(1)

Pēc antidempinga izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 383/2009 (2), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 986/2012 (3), noteica galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes (“Ķīna”) iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam.

(2)

Pasākumus noteica kā procentuālo maksājuma likmi 46,2 % apmērā, izņemot uzņēmumiem Kiswire Qingdao, Ltd (0 %), kā arī Ossen Innovation Materials Co. Joint Stock Company Ltd un Ossen Jiujiang Steel Wire Cable Co. Ltd (abiem 31,1 %).

(3)

Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas, kas veikta, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/865 (4), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/1382 (5), spēkā esošos pasākumus saglabāja.

(4)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par tādu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (6), kuri ir spēkā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu (PSC) stiepļu un stiepļu vijumu importu, Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(5)

Pieprasījumu 2020. gada 28. februārī iesniedza European Stress Information Service (“ESIS” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv vairāk nekā 25 % no PSC stiepļu un stiepļu vijumu kopējā ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījuma pamatā bija apgalvojums, ka pēc minēto pasākumu termiņa beigām varētu turpināties vai atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(7)

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2020. gada 4. jūnijā sāka termiņbeigu pārskatīšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes PSC stiepļu un stiepļu vijumu importu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 2. punktu. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu (7) (“paziņojums par procedūras sākšanu”).

(8)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas ar to sazināties, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu īpaši informēja pieprasījuma iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus un lietotājus Savienībā, par kuriem bija zināms, ka tos skar termiņbeigu pārskatīšana, un Ķīnas iestādes un aicināja tos piedalīties.

(9)

Visām ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par pārskatīšanas sākšanu un prasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersona.

(10)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā varētu veidot ieinteresēto personu izlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(11)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo pārdošanas un ražošanas apjomu Savienībā, ko atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt, nodrošinot arī ģeogrāfisko reprezentativitāti. Šajā izlasē tika iekļauti trīs Savienības ražotāji. Izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārskatīšanas izmeklēšanas periodā saražoja 46 % no aplēstā kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Komisija aicināja ieinteresētās personas sniegt piezīmes par pagaidu izlasi, bet piezīmes netika saņemtas. Tāpēc pagaidu izlase tika apstiprināta un tiek uzskatīta par reprezentatīvu Savienības ražošanas nozarei.

(12)

Lai Komisija varētu lemt, vai būtu vajadzīga Ķīnas ražotāju eksportētāju un nesaistīto importētāju atlase, minētās personas tika aicinātas pieteikties un sniegt Komisijai paziņojumā par procedūras sākšanu prasīto informāciju. Komisija tāpat lūdza Ķīnas pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus (ja tādi ir), kas varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā, un/vai sazināties ar tiem. Tomēr, tā kā neviena no šīm personām nepieteicās, ne ražotājiem eksportētājiem, ne nesaistītajiem importētājiem atlase nebija nepieciešama. Tā kā Ķīnas ražotāji nesadarbojās, konstatējumi par importu no ĶTR tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu.

(13)

Komisija nosūtīja anketas izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī Ķīnas valdībai (“ĶV”). Tās pašas anketas, kā arī anketas importētājiem, lietotājiem un ražotājiem eksportētājiem procedūras sākšanas dienā tika darītas pieejamas arī tiešsaistē (8).

(14)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem no trim izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, kā arī no Savienības ražotāju apvienības (ESIS).

(15)

Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu un dažādu dalībvalstu noteiktos pārvietošanās ierobežojumus, Komisija nevarēja veikt pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar pamatregulas 16. pantu. Saskaņā ar paziņojumu par Covid-19 uzliesmojuma ietekmi uz antidempinga un antisubsidēšanas izmeklēšanām (9) Komisija toties veica attālinātu visas tās informācijas kontrolpārbaudi, ko uzskatīja par nepieciešamu savu konstatējumu izdarīšanai. Komisija veica attālinātas kontrolpārbaudes (“AKP”) par šādiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem:

(16)

Komisija 2021. gada 5. jūlijā izpauda būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata tā bija iecerējusi saglabāt spēkā antidempinga maksājumus. Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto informāciju.

(17)

Pieteikuma iesniedzējs iesniedza piezīmes. Komisija piezīmes pienācīgi izskatīja un ņēma vērā.

