(1)

Pamatojoties uz pamatregulas 5. pantu, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2020. gada 14. augustā sāka antidempinga izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu (“PAV” jeb “izmeklējamais ražojums”) importu (2).

(2)

Saskaņā ar pamatregulas 19.a pantu Komisija 2021. gada 15. martā ieinteresētajām personām sniedza kopsavilkumu par ierosinātajiem pagaidu maksājumiem un detalizētu informāciju par to, kā tika aprēķinātas dempinga starpības un starpības, kas ir atbilstošas tam, lai novērstu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētās personas tika aicinātas trīs darbdienu laikā iesniegt piezīmes par minēto aprēķinu precizitāti. Trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji iesniedza piezīmes (3). Komisija uzskatīja, ka saņemtās piezīmes un kļūdu labojumi aprēķinos bija atbilstīgi.

(3)

Komisija 2021. gada 12. aprīlī ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/582 (4) (“pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu.

(4)

Pēc tam, kad bija publiskoti būtiskie fakti un apsvērumi, uz kuru pamata tika noteikts pagaidu antidempinga maksājums (“pagaidu informācijas izpaušana”), sūdzības iesniedzēji, izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, viens izlasē neiekļauts ražotājs eksportētājs, vairāki lietotāji automobiļu siltummaiņu nozarē un viens lejupējais lietotājs, viens lietotājs folijas nozarē, divi lietotāji elektrolītisko kondensatoru nozarē, viens lietotājs alumīnija kompozītpaneļu nozarē, viens lietotājs horizontālo žalūziju nozarē un tā piegādātājs, viens nesaistīts tirgotājs, viens importētājs, Eiropas Automobiļu detaļu piegādātāju apvienība, Eiropas Autoražotāju asociācija un Ķīnas Tautas Republikas valdība (“ĶV”) iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par provizoriskajiem konstatējumiem. Divi ražotāji eksportētāji pieprasīja un saņēma papildu informāciju par savu kaitējuma starpību aprēķināšanu.

(5)

Personām, kuras to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija rīkoja uzklausīšanu ar trim izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, sūdzības iesniedzējiem, uzņēmumu B, diviem lietotājiem automobiļu siltummaiņu nozarē, vienu lietotāju folijas nozarē, vienu lietotāju alumīnija elektrolītisko kondensatoru nozarē, vienu nesaistītu tirgotāju, vienu nesaistītu importētāju un neatkarīgu izplatītāju apvienību (EURANIMI). Pēc Nanshan Group (“Nanshan”) pieprasījuma notika uzklausīšana, kurā piedalījās Nanshan un tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(6)

Komisija ierosināja rīkot uzklausīšanu personām, kuras darbojas automobiļu siltummaiņu plakano alumīnija velmējumu (“automobiļu SM PAV”) nozarē un kurām ir pretējas intereses, proti, Valeo Systèmes Thermiques SAS un saistītiem uzņēmumiem (“Valeo”) un kādam Savienības ražotājam. Tomēr šis Savienības ražotājs nepiekrita piedalīties. Valeo pauda nožēlu par Savienības ražotāja rīcību un apgalvoja, ka Valeo argumentiem par jaudas (ne)esību Savienības tirgū kā pierādījumiem vajadzētu būt lielākam svaram, ņemot vērā to, ka pats Valeo bija gatavs tikties ar minēto Savienības ražotāju.

(7)

Kā atzina Valeo, uzklausīšanu personām, kurām ir pretējas intereses, var rīkot tikai tad, ja abas puses piekrīt šādai uzklausīšanai. Kā noteikts 6. panta 6. punktā, ieinteresētās personas atteikšanās piedalīties šādā uzklausīšanā nedrīkst ietekmēt attiecīgās personas stāvokli. Tāpēc Valeo apgalvojums tika noraidīts.

(8)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas personas, kas to lūdza, saņēma iespēju tikt uzklausītas. Komisija rīkoja uzklausīšanu, kurā piedalījās trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, divi lietotāji automobiļu siltummaiņu nozarē un viens nesaistītais importētājs. Pēc šī eksportētāja pieprasījuma notika arī uzklausīšana, kurā piedalījās Jiangsu Alcha Aluminum Group Co., Ltd. (“Jiangsu Alcha”) un tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(9)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu galīgo konstatējumu izdarīšanai. Šajā sakarā tā uzskatīja, ka uzņēmums Nilo Asia PTE Ltd / Lodec Metall-Handel Niederlassung Bremen der O. Wilms GMBH (“Nilo”), kas sevi bija nosaucis par nesaistītu importētāju, faktiski ir tirgotājs. Tāpēc šā uzņēmuma atbildes uz anketas jautājumiem netika ņemtas vērā galīgo konstatējumu izdarīšanai. Tomēr šis uzņēmums joprojām tika uzskatīts par ieinteresēto personu, un tas turpināja sadarboties izmeklēšanā.

(10)

Ņemot vērā to, ka ieinteresētajām personām bija pietiekami daudz laika, lai sniegtu piezīmes par citu personu piezīmēm, izņemot atbildes uz Komisijas pieprasījumiem sniegt informāciju, Komisija galīgo konstatējumu izdarīšanai neņēma vērā pēc 2021. gada 17. jūnija iesniegto informāciju.

(11)

Komisija 2021. gada 13. jūlijā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā plānoja noteikt galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes plakanu alumīnija velmējumu importam (“galīgā informācijas izpaušana”). Papildus tam ieinteresētajām personām tika izpausta papildu informācija 2021. gada 13. augustā (“pirmā papildu galīgās informācijas izpaušana”) un 2021. gada 3. septembrī (“otrā papildu galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām bija atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo un papildu informāciju.

(12)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi Metalli S.p.a. (“Airoldi”) apgalvoja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību, jo tam nebija iespējas izteikt piezīmes par dokumentiem, kas bija pievienoti nekonfidenciālajiem lietas materiāliem dienu pirms galīgo konstatējumu izpaušanas un, kā apgalvo Airoldi, ņemti vērā vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Airoldi pieprasīja atsaukt vispārējās informācijas izpaušanas dokumentu.

(13)

Šajā sakarā vispirms būtu jānorāda, ka, kā minēts 10. apsvērumā, visi Airoldi minētie dokumenti, izņemot dokumentu t21.004671, netika ņemti vērā vispārējās informācijas izpaušanas dokumentā, jo tie netika iesniegti laikā. Saistībā ar dokumentā t21.004671 paustajiem apgalvojumiem – kā izklāstīts 527. apsvērumā, šo apgalvojumu raksturs ir tāds pats kā citu ieinteresēto personu, to vidū Airoldi, paustajiem apgalvojumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka Airoldi tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas. Turklāt pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi bija iespēja izteikt piezīmes par tā iesniegtajos apsvērumos minētajiem novēloti iesniegtajiem dokumentiem.

(14)

Komisija 2021. gada 28. jūlijā aicināja Savienības ražotājus, importētājus, lietotājus un to apvienības sniegt informāciju par norisēm pēc izmeklēšanas perioda, lai pienācīgā laikā varētu veikt novērtējumu atbilstīgi 14. panta 4. punktam.

(15)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgi ņemtas vērā šajā regulā.

(16)

Pagaidu regulas 35. apsvērumā Komisija atsaucās uz triju Savienības ražotāju izlasi, kas pārstāvēja 35 % no Savienības ražošanas apjoma. Šī procentuālā daļa tika noteikta, pamatojoties uz ES28 datiem.

(17)

Kā norādīts 1.9. iedaļā, šīs izmeklēšanas galīgie konstatējumi ir balstīti uz ES27 datiem. Turklāt, kā minēts 191. apsvērumā, daži ražojumi netika iekļauti ražojuma tvērumā. Šādā skatījumā trīs minētie Savienības ražotāji pārstāvēja vairāk nekā 38 % no Savienības ražošanas apjoma. Tāpēc izlase tik un tā bija reprezentatīva.

(18)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens Savienības ražotājs, kas nav iekļauts izlasē, iesniedza pieprasījumu saglabāt anonimitāti. Pieprasījuma pamatojumā bija teikts, ka šī ieinteresētā persona ir nobažījusies par tiešu informācijas publiskošanu, kas kaitētu tās interesēm citās valstīs. Pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta sensitīvajā pieprasījumā saglabāt anonimitāti, tas tika pieņemts. Piezīmes netika saņemtas.

(19)

Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 43. apsvērums.

(20)

Papildus pagaidu regulas 48. apsvērumā minētajām attālinātajām kontrolpārbaudēm (“AKP”) Komisija veica lietotāja Amcor Flexibles Singen GmbH (“Amcor”), kurš atrodas Zingenē (Vācijā), papildu AKP.

(21)

Viens eksportētājs, proti, Southwest Aluminium (Group) Co., Ltd (“SWA”), apgalvoja, ka izmeklēšanas periodu (“IP”) ietekmēja Covid-19 pandēmija un ka to nav iespējams salīdzināt ar citiem attiecīgā perioda gadiem.

(22)

Komisija izvērtēja Covid-19 pandēmijas ietekmi savā analīzē un aplūkoja šajā sakarā saņemtās piezīmes pagaidu regulas 5.1.2.2. iedaļā un šīs regulas 5.2.2. iedaļā Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(23)

Citas piezīmes par IP un attiecīgo periodu netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināts pagaidu regulas 49. apsvērums.

(24)

Kopš 2021. gada 1. janvāra Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (“Apvienotā Karaliste”) vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Tāpēc šīs regulas pamatā ir dati par Eiropas Savienību bez Apvienotās Karalistes (“ES27”). Šā iemesla dēļ Komisija lūdza sūdzības iesniedzēju un izlasē iekļautos Savienības ražotājus iesniegt konkrētas daļas no savām sākotnējām atbildēm uz anketas jautājumiem, norādot datus tikai par ES27. Sūdzības iesniedzējs un izlasē iekļautie Savienības ražotāji iesniedza pieprasītos datus. Tā kā atšķirība starp pagaidu regulā publicētajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un makroekonomiskajiem datiem par ES27 ir skaidrojama ar to, ka nav iekļauti dati no viena Apvienotās Karalistes ražotāja, šajā regulā dažās tabulās dati ir sniegti diapazonu veidā, lai neizpaustu konfidenciālu informāciju, kas attiecas uz minēto ražotāju.

(25)

Attiecībā uz dempingu – galīgo dempinga starpību aprēķinam tika ņemti vērā tikai izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju eksporta pārdošanas apjomi uz ES27.

(26)

Visbeidzot, lai veiktu Savienības interešu novērtējumu, Komisija uzdeva jautājumu par Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekmi uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza nesaistītie importētāji un lietotāji, proti, Nova Trading S.A., Airoldi, TitanX Engine Cooling AB (“TitanX”), Multilaque SAS, Valeo, uzņēmums A un Amcor Flexibles Singen GmbH, un attiecīgos gadījumos saņēma atjauninātus datus.

(27)

Komisija 2021. gada 12. janvārī paziņojumā saistībā ar lietas materiāliem (5) , informēja Apvienotās Karalistes uzņēmumus un apvienības, ka tie vairs netiks atzīti par ieinteresētajām personām tirdzniecības aizsardzības procedūrās. Neviena ieinteresētā persona nereaģēja uz šo paziņojumu.

(28)

Izmeklēšanā atklājās, ka antidempinga pasākumi attiecībā uz PAV un ar Komisijas Īstenošanas regulu 2017/2213 (6) noteiktie pretapiešanas pasākumi attiecībā uz konkrētas alumīnija folijas importu nedaudz pārklājas attiecībā uz ražojuma definīciju diviem TARIC kodiem, proti, 7607119044 un 7607119071. Lai gan pārklāšanās ir ārkārtīgi neliela un attiecas tikai uz foliju rituļos ar biezumu no 0,03 mm līdz 0,045 mm, uzrādītu ar vismaz divām kārtām, nebūtu likumīgi vienlaikus un kumulatīvi piemērot divus atšķirīgus antidempinga maksājumus vienam un tam pašam ražojumam. Tāpēc, lai atrisinātu šo problēmu, Komisija nolēma labot ražojuma tvērumu, uz kuru attiecas konkrētie pasākumi, izslēdzot foliju rituļus ar biezumu no 0,03 mm līdz 0,045 mm, ja folija uzrādīta ar vismaz divām kārtām. Šim labojumam nav būtiskas ietekmes uz izmeklēšanas konstatējumu analīzi.

(29)

Tādējādi no ražojuma tvēruma tika izslēgti alumīnija izstrādājumi, kuri klasificēti ar TARIC kodiem 7607119044 un 7607119071.

(30)

Kā norādīts pagaidu regulas 61.–105. apsvērumā, vairākas personas iesniedza ražojumu neiekļaušanas pieprasījumus par šādiem ražojumiem: oderēta caurule, plaķēta plātne, plaķētu un neplaķētu plāksnīšu izejmateriāli, ko izmanto automobiļiem paredzētu cietlodētu alumīnija siltummaiņu un elektrotransportlīdzekļu akumulatoru dzesētāju (“automobiļu SM PAV”) ražošanā; rituļu ar pārklājumu un alumīnija kompozītpaneļu (“AKP”) ražošanai paredzēti alumīnija rituļi; litogrāfijas loksnes; bateriju folija; 30–60 mikronus bieza pārveidotā alumīnija folija (“PAF-30-60”) un PAV, ko izmanto horizontālo žalūziju plāksnīšu ražošanā.

(31)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas iesniedza piezīmes par Komisijas provizoriskajiem konstatējumiem, un tās ir aplūkotas turpmāk šajā iedaļā. Turklāt četri citi lietotāji – Amcor Flexibles Singen GmbH (“Amcor”), Hitachi ABB Power grids (“Hitachi”), TDK Foil Italy S.p.A. (“TDK IT”) un TDK Hungary Components Kft (“TDK HU”) – iesniedza papildu atbrīvojuma pieprasījumus attiecībā uz šādiem ražojumiem: folijas izejvielas, PAV, ko izmanto spēka transformatoru ražošanā, un PAV, ko izmanto alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanā.

(32)

Valeo apgalvoja, ka Eiropas Alumīnija apvienības (“EA”) un uzņēmuma B pēc pagaidu informācijas izpaušanas iesniegtā informācija, izņemot dokumentu t21.003825, netika iesniegta noteiktajā termiņā. Pamatojoties uz paziņojuma par procedūras sākšanu 7. punkta ii) apakšpunktu un 8. punkta ii) apakšpunktu, Valeo norādīja, ka termiņš, kurā var iesniegt piezīmes par citu personu sniegto informāciju un kurā var iesniegt jaunus faktus, sakrīt un kā termiņš būtu bijis jānosaka 2021. gada 10. maijs, ciktāl tas attiecas uz šā uzņēmuma iesniegto informāciju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo apgalvoja, ka galīgo konstatējumu izdarīšanā nebūtu jāņem vērā EA un uzņēmuma B sniegtā informācija, kas iesniegta pēc minētā datuma.

(33)

Komisija šo apgalvojumu noraidīja. Saskaņā ar paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punkta pēdējo daļu un tā paša paziņojuma 5.7. punkta pēdējo daļu Komisija lūdza EA un uzņēmumu B iesniegt papildu informāciju (7), atjauninot jau iesniegto informāciju vai iesniedzot pierādījumus attiecībā uz konkrētiem apgalvojumiem un informācijas daļām. Papildu informācija bija vajadzīga, lai pienācīgi novērtētu citu personu paustos apgalvojumus. Attiecībā uz EA piezīmju iesniegšanas laiku Komisija pēc pienācīgi pamatota lūguma saņemšanas bija piešķīrusi termiņa pagarinājumu līdz 2021. gada 28. maijam (8). Tādējādi minētās piezīmes tika iesniegtas noteiktajā termiņā.

(34)

2021. gada 11. jūnijāValeo iesniedza piezīmes par citu personu iesniegtajiem dokumentiem t21.003825, t21.004224, t21.004298 un t21.004304. Tā kā minētie dokumenti bija pieejami platformā Tron ilgāk nekā septiņas dienas pirms Valeo informācijas iesniegšanas, Komisija uzskatīja, ka piezīmes nav iesniegtas savlaicīgi.

(35)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka Komisijas argumentācija, saskaņā ar kuru tā secinājusi, ka Valeo 11. jūnija piezīmes nav iesniegtas laikus, ir pretrunīga, nepamatota un rada Valeo tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Konkrētāk, Valeo apgalvoja, ka, lai gan Komisija uzskatīja, ka tas informāciju nebija iesniedzis savlaicīgi, tā tik un tā aplūkoja Valeo izteiktās piezīmes, tādējādi Valeo nevarēja zināt, vai Komisija tās ir pilnībā atzinusi par pieņemamām un ņēmusi vērā. Valeo arī atsaucās uz EA un uzņēmuma B iesniegto dokumentu veidu, t. i., “Piezīmes”, “Ziņojums par uzklausīšanu / iesniegto informāciju”, “Iesniegtā informācija” un “Atspēkojumi”. Tas apgalvoja, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punkta ii) apakšpunktā minētais septiņu dienu termiņš piezīmju iesniegšanai par informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, ir iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, neattiecās uz tā iesniegto informāciju, kas ietvēra atspēkojumu atspēkojumus un piezīmes par jauno iesniegto informāciju.

(36)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka paziņojuma par procedūras sākšanu 8. punkta ii) apakšpunktā minētais septiņu dienu termiņš vienādi attiecas gan uz piezīmēm par citu personu iesniegto informāciju, gan uz citu personu iesniegto piezīmju atspēkojumiem. Saistībā ar šo konkrēto jautājumu Komisija apstiprināja, ka Valeo neiesniedza informāciju savlaicīgi. Jebkurā gadījumā, kā minēts 10. apsvērumā, Komisija izskatīja visu līdz 2021. gada 17. jūnijam iesniegto informāciju. Ņemot vērā apstākli, ka Komisija tādējādi ņēma vērā Valeo 11. jūnija piezīmes un sniedza Valeo iespēju iesniegt piezīmes par Komisijas konstatējumiem šajā sakarā, Komisija neuzskatīja, ka Valeo tiesības uz aizstāvību bija pārkāptas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(37)

Valeo arī apgalvoja, ka uzņēmumam B tika piešķirts ļoti dāsns un nepamatoti ilgs septiņu dienu termiņa pagarinājums. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka uzņēmuma B atspēkojumi tika iesniegti septiņu dienu termiņā nolūkā sniegt piezīmes par citu personu piezīmēm, tiklīdz šīs piezīmes bija pieejamas atklātajos lietas materiālos, un ka netika piešķirts termiņa pagarinājums. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Valeo arī apgalvoja, ka Komisija bija citējusi noteiktus dokumentus, kuri nebija darīti publiski pieejami lietas materiālos, un ka tādējādi bija pārkāptas tā procesuālās tiesības, jo, pēc Valeo domām, EA neiesniedza informāciju (dokumentu t21.004221) savlaicīgi un tā nebija pieņemama, un tādējādi attiecībā uz to nebija vērts iesniegt pakārtotu atspēkojumu. Valeo arī atsaucās uz paziņojuma par procedūras sākšanu 9. punktu un pauda viedokli, ka EA patvaļīgā un diskriminējošā veidā ir dota priekšroka, pagarinot termiņu tās piezīmju sniegšanai par citu personu piezīmēm par 18 dienām, lai gan pārējām personām parasti tika piešķirts septiņu dienu pagarinājums.

(39)

Tika konstatēts, ka Valeo apgalvojums par noteiktu dokumentu pieejamību ir pamatots, jo minētie dokumenti, veicot noslēguma informācijas izpaušanu, personām netīši netika darīti pieejami atklātajos lietas materiālos. Kopš tā laika iepriekš minētie dokumenti ir pievienoti publiski pieejamajiem lietas materiāliem. Attiecībā uz Valeo apgalvojumu saistībā ar piezīmju nepieņemamību un tā piezīmju novērtējumu Komisija norādīja, ka Valeo bija pietiekami daudz laika iesniegt piezīmes par citu personu piezīmēm, tajā skaitā EA iesniegto informāciju, un ka tas faktiski iesniedza piezīmes par informāciju, ko citas personas bija iesniegušas vairākas dienas pēc tam, kad informāciju bija iesniegusi EA. Turklāt Komisija katru termiņa pagarinājuma pieprasījumu vērtē individuāli, jo šāda pagarinājuma pieprasīšanas iemesli dažādu uzņēmumu gadījumā atšķiras, un Komisija uzskatīja, ka EA izklāstītie apstākļi bija tādi, ka bija iespējams piešķirt pieprasīto termiņa pagarinājumu. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas sniegto piezīmju kontekstā Komisija nenoraidīja nevienu termiņa pagarinājuma pieprasījumu. Šajā sakarā Komisija neuzskatīja, ka tā būtu patvaļīgā un diskriminējošā veidā devusi priekšroku EA. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(40)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo pieprasīja, lai Komisija izskatītu informāciju, ko tas iesniedzis laikā no 2021. gada 11. jūnija līdz 11. jūlijam (9). Komisija piekrita, un šīs piezīmes tika ņemtas vērā.

(41)

Šajā pašā sakarā TitanX, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas citas ieinteresētās personas, apgalvoja, ka uzņēmums B nebija iesniedzis piezīmes (10) savlaicīgi un ka tās nebija iespējams pārbaudīt. Tas aicināja Komisiju pamatot tās konstatējumus ar informāciju, ko ieinteresētās personas iesniegušas līdz 2021. gada 10. maijam. TitanX apgalvoja, ka tad, ja Komisija pamatotu savus konstatējumus ar uzņēmuma B novēloti iesniegto informāciju, Komisijai būtu jāņem vērā arī informācija, ko tas iesniedza uzņēmuma B argumentu atspēkošanai. Turklāt TitanX arī apgalvoja, ka uzņēmuma B iesniegtā informācija radīja pārējo ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo tas nenorādīja dokumentus, kurus tas atspēkoja, vai uzņēmumu, pret kuru šīs piezīmes bija vērstas.

(42)

Šajā kontekstā un kā minēts 10. apsvērumā, Komisija noslēguma informācijas izpaušanā neņēma vērā informāciju, kas tika iesniegta pēc 17. jūnija. Tomēr, lai nodrošinātu visu ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību, attiecīgā kā piezīmes pēc galīgās informācijas izpaušanas tika ņemtas vērā TitanX piezīmes, kas iesniegtas 2021. gada 21. jūnijā. Tādējādi Komisija apstiprināja, ka tā šajā regulā ir ņēmusi vērā visu ieinteresēto personu iesniegto informāciju.

(43)

Saistībā ar tiesībām uz aizstāvību Komisija neuzskatīja, ka uzņēmuma B iesniegtā informācija radīja pārējo personu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Gluži pretēji, uzņēmuma B iesniegtajā informācijā netika konkrēti norādītas citas ieinteresētās personas, tādējādi nodrošinot, ka netiek atklāti komercnoslēpumi, kuru izpaušana varētu kaitēt kādai no personām vai tām abām. Ņemot vērā arī to, ka šajā izmeklēšanā iesaistīto to personu skaits, kuras darbojas automobiļu SM PAV nozarē, ir ierobežots, kā arī to, ka uzņēmuma B iesniegtās piezīmes bija pietiekami konkrētas, lai pārējās personas varētu pietiekamā mērā izprast to būtību, Komisija neuzskatīja, ka šīs piezīmes radīja pārējo ieinteresēto personu tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(44)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas piezīmes tika saņemtas no trim lietotājiem, Automobiļu detaļu piegādātāju apvienības, Eiropas Autoražotāju asociācijas (ACEA), BMW, viena izlasē neiekļauta eksportētāja, Shanghai Huafon Aluminium Corporation (“Huafon”) un EA.

(45)

Vairākas personas apgalvoja, ka automobiļu SM PAV un citi plaša patēriņa PAV, kas ietilpst ražojuma tvērumā, pieder pie dažādām ražojumu kategorijām, jo tiem ir atšķirīgas īpašības atšķirīgu sakausējumu, pētniecības un izstrādes un apstiprināšanas procedūru dēļ. Ražotājs eksportētājs Huafon apgalvoja, ka 95 % SM PAV, kas paredzēti HVACR (11) un citiem lietojumiem, nav ražoti ar cietlodēšanu kā savienošanas tehnoloģiju, bet ir tapuši atšķirīgā ražošanas procesā. Šis ražotājs eksportētājs arī apgalvoja, ka HVACR un citām jomām paredzētos SM neizmanto plaķētas plāksnītes un oderētas caurules. Tas pats ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka ļoti liela daļa no PAV, ko pārdod Eiropā, ir sūdzībā definētie standarta ražojumi, kas ir pretrunā Komisijas apgalvojumam pagaidu regulas 69. apsvērumā, ka vairumam PAV ir pašiem savas specifikācijas atkarībā no lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām. Huafon piebilda, ka Savienības ražotāji nav bijuši gatavi piegādāt unikālos ražojumus, kādus uzņēmums eksportē.

(46)

Minētās personas arī apgalvoja, ka šo atšķirību dēļ ražojumi nav savstarpēji maināmi.

(47)

Komisija atsaucās uz sākotnējo novērtējumu, kurā secināts, ka automobiļu SM PAV ir tādas pašas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības kā citiem PAV, kuri ietilpst izmeklēšanas tvērumā (sk. pagaidu regulas 67. un 68. apsvērumu). Turklāt šie ražojumi ir līdzīgi SM PAV, kuri arī ietilpst izmeklēšanas tvērumā. Tos izmanto citiem lietojumiem, piemēram, HVACR, tie ir veidoti no līdzīgiem sakausējumiem (un ir/nav plaķēti/oderēti) un ražoti ar vienām un tām pašām ražošanas iekārtām. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 73. apsvērumā un kā apstiprinājusi EA, automobiļu SM PAV nav vienīgie pirmā līmeņa (kurš ir plašākais tirgū) automobiļu detaļu piegādātājiem tirgotie ražojumi, uz kuriem tāpat kā uz daudziem citiem ražojumiem attiecas pētniecības, izstrādes un apstiprināšanas process.

(48)

Huafon apgalvojumi attiecībā uz HVACR nebija pamatoti. Jebkurā gadījumā pierādījumi lietā liecina, ka automobiļu SM PAV un HVACR paredzētiem PAV ir vienādas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības un tie tiek izgatavoti, izmantojot vienādas ražošanas iekārtas. Turklāt informācija publiski pieejamos avotos (12) ir pretrunā apgalvojumam, ka HVACR paredzētos PAV neizmanto cietlodēšanu kā savienošanas tehnoloģiju. Huafon arī nesniedza pierādījumus apgalvojumam, ka ļoti liela daļa PAV, ko pārdod Eiropā, ir standarta ražojumi un ka tādus ražojumus, kādus ražo šis uzņēmums, Savienības ražošanas nozare ražot nespēj un tos nav iespējams aizstāt ar citiem ražojumiem.

(49)

Attiecībā uz savstarpējo apmaināmību Komisija atsaucās uz pagaidu regulas 70. apsvērumu. Līdzīgi kā citi ražojumi, kas ietilpst ražojuma tvērumā, arī automobiļu SM PAV var nebūt savstarpēji maināmi ar citiem PAV, jo tiem var būt pašiem savas specifikācijas atkarībā no lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām. Tomēr, kā norādīja EA, tas nepadara tos unikālus un nenozīmē, ka tiem nav tādu pašu fizikālo, ķīmisko un tehnisko pamatīpašību kā citiem ražojumiem, kuri ietilpst izmeklēšanas tvērumā. Šajā sakarā EA arī apgalvoja, ka automobiļu SM PAV ir savstarpēji maināmi ar citiem SM PAV, jo to ķīmiskais sastāvs ir līdzīgs un/vai to specifikācijas atbilst konkrētajiem lietojumiem piemērojamajām tehniskajām pielaidēm. Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(50)

TitanX un Valeo apgalvoja, ka saskaņā ar pastāvošo judikatūru (13) Komisijai nevajadzētu piešķirt izšķirošu nozīmi tam, ka abu kategoriju ražojumiem, iespējams, piemīt identiskas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības. Tās pašas personas arī apgalvoja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kuri citi fakti ir izšķiroši, lai secinātu, ka abu kategoriju ražojumiem piemīt vienādas pamatīpašības.

(51)

Vispirms ir jāatgādina, ka pamatregulā nav tieši definēts jēdziens “attiecīgais ražojums” un ka Komisijai šajā jomā ir ievērojama rīcības brīvība, tikai ar nosacījumu, ka, “interpretējot pamatregulu, nosacījums par attiecīgās preces viendabīgumu nebūtu pilnībā jānoraida” (14). Turklāt judikatūrā, uz kuru atsaucās ieinteresētās personas, norādīts, ka fizikālajām, tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām “parasti ir būtiska vieta”, bet tās nav noteikti prioritāras. Patiesi, ir virkne faktoru, uz kuriem Komisija var pamatoties, bet tie ir orientējoši, un Komisijai ir pienākums noteikt attiecīgo ražojumu, izmantojot visus minētos kritērijus. Svarīgi ir tas, ka no teiktā nepārprotami izriet, ka ražojumus, kas nav identiski, iespējams sagrupēt ar vienu un to pašu attiecīgā ražojuma definīciju, un pārbaude par to, vai konkrēts ražojums tajā ticis iekļauts pamatoti, ir jābalsta uz Komisijas noteiktā attiecīgā ražojuma īpašībām (15). Analīzē šajā lietā Komisija pamatojās ne tikai uz to, ka automobiļu SM PAV ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV. Proti, Komisija konstatēja, ka:

(52)

Pamatojoties uz minēto, TitanX un Valeo apgalvojums tika noraidīts.

(53)

Vairākas personas apgalvoja, ka Komisijas veiktais Savienības ražošanas jaudu novērtējums ir balstīts uz nepareiziem faktiem un tam trūkst pamatojuma. Tās norādīja, ka secinājumi nav pamatoti ar pierādījumiem dokumentācijā vai ka tie nav pietiekami pamatoti un ka citas ieinteresētās personas nevar izteikt piezīmes par tādiem datiem.

(54)

TitanX un Valeo norādīja, ka Komisijai nevajadzēja pamatoties uz Konkurences ĢD lēmumu attiecībā uz Gränges veiktu Impexmetal iegādi, jo šajā lēmumā ticis pieņemts, ka esot vēl citi piegādātāji, to skaitā Ķīnas ražotāji, un ka situācija automobiļu SM PAV tirgū esot ievērojami mainījusies, jo ES piegādātājiem trūkstot pieejamas jaudas un pēc antidempinga pasākumu noteikšanas Ķīnas piegādātāji vairs neesot uzticams piegāžu risinājums.

(55)

Komisijas konstatējums, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pašreizējo pieprasījumu, kā minēts pagaidu regulas 75. apsvērumā, nav balstīts tikai uz Komisijas lēmumu par Gränges un Impexmetal apvienošanos (16). Proti, tā pamatā bija arī cita informācija (17), kas bija iekļauta lietā jau tad, kad Komisija izdarīja provizoriskos secinājumus (un iepriekš minētais Komisijas lēmums tos apstiprināja). Turklāt tas balstījās uz papildu informāciju, kas tika sniegta pēc pagaidu informācijas izpaušanas un apstiprināja Komisijas provizoriskā novērtējuma rezultātus. Jāatzīmē, ka ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt piezīmes par minēto jauniesniegto informāciju (18).

(56)

Valeo arī apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulā nav ņēmusi vērā plašo informāciju, kas norāda uz pieejamās jaudas trūkumu. Valeo un TitanX arī iesniedza papildu dokumentus e-pasta ziņojumu fragmentu veidā, kuros norādīts uz izpildes laika paildzināšanos un problēmām saistībā ar jaudu. Šajā sakarā Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka nelielais izpildes laika paildzinājums un pagaidu problēmas ar jaudu bija saistītas ar pēkšņu un strauju atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma. Šie apstākļi izraisīja vispārēju pieprasījuma pieaugumu. Arī citi elementi, piemēram, konteineru trūkums ĶTR, veicināja papildu pieprasījuma pieaugumu ES. Savienības ražošanas nozare arī paskaidroja, ka pieprasītie apjomi pārsniedza saskaņotos apjomus un ka, ņemot vērā situāciju pēc Covid-19 uzliesmojuma, šādu pieaugušu pieprasījumu nevar apmierināt uzreiz, ja nepalielina darbaspēku. Tam, kā apgalvoja Savienības ražošanas nozare, ir vajadzīga pārskatāmība vidējā termiņā noslēgtu līgumu veidā, nevis tūlītēji pasūtījumi, lai noteiktu paredzamos apjomus un nepieciešamo darbaspēku. Turklāt Savienības ražošanas nozare sniedza apmierinošus skaidrojumus, kurā parādīts, ka dažus lietotāju sniegtos e-pasta ziņojumu fragmentus iespējams interpretēt nepareizi, pieņemot, ka tie norāda uz strukturālu jaudas nepietiekamību, bet patiesībā tie liecina par īslaicīgu deficīta situāciju.

(57)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka to nevar vainot tādu apjomu pieprasīšanā, kas pārsniedz līgumiskajās vienošanās noteiktos apjomus, un ka vajadzība pēc automobiļu SM PAV pieaug, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu elektromobilitātes nozarē. Valeo arī piebilda, ka Savienības ražošanas nozares nespēja ātri pielāgoties pieprasījuma pieaugumam bija spilgtākais pierādījums būtiskiem un strukturāliem jaudas ierobežojumiem, ar ko saskaras Savienības ražošanas nozare.

(58)

Šajā sakarā, pat ņemot vērā apgalvojumus par norisēm pēc IP, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozare pielāgojās pieprasījuma pieaugumam un ka jaudas ierobežojumiem bija pagaidu raksturs. Izteiktie apgalvojumi faktiski liecināja, ka lietotāji ar Savienības ražošanas nozari apsprieda jaunus līgumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(59)

Turklāt Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka automobiļu SM PAV galvenie lietotāji, kuri apgalvojuši, ka jauda nav pietiekama, nav iesnieguši kotācijas pieprasījumus par papildu apjomiem, kas būtu jāpiegādā vairumam automobiļu SM PAV piegādātāju papildus jau esošajos līgumos paredzētajiem apjomiem. Šis apgalvojums liek apšaubīt pieejamās jaudas nepietiekamību. Jebkurā gadījumā Komisija norādīja, ka no lietas materiālos esošās informācijas izriet, ka daži lietotāji varētu vai plāno iegādāties papildu daudzumus no Savienības ražošanas nozares. Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares jauda nav pietiekama.

(60)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo paskaidroja, ka fakts, ka tas nebija iesniedzis oficiālus kotācijas pieprasījumus, bija saistīts ar vairākiem noraidījumiem, ko tas bija saņēmis, tāpēc tas paredzēja negatīvu atbildi. Valeo arī apgalvoja, ka tas bija iesaistīts sarunās ar Savienības ražotāju par automobiļu SM PAV piegādi.

(61)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka Valeo piezīme bija spekulatīva un ka to nevarēja uzskatīt par apstiprinošu pierādījumu saistībā ar kotācijas pieprasījumiem. Komisija arī norādīja, ka Valeo minētās sarunas nebija saistītas ar papildu apjomiem, bet līguma pagarināšanu pēc IP, tāpēc iepriekš minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(62)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, TitanX apgalvoja, ka tā jaunā līguma nosacījumi ir mazāk izdevīgi nekā iepriekšējo līgumu nosacījumi un ka jaunais līgums nenovērš problēmas, ko radījusi pagaidu antidempinga maksājumu stāšanās spēkā. Tas arī apgalvoja, ka jaunais līgums pilnībā neatrisina piegādes jautājumu, jo TitanX konkrētajā periodā būtu jāturpina iegāde no ĶTR par mākslīgi augstām cenām.

(63)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, Valeo atkārtoti uzsvēra, ka Savienības ražotājiem nav jaudas, lai apmierinātu visu ES pieprasījumu pēc automobiļu SM PAV, un iesniedza sensitīvus dokumentus, kuros aprakstītas konkrētas ar jaudu saistītas problēmas un uzņēmumu rīcība.

(64)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TitanX apgalvoja, ka jaudas problēma, ar ko saskaras Savienības ražošanas nozare, nebūtu jāuzskata par pārejošu, ņemot vērā tās ilgumu. Tas ziņoja par citām nesenām problēmām, kas ietekmē tā piegādes ķēdi, un sūdzējās par dažu lielu Savienības ražotāju oportūnistisku un ļaunprātīgu rīcību.

(65)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka iemesli, uz kuriem Komisija atsaucas nolūkā atspēkot Valeo apgalvojumu par jaudas trūkumu (atveseļošanās pēc Covid-19, pārvadājumu izmaksas un izejvielu nepieejamība), neattiecas uz galvenajiem dokumentētajiem gadījumiem, kas saskaņā ar apgalvojumiem liecina par hroniskām un sistēmiskām jaudas problēmām, ar ko saskaras Savienības ražotāji.

(66)

Šajā sakarā, pat ņemot vērā apgalvojumus par norisēm pēc IP, Komisija uzskatīja, ka, ņemot vērā TitanX un Valeo aprakstītās situācijas ilgumu, tā pēc būtības nav uzskatāma par sistēmisku, hronisku vai strukturālu, bet par pārejošu situāciju, kas Savienības ražošanas nozarei ļauj pielāgoties jaunajai tirgus situācijai straujas ekonomikas atveseļošanās kontekstā pēc Covid-19 uzliesmojuma. To apliecina arī 61. apsvērumā aprakstītā situācija, kas liecina par īslaicīgu problēmu saistībā ar pagaidu antidempinga pasākuma noteikšanu. Tādējādi Komisija apstiprināja tās konstatējumus, pamatojoties uz pierādījumiem, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu, un noraidīja šo apgalvojumu.

(67)

Saistībā ar pārējām minētajām problēmām, pat ņemot vērā informāciju par norisēm pēc IP, Komisija neuzskatīja, ka tās būtu uzskatāmas par anormālām uzņēmējdarbības attiecību norisēm kopumā, bet gan par sarunu praksēm tirgus spriedzes periodā. Tādējādi konstatējumi, kuru pamatā ir uz IP attiecināmi pierādījumi, netiek mainīti. Jebkurā gadījumā, kā minēts 552. apsvērumā, būtu jāatceras, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot godīgu konkurenci un vienlīdzīgus konkurences apstākļus un ka šo pasākumu rezultāts parasti ir cenu pieaugums Savienības tirgū.

(68)

Turklāt, kā minēts 56. apsvērumā, Komisija neatsaucās uz tādiem iemesliem kā pārvadājumu izmaksas un izejvielu nepieejamība, lai atspēkotu Valeo apgalvojumu par jaudas trūkumu. Kā minēts 152. apsvērumā, šādi elementi tikai izmantoti, lai skaidrotu neseno cenu pieaugumu, nevis jaudas trūkumu. Gluži pretēji, Komisija pašreizējo tirgus situāciju skaidroja ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma. Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(69)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo arī apgalvoja, ka Komisija nebija ņēmusi vērā visus pieejamos pierādījumus un nebija sniegusi pietiekamu un saskanīgu argumentāciju tās konstatējumu pamatošanai attiecībā uz automobiļu SM PAV jaudu. Tas arī norādīja, ka Komisijai ir pienākumus izskatīt visus pieejamos atšķirīgos datus un pieņemt lēmumu par to, kuri no šiem datiem ir visvērtīgākie kā pierādījumi. Konkrētāk, Valeo vispirms sūdzējās par “ārkārtīgi” nepilnīgajiem atsevišķu dokumentu (19) publiski pieejamajiem kopsavilkumiem, kurus Komisija ir izmantojusi tās konstatējumu gūšanai. Šajā sakarā Valeo pauda nostāju, ka šādas rediģētas informācijas izmantošana ir uzskatāma par Valeo tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Valeo arī apgalvoja, ka 54 % ražošanas jaudas izmantojums, ko Savienības ražošanas nozare attiecībā uz automobiļu SM PAV ir ziņojusi 2020. gadā, ir pretrunā “pārejošajām” jaudas problēmām 2021. gada pirmajā daļā, uz kurām tika norādīts, un ka to nav iespējams izskaidrot ar “pēkšņu un strauju atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma”. Šajā sakarā Valeo norādīja uz pašu nodarītu kaitējumu situācijā, kurā Savienības ražošanas nozare saskaņā ar apgalvojumiem nespēja nodrošināt piedāvājumu 2021. gadā, lai gan 2020. gadā tās jaudas izmantojuma līmenis bija tik zems.

