nesniedza nekādus jaunus pierādījumus. Tāpēc Komisija palika pie sava secinājuma.

(188)

Manreal lūdza Komisiju izmeklēt, vai Savienības ražotāji ir varējuši gūt labumu no jauniem tirgiem, kas tiem atvērti, pateicoties citās jurisdikcijās pieņemtiem pasākumiem.

(189)

Pagaidu regulas 337.–340. apsvērumā Komisija analizēja Savienības ražošanas nozares eksportu uz visām trešām valstīm. Manreal nav pamatojis, kādi papildu dati Komisijai būtu jāvāc un kā tas ietekmētu secinājumu, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(190)

Visi ieinteresēto personu apgalvojumi pēc pagaidu regulas tika noraidīti. Tādēļ, pamatojoties uz pagaidu regulā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija secināja, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts radīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un citi faktori atsevišķi vai kopā nemazināja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu.

(191)

Tā kā piezīmes netika saņemtas, Komisija apstiprināja pagaidu regulas 346. apsvērumu, ka pasākumu noteikšana ir Savienības ražošanas nozares un tās augšupējo piegādātāju interesēs.

(192)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas vairāki lietotāji atkārtoja vairākus savus iepriekšējos argumentus. Lietotāji apgalvoja, ka:

(193)

Komisija jau ir izskatījusi šos apgalvojumus pagaidu regulas 6. iedaļā un secinājusi, ka tie nav pārliecinoši iemesli, lai secinātu, ka pagaidu pasākumu noteikšana nav Savienības interesēs. Attiecībā uz galīgajiem pasākumiem Komisija šos apgalvojumus kopā ar papildu apgalvojumiem, kas tika izteikti pēc pagaidu regulas pieņemšanas, ņēma vērā, turpmāk 6.4. iedaļā izvērtējot Savienības intereses.

(194)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal arī apgalvoja, ka pasākumi nesniegtu labumu Savienības ražotājiem. Tā vietā tie dotu labumu PAF ražotājiem Turcijā, Taizemē, Brazīlijā vai Krievijā, jo lietotāji pirktu no šīm valstīm, nevis no Savienības ražotājiem.

(195)

Tomēr Manreal nepamatoja, kāpēc Savienības ražotāji nevarētu konkurēt ar ražotājiem no citām valstīm, pastāvot taisnīgiem apstākļiem.

(196)

Turklāt Manreal apgalvoja, ka gadījumā, ja lietotāji novirzītu izmaksas saviem klientiem, tie apdraudētu savu klientu konkurētspēju. Tomēr, izņemot šo vispārīgo piezīmi, uzņēmums šo apgalvojumu sīkāk nepamatoja.

(197)

Manreal arī apgalvoja, ka pagaidu regulas 354. apsvērumā Komisija norādījusi, ka ieviesīs pasākumus par labu integrētiem ražotājiem. Uzņēmums lūdza Komisiju izpētīt pasākumu iespējamo ietekmi “ES godīgas konkurences apstākļos”.

(198)

Tā ir kļūdaina pagaidu regulas interpretācija, jo Komisija tikai apgalvoja, ka pasākumu nenoteikšana sniegtu priekšrocības neintegrētiem lietotājiem, jo, ja pasākumi netiktu noteikti, tie varētu iegādāties PAF par dempinga cenām, savukārt integrētie lietotāji, kas ražo PAF Savienībā, negūtu labumu no šīs netaisnīgās priekšrocības. Kas attiecas uz Manreal pieprasījumu izmeklēt pasākumu iespējamo ietekmi “ES godīgas konkurences apstākļos”, tad Komisija saprot, ka Manreal apgalvo, ka maksājumi radītu negodīgas konkurences priekšrocības integrētiem Savienības ražotājiem attiecībā pret neintegrētiem uzņēmumiem. Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu, Komisijai novērtējot Savienības intereses, īpaši tiek ņemta vērā nepieciešamība novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci.

(199)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Manreal turklāt apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi tā tiesības uz aizstāvību, jo Manreal nevarēja piekļūt pagaidu regulas 348. apsvērumā minētajai analīzei.

(200)

Komisijai ir pienākums aizsargāt ieinteresēto personu konfidenciālu komercinformāciju, līdzsvarojot piekļuvi šai informācijai ar citu ieinteresēto personu interesēm īstenot savas tiesības. Dažādu ĶTR un Savienības piegādātāju ražojumu detalizētu kvalitātes analīzi vairāku gadu garumā var pamatoti uzskatīt par komercnoslēpumu, kas netiek izpausts konkurentiem. Tādēļ komercnoslēpuma neizpaušana neizraisīja Manreal tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

(201)

Divi uzņēmumi – Gascogne un Manreal – apgalvoja, ka pagaidu regulas 356. apsvērumā minētais Komisijas izteikums, ka lietotājiem nebūtu vienotas intereses pret pasākumu noteikšanu, esot nepareizs, jo visas lietotāju iesniegtās piezīmes bijušas pret pasākumiem.

(202)

Novērtējumā Komisija var izmantot arī konfidenciālus datus, ko lietotāji iesnieguši kā atbildes uz anketas jautājumiem. No šiem datiem izriet, ka ir divi lietotāji, kuri lielu daļu PAF pērk no Ķīnas un kuru izejvielu izmaksās lielu daļu veido Ķīnas izcelsmes PAF, bet citi lietotāji galvenokārt iepērk PAF no Savienības ražotājiem, un pasākumi tos neietekmētu vienādi. Atklājot sīkāku informāciju par to, cik procentu atsevišķo lietotāju veic pirkumus no konkrētiem PAF ražotājiem, tiktu apdraudētas to piegādes ķēdes. Tomēr ieinteresētās personas jau var izteikt savu argumentu, pamatojoties uz informāciju, ka lietotāji atšķirīgā mērā paļaujas uz importu no ĶTR.