(18)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Tendences, kas ir svarīgas, lai novērtētu kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, tika pētītas periodam no 2016. gada 1. janvāra līdz pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(19)

Šī lieta tika sākta 2020. gada 4. jūnijā, t. i., pārejas perioda laikā, kurā saskaņā ar vienošanos starp Apvienoto Karalisti un ES uz Apvienoto Karalisti joprojām attiecās Savienības tiesību aktu noteikumi. Pārejas periods beidzās 2020. gada 31. decembrī. Līdz ar to, sākot no 2021. gada 1. janvāra, Apvienotās Karalistes uzņēmumi un apvienības vairs nekvalificējās kā ieinteresētās personas šajā procedūrā.

(20)

2021. gada 18. janvārī ar lietas materiāliem pievienotu paziņojumu Komisija aicināja ar to sazināties tos Apvienotās Karalistes ekonomikas dalībniekus, kuri uzskatīja, ka tie kvalificētos kā ieinteresētās personas. Neviens uzņēmums nepieteicās.

(21)

Lai no ieinteresētajām personām iegūto datu kopu saskaņotu ar faktu, ka pārejas periods bija beidzies un uz Apvienoto Karalisti vairs neattiecās Savienības tiesību aktu noteikumi, attiecīgās ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt pārskatītas atbildes uz anketas jautājumiem, tās pielāgojot ES-27 situācijai.

(22)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir neleģētā tērauda stieples (neplakētas vai nepārklātas un plakētas vai pārklātas ar cinku) un neleģētā tērauda (plakētu vai neplakētu un pārklātu vai nepārklātu) stiepļu vijumi, kam ir ne vairāk kā 18 stieples ar oglekļa masas saturu 0,6 % vai vairāk, kā šķērsgriezuma maksimālais izmērs pārsniedz 3 mm un ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90, ex 7312 10 61, ex 7312 10 65 un ex 7312 10 69 (Taric kodi 7217109010, 7217209010, 7312106191, 7312106591 un 7312106991) (“pārskatāmais ražojums”). Spēkā esošie antidempinga maksājumi neattiecas uz septiņu cinkotu (bet turpmāk nepārklātu) stiepļu vijumiem, kur centrālās stieples diametrs ir vienāds ar diametru jebkurai citai no sešām pārējām stieplēm vai ne vairāk kā 3 % lielāks par to, un šī pārskatīšana uz tiem neattiecas (10).

(23)

Pārskatāmo ražojumu galvenokārt izmanto būvniecības nozarē betona stiegrošanai, taču to var atrast arī piekares elementos un vanšu tiltos. To ražo no oglekļa tērauda (ar augstu oglekļa koncentrāciju) stieples stienīšiem, kas ir notīrīti, stiepti, sakarsēti un – stiepļu vijumu gadījumā – vītņveidīgi savīti kopā, lai panāktu konkrētus diametra, izturības un stabilitātes īpašības.

(24)

Izmeklēšana liecina, ka visiem turpmāk minētajiem ražojumiem ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī vieni un tie paši pamatlietojumi:

(25)

Komisija secināja, ka šie ražojumi ir līdzīgi ražojumi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(26)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmā ražojuma imports no ĶTR turpinājās, tomēr daudz zemākā līmenī nekā sākotnējās izmeklēšanas periodā (t. i., no 2007. gada janvāra līdz 2007. gada decembrim). Saskaņā ar Comext (Eurostat) statistiku PSC imports no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veidoja mazāk nekā 0,1 % no Savienības tirgus salīdzinājumā ar tirgus daļu 8,2 % apmērā sākotnējās izmeklēšanas laikā. Līdzīgi zems tirgus daļas līmenis (mazāk nekā 0,1 %) tika konstatēts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā. Absolūtā izteiksmē imports no ĶTR krasi samazinājās – no gandrīz 86 918 t sākotnējā izmeklēšanā līdz 99 t iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā un 86 t pašreizējā termiņbeigu pārskatīšanā.