(70)

Komisija nepiekrita un uzskatīja, ka tā bija ņēmusi vērā visus atbilstošos pierādījumus, lai nonāktu pie jēgpilniem un objektīviem secinājumiem, kuru pamatā ir pietiekama un saskanīga argumentācija. Komisija vispirms pauda nostāju, ka tās izmantoto dokumentu publiski pieejamā versija ietvēra sensitīvas informācijas kopsavilkumu, kas visām ieinteresētajām personām ļāva gūt par to pienācīgu izpratni. Komisija arī norādīja, ka Valeo nepieprasīja šo dokumentu publiski pieejamu rediģētu versiju. Šajā sakarā Komisija neuzskatīja, ka Valeo tiesības uz aizstāvību bija pārkāptas. Saistībā ar jaudas izmantojuma līmeni un iespējamo pašu nodarīto kaitējumu vispirms būtu jānorāda, ka, kā minēts 117. apsvērumā, Komisija neizmantoja EA iesniegto informāciju par 54 % jaudas izmantojumu 2020. gadā, lai novērtētu ražošanas jaudu, bet piesardzīgi pamatojās uz Savienības ražošanas nozares veiktajām piegādēm. Jānorāda arī, ka Valeo aprakstītā pretruna atbilst diviem dažādiem gadiem (2020. gads salīdzinājumā ar 2021. gadu), kuros ekonomiskais stāvoklis būtiski atšķīrās, tādējādi izaugsmes un PAV pieprasījuma rādītāji bija ļoti dažādi.

(71)

TitanX apstrīdēja dažus uzņēmuma B apgalvojumus par grūtībām veikt iepirkumus no ĶTR tādu iemeslu dēļ kā konteineru trūkums vai piegādes grūtības sadarbībā ar Ķīnas piegādātājiem. Tas arī apstrīdēja apgalvojumus, ka uzņēmuma B piegāžu situācija bija uzlabojusies un ka SM ražotāji nebija izsmēluši iespējas atrast papildu piegādātāju citu Savienības ražotāju vidū, vai ka pieprasītie apjomi 2022. gadā būs mazāki nekā 2021. gadā.

(72)

Komisija uzskatīja, ka uzņēmuma B nepamatotie un pretrunīgie apgalvojumi un vēlākie TitanX atspēkojumi bija saistīti ar konkrētus uzņēmumus raksturojošiem elementiem uzņēmējdarbības attiecībās, ko Komisija nevarēja pārbaudīt.

(73)

Valeo arī apgalvoja, ka EA ir maldinājusi Komisiju par pieejamo jaudu, šajā sakarā sniedzot tai nepatiesu informāciju. EA apgalvoja, ka Valeo apgalvojumi saistībā ar tās sniegto informāciju ir nepatiesi un nepieņemami. Tā arī norādīja, ka šos apgalvojumus neapstiprina atklātajos lietas materiālos iekļautie pierādījumi. Komisija apstiprināja EA piezīmi un noraidīja šajā sakarā pausto Valeo apgalvojumu.

(74)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares ieguldījumi nebūs pietiekami, lai apmierinātu prognozēto pieprasījuma pieaugumu, ko radīs pāreja no transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinēju (“ICE transportlīdzekļiem”) uz elektriskiem/hibrīda transportlīdzekļiem līdz 2026. gadam. Tajā pašā sakarā ACEA uzskatīja, ka pieprasījuma pieaugums saasinās jaudas trūkuma problēmu.

(75)

Titanx apgalvoja, ka komerciālu transportlīdzekļu spēka pārvadu dzesēšanas risinājumu ražošanai paredzētu automobiļu SM PAV piegādes pieejamā jauda nav pietiekama. Paredzams, ka 2021. gadā pieprasījums pēc šiem ražojumiem pieaugs un pieaugums turpināsies arī 2022. gadā.

(76)

Šajā sakarā Valeo un Savienības ražošanas nozare iesniedza savu patēriņa prognozi attiecībā uz automobiļu SM PAV laikposmam līdz 2026. gadam. Šo prognožu pamatā ir saražojamo katra dzinēju tipa vieglo automobiļu skaits, kā arī automobiļu SM PAV masa katra tipa (iekšdedzes, elektriskajā, pilnhibrīda, uzlādējamiem hibrīda transportlīdzekļiem paredzētā, mērenhibrīda utt.) dzinējā.

(77)

Pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares prognozēm, paredzams, ka automobiļu SM PAV patēriņš/pieprasījums palielināsies no [195–215] tūkstošiem tonnu (20) 2019. gadā līdz [220–270] tūkstošiem tonnu 2026. gadā, kas atbilst kopējam pieaugumam 28 % apmērā. Savienības ražošanas nozares sīki izstrādātajos aprēķinos pārredzamā veidā norādīta automobiļu SM PAV masa vienā vieglajā automobilī (pamatojoties uz apvienības European Aluminium locekļu sniegto tirgus informāciju) un transportlīdzekļu ar katra tipa dzinēju paredzamais ražošanas apjoms (pamatojoties uz Ducker Frontier / LMC Automotive datiem (21), 2020. gada augusts) Savukārt Valeo norādīja tikai to, ka kopējā Savienībā pieejamā jauda laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam būs vidēji par 17 % zemāka par pieprasījumu, un nesniedza citu informāciju, par kuru citas personas varētu izteikt piezīmes.

(78)

Kā minēts 34. apsvērumā, Valeo informāciju neiesniedza laikus (tā iesniegta 2021. gada 11. jūnijā), un daļa no izteiktajām piezīmēm attiecās uz dokumentu par jaudas un piedāvājuma prognozēm (22), kuru EA bija pievienojusi lietas materiāliem pirms pagaidu informācijas izpaušanas un kuram Valeo jau varēja piekļūt.

(79)

Citās piezīmēs Valeo atzina, ka piekrīt norādītajam 2019. gada patēriņa apjomam un uzskata, ka tas būs tāds pats arī 2021. gadā. Tomēr Valeo uzskatīja, ka EA norādītā saražoto ICE un hibrīda transportlīdzekļu apjoma attiecība (aptuveni 50 % un 50 %) nav pareiza, jo hibrīda transportlīdzekļu īpatsvars 2026. gadā būšot daudz augstāks (aptuveni 73 % pret 27 %). Šajā sakarā tas atsaucās uz IHS Markit, tirgus izpētes uzņēmumu, kurš, kā tiek apgalvots, ir sniedzis konsultācijas visai autobūves nozarei un kura datus Valeo ir izmantojis savas prognozes (23) izstrādē. Tomēr nebija iespējams pārliecināties par to, ka informāciju ir sniedzis IHS. Jebkurā gadījumā Valeo aprēķini par ICE transportlīdzekļu īpatsvaru 2026. gadā, pamatojoties uz EA prognozi, ir neprecīzi. Proti, EA prognozē, ka ICE transportlīdzekļu īpatsvars saražoto transportlīdzekļu apjomā būs 40 % (nevis 50 %). Turklāt arī Valeo apgalvojums, ka EA prognozē, ka 2026. gadā kopumā saražos aptuveni 16 miljonus transportlīdzekļu, ir kļūdains, jo EA ir ziņojusi, ka kopējais ražošanas apjoms šajā periodā būs aptuveni 20 miljoni.

(80)

Meklējot citus informācijas avotus, Komisija iepazinās ar Boston Consulting group (“BCG”) publicētu rakstu (24), kuru iesniedza Eiropas Automobiļu detaļu piegādātāju apvienība (“CLEPA”) un kurā apstiprināts, ka turpmāko gadu laikā palielināsies tādu transportlīdzekļu īpatsvars, kas nav ICE transportlīdzekļi. Saskaņā ar šo avotu prognozētā ICE transportlīdzekļu (ar dīzeļdzinēju vai benzīna dzinēju) tirgus daļa 2025. gadā samazināsies līdz 36 %, kas ir daudz tuvāk EA norādītajam skaitlim nekā Valeo minētajam. Tādējādi Komisija konstatēja, ka EA prognozes par turpmāko tirgus attīstību attiecībā uz ICE transportlīdzekļiem precīzāk atspoguļo nākamajos piecos gados gaidāmās tendences saskaņā ar pašreizējām prognozēm.

(81)

Valeo arī apgalvoja, ka EA uzskata, ka ICE transportlīdzekļa un hibrīda transportlīdzekļa ražošanai ir nepieciešams vienāds apjoms automobiļu SM PAV, kas, iespējams, ir pretrunā uzņēmuma B un Valeo kopīgi sniegtajai informācijai, saskaņā ar kuru hibrīda transportlīdzekļiem automobiļu SM PAV nepieciešami vairāk (masas ziņā) un lielākā mērā nekā ICE transportlīdzekļiem.

(82)

Pirmkārt, šajā sakarā jānorāda, ka EA bija nošķīrusi ICE transportlīdzekļus un hibrīda transportlīdzekļus automobiļu SM PAV patēriņa ziņā un uzskatīja, ka hibrīda transportlīdzekļiem vidēji esot nepieciešams vairāk automobiļu SM PAV nekā ICE transportlīdzekļiem. Otrkārt, Savienības ražotāja uzņēmuma B un Valeo kopīgi sniegtā informācija nav uzskatāma par reprezentatīvu attiecībā uz faktisko atšķirību starp parastajiem ICE transportlīdzekļiem un hibrīda transportlīdzekļiem. Šī informācija attiecas tikai uz konkrētu ražojumu (dzesinātāju), kurā izmantoti automobiļu SM PAV, un minētie daudzumi veido tikai nenozīmīgu daļu no Valeo iegādātā apjoma 2019. gadā vai izmeklēšanas periodā. Turklāt nebija iespējams noteikt projekta apjoma ietekmi un lejupējo oriģinālā aprīkojuma ražotāju pasūtīto ražojumu skaita iespējamo pieaugumu. Treškārt, izmeklēšanā tika konstatēts, ka automobiļu SM PAV masa katrā transportlīdzekļa modelī ir atšķirīga atkarībā no hibrīda transportlīdzekļa tipa (mērenhibrīda/uzlādējams/pilnhibrīda). Patiesībā mērenhibrīda transportlīdzekļiem nepieciešams tikai nedaudz vairāk automobiļu SM PAV nekā ICE transportlīdzekļiem, un līdz 2026. gadam lielākā daļa tādu transportlīdzekļu, kas nav ICE transportlīdzekļi, būs tieši mērenhibrīda transportlīdzekļi. Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā netika saņemtas citas piezīmes par automobiļu SM PAV daudzumu, kas nepieciešams katra tipa transportlīdzekļiem, Komisija uzskatīja, ka EA aplēse par patēriņa dažādu tipu transportlīdzekļos attiecību ir pamatota.

(83)

Attiecībā uz esošo jaudu un ieguldījumiem papildu jaudā dažas personas apgalvoja, ka Komisijai nevajadzētu ekstrapolēt izlasē iekļautā Savienības ražotāja Elval datus uz visu Savienības ražošanas nozari. Turklāt Valeo apgalvoja, ka, pamatojoties uz “ārkārtīgi precīziem un konservatīviem datiem”, secināms, ka uzņēmuma B iesniegtais ieguldījumu plāns nav pietiekami vērienīgs, lai būtu iespējams apmierināt prognozēto automobiļu SM PAV pieprasījumu laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam, kurš noteikts saskaņā ar patēriņa prognozi. Savukārt CLEPA apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nav pamatojusi savus ieguldījumus jaudas palielināšanā ar pārliecinošiem pierādījumiem vai pietiekamu argumentāciju. Valeo arī norādīja, ka uzņēmuma B apgalvojums, ka tas drīz sasniegs iekārtu parka maksimālo jaudu, ir pretrunā dokumentā t21.004224 ziņotajam jaudas izmantojumam, kurā uzņēmums B ziņo par prognozēto jaudas izmantojumu 2021. gadā [80–88] % apmērā.

(84)

Pirmkārt, jānorāda, ka Komisija nav ekstrapolējusi Elval datus uz Savienības ražošanas nozari un ir izskatījusi šo informāciju tikai attiecībā uz Elval. Otrkārt, attiecībā uz uzņēmuma B datiem Valeo balstījās uz neprecīzu pieņēmumu par jaudas piešķiršanu automobiļu SM PAV ražošanai. Tas uzskatīja, ka piešķīrums SM ražošanai [60–70] % apmērā, kas attiecas tikai uz 2021. gadu, ir piemērojams visam 2022.–2026. gada laikposmam, taču uzņēmums B norādīja, ka papildu uzstādītā jauda SM ražošanai tiks piešķirta atkarībā no komercnosacījumiem, taču tā vismaz pieaugs līdz ar pieprasījumu. To darot, Valeo novērtēja SM ražošanas papildu jaudas uzstādīšanas apjomu [30–40] % par zemu.

(85)

Reaģējot uz CLEPA piezīmēm, Komisija pieprasīja Savienības ražošanas nozarei papildināt sensitīvo informāciju, kas jau pieejama lietas materiālos kā atbildes uz anketas jautājumiem, lietiskie pierādījumi un citi sensitīvi dokumenti, kuros ir citām personām pieejami papildu pierādījumi, kā arī precizēt dažus skaitļus un veikt dažus labojumus. Papildu informācija, ko sniedza EA (25) un uzņēmums B (26), apstiprināja provizoriskos konstatējumus.

(86)

Turklāt Komisija nesaskatīja pretrunu starp jaudas izmantošanas prognozi un uzņēmuma B apgalvojumu. Proti, pretēji Valeo apgalvojumam uzņēmums B nav apgalvojis, ka tas ir sasniedzis pilnu jaudu, bet gan norādījis, ka tas drīzumā sasniegs šādu jaudas izmantošanas pakāpi, savukārt prognoze par jaudas izmantojumu [80–88] % apmērā attiecas uz 2021. gadu kopumā, t. i., situāciju kādā konkrētā brīdī (kad uzņēmums tikai tuvojas pilnas jaudas sasniegšanai) nevajadzētu ekstrapolēt un salīdzināt ar prognozi, kas attiecas uz gadu kopumā.

(87)

Kopumā Komisija apkopoja šādas pieprasījuma un piedāvājuma prognozes 2021. un 2026. gadam.

1. tabula

Automobiļu SM PAV piedāvājums un pieprasījums ES (tūkstošos tonnu)

(88)

Tabulā minēto vērtību avoti ir šādi: tabulā redzamo pieprasījuma datu pamatā ir EA patēriņa prognozes (27), kas pielāgotas BCG norādītajām ICE transportlīdzekļu un pārējo transportlīdzekļu procentuālajām daļām. Valeo patēriņa prognozes (28) tika norādītas tādā veidā, kā iesniegtas.

(89)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, Valeo iesniedza pārskatītas prognozes, kuru pamatā bija 2021. gada maija ziņojums par tirgu, ko bija sagatavojis izpētes uzņēmums IHS Markit. Pamatojoties uz šo ziņojumu un Valeo prognozēto automobiļu SM PAV masu katra tipa transportlīdzekļa dzinējā, Valeo apgalvoja, ka pieprasījums sasniegtu [320–350] tūkstošus tonnu 2026. gadā pēc sagaidāmā transportlīdzekļu ražošanas apjoma pieauguma un elektrifikācijas tendences pastiprināšanās. Pamatojoties uz to, tas apgalvoja, ka EA nākotnes pieprasījuma aplēse ir pārāk zema, un uzstāja, ka Savienības ražošanas nozare nevar apmierināt pašreizējo pieprasījumu, kā arī pievienoja ar to saistītu e-pasta saraksti. Valeo arī atkārtoti uzsvēra, ka Savienības ražošanas nozares plānotie ieguldījumi ir nepietiekami nākotnes pieprasījuma apmierināšanai.

(90)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo apstrīdēja Komisijas paļaušanos uz BCG publicēto rakstu nolūkā noraidīt Valeo aplēses par automobiļu SM PAV pieprasījumu nākotnē, pamatojoties uz dažādiem iemesliem, un pauda viedokli, ka Komisijas pieprasījuma aplēse ir novecojusi un ka tā būtu jāpārskata, ņemot vērā jauno sniegto prognozi. Turklāt Valeo atsaucās uz Eiropas zaļā kursa ietvaros pieņemto tiesību aktu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” kā būtisku jaunievedumu, kurš nav ņemts vērā citās prognozēs un kurā ietverti konkrēti priekšlikumi, kuru mērķis ir siltumnīcefekta gāzu emisiju neto samazinājums un vidējā jauno automašīnu radīto emisiju apjoma samazinājums par 55 % laikā no 2030. gada un par 100 % laikā no 2035. gada salīdzinājumā ar 2021. gadu. Šajā kontekstā tas apgalvoja, ka pieprasījuma aplēse 1. tabulā un 87. apsvērumā ir novecojusi un ka nākotnes prognozes zaļā kursa ietekmē būtiski palielināsies. Šajā kontekstā tas pieprasīja, lai Komisija izmantotu Valeo pieprasījuma prognozi, kuras pamatā ir 2021. gada maija IHS Markit ziņojums, kurā bija prognozēts straujāks automobiļu SM PAV nākotnes pieprasījuma pieaugums nekā iepriekš Valeo vai EA iesniegtajos ziņojumos. Valeo arī apgalvoja, ka IHS Markit ir labāks avots nekā Ducker un LMC Automotive (“LMC”), jo tas sniedz jaunākus datus (informācijas iesniegšanas brīdī) un ir pieejams pārējām personām (jēgpilnu nekonfidenciālu versiju formātā vai iegādājoties).

(91)

Valeo atkārtoti paustais apgalvojums (sk. 89. apsvērumu), ka Savienības ražošanas nozare nevar apmierināt pašreizējo pieprasījumu, jau tika aplūkots 64.–66. apsvērumā.

(92)

Reaģējot uz Valeo piezīmēm saistībā ar jaunākas informācijas pieejamību, EA tika aicināta iesniegt atjauninātu pieprasījuma prognozi. EA iesniegtās pieprasījuma prognozes pamatā bija divi avoti, proti, IHS Markit2021. gada 5. jūlija vieglo automobiļu ražošanas prognoze un DuckerFrontier 2021. gada maija ziņojums, kura pamatā bija LMC Automotive 2021. gada 1. ceturkšņa dati. IHS Markit dati bija ļoti detalizēti un ietvēra ražošanas apjoma prognozi katrai ražošanas valstij, tādējādi ļaujot noteikt prognozēto ražošanas apjomu Savienībā. LMC Automotive 2021. gada 1. ceturkšņa dati neattiecās tikai uz Savienības tirgu, un, lai iegūtu ES27 rādītājus, tie tika koriģēti uz leju, pamatojoties uz IHS Markit2021. gada 5. jūlija ražošanas prognozi. LMC Automotive dati tika izmantoti arī dalījuma noteikšanai starp dažādu tipu dzinējiem. Pamatojoties uz šiem atjauninātajiem statistikas datiem, kā arī EA noteikto automobiļu SM PAV masu katra tipa transportlīdzekļu dzinējā, EA prognozēja, ka pieprasījums pieaugs no [188–195] tūkstošiem tonnu 2019. gadā līdz [222–263] tūkstošiem tonnu 2026. gadā.

(93)

Reaģējot uz EA iesniegto informāciju, Valeo sniedza piezīmi, ka zemākā vērtība attiecībā uz 2026. gadu ir mazāka nekā Komisijas pieprasījuma aplēse 1. tabulā un ka šī vērtība ir neloģiska, ņemot vērā paredzamo pieprasījuma izaugsmi, kas izrietēs no autobūves nozares elektrifikācijas.

(94)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka pretēji iepriekšējām pieprasījuma prognozēm EA jaunākā prognoze bija attiecināta tikai uz ES27, tāpēc, neraugoties uz to, ka tā atspoguļo būtisku pieprasījuma pieaugumu, prognozes izejas līmenis ir zemāks. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka EA aplēse ir loģiska, jo tā atspoguļo pieprasījuma pieaugumu laikposmā no 2019. līdz 2026. gadam atbilstīgi elektrifikācijas tendencei.

(95)

Valeo arī apgalvoja, ka EA izmantotie avoti attiecas uz laikposmu pirms Komisijas 2021. gada 14. jūlija paziņojuma par zaļā kursa iniciatīvu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un ka EA zināja par šo paziņojumu, bet neņēma šo elementu vērā savā pieprasījuma aplēsē. Tādēļ Valeo apgalvoja, ka EA nesadarbojās atbilstoši savām iespējām. Valeo pieprasīja, lai Komisija aplēstu nākotnes pieprasījumu, vai nu pamatojoties uz 90. apsvērumā minēto IHS Markit ziņojumu un tā datus koriģējot uz augšu, lai ņemtu vērā zaļā kursa ietekmi, vai pamatojoties uz jaunajiem iesniegtajiem (29) atjauninātajiem 2021. gada 29. jūlijaLMC Automotive statistikas datiem, kuros saskaņā ar apgalvojumiem bija ņemta vērā zaļā kursa ietekme. Pamatojoties uz to, Valeo pieprasījuma aplēse attiecībā uz 2026. gadu sasniedza [340–380] tūkstošus tonnu.

(96)

Komisija uzskatīja, ka EA ir sadarbojusies atbilstoši savām iespējām, jo EA bija izmantojusi jaunākos tās rīcībā esošos IHS Markit datus. Jebkurā gadījumā saskaņā ar Valeo un “vadošās ražošanas nozares apvienības” viedokli IHS Markit ir labāks avots nekā Ducker un LMC. Turklāt Komisija uzskatīja, ka EA sniegtā informācija bija pietiekami nesena, lai pēc iespējas precīzāk aplēstu nākotnes pieprasījumu. Turklāt Valeo neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka tādi izpētes uzņēmumi kā IHS Markit vai LMC nebija ņēmuši vērā zaļā kursa paziņojumu, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tie regulāri sagatavo šādus ziņojumus un ka zaļā kursa paziņojumā tika tikai oficiāli norādīts tas, ko tirgus eksperti prognozēja jau iepriekš (30). Kā norādījis Valeo, precīzas nākotnes prognozes jebkurā gadījumā tiktu apspriestas ar tā pircējiem, kuri ir oriģinālā aprīkojuma ražotāji, nolūkā noteikt turpmākās vajadzības.

(97)

Komisija arī izskatīja jaunākās Valeo iesniegtās prognozes, bet tās noraidīja, jo analīze par 89. un 95. apsvērumā minēto Valeo sniegto informāciju, ko pamatoja dati tā piezīmēs par izpausto galīgo informāciju, apliecināja, ka tā pieprasījuma aplēses (neraugoties uz to, vai sniegtas, pamatojoties uz IHS Markit vai LMC datiem) ir pārspīlētas, jo tās neattiecās uz dzinēju uzstādīšanu vai transportlīdzekļu ražošanu Savienībā, bet ietvēra arī dzinēju uzstādīšanu vai transportlīdzekļu ražošanu citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Krievijā un Turcijā. Faktiski Valeo izmantotajos IHS Markit ziņojumos dzinēju uzstādīšanas ikgadējie dati Savienībā attiecībā uz 2021.–2026. gadu bija pārspīlēti par vairāk nekā 18 %. Lai gan iesniegtie LMC ziņojumi nesniedza iespēju veikt nošķīrumu pēc transportlīdzekļu ražošanas valsts, to ģeogrāfiskais tvērums nepārprotami bija plašāks par Savienību, jo tie ietvēra arī NVS valstis un, domājams, arī citas valstis, piemēram, Apvienoto Karalisti un Turciju, kur tiek ražoti lieli transportlīdzekļu daudzumi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika uzskatīts, ka šo statistikas datu ģeogrāfiskais tvērums ir pārāk plašs un ka tie nebūtu izmantojami automobiļu SM PAV pieprasījuma novērtēšanai Savienībā. Šajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka EA iesniegtā pieprasījuma prognoze, kā minēts 103. apsvērumā, bija atbilstošāka, jo tā attiecās tikai uz ES un tās pamatā bija pietiekami nesens IHS Markit ziņojums, kuru, kā minēts 90. apsvērumā, Valeo uzskata par labāku avotu nekā Ducker un LMC datus.

(98)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TitanX apgalvoja, ka Komisijas pieprasījuma prognoze ir novecojusi un tajā nav ņemti vērā komerciālie transportlīdzekļi. Tas atsaucās uz Eiropas zaļo kursu un paziņotajiem tiesību aktu priekšlikumiem, kuru mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas kopumā un jo īpaši autobūves nozarē. Šajā sakarā TitanX apgalvoja, ka jaunie emisiju mērķrādītāji paātrinās elektrifikācijas tempu autobūves nozarē un izraisīs automobiļu SM PAV pieprasījuma pieaugumu. Šajā sakarā tas aicināja Komisiju izskatīt Valeo pieprasījuma prognozi, kas minēta 89. un 104. apsvērumā.

(99)

Kas attiecas uz TitanX apgalvojumu par komerciālajiem transportlīdzekļiem – kā minēts 115. apsvērumā, Komisija ņēma vērā tikai 85 % no vidējā transportam paredzēto piegāžu uz ES apjoma, lai piesardzīgi novērtētu tikai pieprasījumu, kas attiecas uz vieglajiem automobiļiem. Tādējādi atlikušie 15 % ietver piegādes, kas paredzētas komerciālajiem transportlīdzekļiem. Tā kā nav pieejama nekāda informācija, kas šajā sakarā vedinātu uz atšķirīgiem secinājumiem, vai pierādījumi par nākotnes pieprasījumu saistībā ar komerciālajiem transportlīdzekļiem, tika uzskatīts, ka Savienības ražošanas nozarei ir pietiekama jauda, lai apmierinātu pieprasījumu šajā konkrētajā ražošanas nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(100)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Valeo un CLEPA apstrīdēja Komisijas pieeju, kas paredzēja izslēgt no tās aprēķiniem transportlīdzekļu ražošanu tādās valstīs kā Turcija, Krievija un Apvienotā Karaliste. Šajā sakarā Valeo, pamatojoties uz Eurostat statistikas datiem un tā rīcībā esošajiem materiāliem, apgalvoja, ka uz Krieviju, Turciju un Apvienoto Karalisti tiek eksportēti vērā ņemami SM komponentu daudzumi. Tas arī apgalvoja, ka šajās valstīs SM komponentu ražošana ir ļoti ierobežota un ka šīs valstis ir lielā mērā atkarīgas no importa no Savienības. CLEPA apgalvoja, ka automobiļu detaļu piegādātāji ES būtisku produkcijas daļu ražo transportlīdzekļu ražošanas vajadzību apmierināšanai ārpus Savienības un ka automobiļu SM ražošanas jauda valstīs ārpus ES ir ierobežota. CLEPA arī apgalvoja, ka ES detaļu īpatsvars vai ES pievienotā vērtība Apvienotajā Karalistē, Krievijā vai Turcijā ražotu transportlīdzekļu gadījumā ir būtiska. Tādējādi CLEPA apgalvoja, ka eksports rada ievērojamus ieņēmumus ES automobiļu detaļu piegādātājiem un ka automobiļu detaļu piegādātāju ražošanas apjoms būtu jānosaka, ņemot vērā ne tikai transportlīdzekļu ražošanu ES, bet arī plašākā reģionā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo un CLEPA apgalvoja, ka automobiļu SM PAV pieprasījuma pamatā būtu jābūt faktiskajām automobiļu SM ražotāju vajadzībām neatkarīgi no to ražojumu galamērķa valsts. Valeo arī apgalvoja, ka, ja eksportam paredzētie automobiļu SM netiktu ņemti vērā, netiktu pienācīgi analizētas Savienības intereses.

(101)

Kā minēts 145. apsvērumā, Komisija ņēma vērā, ka atsevišķi automobiļu SM ražotāji eksportē SM komponentus. Tomēr Komisija nepiekrita, ka, novērtējot pieprasījumu ES, būtu jāņem vērā transportlīdzekļu ražošanas apjoms šajās valstīs kopumā. Apgalvojums, ka šīs valstis ir ļoti atkarīgas no importa no Savienības, nebija pamatots ar pierādījumiem. Valeo atzina, ka Eurostat statistikas dati neattiecās tikai uz automobiļu SM un ietvēra citus ražojumus. Lai gan Valeo minēja, ka šajās valstīs pastāv automobiļu SM ražošanas jauda, tas skaitliskā izteiksmē nenoteica tā minēto automobiļu SM vietējo ražotāju ražošanas jaudu. Turklāt nevarēja izslēgt, ka šos tirgus apgādātu citi, nevis Valeo minētie vietējie automobiļu SM piegādātāji (31) vai automobiļu SM ražotāji no valstīm, kas nav Savienības dalībvalstis. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka Valeo nebija pierādījis, ka automobiļu SM ražotāji, kas atrodas Savienībā, apgādā šīs valstis ar tādu ražojumu daudzumu, ka šo valstu tirgi ir ļoti atkarīgi no automobiļu SM Savienības ražotājiem. Turklāt Komisija uzskatīja, ka CLEPA apgalvojumi nebija pietiekami konkrēti, jo tie neattiecās konkrēti uz automobiļu SM, bet uz automobiļu detaļu piegādātāju eksporta darbību kopumā.

(102)

Pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo informāciju, Komisija atzina, ka starp automobiļu SM ražotājiem Savienībā un autoražotājiem tādās valstīs kā Krievija, Turcija un Apvienotā Karaliste pastāv zināmas komerciālas saites. Tomēr, tā kā nav pieejama konkrēta informācija, kas ļautu noteikt automobiļu SM eksporta apjomu uz šīm valstīm, Komisija nevarēja pamatot savus konstatējumus uz ģeogrāfisko tvērumu, ko Valeo ir minējis tā aplēsēs par automobiļu SM PAV pieprasījumu. Komisija jebkurā gadījumā uzskatīja, ka pieprasījuma Savienības tirgū pamatā galvenokārt jābūt transportlīdzekļu ražošanai Savienībā, jo īpaši ņemot vērā zaļo kursu, kas attiecas tikai uz Savienību. Turklāt saskaņā ar pieprasījuma analīzi 127. apsvērumā un piedāvājuma analīzi 1. tabulā Savienības ražošanas nozare varētu piegādāt eksportam automobiļu SM ražošanai nepieciešamos papildu daudzumus. Automobiļu SM ražotāji Savienībā var pieteikties atļaujas saņemšanai PAV importam saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Ja muitas iestādes saskaņā ar muitas tiesību aktiem piešķir šādu atļauju, šie ražotāji var eksportēt saražotos automobiļu SM, nemaksājot antidempinga maksājumus. Tādējādi slogs un finansiālā ietekme uz automobiļu SM ražotāju eksporta darbību būtu ļoti ierobežoti. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo un CLEPA apgalvojumi tika noraidīti un Komisija uzskatīja, ka Savienības intereses ir novērtētas pienācīgi.

(103)

EA2021. gada 12. augustā iesniedza atjauninātu automobiļu SM PAV pieprasījuma prognozi, pamatojoties uz detalizētāku IHS Markit vieglo automobiļu ražošanas prognozi, kurā bija noteikti dzinēju tipi. Šis ziņojums tika publicēts tajā pašā laikā, kad 91. apsvērumā minētais 2021. gada 5. jūlija ziņojums, un šie ziņojumi bija saskanīgi. Pamatojoties uz iepriekš minēto, EA zemākā prognoze palielinājās no 222 uz 232 tūkstošiem tonnu. EA prognoze, kuras pamatā bija DuckerFrontier / LMC Automotive 2021. gada 1. ceturksnis, saglabājās nemainīga, proti, 263 tūkstoši tonnu.

(104)

Salīdzinot 2021. gada 5. jūlijaIHS Markit ar 2021. gada 29. jūlijaLMC dalījumu atbilstoši dzinēja tipam, Komisija novēroja, ka LMC dati, kuros saskaņā ar apgalvojumiem bija ņemts vērā tiesību aktu kopums “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, 2026. gadam joprojām paredzēja daudz augstāku ICE īpatsvaru (40 %) nekā IHS Markit 5. jūlija dati (22 %), kuri tika publicēti pirms paziņojuma par tiesību aktu kopumu “Gatavi mērķrādītājam 55 %” un kurus aplēsei izmantoja EA.

(105)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka bija grūti precīzāk prognozēt automobiļu SM PAV pieprasījumu 2026. gadā, jo attiecībā uz tiesību aktu kopuma “Gatavi mērķrādītājam 55 %” īstenošanu joprojām pastāv vairākas neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz mobilitātes elektrifikāciju un vieglo automobiļu ražošanu. Komisija jebkurā gadījumā uzskatīja, ka EA prognozes neatkarīgi no tā, vai to pamatā bija jaunākie pieejamie IHS Markit dati atbilstīgi Valeo ieteikumam vai LMC datu lielākās vērtības, bija pamatotas.

(106)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Valeo iesniedza piezīmi, ka Komisijas apgalvojumi saistībā ar 2021. gada 29. jūlija datiem ir nepareizi. Valeo norādīja, ka LMC dati neattiecās tikai uz ES27, bet tajos tika ņemts vērā lēnāks elektrifikācijas temps autobūves nozarē Turcijā un Krievijā, jo šajās valstīs nav spēkā zaļajam kursam pielīdzināms tiesiskais regulējums. Tādēļ Valeo apgalvoja, ka LMC dati ir pilnīgi un uzticami, tāpēc Komisijai būtu vajadzējis tos ņemt vērā. Tas arī apgalvoja, ka Komisija nesniedza atbilstošus datus saistībā ar ICE, elektriskajiem un hibrīda transportlīdzekļiem un ka Komisijai tās automobiļu SM PAV pieprasījuma prognozes novērtējumā būtu jāņem vērā LMC dati, jo, lai arī IHS Markit ir autoritatīvākais avots, LMC dati ir vienīgie pieejamie dati, kas skaitliski izsaka zaļā kursa paziņojuma ietekmi.

(107)

Tā kā Komisijai nebija pieejami LMC dati par katru ražošanas valsti, tā nevarēja apstiprināt Valeo piezīmes par lēnāku elektrifikācijas tempu Krievijā un Turcijā, ko, kā tiek apgalvots, ir ņēmis vērā LMC. Jebkurā gadījumā, kā minēts 97. un 101. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka LMC datu ģeogrāfiskais tvērums nebija atbilstošs iekšzemes pieprasījuma novērtēšanai un EA sniegtā informācija bija pietiekami nesena, lai aplēstu nākotnes pieprasījumu, un ka ir norādes, kas liecina, ka tirgus eksperti ņēma vērā gaidāmo zaļā kursa paziņojumu. Valeo nesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka tādi izpētes uzņēmumi kā IHS Markit gaidāmo zaļā kursa paziņojumu nav ņēmuši vērā. Tā kā nav pieejami atbilstoši LMC dati, proti, dati, kas attiecas tikai uz ES27, Komisija uzskatīja, ka automobiļu SM PAV 2026. gadā gaidāmā pieprasījuma novērtēšanai piemērotākais un jaunākais pamats ir IHS Markit 5. jūlija dati. Komisija arī norāda, ka nav loģiski, ka Valeo uzskata IHS par autoritatīvāku avotu nekā LMC un tad aicina Komisiju izmantot LMC datus, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka to ģeogrāfiskais tvērums nav atbilstošs. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(108)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Valeo arī iesniedza jaunas simulācijas attiecībā uz Savienības ražošanas nozares jaudas un ieguldījumu prognozēm, pamatojoties uz 2021. gada 29. jūlijaLMC datiem. Valeo apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare nevarēs apmierināt nākotnes pieprasījumu 2021.–2027. gadā arī tad, ja transportlīdzekļu ražošanas apjomi tiktu samazināti par 18 %.

(109)

Šajā sakarā būtu jāņem vērā, ka šīs jaunās simulācijas tika iesniegtas pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju izteikšanai par izpausto galīgo informāciju, un ka izpaustā papildu informācija nebija saistīta ar Savienības jaudu vai ieguldījumiem. Tādējādi šos elementus nebija iespējams ņemt vērā. Jebkurā gadījumā, kā norādīts 107. apsvērumā, LMC datus nebija iespējams pieņemt. Turklāt Komisija uzskatīja, ka pat tad, ja LMC datiem piemērotu 18 % samazinājumu, tie joprojām uzrādītu ievērojami pārāk augstu prognozēto ES27 pieprasījumu. Pamatojoties uz jaunākajiem IHS Markit datiem (2021. gada 5. jūlijs), ražošana valstīs, kas nav ES dalībvalstis, 2021.–2027. gadā veidoja 26,8–30,5 % no ES transportlīdzekļu ražošanas apjoma, nevis 18 %. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(110)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Valeo un CLEPA apgalvoja, ka Komisijas secinājumu, ka Savienības pieprasījumu varētu apmierināt prognozētā Savienības ražošanas nozares jauda un prognozētais imports no trešām valstīm, par vērā neņemamu padara argumentācijas trūkums un ka to neapstiprina nekāda kvantitatīva analīze. Konkrētāk, Valeo apgalvoja, ka – atšķirībā no vispārējās informācijas izpaušanas dokumenta – izpaustajā papildu informācijā nebija iekļauts 1. tabulai līdzvērtīgs kopsavilkums, tāpēc Valeo nevarēja pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību un sniegt piezīmes par pietiekamu jaudu Savienībā automobiļu SM PAV pieprasījuma apmierināšanai. Turklāt Valeo apgalvoja, ka izpaustajā papildu informācijā nebija aplūkoti “neskaitāmi e-pasti un citi Valeo iesniegtie pierādījumi” attiecībā uz Savienības ražotāju atkārtotu atteikšanos piegādāt pietiekamus daudzumus automobiļu SM PAV. Valeo apgalvoja, ka, tā kā šie pierādījumi netika pienācīgi novērtēti, papildu informācijas izpaušana ir uzskatāma par neatbilstīgu nepietiekamas argumentācijas un acīmredzami kļūdaina faktu novērtējuma dēļ.

(111)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka papildu informācijas izpaušanas dokumentā bija sniegta pietiekami detalizēta informācija par datiem, kas tika iesniegti pēc vispārējās informācijas izpaušanas dokumenta publicēšanas un ka ieinteresētās personas bez grūtībām varēja iepazīties ar personu sākotnēji iesniegto informāciju. Turklāt, kā izklāstīts 92. un 98. apsvērumā, papildu informācijas izpaušanas dokumentā bija norādītas EA iesniegtās jaunākās automobiļu SM PAV pieprasījuma aplēses. Komisija bija izmantojusi informāciju, kas bija pieejama ieinteresētajām personām, un Valeo varēja vienkārši aizstāt 1. tabulā norādīto pieprasījuma aplēsi attiecībā uz 2026. gadu ar informāciju, kas bija sniegta papildu informācijas izpaušanas dokumentā, kurā arī bija minēta EA iesniegtā informācija. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka papildus izpaustajā informācijā bija sniegta vajadzīgā argumentācija un kvantitatīvā analīze. Attiecībā uz Valeo tiesībām uz aizstāvību Komisija uzskatīja, ka papildu informācijas izpaušanas dokuments bija pietiekami detalizēts, sniedzot Valeo iespēju izmantot tiesības uz aizstāvību. Turklāt izpaustajā papildu informācijā par Savienības ražošanas nozares jaudu netika iekļauti jauni elementi, kas jau nebūtu daļa no atklātajiem lietas materiāliem.