(203)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija apstiprina savu vērtējumu, ka lietotājiem nav vienotas intereses ne par, ne pret pasākumu noteikšanu, pat ja lietotāji, kas iebilda pret pasākumu noteikšanu, jo īpaši abi lietotāji, kuru ražošanas izmaksās lielu procentuālo daļu veido PAF, kā minēts pagaidu regulas 347. apsvērumā, var saskarties ar zināmām negatīvām sekām.

(204)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Walki apgalvoja, ka vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā lietotāju intereses nav atspoguļotas pareizi vai taisnīgi. Walki arī apgalvoja, ka Komisijas secinājums, ka lietotājiem nav “vienotas intereses”, jo “lietotāji uz importu no ĶTR paļaujas dažādā mērā”, esot maldinošs un analīze, kas veikta attiecībā uz lietotājiem, – diskriminējoša.

(205)

Komisija secināja, ka lietotājiem nav vienotas intereses, jo lietotāji paļaujas uz ĶTR izcelsmes PAF ļoti atšķirīgā mērā. Ar šo izteikumu Komisija nenoliedza, ka visi lietotāji, kas sadarbojās, iebilda pret antidempinga maksājumu noteikšanu.

(206)

Walki bez tam apgalvoja, ka Komisija nav atbildējusi uz tā pieprasījumu veikt atbilstošāku analīzi attiecībā uz būtiskiem Savienības interešu elementiem. Walki atsaucās uz savām ar pagaidu regulu minētajām piezīmēm, kurās tas pieprasīja labot Komisijas izteikumu par atsaukšanos uz lietotāju argumentiem par to, ka ieguldījumu trūkuma dēļ Savienības ražošanas nozare nevar nodrošināt tādas pašas kvalitātes PAF kā Ķīnas ražotāji. Walki apgalvoja, ka seši lietotāji iesnieguši kopīgu apliecinājumu, kurā apgalvo, ka “ražotājiem, kas iesnieguši pieprasījumu, nav spēju ražot atbilstoši konkrētām svarīgām PAF specifikācijām. To nespēja komerciālos apjomos ražot atbilstoši minētajām specifikācijām, lai apgādātu Savienības lietotājus, visskaidrāk ir saistīta ar to, ka pieprasījuma iesniedzēji ražošanas iekārtās un tehnoloģijās ilgstoši nav veikuši ieguldījumus, kas vajadzīgi, lai paplašinātu esošo PAF produkcijas klāstu nolūkā apgādāt lietotājus ar specifikācijām atbilstošiem plānākiem ražojumiem.”

(207)

Papildus četriem lietotājiem, kas jau šo argumentu bija snieguši individuāli, seši lietotāji iesniedza kopīgu apliecinājumu, kurā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav veikusi ieguldījumus. Tomēr Komisija šo apgalvojumu pēc būtības ir aplūkojusi pagaidu regulas 5.2.3. un 6.2. iedaļā. Šajā posmā neviens lietotājs nav sniedzis jaunu faktu informāciju, bet ir tikai atkārtojis to pašu apgalvojumu. Tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus.

(208)

Walki apgalvoja arī, ka Komisija, pamatojoties uz Savienības ražotāju vispārējo spēju eksportēt un sekmīgi konkurēt trešo valstu tirgos, ir kļūdaini secinājusi, ka Savienības ražojumu kvalitāte nav sliktāka. Walki apgalvoja, ka tas attiecas tikai uz spēju ražot kvalitatīvu foliju, kura biezums pārsniedz 20 mikronus. Tas apgalvoja arī, ka Komisija nav norādījusi, ka tiek ietvertas visas plānākās folijas, kuras ir Savienības piegādes ierobežojumu jautājuma centrā.

(209)

Walki apgalvoja arī, ka izteikums, ka ne visi Ķīnas ražotāji var efektīvi ražot augstas kvalitātes ražojumu, neietekmē lietotāju argumentu, ka Savienības ražošanas nozare nespēj efektīvi ražot augstas kvalitātes plānāku foliju.

(210)

Komisija ir veikusi tai pieejamo Savienības ražotāju pārdošanas datu kontrolpārbaudi, un dati liecina, ka tie eksportē uz trešām valstīm PAF, kura ir plānāka par 20 mikroniem. Tāpēc Walki arguments, ka Savienības ražotāji spētu konkurēt tikai ar PAF, kuras biezums pārsniedz 20 mikronus, nav pamatots.

(211)

Walki arī apgalvoja, ka Komisijas novērtētā neizmantotā ražošanas jauda nav pielīdzināma spējai ražot kvalitatīvas plānās PAF daudzumus.

(212)

Komisija ir pienācīgi izanalizējusi plānākas folijas ražošanas jaudu, ko ierobežo iekārtu spēja realizēt pēdējo velmēšanas posmu. Daži Savienības ražotāji iesniedza testu rezultātus, kas liecina, ka PAF<6 izmēģinājumu ruļļu produkcija pilnībā atbilst attiecīgā klienta prasībām. Bez tam Komisija norāda, ka saskaņā ar tās veikto novērtējumu PAF<6 tirgus ir augošs un sakarā ar ļoti nelielo pieprasījumu IP laikā visi Savienības ražotāji, protams, vēl nav pielāgojuši savas iekārtas šim tirgus segmentam.

