(1)

Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/592 (2) tika ieviestas vairākas atkāpes no konkrētiem Regulas (ES) Nr. 1308/2013 noteikumiem arī vīna nozarē, un šo atkāpju mērķis bija sniegt atspaidu vīna nozares tirgus dalībniekiem, lai palīdzētu tiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas ietekmi. Tomēr, neraugoties uz šo pasākumu lietderību, atgūt līdzsvaru starp piedāvājumu un pieprasījumu vīna tirgū nav izdevies.

(2)

Covid-19 pandēmija nav kontrolējama. Ar vakcinācijas kampaņām dažos Savienības reģionos un visā pasaulē vien nepietiek, un lielākā daļa valstu joprojām piemēro pārvietošanās ierobežojumus un sociālās distancēšanās pasākumus. Šādi pasākumi aizvien ietver ceļošanas ierobežojumus, pulcēšanās ierobežojumus privātos un publiskos pasākumos, kā arī ierobežo iespēju ieturēt maltīti ārpus mājas. Minēto ierobežojumu rezultātā vīna patēriņš Savienībā turpina samazināties, vīna krājumi pieaug un – vispārīgi runājot – tiek traucēta tirgus darbība. Dažās dalībvalstīs viena trešdaļa vīna patēriņa ir saistīta ar tūrismu. Tāpēc vīna patēriņš ir turpinājis samazināties, un vīna krājumi joprojām ir ievērojami. Šādas pandēmijas sekas kopā ar Amerikas Savienoto Valstu noteiktajiem tarifiem un pavasara salnām, kas Eiropu skāra 2021. gada aprīlī, ir būtiski negatīvi ietekmējušas vīna ražotāju ienākumus Savienībā. Tiek lēsts, ka visu šo faktoru kopuma rezultātā Savienības vīna nozares apgrozījums ir samazinājies vidēji par 15–20 %, bet daži uzņēmumi ziņojuši par zaudējumiem līdz pat 40 %.

(3)

Turklāt neskaidrība par krīzes ilgumu, ko joprojām ir grūti prognozēt vīrusa straujo mutāciju dēļ, vēl vairāk pastiprina pašreizējos būtiskos traucējumus Savienības vīna tirgū. Tas nozīmē, ka nozares atlabšanai būs vajadzīgs ilgāks laiks, nekā bija iespējams prognozēt 2021. gada sākumā. Līdz ar to, lai nepieļautu bankrotējušo uzņēmumu skaita pieaugumu, ir lietderīgi turpināt piedāvāt pagaidu un ārkārtas atbalstu Savienības vīna nozarei.

(4)

Ražas apdrošināšana ir svarīgs instruments, kas ļauj pārvaldīt apdraudējumus, arī tādus apdraudējumus, kad nelabvēlīgu klimatisko apstākļu dēļ bijušas vēlīnas un ilgstoši bargas salnas, kā tas bija 2021. gada aprīlī, un apdraudējumus, kas saistīti ar tirgus traucējumiem, piemēram, Covid-19 pandēmijas dēļ, tāpēc ir lietderīgi nodrošināt lielāku stimulu vīnkopjiem slēgt līgumus par ražas apdrošināšanu, palielinot Savienības atbalstu minētajam pasākumam. Turklāt ir lietderīgi šo stimulu attiecināt uz vairāk nekā vienu tirdzniecības gadu, jo pieredze rāda, ka ražas apdrošināšanai paredzētais atbalsts līdz šim ticis izmantots pavisam nedaudz. Tāpēc ir būtiski paredzēt pietiekami daudz laika, kas nepieciešams, lai informētu dalībvalstis un mudinātu vīna nozares tirgus dalībniekus šo atbalsta ārkārtas likmi izmantot. Tāpēc laikposmā no 2021. gada 16. oktobra līdz 2019.–2023. gada plānošanas perioda beigām Savienības finansiālais ieguldījums atbalstā par ražas apdrošināšanu, kas minēts Deleģētās regulas (ES) 2020/592 8. pantā, ir jāpalielina.

(5)

Turklāt, tā kā nav sagaidāms, ka Savienības vīna tirgus īstermiņā atgūs līdzsvaru starp pieprasījumu un piedāvājumu, ir jāparedz, ka pasākumus, kas noteikti Deleģētās regulas (ES) 2020/592 5.a, 6. pantā, 7. panta 2. punktā un 9. pantā, piemēro līdz 2022. gada 15. oktobrim.

(6)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) 2020/592 būtu attiecīgi jāgroza.

(7)

Lai 2021. un 2022. finanšu gadā nodrošinātu minēto pasākumu nepārtrauktību, šai regulai būtu jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tā būtu jāpiemēro no 2021. gada 16. oktobra,

1)

regulas 8. pantu groza šādi:

2)

regulas 10. pantā datumu “2021. gada 15. oktobrī” aizstāj ar “2022. gada 15. oktobrī”.