(112)

Komisija arī uzskatīja, ka Valeo iesniegtie pierādījumi attiecībā uz piegādes grūtībām neattaisnoja papildu informācijas izpaušanu, jo šo apgalvojumu saturs nebija jauns. Šie apgalvojumi jau tika aplūkoti 91. apsvērumā.

(113)

Valeo arī apgalvoja, ka izpaustajā papildu informācijā izklāstītie konstatējumi bija neloģiski un tiem trūka pietiekamas un atbilstošas argumentācijas. Būtībā Valeo apgalvoja, ka, tā kā Komisija bija secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei nebūtu pietiekamas jaudas pieprasījuma apmierināšanai [295–315] tūkstošu tonnu apmērā (32), tā nevar apmierināt lielāku pieprasījumu, kurš saskaņā ar Valeo aplēsēm sasniegtu līdz [340–380] tūkstošiem tonnu (33). Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo apgalvoja, ka Komisija neņēma vērā zaļā kursa ietekmi.

(114)

Kā minēts 97. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Valeo iepriekšējās un jaunākās pieprasījuma aplēses nebija balstītas uz atbilstošu ģeogrāfisko tvērumu un ievērojami pārspīlēja transportlīdzekļu ražošanas apjomu Savienībā un tādējādi arī automobiļu SM PAV pieprasījumu Savienībā. Pamatojoties uz jaunākajiem aplēstajiem transportlīdzekļu ražošanas rādītājiem, kā arī izmantojot atbilstošu ģeogrāfisko tvērumu, kā minēts 98. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka ES aplēses no 232 līdz 263 tūkstošu tonnu diapazonā bija pamatotas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī uz aplēsto Savienības ražošanas nozares jaudu un importu no trešām valstīm, Komisija secināja, ka būtu pieejama pietiekama jauda augoša pieprasījuma apmierināšanai neatkarīgi no tā, vai tirgū joprojām būs pieejami no ĶTR importētie ražojumi. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(115)

Datu par automobiļu SM PAV importu no ĶTR pamatā ir Valeo iesniegtā informācija. Importa no Turcijas apjoms ir novērtēts, pamatojoties uz EA iesniegto 11. pārbaudes pierādījumu, kurā dati par piegādēm ir tādā pašā formātā kā dokumentā t21.004336. Ievērojot piesardzīgu pieeju, tika uzskatīts, ka tikai 85 % no vidējā transportam paredzēto piegāžu uz ES apjoma laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam attiecas uz automobiļu SM PAV, kuri nav paredzēti vieglajiem automobiļiem.

(116)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo pauda šaubas par importa apjomu no Turcijas, bet nesniedza ne šo šaubu pamatojumu, ne tā apgalvojumus apstiprinošus pierādījumus. Kā minēts 89. apsvērumā, šis importa apjoms tika piesardzīgi aplēsts, pamatojoties uz EA paziņotajiem datiem par piegādēm no Turcijas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(117)

Savienības jaudas pamatā bija EA iesniegtā informācija par PAV piegādēm SM ražošanai transporta nozarē. Tā ir diezgan piesardzīga pieeja, jo faktiskais ražošanas apjoms un jauda varētu būt daudz lielāki nekā piegāžu apjoms. Tāpat tika uzskatīts, ka tikai 85 % no vidējā transportam paredzēto piegāžu uz ES apjoma laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam attiecas uz automobiļu SM PAV, kuri nav paredzēti vieglajiem automobiļiem. Dati par Valeo ražošanas jaudu tika ņemti no tā paša iesniegtā dokumenta.

(118)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas EA apgalvoja, ka Komisijai nevajadzēja izmantot datus par piegādēm, kas atbilst tās pārdošanas apjomiem, bet gan uz Komisijai iesniegtajiem datiem par jaudu, kas IP sasniedza [400–450] tūkstošus tonnu (34).

(119)

Atbildot uz šīm piezīmēm, Valeo un TitanX apgalvoja, ka paziņotā jauda nebija norādīta nekonfidenciālajos lietas materiālos, ka šīs informācijas novēlotas iesniegšanas dēļ tie nevarēja sniegt piezīmes par tās saturu un ka tā neietvēra jēgpilnu skaidrojumu par izmantoto metodiku, izņemot norādi, ka informācija bija ievākta no EA locekļiem. Tāpat Valeo un TitanX apšaubīja saikni starp EA minēto iesniegto informāciju un dažiem citiem iesniegtajiem dokumentiem (35). Turklāt tie apgalvoja, ka, nosakot paziņoto jaudu, būtu vajadzējis saņemt tādu ražotāju apstiprinājumu, kuri īsteno vērienīgas SM programmas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tie apgalvoja, ka, tā kā atklātajos lietas materiālos nebija sniegti detalizēti skaidrojumi, ir pārkāptas to tiesības uz aizstāvību. Valeo un TitanX arī apgalvoja, ka paziņotā jauda nebija reālistiska, ņemot vērā attiecībā uz IP paziņoto zemo jaudas izmantojumu un vēlākās pārejošās jaudas problēmas, kuras radās 2021. gada pirmajā pusē un no kurām, kā tie apgalvo, izrietēja Savienības ražošanas nozares pārstāvju oportūnistiska un ļaunprātīga rīcība saistībā ar cenu noteikšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo un TitanX atbalstīja Komisijas pieeju attiecībā uz jaudu.

(120)

Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka EA paziņotajā jaudā nebija ņemta vērā jauda, kas parasti ir piešķirta citiem Savienības ražošanas nozares ražotiem SM PAV vai citiem ražojumiem, ko izgatavo, izmantojot tās pašas iekārtas. Tā kā Komisija, sagatavojot konstatējumus, neizmantoja dokumentu t21.004414, tā neuzskatīja, ka ir pārkāptas Valeo vai TitanX tiesības uz aizstāvību, lai gan tā atzina, ka dokumenta nekonfidenciālajā versijā nebija iekļauts tās sensitīvā satura jēgpilns kopsavilkums. Pamatojoties uz iepriekš minēto, kā arī nolūkā paziņot piesardzīgākus ražošanas jaudas datus, Komisija apstiprināja savu pieeju un balstīja jaudas aplēsi uz piegādēm Savienībā. Tāpēc EA apgalvojums tika noraidīts.

(121)

Pēc papildu informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka saskaņā ar Komisijas metodiku tirgus pieprasījuma novērtēšanai no Savienības ražošanas nozares jaudas novērtējuma būtu jāizslēdz automobiļu SM PAV, kas galu galā tiks izmantoti transportlīdzekļu ražošanai valstīs, kas nav ES dalībvalstis.

(122)

Kā paskaidrots 117. apsvērumā, Savienības ražošanas jauda tika novērtēta piesardzīgi, pamatojoties uz piegādēm, kas paredzētas Savienības tirgum. Ņemot vēra apstākli, ka šis rādītājs piesardzīgi atspoguļo daudzumu, ko Savienības ražošanas nozare spēja piegādāt Savienības tirgum, Komisija neuzskatīja, ka šis daudzums būtu jākoriģē uz leju, lai ņemtu vērā uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, eksportēto tādu automobiļu SM īpatsvaru, kas ražoti, izmantojot Savienības ražošanas nozares izgatavotos PAV. Valeo nenorādīja to SM daudzumu, kas ražoti Savienībā un eksportēti uz valstīm, kuras nav ES dalībvalstis. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(123)

Papildu jaudas apjoms, ko paredzēts ieviest Savienības ražošanas nozarē, tika noteikts, pamatojoties gan uz 88. apsvērumā minēto Valeo iesniegto informāciju, gan uz uzņēmuma B iesniegto informāciju par šo konkrēto jautājumu, kuras pamatā bija konkrēti fakti par ieguldījumu projektiem (36), kā arī uz attiecīgā izlasē iekļautā Savienības ražotāja iesniegto informāciju, kas tika pārbaudīta.

(124)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo pauda šaubas par ieguldījumiem Savienības ražošanas nozares papildu jaudas nodrošināšanai 2022. un 2023. gadā, apgalvojot, ka šī jauda nebūtu pilnībā izmantojama pirms 2024. gada, ņemot vērā izmēģinājumus, iekārtu optimizēšanu un trūkumu novēršanu. Valeo arī pauda šaubas par ieguldījumu atvēlēšanu automobiļu SM PAV.

(125)

Tomēr šādi apgalvojumi nebija pamatoti. Jebkurā gadījumā – Savienības ražošanas nozare norādīja, ka tās jauda sekotu tirgus pieprasījuma attīstībai un ka automobiļu SM PAV tiks piešķirta papildu jauda, ja pastāvēs taisnīgi tirgus apstākļi.

(126)

Pamatojoties uz iepriekš minēto konservatīvo prognozi, Komisija uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares jauda ir pietiekama, lai apmierinātu pašreizējo pieprasījumu, un ka ir pietiekami daudz neizmantotas jaudas. Attiecībā uz nākotnes pieprasījumu Komisija secināja, ka, ņemot vērā papildu jaudu, piedāvājums būs pietiekams, lai spētu apmierināt pieaugušo pieprasījumu, neatkarīgi no tā, vai imports no ĶTR turpināsies. Jebkurā gadījumā ir sagaidāms, ka imports no ĶTR kādā apmērā turpināsies par cenām, kas nerada kaitējumu.

(127)

Komisija arī konstatēja, ka pieprasījums 2026. gadā, pamatojoties uz IHS Markit2021. gada 5. jūlija datiem par ES27 un Valeo iekšējo aplēsi attiecībā uz automobiļu SM PAV masu katra tipa transportlīdzekļu dzinējos, tik un tā būtu mazāks par Savienības tirgū pieejamo materiālu neatkarīgi no tā, vai to nodrošinātu Savienības ražošanas nozare vai tas būtu iepirkts no trešām valstīm.

(128)

Ņemot vērā Valeo patēriņa prognozi, kā arī labojot prognozi attiecībā uz papildu jaudu, kā paskaidrots iepriekš 118. apsvērumā, Komisija secināja, ka gadījumā, ja imports no ĶTR tiktu pilnībā pārtraukts, būtu vērojams materiālu deficīts. Tomēr tāda deficīta apmērs (5,5 %) būtu daudz mazāks nekā Valeo prognozētais deficīta apmērs laikposmā no 2022. līdz 2027. gadam (17 %) vai 2026. gadā (21,7 %). Jebkurā gadījumā, ja imports no ĶTR turpinātos tādos pašos daudzumos, deficīts izzustu. Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā pieaugošo pieprasījumu, apgalvojumi par jaudu, ieguldījumiem un materiālu deficītu tika noraidīti.

(129)

Lietotāji un to apvienība apgalvoja, ka Komisija nav pienācīgi novērtējusi pasākumu ietekmi, ņemot vērā pieejamās jaudas nepietiekamību, un šo apgalvojumu atbalstīja arī ACEA. Tie apgalvoja, ka pat gadījumā, ja jauda būtu pieejama, apstiprināšana būtu īstermiņa šķērslis un ka tie nevarētu īsā laikā aizstāt importu no ĶTR ar piegādēm no Eiropas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tie arī apgalvoja, ka ir pakļauti ievērojamam komercriskam un ir zaudējuši uzņēmējdarbības iespējas. Šajā sakarā CLEPA arī piebilda, ka dažu pasaules mēroga klientu projektos gadījumos, ja tiek ražota viena un tā pati daļa, ir vajadzīgs viens un tas pats izejmateriāls, lai nodrošinātu programmas snieguma konsekvenci. Tomēr šis apgalvojums nebija pamatots ar pierādījumiem attiecībā uz automobiļu SM PAV. Šajā pašā sakarā ACEA norādīja, ka pagaidu pasākumu līmenis ievērojami palielinātu izgatavošanas izmaksas.

(130)

Valeo norādīja, ka aizstāšana īsā laikā nav iespējama, jo, kā liecina uzņēmuma prognoze par automobiļu SM PAV piedāvājumu 2021. gadā, Savienības tirgū nav pieejami apstiprināti Ķīnā ražoti sakausējumi un nav alternatīvu avotu. Turklāt Valeo un vairākas citas personas apgalvoja, ka klienti daudzos gadījumos nepiekrīt divu piegādātāju izmantošanai (proti, pieejai, kad vienu un to pašu ražojumu vienlaikus piegādā vairāk nekā viens piegādātājs).

(131)

Komisija attiecībā uz vairākiem konkrētiem sakausējumiem, kurus lielā īpatsvarā iegādājies Valeo, norādīja, ka uzņēmums iepriekšējos gados bija tos iegādājies no kāda Savienības ražotāja un pēc tam aizstājis tos ar ražojumiem, kuriem ir tādas pašas tehniskās specifikācijas, bet kuri ražoti ĶTR. Turklāt Komisijai lietā bija pierādījumi, ka attiecīgajam Savienības ražotājam ir nepieciešamā jauda, lai piegādātu šo konkrēto ražojumu, un lietotājam nebūtu jāveic tā apstiprināšana pilnīgi no jauna. Turklāt Valeo apgalvojums bija pamatots ar piedāvājuma prognozi 2021. gadam, bet par izmeklēšanas periodu (2019. un 2020. gads) sniegtā informācija neapstiprināja uzņēmuma apgalvojumu. Tādēļ Komisija noraidīja apgalvojumu, ka attiecīgos sakausējumus vairs nav iespējams iegādāties Savienības tirgū.

(132)

Lietā esošie pierādījumi liecināja, ka dažiem pircējiem ir nepieciešams izmantot divus piegādātājus un ka daži lietotāji, saskaroties ar piegādes problēmām, meklē alternatīvus risinājumus automobiļu SM PAV iepirkšanai. To apstiprina arī Valeo 2019. un 2020. gada piedāvājuma prognožu datubāze, kas norāda uz to, ka ievērojamai daļai no materiāla, ko šajā laikā piegādāja no ĶTR, bija pieejams cits apstiprināts avots ES. Divu piegādātāju izmantošana ir vēl viens pierādījums tam, ka vienlaikus tiek apstiprināti vieni un tie paši Ķīnas un Savienības piegādātāju piedāvātie sakausējumi un materiāli.

(133)

EA arī apstiprināja, ka pāreja no piegādēm no ĶTR uz piegādēm no Savienības notika jau 2021. gadā un ka citu starpā to izdarīja daži lieli pircēji. Turklāt tā norādīja, ka lielāko daļu materiālu, ko importē no ĶTR, sākotnēji piegādāja Savienības ražošanas nozare, pirms to aizstāja ar zemcenu piegādātājiem. Tas ir vēl viens pierādījums tam, ka importu no ĶTR īsā laikā var aizstāt ar piegādēm no Savienības ražošanas nozares. Turklāt EA norādīja, ka piegādātāju maiņa neprasa daudz laika vai līdzekļu, bet ir rezultāts cenu noteikšanas normalizēšanai pēc antidempinga pasākumu uzlikšanas.

(134)

Saistībā ar līdzvērtīgiem sakausējumiem Valeo apgalvoja, ka neatbilstības starp 2019./2020. un 2021. gadu iemesls bija saistīts ar akumulatora dzesēšanas plašu iegādi un izstrādi un ka šāda informācija ir būtiska apstiprināšanas ietekmes novērtējumam. Attiecībā uz divu piegādātāju izmantošanu Valeo apgalvoja, ka, neraugoties uz Komisijas veikto korekciju, mazāk nekā [SENSITĪVA INFORMĀCIJA] % automobiļu SM PAV, kas iegādāti no ĶTR, bija otrs apstiprināts piegādes avots ES.

(135)

Saistībā ar aizstāšanu un apstiprināšanu vispirms būtu jāatgādina, ka saskaņā ar Komisijai pieejamajiem datiem par laiku pēc IP automobiļu SM PAV lietotāji lielāko daļu PAV attiecīgajā periodā un arī pēc šā perioda iegādājās ES.

(136)

Saistībā ar līdzvērtīgiem sakausējumiem būtu jāņem vērā, ka, lai gan datus par laiku pēc IP nevajadzētu ignorēt, šīs izmeklēšanas konstatējumiem būtu galvenokārt jābūt balstītiem uz datiem, kas attiecas uz izmeklēšanas periodu. Pieejamā informācija par vienu lietotāju apliecināja, ka lielākajai daļa no iegādātajiem sakausējumiem 2019. un 2020. gadā ES bija pieejami līdzvērtīgi sakausējumi. 2021. gadā tādu sakausējumu procentuālais īpatsvars, kuri tika iepirkti ĶTR un kuriem līdzvērtīgi sakausējumi bija pieejami ES, samazinājās, tomēr tas joprojām veidoja vairāk nekā pusi no apjoma, kas tika iegādāts ĶTR. Šis samazinājums izrietēja no tādu akumulatora dzesēšanas plašu izstrādes, kuru izgatavošanā tika izmantoti Ķīnā iegādāti PAV. Ņemot vērā vēsturiskos datus attiecībā uz IP un jaunākos datus, Komisija noraidīja Valeo apgalvojumu, ka “Savienības tirgū nav pieejami apstiprināti Ķīnā ražoti sakausējumi”.

(137)

Saistībā ar divu piegādātāju izmantošanu Komisija uzskatīja, ka 132. apsvērumā minētie lietas materiālos iekļautie pierādījumi un būtiskā daļa automobiļu SM PAV, kuriem bija divi piegādātāji, ir pietiekami pierādījumi, kas atspēko apgalvojumu, ka “klienti daudzos gadījumos nepiekrīt divu piegādātāju izmantošanai”.

(138)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TitanX atkārtoti uzsvēra, ka tā spējai iegādāties automobiļu SM PAV no citiem ražotājiem būtiski kaitēja ar apstiprināšanu saistītie šķēršļi, kurus nebija iespējams pārvarēt īsā laikā. Tā kā šajā sakarā nebija pieejami jauni pierādījumu elementi vai piezīmes par Komisijas konstatējumiem, šis apgalvojums tika noraidīts.

(139)

Lietotāji un to apvienība ar ACEA atbalstu arī apgalvoja, ka situācija ASV tirgū atšķiras no situācijas ES tirgū, jo ES un citās valstīs nav pieejamas jaudas, un ka administratīvās pārskatīšanas process ASV ir elastīgāks, un tas nav pārņemts pamatregulā.

(140)

Pirmkārt, kā minēts 126. un 127. apsvērumā, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozares jauda ir pietiekama, lai spētu apmierināt pašreizējo un nākotnes pieprasījumu, ar nosacījumu, ka dominēs tirgus apstākļi.

(141)

Otrkārt, lai gan ASV un ES tiesību akti attiecībā uz tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu atšķiras, pamatregulā ir paredzēta starpposma pārskatīšana saskaņā ar 11. panta 3. punktu, kas ļauj konkrētos apstākļos pārskatīt spēkā esošos pasākumus. Pamatregulas 11. panta 8. punktā arī paredzēts, ka antidempinga maksājumus var atmaksāt, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(142)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika noraidīti apgalvojumi attiecībā uz apstiprināšanu, aizstāšanu, divu piegādātāju izmantošanu un atšķirībām ASV tirgū.

(143)

Lietotāji un to apvienība arī apgalvoja, ka maksājumi būtiski ietekmētu to finansiālo stāvokli un ka, ņemot vērā to finansiālo stāvokli, tie nevarētu segt izmaksu pieaugumu, kas saistīts ar ievērojamiem antidempinga maksājumiem vai apstiprināšanas izmaksām. Lietotājs MAHLE GmbH (“Mahle”) piebilda, ka Komisija ir kļūdaini pieņēmusi, ka pirms Covid-19 uzliesmojuma tas bijis rentabls.

(144)

EA norādīja, ka antidempinga pasākumu līmenis ir pamatots un ka tie var nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atjaunot normālu konkurenci.

(145)

Komisija norādīja, ka galīgo pasākumu līmenis ir zemāks nekā pagaidu pasākumu līmenis. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka lietotāji iepērk automobiļu SM PAV galvenokārt ES. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka pasākumi maz ietekmēs lietotāju finansiālo stāvokli. Attiecībā uz Mahle Komisija nevarēja novērtēt pasākumu ietekmi uz šā uzņēmuma finansiālo stāvokli, jo tas nebija sniedzis atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt Valeo sniegtajai informācijai par pasākumu ietekmi bija daži trūkumi, un pasākumu ietekme bija pārvērtēta. Izmeklēšanā arī atklājās, ka ievērojama daļa ražojumu, kuri ražoti no ĶTR iepirktajiem automobiļu SM PAV, ir tikusi eksportēta uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis. Tādēļ ir pamats gaidīt, ka uz šo importu varētu attiecināt režīmu “ievešana pārstrādei” un tādējādi tam nepiemērot antidempinga maksājumus, kas ļautu samazināt ar tiem saistītās papildu izmaksas. Tāpat, kā norādīts 130.–133. apsvērumā, lietotāji varētu izvairīties no apstiprināšanas izmaksām, iegādājoties materiālus, ko pašlaik iepērk no ĶTR, no apstiprinātiem piegādātājiem ES vai iegādājoties papildu apjomus automobiļu SM PAV, ko iepērk no vairākiem piegādātājiem, no avotiem Eiropā, nevis Ķīnā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(146)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TitanX apgalvoja, ka pasākumu ietekmes novērtējums bija nepilnīgs, jo pat zemāku maksājumu gadījumā antidempinga pasākumi radītu nopietnas finansiālas sekas tā darbībā. Šajā sakarā tas iesniedza aprēķinus, kas atspoguļo pasākumu ietekmi uz tā rentabilitāti.

(147)

Pēc šo aprēķinu analīzes tika secināts, ka TitanX savā ietekmes novērtējumā bija ņēmis vērā ne tikai pasākumu noteikšanu. Tas savos aprēķinos bija iekļāvis arī cenu pieaugumu Savienības tirgū izmeklēšanas periodā un laikposmā pēc izmeklēšanas perioda. Tomēr šāds cenu pieaugums nebija noticis IP vai nebūtu bijis jāattiecina uz visu laikposmu pēc izmeklēšanas perioda. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka TitanX bija pārvērtējis pasākumu ietekmi. Jebkurā gadījumā pasākumu un cenu pieauguma ietekme netika uzskatīta par būtisku.

(148)

Saistībā ar pasākumu ietekmi būtu jāņem vērā, ka antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus, sniedzot iespēju veikt godīgu tirdzniecību. Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 447. apsvērumā, Komisija secināja, ka pasākumu noteikšana nebūtu pretrunā to lietotāju interesēm, kas darbojas automobiļu SM nozarē. Būtu arī jānorāda, ka noslēguma informācijas izpaušanas dokumentā antidempinga pasākumu līmenis ir pārskatīts, to pazeminot.

(149)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Valeo apgalvoja, ka Komisija nebija izpaudusi faktus, kas bija tās argumentācijas pamatā, kad tā apgalvoja, ka Valeo aprēķiniem ir zināmi trūkumi un ka tie pārvērtē pasākumu ietekmi. Šajā sakarā tas iesniedza pārskatītu rentabilitātes analīzi un apgalvoja, ka ietekme uz rentabilitāti bija jānovērtē attiecībā uz katru Valeo ražotni, kurā izgatavo automobiļu SM, un ka Valeo grupas rentabilitāte nav būtisks faktors.

(150)

Komisija apstiprināja, ka Valeo aprēķinos pasākumu ietekme bija pārvērtēta. Piemēram, Valeo neņēma vērā faktu, ka, kā paskaidrots 145. apsvērumā, tas varēja veikt PAV importu saskaņā ar ievešanas pārstrādei procedūru, tādējādi samazinot antidempinga pasākumu ietekmi. Tāpēc Komisija apstiprināja tās novērtējumu, kas minēts 145. apsvērumā, t. i., ka pasākumiem būtu tikai ierobežota ietekme uz lietotāju finansiālo situāciju.

(151)

Pretēji Komisijas analīzei pagaidu regulā attiecībā uz pieejamo jaudu CLEPA un Mahle apgalvoja, ka cenu līmenis esot paaugstinājies par 30 %. Mahle arī norādīja, ka pieprasījums pēc folijas izejvielām ir augsts un ražošanas jaudas trūkst. Ņemot vērā iespējamo pieejamās ražošanas jaudas nepietiekamību un antidempinga maksājumu noteikšanu, Mahle pauda bažas par strukturālu cenu pieaugumu. Vairākas personas arī apgalvoja, ka maksājumi nelabvēlīgi ietekmētu piegādes ķēdi. CLEPA apgalvoja, ka elektrotransportlīdzekļu ieviešana un ekonomikas atveseļošanās varētu saasināt jaudas nepietiekamību un apdraudēt spēcīgas ES autoražošanas nozares atveseļošanos un attīstību pēc tam, kad iepriekšējos gados ieņēmumi un peļņas procenti ir samazinājušies. Tā arī apgalvoja, ka automobiļu SM ražotāji, iespējams, nespēs izpildīt līgumsaistības ar klientiem vai piedzīvos to, ka izmaksu pieauguma dēļ to peļņas procenti noslīd nepieņemami zemu. Valeo piebilda, ka elektrifikācijas pasākumus ES autobūves nozarē nav iespējams īstenot, ja tās iepirkumus no Savienības ražošanas nozares nepapildina imports no ĶTR. Mahle uzskatīja, ka antidempinga maksājumu noteikšana radītu neizdevīgu konkurences situāciju ES automobiļu detaļu piegādātājiem. Uzņēmums atkārtoti pauda, ka nevar gaidāmo cenu pieaugumu novirzīt pircējiem. BMW norādīja, ka pasākumu noteikšana izraisītu traucējumus tā piegādes ķēdē, ņemot vērā ilgstošās un dārgās materiālu apstiprināšanas procedūras, kas jāveic, lai pārietu uz alternatīviem piegādātājiem. Visbeidzot, ACEA apgalvoja, ka autobūves nozarei jau tagad ir piemēroti dažādi citi pasākumi, kas rada papildu finansiālo slogu oriģinālā aprīkojuma ražotājiem, piemēram, tērauda nozares aizsardzības pasākumi, kas mazina uzņēmumu konkurētspēju vietējā tirgū un eksporta tirgos.

(152)

EA norādīja, ka neseno cenu pieaugumu bija izraisījuši vairāki faktori, piemēram, sakausējumu un plākšņu izejvielu cenu pieaugums, konteineru trūkums starptautiskajā kuģniecībā, pārvadājumu izmaksu pieaugums un pēkšņs un spēcīgs pieprasījuma pieaugums visās rūpniecības nozarēs pēc Covid-19 uzliesmojuma. Turklāt EA uzskatīja – lai gan pagaidu pasākumu noteikšana, iespējams, ir ietekmējusi cenas, cenu pieaugumu nevar katrā ziņā saistīt ar jaudas nepietiekamību, un to nevajadzētu uzskatīt par strukturālu jautājumu, drīzāk par pagaidu situāciju, kas varētu beigties, kad pēc sākotnējā saspīlējuma perioda tirgū situācija pieprasījuma un piedāvājuma ziņā normalizēsies. Šajā sakarā EA arī norādīja, ka antidempinga pasākumu līmenis bija paredzēts, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atjaunotu normālu konkurenci. Turklāt EA apgalvoja, ka attiecībā uz automobiļu elektrifikācijas attīstību, ciktāl tas attiecas uz automobiļu SM PAV, ražošanas jauda nav problēma, jo daļa papildu jaudas jau ir uzstādīta vai pakāpeniski tiek uzstādīta, lai Savienības ražošanas nozare varētu apmierināt pieaugošo pieprasījumu.

(153)

Komisija secināja, ka galīgie pasākumi maz ietekmēs lietotāju finansiālo stāvokli. Kā minēts 131.–133. apsvērumā, importa no ĶTR aizstāšana ar piegādēm no Savienības ražošanas nozares var notikt samērā īsā laikā, jo daži apstiprināti Savienības ražotāji jau agrāk piegādājuši automobiļu SM PAV un ES tiek izmantota divu piegādātāju pieeja. Turklāt, kā analizēts 87.–127. apsvērumā, ir iespējams, ka Savienības ražošanas nozares pašreizējā un turpmākā jauda būs pietiekama, lai apmierinātu augošo pieprasījumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka nav pārliecinoša iemesla neiekļaut automobiļu SM PAV ražojuma tvērumā Savienības interešu dēļ.

(154)

EA apgalvoja, ka daži lietotāji izmanto lētos PAV no Ķīnas, lai konkurētu ar citiem ražotājiem, kas izmanto materiālus no Eiropas, tādējādi izraisot cenu samazināšanos Savienības tirgū. Šajā sakarā EA pauda neizpratni par to, kā lietotājs var apgalvot, ka pastāv jaudas nepietiekamība, jo saskaņā ar EA nesen veikto pētījumu tikai nedaudzi Savienības ražotāji ir saņēmuši pieprasījumu 2021. gadā piedāvāt apjomus papildus tiem, kas noteikti spēkā esošajos līgumos. Tā arī piebilda, ka, ņemot vērā augošo pieprasījumu, saistībā ar iespējamo turpmāko jaudas deficītu nav ņemta vērā divu citu Savienības ražotāju veiktā vai paziņotā jaudas papildu paplašināšana.

(155)

Šajā sakarā Valeo norādīja, ka EA apgalvojums, ka automobiļu SM PAV lietotāji, to vidū arī Valeo, sekmē cenu samazināšanos, iegādājoties ražojumus no Ķīnas piegādātājiem, nav atbildis patiesībai. Lai pamatotu savu apgalvojumu, Valeo iesniedza izrakstu par automobiļu SM PAV, ko Savienības ražotāji piegādāja Valeo laikposmā no 2017. līdz 2022. gadam, cenas un apjoma izmaiņām pagātnē. Turklāt Valeo atkārtoti norādīja, ka tam ir vajadzīgi ilgtermiņa līgumi, lai nodrošinātu, ka automobiļu oriģinālā aprīkojuma ražotāji raiti veic piegādes, un ka Savienības ražotāji apzināti nevēlas to darīt vai tiem nav vajadzīgās jaudas. Valeo arī norādīja uz viena Savienības ražotāja nesenajiem piegāžu kavējumiem.

(156)

EA arī apgalvoja, ka jebkura jaudas nepietiekamība ir saistāma ar dempinga praksi, kas nav ļāvis Savienības ražotājiem atvēlēt jaudas automobiļu SM PAV ražošanai. Attiecībā uz nesenajiem piegādes kavējumiem tiek sniegta atsauce uz 56. apsvērumu, kurā aprakstīti EA sniegtie paskaidrojumi par šādu kavēšanos.

(157)

Attiecībā uz cenu samazināšanos tika konstatēts, ka Valeo sniegtie pierādījumi par tās neesību ir fragmentāri un līdz ar to nepārliecinoši. Proti, Valeo analīze ir balstīta uz ierobežotu skaitu Savienības piegādātāju, tās secinājumi ir balstīti uz periodu, kas ir ilgāks par attiecīgo periodu, kurš beidzās 2020. gada jūnijā, un tāpēc to, iespējams, ir ietekmējusi šī izmeklēšana (pagaidu pasākumu sākšana, piemērošana). Turklāt tajā nav ņemta vērā pieprasījuma attīstība. Turpretī Valeo atbildes uz anketas jautājumiem liecina, ka pirkumu no ĶTR īpatsvars no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam palielinājās. Turklāt, kā minēts 7.1. iedaļā, tika konstatēta ievērojama mērķa cenas samazinājuma starpība, kas apstiprina, ka cenas ir samazinājušās. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Valeo apgalvojums tika noraidīts.

(158)

Attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītājiem CLEPA apgalvoja, ka pasākumi ierobežos ieguldījumus inovācijā, kura ir vērsta uz Eiropas Savienības noteikto mērķu digitalizācijas un vides jomā sasniegšanu un jo īpaši Eiropas automobiļu akumulatoru piegādes ķēdes izveidi.

(159)

Kā minēts 145. apsvērumā, paredzams, ka, ņemot vērā no ĶTR iepirkto automobiļu SM PAV īpatsvaru un pasākumu līmeni, pasākumi maz ietekmēs lietotājus. Tāpēc to ietekmei uz aprakstītajiem ieguldījumiem vajadzētu būt ierobežotai.

(160)

Tajā pašā sakarā EA norādīja, ka ES PAV pirkšana palīdzētu samazināt autobūves nozares oglekļa pēdu, un atsaucās uz pagaidu regulas 78., 451. un 452. apsvērumu, kur provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozare veicina ES emisiju mērķrādītāju sasniegšanu, jo arvien vairāk izmanto reciklētus materiālus un, ražojot PAV, vidēji rada gandrīz trīs reizes mazāk CO2 nekā ĶTR.

(161)

EA apšaubīja arī dažu automobiļu SM PAV lietotāju, kuri tos iegādājas no ĶTR, apsvērumus, pamatojoties uz to, ka tas ir pretrunā ES mērķim īstenot Eiropas zaļo kursu, ņemot vērā to, ka ES primārā alumīnija ražošanas oglekļa pēda ir zemāka. Tā atsaucās arī uz līdzšinējo pieredzi saules enerģijas paneļu nozarē, kuru pēc tam, kad tā bija devusi priekšroku īstermiņa “piegāžu no Ķīnas stratēģijai”, nevis veselīgas vērtības ķēdes uzturēšanai ES, nelabvēlīgi ietekmēja imports par dempinga cenām.

(162)

Šajā sakarā Valeo apgalvoja, ka tas iepērk tikai ierobežotus daudzumus ĶTR izcelsmes materiālu, bet nepērk no ĶTR lētus un piesārņojošus automobiļu SM PAV. Valeo arī apgalvoja, ka ar savu stratēģiju tas atbalsta revolucionāro mobilitātes elektrifikāciju un palīdz sasniegt arī ES mērķus vides jomā.

(163)

Tomēr Valeo nesniedza nekādus pierādījumus par tā piegādātāju oglekļa pēdu vai citus pierādījumus, kas būtu pretrunā Komisijas novērtējumam šajā sakarā. Turklāt, lai gan Valeo no attiecīgās valsts iepērk automobiļu SM PAV ierobežotos daudzumos, tā iepirkumu no ĶTR īpatsvars pēdējos gados ir palielinājies.

(164)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TitanX apgalvoja, ka Komisijas jaunie emisiju mērķrādītāji un ieguldījums, kas jāsniedz autobūves nozarei, attaisno automobiļu SM PAV izslēgšanu, pamatojoties uz Savienības interesēm.

(165)

Šajā sakarā tiek sniegta atsauce uz 160. un 161. apsvērumu, kuros ir apstiprināts, ka PAV iegāde ES palīdzētu transportlīdzekļu un autobūves nozarei samazināt tās oglekļa pēdu.

(166)

Ņemot vērā šo detalizēto analīzi, Komisija apstiprināja provizoriskos konstatējumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 2.3.1. iedaļā, un neizslēdza automobiļu SM PAV no šīs izmeklēšanas tvēruma.

(167)

Kā noteikts pagaidu regulas 2.3.2. iedaļā, Komisija no ražojuma tvēruma izslēdza rituļu ar pārklājumu un AKP ražošanai paredzētus alumīnija rituļus. EA apgalvoja, ka ražojuma, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, definīcija nav pietiekami konkrēta. Pēc tās domām, lietotājs uzņēmums A nav sniedzis detalizētu tehnisku informāciju, kas ļautu citām personām sniegt jēgpilnas piezīmes, un tādējādi ir ierobežotas to tiesības uz aizstāvību.

(168)

Uzņēmums A atbildēja, ka norādītā definīcija ir pietiekami konkrēta, un sniedza pierādījumus, ka daži Savienības ražotāji nav spējuši ražot ražojumus ar tādiem raksturlielumiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tas secināja, ka tehniskie raksturlielumi raksturo ļoti specifisku ražojumu. Komisija atzina, ka gan EA, gan uzņēmuma A iesniegtā informācija ir bijusi jēgpilna, pietiekamā mērā ļāvusi izprast sensitīvu informāciju un ka tikušas ievērotas abu pušu tiesības uz aizstāvību.

(169)

EA arī apgalvoja, ka uzņēmums A pieprasījumu nav iesniedzis savlaicīgi. Komisija norādīja, ka uzņēmums A ir iesniedzis pieprasījumu ļoti agrīnā procedūras posmā. Tas turklāt bija pienācīgi pamatots un pietiekami savlaicīgi iesniegts, lai Komisija varētu apkopot visu būtisko informāciju nolūkā izdarīt jēgpilnus secinājumus.

(170)

EA arī apstrīdēja provizorisko konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozarei trūks jaudas, lai ražotu ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums, pieprasītajā daudzumā ar pieprasītajiem kvalitātes un tehniskajiem standartiem. Tā sniedza piecu Savienības ražotāju paziņojumus, kuros apgalvots, ka tiem ir attiecīgās iekārtas ražojuma, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, ražošanai galvenokārt ar vienu platuma ierobežojumu, un piebilda, ka arī citi ražotāji var ES ražot ražojumu, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums. EA turklāt sniedza četru AKP ražotāju paziņojumus par to, ka tie spēj iepirkt materiālu, kam piešķirts atbrīvojums, pietiekamos daudzumos un tāpēc tiem nav tādu pašu problēmu kā uzņēmumam A.

(171)

Uzņēmums A piekrita, ka daži ražotāji ES spēj ražot ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums. Tomēr tas uzsvēra, ka ES to nav iespējams iepirkt pietiekamos daudzumos. Piedāvājuma nepietiekamības un sakarā ar to ilgāka izpildes laika ES un citās valstīs dēļ noteikts daudzums ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums, bija jāpērk no ĶTR. Tas pamatoja savus apgalvojumus ar papildu pierādījumiem un atsaucās uz iepriekš iesniegtajiem pierādījumiem, kas apliecina dažu ražotāju nespēju ražot ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums, tehnisku ierobežojumu dēļ vai tāpēc, ka tie nevar iepirkt šo ražojumu pietiekamos daudzumos.

(172)

Turklāt uzņēmums A arī apgalvoja, ka daži Savienības ražotāju paziņojumi ir neprecīzi, jo tie nevar piegādāt ražojumu, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, vai ir specializējušies citu ražojumu ražošanā. Pēc tā domām, šie paziņojumi apstiprina, ka Eiropas ražotāji neplāno veikt ieguldījumus papildu jaudā.

(173)

EA pauda pretēju viedokli nekā uzņēmums A, norādot, ka Savienības tirgū jauda ir pietiekama. Tā arī apgalvoja, ka piegāžu kavēšanās ir saistīta ar pasūtījumiem, kuru apjoms pārsniedz noslēgtajos līgumos noteikto. Attiecībā uz kavēšanos Komisija norādīja, ka lietas materiālos esošie pierādījumi apstiprina, ka dažam(-iem) Savienības ražotājam(-iem), kurš(-i) nevarēja izpildīt uzņēmuma A tehniskās prasības, bija jāatmaksā uzņēmumam A par neatbilstīgajiem sūtījumiem un tādējādi tas(-ie) nevar veikt piegādes uzņēmumam A. Tāpēc uzņēmumam A nebija citas iespējas, kā vien lūgt citiem piegādātājiem piegādāt papildus daudzumus.