(213)

Walki turklāt apgalvoja, ka tā izmeklēšanas pēdējā posmā iesniegto apstiprinošo pierādījumu galvenie elementi ir pilnībā ignorēti vai atspoguļoti kļūdaini. Komisija uzskatīja, ka šis apgalvojums ir aplams. Komisija ņēma vērā visus argumentus un pierādījumus, bet konfidencialitātes apsvērumu dēļ regulā nevarēja izpaust daļu no ļoti specifiskas informācijas.

(214)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Manreal apgalvoja, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu. Manreal apgalvoja, ka Komisija nepamatoti nav ņēmusi vērā nevienu Manreal piezīmi par provizoriski izpausto informāciju, bet tās būtu varējušas mainīt Komisijas secinājumus. Turklāt Manreal norādīja uz izpaustās noslēguma informācijas 8., 9., 108., 109., 118., 119., 131.–134., 142., 147.–150., 155.–157. un 175.–178. apsvērumu, apgalvojot, ka Komisija ir izmantojusi negodīgu atspēkošanas metodi, norādot, ka Manreal nav pietiekami pamatojis savus apgalvojumus. Manreal apgalvoja, ka atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem ir pietiekami izpildījis savu pierādīšanas pienākumu. Komisijai būtu vajadzējis sīkāk izmeklēt tā apgalvojumus, nevis norādīt uz pamatojuma trūkumu. Visbeidzot, Manreal atsaucās uz 98. punktu Pasaules Tirdzniecības organizācijas (“PTO”) Apelācijas institūcijas lēmumā lietā EC – Hormones (18), apgalvojot, ka tas ir sniedzis pirmšķietamus pierādījumus, kuru dēļ pierādīšanas pienākums pāriet uz atbildētāju.

(215)

Pretēji Manreal apgalvojumam Komisija ir izpildījusi savu pienākumu novērtēt, vai katra Manreal piezīme ir pietiekami pamatota, un ir izskaidrojusi iemeslus, kāpēc nevienā gadījumā Manreal minētajos apsvērumos tas tā nav. Pamatregulā Komisijai nav paredzēts pienākums turpināt pietiekami nepamatotu piezīmju izskatīšanu.

(216)

Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(217)

Effegidi pieprasīja galalietojuma atbrīvojumu attiecībā uz PAF izmantošanu kabeļu ekranēšanas plēvju un vīna pudeļu apvalku ražošanā.

(218)

Pieprasījuma pamatā ir izmaksu procentuālā daļa, kuru PAF veido kabeļu ekranēšanas plēvju un vīna pudeļu kakla apvalku ražošanas izmaksās, un ietekme, kāda pasākumiem būtu uz uzņēmumu. Kā norāda Effegidi, kabeļu ekranēšanas plēves un vīna pudeļu kakla apvalkus pārdod nišas tirgos, un PAF patēriņš tajos ir tikpat niecīgs. Tas nozīmē, ka atbrīvojums no galalietojumam noteiktajiem nodokļiem nemazinātu antidempinga maksājuma kopējo efektivitāti.

(219)

Tomēr izmeklēšana atklāja, ka Effegidi ne tikai ražo abus ražojumus, kuriem tas pieprasīja galalietojuma atbrīvojumu, bet tā portfelis ietver dažādus citus ražojumus, piemēram, kabeļu ekranēšanas plēves, kurās nav iestrādāta PAF, kā arī citus pārtikas un nepārtikas iepakojumus, no kuriem dažos ir iestrādāta PAF. Tāpēc Komisija nevarēja noteikt antidempinga maksājumu vispārējo ietekmi uz uzņēmuma rentabilitāti, pamatojoties uz Effegidi sniegtajiem datiem. Tāpēc izpaustajā noslēguma informācijā Komisija noraidīja galalietojuma atbrīvojumu.

(220)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Effegidi iesniedza Komisijai savus finanšu pārskatus par 2019., 2020. un par 2021. gada pirmo pusi. Turklāt Effegidi lūdza Komisiju sniegt norādes par to, kādi papildu dokumenti tai jāiesniedz, lai varētu saņemt galalietojuma atbrīvojumu.

(221)

Komisija konstatēja, ka informācija, kas tika nosūtīta pēc noslēguma informācijas izpaušanas, nebija pietiekama, lai Komisija varētu novērtēt potenciālā atbrīvojuma vispārējo ietekmi uz maksājuma efektivitāti. Effegidi nesniedza nekādu informāciju par kabeļu ekranēšanas plēvju un vīna pudeļu kakla apvalku ražošanas nozari.

(222)

Turklāt izmeklēšanas sākumposmā Effegidi nebija ieinteresētā persona, kas sadarbojās, un galalietojuma atbrīvojuma pieprasījumu iesniedza tikai 2021. gada 5. jūlijā, t. i., divas nedēļas pēc pagaidu regulas publicēšanas, un papildu informāciju – tikai pēc noslēguma informācijas izpaušanas. Šajā vēlajā izmeklēšanas posmā Komisija nevarēja pārbaudīt nekādus papildu datus.

(223)

Tāpēc Komisija nevarēja novērtēt, vai galalietojuma atbrīvojums būtu Savienības interesēs, un tāpēc apstiprināja, ka noraida Effegidi atbrīvojuma pieprasījumu.

(224)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas importētāju konsorcijs atkārtoja apgalvojumu, ka Savienības ražotāji nespēj apmierināt esošo pieprasījumu pēc PAF, jo īpaši plānās PAF tirgus segmentā, kurā tie pašlaik importē no ĶTR, lai apmierinātu pieprasījumu. Konsorcijs apgalvoja, ka būtu vajadzīgi vismaz divi gadi, lai nodrošinātu, ka plānās PAF ražošana ir efektīva un darbojas, un ka Savienības ražotāji nešķiet atbilstam pieprasītajiem kvalitātes standartiem, lai šajā tirgus segmentā aizstātu pašreizējo importu no Ķīnas ar saviem ražojumiem.