(27)

Kā minēts 12. apsvērumā, neviens no ĶTR eksportētājiem/ražotājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tādējādi ražotāji eksportētāji neiesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, tostarp datus par eksporta cenām un izmaksām, iekšzemes cenām un izmaksām, izejresursu patēriņu ražošanas procesā, izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām, jaudu, ražošanas apjomu, ieguldījumiem utt. Tāpat ĶV un ražotāji eksportētāji neaplūkoja lietas materiālos iekļautos pierādījumus, tostarp Komisijas dienestu darba dokumentu Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defense Investigations (11) (“Ziņojums”).

(28)

Tāpēc Komisija informēja ĶTR iestādes, ka nesadarbošanās dēļ tā attiecībā uz konstatējumiem par ĶTR varētu piemērot pamatregulas 18. pantu. Komisija piezīmes nesaņēma.

(29)

Tā rezultātā saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu konstatējumi saistībā ar dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību attiecībā uz ĶTR tika balstīti uz pieejamajiem faktiem, jo īpaši uz informāciju, kas ietverta termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumā un ieinteresēto personu iesniegtajos dokumentos apvienojumā ar citiem informācijas avotiem, piemēram, tirdzniecības statistiku par importu un eksportu (Eurostat un GTA) un ESAO (12) un neatkarīgiem cenu izpētes, ziņu, datu, analīzes un konferenču pakalpojumu sniedzējiem dzelzs un tērauda rūpniecībai, piemēram, Global Financials, ko publicē Dun & Bradstreet (13) un Global Trade Alert (14).

(30)

Ņemot vērā izmeklēšanas sākumā pieejamos pietiekamos pierādījumus attiecībā uz ĶTR par to, ka varētu pastāvēt nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, Komisija sāka izmeklēšanu attiecībā uz šo valsti, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(31)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz apgalvojumiem par nozīmīgajiem kropļojumiem, tā nosūtīja anketu ĶV. Turklāt paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija aicināja visas ieinteresētās personas 37 dienu laikā no paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. No ĶV netika saņemta atbilde uz anketas jautājumiem, un noteiktajā termiņā netika saņemta informācija par pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu.

(32)

Paziņojuma par procedūras sākšanu 5.3.2. punktā Komisija arī norādīja, ka šajā lietā saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecībā uz ĶTR iespējamā reprezentatīvā trešā valsts ir Indija. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālās vērtības noteikšanai, pamatojoties uz neizkropļotām cenām vai atsauces vērtībām, izvēlas reprezentatīvo valsti. Turklāt Komisija norādīja, ka pārbaudīs citas iespējamas attiecīgas reprezentatīvās valstis saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā.

(33)

2020. gada 18. septembrī Komisija ar paziņojumu (“pirmais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai. Minētajā paziņojumā Komisija uzskaitīja visus ražošanas faktorus, piemēram, izejvielas, darbaspēku un enerģiju, ko varētu izmantot pārskatāmā ražojuma ražošanā. Turklāt, pamatojoties uz kritērijiem, pēc kuriem izvēlas neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, Komisija noteica iespējamās reprezentatīvās valstis (proti, Brazīliju, Malaiziju un Turciju). Komisija saņēma pieprasījuma iesniedzēja komentārus par pirmo piezīmi, un tas apgalvoja, ka Brazīlija esot ievērojami mazāk attīstīta nekā ĶTR un tādējādi attiecībā uz šo kritēriju mazāk līdzīga nekā Turcija un Malaizija. Turklāt neesot viegli pieejami attiecīgie un neizkropļotie valdības dati par Brazīliju attiecībā uz elektroenerģiju, dabasgāzi un ūdeni. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs norādīja, ka dati, kas par stieples stienīšiem izgūti no GTA, attiecas uz kodu 7213 10, bet kods 7213 91 esot piemērotāks. Komisija apstiprināja, ka HS kods 7213 91 atbilst stieples stienīšu ražošanas faktoram, un no GTA izguva datus par HS kodu 7213 91. Ņemot vērā šo importa datu jauno izvilkumu, Komisijas iespējamās reprezentatīvās valsts sākotnējā izvēle palika spēkā. Pieprasījuma iesniedzējs saglabāja savu pieprasījumā pausto nostāju, ka Indija esot piemērota reprezentatīvā valsts, tomēr jaunus argumentus neizvirzīja. Neviena cita valsts netika ierosināta par piemērotu kandidāti.