(174)

Uzņēmums A atbildēja, ka četriem no pieciem AKP ražotājiem ir garantēts piegādes avots vēsturisku, ģeogrāfisku, līgumisku vai ar akcijām/īpašumtiesībām saistītu iemeslu dēļ un ka tiem ir personiska ieinteresētība ierobežot cita AKP ražotāja konkurenci ES. Uzņēmums A arī apgalvoja, ka deviņi uzņēmumi, kas snieguši paziņojumus, ir EA biedri, daži no tiem ir pārstāvēti EA valdē, tāpēc ir maz šaubu par to nostāju attiecībā uz izslēgšanas pieprasījumu.

(175)

Uzņēmums A arī apgalvoja, ka AKP ražotāju sniegtie apgalvojumi būtu jānoraida, pamatojoties uz to, ka tie nav reģistrētas ieinteresētās personas, nav sadarbojušies izmeklēšanā un nav pamatojuši savus apgalvojumus ar pierādījumiem.

(176)

Komisija apstiprināja, ka atsevišķu PAV ražotāju paziņojumi nav pamatoti ar pietiekamiem pierādījumiem. Tā arī konstatēja, ka minētie ražotāji nav pilnībā atklājuši savas tehniskās iespējas. Lai gan daži PAV ražotāji patiešām spēj ražot ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums, citi nevarēja pamatot savus paziņojumus ar papildu elementiem lietā. Tieši pretēji, šie ražotāji nespēj izpildīt uzņēmuma A specifikāciju prasības un piegādāja PAV, kam ir citādi raksturlielumi nekā ražojumam, kam piešķirts atbrīvojums.

(177)

EA apgalvoja, ka ražojums, kam piešķirts atbrīvojums, aptver praktiski visu krāsu izejvielu klāstu un ka apjoms, kas attiecas uz ražojumu, kuram piešķirts atbrīvojums saskaņā ar pagaidu regulas 2. panta 2. punktu, ir lielāks nekā pagaidu regulā minētie 2 % un drīzāk sasniegtu [300 000–600 000] tonnas (37). Pēc pagaidu informācijas izpaušanas EA iesniedza novērtējumu par tādu rituļu ar pārklājumu ražošanai paredzētu alumīnija rituļu patēriņu, ko vēlāk izmanto AKP ražošanā. Tiek lēsts, ka tas ir [52 000–68 000] (38) tonnu, proti, tuvu Komisijas aplēsēm pagaidu regulas 87. apsvērumā. Uzņēmums A norādīja, ka Komisijas patēriņa aplēse neatbilst ražojumam, kam piešķirts atbrīvojums un ko izmanto AKP ražošanai, jo minētā ražojuma īpašie tehniskie raksturlielumi ir ļoti stingri un daži AKP ražotāji izmanto PAV ar pārklājumu. Taču uzņēmums A arī paziņoja, ka tā patēriņš AKP ražošanai ir mazāks nekā pēdējā EA veiktā aplēse. Tā kā patēriņš Savienībā neaprobežojas tikai ar uzņēmuma A veiktajiem pirkumiem, Komisija uzskatīja, ka pagaidu regulas 87. apsvērumā sniegtajā aplēsē ir pamatoti atspoguļots PAV patēriņš AKP ražošanai kopumā.

(178)

Atbildot uz uzņēmuma A apgalvojumu attiecībā uz vispārēju jaudas nepietiekamību, EA norādīja, ka ES nepastāv strukturāla jaudas nepietiekamība, par ko liecina pagaidu regulā norādītais jaudas izmantojuma rādītājs, un ka pašreizējās piegādes grūtības ir saistītas ar Covid-19 pandēmiju.

(179)

Uzņēmums A arī norādīja, ka, ņemot vērā piedāvājuma trūkumu Savienības tirgū, antidempinga maksājumu esība kaitētu tā darbībai un apdraudētu tā dzīvotspēju.

(180)

Komisija pārbaudīja, vai uzņēmumam A ir bijušas ievērojamas grūtības saistībā ar ražojuma, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, piegādēm. Kā pamato uzņēmums A, Savienības ražošanas nozarei ir kvalitatīvi un tehniski ierobežojumi attiecībā uz ražojumiem, ko tā spēj ražot. Turklāt daži integrēti Savienības ražotāji (kuri ražo gan PAV, gan rituļus ar pārklājumu, gan AKP) konkurences un/vai vertikālās integrācijas iemeslu dēļ vēlas ierobežot piegādes uzņēmumam A. Šie divi galvenie faktori ierobežo ražojumu, kam piešķirts atbrīvojums, pieejamību Savienības tirgū. Turklāt lietas materiālos esošā informācija norāda uz to, ka ārpus ES esošie piegādātāji nenodrošina pietiekamu alternatīvu apjoma vai kvalitātes ziņā. Tādēļ Komisija secināja, ka uzņēmums A nevar pietiekamos daudzumos Savienības tirgū vai no citiem avotiem iepirkt ražojumu, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums.

(181)

Pagaidu regulas 2. panta 2. punkts paredz, ka 1. panta 1. punktā aprakstītais ražojums būtu jāatbrīvo no pagaidu antidempinga maksājuma, ja to importē izmantošanai rituļu ar pārklājumu vai alumīnija kompozītpaneļu ražošanā. Šajā sakarā ne uzņēmums A, ne kāds cits lietotājs tirgū nesniedza pietiekamus pierādījumus tam, ka IP tas ir bijis tieši saistīts ar PAV, ko izmanto rituļu ar pārklājumu ražošanai, importu. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka PAV patēriņš rituļu ar pārklājumu nozarē bija daudz lielāks nekā AKP nozarē. Tāpēc pastāv risks, ka ražojuma, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, tehniskie raksturlielumi kļūtu par normu šajā nozarē un ražojumi tiktu importēti lielākos daudzumos, tādējādi potenciāli nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt, lai gan uzņēmumam A ir grūtības pietiekamos daudzumos iepirkt PAV rituļu ar pārklājumu ražošanai, tas tik un tā spēj iepirkt ievērojamu daļu vajadzīgo materiālu ES.

(182)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka ražojuma, kam piešķirts pagaidu atbrīvojums, tehniskie raksturlielumi atšķiras atkarībā no izmantošanas veida – rituļu ar pārklājumu vai alumīnija kompozītpaneļu ražošanā.

(183)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, EA atkārtoti pauda apgalvojumu saistībā ar konkrētā ražojuma pieejamību Savienībā un atsaucās uz makroekonomiskajiem datiem, kas iesniegti, atbildot uz Komisijas pieprasījumu, un kas saskaņā ar apgalvojumiem apliecināja, ka Savienības tirgū ir pieejama pietiekama jauda. EA arī apgalvoja, ka PAV, ko izmanto AKP ražošanā, un PAV, ko izmanto rituļu ar pārklājumu ražošanā, ir vienāds ražojumu apraksts un ka ražojumu pagaidu apraksts radīja dublēšanos un neskaidrības attiecībā uz abiem ražojumiem. Tā arī atkārtoti pauda 177. apsvērumā jau minēto apgalvojumu saistībā ar rituļu ar pārklājumu tirgus izmēru un norādīja, ka uzņēmums A konkrēto ražojumu Savienības tirgū ir iegādājies jau daudzus gadus, kā arī atsaucās uz citu AKP ražotāju paziņojumiem, kas jau ir minēti 170. apsvērumā un aplūkoti 175. un 176. apsvērumā. EA arī atsaucās uz citiem piegādes avotiem, tos nekonkretizējot.

(184)

Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka tika konstatēts, ka EA iesniegtie makroekonomiskie dati ir neprecīzi. Komisija, nosakot galīgos kaitējuma rādītājus, šos datus koriģēja saskaņā ar lietas materiālos pieejamo informāciju par tehnisko jaudu.

(185)

EA apgalvojumā par atšķirību starp PAV, ko izmanto AKP ražošanā, un PAV, ko izmanto rituļu ar pārklājumu ražošanā, nebija ņemts vērā jaunākais ražojuma apraksts, kas sniegts 2. panta 2. punktā. Ņemot vērā to, ka uzņēmuma A izslēgšanas pieprasījuma pamatā ir galapatēriņa muitas procedūra atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (39) (“Savienības Muitas kodekss”) 254. pantam, fakts, ka šiem ražojumiem būtu vienāds apraksts, tika uzskatīts par nebūtisku. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(186)

Fakts, ka uzņēmums A daudzus gadus ir iegādājies konkrēto ražojumu Savienības tirgū, netika uzskatīts par tādu, kas ir pretrunā Komisijas novērtējumam, ka konkrētais ražojums Savienības tirgū nebija pieejams pietiekamos daudzumos. Tā kā nebija pieejama precīzāka informācija par citiem piegādes avotiem, arī šis apgalvojums tika noraidīts.

(187)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas uzņēmums A apgalvoja, ka pieejamības problēma attiecās uz rituļu ar pārklājumu ražošanā, kā arī AKP ražošanā izmantotajiem PAV, un atkārtoja tā prasību rituļu ar pārklājumu ražošanā izmantotajiem PAV piemērot atbrīvojumu no antidempinga maksājumu iekasēšanas. Tas arī atkārtoti uzsvēra, ka noteikti Savienības piegādātāji nevarēja piegādāt apstiprinātos daudzumus vai saskārās ar kvalitātes problēmām saistībā ar PAV, kuriem ir piemērots atbrīvojums.

(188)

Lai gan Komisija atzina, ka pieejamības problēma attiecās uz abiem lietojumiem, tā jau 181. apsvērumā precizēja, kāpēc rituļu ar pārklājumu ražošanā izmantotajiem PAV nebūtu jāpiemēro atbrīvojums. Tā kā saistībā ar šo jautājumu nebija sniegtas papildu piezīmes, šis apgalvojums tika noraidīts.

(189)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas EA apšaubīja Komisijas lēmumu samazināt dažu Savienības ražotāju paziņoto ražošanas jaudu attiecībā uz ražojumu, kam ir piemērots atbrīvojums, un apgalvoja, ka noteikti ierobežojumi attiecībā uz ārējā diapazona sašaurināšanu nepamato šādu ražošanas jaudas samazinājumu. Turklāt EA apgalvoja, ka pat samazināta un Komisijas koriģēta ražošanas jauda būtu pietiekama, lai apgādātu Savienības tirgu ar ražojumiem vajadzīgajos daudzumos. EA arī apgalvoja, ka pierādījumi citām personām pieejamajos lietas materiālos neapliecināja alternatīvu piegādes avotu neesību ārpus ES un ka saskaņā ar pamatregulas 19. panta 3. punktu šis pieņēmums nebija jāņem vērā. Visbeidzot, EA atkārti pauda apgalvojumu, ka visi pārējie AKP ražotāji Savienībā ir pauduši spēju iegūt nepieciešamos ražojuma daudzumus Savienībā.

(190)

Reaģējot uz EA piezīmēm, uzņēmums A apliecināja, ka Komisija bija pareizi novērtējusi Savienības ražošanas nozares jaudu attiecībā uz izmantošanai AKP ražošanā paredzētiem PAV neatkarīgi no ārējā diapazona sašaurināšanas, un atkārtoti atsaucās uz kvalitātes problēmām. Kā paskaidrots īpašajā EA nosūtītajā informācijas izpaušanas dokumentā, EA iesniegtā informācija saistībā ar ražojumu, kuram piemērots atbrīvojums, tika labota, pamatojoties uz citu personu iesniegto informāciju, kas liecināja par to, ka šie ražotāji nevarēja izpildīt noteiktās specifikācijas vai neražoja konkrēto ražojumu. Kā paskaidrots 174.–180. apsvērumā, lai gan netiek noliegts, ka daži AKP ražotāji spēj ražot ražojumu, kuram piemērots atbrīvojums, atsevišķi integrētie Savienības ražotāji (kuri ražo AKP, rituļus ar pārklājumiem un PAV) vēlas ierobežot to veiktās piegādes uzņēmumam A konkurences un/vai vertikālas integrācijas apsvērumu dēļ, tādējādi izraisot nepietiekamas pieejamības situāciju Savienības tirgū. Saistībā ar piegādātājiem ārpus ES būtu jānorāda, ka lietas materiālos iekļauto informāciju nebija iespējams apkopot nekonfidenciālā versijā, neizpaužot komercnoslēpumus, kas kaitētu attiecīgajām personām. Jebkurā gadījumā EA neiesniedza pierādījumus, kas liecinātu par pieejamu jaudu valstīs, kas nav ES dalībvalstis. Fakts, ka citi AKP ražotāji, iespējams, varēja iegādāties PAV Savienībā, netika uzskatīts par tādu, kas ir pretrunā Komisijas konstatējumiem, kas liecina par konkrētā ražojuma nepietiekamu pieejamību un tā kvalitātes prasībām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, EA apgalvojumi tika noraidīti.

(191)

Tādēļ Komisija apstiprināja savus provizoriskos konstatējumus, ka Savienības interesēs ir atbrīvot attiecīgo ražojumu no antidempinga maksājumu iekasēšanas, tomēr atbrīvojumu attiecināt tikai uz PAV, ko izmanto alumīnija kompozītpaneļu ražošanā.

(192)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun Aluminium Foil Co., Ltd. (“Xiamen Xiashun”) apstrīdēja pagaidu regulas 89.–92. apsvērumā minētā pieprasījuma izslēgt no izmeklēšanas tvēruma litogrāfijas loksnes un bateriju foliju noraidījumu. Tas apgalvoja, ka šie ražojumi neatšķiras no ražojumiem, kas uzskaitīti pagaidu regulas 57. apsvērumā un kas jau ar paziņojumu par procedūras sākšanu tika izslēgti no izmeklēšanas tvēruma. Arī jau izslēgtajiem ražojumiem ir tādas pašas ķīmiskās īpašības, jo to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV.

(193)

Xiamen Xiashun arī atkārtoja pagaidu regulas 89. apsvērumā minētos apgalvojumus par fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, biezumu, ražošanas procesu un lietojumu.

(194)

EA apstiprināja, ka litogrāfijas loksnes un bateriju folija atbilst ražojuma definīcijai un tām ir tādas pašas ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, jo to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Tās ir tāda paša ražošanas procesa rezultāts kā citi PAV. EA arī apgalvoja, ka sūdzība uz minētajiem ražojumiem attiecas, jo tos ražo vairāki ES ražotāji, kuriem nācās saskarties ar ĶTR ražotiem ražojumiem par ļoti zemām dempinga cenām, kas rada kaitējumu.

(195)

Šajā sakarā Komisija norādīja, ka sūdzības iesniedzēji ir pareizi noteikuši šīs izmeklēšanas tvērumu ražojumu ziņā, jo sūdzība attiecās uz ražojumiem, par kuriem bija pietiekami pierādījumi, ka imports par dempinga cenām rada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Pamatojoties uz iepriekš minēto un tā kā nebija jaunu faktu, šis apgalvojums tika noraidīts.

(196)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoja sākotnējā posmā iesniegtos apgalvojumus. Tā kā nebija jaunu faktu un tā kā šie apgalvojumi jau tika aplūkoti pagaidu regulas 89.–92. apsvērumā, kā arī tā kā Xiamen Xiashun papildu apgalvojumi tika aplūkoti 195. apsvērumā, šie apgalvojumi tika noraidīti.

(197)

Citas piezīmes netika saņemtas, tāpēc tika apstiprināti visi pārējie pagaidu regulas 2.3.3. iedaļā izklāstītie secinājumi.

(198)

Uz sākotnējo Nanshan pieprasījumu izslēgt PAF-30-60 no ražojuma tvēruma atbilde tika sniegta pagaidu regulas 93.–102. apsvērumā. Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Nanshan, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, piemēram, tehniskajām un fizikālajām pamatīpašībām, galapatēriņu un lietojumu, ražošanas procesu un izplatīšanas kanāliem, atkārtoti apgalvoja, ka izmeklējamais ražojums un PAF-30-60 atšķiras. Tas arī atgādināja, ka šie ražojumi nav savstarpēji maināmi un nekonkurē cits ar citu. Tas apgalvoja, ka saskaņā ar iedibināto judikatūru (40), novērtējot, vai ražojums atšķiras no citiem ražojumiem, kuri ir iekļauti izmeklēšanas tvērumā, neviens faktors nav lielākā mērā izšķirošs par citiem Tas arī norādīja, ka situācija Savienības PAF tirgū turpmākajos mēnešos būs ļoti smaga un Savienības ražotāju piedāvājums būs ierobežots.

(199)

Reaģējot uz Nanshan piezīmēm, EA norādīja, ka konkrētie PAV tiek vai var tikt ražoti ES teritorijā un atbilst ražojuma aprakstam.

(200)

Attiecībā uz konkurenci starp PAF-30-60 un citiem ražojumiem, kuri ir iekļauti izmeklēšanas tvērumā, vispirms būtu jāatgādina, ka uz PAF-30-60 attiecas ražojuma tvēruma definīcija, kā noteikts pagaidu regulas 55.–58. apsvērumā. Pirmkārt, PAF-30-60 un citiem ražojumiem, kuri ir iekļauti izmeklēšanas tvērumā, ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības, un ražojums ir iekļauts izmeklēšanas tvērumā Otrkārt, Komisija savā provizoriskajā novērtējumā neaprobežojās tikai ar kādu konkrētu faktoru, jo nolūkā novērtēt, vai PAF-30-60 ietilpst izmeklēšanas tvērumā, tā balstījās uz vairākiem faktoriem, piemēram, pamatīpašībām, funkciju, ražošanas procesu un galapatēriņu. Apgalvojums par PAF-30-60 ierobežotu pieejamību Savienības tirgū nebija pamatots ar pietiekamiem pierādījumiem.

(201)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Nanshan atkārtoja pagaidu posmā pausto apgalvojumu. Tas arī norādīja, ka abām konkrētā ražojuma pusēm ir atšķirīgas īpašības, tāpēc ražošanas procesi, izmantojot mūsdienīgas iekārtas, atšķiras, un tā rezultātā atšķiras arī galapatēriņš. Nanshan arī apgalvoja, ka antidempinga pasākumu ieviešana negatīvi ietekmētu lietotājus, ņemot vērā izteiktu pieejamības trūkumu Savienībā. Nanshan šo apgalvojumu pamatoja ar lietotāju ziņojumiem par grūtībām iepirkt ražojumu pēdējo mēnešu laikā (pēc IP) un turpmākajos mēnešos. Šajā sakarā tas arī norādīja uz faktu, ka viens Savienības ražotājs bija pārtraucis konkrētā ražojuma ražošanu nolūkā pievērsties citiem ražojumiem. Nepastāvot alternatīviem piegādes avotiem, Nanshan apgalvoja, ka neintegrētiem lietotājiem imports no Ķīnas ir izšķiroši svarīgs.

(202)

Saistībā ar to tiek sniegta atsauce uz pagaidu regulas 93.–102. apsvērumu un šīs regulas 200. apsvērumu, kur aplūkoti Nanshan sākotnējie apgalvojumi. Turklāt Komisija norādīja, ka PAF-30-60 nav vienīgais šīs procedūras tvērumā iekļautais ražojums, kuram ir puses ar atšķirīgām īpašībām, jo šis aspekts raksturo arī SM PAV.

(203)

Pat ņemot vērā elementus, kas attiecas uz laiku pēc IP, Komisija uzskatīja, ka Nanshan un divu lietotāju aprakstītā situācija neliecina par strukturālu jaudas trūkumu, bet par pārejošu situāciju, kas skaidrojama ar vispārējo ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma, īsā laikposmā strauji palielinoties pieprasījumam, tādējādi Savienības ražošanas nozarei tagad ir jāpielāgojas jaunajai tirgus situācijai. Šādā kontekstā netika uzskatīts, ka antidempinga pasākumu pieņemšana negatīvi ietekmētu galalietotājus. Jebkurā gadījumā lietotāji, kuri iesniedza piezīmes, neatbildēja uz anketas jautājumiem. Tāpēc nebija iespējams novērtēt, kādā mērā tos ietekmētu pasākumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(204)

Tādējādi Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izdarīti pagaidu regulas 2.3.4. iedaļā.

(205)

Uz sākotnējo OPL System AB (“OPL”) pieprasījumu izslēgt no ražojuma tvēruma horizontālo žalūziju plāksnītes atbilde tika sniegta pagaidu regulas 103. un 104. apsvērumā.

(206)

OPL atkārtoti norādīja, ka Savienības ražošanas nozare neražo un nespēj ražot PAV, kas atbilst OPL specifikācijām. Tas uzsvēra, ka zemākas kvalitātes ražojuma izmantošana bojātu uzņēmuma iekārtas un gatavā produkcija neatbilstu pircēju prasībām.

(207)

OPL atsaucās uz četru Savienības ražotāju, kuri, iespējams, neražo un nespēj ražot PAV saskaņā ar OPL specifikācijām, iebildumiem pret 2016. gada tarifu kvotu. Šajā sakarā tas apgalvoja, ka, neraugoties uz komerciālu apmaiņu ar dažiem no minētajiem četriem uzņēmumiem, neviens no tiem nav iesniedzis OPL paraugus. Tomēr šādi apgalvojumi nebalstījās uz pierādījumiem attiecībā uz kādu no uzņēmumiem, izņemot vienu. OPL tomēr apgalvoja, ka neviens no Savienības ražotājiem nespēj ražot minēto ražojumu. Tomēr, izņemot attiecībā uz vienu ražotāju, OPL nesniedza pierādījumus apgalvojumam, ka tas ir pasūtījis materiālus vai ka Savienības ražotāji ir atteikušies tos piegādāt un/vai norādījuši, ka nespēj konkrēto ražojumu ražot, termiņā, kurā bija jāsniedz piezīmes par izpausto pagaidu informāciju, vai termiņā, kurā bija jāsniedz piezīmes par citu personu piezīmēm par izpausto pagaidu informāciju.

(208)

EA atkārtoti norādīja, ka Savienības ražošanas nozare spēj ražot PAV saskaņā ar OPL specifikācijām, un iesniedza paziņojumus par to, ka daži Savienības ražotāji varētu piegādāt konkrēto ražojumu. Tā arī apšaubīja apgalvojumu, ka OPL ir sazinājies ar vairākiem Savienības ražotājiem, un norādīja, ka pēdējā laikā neviens no Savienības ražošanas nozares uzņēmumiem nav saņēmis kotācijas pieprasījumu un ka pārrunas nenotiek.

(209)

Lai gan viena Savienības ražotāja apgalvojumus iespējams apšaubīt, Komisija ir konstatējusi, ka vismaz viens Savienības ražotājs spēj ražot PAV saskaņā ar OPL specifikācijām.

(210)

Pierādījumi, ko attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ražošanas spēju OPL sniedza noteiktajos termiņos, un fakts, ka tas ir sazinājies ar Savienības ražotājiem, attiecas tikai uz vienu Savienības ražotāju, un OPL apgalvojumi lielākoties nav pamatoti ar pierādījumiem. Turklāt pierādījumi, kas iesniegti par attiecīgo ražotāju, aptvēra laiku pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Ņemot vērā šo pagaidu pasākumu iespējamo ietekmi uz tirgus dalībnieku rīcību, Komisija neuzskatīja šo pierādījumu par pietiekami ticamu pierādījumu tam, ka minētais ražotājs nav vēlējies ražot vai piegādāt ražojumu tad, kad būs ieviesti galīgie pasākumi un pilnībā atjaunoti parastie tirgus apstākļi. Proti, šobrīd, kad Komisija piemēro pagaidu pasākumus, ir pamats gaidīt, ka Savienības ražotāji var pieņemt lēmumu atlikt ilgtermiņa līgumattiecību noslēgšanu līdz brīdim, kad būs skaidrs, vai un kādā līmenī tiks uzlikti galīgie maksājumi. Turklāt, lai gan iesniegtajā informācijā bija iekļauti apgalvojumi, ka citi Savienības ražotāji nav vēlējušies vai nav spējuši piegādāt OPL materiālus, šie apgalvojumi nebija pamatoti ar pierādījumiem. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā galīgo pasākumu līmeni, ir pamats gaidīt, ka imports no ĶTR turpināsies.

(211)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, OPL iesniedza vairākas e-pasta sarakstes ar Savienības ražotājiem, kuri bija aicināti apstiprināt, vai tie varētu ražot PAV saskaņā ar OPL specifikācijām. Pamatojoties uz to, OPL apgalvoja, ka, izņemot vienu Savienības ražotāju, kas ir gatavs piegādāt izmēģinājuma PAV, neviens Savienības ražotājs nevarēja ražot tā specifikācijām atbilstošus PAV.

(212)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka OPL secinājums, ka Savienības ražotāji nevar ražot PAV saskaņā ar tā specifikācijām, nav pamatots ar pierādījumiem, jo e-pasta sarakstes liecināja, ka daži ražotāji bija gatavi iesaistīties darījumu attiecībās ar OPL. Turklāt šķita, ka specifikācijas, kuru izpildi attiecībā uz ķīmisko sastāvu pieprasīja OPL, bija stingrākas nekā tā izslēgšanas pieprasījumā iekļautās specifikācijas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(213)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, OPL izslēgšanas pieprasījums tika noraidīts un Komisija apstiprināja tās pagaidu regulas 2.3.5. iedaļā izklāstītos secinājumus.

(214)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Hitachi norādīja, ka antidempinga pasākumu noteikšana ir nelabvēlīgi ietekmējusi plašāku elektroenerģijas nozari ES. Tas apgalvoja, ka vairāki PAV piegādātāji saskaras ar jaudas nepietiekamību, kas izraisa materiālu trūkumu Savienības tirgū. Hitachi arī norādīja, ka šīs norises sakrita ar pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanu ĶTR izcelsmes PAV. Tādējādi tas apgalvoja, ka tas saskaras ar kavējumiem ražošanas procesā, kuri drīzumā ietekmēs tā piegādes. Turklāt tas apgalvoja, ka pieprasījums pēc PAV spēka transformatoru nozarē palielināsies, jo šajā nozarē ir mainījies tiesiskais regulējums (41). Pamatojoties uz iepriekš minēto, tas pieprasīja atbrīvojumu no antidempinga pasākumiem transformatoru nozarē. Tas arī apgalvoja, ka šādi atbrīvojumi iepriekš ir piešķirti dzērienu skārdeņu, vieglo automobiļu un gaisa kuģu ražotājiem. Turklāt tas apgalvoja, ka, pamatojoties uz diskriminācijas aizlieguma principu un ņemot vērā PAV īpatsvaru tā galaproduktos, līdzīgs atbrīvojums būtu jāpiešķir transformatoru nozarei.

(215)

EA apgalvoja, ka pašreizējās jaudas un piegādes problēmas nav izraisījusi antidempinga pasākumu noteikšana, jo tās ir tieši saistītas ar vērienīgo ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma. Turklāt EA apgalvoja, ka tā ir pasaules mēroga parādība, kas ietekmē daudzas nozares, uz kurām antidempinga maksājumi pat neattiecas. Tā arī piebilda, ka ES PAV lietotājus, kuri ar ilgtermiņa līgumiem ir nodrošinājuši piegāžu no Eiropas ražotājiem apjomu, neskar ar piegādi saistītas problēmas.

(216)

Komisija norādīja, ka neviens no Hitachi apgalvojumiem nav pamatots ar pierādījumiem, izņemot attiecībā uz izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Turklāt, izskatot atbrīvojuma pieprasījumu un apgalvojumu par nediskriminēšanu, Komisija norādīja, ka dzēriena skārdeņu, vieglo automobiļu un gaisa kuģu ražotāji nekad nav bijuši iekļauti izmeklēšanas tvērumā. Tādēļ šiem ražojumiem nav piešķirts atbrīvojums. Tāpēc Komisijai nav skaidrs, kā būtu iespējams Hitachi diskriminēt. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā galīgo pasākumu līmeni, ir pamats gaidīt, ka imports no ĶTR turpināsies. Tāpēc Komisija šo pieprasījumu noraidīja.

(217)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas lietotāji TDK IT un TDK HU iesniedza piezīmes, pieprasot no izmeklēšanas tvēruma izslēgt zemsprieguma un augstsprieguma anodu alumīniju, izvadu foliju un katoda alumīnija foliju, ko paredzēts izmantot alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanā. Tie apgalvoja, ka šiem PAV ir atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības (tīrība, sakausējumi, kristāliskā struktūra un oksidētājīpašības), ka to ražošanai ir nepieciešama īpaša tehnoloģija (bez kausēšanas) un ka Savienības ražošanas nozarei nav pieejamas jaudas šā ražojuma ražošanai. Turklāt tie arī apgalvoja, ka šos ražojumus izmanto tikai alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanai, ka to cena ir augstāka un ka importētais apjoms veido tikai nelielu daļu no PAV patēriņa ES. Minētie lietotāji uzskata, ka šādu ražojumu izslēgšana no ražojuma tvēruma neradītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, taču antidempinga pasākumi nelabvēlīgi ietekmētu šo uzņēmumu finansiālo sniegumu.

(218)

EA apgalvoja, ka konkrētos PAV iespējams ražot ES vai Eiropas Ekonomikas zonā (“EEZ”) un ka uz tiem attiecas ražojuma apraksts. Tā arī piebilda, ka šādi ražojumi tiek ražoti ES un ka daži ražotāji plāno atsākt ražošanu.

(219)

Reaģējot uz EA iesniegto informāciju, TDK IT apstrīdēja to, ka konkrētie PAV ir pieejami ES. Tas arī apgalvoja, ka šie īpašie ražojumi kopš 2018. gada otrās puses vairs nav pieejami, un atsaucās uz kāda Savienības ražotāja paziņojumu. Tas arī apgalvoja, ka agrāk Savienības ražošanas nozares piegādātie PAV bija pieņemamās kvalitātes apakšējā diapazonā un ka tagad pircēji pieprasa augstākas kvalitātes ražojumus, kurus šis ražotājs brīdī, kad tas pārtrauca ražošanu, nespēja ražot. Tas piebilda, ka gadījumā, ja ražošana atsāktos, materiālam būtu jāveic ilgs divkāršas apstiprināšanas process (ar TDK un tā klientiem), pirms to atkal varētu izmantot.

(220)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, EA atkārtoti pauda apgalvojumu saistībā ar konkrētā ražojuma pieejamību Savienībā vai EEZ. Tā arī norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei bija jāpārtrauc attiecīgā ražojuma ražošana Savienībā negodīgas konkurences dēļ no Ķīnas ražotāju eksportētāju puses. EA arī pauda, ka godīgas konkurences apstākļos vairāki ražotāji Savienībā varētu piegādāt šos ražojumus Savienības tirgū. Pamatojoties uz to, tā secināja, ka atbrīvojuma piemērošana šādiem ĶTR izcelsmes ražojumiem būtu pret Savienības interesēm, jo šāds atbrīvojums saasinātu negodīgo situāciju un būtiski kaitētu Savienības ražotāju pēdējā laika centieniem ražot šos ražojumus Savienībā.

(221)

Atbildot uz EA piezīmēm, kas tika iesniegtas, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, TDK HU iesniedza informāciju, ka tā importētie ražojumi atšķiras no TDK IT importētajiem ražojumiem to apstrādes un kvalitātes, vērtības, muitas koda un galapatēriņa ziņā. Tas arī apgalvoja, ka abi ražojumi nav uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem, jo TDK IT importētais ražojums ir neapstrādāta alumīnija folija, kuras apstrāde jāveic vēlāk, bet TDK HU importētais ražojums ir jau apstrādāts un bez turpmākas apstrādes izmantojams alumīnija elektrolītisko kondensatoru ražošanā.

(222)

Tas arī norādīja, ka EA piezīmes attiecās tikai uz augstas tīrības pakāpes alumīnija foliju, ko izmanto alumīnija elektrolītiskajiem kondensatoriem paredzēta augstsprieguma anodu alumīnija un izvadu folijas ražošanā, nevis uz TDK HU importētajām alumīnija folijām, un ka EA nebija iesniegusi nekādus jēgpilnus un pamatotus pierādījumus par pašreizējo vai turpmāko TDK HU importētā ražojuma pieejamību.

(223)

TDK HU arī norādīja, ka ražojums, ko var ražot Savienības ražošanas nozare vai EEZ, tā īpašību dēļ nav tāds pats kā tā izmantotais ražojums.

(224)

Atbildot uz 220. apsvērumā izklāstītajām EA piezīmēm, TDK IT norādīja, ka ražotāji, kas saskaņā ar apgalvojumiem spēja ražot attiecīgos ražojumus, vai nu neatbilst noteiktajiem kvalitātes standartiem vai neražo izmeklējamo ražojumu, bet gan plāksnes, t. i., pusfabrikātus, ko izmanto izmeklējamā ražojuma ražošanā.

(225)

TDK IT arī apgalvoja, ka EA piezīmes saistībā ar negodīgu konkurenci bija nekonkrētas, nebija pamatotas ar pierādījumiem un ka attiecīgajā tirgū noteicošais faktors ir nevis cena, bet kvalitāte. Turklāt tas apstrīdēja EA piezīmes saistībā ar Savienības interesēm, pamatojoties uz apstākli, ka Savienības tirgū nav efektīva un stabila piegādes avota. Tas radītu palielinātas izmaksas un mazinātu lejupējo lietotāju efektivitāti.

(226)

Pēc tam, kad bija beidzies termiņš piezīmju iesniegšanai attiecībā uz informāciju, ko, reaģējot uz provizorisko konstatējumu izpaušanu, iesniegušas pārējās ieinteresētās personas, Vācijas Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju apvienība (“ZVEI”) apstiprināja TDK HU un TDK IT apgalvojumus par ražojuma nepieejamību Savienībā un uzstāja, ka tās locekļu klientiem autobūves un rūpnieciskās elektronikas nozarē ir jānodrošina stabila piegāde un ka pasākumi negatīvi ietekmētu to spēju konkurēt ar ražotājiem ārpus ES. Papildus Ķīnai ZVEI kā vēl vienu attiecīgo ražojumu piegādes avotu norādīja Japānu.

(227)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TDK HU apgalvoja, ka Komisija pagaidu posmā nebija izskatījusi tā apgalvojumus saistībā ar tam nepieciešamo ražojumu pieejamību. Tas atkārtoti uzsvēra, ka tā izmantotie ražojumi ES nav ražoti aptuveni piecus gadus. Konkrētāk, tas apgalvoja, ka katoda alumīnija folijas un zemsprieguma anodu alumīnija folijas ES netiek ražotas un ka, lai gan dažas augstsprieguma anodu alumīnija folijas ES tiek ražotas, šie ražojumi neatbilst tā specifikācijām fizikālo, ķīmisko vai tehnisko īpašību ziņā. Tas arī apgalvoja, ka tam būtu nepieciešami ievērojami ieguldījumi (gan laika, gan finanšu izteiksmē), lai atsāktu ražošanu ES.

(228)

TDK HU arī apgalvoja, ka Savienības ražotāju iebildumi pret tā izslēgšanas pieprasījumu nebija jēgpilni un labi pamatoti. Tas apgalvoja, ka EA bija sajaukusi TDK IT un TDK HU importētos ražojumus, kuri saskaņā ar tā apgalvojumiem ir atšķirīgi, un ka tā nesniedza pierādījumus tam, ka tiek ražoti vai drīzumā tiks ražoti TDK HU nepieciešamie ražojumi. Pamatojoties uz to, tas apgalvoja, ka Komisija nav pietiekami detalizēti novērtējusi TDK HU un EA iesniegto informāciju un tādējādi pagaidu posmā nav objektīvi un taisnīgi izskatījusi tā pieprasījumu.

(229)

TDK HU arī apgalvoja, ka Komisija neapsvēra iespēju piemērot galapatēriņa muitas procedūru atbilstīgi Savienības Muitas kodeksa 254. pantam. TDK HU pauda viedokli, ka šādas muitas procedūras piemērošana neradītu nekādu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un faktiski sniegtu labumu kondensatoru ražotājiem ES.

(230)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TDK IT atkārtoti norādīja, ka ražojumam, ko tas izmanto, ir jābūt ar augstu tīrības pakāpi, tāpēc tehnisko īpašību ziņā šis ražojums ir unikāls un nav salīdzināms ar citiem plakaniem alumīnija velmējumiem. Šajā ziņā tas atsaucās uz trešās puses avotu (42). TDK IT apgalvoja, ka Savienībā ražotā augstās tīrības pakāpes alumīnija folija ir neatbilstoša vai tādas nav, tādējādi antidempinga maksājumu noteikšana radītu augstas tīrības pakāpes alumīnija folijas piegādes pārtraukumu un traucējumus Savienības tirgū, jo vienīgais Savienības ražotājs pameta tirgu 2018. gadā savu ražojumu zemās kvalitātes dēļ, un ražošanas atsākšanai būtu nepieciešami divi līdz trīs gadi. Visbeidzot, TDK IT arī apgalvoja, ka vienīgais augstas tīrības pakāpes alumīnija folijas Savienības ražotājs strādātu uz pārstrādes līguma pamata un tādējādi tam nepiederētu TDK IT izmantotais ražojums.

(231)

Pamatojoties uz lietas materiālos pieejamo informāciju, Komisija konstatēja, ka konkrētie PAV ietilpst ražojuma tvērumā, kā noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu un pagaidu regulas 55.–58. apsvērumā. Šiem ražojumiem ir tādas pašas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības kā citiem PAV, jo to sastāvā ir vairāk nekā 95 % tīra alumīnija līdzīgi kā citos PAV. Turklāt vairumam PAV ir pašiem savas specifikācijas atkarībā no lietojuma vai attiecīgā galalietotāja prasībām. Tas, ka konkrētajiem PAV ir zināma tīrības pakāpe, ka tie ir izgatavoti no konkrētiem sakausējumiem un tiem ir specifiska kristāliskā struktūra vai konkrētas oksidētājīpašības, nenozīmē, ka tiem nav tādas pašas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības kā citiem PAV.

(232)

Attiecībā uz ražošanas procesu Komisija konstatēja, ka konkrēto PAV ražošanas process lielā mērā ir tāds pats, kā aprakstīts pagaidu regulas 56. apsvērumā, un to ražošanā lielā mērā tiek izmantotas tādas pašas iekārtas kā citu PAV ražošanā. Tas, ka konkrēto PAV ražošanai izmanto īpašas iekārtas, nav nekas unikāls, jo arī citu PAV, kas ietilpst ražojuma tvērumā, ražošanā var tikt izmantotas īpašas iekārtas (piemēram, oderēšanas/plaķēšanas mašīna vai griešanas iekārta).

(233)

Komisija arī atzīmēja, ka pastāv atšķirīgi viedokļi par šā ražojuma pieejamību Savienības tirgū un lietas elementi nav Komisiju pārliecinājuši par to, ka pastāv ilgtermiņa strukturālas piegāžu nepietiekamības risks. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā galīgo pasākumu līmeni, ir pamats gaidīt, ka imports no ĶTR turpināsies.

(234)

Komisija pauž nožēlu, ka TDK IT un TDK HU nav iesnieguši atbildes uz anketas jautājumiem kā lietotāji un ir reģistrējušies kā ieinteresētās personas tikai pēc pagaidu informācijas izpaušanas. Šajā sakarā Komisija varēja novērtēt šo uzņēmumu apgalvojumus un situāciju, tikai pamatojoties uz nepilnīgu informāciju, ko tie sniedza piezīmēs par izpausto pagaidu informāciju. Komisija nesaņēma atbildes uz anketas jautājumiem vai pietiekami savlaicīgi sniegtu informāciju, ko tā varētu pārbaudīt, un tāpēc nevarēja novērtēt PAV īpatsvaru abu uzņēmumu kopējās ražošanas izmaksās un iespējamo antidempinga pasākumu ietekmi uz to uzņēmējdarbību un rentabilitāti.