(225)

Turklāt, tā kā konsorcijs nav pamatojis, kāpēc būtu vajadzīgi divi gadi, lai sāktu darboties plānās PAF ražošana, Komisija pagaidu regulas 4.5.2.1. iedaļā jau ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei, šķiet, ir pietiekama neizmantotā jauda. Turklāt, kā aprakstīts pagaidu regulas 50. un 51. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare, pārdodot un ražojot izmēģinājumu ruļļus, ir pierādījusi, ka spēj apmierināt klientu pieprasījumu.

(226)

Ņemot vērā minēto, Komisija apstiprināja savu secinājumu, ka pasākumu noteikšana ne vienmēr būtu importētāju interesēs. Tomēr, apsverot dažādās intereses, tā sīkāk izvērtēja pasākumu iespējamo ietekmi (sk. 6.4. iedaļu).

(227)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas konsorcijs apgalvoja, ka Komisija pilnībā ignorējusi faktu, ka pakāpeniski pieaug pieprasījums pēc plānākas PAF un tādējādi pieaug pieprasījums pēc PAF, kas ir plānāka par 7 mikroniem. Turklāt Komisija par zemu novērtējusi faktu, ka būtu vajadzīgi vismaz divi gadi, lai nodrošinātu, ka plānās PAF ražošana Eiropas Savienībā ir efektīva un darbojas.

(228)

Turklāt konsorcijs apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi skaidrojumu par to, kā Savienības ražošanas nozares ievērojamā neizmantotā jauda var apmierināt pieprasījumu pēc plānās PAF.

(229)

Konsorcijs atkārtoja arī, ka Savienības ražošanas nozare nevar panākt atbilstību plānās PAF kvalitātes standartiem porainības un pielāgotības iziešanai caur iekārtām ziņā un uzvēra, ka velmētavas, kas ražo PAF, ir tās pašas, kuras apkalpo automobiļu akumulatoru ražošanas nozari, un tādējādi tiek papildus samazināta PAF ražošanas jauda. Tas apgalvoja, ka, neņemdama vērā šos aspektus, Komisija kļūdaini secinājusi, ka maksājumu noteikšana ir Savienības interesēs.

(230)

Kā skaidrots pagaidu regulas 51. apsvērumā, Komisija novērtēja Savienības ražošanas nozares jaudu ražot plānāku PAF, proti, PAF<6, novērtējot, kāda ir jauda pēdējā velmēšanas posmā, kas nepieciešams, lai iegūtu šo plānumu. Bija izrādījies, ka iepriekšējos velmēšanas posmos ir pietiekama neizmantotā jauda. Tādējādi PAF<6 ražošanas vājā vieta ir pēdējais velmēšanas posms. Komisija ir precizējusi, kā Savienības ražošanas nozare var apmierināt pieprasījumu pēc plānās PAF. Arguments, ka būtu vajadzīgi vismaz divi gadi, lai nodrošinātu, ka plānās PAF ražošana Eiropas Savienībā ir efektīva un darbojas, attiecas uz jaunu jaudu, ko Savienības ražošanas nozare uzstādītu, atjaunojoties taisnīgai cenu konkurencei un papildus pieaugot pieprasījumam. Tā kā tuvākajā nākotnē gaidāmo pieprasījumu var apmierināt ar jau esošo jaudu, tad Komisijas aprēķinos nav ņemta vērā potenciālā nākotnes jauda. Nav būtiski, ka, pirms jaunā jauda sāk darboties, būtu vajadzīgs laiks. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(231)

Saskaņā ar pamatregulas 21. panta 1. punktu Komisija pagaidu regulā novērtēja konkurējošās intereses un pievērsa īpašu uzmanību nepieciešamībai novērst kaitējumu radošā dempinga kropļojošo ietekmi uz tirdzniecību un atjaunot efektīvu konkurenci.

(232)

Izvērtējot konkurējošās intereses, Komisija, no vienas puses, uzskatīja, ka no Ķīnas veiktā eksporta īstenotā cenu nospiešana ir pasliktinājusi Savienības ražošanas nozares stāvokli un, no otras puses, ka cenu pieaugumam būtu ierobežota negatīva ietekme uz lietotājiem. Komisija secināja, ka nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka galīgo pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes PAF importam nebūtu Savienības interesēs.

(233)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Manreal apgalvoja, ka pagaidu regulā veiktā tirgus un Savienības interešu analīze vairs nav derīga sakarā ar izmeklēšanas un Covid-19 pandēmijas izraisīto kraso cenu pieaugumu un spekulācijām preču tirgū. Iepakojuma pārveides nozari spēcīgi ietekmē ne tikai alumīnija cenu pieaugums par 40 %, bet arī kraftpapīra cenu pieaugums par 40 % un konteineru transportēšanas izmaksu pieaugums par 400 %. Vidējais papīra piegādes laiks ir palielinājies no 3–4 nedēļām līdz 4 mēnešiem. Dažos piegādes līgumos piegādātāji atsaucas uz nepārvaramas varas apstākļiem un piegādā preces ar sešu mēnešu kavēšanos, vienlaikus pieprasot par 20 % augstākas cenas nekā pasūtīšanas laikā.