(34)

2020. gada 21. decembrī Komisija ar otro paziņojumu (“otrais paziņojums”) informēja ieinteresētās personas par to, kurus attiecīgos avotus tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai, par reprezentatīvo valsti izmantojot Turciju. Tāpat Komisija informēja ieinteresētās personas, ka tā noteiks pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (“PVA izmaksas”) un peļņu, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama no viena reprezentatīvās valsts ražotāja Celik Halat Vetel Sanayii A.S. Piezīmes par otro paziņojumu netika saņemtas.

(35)

Nesenās izmeklēšanās attiecībā uz tērauda nozari ĶTR (15) Komisija konstatēja, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē. Šajā izmeklēšanā Komisija secināja, ka, pamatojoties uz pieejamajiem pierādījumiem, arī ir atbilstīgi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(36)

Minētajās izmeklēšanās Komisija konstatēja, ka ĶTR notiek ievērojama valdības iejaukšanās, kā rezultātā tiek kropļota efektīva resursu sadale atbilstoši tirgus principiem (16). Konkrētāk, Komisija secināja, ka tērauda nozarē, kas ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama pārskatāmā ražojuma ražošanai, ĶV ne tikai saglabā īpašumtiesību būtisku līmeni pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta pirmā ievilkuma (17) nozīmē, bet ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, var arī iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma (18) nozīmē. Turklāt Komisija konstatēja, ka valsts klātbūtne un iejaukšanās finanšu tirgos, kā arī izejvielu un izejresursu nodrošināšanā kropļo tirgu vēl vairāk. Patiešām kopumā plānošanas sistēma ĶTR nodrošina, ka resursi tiek koncentrēti nozarēs, kuras ĶV atzinusi par stratēģiskām vai citādi politiski nozīmīgām, nevis tiek sadalīti atbilstoši tirgus spēkiem (19). Turklāt Komisija secināja, ka Ķīnas bankrota un īpašuma tiesību akti pienācīgi nedarbojas pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturtā ievilkuma nozīmē un tā rezultātā, īpaši saglabājot maksātnespējīgus uzņēmumus un piešķirot zemes izmantošanas tiesības ĶTR, rodas kropļojumi (20). Tāpat Komisija konstatēja algu izmaksu kropļojumus tērauda nozarē pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma (21) nozīmē, kā arī finanšu tirgu kropļojumus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, īpaši attiecībā uz kapitāla pieejamību uzņēmumiem ĶTR (22).

(37)

Papildus Ziņojumam pieprasījumā bija minēta prakse, kas ietekmē izmaksas un cenas PSC nozarē un tērauda nozarē (PSC ražošanā galvenais izejresurss ir tērauda stieples stienīši):

(38)

Kā norādīts 28. apsvērumā, ĶV nesniedza ne piezīmes, ne pierādījumus, kas pamatotu vai atspēkotu pierādījumus, kuri iekļauti lietas materiālos, ieskaitot Ziņojumu un sūdzības iesniedzēja sniegtos papildu pierādījumus, par nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu un/vai par to, vai konkrētajā lietā ir pareizi piemērot pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

(39)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās par ĶTR tērauda nozari, Komisija pārbaudīja, vai, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, ir pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR. Komisija to darīja, pamatojoties uz lietas materiālos pieejamajiem pierādījumiem, tostarp Ziņojumā ietvertajiem pierādījumiem, kas balstās uz publiski pieejamiem avotiem. Minētajā analīzē tika pārbaudīta valdības būtiskā iejaukšanās ĶTR ekonomikā kopumā, kā arī tika aplūkota konkrētā tirgus situācija attiecīgajā nozarē, kas ietver pārskatāmo ražojumu. Komisija šos pierādījumus papildināja ar savu pētījumu par dažādiem kritērijiem, kas ir būtiski, lai apstiprinātu nozīmīgu kropļojumu pastāvēšanu ĶTR, ko tā konstatēja arī savās iepriekšējās izmeklēšanās šajā saistībā.