(235)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas TDK HU apstrīdēja faktu, ka Komisija nebija saņēmusi pietiekamu laikus sniegtu informāciju un ka tā nevarēja novērtēt tā apgalvojumus un situāciju uz vietas, ka tas Komisijai bija sniedzis rakstiskas piezīmes par izpausto pagaidu informāciju noteiktajā termiņā, kā arī iesniedzis informāciju vēl trīs reizes, visos gadījumos sniedzot jēgpilnu informāciju par savu darbību. Šajā sakarā TDK HU pauda nožēlu par to, ka, lai gan tas bija aicinājis Komisiju sazināties, lai pieprasītu papildu informāciju/pamatojumu tā pieprasījuma novērtēšanai un pretrunu noskaidrošanai, Komisija ar TDK HU nesazinājās.

(236)

Kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.5. punktā, visas ieinteresētās personas bija aicinātas sniegt informāciju saistībā ar Savienības interešu novērtējumu 37 dienu laikā pēc procedūras ierosināšanas brīvā formā vai aizpildot anketu, kas, sākot ar ierosināšanas dienu, bija pieejama visām ieinteresētajām personām. Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.5. punktā arī ir norādīts, ka iesniegtā informācija tiks ņemta vērā tikai tad, ja tā iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiskiem pierādījumiem.

(237)

Pirmkārt, šajā sakarā būtu jānorāda, ka neviens no abiem uzņēmumiem neiesniedza informāciju par Savienības interešu novērtēšanu 37 dienu termiņā. Otrkārt, ne TDK HU, ne TDK IT neiesniedza atbildes uz lietotāju anketas jautājumiem, kas Komisijai būtu ļāvušas laikus apkopot vajadzīgo informāciju, vajadzības gadījumā pieprasīt papildu informāciju, pārbaudīt saņemto informāciju un novērtēt apgalvojumus, pamatojoties uz pārbaudīto informāciju. Šajā gadījumā Komisijai bija tikai fragmentāra nepārbaudīta informācija, kas nebija iesniegta laikus un kas būtiski atšķīrās no standarta datu kopuma, kurš bija jāsniedz, atbildot uz anketas jautājumiem. Šāda informācija liedza iespēju pienācīgi novērtēt iespējamo ietekmi, ko antidempinga pasākumi varētu radīt uz TDK HU vai TDK IT darbību. Tā kā laikus netika iesniegtas atbildes uz anketas jautājumiem, Komisija uzskatīja, ka pierādīšanas pienākums gūlās uz uzņēmumiem, kas pēc pagaidu informācijas izpaušanas iesniedza pieprasījumus, nevis uz Komisiju, kas bija aicinājusi ieinteresētās personas piedalīties izmeklēšanā jau no paša sākuma, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.5. punktā.

(238)

Tādējādi Komisijai nebija pieejama būtiska informācija par attiecīgo ražojumu pieejamību Savienībā un ārpus tās robežām, un tā nevarēja novērtēt, vai attiecīgos ražojumus jau iepirka vai varētu iepirkt no citām valstīm. Līdz ar to Komisija arī nevarēja novērtēt iespēju piemērot galapatēriņa muitas procedūru atbilstīgi Savienības Muitas kodeksa 254. pantam.

(239)

Kopumā, atsaucoties uz 227. un 228. apsvērumā izklāstītajiem TDK HU un TDK IT apgalvojumiem, Komisija uzskatīja, ka apstāklis, ka nebija pieejamas atbildes uz anketas jautājumiem, kurās parasti ir sniegta informācija par tādiem elementiem kā piegādes avoti; iepirkumi; pārdošanas apjomi Savienībā un ārpus tās robežām; kā arī izmeklējamā ražojuma kā daļas no kopējām izmaksām un rentabilitātes īpatsvars, liedza Komisijai iespēju pienācīgi novērtēt TDK HU un TDK IT apgalvojumus, pamatojoties uz laikus iesniegtas pietiekamas informācijas standarta kopumu. Šajā sakarā Komisija uzskatīja, ka tā ir rīkojusies rūpīgi un objektīvi, izvērtējot visus apgalvojumus un piezīmes, par kurām tās rīcībā bija pietiekama informācija. Tāda pati loģika attiecas uz 229. apsvērumā minēto TDK HU apgalvojumu.

(240)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, TDK HU un TDK IT apgalvojumi tika noraidīti.

(241)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas lietotājs Amcor iesniedza piezīmes un pieprasīja, lai folijas izejvielu galapatēriņš netiktu iekļauts ražojuma tvērumā Savienības interešu dēļ. Tas apgalvoja, ka tam ir grūtības iegādāties folijas izejvielas tādēļ, ka izejvielu ražošanas jauda ES un visā pasaulē ir ierobežota. Xiamen Xiashun atbalstīja Amcor pieprasījumu. Turklāt tas arī apgalvoja, ka folijas izejvielas un citi PAV ir dažādi ražojumi, jo tiem ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības, ražošanas procesi, galapatēriņš un lietojums.

(242)

EA atbildēja, ka Amcor nav nodrošinājis piegāžu apjomu no Eiropas pietiekami agrīnā posmā un ka situācija, kādā tas atrodas, ir tikai īslaicīga problēma, jo tirgus nav paredzējis, ka saistībā ar ekonomikas atveseļošanos pēc Covid-19 uzliesmojuma pieprasījums pašreiz būs tik augsts. Tā arī apgalvoja, ka Amcor situāciju nevajadzētu salīdzināt ar to, kādā atrodas citi folijas ražotāji, jo Amcor pamatdarbība ir iepakojuma ražošana, nevis folijas velmēšana.

(243)

Komisijai apgalvojumi par dažādām fizikālajām un tehniskajām īpašībām, ražošanas procesiem, galapatēriņu un lietojumiem nešķita ar pierādījumiem pamatoti. Turklāt, neraugoties uz pasākumu izziņošanu, Amcor nebija saviem Savienības piegādātājiem pieprasījis palielināt līgumā noteikto apjomu, kā arī nebija centies noslēgt vidēja termiņa līgumus ar citiem potenciālajiem ES piegādātājiem. Turklāt galīgie maksājumi ir zemāki nekā pagaidu maksājumi, un juridiskā persona Amcor Singen Rolling GmbH tik un tā saglabātu pietiekamu rentabilitāti pat tādā gadījumā, ja tiktu noteikti antidempinga pasākumi. Proti, šis uzņēmums bija sasniedzis pietiekamu ienesīguma līmeni IP un pirms tā; ir būtiskas norādes, ka tas varētu maksājuma izmaksas daļēji vai pilnībā novirzīt saviem pircējiem; turklāt tas veic nozīmīgas lejupējas eksporta darbības, tādēļ tas var attiecīgo ražojumu importēt saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”. Turklāt pagaidu antidempinga maksājumi nesen tika noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes pārveidotās alumīnija folijas importam (43), kas ietilpst minētās juridiskās personas lejupējo ražojumu klāstā. Visbeidzot, lai gan folijas nozarē darbojas daudz citu uzņēmumu, Amcor bija vienīgais, kurš reģistrējās kā ieinteresētā persona, iesniedza piezīmes un pieprasīja atbrīvojumu galapatēriņam. Tāpēc viss liecināja, ka Amcor bažas citiem nozares lietotājiem nešķita būtiskas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis pieprasījums tika noraidīts.

(244)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Amcor sūdzējās, ka Komisija nebija izvērtējusi tā pieprasījumu minētajā informācijas izpaušanā izslēgt no ražojuma tvēruma folijas izejvielas. Tajā pašā piezīmju kopumā Amcor norādīja, ka atsauc pieprasījumu izslēgt no ražojuma tvēruma folijas izejvielas un piemērot atbrīvojumu galapatēriņam. Amcor arī apgalvoja, ka pretēji Komisijas konstatējumiem tas bija sazinājies ar Savienības ražotājiem nolūkā iegādāties no tiem folijas izejvielas.

(245)

Ņemot vērā Amcor piezīmes un jo īpaši tā pieprasījuma atsaukumu, Komisija neuzskatīja par nepieciešamu vērtēt Amcor ražojuma izslēgšanas pieprasījumu. Saistībā ar Amcor saziņu ar Savienības ražotājiem jānorāda, ka, lai gan Amcor patiešām sazinājās ar Savienības ražotājiem, tas uzrunāja tikai nelielu to skaitu. Tādējādi saziņa netika veikta ar lielāko daļu Savienības ražotāju, kuri varēja kļūt par reāliem alternatīviem piegādes avotiem. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Amcor apgalvojumi tika noraidīti.

(246)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka tā iesniegtā informācija par folijas izejvielu īpašību atšķirībām netika pienācīgi aplūkota pagaidu regulas 303. un 306. apsvērumā, uz ko atsaucās Komisija. Konkrētāk, Xiamen Xiashun minēja ar sakausējumu, ķīmisko sastāvu un tehniskajām specifikācijām saistītās atšķirības, piemēram, biezumu, rūdīšanas pakāpi un ražošanas procesus. Tas pats eksportētājs arī apgalvoja, ka citi faktori, piemēram, ražojumu grupa, sakausējumu tips un ražošanas process, tika ņemti vērā, vērtējot izslēgšanas pieprasījumu attiecībā uz automobiļu SM PAV, un ka folijas izejvielas būtu jānovērtē, ņemot vērā tādus pašus faktorus.

(247)

Komisija nepiekrita šim apgalvojumam. Pagaidu regulas 303.–306. apsvērumā ierosināto elementu ietvaros tika aplūkots Xiamen Xiashun apgalvojums un minēts tieši fakts, ka folijas izejvielas “ir izgatavotas no tādiem pašiem vai līdzīgiem sakausējumiem un tām ir tāda pati vai līdzīga apdare, rūdīšanas pakāpe un biezums kā citiem PAV”. Turklāt folijas izejvielas tiek izgatavotas tādā pašā pagaidu regulas 56. apsvērumā minētajā ražošanas procesā kā citi PAV.

(248)

Ņemot vērā apstākli, ka pierādīšanas pienākums gulstas uz personām, kuras pieprasa izslēgšanu, būtu jānorāda, ka atšķirībā no automobiļu SM PAV gadījuma Xiamen Xiashun neiesniedza konkrētus apgalvojumus saistībā ar tādiem elementiem kā ražojumu grupa. Pamatojoties uz to, Komisija nevērtēja šādus Xiamen Xiashun pieprasījuma aspektus saistībā ar folijas izejvielām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(249)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka šajā izmeklēšanā izmantotā RKN struktūra neļaus identificēt folijas izejvielas atsevišķi no pārējiem ražojumiem, kuriem salīdzinājumā ar folijas izejvielām ir atšķirīgas īpašības un jo īpaši būtiski atšķirīgs izmantojums. Tas uzskata, ka RKN struktūras izmantošana normālās vērtības noteikšanai, ES ražotāju cenu noteikšanai nolūkā noteikt cenu samazinājumu un mērķa cenas samazinājumu un turpmākajam salīdzinājumam ar eksportētajiem modeļiem izraisa situāciju, ka tiek neprecīzi salīdzināti dažādu kategoriju vienumi. Konkrēti, uzņēmums apgalvoja, ka tas sniedzis pirmšķietamus pierādījumus par iespējamu polipropilēna vāciņu folijas un folijas izejvielu cenu atšķirību un mudināja Komisiju izmeklēt šādas iespējamas cenu atšķirības. Turklāt tas arī jautāja, vai viens no eksportētajiem modeļiem ir salīdzināts ar automobiļu siltumekrāniem.

(250)

Komisija atgādināja, ka tai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, kā veidot ražojuma kontroles numurus, lai būtu iespējams taisnīgi salīdzināt eksportētos ražojumus un Savienības ražošanas nozares ražojumus. Veidojot RKN šajā gadījumā, šāda taisnīga salīdzināšana ir tikusi nodrošināta pilnībā.

(251)

Pirmkārt, pagaidu regulā (44) ir secināts, ka folijas izejvielām ir tādas pašas ķīmiskās, tehniskās un fizikālās pamatīpašības kā citiem PAV un ka tās ietilpst ražojuma tvērumā. Otrkārt, izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmeklēšanas periodā ir pārdevuši folijas izejvielas ievērojamos daudzumos tādā cenu līmenī, kas līdzinās polipropilēna vāciņu folijas cenu līmenim, tādējādi apstiprinot, ka abu ražojumu cenas ievērojami neatšķiras. Izmeklēšanā arī apstiprinājās, ka automobiļu siltumekrānu PAV nebija salīdzināts ar modeli, ko eksportē Xiamen Xiashun.

(252)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas tas pats eksportētājs sūdzējās, ka Komisija nebija ievākusi datus par Savienības ražotāju folijas izejvielu cenām, lai varētu tās salīdzināt ar tā eksporta cenām. Šajā sakarā tas norādīja, ka Komisija neievāca šādu informāciju, pamatojoties uz to, ka Xiamen Xiashun nebija iesniedzis pierādījumus par iespējamajām cenu atšķirībām. Tas arī norādīja, ka Komisijai būtu vajadzējis izmeklēt šo jautājumu, lai nodrošinātu objektīvu un taisnīgu salīdzinājumu, un pieprasīja Komisijai, pamatojot tās apgalvojumu, izpaust Savienības ražošanas nozares pārdotās polipropilēna vāciņu folijas cenu diapazonu. Tas arī pieprasīja Komisijai apstiprināt, ka Xiamen Xiashun folijas izejvielas netika salīdzinātas ar nevienu citu PAV veidu cenu samazinājuma un mērķa cenas samazinājuma aprēķina vajadzībām.

(253)

Pirmkārt, būtu jāprecizē, ka Komisija ievāca nepieciešamo informāciju, pamatojoties uz tās standarta praksi, proti, šajā gadījumā aicinot izlasē iekļautos Savienības ražotājus aizpildīt Savienības ražotāju anketu, kurā izlasē iekļautie Savienības ražotāji ir aicināti sniegt darījumu sarakstu, kurā, izmantojot konkrētu RKN struktūru, norādīti ražojumu veidi un kurā var attiecīgi klasificēt folijas izejvielas. No Savienības ražošanas nozares ievāktā informācija ietvēra folijas izejvielu pārdošanas apjomus. Tādēļ Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka tā nav ievākusi datus par Savienības ražotāju folijas izejvielu cenām.

(254)

Otrkārt, kā minēts pagaidu regulas 333. apsvērumā, Xiamen Xiashun, iesniedzot apgalvojumu, vai vēlākā procedūrās posmā nesniedza pierādījumus par iespējamajām cenu atšķirībām starp dažādiem lietojumiem (plāksnīšu izejmateriāls, polipropilēna vāciņu folija un litogrāfijas loksnes). Jebkurā gadījumā, kā minēts 251. apsvērumā, Komisija šo jautājumu izmeklēja un apstiprināja, ka starp šiem diviem ražojumiem nav būtiskas cenu atšķirības.

(255)

Saistībā ar Xiamen Xiashun pieprasījumu sniegt papildu informāciju būtu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares iekasēto cenu atšķirība par polipropilēna vāciņu foliju un folijas izejvielām svārstījās no 0 līdz 10 % atkarībā no pircēja, kas iegādājās folijas izejvielas, un vidēji bija zemāka par [2–6] (45) % Attiecībā uz Xiamen Xiashun pieprasījumu saistībā ar galapatēriņu Xiamen Xiashun nesniedza pirmšķietamus pierādījumus, ka konkrētu RKN gadījumā no dažādiem galapatēriņa veidiem izriet būtiski atšķirīgas cenas. Šajā kontekstā Komisija uzskatīja, ka RKN pienācīgi atspoguļo PAV attiecīgās īpašības, lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, un noraidīja Xiamen Xiashun apgalvojumus.

(256)

Tāpēc Komisija secināja, ka RKN struktūra pienācīgi atspoguļo folijas izejvielu īpašības, ļaujot šo ražojumu taisnīgi salīdzināt ar citiem ražojumiem ar tādu pašu RKN struktūru. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(257)

Komisija apstiprināja pagaidu regulas 60.–105. apsvērumā izklāstītos secinājumus ar precizējumu, kas minēts iepriekš 191. apsvērumā.

(258)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs, ĶV, trīs izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji un Airoldi izteica piezīmes par provizoriskajiem konstatējumiem attiecībā uz dempingu.

(259)

ĶV un Xiamen Xiashun izteica piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā.

(260)

Pirmkārt, ĶV apgalvoja, ka ziņojuma par Ķīnu saturam un tā izmantošanas veidiem piemita būtiskas faktiskas un juridiskas nepilnības. Saskaņā ar ĶV sniegto informāciju saturs bija sagrozīts, vienpusējs un nesaistīts ar realitāti. Darba dokumentā Ķīnas uzņēmumu likumīgās konkurences priekšrocības un parastās institucionālās atšķirības starp Ķīnu un Eiropu tika uzskatītas par pamatu nozīmīgu tirgus kropļojumu konstatēšanai. Turklāt ĶV apgalvoja, ka, pieņemot izmeklēšanas pieprasījumu, ko vietējās ražošanas nozares iesniedza, pamatojoties uz ziņojumu par valsti, Komisija sniedza savai ražošanas nozarei netaisnīgas priekšrocības, kas līdzinās spriedumu pasludināšanai pirms tiesas. Turklāt ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanu aizstāšana ar ziņojumiem neatbilst godīguma un taisnīguma juridiskajam pamatprincipam.

(261)

Atbildot uz apgalvojumu par faktiskajiem trūkumiem ziņojumā par valsti, Komisija norādīja, ka ziņojums par valsti ir visaptverošs dokuments, kura pamatā ir plaši objektīvi pierādījumi – tiesību akti, noteikumi un citi oficiāli politikas dokumenti –, kurus publicējusi ĶV, trešo personu ziņojumi no starptautiskām organizācijām, akadēmiski pētījumi un zinātnieku raksti, kā arī citi uzticami neatkarīgi avoti. Ziņojums tika publiskots 2017. gada decembrī, lai ikvienai ieinteresētajai personai būtu plašas iespējas atspēkot vai papildināt ziņojumu un tā pamatā esošos pierādījumus vai izteikt piezīmes par tiem. Kopš ziņojuma publicēšanas 2017. gada decembrī ĶV nav iesniegusi šādu atspēkojumu vai piezīmes par ziņojuma būtību un tajā ietvertajiem pierādījumiem.

(262)

Attiecībā uz ĶV argumentu, ka ar ziņojumu par valsti tiek aizstāta faktiska izmeklēšana, Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, ja Komisija uzskata, ka sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi par nozīmīgiem kropļojumiem ir pietiekami, tā var sākt izmeklēšanu uz šā pamata. Tomēr nozīmīgu kropļojumu faktiskās pastāvēšanas un ietekmes noteikšana un no tās izrietoša pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā paredzētās metodikas izmantošana notiek izmeklēšanas rezultātā veiktās pagaidu un/vai noslēguma informācijas izpaušanas laikā. Nozīmīgo kropļojumu pastāvēšana un ietekme netiek apstiprināta procedūras sākšanas posmā, kā apgalvo ĶV, bet tikai pēc padziļinātas izmeklēšanas, tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(263)

Otrkārt, ĶV norādīja, ka Komisija izdevusi dienestu darba dokumentus tikai par dažām atlasītām valstīm un tas ir pietiekami, lai paustu satraukumu par vislielākās labvēlības režīmu un valsts režīmu (“VR”). Turklāt ĶV apgalvoja, ka Komisija nekad nav publicējusi skaidru un paredzamu standartu to valstu vai nozaru atlasei, par kurām tiek publicēti ziņojumi.

(264)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktu šāds ziņojums tiek gatavots par kādu valsti tikai tad, ja Komisijai ir pienācīgi pamatotas norādes par iespējamu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu konkrētā valstī vai nozarē šajā valstī. Apstiprinot jaunos pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumus 2017. gada decembrī, Komisijai bija šādas norādes par nozīmīgiem kropļojumiem Ķīnā. Komisija arī publicēja ziņojumu par kropļojumiem Krievijā un neizslēdz iespēju, ka tiks sagatavoti citi ziņojumi. Tā kā lielākā daļa tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanas (“TAI”) lietu attiecās uz Ķīnu un bija nopietnas pazīmes par kropļojumiem šajā valstī, tā bija pirmā valsts, par kuru Komisija sagatavoja ziņojumu. Krievija ir valsts ar otro lielāko TAI lietu skaitu, tāpēc Komisijai bija objektīvi iemesli sagatavot ziņojumus par šīm divām valstīm šādā secībā.

(265)

Turklāt, kā minēts iepriekš, ziņojumu sagatavošana nav obligāts nosacījums, lai piemērotu pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir aprakstīti nosacījumi, pēc kādiem Komisija izdod ziņojumus par valstīm, tomēr saskaņā ar 2. panta 6.a punkta d) apakšpunktu sūdzības iesniedzējiem nav pienākuma izmantot ziņojumu, un saskaņā ar 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu ziņojuma par valsti esība nav nosacījums tam, lai sāktu izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Faktiski saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu sūdzības iesniedzēju iesniegti pietiekami pierādījumi, kas apliecina nozīmīgus kropļojumus jebkurā valstī un kas atbilst pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir pietiekami, lai uz šā pamata sāktu izmeklēšanu. Tāpēc noteikumi par nozīmīgiem kropļojumiem konkrētās valstīs attiecas uz visām valstīm bez nekādas atšķirības neatkarīgi no tā, vai ir sagatavots ziņojums par valsti. Tādēļ pēc definīcijas ar noteikumiem par kropļojumiem valstī netiek pārkāpts vislielākās labvēlības režīms. Tāpēc Komisija šos apgalvojumus noraidīja.

(266)

Treškārt, ĶV piebilda, ka ES tiesību aktos par iekšējo tirgu vai konkurenci, izņemot pamatregulu, attiecībā uz VR nav ne jēdziena “tirgus kropļojumi”, ne atbilstīgu standartu. Tāpēc ĶV apgalvoja, ka no starptautisko tiesību, tiesību aktu un prakses viedokļa Komisijai saskaņā ar tās ekskluzīvo kompetenci iekšējā tirgū vai konkurences regulēšanā nebija pilnvaru izmeklēt kropļojumus Ķīnā.

(267)

Komisija šajā izmeklēšanā savu metodiku balstīja uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumiem. Juridiski nav nozīmes tam, ka citos Eiropas tiesību aktos netiek izmantots nozīmīgu kropļojumu jēdziens, jo tas ir specifisks antidempinga jomai, ko reglamentē PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) noteikumi. Veicot pasākumus, kas vērsti pret importu, saskaņā ar Antidempinga nolīgumu nav nepieciešams novērtēt iekšzemes tirgus nosacījumus ārpus paredzētās kaitējuma analīzes tvēruma. Jebkurā gadījumā Savienības tirgū ir ļoti konkurētspējīga brīvā tirgus vide, jo īpaši pateicoties Savienības stingrajiem valsts atbalsta un konkurences tiesību aktiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(268)

ĶV arī norādīja, ka Komisija Ķīnas uzņēmumiem piemērojusi diskriminējošus noteikumus un standartus, lai gan tie ir līdzīgā situācijā kā ES uzņēmumi, piemēram (bet ne tikai), netaisnīgus standartus attiecībā uz pierādījumiem un pierādīšanas pienākumu. Tajā pašā laikā Komisija neizvērtēja, vai ES vai dalībvalstīs pastāv tirgus kropļojumi. Šis prakses kopums būtiski ietekmēja Komisijas analīzes un secinājumu ticamību un leģitimitāti attiecībā uz galvenajiem jautājumiem antidempinga izmeklēšanās par dempingu un kaitējuma aprēķināšanu. Tādējādi ar to pietiek, lai paustu satraukumu par PTO noteikumos paredzēto valsts režīma saistību iespējamu pārkāpumu.

(269)

ĶV nesniedza nekādus pierādījumus, kas liecinātu, ka ES uzņēmumi būtu pakļauti kropļojumiem, kuri salīdzināmi ar to Ķīnas konkurentu kropļojumiem, un tādējādi būtu līdzīgā situācijā. Jebkurā gadījumā nozīmīgu kropļojumu jēdziens ir būtisks saistībā ar normālās vērtības noteikšanu dempinga konstatēšanai, bet šim jēdzienam nav juridiskas nozīmes attiecībā uz Savienības ražošanas nozari antidempinga izmeklēšanu konkrētajā kontekstā. Tāpēc šis apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu un juridiski nebūtisku.

(270)

Ceturtkārt, ĶV apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi neatbilst ADA 2.2. pantam, kurā sniegts izsmeļošs tādu situāciju saraksts, kad var aprēķināt normālo vērtību, un nozīmīgi kropļojumi tajā nav iekļauti. ĶV arī apgalvoja, ka attiecīgas reprezentatīvās valsts vai starptautisko cenu datu izmantošana normālās vērtības aprēķināšanai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu arī neatbilst Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam un ADA 2.2. pantam (jo īpaši 2.2.1.1. pantam). Turklāt ĶV apgalvoja, ka saskaņā ar PTO noteikumiem, aprēķinot normālo vērtību, ir jāizmanto ražošanas izmaksas izcelsmes valstī, kurām pieskaitītas samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas, kā arī peļņa. Tomēr pamatregulas 2. panta 6.a punktā datu avotu klāsts ir paplašināts, iekļaujot ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī vai starptautiskās cenas, izmaksas vai atsauces vērtības. ĶV uzskata, ka tas ir ārpus PTO noteikumu darbības jomas. Tāpēc neatkarīgi no tā, vai ES pamatregulas 2. panta 5. punkts atbilst PTO noteikumiem, Komisijai, ja pastāv tā sauktie “tirgus kropļojumi”, nebūtu jāaprēķina normālā vērtība, pamatojoties uz atļauju pamatregulas 2. panta 6.a punktā.

(271)

Komisija uzskata, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā izklāstītie noteikumi atbilst Eiropas Savienības saistībām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Pēc Komisijas domām, saskaņā ar Apelācijas institūcijas skaidrojumiem lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) pamatregulas noteikumi, kas vispārīgi attiecas uz visām PTO dalībvalstīm, konkrēti, 2. panta 5. punkta otrā daļa, ļauj izmantot no trešās valsts iegūtus datus, pienācīgi koriģētus, ja šāda korekcija ir nepieciešama un pamatota. Tāpēc Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(272)

ĶV apgalvoja, ka šajā gadījumā Komisija tieši ignorēja Ķīnas eksportētāju dokumentāciju un tas bija pretrunā ADA 2.2.1.1. pantam. ĶV pauda argumentu, ka Apelācijas institūcija lietā DS473 EU-Biodiesel (Argentīna) un ekspertu grupa lietā DS494 EU-Cost Adjustment Methodologies II (Krievija) apgalvoja, ka saskaņā ar Antidempinga nolīguma 2.2.1.1. pantu, ja izmeklējamā eksportētāja vai ražotāja veiktā uzskaite pieņemamās robežās precīzi un ticami atbilst visām faktiskajām izmaksām, kas konkrētajam ražotājam vai eksportētājam radušās saistībā ar izmeklējamo ražojumu, izmeklēšanas iestādei būtu jāizmanto šī uzskaite izmeklējamo ražotāju ražošanas izmaksu noteikšanai.

(273)

Komisija atgādināja, ka strīdi lietās DS473 un DS494 neattiecas uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu, kas šajā izmeklēšanā ir attiecīgais juridiskais pamats normālās vērtības noteikšanai. Šie strīdi arī attiecās uz citādām situācijām faktu ziņā nekā situācija attiecībā uz nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(274)

Visbeidzot, ĶV apgalvoja, ka izmeklēšanai, kuru Komisija veica, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu, šajā gadījumā bija dubultstandarti. ĶV uzskatīja, ka Komisija atteicās pieņemt Ķīnas eksportētāju izmaksu datus, pamatojoties uz to, ka ĶTR tirgū bija nozīmīgi tirgus kropļojumi, bet Komisija pieņēma reprezentatīvās valsts datus un izmantoja tos, lai aizstātu ĶTR ražotāju datus, neizvērtējot, vai pastāv tirgus kropļojumi, kas ietekmē šos aizstājošos datus. ĶV uzskatīja, ka tas ir “dubultstandartu” pierādījums. ĶV apgalvoja, ka šī pieeja negarantē attiecīgo izmaksu ticamību izvēlētajā reprezentatīvajā valstī. Turklāt nebija iespējams patiesi atspoguļot ražotāju izmaksas izcelsmes valstī.

(275)

Turklāt ĶV piebilda, ka saskaņā ar tās rīcībā esošo informāciju ES un dalībvalstīs ir bijušas arī attīstības iniciatīvas, kas ir līdzīgas ĶTR piecgadu plāniem, piemēram, Jaunā industriālā stratēģija un Vācijas iniciatīva “Rūpniecība 4.0” u. c. Saskaņā ar oficiāliem avotiem ES alumīnija ražošanas nozare laikposmā no 2017. līdz 2020. gadam iekšējā tirgū saņēma valsts atbalstu vairāk nekā 200 pasākumu, ko piemēroja ES dalībvalstis un apstiprināja Komisija, ietvaros.

(276)

Komisija atgādināja, ka izmeklēšanas laikā Komisija apsver, vai lietā ir faktori, kas norāda uz kropļojumu pastāvēšanu reprezentatīvajās valstīs, proti, arī attiecībā uz galvenajām izejvielām, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, piemēram, vai uz tām attiecas eksporta ierobežojumi. Turklāt izmeklēšanas laikā visām personām ir plašas iespējas paust piezīmes par Komisijas apsvērto potenciālo reprezentatīvo valstu atbilstību. Konkrētāk, Komisija publicē divus lietas paziņojumus par iespējamo reprezentatīvo valstu atbilstību un par izmeklēšanas veikšanai atbilstīgas valsts sākotnējo izvēli. Šie paziņojumi ir pieejami visām personām, lai tās varētu izteikt savas piezīmes. Arī šajā gadījumā ĶV un visām pārējām personām bija iespēja pierādīt, ka iespējamās apsvērtās reprezentatīvās valstis skar nozīmīgi kropļojumi un tādējādi tās nav piemērotas izmeklēšanai.

(277)

Komisija norāda, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktu viena vai vairāku minētajā noteikumā uzskaitīto kropļojošo faktoru iespējamā ietekme tiek analizēta attiecībā uz cenām un izmaksām eksportētājvalstī. Izmaksu struktūra un cenu veidošanas mehānismi citos tirgos, arī jautājumi, kas saistīti ar vispārēju un nepamatotu finansiālo atbalstu, piemēram, iespējamu vispārēju un nepamatotu atbalstu, kas piešķirts Eiropas Savienībā, šajā procedūrā nekādi nav būtiski (pat ja tāds pastāvētu, kas tā nav (46)). Tāpēc šis apgalvojums bija nepamatots un tika noraidīts.

(278)

Xiamen Xiashun iesniedza vairākas piezīmes par nozīmīgiem kropļojumiem.

(279)

Pirmkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 142. apsvērumā ir sniegta atsauce uz interneta rakstu, kurā teikts, ka Xiamen Xiashun aktīvi veicina partijas attīstību un arodbiedrību darbu. Xiamen Xiashun norādīja, ka šis raksts ir interpretējams tādējādi, ka tas nozīmē tikai to, ka Xiamen Xiashun atbalsta iespējas darba ņēmējiem veikt arodbiedrības darbu uzņēmumā neatkarīgi no tā, vai tie ir partijas biedri. Tomēr Xiamen Xiashun uzsvēra, ka formulējums “lēmumu pieņemšana” nenozīmē, ka partijas biedriem vai arodbiedrībai ir kāda ietekme uz uzņēmuma vadību un pārvaldību vai izejvielu iegādes vai ražojumu pārdošanas cenu noteikšanu. Tādējādi, pamatojoties uz šiem formulējumiem, nevajadzētu izdarīt secinājumu par valdības īstenotu kontroli vai tirgus kropļošanu.

(280)

Turklāt Xiamen Xiashun iebilda pret Komisijas konstatējumiem pagaidu regulas 142. apsvērumā, paskaidrojot, ka tas, ka uzņēmumā ir partijas biedri, nenozīmē, ka viņi kontrolē uzņēmumu. Xiamen Xiashun norādīja, ka tam ir juridisks pienākums atļaut partijas biedriem rīkot partijas attīstības pasākumus, taču tas nenozīmē, ka partijas biedriem ir kāda ietekme pār uzņēmumu. Tas piebilda, ka katram ir tiesības piederēt pie izvēlētās reliģijas vai būt izvēlētās politiskās partijas biedram un tam nav nekāda sakara ar lēmumu pieņemšanu uzņēmumā. Turklāt tas uzsvēra, ka fakts, ka uzņēmumā tiek rīkoti partijas attīstības pasākumi, nenozīmē, ka uzņēmuma vadības vidū ir ĶKP biedri. Visbeidzot, Xiamen Xiashun paskaidroja, ka Komisijas interpretācija par “partijas attīstību” ir nepareiza un ka ĶKP dalībnieku darbība uzņēmumā galvenokārt ir saistīta ar valdības politikas izpēti, viedokļu un konsultāciju sniegšanu partijas organizācijai vai dažkārt pat dažiem izklaides pasākumiem. Tas piebilda, ka nav faktu, kas norādītu, ka ĶKP kontrolē respondentu uzņēmumus. Xiamen Xiashun atkārtoja šīs piezīmes pēc noslēguma informācijas izpaušanas.

(281)

Komisija norādīja, ka, pirmkārt, partijas komitejas, kas darbojas Xiamen Xiashun, darbība pagaidu regulas 142. apsvērumā citētajā rakstā ir skaidri aprakstīta kā “lēmumu pieņemšana”. Rakstā nav sīki analizēts un interpretēts, ko šī “lēmumu pieņemšana” ietver. Tomēr Komisija atgādina, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmo un otro ievilkumu divi faktori, kas norāda uz izkropļojumiem valstī, ir šādi: “attiecīgajā tirgū lielā mērā darbojas uzņēmumi, kuri pieder eksportētājvalsts iestādēm vai kuru darbību tās kontrolē, stratēģiski uzrauga vai sniedz tiem norādes”, kā arī “valsts ir pārstāvēta uzņēmumos un tādējādi var iejaukties jautājumos par cenām vai izmaksām”. Uz partijas komitejas iesaisti “lēmumu pieņemšanā”Xiamen Xiashun attiecas abi kritēriji. Prasība attiecībā uz valsts klātbūtni uzņēmumā un iejaukšanos jautājumos par cenām vai izmaksās nenozīmē, ka valsts nepastarpināti nosaka pārdodamo preču cenu, bet drīzāk to, ka partijas biedru klātbūtnes un iesaistes uzņēmumā dēļ uzņēmums var gaidīt varas iestāžu labvēlīgāku attieksmi un atbalstu, kas netieši ietekmē uzņēmuma izmaksas un cenas. Turklāt Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) biedru klātbūtne uzņēmumā un tas, ka uzņēmums veicina partijas attīstības pasākumus un tās iesaistīšanu “lēmumu pieņemšanā”, skaidri norāda (un nav pieņēmums, kā pēc noslēguma informācijas izpaušanas norādīja Xiamen Xiashun), ka uzņēmums ir atkarīgs no valsts un tam ir jādarbojas saskaņā ar ĶKP politiku, nevis tirgus konjunktūru. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts.

(282)

Lai gan katram darbiniekam patiešām ir tiesības piederēt pie izvēlētās reliģijas vai būt izvēlētās politiskās partijas biedram, situācija ĶTR ir citāda, jo tā ir vienpartijas valsts un ĶKP ir tikpat nozīmīga kā valsts un tās valdība (47). Tāpēc ĶKP biedru, kas regulāri rīko “partijas attīstības” pasākumus un kam ir “lēmumu pieņemšanas” tiesības, klātbūtne uzņēmumā, kā minēts iepriekš 279. un 281. apsvērumā, līdzinās valsts klātbūtnei uzņēmumā. Attiecībā uz partijas komitejas darbību Komisija vispirms vēlas paskaidrot, ka Komisija saskaņā ar oficiālajām pamatnostādnēm (48) jēdzienu “partijas attīstības pasākumi” izmanto izpratnē “pasākumi partijas gara stiprināšanai uzņēmumā” vai “ar partiju saistītu darbību izvēršana nolūkā nodrošināt partijas vispārēju vadību”. Komisija atgādina, ka, kā paskaidrots iepriekš 281. apsvērumā, partijas komitejām, kas atrodas uzņēmumā, ir vismaz netieša, tomēr vismaz potenciāli kropļojoša ietekme ciešo saikņu starp Ķīnas valsti un ĶKP dēļ.

(283)

Otrkārt, Xiamen Xiashun apstrīdēja pagaidu regulas 209. apsvērumā pausto Komisijas secinājumu, ka Xiamen Xiashun skar darba tirgus kropļojumi valsts līmenī. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka algas tajā ir ievērojami augstākas nekā konkurējošajos uzņēmumos. Turklāt Xiamen Xiashun norādīja, ka pierādīšanas pienākums, kas uzlikts ražotājiem eksportētājiem, lai atspēkotu iespējamo de facto pieņēmumu par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu, ir kļuvis tik smags, ka nevienam atsevišķam uzņēmumam to nav iespējams izpildīt. Xiamen Xiashun norādīja, ka praksē tas nozīmē: i) absolūti nav skaidrs, kā un ar kādiem pierādījumiem atsevišķs uzņēmums varētu atspēkot pieņēmumu, ka tā izmaksu pozīcijas, piemēram, darbaspēka izmaksas, ir izkropļotas; ii) pat ja tiks sniegti konkrēti faktiski pierādījumi, kas salīdzinoši parāda, ka pastāv ievērojamas izmaksu atšķirības starp ražotājiem eksportētājiem, tas neliks Komisijai apšaubīt tās pirmšķietamo konstatējumu par “nozīmīgu kropļojumu” pastāvēšanu.

(284)

Komisija atgādināja, ka, kā konstatēts pagaidu regulas 3.3.1.7. iedaļā, algas ĶTR ir izkropļotas, cita starpā sakarā ar mobilitātes ierobežojumiem, ko rada mājsaimniecību reģistrācijas sistēmas (hukou) uzliktie ierobežojumi, kā arī tāpēc, ka nav neatkarīgu arodbiedrību un koplīgumu. Tā kā Komisijas konstatējumi 3.3.1.7. iedaļā norāda uz horizontāliem valsts mēroga kropļojumiem Ķīnas darba tirgū, šo kropļojumu nopietnība liek secināt, ka darba samaksas sistēma valstī nav uzticama. Lietā nav elementu, uz kuru pamata varētu droši konstatēt, ka šā ražotāja eksportētāja iekšzemes algu izmaksas nav ietekmējuši kropļojumi darba tirgū. Pirmkārt, šis ražotājs eksportētājs nav iesniedzis pierādījumus tam, ka minētie horizontālie kropļojumi neietekmē tā darbaspēka izmaksas, piemēram, pierādot, ka hukou sistēma neskar tā personālu, ka uzņēmumā ir neatkarīgas arodbiedrības un ka notikušas sarunas par darba koplīgumu slēgšanu. Otrkārt, nebija pierādījumu, ka algas šajā uzņēmumā būtu augstākas nekā konkurējošos uzņēmumos, jo tas nav iesniedzis nekādus datus šajā sakarā.