(234)

Pievienojoties Manreal argumentiem, Walki, Gascogne un Effegidi arī uzsvēra, ka situācija tirgū pēc IP ir būtiski mainījusies, izraisot ne tikai PAF, bet arī citu izejvielu piegādes iztrūkumu. Gascogne apgalvo, ka alumīnija cena Londonas Metālu biržā laikposmā no 2020. gada oktobra līdz 2021. gada maijam palielinājās par 30 %. Arī pašreizējā situācijā šķiet, ka tikai viens lielākais Savienības ražotājs bez vairāku mēnešu izpildes laika var piegādāt jaunus pasūtījumus. Effegidi apgalvoja, ka saskaņā ar Savienības ražotāju cenu piedāvājumiem 2021. gada jūlijā PAF piegāde ražošanai tam nebūs pieejama agrāk kā 2022. gadā.

(235)

Cits lietotājs Alupol apgalvoja, ka, sākot ar 2020. gada decembri, tas novērojis, ka Savienības ražotājiem ir vāja interese par līgumiem, un viens no Savienības ražotājiem, ar kuru noslēgts pat divu gadu piegādes līgums, to izbeidzis pēc pusgada, un ka tas liecina par jaudas ierobežojumiem. Walki iesniedza papildu pierādījumus saistībā ar 6,35 mikronu PAF pieprasījumiem, pierādot, ka turpinās piegādes grūtības, ar kurām tas saskārās 2021. gadā.

(236)

Importētāju konsorcijs arī apgalvoja, ka kopš izmeklēšanas sākuma PAF cenas ir palielinājušās par 25 % un piegādes laiks ir palielinājies no vidēji 2 mēnešiem līdz 4 mēnešiem. Arī pašreizējā piegādes iztrūkuma dēļ integrētie uzņēmumi veic preferenciālas piegādes saviem saistītajiem subjektiem, atstājot mazāk jaudas atvērtajam tirgum. Konsorcijs sagaida, ka antidempinga maksājumi radīs traucējumus piegādes ķēdēs un izraisīs piegādes iztrūkumu visā PAF klāstā, bet jo īpaši attiecībā uz PAF, kuras biezums ir mazāks par 6 mikroniem.

(237)

Lai gan šīm izmaiņām tirgū patiešām ir ietekme uz ražotāju, lietotāju un importētāju atšķirīgajām interesēm, tās ir izraisījusi Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācija un tai sekojošā spēcīgā ekonomikas atlabšana, kuras dēļ ir vērojams starptautiskā transporta trūkums un piegādes iztrūkums. Tādējādi līdz brīdim, kad normalizēsies ekonomikas atlabšana un izaugsme un pieprasījums un piedāvājums atkal būs līdzsvarā, tostarp PAF nozarē, var būt nepieciešams zināms laiks, lai tirgi pielāgotos.

(238)

Manreal arī apgalvoja, ka saskaņā ar LESD 11. pantu aizsardzība pret importu par dempinga cenām būtu jālīdzsvaro ar citiem Savienības mērķiem, piemēram, vides aizsardzību, un secināja, ka pasākumu noteikšanai būs ļoti negatīva ietekme uz vidi. Manreal apgalvoja, ka neatkarīgi no iespējamās negatīvās ietekmes uz nodarbinātību vai rūpniecības politiku ES videi par labu nāktu vairāk piesārņojošu Savienības ražotāju izzušana. Tādēļ Manreal lūdza Komisiju izmeklēšanā iekļaut pasākumu iespējamo ietekmi uz vidi.

(239)

Pirmkārt, Komisija norādīja, ka Manreal nav pamatojis, kādā veidā Savienības ražotāji rada lielāku piesārņojumu nekā Ķīnas ražotāji. Turklāt, lai gan Savienība nosaka augstus vides standartus saviem ražotājiem, LESD 11. panta mērķis nav kavēt saimniecisko darbību, bet gan integrēt vides aizsardzības prasības politikā, kas virza saimniecisko darbību. Manreal ierosinājums samazināt emisijas Savienībā, negodīgas konkurences apstākļos ļaujot likvidēt tās rūpniecību, ir ne tikai nesaderīgs ar ES mērķiem vides jomā, bet arī būtu pretrunā vairākām citām rīcībpolitikas jomām. Tāpēc Manreal prasība izmeklēt šāda scenārija ietekmi uz vidi tika noraidīta.

(240)

Manreal arī norādīja uz pagaidu regulas 355. apsvērumu, kurā Komisija, atbildot uz Manreal iepriekšējo argumentu, ka valsts atbalsts varētu būt piemērotāks pasākums nekā maksājumu noteikšana, norādīja, ka finansiālais atbalsts nav pareizais instruments, lai cīnītos pret kaitējumu radošo dempingu. Manreal apgalvoja, ka šī ir rīcībpolitikas izvēle, ko nevajadzētu pieņemt, neapspriežoties ar Konkurences ģenerāldirektorātu (turpmāk – “Konkurences ĢD”). Manreal arī apgalvoja, ka Komisijas arguments prezumē, ka Konkurences ĢD neatļaus atbalstu, kas piešķirts Savienības ražotājiem.

(241)

Komisija atgādināja, ka pamatregulas 9. panta 4. punkta pirmajā daļā noteikts, ka tad, ja galīgi konstatētie fakti apliecina dempinga un tā radītā kaitējuma esību un Savienības interesēs ir nepieciešams iejaukties, Komisija nosaka galīgo antidempinga maksājumu. Patiešām, Komisija ar tās rīcībā esošajiem juridiskajiem instrumentiem nevar nevērsties pret Ķīnas eksportētāju dempingu, kas ir pierādīts un rada kaitējumu, tikai tāpēc, ka arī Savienības ražotāji var saņemt valsts atbalstu. Turklāt valsts atbalstu piešķir dalībvalstis, nevis Komisija.