(40)

Konkrēti tērauda nozarē, kura ražo galveno izejvielu, kura nepieciešama PSC ražošanai, ĶV saglabā īpašumtiesību būtisku līmeni. Daudzi lielākie ražotāji ir valsts īpašumā. Daži no tiem ir īpaši minēti “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam”. Piemēram, Ķīnas valsts īpašumā esošais uzņēmums Shanxi Taiyuan Iron & Steel Co., Ltd. (“Tisco”) savā tīmekļa vietnē norādījis, ka ir “izcils dzelzs un tērauda milzis”, kas “izaudzis par ārkārtīgi lielu dzelzs un tērauda kompleksu, kurš ir integrēts dzelzs ieguves, dzelzs un tērauda ražošanas, pārstrādes, piegādes un tirdzniecības darījumdarbībā (23)”. Baosteel ir vēl viens nozīmīgs Ķīnas valsts īpašumā esošs uzņēmums, kas nodarbojas ar tērauda izgatavošanu un ir daļa no nesen konsolidētā China Baowu Steel Group Co., Ltd. (iepriekš – Baosteel Group un Wuhan Iron & Steel) (24). Lai gan tiek lēsts, ka nomināli VU un privātā īpašumā esošu uzņēmumu skaits ir gandrīz vienāds, no pieciem Ķīnas tērauda ražotājiem, kas ierindojas starp 10 pasaules lielākajiem tērauda ražotājiem, četri ir VU (25). Vienlaikus, lai gan 10 lielākie ražotāji 2016. gadā saražoja tikai aptuveni 36 % no nozares kopējās produkcijas, ĶV tajā pašā gadā ir izvirzījusi mērķi līdz 2025. gadam konsolidēt 60–70 % no tērauda ražošanas aptuveni desmit lielos uzņēmumos (26). 2019. gada aprīlī ĶV šo nodomu ir paudusi atkārtoti, paziņodama, ka izdod pamatnostādnes par tērauda nozares konsolidāciju (27). Šāda konsolidācija var būt saistīta ar rentablu privātu uzņēmumu piespiedu apvienošanos ar darbībā nesekmīgiem VU (28). Tā kā Ķīnas PSC eksportētāji nesadarbojās, nebija iespējams noteikt precīzu attiecību starp privātiem un valsts īpašumā esošajiem PSC ražotājiem.

(41)

Attiecībā uz to, ka ĶV, izmantojot valsts klātbūtni uzņēmumos, varēja iejaukties cenās un izmaksās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta otrā ievilkuma nozīmē, PSC ražotāju nesadarbošanās dēļ nebija iespējams konstatēt saikni personāla ziņā starp pārskatāmā ražojuma ražotājiem un ĶKP. Tomēr vairākiem PSC ražošanai paredzētās galvenās izejvielas (stieples stienīšu) ražotājiem ir cieša saikne ar ĶKP, piemēram, ĶKP biedri darbojas augstākajā vadībā vai ir valdes locekļi. Piemēram, HBIS Group, Jiangsu Shagang, Anshan Iron and Steel Group, Baoshan (Baosteel) un Shougang.

(42)

Gan uz valsts, gan uz privātā īpašumā esošiem uzņēmumiem nozarē, kura ražo stieples stienīšus, kas ir galvenā izejviela PSC ražošanai, attiecas stratēģiska uzraudzība un norādes. Tālāk sniegtie piemēri ilustrē minēto praksi, ka stieples stienīšu nozarē pieaug ĶV iejaukšanās līmenis. Daudzi stieples stienīšu ražotāji savās tīmekļa vietnēs skaidri uzsver partijas veidošanas darbības, partijas biedru dalību uzņēmumu vadībā, kā arī savu piederību ĶKP. Izmeklēšanā tika atklātas partijas veidošanas darbības vairākos stieples stienīšu ražotājos, ieskaitot HBIS Group (Hesteel), Jiangsu Shagang, Anshan Iron and Steel Group, Baoshan (Baosteel) un Shougang.

(43)

Turklāt PSC nozarē ir spēkā diskriminējoša politika, saskaņā ar kuru priekšroka tiek dota iekšzemes ražotājiem vai citādi tiek ietekmēts tirgus pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta trešā ievilkuma nozīmē.

(44)

Lai gan PSC ražošana ir specializēta nozare un izmeklēšanā nebija iespējams identificēt konkrētus politikas dokumentus, ar kuriem tiek vadīta tieši PSC nozares attīstība, PSC nozare kā tāda saņem ieguvumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz galveno PSC ražošanas izejvielu, proti, tēraudu.