(285)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun norādīja, ka tas bija apgalvojis, ka tā izmaksātās algas ir ievērojami lielākas nekā tā konkurentu izmaksātās algas. Uzņēmums atsaucās uz novērojumu, ko AKP laikā pauda viens no Komisijas pārbaudītājiem, paužot izbrīnu par to, ka Xiamen Xiashun izmaksātās algas ir lielas. No tā izrietēja pieprasījums pēc papildu informācijas par algas līmeņiem, un Xiamen Xiashun iesniedza informāciju, apmierinot pārbaudītāju prasības. Tāpēc uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai bija visa nepieciešamā informācija, lai noteiktu un salīdzinātu Xiamen Xiashun algu līmeņus. Komisija atkārtoti uzsver, ka visu ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, faktiskie algas līmeņi bija konfidenciāla informācija. Jebkurā gadījumā šis apgalvojums nemaina secinājumu, kas jau norādīts izpaustajā galīgajā informācijā, proti, ka noteikts algu līmenis salīdzinājumā ar algu līmeni tās pašas nozares konkurējošajos uzņēmumos pats par sevi neliecina, ka horizontālie valsts mēroga kropļojumi, kas pastāv ĶTR darba tirgū, neietekmē šā ražotāja eksportētāja darbinieku algu līmeni. Citiem vārdiem sakot, pat ja šā ražotāja eksportētāja algas ir augstākas nekā tā konkurentu maksātās algas, tas neliecina par to, ka šāda līmeņa algas ĶTR darba tirgū neietekmē kropļojumi.

(286)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ražotājiem eksportētājiem nav iespējams atspēkot šķietamu de facto pieņēmumu par nozīmīgu kropļojumu esību, kas tika atkārtots pēc noslēguma informācijas izpaušanas, Komisija stingri atspēko šo nepamatoto apgalvojumu. Vispirms jānorāda, ka de facto pieņēmums nepastāv, jo Komisija katrā izmeklēšanā, objektīvi ņemot vērā visus lietā pieejamos pierādījumus, ļoti detalizēti novērtē, vai pastāv nozīmīgi kropļojumi, kas ietekmē izmeklējamo ražojumu un attiecīgos ražotājus eksportētājus. Turklāt, ja izteikti apgalvojumi, ka horizontālie kropļojumi neietekmē dažas iekšzemes izmaksas, kas minētas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā, Komisija tos rūpīgi analizē, par ko skaidri liecina šajā un visās citās izmeklēšanās attiecībā uz ĶTR veiktās analīzes apjoms. Ja lietā būtu pierādījumi, ka valsts mēroga kropļojumi Ķīnas darba tirgū Xiamen Xiashun nav ietekmējuši, Komisija noteikti izmantotu paša uzņēmuma datus par darbaspēka izmaksām saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu.

(287)

Treškārt, Xiamen Xiashun piebilda un atkārtoja piezīmi pēc noslēguma informācijas izpaušanas, ka tas, ka Komisija sistēmiski neņem vērā Ķīnas ražotāju eksportētāju darbaspēka izmaksas, pierāda, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkts nav saderīgs ar PTO Antidempinga nolīguma (“ADA”) 2.2., 2.2.1.1. un 2.2.2. pantu. Nesaderības cēlonis ir pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikums, ka izmaksas un cenas sistēmiski nav ņemamas vērā, nepārbaudot, vai ir izpildīti ADA 2.2. panta nosacījumi.

(288)

Komisija atgādina, ka katrā izmeklēšanā visām personām ir iespēja sniegt pierādījumus par visiem būtiskajiem elementiem, arī apgalvojumu, ka konkrēti ražošanas faktori nav izkropļoti, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta trešo ievilkumu. Kā paskaidrots iepriekš 284. un 286. apsvērumā, Komisija sistēmiski nenoraida Ķīnas ražotāju eksportētāju darbaspēka izmaksas, bet katrā gadījumā, kad kāda ieinteresētā persona apgalvo, ka kropļojumu nav, sīki analizē datus nolūkā pārbaudīt, vai nozīmīgie kropļojumi ražotāju eksportētāju skar. Tāda pati pieeja tiek piemērota administratīvajām, pārdošanas un vispārējām izmaksām un peļņai. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(289)

Ceturtkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 198. apsvērumā Komisija norādījusi, ka Xiamen Xiashun ir saņēmis konkrētus apbalvojumus vai oficiālu atzinību, kas nozīmē, ka tam bija jāatbilst atbilstības prasībām, lai tos saņemtu, un cita starpā jāievēro ĶV oficiālā nostāja un valdības oficiālās stratēģijas un rīcībpolitikas. Xiamen Xiashun uzsvēra, ka šī atzinība ir tikai gods, ko izrāda uzņēmumam, un, lai gan uzņēmumam bija jāizpilda dažas prasības, valdība to nav kontrolējusi. Xiamen Xiashun piebilda, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas norādītu, ka valdība ir devusi rīkojumu noteikt izejvielu iepirkuma cenu vai ražojumu pārdošanas cenu pretrunā tirgus apstākļiem. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun paziņoja, ka Komisija nenorāda, kādā veidā tas stingri sekoja valdības norādēm vai arī guva tiešu vai netiešu valdības atbalstu, kas ir saistīts ar šīm atzinībām. Xiamen Xiashun uzskatīja, ka nekas iesniegtajos datos vai Komisijas ierēdņu veiktajā pārbaudē neļautu Komisijai secināt, ka uzņēmums ir stingri sekojis valdības norādēm vai guvis kādu saistītu labumu.

(290)

Kā Komisija jau iepriekš paskaidroja pagaidu regulas 198. apsvērumā, Xiamen Xiashun iegūtā atzinība un goda nosaukumi ne tikai apliecina šā uzņēmuma sasniegumus, bet arī skaidri pieprasa atbilstību valdības oficiālajai politikai. Kā liecina pagaidu regulas 198. apsvērumā minētie citāti, tikai uzņēmumi, kas stingri ievēro valdības nostāju, ir tiesīgi saņemt tādus apbalvojumus, kādus saņēmis Xiamen Xiashun, piemēram, Fudzjaņas provinces pamatuzņēmuma goda nosaukumu. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun neiesniedza nekādus pierādījumus, kas būtu pretrunā šiem secinājumiem.

(291)

Piektkārt, Xiamen Xiashun norādīja, ka pagaidu regulas 205. apsvērumā Komisija norādījusi, ka Xiamen Xiashun ir nodibinājis kopuzņēmumu ar kādu valsts uzņēmumu (“VU”), un secinājusi, ka uzņēmums cieši sadarbojas ar Ķīnas valsti un ka valsts mēroga kropļojumi attiecas arī uz piegādātājiem. Xiamen Xiashun norādīja, ka pasaulē privāti uzņēmumi ļoti bieži veic darījumus ar valsts uzņēmumiem vai valdības aģentūrām, bet tas nenozīmē, ka otrā puse ir spiesta nodot uzņēmuma kontroli valdībai. Xiamen Xiashun gadījumā kopuzņēmums ar VU darbojas tikai saskaņā ar statūtiem un ĶTR Uzņēmējdarbības likumu. Xiamen Xiashun uzsvēra, ka dokumentācijā nav pierādījumu, kas liecinātu, ka valdība kontrolē un vada ražojumu cenu noteikšanu, izejvielu piedāvājumu un pieprasījumu, kā arī kopuzņēmuma ikdienas darbību.

(292)

Lai gan Komisija piekrīt, ka privātu un valsts uzņēmumu kopuzņēmumi pasaulē ir ļoti izplatīti, VU funkcijas ĶTR ir ļoti specifiskas, kā aprakstīts pagaidu regulas 3.3.1.3. iedaļā. Ilustratīvs papildu piemērs VU kropļojošajai ietekmei uz cenām un izmaksām Ķīnā ir citāts no kāda raksta, kurš publicēts Ķīnas valsts oficiālajā vietnē un kurā teikts: “Valsts uzņēmumu plaša mēroga attīstība pamattehnoloģiju un stratēģiskajās nozarēs ir daudzējādā ziņā sniegusi labumu privātajiem uzņēmumiem un tos atbalstījusi; piemēri ir cenu iekļautība, talanta tālāknodošana, tehnoloģiju eksternalitātes un kapitāla glābšana.” (49) Rakstā minētais “labums”, “atbalsts”, “cenu iekļautība” un “kapitāla glābšana” skaidri norāda uz kropļojošo ietekmi, ko rada VU un privāto uzņēmumu sadarbība Ķīnas tirgū. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoja savas piezīmes, bet neiesniedza nekādus pierādījumus, kas atspēkotu Komisijas secinājumus.

(293)

Airoldi iesniedza piezīmi par ziņojumu. Airoldi apgalvoja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā ir noteikta prasība, ka attiecīgajam dokumentam noteikti ir jābūt ziņojumam un Eiropas Komisijai tas ir oficiāli jāpieņem. Airoldi arī apgalvoja, ka ziņojums ir jāpublisko un jāatjaunina. Tāpēc Airoldi uzskatīja, ka dokuments, kas izmantots šajā izmeklēšanā un publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē, nebija atjaunināts un bija vienkāršs Komisijas dienestu darba dokuments, kā arī tam trūka formālu un būtisku iezīmju, lai to varētu uzskatīt par oficiālu Eiropas Komisijas ziņojumu. Turklāt saskaņā ar ES institucionālajām tiesībām šāds ziņojums visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās bija jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Airoldi papildus lūdza Tirdzniecības ĢD tam iesniegt šā dokumenta itāļu valodas versiju un Oficiālā Vēstneša izdevumu, kurā dokuments publicēts. Tajā pašā laikā Airoldi norādīja, ka ziņojums par Ķīnu tika publicēts Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē tikai angļu valodā. Tāpēc ziņojums par Ķīnu bija nelikumīgs un nebija jāņem vērā.

(294)

Airoldi minēja vairākus iemeslus, kāpēc ziņojums itāļu valodā bija jādara tam piekļūstams. Pirmkārt, Airoldi apgalvoja, ka EEK Padomes 1958. gada Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas, dod Eiropas uzņēmumiem un pilsoņiem tiesības saņemt šāda dokumenta kopiju vai piekļūt tam savās valsts oficiālajās valodās, kas ir arī Eiropas Savienības oficiālās valodas. Otrkārt, Airoldi apgalvoja, ka ziņojums ir saistīts ar pamatregulas 2. pantu un īpaši minēts tajā. Tāpēc tas ir dokuments, ar ko īsteno minētā pamatregulas panta materiālās normas, un tāpēc tas jāpublicē visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Treškārt, Airoldi apgalvoja, ka tas, ka nav pieejama itāļu valodas versijas ziņojumam, kurš šajā gadījumā ir galvenais pierādījums lietā, ir Regulas Nr. 1/1958 pārkāpums saistībā ar Pamattiesību hartas 21., 22. un 41. pantu. Turklāt saskaņā ar Airoldi teikto tam ir tiesības piekļūt ziņojumam itāļu valodā, pamatojoties uz šādām tiesību normām: Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants, kurā liela nozīme piešķirta cilvēktiesību ievērošanai un diskriminācijas aizliegumam; LES 3. pants, kurā noteikts, ka ES “respektē savu kultūru un valodu daudzveidību”; Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 165. panta 2. punkts, kurā uzsvērts, ka “Savienības rīcības mērķis ir attīstīt Eiropas dimensiju izglītībā, jo īpaši ar dalībvalstu valodu mācīšanu un popularizēšanu”, vienlaikus pilnībā respektējot kultūru un valodu dažādību (LESD 165. panta 1. punkts). Visbeidzot, Airoldi apgalvoja, ka ES Pamattiesību harta aizliedz diskrimināciju valodas dēļ (21. pants) un uzliek Savienībai pienākumu respektēt valodu daudzveidību (22. pants). Pirmā regula, kas pieņemta 1958. gadā un ar ko nosaka valodas, kuras lietojamas bijušajā Eiropas Ekonomikas kopienā, ir grozīta pēc turpmākas valstu pievienošanās ES, un tajā, kā arī LES 55. panta 1. punktā ir noteiktas Savienības oficiālās valodas.

(295)

Komisija norādīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunktā nav noteikts ne īpašs formāts ziņojumiem par nozīmīgiem kropļojumiem, ne publicēšanas kanāls. Komisija atgādināja, ka ziņojums ir uz faktiem balstīts tehnisks dokuments, kuru izmanto vienīgi tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu kontekstā. Tāpēc ziņojums ir attiecīgi izdots kā Komisijas dienestu darba dokuments, jo tas ir vienīgi aprakstošs un tajā nav pausti politiski uzskati, vēlmes vai spriedumi. Tas neietekmē dokumenta saturu, proti, objektīvos informācijas avotus par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu Ķīnas ekonomikā, kas ir būtiski pamatregulas 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta piemērošanai.

(296)

Tā kā 2. panta 6.a punkta c) apakšpunkta noteikumi neparedz īpašu formātu, kādā jāpublicē ziņojums par valsti, ne arī tā publicēšanas kanālu, ziņojuma par Ķīnu publicēšana tāda dokumenta (dienestu darba dokumenta) veidā, kura tulkošana visās Eiropas valodās un oficiāla publicēšana Oficiālajā Vēstnesī nav nepieciešama, atbilst attiecīgajiem noteikumiem. Jebkurā gadījumā Komisija nepiekrita argumentam, ka šajā gadījumā Airoldi tiesības uz aizstāvību tikušas skartas, ja šis uzņēmums nav saņēmis ziņojuma tulkojumu itāļu valodā. Proti, Airoldi bija izvirzījis attiecīgo jautājumu tikai ļoti vēlā izmeklēšanas posmā un līdz tam gan Airoldi, gan tā advokāti bija veiksmīgi un izvērsti izmantojuši angļu valodu gan rakstiskā, gan mutiskā saziņā. Komisija atgādināja minētā dokumenta raksturu, proti, ka tas nav īstenošanas regula, un apstiprināja savu nostāju.

(297)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ziņojums bija novecojis, Komisija atgādina, ka līdz šim nav iesniegti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka ziņojums ir novecojis. Gluži pretēji, Komisija jo īpaši atzīmēja, ka galvenie ziņojumā ietvertie politikas dokumenti un pierādījumi, arī attiecīgie piecgadu plāni un tiesību akti, kas bija piemērojami izmeklējamajam ražojumam, IP laikā joprojām bija aktuāli un ka ne Airoldi, ne citas personas nav pierādījušas, ka tā vairs nebūtu.

(298)

Pagaidu regulā Komisija kā reprezentatīvo valsti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu izvēlējās Turciju. Sīkāka informācija par atlasē izmantoto metodiku tika izklāstīta pirmajā un otrajā paziņojumā, kas 2020. gada 5. oktobrī un 2020. gada 25. novembrī tika darīti pieejami personām atklātajos lietas materiālos (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”), kā arī pagaidu regulas 225.–267. apsvērumā.

(299)

Airoldi uzskatīja, ka ir pārkāptas tā tiesības uz aizstāvību. Tas uzskata, ka Komisijas pagaidu posmā sniegtā informācija neļāva personām saprast, kādi dati, secinājumi un metodika tika ekstrapolēta no izmeklēšanas par alumīnija štancējumiem un kurā procedūras posmā tas tika darīts.

(300)

Komisija tam nepiekrita. Kā aprakstīts pagaidu regulas 226. apsvērumā, reprezentatīvās valsts izvēles metodika tika sīki izskaidrota pirmajā un otrajā paziņojumā, kas bija pieejami visām ieinteresētajām personām. Turklāt Komisija pagaidu regulas 225.–267. apsvērumā bija paskaidrojusi iemeslus, kāpēc par attiecīgo valsti tika izraudzīta Turcija, un to, kādas atsauces vērtības tika izmantotas normālās vērtības aprēķināšanai. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka personām sniegtā informācija ļāva tām saprast visu informāciju, arī par to, kādi dati, secinājumi un metodika tika ekstrapolēti no izmeklēšanas par alumīnija štancējumiem. Tādēļ tā noraidīja šo apgalvojumu.

(301)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi papildināja, ka uz abu izmeklēšanu (pašreizējās un alumīnija štancējumu) savstarpējo saikni attiecas īpaši uzklausīšanas amatpersonas konstatējumi, kuros rakstiski paskaidrots, ka vienas izmeklēšanas datus nevar salīdzināt un izmantot citā izmeklēšanā. Tāpēc uz alumīnija štancējumiem attiecināmo datu izmantošana pārkāpa Airoldi tiesisko paļāvību un tiesības uz aizstāvību. Pamatojoties uz to, Airoldi pieprasīja, lai pašreizējā izmeklēšanā par plakaniem alumīnija velmējumiem netiktu izmantoti dati, kas iegūti izmeklēšanā par alumīnija štancējumiem. Airoldi arī pieprasīja papildus izpaust metodiku, kā ir tikuši “importēti” dati no izmeklēšanas par alumīnija štancējumiem.

(302)

Komisija atzīmēja, ka uzklausīšanas amatpersonas ziņojumā ir minēts, ka “abas izmeklēšanas nenotiek paralēli” un “starp abām lietām nevar vilkt paralēles”. Ar to tika norādīts uz faktu, ka izmeklēšana par alumīnija štancējumiem bija sākusies vairākus mēnešus agrāk. Tas nozīmēja, ka galīgā informācijas izpaušana 2020. gada 22. decembrī notika pirms ES un Apvienotās Karalistes nolīguma noslēgšanas. Attiecīgi provizoriskā kaitējuma analīze alumīnija štancējumu lietā bija balstīta uz ES28 datiem, savukārt izmeklēšana attiecībā uz plakaniem alumīnija velmējumiem jau sākotnēji balstījās tikai uz ES27 datiem. Tāpēc uzklausīšanas amatpersona neuzskatīja, ka vienā lietā iegūtos datus nekādā ziņā nevar izmantot citā lietā.

(303)

Turklāt Komisija atzīmēja, ka dati no procedūras attiecībā uz alumīnija štancējumiem, kas tika izmantoti arī šajā procedūrā, attiecās tikai uz alumīnija štancējumu ražotāju peļņas līmeni un PVA izmaksām abās procedūrās izvēlētajā reprezentatīvajā valstī, proti, Turcijā. Šie dati pēc definīcijas ir “viegli pieejami” pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, t. i., tie ir publiski pieejami, nevis īpaši saņemti dati pamatregulas 19. panta 6. punkta nozīmē. Turklāt noslēguma informācijas izpaušanas mērķiem Komisija papildus pārbaudīja un atjaunināja pieejamos datus par alumīnija štancējumu ražotājiem reprezentatīvajā valstī, lai pārliecinātos, ka tie visprecīzāk pārklājas ar šīs procedūras izmeklēšanas periodu.

(304)

Komisija pagaidu regulā sīki izskaidroja – tā kā nebija viegli pieejamu datu par attiecīgā ražojuma ražotājiem reprezentatīvajā valstī (Turcijā), Komisijai bija tiesības izmantot datus no ļoti līdzīgas nozares, par kuras ražotāju PVA izmaksām un peļņu bija pieejama informācija. Turklāt pretēji Airoldi apgalvojumam, kā paskaidrots 300. apsvērumā, Komisija lietas pirmajā un otrajā paziņojumā, kā arī pagaidu regulā detalizēti skaidroja tās izmantoto attiecīgo datu “importēšanas” un apstrādes metodiku. Detalizācijas un informācijas līmenis ļāva visām personām saprast iemeslus, kas lika secināt, ka konkrētajos apstākļos dati par alumīnija štancējumu nozares uzņēmumu PVA izmaksām un peļņu ir vispiemērotākā atsauces vērtība. Komisija uzskatīja, ka papildu informāciju izpaust nav nepieciešams, un tādējādi noraidīja apgalvojumu.

(305)

Airoldi arī apgalvoja, ka Komisija kļūdaini izvēlējusies Turciju kā attiecīgu reprezentatīvu valsti. Pēc tā domām, tas, ka Turcija ir daļa no muitas savienības ar Eiropas Savienību, ietekmēja dempinga novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar pamatregulu. Airoldi arī uzskatīja, ka Turcija neatbilst sociālās un vidiskās aizsardzības standartiem.

(306)

Turcija tika atzīta par vispiemērotāko attiecīgo reprezentatīvo valsti, pamatojoties uz datu pieejamību un kvalitāti. Fakts, ka ar Turciju pastāv muitas savienība, nemazināja Turcijas kā reprezentatīvas valsts piemērotību neizkropļotu cenu un izmaksu noteikšanai. Ņemot vērā Komisijas konstatējumus pagaidu regulas 229.–243. apsvērumā un tā kā nav apgalvojumu, kas atspēkotu minēto konstatējumu, sociālās un vidiskās aizsardzības standartu analīze nebija nepieciešama.

(307)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun, Nanshan Group un Airoldi apstrīdēja Komisijas lēmumu izmantot datus par uzņēmumiem, kas ražo alumīnija štancējumus, kā pārdošanas, vispārējo un administratīvo (“PVA”) izmaksu un peļņas atsauces vērtību. Pēc to domām, alumīnija štancējumi nav līdzīgi PAV un starp abiem ražojumiem ir būtiskas atšķirības to lietošanas, ražošanas izmaksu un ražošanas faktoru ziņā. Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka šīs atšķirības ietekmēja uzņēmumu peļņu un PVA izmaksas, tāpēc alumīnija štancējumus ražojošo uzņēmumu peļņu un PVA izmaksas nevajadzētu izmantot normālās vērtības noteikšanai. Nanshan Group un Xiamen Xiashun atkārtoja to pašu apgalvojumu pēc noslēguma informācijas izpaušanas. Konkrēti, Xiamen Xiashun atsaucās uz Komisijas regulu, kurā Komisija savu līdzīgās nozares novērtējumu pamatoja ar ražošanas procesa, ražošanas faktoru un ražošanas izmaksu līdzību (50). Tas arī apgalvoja, ka faktam, ka abus ražojumus ražo vieni un tie paši uzņēmumi, nav nozīmes.

(308)

Ja nav datu, kas liecinātu par attiecīgā ražojuma ražotāju PVA izmaksu un peļņas samērīgu līmeni potenciālajā reprezentatīvajā valstī/valstīs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pēdējo daļu, Komisija vajadzības gadījumā var apsvērt arī ražotājus, kuru ražojumi ietilpst tajā pašā vispārējā kategorijā un/vai nozarē kā izmeklējamais ražojums. Šādās situācijās, lai gan dažas īpašības, galapatēriņš, ražošanas procesi un ražošanas izmaksas var nebūt identiskas, šie aspekti ir jāņem vērā kopumā, lai noteiktu, vai ražojums vai nozare ietilpst tajā pašā vispārējā kategorijā un/vai nozarē kā izmeklējamais ražojums. Šo personu minētā polivinilspirtu lieta apstiprina, ka arī minētajā lietā Komisija izvērtēja visus attiecīgos faktorus, kas saistīti ar attiecīgo ražojumu un tuvākajiem augšupējiem un lejupējiem ražojumiem, un uz šā pamata izvēlējās tuvāko ražojumu. Jebkurā gadījumā Komisija atgādināja, ka 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkts vienkārši paredz, ka Komisijai ir pienākums noteikt atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas, kā arī samērīgu PVA izmaksu un peļņas līmeni attiecīgā reprezentatīvā valstī, bet tas nenosaka pienākumu izmantot uzņēmumus, kuri ražo tieši tādu pašu ražojumu kā attiecīgais ražojums.

(309)

Komisija uzskatīja, ka, lai gan ražojumu formas atšķiras un pastāv citas atšķirības, uz kurām norādīja Xiamen Xiashun, plakani alumīnija velmējumi un alumīnija štancējumi tiek ražoti no vienas un tās pašas pamata izejvielas – alumīnija. Turklāt štancējumus un plakanus alumīnija velmējumus uzskata par alumīnija pusfabrikātiem, tādējādi tie pieder pie vienas un tās pašas vispārējās ražojumu kategorijas. Turklāt, kā paskaidrots pagaidu regulas 239. apsvērumā, gan alumīnija štancējumi, gan plakani velmējumi dažos gadījumos tika ražoti vienā uzņēmumā vai vienā uzņēmumu grupā. Tas attiecas, piemēram, uz vienu no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem – Nanshan Group.

(310)

Turklāt gan alumīnija štancējumi, gan plakani alumīnija velmējumi ietilpst vienā un tajā pašā vispārējā kategorijā “parasto metālu ražošana” un ir klasificēti ar vienu un to pašu NACE kodu (NACE kods 24) ražojumu kategorijā, kurā ietilpst gan plakani velmējumi, gan štancējumi attiecīgi ar kodiem 24.42 un 24.53 (51). Šo kategoriju izmantoja arī, lai noteiktu darbaspēka izmaksu atsauces vērtību (sk. pagaidu regulas 260. apsvērumu).

(311)

Vēl svarīgāk ir tas, ka, kritizējot alumīnija štancējumu izvēli, ražotāji eksportētāji nepiedāvāja nevienu alternatīvu ražojumu un/vai nozari, kura būtu vistuvākā PAV ražotājiem un par kuru attiecīgā reprezentatīvā valstī/valstīs būtu pieejami finanšu dati, un kuras ražotāju peļņa būtu samērīga. Komisija uzskata, ka šajā izmeklēšanā izmantotie uzņēmumi bija reprezentatīvi attiecībā uz plašāku alumīnija ražojumu grupu, kas ir acīmredzami saistīta ar attiecīgo ražojumu, arī velmējumiem. Kā paskaidrots 310. apsvērumā, uzņēmumi, kurus uzskata par piemērotiem pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta kontekstā, bieži vien ražo vairāk nekā vienu ražojumu. Šajā gadījumā identificēto štancējumu ražotāju finanšu dati bija pieejami tikai kopējā līmenī. Tāpēc pieejamie finanšu dati par alumīnija štancējumu uzņēmumiem ir reprezentatīvi ne tikai attiecībā uz situāciju tieši štancējumu tirgū, bet arī attiecībā uz plašākas ražojumu grupas tirgu, kas ietver arī velmēto ražojumu tirgu. Tādēļ Komisija noraidīja šos apgalvojumus un atkārtoti norādīja, ka dati par alumīnija štancējumu nozares uzņēmumu PVA izmaksām un peļņu ir piemērota atsauces vērtība.

(312)

Sīkāku informāciju par normālās vērtības noteikšanā izmantotajiem avotiem Komisija izklāstīja pagaidu regulas 244.–267. apsvērumā. Pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas personas izteica apgalvojumus par dažādiem normālās vērtības noteikšanai izmantotajiem avotiem.

(313)

Jiangsu Alcha apgalvoja, ka, lai noteiktu viena ražošanas faktora – alumīnija stieples – normālo vērtību, Komisija izmantoja titāna un oglekļa stieples normālo vērtību, lai gan tā ir dārgāka.

(314)

Komisija atgādināja, ka šā ražošanas faktora HS kodu (HS 7605) bija norādījis pats uzņēmums. Turklāt tā atzīmēja, ka atbilstošais HS koda apraksts GTA datubāzes izrakstā, kas ieinteresētajām personām tika darīts pieejams kopā ar 2020. gada 5. oktobra paziņojumu, attiecās uz titāna un oglekļa stiepli. Tomēr saskaņā ar kombinēto nomenklatūru (52) HS kods atbilst alumīnija stieplei vai stieplei, kuras noteicošā sastāvdaļa ir alumīnijs. Tādēļ Komisija secināja, ka, neraugoties uz neprecīzo koda aprakstu GTA datubāzē, HS kods un atbilstošā aizstājējvērtība, kas tika izmantota Jiangsu Alcha normālās vērtības aprēķināšanai, attiecās uz alumīnija stiepli un tāpēc bija pareiza.

(315)

Nanshan Group uzskatīja, ka Komisijas pieeja izmantot GTA datubāzi bija nepiemērota, jo publiski bija pieejamas precīzākas aizstājējvērtības. Minētā grupa uzskatīja, ka Komisijai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu kā aizstājējvērtības būtu jāizmanto “neizkropļotas starptautiskas cenas, izmaksas vai atsauces vērtības”. Nanshan Group jo īpaši apstrīdēja GTA vērtības attiecībā uz bitumenoglēm, alumīnija oksīda pulveri, karstiem un aukstiem velmējumiem rituļos un karsti velmētām plātnēm. Tā ierosināja izmantot alternatīvas atsauces cenas, pamatojoties uz IHS ziņojumu par bitumenoglēm (53) (attiecībā uz bitumenoglēm), Londonas Metālu biržas (LMB) alumīnija oksīda norēķinu cenām (54) (attiecībā uz alumīnija oksīda pulveri) un CRU ziņojumu (attiecībā uz aukstiem un karstiem velmējumiem rituļos un plātnēm).

(316)

Atbildot uz Nanshan Group piezīmēm, sūdzības iesniedzējs iebilda pret Nanshan Group ierosināto alternatīvo atsauces cenu izmantošanu. Tas konstatēja, ka atšķirībā no GTA cenām Nanshan Group ierosinātie avoti neatspoguļo summu, ko Turcijas ražotājs faktiski maksātu par attiecīgo ražošanas faktoru. Pēc tā domām, trīs avotu dati ir rādītāji (HIS bitumenogļu ziņojuma gadījumā), indeksi (LMB cenu gadījumā) vai atsauces cenas (CRU ziņojuma gadījumā), kas atspoguļo tirgus dinamiku. Turklāt šie rādītāji, indeksi vai cenas neietver dažādas piemaksas, ko personas varētu pievienot šīm cenām.

(317)

Attiecībā uz bitumenoglēm Nanshan atkārtoti norādīja, ka GTA datubāzē norādītais importētais daudzums ir tikai divu valstu izcelsmes. Tādējādi datu materiāls ir niecīgs un neļauj noteikt ogļu kaloriju saturu. Komisija uzskatīja, ka tai vajadzēja izmantot datus no IHS ziņojuma par bitumenoglēm. Nanshan Group pēc galīgo konstatējumu izpaušanas atkārtoja to pašu apgalvojumu.

(318)

Komisija atkārtoti norādīja, ka nav pārliecinošu pierādījumu, kas liktu domāt, ka GTA datubāzē minētā cena nav reprezentatīva konkrētā veida ogļu tirgus cenai vai ka datubāzē minētā cena būtiski atšķirtos, ja importa apjoms būtu lielāks. Tāpēc Komisija apstiprināja pagaidu regulas 258. un 259. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, ka ogļu importa Turcijā cena, kas norādīta GTA datubāzē, ir piemērota atsauces cena bitumenoglēm.

(319)

Attiecībā uz alumīnija oksīda pulveri Nanshan Group uzskatīja, ka GTA datubāzē ietverts galvenokārt nemetalurģiskā alumīnija oksīda imports, jo tas tika importēts Turcijā no valstīm, kuras nav metalurģiskā alumīnija oksīda ražotājas (55). Pēc minētās grupas domām, dažādu veidu alumīnija oksīda cenas savstarpēji ievērojami atšķiras, un no GTA datubāzē norādītā alumīnija oksīda veida tika iegūta pārmērīgi augsta aizstājējvērtība. Tā vietā Nanshan Group ierosināja izmantot LMB alumīnija oksīda norēķinu cenu.

(320)

Komisija analizēja apgalvojumu un atzina to par pamatotu. Ņemot vērā Nanshan Group sniegtos pamatojumus, Komisija uzskatīja, ka Turcijā importētā alumīnija oksīda pulvera cena nav reprezentatīva attiecībā uz Nanshan Group izmantoto ražošanas faktoru.

(321)

Tomēr lietā esošie pierādījumi un personu sniegtā informācija neļāva Komisijai secināt, ka LMB cenas faktiski atspoguļo neizkropļotu tirgus cenu. Saskaņā ar Nanshan Group teikto LMB cena atspoguļo alumīnija oksīda pulvera tirgus vērtību, savukārt sūdzības iesniedzējs uzskatīja, ka šīs cenas ir tikai indeksi, kuriem darījumu puses pievieno dažādas piemaksas. Tāpēc, lai gan LMB parasti netiek noraidīta kā piemērotas atsauces cenas noteikšanas avots, Komisija, ņemot vērā 317. apsvērumā aprakstītās šaubas par konkrēto gadījumu, nolēma noteikt alumīnija oksīda pulvera atsauces cenu, pamatojoties uz šķidrā alumīnija atsauces vērtību un atskaitot Nanshan faktiski radušās pārstrādes izmaksas. Jebkurā gadījumā starp izmantoto vērtību un LMB cenu nebija būtiskas atšķirības vērtības ziņā.

(322)

Nanshan Group arī atkārtoja savu piezīmi par auksto velmējumu rituļos, karsto velmējumu rituļos un karsti velmētu plātņu atsauces cenu izmantošanu. Pēc Nanshan Group domām, šo ražojumu imports Turcijā ietver ražojumus, ko izmanto gaisa kuģu daļu un autobūves nozarē un kas tika izslēgti no ražojuma tvēruma. Tādējādi, pēc minētās grupas domām, iegūtās atsauces vērtības bija nepamatoti augstas. Kā alternatīvu Nanshan Group ierosināja izmantot cenas Savienības tirgū dažās CRU ziņojumā norādītajās Savienības valstīs. Turcija importēja ievērojamus daudzumus velmēto ražojumu no Savienības, tāpēc, pēc Nanshan Group domām, uz cenām Turcijā liela ietekme bija Savienībā piemērotajām cenām. Tādējādi Turcijas iekšzemes cenas atbilda Savienības cenām, un CRU ziņojumā minētās cenas, pēc tās domām, būtu reprezentatīvas atsauces cenas normālās vērtības aprēķināšanas vajadzībām.

(323)

Komisija piekrita apgalvojumam, ka šajā gadījumā cenas Savienībā būtu piemērotas atsauces cenas attiecībā uz konkrētajiem ražošanas faktoriem. Tomēr tā uzskatīja, ka nevar izmantot CRU ziņojumā norādītās vērtības. Ziņojumā izmantotās ražojumu kategorijas nebija skaidri norādītas, un nešķita, ka ziņojumā būtu iekļautas cenas, kas attiecas uz karstiem velmējumiem rituļos. Komisijai arī trūka informācijas par to, vai un kādas piemaksas personas pievieno šīm cenām. Šā iemesla dēļ Komisija nolēma paļauties uz faktiskajiem un pārbaudītajiem karsto velmējumu rituļos, auksto velmējumu rituļos un karsti velmēto plātņu pārdošanas cenu datiem, ko tā šajā izmeklēšanā bija saņēmusi no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Šie dati bija reprezentatīvi un ļoti precīzi dati par šo ražojumu pārdošanu Savienībā IP laikā. Tādējādi Komisija noteica attiecīgo atsauces cenu, pamatojoties uz katra minētā ražošanas faktora pārbaudītajām Savienības ražošanas nozares cenām EXW līmenī.

(324)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group atkārtoti norādīja, ka Komisija varēja tieši izmantot CRU ziņojumā iekļautās cenas, jo tās bija faktisko darījumu cenas, ieskaitot piemaksas. Nanshan Group apgalvoja, ka ziņojumā ir minēta auksto velmējumu rituļos ražošanas izejvielas cena. Tā kā auksto velmējumu rituļos ražošanas izejviela ir karstie velmējumi rituļos, Komisijai vajadzēja izmantot šo izejvielas cenu kā atsauces vērtību karstajiem velmējumiem rituļos. Turklāt Nanshan Group uzskata, ka ziņojums pats par sevi ir uzticams informācijas avots, jo uz to atsaucas citās jurisdikcijās, jo īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs.

(325)

Komisija atgādināja, ka tā nenoraidīja CRU ziņojuma izmantošanu kā tādu un ka tā arī piekrita apgalvojumam, ka Savienības cenas ir reprezentatīvas atsauces cenas. Tomēr Komisijas rīcībā bija faktiskie un pārbaudītie pārdošanas cenu dati trijās ražošanas faktoru kategorijās (karstie velmējumi rituļos, aukstie velmējumi rituļos un karsti velmētas plāksnes), un tie bija reprezentatīvi un precīzi dati par šo ražojumu pārdošanu Savienībā izmeklēšanas periodā. Tāpēc, pēc tās domām, šie dati bija izmantošanai piemērotāka atsauces vērtība nekā CRU ziņojumā minētās cenas.

(326)

Komisija arī nepiekrita, ka karsto velmējumu rituļos cenas būtu tieši pieejamas ziņojumā. Ziņojumā bija pieminētas tikai auksto velmējumu rituļos izejvielas, neprecizējot, uz kuru ražošanas procesa posmu un kurām izejvielām tas attiecas (56). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka precīzāk būtu kā atsauces vērtību izmantot pārbaudītas Savienības ražošanas nozares cenas EXW līmenī katram no šiem ražošanas faktoriem, jo cena, kas izmantojama kā atsauces cena, skaidri attiecas uz pareizo ražošanas faktoru. Tādēļ tā noraidīja šo apgalvojumu.

(327)

Nanshan Group apstrīdēja arī lūžņu atsauces cenu. Pēc tās domām, lūžņu atsauces cena būtu jānosaka, par pamatu izmantojot alumīnija lietņu atsauces cenu. Pēc noslēguma informācijas izpaušanas grupa atkārtoja to pašu apgalvojumu.

(328)

Pagaidu regulā Komisija ir izskaidrojusi savu metodiku un to, kāpēc tā nolēma izmantot nevis alumīnija lietņu atsauces vērtību, bet GTA datubāzes atsauces vērtību. Tā kā Nanshan Group neiesniedza jaunus pierādījumus par to, kāpēc Komisija nevarēja izmantot GTA datubāzē norādīto vērtību, Komisija noraidīja šo apgalvojumu un palika pie saviem konstatējumiem, kas minēti pagaidu regulas 254.–255. apsvērumā.

(329)

Nanshan Group un Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka pagaidu regulā Komisija ir skaidri norādījusi, ka vienas no galvenajām izejvielām – alumīnija lietņu – cena tika atzīta par neizkropļotu pamatregulas 7. panta 2.a punkta nozīmē, un ka tā bija minējusi, ka izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju maksātā lietņu iepirkuma cena “nebija ievērojami zemāka nekā reprezentatīvu starptautisko tirgu atsauces cena” (57). Tāpēc, pēc minēto personu domām, Komisijai vajadzēja izmantot faktisko cenu, ko ražotājs eksportētājs maksājis par lietņiem, nevis izmantot aizstājējvērtību (atsauces vērtību).

(330)

Komisija atgādināja, ka normālās vērtības aprēķins un novērtējums saistībā ar mazāka maksājuma noteikuma piemērošanu ir dažādas analīzes un balstās uz dažādiem pamatregulas pantiem. Normālā vērtība tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu. Saskaņā ar minēto pantu Komisija konstatēja, ka alumīnija nozari ĶTR ietekmēja nozīmīgi kropļojumi (pagaidu regulas 223.–224. apsvērums), tāpēc normālā vērtība bija jāaprēķina, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības.

(331)

Savukārt saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija pārbaudīja, “vai par dempinga starpību mazāks maksājums būtu pietiekams, lai novērstu kaitējumu”. Saskaņā ar minēto pantu Komisija cita starpā pārbaudīja, vai izejvielas (šajā gadījumā lietņu) cena bija “ievērojami zemāka salīdzinājumā ar cenām reprezentatīvos starptautiskajos tirgos”. Saskaņā ar 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu izdarītie secinājumi balstījās uz situāciju attiecīgajā valstī, un tika ņemti vērā daudzi dažādi faktori; turpretī saskaņā ar 7. panta 2.a punktu veiktā izmeklēšana ir šaurāka un tiek veikta, lai noteiktu, vai piemērojams mazāka maksājuma noteikums. Tāpēc saskaņā ar 7. panta 2.a punktu veiktās pārbaudes rezultāti neietekmēja Komisijas pagaidu regulas 223.–224. apsvērumā izdarītos secinājumus. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(332)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Nanshan Group atkārtoja savu apgalvojumu. Minētā grupa apgalvoja, ka saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu izkropļojumi ir jākonstatē nešaubīgi un novērtējums ir jāveic par katru ražotāju eksportētāju atsevišķi. Tam bija vajadzīgi pierādījumi, ka alumīnija lietņi tiek iepirkti par cenām, kas neatspoguļo atsauces cenu. Nanshan Group norādīja, ka tās iepirkuma cena ir augstāka par LMB cenu un tāpēc, pēc tās domām, var nešaubīgi konstatēt, ka cena nav izkropļota.