(242)

Līdz ar to neviens no lietotāju un importētāju izvirzītajiem argumentiem pēc pagaidu informācijas izpaušanas un pagaidu regulas nemaina Komisijas secinājumu.

(243)

Vairākas personas kopā ar piezīmēm par izpausto vispārējo noslēguma informāciju iesniedza pieprasījumu novērtēt iespēju saskaņā ar pamatregulas 14. panta 4. punktu potenciāli atlikt maksājumus. Pēc šiem pieprasījumiem potenciālā maksājumu atlikšana tiks analizēta atsevišķā procedūrā.

(244)

Pamatojoties uz minēto, nav pārliecinošu iemeslu secināt, ka galīgo pasākumu noteikšana Ķīnas izcelsmes PAF importam nebūtu Savienības interesēs.

(245)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka turpmākās atbilstības nodrošināšanas izmaksas nebūtu jāpieskaita mērķa cenai, jo paziņojums par atbilstības nodrošināšanas izmaksām tika publicēts pēc pagaidu regulas publicēšanas, tādējādi pārkāpjot Xiamen Xiashun tiesības uz aizstāvību.

(246)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Xiamen Xiashun kopā ar visām pārējām ieinteresētajām personām tika dots papildu laiks, lai pēc paziņojuma publicēšanas izteiktu piezīmes par atbilstības nodrošināšanas izmaksām. Tādējādi novēlota publicēšana nepārkāpa tā tiesības uz aizstāvību.

(247)

Turklāt Xiamen Xiashun apgalvoja, ka vides apsvērumi neattiecas tikai uz Savienības ražošanas nozari, jo uz Xiamen Xiashun attieksies Ķīnas emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, un tas ir saņēmis Alumīnija pārvaldības iniciatīvas sertifikātu Performance Standard, kas ietver kritērijus attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, tostarp CO2 emisiju sliekšņvērtību.

(248)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. ĶTR valsts tiesību akti nav būtiski pamatregulas 7. panta 2.d punkta piemērošanai, saskaņā ar kuru, nosakot Savienības ražošanas nozares mērķa cenu, ir jāņem vērā turpmākās izmaksas, kas izriet no daudzpusējiem vides nolīgumiem un to protokoliem, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

(249)

Donghai apgalvoja, ka mērķa peļņa 6 % apmērā būtu jāaprēķina, ņemot vērā tikai konversijas izmaksas, nevis visu PAF cenu.

(250)

Komisija noraidīja apgalvojumu, jo saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.c punktu ir jāaprēķina mērķa peļņa, pamatojoties uz visām izmaksām, nevis tikai daļu, kas atspoguļo izejvielu konversiju.

(251)

Zhongji un Nanshan atkārtoja šo apgalvojumu pēc noslēguma informācijas izpaušanas. Zhongji apgalvoja, ka pretēji Komisijas viedoklim pamatregulas 7. panta 2.c punktā nav noteikts, ka mērķa peļņa jāaprēķina, pamatojoties uz visām izmaksām, bet ka 7. panta 2.c punktā ir noteikts tikai tas, ka mērķa peļņai jābūt pietiekamai, lai segtu visas izmaksas. Zhongji apgalvoja, ka PAF ražotāji gūst peļņu no konversijas cenas, nevis no izejvielu cenas.

(252)

Pamatregulas 7. panta 2.c punktā teikts, ka “izmantoto mērķa peļņu nosaka, ņemot vērā .. ienesīguma līmen[i], kas vajadzīgs, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus”. Visas izmaksas ietver izejvielas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(253)

Turklāt Donghai apgalvoja, ka pārstrukturēšanas izmaksas nebūtu jāiekļauj mērķa cenā.

(254)

Pagaidu regulas 329. apsvērumā Komisija paskaidroja, ka izmaksu pieaugums IP galvenokārt bija saistīts ar viena izlasē iekļautā ražotāja pārstrukturēšanu. Komisija arī norādīja, ka pārstrukturēšana ir regulārs process situācijās, kad notiek imports par dempinga cenām. Katrā ziņā saskaņā ar antidempinga pamatregulu, aprēķinot mērķa peļņu, jāņem vērā visas izmaksas.

(255)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Zhongji atkārtoja apgalvojumu, ka ārkārtas izmaksas būtu jāizslēdz no mērķa cenas. Zhongji apgalvoja, ka Komisija nav pievērsusies Zhongji argumentiem un ka Komisija ir nonākusi pretrunā sev, konsekventi dēvējot šīs izmaksas par “ārkārtas izmaksām”, bet mērķa cenas kontekstā tās uzskatot par “regulārām”. Tomēr Zhongji nesniedza jaunus pierādījumus.

(256)

Citu pierādījumu nebija, tāpēc Komisija apstiprina pagaidu regulas 325. apsvērumu. Pārstrukturēšana ir regulārs process situācijās, kad notiek imports par dempinga cenām, un ar to saistītās izmaksas pieder pie uzņēmuma izmaksām.

(257)

Zhongji arī apgalvoja, ka Komisijai pēc analoģijas būtu jāpiemēro tas, ko tā ir norādījusi pagaidu regulā, kura pieņemta kālija hlorīda lietā (19) un kurā Komisija nolēma atskaitīt Kanādas ieguves uzņēmumiem radušās pagaidu un ārkārtas izmaksas, pirms to izmaksas izmantoja par atsauci Baltkrievijas, Krievijas un Ukrainas uzņēmumiem, jo nebūtu bijis pamatoti likt tiem segt šādas izmaksas. Zhongji apgalvoja, ka Komisija to pašu principu piemērojusi arī neapstrādāta neleģēta magnija regulā (20) un konkrētu veidu polietilēntereftalāta (PET) regulā (21). Tādējādi Zhongji apgalvoja, ka Komisijai arī šajā lietā nebūtu jāņem vērā pārstrukturēšanas izmaksas, atzīstot tās par pagaidu un ārkārtas izmaksām.