(45)

ĶV uzskata, ka tērauda ražošanas nozare ir nozīmīga nozare (29). Tas ir apstiprināts daudzos plānos, direktīvās un citos tērauda nozarei veltītos dokumentos, kas tiek izdoti valsts, reģionālā un pašvaldību līmenī, piemēram, “Tērauda ražošanas nozares pielāgošanas un modernizācijas plānā 2016.–2020. gadam” (spēkā izmeklēšanas periodā). Plānā noteikts, ka tērauda ražošanas nozare ir “būtisks Ķīnas ekonomikas pamatsektors un valsts stūrakmens” (30). Galvenie plānā izklāstītie uzdevumi un mērķi aptver visus nozares attīstības aspektus (31).Ekonomikas un sociālās attīstības 13. piecgades plānā (32), kas bija piemērojams izmeklēšanas periodā, ir paredzēts atbalsts uzņēmumiem, kuri ražo augstas kvalitātes tērauda ražojumu veidus (33). Tas ir vērsts arī uz to, lai nodrošinātu ražojumu kvalitāti, izturību un uzticamību, atbalstot uzņēmumus, kas izmanto tehnoloģijas, kuras saistītas ar tīra tērauda ražošanu, precīzo velmēšanu un kvalitātes uzlabošanu (34). Rūpniecības pārstrukturēšanas virzības katalogā (2011. gada redakcija) (2013. gada grozījumi) (35) (“Katalogs”) tērauda ražošanas nozare ir iekļauta veicināmo nozaru sarakstā.

(46)

Kā redzams iepriekš minētajos piemēros par tēraudu – svarīgu PSC ražošanā izmantoto izejvielu –, ĶV sniedz papildu norādījumus par nozares attīstību saskaņā ar daudziem dažādiem politikas instrumentiem un direktīvām un kontrolē gandrīz visus nozares attīstības un darbības aspektus. Tādējādi PSC ražošanas nozare saņem ieguvumu no valdības norādēm un iejaukšanās attiecībā uz galveno PSC ražošanas izejvielu, proti, tēraudu.

(47)

Kopumā ĶV ir noteikusi pasākumus, kuru mērķis ir panākt, lai ekonomikas dalībnieki ievērotu valsts politikas mērķus, proti, atbalstīt veicināmās nozares, arī tērauda, dzelzs un ferosakausējumu – PSC izgatavošanā izmantoto galveno izejvielu – ražošanu. Šādi pasākumi traucē tirgus spēkiem brīvi darboties.

(48)

Pašreizējā izmeklēšanā nav atklāti pierādījumi, ka PSC nozarē notiekošā bankrota un īpašuma tiesību diskriminējoša piemērošana vai neatbilstīga izpilde pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta ceturto ievilkuma nozīmē, kā minēts iepriekš 36. apsvērumā, neietekmētu pārskatāmā ražojuma ražotājus.

(49)

PSC nozari ietekmē arī algu izmaksu kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta piektā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 36. apsvērumā. Šie kropļojumi ietekmē nozari gan tieši (pārskatāmā ražojuma ražošanā vai galvenos izejresursu ražošanā), gan netieši (kad nozarei ir pieejams kapitāls vai izejresursi no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas tā pati ĶTR darba tiesību sistēma) (36).

(50)

Turklāt šajā izmeklēšanā netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka uz PSC nozari neattiecas valdības iejaukšanās finanšu sistēmā pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta sestā ievilkuma nozīmē, kā minēts arī iepriekš 36. apsvērumā. Tāpēc būtiskā valdības iejaukšanās finanšu sistēmā izraisa to, ka visos līmeņos tiek nopietni ietekmēti tirgus apstākļi.

(51)

Visbeidzot, Komisija atgādina, ka PSC ražošanai ir vajadzīgi vairāki izejresursi. Kad PSC ražotāji iegādājas šos izejresursus/slēdz līgumu par tiem, cenas, ko tie maksā (un kas tiek reģistrētas pie to izmaksām), ir nepārprotami pakļautas tiem pašiem sistēmiskajiem kropļojumiem, kas minēti iepriekš. Piemēram, kropļojumi skar izejresursu piegādātāju izmantoto darbaspēku. Tie var aizņemties naudu, kuru skar kropļojumi finanšu sektorā/kapitāla sadalē. Turklāt uz tiem attiecas plānošanas sistēma, kas tiek piemērota visos valdības līmeņos un visos sektoros.