(333)

Xiamen Xiashun atkārtoja, ka gadījumā, ja nozīmīgu kropļojumu dēļ nevar izmantot iekšzemes cenas un izmaksas, tajā pašā pantā ir pieminētas attiecīgas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī vai “neizkropļotas starptautiskas cenas, izmaksas vai atsauces vērtības”. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Komisija ir atzinusi, ka alumīnija lietņu iekšzemes cenas Ķīnā ir līdzīgas cenām reprezentatīvajos starptautiskajos tirgos, un ka no tā izriet, ka lietņu cenu līmeni neietekmē nekādi nozīmīgi kropļojumi. Attiecīgi faktiskās cenas, par kurām norēķinājās Xiamen Xiashun, nebija iemesla aizstāt ar importa cenām uz Turciju.

(334)

Komisija atgādināja, ka saskaņā ar 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu izdarīto secinājumu pamatā ir vairāki faktori. Tie ietver novērtējumu par viena vai vairāku pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunktā uzskaitīto faktoru, piemēram, valsts politikas, valsts iestāžu iejaukšanās tirgos, valsts klātbūtnes uzņēmumos utt., iespējamo ietekmi. Vispārējā novērtējumā par kropļojumu esību var ņemt vērā arī vispārējo kontekstu un situāciju valstī. Turpretī saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2.a punktu Komisija novērtē tikai konkrēta izejresursa cenu līmeni iekšzemes tirgū un to, vai šāda izejresursa cenu līmenis iekšzemes tirgū ir “ievērojami zemāks” salīdzinājumā ar starptautisku atsauces vērtību, kas pamatotu mazāka maksājuma noteikuma nepiemērošanu. Šim iekšzemes un starptautisko cenu salīdzinājumam saskaņā ar 7. panta 2.a punktu ir cits mērķis un konteksts nekā normālās vērtības aprēķinam, kas pamatojas uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Lietā nebija pierādījumu, kas saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta trešo ievilkumu pamatotu nešaubīgu konstatējumu, ka viena vai vairāku ražotāju eksportētāju iepirkto alumīnija lietņu cenu neietekmēja nozīmīgi kropļojumi un ka tādējādi iekšzemes lietņu cenu izmantošana šajā kontekstā būtu pamatota. Kas attiecas uz ražošanas faktoru neizkropļotās cenas avotu, pamatregulā noteikts, ka to var noteikt vai nu atbilstoši cenai attiecīgā reprezentatīvā valstī saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu, vai arī atsaucoties uz neizkropļotām starptautiskām cenām, izmaksām vai atsauces vērtībām saskaņā ar 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta otro ievilkumu. Lietā nebija nekādu pierādījumu vai cita pārliecinoša iemesla, lai normālās vērtības aprēķināšanas kontekstā izmantotu otro, nevis pirmo minēto metodi. Tāpēc Komisija apgalvoja, ka pārbaudes rezultāts saskaņā ar 7. panta 2.a punktu neietekmēja Komisijas secinājumus saskaņā ar 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu un ka Komisija pareizi balstījās uz cenām attiecīgā reprezentatīvā valstī. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(335)

Nanshan Group un Xiamen Xiashun arī iebilda, ka Komisijai nevajadzētu piemērot ievedmuitas nodokļus attiecībā uz materiāliem, kurus ražotāji eksportētāji ražo paši vai iegādājas ĶTR. Pēc to domām, ievedmuitas nodokļa piemērošana bija pretrunā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta mērķim – rekonstruēt faktiskās izmaksas, kas teorētiski rastos uzņēmumam valstī, kuras ekonomika nav kropļojoša. Minētās normas trešajā daļā noteikts, ka “minēto novērtējumu veic atsevišķi par katru eksportētāju un ražotāju”. Kā norāda Nanshan Group, tas nozīmē, ka normālo vērtību nevar aprēķināt abstrakti, bet tā ir jāpamato ar konkrēto izmeklēto uzņēmumu situāciju. Nanshan Group atsaucās uz Komisijas 4. jūnija Regulu (ES) 2019/915, kurā Komisija norādīja, ka minētā panta mērķis ir “iespējamā reprezentatīvajā valstī atrast visus vai iespējami daudzus attiecīgos neizkropļotos ražošanas faktorus, ko izmanto Ķīnas ražotāji, kuri sadarbojās, un pēc iespējas neizkropļotas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, PVA izmaksas un peļņu” (58). Līdz ar to Nanshan Group uzskatīja, ka ievedmuitas nodokļu pieskaitīšanu to izejvielu cenām, ko Ķīnas uzņēmumi iegādājas savā izcelsmes valstī, nevar uzskatīt par pamatotu minētā noteikuma izpratnē (un saskaņā ar tā mērķi). Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka ievedmuitas nodokļa mērķis ir kompensēt PVN, ko nepiemēro eksportētājvalstis, lai eksporta cena būtu salīdzināma ar iekšzemes cenu, kurai piemēro PVN. Tāpēc, aprēķinot normālo vērtību, ievedmuitas nodoklis nav jāpieskaita.

(336)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoti norādīja, ka Komisijai, aprēķinot atsauces vērtību, nebūtu jāņem vērā ievedmuitas nodoklis. Uzņēmums arī apgalvoja, ka Amerikas Savienoto Valstu izmeklēšanas iestāde nav pieskaitījusi ievedmuitas nodokļus. Tas apgalvoja, ka jāizmanto tādas izmaksas reprezentatīvajā valstī, kuras atbilst izmaksu elementiem Ķīnā, kur par vietējā ražojuma precēm ievedmuitas nodokļi netiek piemēroti. Tādējādi ievedmuitas nodokļi nebūtu jāņem vērā.

(337)

Komisija atgādināja, ka 2. panta 6.a punkts ļauj Komisijai noteikt normālo vērtību, pamatojoties uz neizkropļotām izmaksām un cenām reprezentatīvā valstī, šajā gadījumā – Turcijā. Ja nav pieejamu datu par iekšzemes cenām iespējamajās reprezentatīvajās valstīs (šajā gadījumā – Turcijā), tiek piemēroti dati par importa cenām, kas Komisijai ir viegli pieejami. Lai iegūtu saprātīgu aizstājējvērtību, kas atspoguļotu neizkropļotu iekšzemes cenu izvēlētās reprezentatīvās valsts iekšzemes tirgū, noteiktās importa cenas ir jākoriģē, pieskaitot attiecīgos ievedmuitas nodokļus, jo arī tie ietekmē faktisko cenu iekšzemes tirgū. ASV izmeklēšanas iestādes praksei nav nozīmes attiecībā uz konstatējumiem saskaņā ar pamatregulu, jo atšķiras attiecīgais tiesiskais regulējums un metodes. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(338)

Jiangsu Alcha apgalvoja, ka darbaspēka izmaksu atsauces vērtība (60,08 RMB/h), ko izmantoja normālās vērtības noteikšanai pagaidu posmā, bija pretrunā pagaidu regulas 248. apsvērumā minētajai vērtībai 42,21 RMB/h.

(339)

Komisija paskaidroja, ka pagaidu regulas 248. apsvērumā minētā vērtība 42,21 RMB/h bija pārrakstīšanās kļūda. Pareizā darbaspēka izmaksu atsauces vērtība, kas izmantota pagaidu aprēķinu posmā, aprēķinot normālo vērtību, bija 60,08 RMB/h. Tāpēc pagaidu dempinga starpības aprēķins bija pareizs.

(340)

Pēc pagaidu un noslēguma informācijas izpaušanas Nanshan Group apstrīdēja Komisijas izvēli noteikt darbaspēka izmaksas, pamatojoties uz NACE kodu saimnieciskajai darbībai C.24 “metālu ražošana”. Pēc Nanshan Group domām, Komisijai attiecībā uz trijiem grupas ražotājiem, kas ir attiecīgā ražojuma ražošanas augšposma uzņēmumi, vajadzēja izmantot darbaspēka izmaksas saskaņā ar kodu C.25.50 “metāla kalšana, presēšana, štancēšana un velmēšana; pulvermetalurģija” (59), jo, pēc tās domām, velmēšanas posms ir vissvarīgākais posms izmeklējamā ražojuma ražošanas procesā.

(341)

Komisija vispirms konstatēja, ka ražotāju eksportētāju (kā arī Savienības ražotāju) darbības atšķiras atkarībā no to integrācijas līmeņa – daži uzņēmumi, piemēram, Nanshan Group, sāk ražošanas procesu no alumīnija oksīda pulvera, bet citi, piemēram, Jiangsu Alcha, dažos gadījumos pērk aukstos velmējumus rituļos tālākai apstrādei. Tāpēc darbības tvērums dažādos uzņēmumos atšķiras.

(342)

Turklāt NACE kods C.24, ko Komisija izmantoja, lai noteiktu darbaspēka izmaksas, ietver darbības, kas saistītas ar metāla pārstrādi lietņos (60). Turklāt NACE kods C.24.42 ietver tieši alumīnija ražošanu, arī alumīnija folijas ražošanu (61) (ieskaitot velmēšanas posmu). Tāpēc Komisija uzskatīja, ka darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai precīzāk ir izmantot NACE kodu C.24. Tādēļ tā noraidīja šo apgalvojumu.

(343)

Nanshan Group arī apgalvoja, ka Komisijas izmantotais valūtas maiņas kurss atšķīrās no kursa, ko Komisija pati bija iesniegusi ražotājam eksportētājam kā pielikumu anketai, kura bija jāizmanto izmeklēšanai, un ka atsauces vērtības tādējādi bija pārmērīgi augstas. Komisija analizēja apgalvojumu un atzina, kas tas ir pamatots. Tādēļ tā pārrēķināja vērtības, izmantojot anketā norādītos valūtas kursus. Jaunā atsauces vērtība ir 59,97 RMB/h.

(344)

Nanshan Group apgalvoja, ka, lai noteiktu elektroenerģijas atsauces cenu, Komisijai bija jāizmanto Eurostat dati, kas, pēc tās domām, ir precīzāki nekā Komisijas izmantotie Turcijas valsts dati, jo tajos nav iekļauts PVN un citi atgūstamie nodokļi.

(345)

Komisija pārbaudīja šo apgalvojumu un konstatēja, ka Eurostat dati attiecībā uz Turciju bija balstīti uz datiem, kas saņemti no Turcijas valsts statistikas, lai gan tie bija citādi noformēti. Tomēr atšķirībā no pieejamajiem Turcijas valsts statistikas datiem, publiski pieejamie Eurostat dati aptvēra visu izmeklēšanas periodu. Tādēļ Komisija piekrita apgalvojumam un noteica elektroenerģijas cenu atsauces vērtību, pamatojoties uz publiski pieejamajiem Eurostat datiem.

(346)

Nanshan Group arī apgalvoja, ka Komisija uzskatīja, ka visiem Nanshan Group uzņēmumiem ir vienots patēriņa diapazons, lai gan katrā grupas uzņēmumā patērētās elektroenerģijas apjoms atšķīrās. Komisija piekrita apgalvojumam un pārrēķināja normālo vērtību, izmantojot attiecīgo atsauces vērtību, kas atbilst katra grupas uzņēmuma patēriņam.

(347)

Nanshan Group apgalvoja, ka, lai noteiktu gāzes cenas atsauces vērtību, Komisijai būtu vajadzējis izmantot Eurostat datus, kas, pēc tās domām, ir precīzāki nekā Komisijas izmantotie Turcijas valsts dati, jo tajos nav iekļauts PVN un citi atgūstamie nodokļi.

(348)

Komisija uzskatīja, ka nav pamata uzskatīt, ka Turcijas valsts dati nebūtu precīzi. Šos datus, kas aptvēra visu izmeklēšanas periodu, sniedza tieši Turcijas iestādes, un tajos, atšķirībā no Eurostat datiem, bija sniegta informācija un cenas par vajadzīgo vienību (m3). Turklāt šajos datos nav iekļauti tādi nodokļi kā PVN. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(349)

Nanshan Group arī apgalvoja, ka Komisija visiem Nanshan Group uzņēmumiem vērtēja vienotu patēriņa grupu. Tomēr katra grupas uzņēmuma patērētās gāzes apjoms atšķīrās. Komisija piekrita apgalvojumam un pārrēķināja normālo vērtību, izmantojot attiecīgo atsauces vērtību, kas atbilst katra grupas uzņēmuma patēriņam.

(350)

Nanshan Group apgalvoja, ka Komisijai, nosakot ūdens cenas atsauces vērtību, bija jāizslēdz ūdens izmaksas Stambulas reģionā. Minētā grupa norādīja, ka neviens no uzņēmumiem, kuru dati tika izmantoti, lai noteiktu neizkropļotās PVA izmaksas un peļņu, neatrodas šajā reģionā.

(351)

Komisija atkārtoti novērtēja publiski pieejamos datus, ko tā sākotnēji bija izmantojusi cenas atsauces vērtības noteikšanai (62). Tā konstatēja, ka pretēji Nanshan Group apgalvojumam neviens no tarifiem, ko izmantoja, lai noteiktu vidējās izmaksas par ūdeni, nebija saistīts tieši ar Stambulas reģionu. Precīzāk, viens no publiski pieejamajiem ūdens tarifiem bija tarifs, ko maksā rūpniecības nozare visā valstī, bet pārējie divi bija īpaši tarifi divām (no daudzajām) Turcijas rūpniecības zonām. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka piemērots tarifs, kas izmantojams kā atsauces vērtība, lai noteiktu rūpniecības nozares ūdens izmaksas, ir tarifs, kas attiecas uz Turcijas rūpniecības tarifu vidējo rādītāju, un izslēdza abās rūpniecības zonās piemērojamos tarifus.

(352)

Nanshan Group savās piezīmēs par provizoriskajiem konstatējumiem apgalvoja, ka Komisijai, lai noteiktu neizkropļotu PVA izmaksu atsauces vērtību, būtu bijis jāizvēlas nevis alumīnija štancējumu nozares uzņēmumi, bet viens no vairākiem Nanshan Group norādītajiem uzņēmumiem, kas, kā tika apgalvots, ražo izmeklējamo ražojumu. Nanshan Group arī uzskatīja, ka Komisijas izmantotie 2018. gada dati ir novecojuši.

(353)

Komisija par nevienu no sešiem Nanshan Group norādītajiem uzņēmumiem neatrada nesenus publiski pieejamus finanšu datus. Turklāt 307.–311. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ un tā kā nebija alternatīvu finanšu datu, Komisija uzskatīja, ka alumīnija štancējumu nozarē strādājošo uzņēmumu dati ir piemērota atsauces vērtība.

(354)

Pēc pagaidu un noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun un Nanshan Group apstrīdēja arī Komisijas lēmumu neņemt vērā Turcijas plakanu alumīnija velmējumu ražotāja PMS Metal datus (63), jo tā peļņa bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim. Pēc minēto uzņēmumu domām, tas bija pretrunā Komisijas pieejai, ko tā bija izmantojusi izmeklēšanā par alumīnija štancējumiem, kurā Komisija samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanā ņēma vērā visus rentablos uzņēmumus neatkarīgi no to gūtās peļņas līmeņa, ja vien tie nestrādāja ar zaudējumiem (64). Xiamen Xiashun atkārtoja to pašu apgalvojumu pēc noslēguma informācijas izpaušanas. Xiamen Xiashun uzskatīja, ka tas, ka uzņēmumam ir ļoti maza peļņa, nav pietiekams iemesls tā izslēgšanai. Turklāt tika apgalvots, ka nav pamata uzskatīt, ka vairāku uzņēmumu vidējā peļņa ir reprezentatīvāka nekā dati par vienu uzņēmumu. Tāpat uzņēmums apgalvoja, ka Komisija izmantoja 2018. gada datus, bet tajā pašā laikā atteicās izmantot datus par PMS Metal, par kuru bija dati, kas sakrita ar IP.

(355)

Komisija atgādināja, ka pirmajā paziņojumā, kas iekļauts lietas materiālos, norādītais Turcijas ražotājs tobrīd bija vienīgais uzņēmums, par kuru bija publiski pieejami dati. Turklāt pieejamie dati nebija pilni finanšu pārskati, un tie tikai daļēji sakrita ar IP. Pamatojoties uz visiem šiem apsvērumiem un faktu, ka šā uzņēmuma peļņa bija ļoti tuva peļņas un zaudējumu slieksnim, Komisija secināja, ka šādus datus nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz nozari.

(356)

Komisija arī norādīja, ka atbilstīgi pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktā teiktajam “saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas administratīvās, pārdošanas un vispārējās izmaksas un peļņu”. Peļņu, kas ir tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim, nevar uzskatīt par samērīgu. Lai noteiktu samērīgas PVA izmaksas un peļņu, principā ir piemērotāk izmantot apkopotus un svērtus finanšu datus par uzņēmumu grozu, nevis izskatīt viena ražotāja darbības rezultātus. Tādēļ, pēc Komisijas domām, atsevišķu uzņēmumu izslēgšana nebija pretrunā tās pieejai aprēķināt vidējo svērto rādītāju par vairākiem uzņēmumiem, kuri ražo alumīnija štancējumus un kuri uzrādīja peļņu. Turklāt, tā kā dati atspoguļoja vairāku uzņēmumu finansiālo stāvokli, to vidējo svērto rādītāju uzskatīja par reprezentatīvu attiecībā uz nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(357)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Nanshan Group arī apgalvoja, ka Komisija varētu izmantot datus par Asaş Aluminyum, kas konstatēti citā notiekošajā izmeklēšanā attiecībā uz pārveidotu alumīnija foliju. Nanshan Group arī atkārtoja, ka Komisijai savos konstatējumos būtu jābalstās uz jaunākajiem datiem.

(358)

Komisija atgādināja, ka minētajā izmeklēšanā Komisija neņēma vērā Asaş Aluminyum datus, jo uzņēmuma peļņa 2019. gadā bija tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim (65). Komisija 357. apsvērumā izskaidroto iemeslu dēļ palika pie viedokļa, ka tādu uzņēmumu datus, kuru peļņa ir tuvu peļņas un zaudējumu slieksnim, nevar uzskatīt par piemērotiem atsauces vērtības noteikšanai.

(359)

Pagaidu regulā izmantotais kopējais PVA izmaksu un peļņas līmenis bija balstīts uz datiem par 2018. gadu. Komisija pārbaudīja, vai ir pieejami jaunāki dati par PVA izmaksām un peļņu reprezentatīvajā valstī 2019. gadā. Šādi dati bija pieejami tikai par trim no pieciem provizoriski atlasītajiem uzņēmumiem, un tie liecināja, ka 2019. gadā kopējais PVA izmaksu un peļņas līmenis palielinājās tikai pavisam nedaudz. Tam nebūtu ievērojamas ietekmes uz salikto normālo vērtību. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka ieinteresētās personas neiesniedza citas piezīmes par ražošanas pieskaitāmajām izmaksām, PVA izmaksu un peļņas līmeņiem, Komisija saglabāja pagaidu regulā norādītos līmeņus.

(360)

Ņemot vērā visu ieinteresēto personu sniegto informāciju, attiecībā uz Turciju tika noteikti šādi ražošanas faktori un attiecīgie informācijas avoti, kas jāņem vērā, nosakot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu.

2. tabula

Ražošanas faktori un informācijas avoti

(361)

Sīkāka informācija par normālās vērtības aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 268.–276. apsvērumā.

(362)

Nanshan Group atkārtoti norādīja, ka normālā vērtība grupai jāaprēķina konsolidēti, proti, Komisijai būtu jāapsver iespēja aizstāt ar atsauces cenām tikai to ražošanas faktoru cenas, kurus grupa ražošanas procesa sākumā iegādājas no nesaistītas personas. Uzņēmums uzskatīja, ka, neraugoties uz to, ka juridiski tie ir atsevišķi uzņēmumi, no ekonomiskā viedokļa grupas uzņēmumi veido vienu vienību, jo i) tos kontrolē viens un tas pats uzņēmums, un grupas iekšienē ievērojami savstarpēji pārklājas gan direktoru padomes, gan vadības līmeņa locekļi, ii) tie visi atrodas vienā un tajā pašā industriālajā parkā, un iii) ražošanas process ir ļoti integrēts, jo viena uzņēmuma produkcija ir otra uzņēmuma izejresurss. Turklāt nesaistītiem pircējiem atsevišķie uzņēmumi arī šķiet kā viena vienība ar vienotu tīmekļa vietni, vienotu zīmolu un vienotu kontaktcentru. Nanshan apgalvoja, ka minētais jēdziens neaprobežojas tikai ar tiesību aktiem par tirdzniecības aizsardzību, un atsaucās uz dažādām Tiesas lietām, kurās tika tālāk attīstīts vienotas ekonomiskās vienības jēdziens. Minētais uzņēmums uzskata, ka Komisijas konstatējumi izraisa diskrimināciju, jo tajos nav ņemtas vērā atšķirības starp izlasē iekļautajiem eksportētājiem. Kā piemēru tas minēja uzņēmumu Xiamen Xiashun, uz kuru attiecās viszemākā dempinga starpība. Saskaņā ar Nanshan Group teikto tas ir tikai tāpēc, ka Xiamen Xiashun izmeklējamo ražojumu ražo no alumīnija lietņiem kā viena un tā pati juridiskā persona.

(363)

Nanshan uzskata, ka ar šo metodiku tika arī pārkāpti pamatregulas 2. panta 6.a punkta noteikumi, kuros minētas “atbilstošas ražošanas un pārdošanas izmaksas attiecīgā reprezentatīvā valstī”. Nanshan uzskata, ka tā atbilstošās ražošanas izmaksas bija nevis starpproduktu izejvielu, bet gan pirmo alumīnija ražošanas ķēdes izejvielu, proti, boksītu un ogļu, izmaksas. Nanshan uzskata, ka minētais noteikums tikai pilnvaro Komisiju neņemt vērā nesaistītu piegādātāju izejvielu izmaksas.

(364)

Komisija atkārtoti novērtēja šo apgalvojumu un lietā esošos pierādījumus. Tomēr, kā paskaidrots pagaidu regulas 272. apsvērumā, Komisijas iedibinātā metode ir noteikt normālo vērtību (un dempinga starpību) katrai izmeklētajai vienībai, kas pārstāv ražotāju eksportētāju, atsevišķi. Komisija uzskata, ka tas, vai dažādi grupas uzņēmumi veido vienotu ekonomisko vienību, nav būtiski, lai saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu noteiktu normālo vērtību atbilstoši citai metodei. Ja tiek konstatēts, ka cenas un izmaksas Ķīnā ir izkropļotas gan attiecībā uz attiecīgo ražojumu, gan tā izejresursiem, šie konstatētie fakti ietekmēs arī izejresursus, ko ražojis saistītais grupas uzņēmums. Tādējādi šo izejresursu vērtība, neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no saistīta piegādātāja, šajā kontekstā būtu jākoriģē. Turklāt Komisija neuzskatīja, ka šī metode ir diskriminējoša; pēc tās domām, tā atspoguļo faktisko grupas struktūru un to, ka grupas uzņēmumi ir atsevišķas juridiskas personas. Tāpēc Komisija uzskatīja, ka pamatregulas 2. panta 6.a punktā minētās atbilstošās ražošanas izmaksas bija izmaksas, kas radušās katrai juridiskajai personai atsevišķi un ko ietekmējuši nozīmīgi kropļojumi. Tādēļ Komisija šo apgalvojumu noraidīja.

(365)

Pamatojoties uz minēto, Komisija apstiprināja izdarītos provizoriskos konstatējumus un normālās vērtības aprēķināšanas metodi, kas izklāstīta pagaidu regulas 268.–276. apsvērumā.

(366)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Nanshan Group atkārtoti apgalvoja, ka Komisijai, aprēķinot uz grupas uzņēmumiem attiecināmo normālo vērtību, bija jāpiemēro vienotas ekonomiskās vienības jēdziens. Uzņēmums apgalvoja, ka Komisija jau bija piemērojusi šo jēdzienu, aprēķinot normālo vērtību iepriekšējās lietās. Tas konkrēti atsaucās uz Komisijas 2017. gada 6. jūnija Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/957 (68). Turklāt Nanshan Group uzskatīja, ka grupa atbilst visiem attiecīgajiem kritērijiem. Pēc Nanshan Group domām, Komisija, ņemot vērā tikai no nesaistītām personām iepirktos ražošanas faktorus un neņemot vērā pašpatēriņam veikto pārdošanu starp saistītajām vienībām, aptvertu visus izkropļotos ražošanas faktorus, ko iegādājās grupa. Visbeidzot, Nanshan Group atkārtoja, ka uzskata Komisijas metodi par diskriminējošu, jo tā pārkāpj vienlīdzīgas attieksmes principu, neņemot vērā to, ka grupa ir vertikāli integrēta.

(367)

Komisija uzskatīja, ka iepriekš minētais Komisijas lēmums nav būtisks precedents. Visupirms tā norādīja, ka minētajā Komisijas lēmumā prasība piemērot vienotas ekonomiskās vienības jēdzienu tika noraidīta pēc būtības. Turklāt tiesiskais regulējums un faktiskie apstākļi atšķīrās. Tereftalskābes lietā prasība bija saistīta ar izejvielu piegādātāju, un ražotājs eksportētājs normālās vērtības aprēķina vajadzībām lūdza atskaitīt piegādātāja peļņu. Turpretī pašreizēja lietā Nanshan Group uzņēmumi, kas lūdza, lai tos uzskata par vienotu ekonomisko vienību, ir attiecīgā ražojuma ražotāji, kuriem Komisijai jānosaka individuālas dempinga starpības. Kā paskaidrots pagaidu regulas 272. apsvērumā, Komisija nosaka normālo vērtību (un dempinga starpību) katrai izmeklētajai vienībai, kas pārstāv ražotāju eksportētāju, atsevišķi. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ir lietderīgi salikto normālo vērtību noteikt, pamatojoties uz ražošanas faktoriem, ko Nanshan Group ietilpstošās dažādās juridiskās personas iepērk atsevišķi.

(368)

Sīkāka informācija par eksporta cenas aprēķinu ir izklāstīta pagaidu regulas 277. un 279. apsvērumā. Par šo iedaļu netika saņemtas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus provizoriskos secinājumus.

(369)

Sīkāka informācija par normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu ir izklāstīta pagaidu regulas 280.–283. apsvērumā.

(370)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka, lai noteiktu eksporta cenu vienam no tā klientiem, Komisijai bija jāņem vērā faktiskās kredīta izmaksas, nevis jāaprēķina tās, pamatojoties uz saskaņotiem norēķinu veikšanas noteikumiem. Tas apgalvoja, ka, atšķirībā no citiem klientiem, attiecības ar šo klientu ir regulētas ar līgumu, kurš noslēgts ar banku un saskaņā ar kuru banka no uzņēmuma iekasē tikai faktiskās kredīta izmaksas.

(371)

Komisija novērtēja šo apgalvojumu. Kredīta izmaksas bija viens no elementiem, kas tika apspriests sarunās par cenu, un (eksporta) cena tika noteikta, apspriežot noteikumus. Tāpēc tieši sarunās panāktie nosacījumi, tajā skaitā norēķinu veikšanas noteikumi, ietekmēja cenu līmeņa – un līdz ar to arī eksporta cenas – noteikšanu. Turklāt cena netiktu mainīta ar atpakaļejošu spēku, ja konkrētā darījumā sarunās noteiktie un faktiskie norēķinu veikšanas noteikumi atšķirtos. Tādēļ Komisija apgalvojumu noraidīja.

(372)

Jiangsu Alcha apgalvoja, ka uz to attiecinātās dempinga starpības aprēķini bija balstīti uz nepareizu RKN struktūru un tajos bija būtiskas kļūdas. Konkrēti, iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā Jiangsu Alcha apgalvoja, ka, lai aprēķinātu dempinga starpību un mērķa cenas samazinājuma starpību, Komisija izmantoja Jiangsu Alcha sniegto informāciju, pamatojoties uz novecojušu RKN struktūru, nevis uz (koriģēto) RKN struktūru, par kuru personas tika informētas ar lietas 2020. gada 9. septembra paziņojumu. Jiangsu Alcha apgalvoja, ka Komisijai pēc iepriekšējas informācijas izpaušanas vajadzēja novērst kļūdu un pirms pagaidu pasākumu publicēšanas labot aprēķinus. Pēc uzņēmuma domām, tas, ka Komisija nav iesniegusi labotos aprēķinus, ir pamatregulas 19.a panta 1. punkta pārkāpums.

(373)

Komisija palika pie viedokļa, kas uzņēmumam tika paziņots pēc iepriekšējās informācijas izpaušanas, proti, ka iespēja labot aprēķinus iepriekšējas informācijas izpaušanas periodā saskaņā ar 19.a pantu attiecas tikai uz aprēķinu precizitāti un pārrakstīšanās kļūdām saskaitīšanas, atņemšanas vai citu aritmētisko darbību veikšanas gaitā, kļūdām, kas radušās neprecīzas kopēšanas, dublēšanas, nekonsekventas mērvienību vai pārrēķina kursu piemērošanas dēļ, un citām līdzīgām pārrakstīšanās kļūdām. Lai pārbaudītu pareizu uzņēmuma RKN struktūru, bija nepieciešams papildus pārbaudīt uzņēmuma eksporta datus, tādēļ tas nebija saistīts ar aprēķinu precizitāti un tāda veida kļūdām, ko varētu labot pēc iepriekšējās informācijas izpaušanas.

(374)

Tādēļ Komisija šo pieprasījumu izskatīja kopā ar citiem pieprasījumiem pēc pagaidu regulas pieņemšanas. Tā apstiprināja, ka Jiangsu Alcha sākotnējā ražojumu veidu klasifikācija nebija pareiza. Tādēļ Komisija aizstāja nepareizos RKN kodus ar pareizajiem kodiem. Izmaiņas neietekmēja dempinga starpības aprēķinu. Tomēr Komisija attiecīgi koriģēja mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķinus (sk. 564.–566. apsvērumu).

(375)

Nanshan Group arī uzskatīja, ka Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa ietvēra tādas piemaksas kā transporta un apdrošināšanas izmaksas. Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, Komisijai būtu jāveic korekcijas.

(376)

Komisija visupirms uzskatīja, ka lietas materiālos nav elementu, kas ļautu secināt, ka Turcijas uzņēmumu PVA izmaksas un peļņa ietver transportu un apdrošināšanu un ka tādējādi šajās vērtībās ir iekļautas citas izmaksas nekā tajās pašās vērtībās, kas ņemtas vērā attiecībā uz Ķīnas ražotājiem eksportētājiem. Tāpēc Komisijai nebija pamata veikt šādu korekciju. Tā kā nebija pierādījumu par atšķirībām, Komisija uzskatīja, ka gan Turcijas uzņēmumu, gan Ķīnas ražotāju eksportētāju PVA izmaksu un peļņas vērtības ir vienādā līmenī un ļauj veikt taisnīgu salīdzinājumu.

(377)

Ņemot vērā to, ka Komisija pieņēma dažas ieinteresēto personu piezīmes, kas tika iesniegtas pēc pagaidu informācijas izpaušanas, tā attiecīgi pārrēķināja dempinga starpības.

(378)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 289. apsvērumā, sadarbības līmenis šajā gadījumā ir zems. Pēc tam, kad, kā paskaidrots turpmāk 4.5. iedaļā, tika koriģēts importa apjoms no attiecīgās valsts, šis secinājums apstiprinājās, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, eksports veidoja tikai aptuveni 65 % no kopējā eksporta uz Savienību izmeklēšanas periodā. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka ir pareizi noteikt valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, kā visaugstāko dempinga starpību, kas noteikta to veidu ražojumiem, kurus reprezentatīvos daudzumos pārdod ražotājs eksportētājs ar visaugstāko konstatēto dempinga starpību. Šādi noteiktā dempinga starpība bija 88 %.

(379)

Galīgās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no cenas izmaksu, apdrošināšanas un pārvadājumu līmenī (CIF cenas) ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šādas.

(380)

Individuālo dempinga starpību aprēķini, kas ietvēra labojumus un korekcijas pēc piezīmēm, kuras pēc pagaidu informācijas izpaušanas iesniedza ieinteresētās personas, tika izpausti izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(381)

Kā norādīts pagaidu regulas 291.–293. apsvērumā, provizoriskie konstatējumi tika izdarīti, pamatojoties uz ES-28 datiem, izņemot cenu samazinājuma starpības aprēķinu. Taču šīs izmeklēšanas galīgie konstatējumi balstījās uz ES27 datiem (sk. iepriekš 1.9. iedaļu). Kā minēts pagaidu regulas 292. apsvērumā, viens izlasē iekļautais Savienības ražotājs, kas ražo izmeklējamo ražojumu, attiecīgajā periodā darbojās Apvienotajā Karalistē, un tā dati tika izmantoti, lai noteiktu provizoriskos makroekonomiskos rādītājus ES28 līmenī. Minētā iemesla dēļ un tādēļ, lai nodrošinātu šā ražotāja datu konfidencialitāti, daži makroekonomiskie rādītāji galīgajiem konstatējumiem tika sniegti, izmantojot diapazonus.

(382)

Turklāt, ņemot vērā secinājumus par ražojuma tvērumu, no kaitējuma analīzes tika izslēgti dati, kuri attiecas uz PAV, ko izmanto AKP ražošanā un kas aprakstīti turpmāk 2. panta 2. punktā.

(383)

Tika noteikts, ka Savienības ražošanas kopējais apjoms izmeklēšanas periodā bija apmēram 1 792 606 tonnas. Komisija ieguva šo skaitli, pamatojoties uz EA datiem par Savienības ražošanas apjomu, par kuru ticamību un pilnīgumu tā pārliecinājās, veicot salīdzinājumu ar Savienības ražotāju sniegto informāciju, kā arī ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Kā norādīts pagaidu regulas 35. apsvērumā un šīs regulas 17. apsvērumā, iekļaušanai izlasē tika izvēlēti trīs Savienības ražotāji, kuri pēc izmaiņu veikšanas veidoja 38 % no līdzīgā ražojuma kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(384)

Tā kā piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju un citām izmaiņām attiecībā uz Savienības ražošanas apjomu netika saņemtas, tika apstiprināti pagaidu regulas 294. un 295. apsvērumā izdarītie secinājumi.

(385)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas TitanX un Valeo atkārtoja savus apgalvojumus, ka attiecībā uz automobiļu SM PAV būtu jāveic atsevišķa kaitējuma analīze, jo šiem ražojumiem nav vienādu fizikālo, tehnisko un ķīmisko pamatīpašību. Tie arī apgalvoja, ka EA būtu jāsniedz atsevišķi nozares mikroekonomiskie un makroekonomiskie rādītāji. Tāpat Huafong apgalvoja, ka Komisijai bija jāveic automobiļu SM PAV segmenta analīze, ņemot vērā iespējamo cenu atšķirību starp SM PAV un citiem ražojumiem.

(386)

Tā kā nav jaunas informācijas un šie apgalvojumi jau tika izskatīti pagaidu regulā, tiek izdarīta atsauce uz 300.–302. apsvērumu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(387)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoti norādīja, ka polipropilēna vāciņu foliju un folijas izejvielu iespējamā cenu atšķirība prasa specifisku analīzi pa segmentiem, un vēlreiz atsaucās uz Apelācijas institūcijas ziņojumu par HP-SSST (69).

(388)

Kā norādīts iepriekš 251. apsvērumā, Komisija konstatēja, ka pretēji Xiamen Xiashun apgalvojumam starp polipropilēna vāciņu folijas un folijas izejvielu cenu nav būtiskas atšķirības. Pamatojoties uz to, tika apstiprināti pagaidu regulas 306. apsvērumā izdarītie konstatējumi, ka nav pamata veikt analīzi attiecībā uz konkrētiem segmentiem.

(389)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun atkārtoti uzsvēra, ka folijas izejvielas ir īpašs ražojums, ko nedrīkstētu jaukt ar citiem PAV. Minētais uzņēmums iesniedza arī papildu piezīmes par pagaidu regulu – tas apgalvoja, ka Xiamen Xiashun nosaukuma neiekļaušanai zināmo ražotāju eksportētāju sarakstā būtu vajadzējis kalpot par pamatu rūpīgākai pārbaudei par to, vai sūdzības iesniedzējs patiešām bija paredzējis sūdzībā iekļaut folijas izejvielas, un norādīja, ka sūdzības iesniedzējs sūdzībā bija minējis šo ražojumu kā īpašu ražojumu kategoriju.

(390)

Tas pats eksportētājs piebilda, ka, ja tā ražojumus salīdzinātu ar citiem PAV un ja 390. apsvērumā minēto būtiskas cenu atšķirības neesību nevarētu pamatot, tas atspēkotu Komisijas norādi pagaidu regulas 306. apsvērumā, ka “atšķirībā no Apelācijas institūcijas ziņojuma par HP-SSST, pašreizējā lietā nav būtiskas cenu atšķirības starp folijas izejvielām un citiem PAV, kas nepārprotami nošķirtu šo ražojumu no citiem PAV”. Xiamen Xiashun arī apgalvoja, ka pretēji Komisijas provizoriskajam secinājumam tajā pašā Apelācijas institūcijas ziņojumā ir pausts aicinājums veikt analīzi pa segmentiem, ja starp diviem segmentiem ir būtiskas cenu atšķirības.

(391)

Turklāt Xiamen Xiashun piebilda, ka atšķirībā no citiem PAV, kuru cena mainās pieprasījuma faktoru dēļ, folijas izejvielu cena, izņemot LMB ietekmi, īpaši nesvārstās. Šis eksportētājs arī atkārtoja savu apgalvojumu par to, ka folijas izejvielas izmanto kā izejvielu folijas velmēšanai, proti, tas nav galaprodukts, un ka folijas izejvielas atšķiras no citām parastajām loksnēm un plātnēm, uz kurām attiecas šī izmeklēšana.

(392)

Apgalvojums par to, ka sūdzībā nav minēts Xiamen Xiashun nosaukums, jau tika izskatīts pagaidu regulas 304. apsvērumā, un Komisija nepiekrita apgalvojumam, ka tā nav rūpīgi pārbaudījusi Xiamen Xiashun apgalvojumu. Tika izskatīti dažādi apgalvojuma aspekti, un Komisija veica papildu izmeklēšanas darbu attiecībā uz to Savienības ražošanas nozares pircēju darbībām, kuri iegādājās tiem pašiem RKN atbilstošu ražojumus kā tie, ko eksportēja Xiamen Xiashun, kā minēts 251. un 390. apsvērumā. Turklāt sūdzībā folijas izejvielas nebija norādītas kā īpaša ražojumu kategorija. Gluži pretēji, tās tika minētas kā viens no galvenajiem ražojumu veidiem, uz ko attiecās sūdzība, tādā pašā līmenī kā loksnes un rituļi, plātnes vai plāksnīšu izejmateriāls.