(258)

Komisija nepiekrīt, ka situācija, kas minētā pagaidu regulā, kura pieņemta kālija hlorīda lietā, ir salīdzināma ar pašreizējo izmeklēšanu. Kālija hlorīda lietā Kanādas uzņēmumu pagaidu un ārkārtas izmaksas nebija saistītas ar importu par dempinga cenām Savienībā. Tas pats attiecas uz salīdzinājumu ar neapstrādāta neleģēta magnija regulu, kurā uzņēmuma pārstrukturēšana tika veikta pēc privatizācijas. Ārkārtas izmaksu izslēgšana PET lietā tika veikta konkrētās situācijas dēļ, un tās atšķīrās no šajā lietā aplūkotajām pārstrukturēšanas izmaksām. Šajā lietā, kā norādīts pagaidu regulas 325. apsvērumā, pārstrukturēšanas izmaksas nebija ārkārtas izmaksas, un tādējādi tās būtu jāņem vērā. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(259)

Zhongji nāca klajā ar piezīmi, ka PAF mērķa peļņa attiecībā uz PKN, sākot no 1, nav uzticama. Trīs izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējais ražošanas apjoms attiecībā uz PKN, kas sākas ar 1, ir mazāks par 3 000 tonnām. Pēc Zhongji domām, šis daudzums ir nenozīmīgs, un tas uzskata, ka Komisijas rīcībā nebija šādu ražojumu ražošanas izmaksu vai vismaz tās nebija reprezentatīvas ierobežotā apjoma dēļ. Tas padara mērķa cenu neuzticamu.

(260)

Ja Savienībā netiek ražots konkrēts PKN, kas tiek eksportēts, tad, ja vien nav iespējams veikt samērīgas korekcijas, Komisija izslēdz šo PKN no salīdzinājuma. Tomēr, ja Savienības ražošanas nozare ražo PKN, pat ja šis daudzums ir mazāks nekā citiem PKN, Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, precīzāk tomēr būtu šo PKN iekļaut salīdzinājumā. Turklāt šajā gadījumā 3 000 tonnas nevar tikt uzskatītas par nenozīmīgu ražošanas apjomu. Tāpēc Komisija noraidīja šo apgalvojumu.

(261)

Turklāt Zhongji apgalvoja, ka daži izpaustajā pagaidu informācijā sniegto datu diapazoni nav jēgpilni, jo ir pārāk plaši, lai sniegtu pamatotu izpratni par konfidenciālajiem datiem, kas attiecas uz PKN 1DA un PKN 5BA.

(262)

Zhongji atsaucas uz Savienības ražošanas nozares datiem par diviem PKN, kurus ražo tikai viens Savienības ražotājs. Tāpēc Komisijas norādītajos diapazonos ir jāņem vērā ne tikai datu konfidencialitāte, bet arī tas, ka noteiktas vērtības var aprēķināt atpakaļ, ja to diapazoni ir pārāk šauri. Attiecībā uz vienības pārdošanas cenu un mērķa cenu Komisija ir norādījusi šaurus diapazonus. Tomēr attiecībā uz pārdotajiem daudzumiem, kā arī kopējo EXW vērtību Komisijai bija jānodrošina, ka vērtības nevar aprēķināt, un jāizvēlas pietiekami plašs diapazons. Alternatīva būtu sensitivitātes dēļ aizstāt vērtības.

(263)

Donghai turklāt apgalvoja, ka Komisija ir kļūdaini pamatojusies uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, lai mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķināšanas vajadzībām noteiktu Nanshan Europe pārdošanas cenas, un apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis izmantot Nanshan Group saistītā pārdošanas subjekta faktiskās pārdošanas cenas Eiropas Savienībā un atskaitīt tikai tiešās pārdošanas izmaksas, kas radušās, šim saistītajam ES pārdošanas subjektam pārdodot attiecīgo ražojumu.

(264)

Mērķa cena, ko izmanto kaitējuma starpības noteikšanai, ir balstīta uz ES ražošanas nozares ražošanas izmaksām un mērķa peļņu un tādējādi neietver saistītu subjektu izdevumus. Tāpēc, lai nodrošinātu simetriju un taisnīgu salīdzinājumu, eksporta cenās, ko izmanto kaitējuma starpības aprēķināšanai, nedrīkst iekļaut ražotāju eksportētāju saistīto subjektu izdevumus. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(265)

Atbilstoši pamatregulas 9. panta 4. punkta trešajai daļai, tā kā Komisija nereģistrēja importu iepriekšējās informācijas izpaušanas periodā, Komisija analizēja importa apjomu dinamiku, lai noteiktu, vai iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā notika turpmāks ievērojams izmeklējamā importa pieaugums, un konstatētu, vai tādējādi kaitējuma starpības noteikšanā būtu jāņem vērā šāda pieauguma radītais papildu kaitējums.

(266)

Uz Eurostat COMEXT un datubāzes Surveillance 2 datu pamata tika noskaidrots, ka importa apjoms no ĶTR četru nedēļu iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā bija par 47 % mazāks nekā vidējais četru nedēļu importa apjoms izmeklēšanas periodā. Uz šāda pamata Komisija secināja, ka iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā nav noticis ievērojams izmeklējamā importa pieaugums.

(267)

Pēc pagaidu regulas pieņemšanas Zhongji apgalvoja, ka būtu jāveic korekcijas, jo Carcano sniedz atsevišķu līgumu izdales (call-off) pakalpojumu, ko Zhongji nesniedzot.

(268)

Komisija apstiprināja, ka Carcano sniegtais atsevišķu līgumu izdales pakalpojums attiecas tikai uz ļoti nelielu izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas apjomu, turklāt šā pakalpojuma izmaksas ir tik zemas, ka korekcijai nebūtu būtiskas ietekmes uz šīs izmeklēšanas rezultātiem.

(269)

Tā kā nebija citu piezīmju par kaitējuma starpību, Komisija koriģēja tikai pagaidu regulas 376.–378. apsvērumā noteiktās starpības sakarā ar koriģētajām pēcimportēšanas izmaksām, kā arī lai ņemtu vērā deklarētās CIF vērtības izmaiņas, kā tās paskaidrotas 103. apsvērumā. Galīgās kaitējuma starpības ir norādītas 197. apsvērumā.

(270)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Nanshan lūdza Komisiju pārbaudīt mērķa cenas, jo bija gadījumi, kad ražojumiem ar plānāku ražojumu PKN bija zemākas cenas nekā ražojumiem ar biezāku ražojumu PKN, un Nanshan uzskatīja, ka tas nav loģiski. Komisija ar pienācīgu rūpību noteica mērķa cenu un norāda, ka tā ir balstīta Savienības ražotāju informāciju, kam veikta kontrolpārbaude. Izmaksas ietekmē ne tikai biezums, bet arī citi faktori, un arī mērķa cenu pamatā ir informācija par vairākiem ražotājiem, kuriem nav pilnīgi vienāda izmaksu bāze.

(271)

Tā kā nebija nekādu piezīmju par kropļojumiem izejvielu tirgū, Komisija apstiprināja savu pagaidu regulas 381.–383. apsvērumā izklāstīto konstatējumu, ka nav izpildīti pamatregulas 7. panta 2.a punktā izklāstītie nosacījumi, un Komisija konstatēja, ka, nosakot pagaidu maksājuma summu, ir jāpiemēro 7. panta 2. punkta noteikumi.

(272)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību, Savienības interesēm un pasākumu līmeni, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai nepieļautu attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām izraisītu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(273)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likmēm, kas izteiktas CIF cenas līmenī ar piegādi līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas, vajadzētu būt šādām:

(274)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes ir piemērojamas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajā valstī un kuru ražojuši nosauktie tiesību subjekti. Uz tāda attiecīgā ražojuma importu, kuru ražojis kāds cits uzņēmums, kas šīs regulas rezolutīvajā daļā konkrēti nav minēts, tostarp subjekti, kas saistīti ar konkrēti minētajiem subjektiem, būtu jāattiecina maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”. Uz to nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(275)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (22). Pieprasījumā jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj pierādīt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē tā tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, tad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tiks publicēta regula par nosaukuma maiņu.

(276)

Lai līdz minimumam samazinātu pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju atšķirību dēļ, ir nepieciešami īpaši pasākumi, kas nodrošina individuālo antidempinga maksājumu piemērošanu. Uzņēmumiem, uz kuriem attiecas individuālie antidempinga maksājumi, ir jāuzrāda derīgs komercrēķins dalībvalstu muitas dienestiem. Rēķinam ir jāatbilst prasībām, kas izklāstītas šīs regulas 1. panta 4. punktā. Uz importu, kuram nav pievienots šāds rēķins, būtu jāattiecina antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(277)

Kaut arī uzrādīt šo rēķinu dalībvalstu muitas dienestiem ir vajadzīgs, lai importam piemērotu individuālās antidempinga maksājuma likmes, tas nav vienīgais elements, kas muitas dienestiem ir jāņem vērā. Pat ja uzrādītais rēķins atbilst visām šīs regulas 1. panta 4. punktā minētajām prasībām, dalībvalstu muitas dienestiem, ievērojot tiesību aktus muitas jomā, ir jāpilda ierastās pārbaudes, un tiem, tāpat kā citos gadījumos, var būt vajadzīgi papildu dokumenti (nosūtīšanas dokumenti utt.), lai pārbaudītu deklarācijās sniegto ziņu precizitāti un nodrošinātu, ka sekojošais pieprasījums piemērot zemāko maksājuma likmi ir pamatots.

(278)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tādām pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, kuras izraisījusi pasākumu noteikšana. Tādos apstākļos un tad, ja ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Šajā izmeklēšanā citustarp var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālo(-ās) maksājuma likmi(-es) un noteikt valsts mēroga maksājumu.

(279)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu, antidempinga maksājums, kas noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem, būtu jāpiemēro ne tikai attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri šajā izmeklēšanā nesadarbojās, bet arī attiecībā uz ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā neveica eksportu uz Savienību.

(280)

Ieinteresētās personas 2021. gada 28. septembrī tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tika plānots ieteikt galīga kompensācijas maksājuma noteikšanu ĶTR izcelsmes konkrētas PAF importam. Pēc šīs informācijas izpaušanas ieinteresētajām personām tika dota iespēja sniegt piezīmes.

(281)

Piezīmes par izpausto informāciju iesniedza vienpadsmit personas. Pēc pieprasījuma tika uzklausīti Walki un Zhongji. Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika pienācīgi ņemtas vērā, un attiecīgā gadījumā konstatējumos tika izdarītas attiecīgas izmaiņas.

(282)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (23) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām, kura publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(283)

Komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2016/1036 15. panta 1. punktu, ir sniegusi pozitīvu atzinumu,