(393)

Kas attiecas uz atsauci uz Apelācijas institūcijas ziņojumu par HP-SSST, vispirms jāatzīmē, ka nav būtiski, vai Xiamen Xiashun ražojumi tika salīdzināti ar citiem ražojumiem, jo Xiamen Xiashun nepierādīja, ka šādi ražojumi būtu piederējuši nepārprotami atšķirīgam ražojumu segmentam (sk. pagaidu regulas 303.–306. apsvērumu) vai ka pastāvētu būtiskas cenu atšķirības starp folijas izejvielām un citiem PAV, kas klasificēti ar to pašu ražojuma kodu. Faktiski Xiamen Xiashun nepamatoja savu apgalvojumu ar pierādījumiem, kas to pamatotu, savukārt izmeklēšanā atklājās, ka starp folijas izejvielām un citiem PAV, kas klasificēti ar to pašu ražojuma kodu, nav būtiskas cenu atšķirības. Turklāt 255. apsvērumā minētā cenu atšķirība nav salīdzināma ar cenu starpību, kas novērota HP-SSST lietā, kad cenu atšķirības sasniedza 100 vai 200 %, kā minēts pagaidu regulas 302. apsvērumā. Tāpēc, ņemot vērā, ka apstākļi ir atšķirīgi, proti, folijas izejvielas nepieder pie atšķirīga ražojumu segmenta un nav ievērojamas cenu atšķirības, Komisija nerīkojās pretēji pieejai, kas izmantota Apelācijas institūcijas ziņojumā par HP-SSST.

(394)

Attiecībā uz cenu svārstībām vispirms jāatzīmē, ka Xiamen Xiashun apgalvojums netika pamatots ar pierādījumiem. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā atklājās, ka, līdzīgi kā citus PAV, piemēram, automobiļu SM PAV vai PAV, ko izmanto AKP ražošanā, folijas izejvielas parasti pārdod saskaņā ar vidēja termiņa vai ilgtermiņa līgumiem, kuros konversijas cena svārstās maz vai pat nemaz. Tomēr lietā esošie pierādījumi liecina, ka tad, kad līgumi tiks pārjaunoti, tirgus apstākļu izmaiņas vienādi ietekmēs folijas izejvielas un citus PAV, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana. Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka folijas izejvielas izmanto kā izejvielu, tiek sniegta atsauce uz pagaidu regulas 306. apsvērumu, kurā šis apgalvojums jau tika izskatīts. Kas attiecas uz salīdzinājumu ar parastajām loksnēm un plātnēm – tika uzskatīts, ka RKN ļauj nošķirt šādus ražojumus no folijas izejvielām, jo RKN norādīti tādi elementi kā PAV biezums un forma.

(395)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, šie apgalvojums tika noraidīti.

(396)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun iesniedza piezīmes par dažu Savienības ražošanas nozares sniegto folijas izejvielu PAV nozares makroekonomisko rādītāju izmaiņām. Tā kā Komisija, izdarot galīgos konstatējumus, nepaļāvās uz šādu informāciju, šīs piezīmes netika ņemtas vērā.

(397)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Airoldi atkārtoti pieprasīja veikt segmentu analīzi, kas ļautu nošķirt termiski apstrādātus ražojumus (cietos sakausējumus) no termiski neapstrādātiem ražojumiem (mīkstajiem sakausējumiem), kā arī piebilda, ka, lai noteiktu tirgus situāciju, galvenais ir plātņu un lokšņu platums. Šajā kontekstā uzņēmums apgalvoja, ka Savienības ražotāji attiecībā uz plātņu/lokšņu platumu ir ierobežoti, un piebilda, ka ES trūkst ražošanas jaudas un izejvielu termiski apstrādātām alumīnija plātnēm, tāpēc 2019. gadā šie ražojumi ievērojamos daudzumos tika importēti no ĶTR, Ēģiptes un Norvēģijas.

(398)

Tā kā attiecībā uz pieprasījumu veikt analīzi pa segmentiem starp cietajiem un mīkstajiem sakausējumiem nebija nekādas jaunas informācijas, tika apstiprināti pagaidu regulas 308. apsvērumā izdarītie provizoriskie secinājumi. Attiecībā uz lokšņu / plātņu platumu Airoldi nesniedza pierādījumus, ka trūktu lokšņu / plātņu ar platumu virs 1 500 mm. No lietas materiāliem izriet, ka vismaz diviem Savienības ražotājiem ir atbilstošas iekārtas, lai ražotu loksnes / plātnes, kuru platums pārsniedz 1 500 mm vai pat 2 000 mm. Pat ja Savienības ražošanas nozare nevarētu ražot konkrēto ražojumu pietiekamos daudzumos, citās trešās valstīs, piemēram, Turcijā, ir ražotāji, kas spēj ražot un piegādāt ES tirgum šādu ražojumu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(399)

Par šo iedaļu netika saņemtas citas piezīmes, tāpēc Komisija apstiprināja savus secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 296.–308. apsvērumā.

(400)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, pamatojoties uz apvienības European Aluminium datiem par pārdošanu Savienības tirgū, kā arī Eurostat importa datiem, kas izklāstīti turpmāk 4.5.1. iedaļā.

(401)

Patēriņam Savienībā (ES27) bija šāda dinamika.

3. tabula

Patēriņš Savienībā (tonnas)

(402)

Patēriņš brīvajā tirgū Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 11 %. Laikposmā no 2017. gada līdz 2018. gadam Savienības tirgus palielinājās par 1 % no aptuveni 2,35 miljoniem tonnu līdz 2,45 miljoniem tonnu, savukārt 2019. gadā tas samazinājās par 4 procentpunktiem un izmeklēšanas periodā tas samazinājās vēl vairāk – līdz 2,1–2,2 miljoniem tonnu. Kopējais patēriņš Savienībā uzrādīja līdzīgu tendenci, nedaudz pieaugot 2018. gadā, pēc tam samazinoties 2019. gadā un vēl vairāk sarūkot izmeklēšanas periodā Covid-19 pandēmijas dēļ, bet kopā attiecīgajā periodā samazinoties par 10 %. Līdz ar to pēc izmaiņām importa statistikā tiek apstiprināti pagaidu regulas 4.4. iedaļā izklāstītie konstatējumi par patēriņa tendencēm, lai gan kritums ir nedaudz lielāks.

(403)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viens importētājs – Airoldi – apgalvoja, ka patēriņš ir novērtēts par zemu, ka ES ražošanas apjoms ir 5,6–5,8 miljoni tonnu un ka imports no ĶTR nevar sasniegt 10 %.

(404)

Tomēr Airoldi savus apgalvojumus nepamatoja ar pierādījumiem. Jebkurā gadījumā šķiet, ka Airoldi savu apgalvojumu par ražošanas apjomu pamatoja ar plašāku ražojuma tvērumu, proti, ieskaitot ražojumus, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(405)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas SWA apstrīdēja 3. tabulā norādītos patēriņa Savienībā rādītājus un apgalvoja, ka “atsauces tirgus” ir lielāks nekā 3,6 miljoni tonnu. Airoldi pievienojās šai piezīmei.

(406)

Tā kā netika iesniegti apstiprinoši pierādījumi vai aprēķini, šis apgalvojums tika noraidīts.

(407)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun pieprasīja, lai Komisija paskaidrotu, vai un kā, aprēķinot izmeklējamā ražojuma patēriņu Savienībā, ir ņemta vērā pārskatītā importa statistika. Tas lūdza paskaidrot, kā laikposmā starp pagaidu un noslēguma informācijas izpaušanu mainījušies patēriņa Savienībā rādītāji. Xiamen Xiashun arī apšaubīja, kā dati par pašpatēriņa tirgu ir palikuši nemainīgi.

(408)

Šajā sakarā tiek sniegta atsauce uz 383. un 384. apsvērumu, kuros minēts, ka Komisija savus galīgos konstatējumus pamatoja ar ES27 datiem un no darbības jomas izslēdza dažus PAV, ko izmanto AKP ražošanā. Turklāt Komisija ņēma vērā arī Xiamen Xiashun piezīmes, kā minēts 390. apsvērumā. Turklāt tiek sniegta atsauce uz 413. apsvērumu attiecībā uz ievešanu pārstrādei. Turklāt jāatzīmē, ka izpaustajā galīgajā informācijā šajā sakarā kļūdaini bija izdarīta atsauce uz 4.2. iedaļu, nevis uz 4.5.1. iedaļu.

(409)

Grozījumi, kas minēti 383. un 384. apsvērumā, neietekmēja informāciju, kas attiecas uz pašpatēriņa tirgu.

(410)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisija nav precīzi novērtējusi importa apjomu un cenas, jo izmantotā metodika neizslēdz ražojumus, uz kuriem attiecas ex kodi, kas nav iekļauti izmeklēšanas tvērumā.

(411)

Kā norādīts pagaidu regulas 320. apsvērumā, Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” un jo īpaši KN kodu 7606 11 99. Izmeklēšanā atklājās, ka liela daļa šā importa neattiecas uz izmeklējamo ražojumu. Tādēļ šis imports tika izslēgts no importa statistikas aprēķiniem.

(412)

Turklāt, ņemot vērā saņemtās piezīmes, Komisija atkārtoti novērtēja importa statistiku un noteica importa apjomu, pamatojoties uz koriģētiem Eurostat datiem un izmantojot ieinteresētajām personām izskaidroto un lietā pieejamo metodiku (70). Šajā sakarā tā arī izslēdza to ražojumu importu, kuri ir atbrīvoti no galīgā antidempinga maksājuma, kā noteikts 2. panta 2. punktā. Komisija pārbaudīja un apstiprināja sūdzības iesniedzēja aplēses par attiecīgā ražojuma daļu vērtībā un apjomos, kas importēti ar KN kodiem, kuri norādīti paziņojumā par procedūras sākšanu, kas vēlāk grozīts ar paziņojumu, ar kuru groza paziņojumu par procedūras sākšanu (71).

(413)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun lūdza paskaidrot, kā Komisija pārbaudīja, cik precīzi ir statistikas dati, kas tika izmantoti, lai vērtētu importu no attiecīgās valsts, un jo īpaši EA izmantotās tirgus informācijas precizitāti. Turklāt tas apšaubīja, kā EA varēja piekļūt informācijai par importu TARIC līmenī, un sūdzējās par daudzējādi pieprasīto konfidencialitāti. Kopumā Xiamen Xiashun norādīja, ka, pamatojoties uz lietas materiālos esošo informāciju, nevar iesniegt piezīmes un izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Turklāt Xiamen Xiashun norādīja, ka informācija tika iesniegta novēloti.

(414)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Komisijai ir rīcības brīvība attiecībā uz saņemtās informācijas precizitātes novērtēšanu. Jebkurā gadījumā, kā redzams atklātajos lietas materiālos, EA pirmoreiz iesniedza (72) importa statistikas datus pēc Komisijas pieprasījuma (73). Pēc šīs informācijas iesniegšanas Komisija analizēja saņemto informāciju, novērtējot, cik saprātīgi ir EA izdarītie pieņēmumi un korekcijas attiecībā uz katru KN kodu, un pārliecinājās, ka iesniegtā informācija bija saistīta tikai ar izmeklēšanas tvērumu, kas noteikts ar dažādajiem TARIC kodiem, kas tika izveidoti procedūras uzsākšanas laikā un tās gaitā. Pēc Komisijas piezīmju saņemšanas (74) EA iesniedza pirmo pārskatīto sensitīvo importa statistikas redakciju (75). Pēc tam, kad Komisija iesniedza papildu piezīmes (76), EA iesniedza pārskatītu importa statistiku, ņemot vērā Komisijas piezīmes. Šī statistika tika pievienota lietas materiāliem kopā ar paskaidrojumiem par piemēroto metodiku. Šos datus, kā minēts 414. apsvērumā, pēc tam izmantoja, lai noteiktu izmeklējamā ražojuma importu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija uzskatīja, ka tā EA iesniegtos importa statistikas datus bija novērtējusi ar nepieciešamo rūpību. EA ieguva informāciju TARIC kodu līmenī pēc pamatota pieprasījuma saskaņā ar pamatregulas 14. panta 6. punktu (77).

(415)

Kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību īstenošanu – Komisija uzskatīja, ka EA sniegtā informācija bija pietiekami detalizēta, lai ļautu saprātīgi izprast sensitīvo informāciju un izmantoto metodiku (78). Šajā kontekstā Komisija atzīmēja, ka neviena ieinteresētā persona nebija izteikusi piezīmes par iesniegtās informācijas nekonfidenciālās versijas kvalitāti, pirms tā tika izmantota par importa apjoma un importa cenu noteikšanas pamatu. Attiecībā uz iespējamo novēloto informācijas iesniegšanu tiek sniegta atsauce uz 416. apsvērumu, kurā sīki izklāstīta informācijas pieprasīšanas un iesniegšanas secība un norādīts, ka EA iesniedza informāciju pēc Komisijas pieprasījuma. Pamatojoties uz iepriekš minēto, minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(416)

Papildus kopējā importa analīzei Komisija atsevišķi analizēja arī importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, ņemot vērā tā lielo īpatsvaru šajā lietā.

(417)

Attiecīgās valsts izcelsmes importam ES27 bija šāda dinamika.

4. tabula

Importa apjoms un tirgus daļa

(418)

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam imports no attiecīgās valsts divkāršojās, sasniedzot 201 928 tonnas, pirms tas samazinājās par 15,2 % laikposmā no 2019. gada līdz izmeklēšanas periodam. PAV imports, kura izcelsme ir ĶTR, attiecīgajā periodā palielinājās par 70 %.

(419)

Attiecīgās valsts imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” 2018. gadā būtiski pieauga, sasniedzot 29 254 tonnas, bet nedaudz samazinājās 2019. gadā un lielākā mērā – izmeklēšanas periodā. Kopumā attiecīgajā periodā Ķīnas PAV imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” pieauga par 49 %.

(420)

Laikposmā no 2017. līdz 2019. gadam attiecīgās valsts imports, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, būtiski palielinājās no 86 033 tonnām līdz 175 829 tonnām. Izmeklēšanas periodā tas samazinājās par 26 751 tonnām. Kopumā attiecīgajā periodā šāda importa apjoms palielinājās par 73 %.

(421)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa vispirms palielinājās no 4,1–4,5 % 2017. gadā līdz 8,7–9,1 % 2019. gadā, tādējādi tā attīstījās pretēji patēriņam tajā pašā laikposmā. Tirgus daļa IP nedaudz samazinājās – līdz 8–8,4 %. Kopumā attiecīgās valsts importa tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 3,9 procentpunktiem, kas ir pielīdzināms 90 % pieaugumam.

(422)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” pieauga no 0,4–0,8 % 2017. gadā līdz 0,9–1,3 % IP.

(423)

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, pieauga no 3,5–3,9 % 2017. gadā līdz 7,5–7,9 % 2019. gadā. Izmeklēšanas periodā līdz ar minētā importa un vēl vairāk patēriņa samazinājumu tirgus daļa, ko ieņem imports, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, samazinājās līdz 6,9–7,3 %. Kopumā attiecīgajā periodā minētā tirgus daļa palielinājās par 94 %.

(424)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka Komisija attiecībā uz importu, kas veikts saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, nav nošķīrusi dažādus ievešanas pārstrādei variantus un ka importa statistikā un kaitējuma aprēķinos būtu bijis jāņem vērā tikai importa apjoms, kas pēc tam tika eksportēts.

(425)

Šajā sakarā tika uzskatīts, ka būtu jāņem vērā viss pārstrādei ievestais imports neatkarīgi no “ievešanas pārstrādei iespējas”. Patiešām, kā minēts 491. apsvērumā, šis imports ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli tādā ziņā, ka ir zaudēts gan pārdošanas, gan ražošanas apjoms. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(426)

Komisija noteica importa cenas, pamatojoties uz Eurostat datiem un izmantojot 414. apsvērumā aprakstīto metodiku.

(427)

Attiecīgās valsts izcelsmes importa ES27 vidējai svērtai cenai bija šāda dinamika.

5. tabula

Attiecīgās valsts importa cenas (EUR/t)

(428)

Vidējās Ķīnas importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 8 % no 2 426 līdz 2 235 EUR par tonnu. Šīs cenas attiecīgajā periodā saglabājās būtiski zemākas nekā Savienības pārdošanas cenas, kas redzamas 9. tabulā.

(429)

Importa cena režīmā “ievešana pārstrādei” pastāvīgi uzrādīja lejupslīdes tendenci un attiecīgajā periodā kritās par 6 %.

(430)

Importa cena, izņemot importu saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, attīstījās līdzīgi un nepārtraukti samazinājās, sākot no 2 445 EUR par tonnu 2017. gadā un sasniedzot 2 243 EUR izmeklēšanas periodā (-8 %).

(431)

Pretēji LMB alumīnija cenas attīstībai (+2 %) 2018. gadā importa no attiecīgās valsts cena samazinājās par 2 %. Šis laikposms sakrīt arī ar laikposmu, kad importa apjoms no attiecīgās valsts ievērojami palielinājās. Importa no attiecīgās valsts cena, atskaitot LMB alumīnija cenu, 2018. gadā vispirms samazinājās par 14 %, bet pēc tam 2019. gadā un IP pieauga, kopā pieaugot par 4 %.

(432)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Jiangsu Alcha sniedza piezīmes saistībā ar tās mērķa cenas samazinājuma starpības aprēķinu, kā norādīts 374. apsvērumā. Ņemot vērā šīs piezīmes un nelielas izmaiņas saistībā ar nesaistītu importētāju ES gūtās peļņas līmeni, kas tika izmantots eksporta cenas noteikšanai pamatregulas 2. panta 9. punkta vajadzībām, vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pārskatīta un tagad importam no attiecīgās valsts Savienības tirgū ir no 4,4 % līdz 9,3 %. Tika konstatēts, ka vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība ir 7 %.

(433)

Kā norādīts 1.9. iedaļā, bija jāgroza šīs izmeklēšanas ģeogrāfiskais tvērums. Tādēļ sūdzības iesniedzējs un izlasē iekļautie Savienības ražotāji iesniedza konkrētas daļas no savām sākotnējām atbildēm uz anketas jautājumiem, norādot datus tikai par ES27. Turklāt, ņemot vērā pagaidu atbrīvojumu konkrētiem PAV, kas paredzēti izmantošanai AKP ražošanā, sūdzības iesniedzējam un izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem tika lūgts sniegt datus, kuros atsevišķi norādīti PAV, kas paredzēti izmantošanai AKP ražošanai un definēti 2. panta 2. punktā.

(434)

Tādējādi Komisija galīgā kaitējuma noteikšanā balstījās uz ES27 datiem un izslēdza datus, kas attiecas uz izmantošanai AKP ražošanā paredzētiem PAV, kā tie definēti 2. panta 2. punktā.

(435)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka EA iesniegtajā sūdzībā ietvertā informācija nav rūpīgi pārbaudīta un ir nepareiza.

(436)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka, kā norādīts paziņojuma par procedūras sākšanu 5.2. punktā, termiņš, kurā bija jāiesniedz piezīmes par sūdzību, beidzās 37 dienas pēc paziņojuma publicēšanas dienas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts, ņemot vērā tā novēloto iesniegšanu. Jebkurā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 5. panta 3. punktu juridiskais kritērijs izmeklēšanas sākšanai nav pierādījumu precizitāte un atbilstība, bet gan pierādījumu pietiekamība (80). Galu galā Airoldi neiesniedza nekādus pierādījumus, kas būtu pretrunā Komisijas konstatētajam, ka sūdzībā bija ietverti pietiekami pierādījumi, lai sāktu izmeklēšanu.

(437)

Kopējais Savienības ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

6. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(438)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 11 %, savukārt ražošanas jauda pieauga par 2 %. Līdz ar to jaudas izmantojums samazinājās par 13 % – no 91,3 % 2017. gadā līdz 79,8 % izmeklēšanas periodā.

(439)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka jaudas izmantojums visizteiktāk samazinājās izmeklēšanas periodā un ka tas bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares eksporta apjoma samazināšanos tajā pašā laikposmā. Tas apgalvoja, ka, ja eksports nebūtu samazinājies, jaudas izmantojums būtu sasniedzis 78 %. Xiamen Xiashun apgalvoja, ka jaudas samazinājums bija saistīts ar eksporta apjoma samazināšanos.

(440)

Kā redzams 6. tabulā, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā samazinājās no 91,3 % līdz 79,8 %. Pat ja eksporta apjoma samazinājuma ietekme tiktu neitralizēta, proti, eksports izmeklēšanas periodā būtu saglabājies tādā pašā līmenī, jaudas izmantojums joprojām būtu samazinājies līdz 82,7 % jeb būtu bijis par 9 % mazāks nekā 2017. gadā. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(441)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun lūdza paskaidrojumus par atšķirībām starp pagaidu regulā un izpaustajā galīgajā informācijā sniegtajiem datiem attiecībā uz 6. tabulu “Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums” un apšaubīja faktu, ka atšķirības attiecās tikai uz 435. un 436. apsvērumā minētajām korekcijām.

(442)

Šajā sakarā Komisija apstiprināja, ka atšķirības izriet no iepriekš minētajām korekcijām, kā arī no veiktās EA makroekonomisko rādītāju korekcijas, kas aprakstīta 190. apsvērumā. Jebkurā gadījumā abos dokumentos atspoguļotās tendences attīstās vienādi.

(443)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms un tirgus daļa attīstījās šādi.

7. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(444)

Kopējais pārdošanas apjoms ES attiecīgajā periodā uzrādīja lejupēju tendenci (-12 %), un bija samazinājies par 5 % jau 2019. gadā.

(445)

Kā minēts pagaidu regulas 298. apsvērumā, ļoti maza daļa no Savienības ražotāju kopējā ražošanas apjoma bija paredzēta pašpatēriņa tirgum. Šī daļa veidoja ne vairāk kā 1,6 % no patēriņa Savienībā.

(446)

Savienības ražošanas nozares kopējais pārdošanas apjoms brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par gandrīz 200 000 tonnām. Lai gan patēriņš bija pieaudzis līdz visaugstākajam līmenim 2018. gadā (+2 %), tas jau uzrādīja lejupēju tendenci (-2 %), kas turpinājās arī 2019. gadā un izmeklēšanas periodā. Kopumā pārdošanas apjoms ES brīvajā tirgū samazinājās par 14 %.

(447)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas brīvajā tirgū tirgus daļa samazinājās no 66,6–67 % 2017. gadā līdz 64,6–65 % izmeklēšanas periodā. Pēc tam, kad 2018. gadā tā bija samazinājusies par 4 %, tā nedaudz atkal palielinājās, kā rezultātā kopumā tirgus daļa samazinājās par 3 %.

(448)

Patēriņa samazināšanās apstākļos Savienības ražošanas nozare zaudēja ne tikai pārdošanas apjomu, bet arī tirgus daļu brīvajā tirgū.

(449)

ES27 valstu nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika.

8. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(450)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība samazinājās par 7 %, jo Savienības ražošanas nozare centās nodrošināt savu ilgtspēju un saskaņot to ar situāciju vietējā tirgū.

(451)

Līdz ar to tās ražīgums vispirms nedaudz uzlabojās 2018. gadā – no 222 līdz 238 tonnām uz pilnslodzes ekvivalentu, bet pēc tam samazinājās, kad samazinājās ražošanas apjoms. Kopumā attiecīgajā periodā ražīgums samazinājās par 5 %.

(452)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedza minimālo līmeni. Ņemot vērā attiecīgās valsts importa apjomu un cenas, faktisko dempinga starpību lieluma ietekme uz Savienības ražošanas nozari bija būtiska.

(453)

Šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana, kas skar attiecīgo ražojumu. Tādēļ nebija pieejami dati, kas vajadzīgi, lai novērtētu iespējama iepriekšēja dempinga ietekmi.

(454)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējā svērtā vienības pārdošanas cena nesaistītiem pircējiem Savienībā, kā arī to ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

9. tabula

Pārdošanas cenas un ražošanas izmaksas Savienībā

(455)

Pārdošanas cenas nesaistītām personām (brīvajā tirgū) Savienības tirgū vispirms pieauga no 2 812 līdz 2 912 EUR/t 2018. gadā. Pēc tam 2019. gadā tās samazinājās par 5 procentpunktiem un pēc tam izmeklēšanas periodā – līdz 2 703 EUR/t.

(456)

Attiecīgajām vienības ražošanas izmaksām bija līdzīga tendence, proti, vispirms tās palielinājās par 5 %, sasniedzot 2 872 EUR/t, bet pēc tam IP laikā pakāpeniski samazinājās līdz 2 750 EUR/t, attiecīgajā periodā kopumā palielinoties par 1 %.

(457)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka ĶTR izcelsmes importa cena, no kuras atskaitīta LMB 3 mēnešu atsauces cena alumīnijam (“Ķīnas konversijas cena”), attiecīgajā periodā palielinājās, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas cena, no kuras atskaitīta LMB 3 mēnešu atsauces cena alumīnijam (“SRN konversijas cena”), pastāvīgi palielinājās un ka tas atspēko Komisijas konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozares cenām bija lejupēja tendence, kas atbilda LMB alumīnija cenas attīstībai.

(458)

9. tabulā ir redzams, ka Savienības ražošanas nozares konversijas cena attiecīgajā periodā pieauga par 10 %. Šis konstatējums atbilst pagaidu regulas 355. apsvērumā izdarītajiem secinājumiem, kuros norādīts, ka Savienības ražošanas nozare pielāgoja savu ražojumu klāstu, lai palielinātu augstas pievienotās vērtības ražojumu pārdošanas apjomu. Ņemot vērā šo attīstību un kā norādīts pagaidu regulas 356. apsvērumā, palielinājās arī Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas, kā redzams pagaidu regulas 9. tabulā un šīs regulas 9. tabulā. Šajā tabulā redzams, ka Savienības ražošanas nozares konversijas izmaksas (t. i., ražošanas izmaksas, atskaitot LMB alumīnija cenu) attiecīgajā periodā pakāpeniski palielinājās un kopumā pieauga par 25 %. Kā jau minēts pagaidu regulas 371. apsvērumā, konversijas izmaksu pieaugums par 25 % un konversijas cenu pieaugums tikai par 10 % liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā, kādā pieauga izmaksas, jo imports no Ķīnas (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā) izraisīja cenu nospiešanu, kas radīja lejupvērstu spiedienu uz Savienības ražošanas nozares cenām.

(459)

Tas, ka Ķīnas konversijas cena palielinājās, liecina, ka Ķīnas ražotāji pakāpeniski eksportēja uz ES arvien vairāk ražojumu ar augstu pievienoto vērtību, kas izteikti konkurēja ar Savienības ražošanas nozari. Kā minēts 434. apsvērumā, tika konstatēts, ka izmeklēšanas periodā šā importa cenas bija vidēji par 7 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(460)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas Xiamen Xiashun apgalvoja, ka pagaidu regulā konstatētais arguments par cenu nospiešanu ir nepamatots, ņemot vērā ražošanas izmaksu ierobežoto pieaugumu (+1 % attiecīgajā periodā) un paralēlo Savienības ražošanas nozares konversijas cenas pieaugumu (+10 %).

(461)

Saistībā ar šo apgalvojumu jānorāda, ka Savienības ražošanas nozares konversijas cena ir jāsalīdzina ar atbilstošām izmaksām, proti, Savienības ražošanas nozares konversijas izmaksām, no kurām arī atskaitīta LMB alumīnija cena. Kā minēts 460. apsvērumā, šis salīdzinājums liecina, ka Savienības ražošanas nozare nespēja sasniegt gaidīto cenu pieaugumu, kas būtu saistīts ar pāreju uz ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību, jo imports no Ķīnas (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā) nospieda cenas uz leju. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šis apgalvojums tika noraidīts.

(462)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

10. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto

(463)

Attiecīgajā periodā vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto paaugstinājās par 5 %.

(464)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumi attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

11. tabula

Krājumi

(465)

Krājumi perioda beigās bija samērīgi visā attiecīgajā periodā. Tā kā PAV ražošanas nozare parasti strādā, ražojot pēc pasūtījuma, kopējā kaitējuma analīzē šim rādītājam ir mazāka nozīme.

(466)

Krājumi perioda beigās, kas izteikti procentos no ražošanas apjoma, kopumā pieauga, kas galvenokārt saistīts ar ražošanas apjoma samazināšanos.

(467)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem attiecīgajā periodā attīstījās šādi.

12. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(468)

Rentabilitāte attiecīgajā periodā uzrādīja lejupēju tendenci un samazinājās no 3,1 % 2017. gadā līdz -1,8 % izmeklēšanas periodā.

(469)

Kā paskaidrots 457., 458. un 460. apsvērumā, Savienības ražotāju izmaksas palielinājās vairāk nekā to cenas, un tā rezultātā samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt cenas tādā pašā mērā kā izmaksas, jo izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītās cenu nospiešanas dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā). Visā attiecīgajā periodā Ķīnas cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām un izmaksām (sk. 5. un 9. tabulu), un tas ierobežoja cenu palielināšanu, kas būtu sagaidāma saistībā ar izmaiņām ražojumu klāstā (vairāk ražojumu ar augstu pievienoto vērtību). Tā rezultātā tika nospiestas cenas un samazinājās rentabilitāte. Izmeklēšanas periodā cenu nospiešana turpinājās. Lai gan Ķīnas cenas mazliet palielinājās, tās joprojām bija būtiski zem Savienības ražošanas nozares sasniegtā cenu līmeņa. To apliecina arī ievērojamās cenu samazinājuma starpības, kas minētas 434. apsvērumā.

(470)

Neto naudas plūsmas tendence attiecīgajā periodā bija negatīva – atbilstoši rentabilitātes izmaiņām. Attiecīgajā periodā naudas plūsma samazinājās par 54 %.

(471)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 117 %. Tos veicināja divu izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumu plānu izvēršana. Ieguldījumi tika veikti tāpēc, lai panāktu efektivitātes pieaugumu un uzņēmējdarbību pārorientētu uz augstas pievienotās vērtības ražojumiem, kā arī lielāku uzmanību pievērstu darbam ar klientiem. Izlasē iekļautie ražotāji uzskatīja, ka tas ir ļoti būtiski, lai saglabātu konkurētspēju tirgū, varētu sekot jaunākajām ražojumu izmaiņām un piedāvāt kvalitatīvus ražojumus.

(472)

Nilo atsaucās uz pagaidu regulas 415. apsvērumu un apgalvoja, ka tajā nav ņemti vērā pierādījumi, kas norāda uz apstākli, ka Savienības ražošanas nozare ir dinamiska un ir ievērojami palielinājusi savus ieguldījumus. Uzņēmums arī vērsa uzmanību uz to, ka ES rūpnīcu norādītie ieguldījumi attiecas uz uzturēšanu, nevis jaunām ražošanas iekārtām, savukārt Ķīnas alumīnija ražotāji ir ieguldījuši papildu jaudā, izmantojot Eiropas iekārtas.

(473)

Šajā sakarā tiek sniegta atsauce uz pagaidu regulas 12. tabulu un šīs regulas 12. tabulu, kas liecina, ka Savienības ražošanas nozare ir ieguldījusi ievērojamas summas izmeklējamajā ražojumā. Kā norādīts 473. apsvērumā, Savienības ražošanas nozare ieguldīja ne tikai uzturēšanā, bet arī galvenokārt efektivitātes paaugstināšanā, augstas pievienotās vērtības ražojumos un orientācijā uz klientiem. Par to liecina arī izlasē iekļauto Savienības ražotāju paziņojumi par šādiem ieguldījumiem (81).

(474)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas SWA apgalvoja, ka Savienības ražotājiem gadiem ilgi sistemātiski ir bijusi pozitīva peļņa pirms procentu maksājumiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas (EBITDA) un ka Ķīnas imports tiem nav kaitējis. Airoldi pievienojās šai piezīmei.

(475)

Tā kā nebija pierādījumu, kas pamatotu šādu EBITDA līmeni un tā saistību ar izmeklējamā ražojuma pārdošanu nesaistītiem pircējiem Savienībā, šis apgalvojums bija jānoraida.

(476)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tā dinamika attiecīgajā periodā bija negatīva – no 12,4 % 2017. gadā līdz -2,5 % izmeklēšanas periodā. Šāda dinamika bija vērojama pēc tam, kad samazinājās Savienības ražošanas nozares rentabilitāte.

(477)

Attiecīgajā periodā PAV imports no Ķīnas būtiski palielinājās gan absolūtā (+70 %), gan relatīvā izteiksmē (+3,9 procentpunkti tirgus daļā), savukārt patēriņš ES samazinājās par 10 %. Pieauga gan imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”, gan importa apjoms, izņemot importu režīmā “ievešana pārstrādei”. Attiecīgajā periodā Ķīnas importa cenas bija nemainīgi zemas un daudz zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Izmeklēšanas periodā izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju importa cenas bija vidēji par 7 % zemākas nekā Savienības cenas. Neatkarīgi no konkrētā cenu samazinājuma, kas konstatēts izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, Komisija arī secināja, ka Ķīnas cenas visā attiecīgajā periodā bija pastāvīgi zemas un būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas (sk. 4. un 8. tabulu). Savienības ražošanas nozare nespēja paaugstināt konversijas cenas tādā pašā mērā kā konversijas izmaksas, jo konversijas izmaksas palielinājās Ķīnas importa radītā lejupējā spiediena dēļ (gan apjoma, gan zemo cenu ziņā).

(478)

Attiecīgajā periodā lielākā daļa makroekonomisko rādītāju, piemēram, ražošanas apjoms, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms Savienības tirgū, tirgus daļa, nodarbinātība un ražīgums, uzrādīja negatīvu tendenci. Pozitīva tendence bija vērojama tikai attiecībā uz jaudu un pārdošanu vai izmantošanu pašpatēriņam. Līdzīgi attiecīgajā periodā lielākā daļa mikroekonomisko rādītāju, piemēram, pārdošanas cenas ES brīvajā tirgū, ražošanas izmaksas, darbaspēka izmaksas, rentabilitāte, naudas plūsma un ienākums no ieguldījumiem, uzrādīja negatīvu tendenci. Tikai ieguldījumi uzrādīja pozitīvu tendenci pēc tam, kad izlasē iekļautie ražotāji veica ieguldījumus, lai saglabātu konkurētspēju un sekotu jaunākajām ražojumu attīstības tendencēm. Turklāt to pašu kaitējuma rādītāju, izņemot ražīgumu, dinamika bija negatīva arī 2017.–2019. gada periodā, proti, pirms Covid-19 pandēmijas sākuma.

(479)

Savienības ražošanas nozare pielāgoja savu ražojumu klāstu, lai attiecīgajā periodā nodrošinātu labākus peļņas procentus ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību, vienlaikus saglabājot pietiekamu apjomu, lai mazinātu savas fiksētās izmaksas. Šajā saistībā Savienības ražošanas nozares izmaksas dabiski pieauga. Turklāt Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma 2018. gadā, un tai bija jāsamazina savas fiksētās izmaksas ar mazāku ražošanas apjomu (-11 %), tāpēc kopumā ražošanas izmaksas pieauga (+1 %), savukārt LMB 3 mēnešu cena alumīnijam samazinājās (-12 %). Kas attiecas uz pārdošanas cenām, Savienības ražošanas nozare arī saskārās ar spēcīgu konkurenci augstākas pievienotās vērtības tirgos un nevarēja paaugstināt savas cenas līdz paredzētajam līmenim (-4 %). Ņemot vērā izmaksu un cenu dinamiku, rentabilitāte pakāpeniski pasliktinājās un radīja zaudējumus jau 2019. gadā, pirms situācija saasinājās izmeklēšanas periodā.

(480)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ACEA mudināja Komisiju, novērtējot Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, ņemt vērā alumīnija cenas attīstību pēc izmeklēšanas perioda beigām.

(481)

Tā kā kaitējuma situācijas analīze attiecas tikai uz attiecīgo periodu, kā minēts pagaidu regulas 49. apsvērumā, šis apgalvojums netika uzskatīts par pamatotu un tāpēc tika noraidīts.

(482)

Kā paskaidrots 1.9. iedaļā, sakarā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības tika pārskatīti mikroekonomiskie un makroekonomiskie rādītāji, kā arī daži citi dati. Tāpat no analīzes tika izslēgti daži ražojumi, kas atbrīvoti no galīgā antidempinga maksājuma, kā noteikts 2. panta 2. punktā. Atšķirības starp pagaidu regulas 3.–12. tabulu un šīs regulas 2.–11. tabulu tomēr ir nebūtiskas gan vienību, gan tendenču ziņā. Cenu samazinājuma līmenis joprojām bija ievērojams. Līdz ar to Komisija secināja, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās un dažu ražojumu izslēgšana nemaina pagaidu regulā izdarīto secinājumu par kaitējumu.

(483)

Pēc noslēguma informācijas izpaušanas Airoldi apgalvoja, ka tādi kaitējuma rādītāji kā ražošanas apjoms un rentabilitāte neatbilst publiski pieejamai informācijai par dažiem Savienības ražotājiem.

(484)

Šajā sakarā jāatzīmē, ka Airoldi minētā publiski pieejamā informācija bija saistīta ar Savienības ražošanas nozares darbību Savienības tirgū nevis attiecībā uz ražojumiem, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, bet gan uz daudz plašāku ražojumu klāstu, un tā aptvēra arī citus tirgus, kas nav Eiropas Savienība. Dažos gadījumos informācija attiecās arī uz tās grupas darbību pasaules mērogā, kurai pieder Savienības ražotājs. Ņemot vērā ražojuma tvēruma un ģeogrāfiskā tvēruma atšķirības, šis apgalvojums tika noraidīts.

(485)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(486)

ĶV apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares sliktie rezultāti dažos rādītājos nav skaidrojami ar importu no Ķīnas, kura tirgus daļa, kā konstatēts pagaidu regulā, palielinājās tikai no 5,5 % līdz 8,5 % un tādējādi saglabājās zemāka par 10 %, ja neņem vērā ievešanu pārstrādei; tā norādīja, ka tie ir skaidrojami ar augstajām ražošanas izmaksām un zemo pieprasījumu ES un ārpus tās.

(487)

Komisija atgādināja, ka kaitējuma analīze ir balstīta uz visu rādītāju holistisku novērtējumu. Kā paskaidrots 423. apsvērumā, laikā, kad patēriņš Savienības tirgū samazinājās, imports no attiecīgās valsts pieauga gan absolūtā, gan relatīvā izteiksmē. Tādējādi imports no attiecīgās valsts neatbilda patēriņa tendencēm periodā, kad pieprasījums samazinājās, un tādējādi palielināja spiedienu uz Savienības ražošanas nozari. Turklāt šis imports tika veikts par kaitējumu radošām cenām, par ko liecina konstatētais cenu samazinājuma starpību līmenis, un tas izraisīja cenu nospiešanu. Attiecībā uz ražošanas izmaksām 458.–460. apsvērumā ir paskaidrots, ka tās palielinājās tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare pārgāja uz ražojumiem ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī zaudētā pārdošanas apjoma dēļ, kas bija saistīts ar pieaugušo importa apjomu no attiecīgās valsts, kura rezultātā Savienības ražošanas nozares fiksētās izmaksas uz vienību palielinājās. Ņemot vērā minētos apsvērumus, apgalvojums tika noraidīts.

(488)

Xiamen Xiashun apgalvoja, ka Komisija ir uzskatījusi, ka imports saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei” ir radījis kaitējumu, taču šajā sakarā nav sniegusi nekādus pierādījumus. Tas arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāju attīstība atbilda tā importa attīstībai, kas veikts saskaņā ar režīmu “ievešana pārstrādei”.