(52)

Tādējādi ne vien nav pareizi izmantot PSC iekšzemes pārdošanas cenas pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta nozīmē, bet arī visas izejresursu izmaksas (ieskaitot izejvielas, enerģiju, zemi, finansējumu, darbaspēku utt.) ir izkropļotas tāpēc, ka cenas veidošanu ietekmē būtiska valdības iejaukšanās, kā tā aprakstīta Ziņojuma A un B daļā. Valdības iejaukšanās, kas aprakstīta saistībā ar kapitāla, zemes, darbaspēka, enerģijas un izejvielu sadali, ir izplatīta visā ĶTR. Tas nozīmē, ka, piemēram, izejresursi, kas paši ir ražoti ĶTR, apvienojot vairākus ražošanas faktorus, ir pakļauti nozīmīgiem kropļojumiem. Tas pats attiecas uz izejresursu izejresursiem, un tā tālāk.

(53)

Ne ĶV, ne ražotāji eksportētāji šajā izmeklēšanā nav snieguši pierādījumus vai argumentus par pretējo.

(54)

Kopumā pieejamie pierādījumi liecina, ka pārskatāmā ražojuma cenas vai izmaksas, arī izejvielu, enerģijas un darbaspēka izmaksas, nav noteiktas brīvā tirgus spēku ietekmē, tāpēc ka tās skar būtiska valdības iejaukšanās pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā par to liecina viena vai vairāku attiecīgo minētajā noteikumā uzskaitīto faktoru faktiskā vai potenciālā ietekme. Tādējādi un ņemot vērā, ka Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas. Tāpēc Komisija, kā izklāstīts nākamajā iedaļā, salikto normālo vērtību noteica, pamatojoties vienīgi uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kas atspoguļo neizkropļotas cenas vai atsauces vērtības, t. i., šajā gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu pamatojoties uz atbilstošām ražošanas un pārdošanas izmaksām attiecīgā reprezentatīvā valstī.

(55)

Reprezentatīvās valsts izvēle, ievērojot pamatregulas 2. panta 6.a punktu, tika balstīta uz šādiem kritērijiem:

(56)

Kā skaidrots 33. un 34. apsvērumā, Komisija 2020. gada 18. septembrī un 21. decembrī izdeva divus paziņojumus saistībā ar lietas materiāliem par normālās vērtības un ražošanas faktoru noteikšanas avotiem (“pirmais paziņojums” un “otrais paziņojums”). Otrajā paziņojumā Komisija informēja ieinteresētās personas par savu secinājumu, ka šajā izmeklēšanas posmā par attiecīgu reprezentatīvo valsti tiek uzskatīta Turcija.

(57)

Pirmajā paziņojumā Komisija, ņemot vērā Pasaules Bankas datus, par valstīm ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR atzina Brazīliju, Malaiziju un Turciju, proti, Pasaules Banka, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu, tās visas klasificē pie valstīm ar vidēji augstiem ienākumiem.

(58)

Pēc minētā paziņojuma netika saņemtas piezīmes par ekonomiskās attīstības līmeni.

(59)

Pirmajā paziņojumā Komisija norādīja, ka pārskatāmā ražojuma ražošana ir konstatēta Brazīlijā, Malaizijā un Turcijā. Tomēr Malaizija tika izslēgta kā iespējamā reprezentatīvā valsts, jo tika identificēts tikai viens pārskatāmā ražojuma ražotājs, un šā ražotāja jaunākie pieejamie finanšu dati par 2018. gadu liecināja tikai par minimālu peļņu, kas tuva peļņas slieksnim.

(60)

Attiecībā uz iepriekš minētajām aplūkotajām valstīm Komisija pārbaudīja, vai ir publiski pieejami dati un jo īpaši publiski pieejami pārskatāmā ražojuma ražotāju finanšu dati.

(61)

Komisija meklēja PSC ražotājus, kuru finanšu dati ir publiski pieejami un varētu tikt izmantoti neizkropļotu un samērīgu PVA izmaksu un peļņas noteikšanai. Meklējumos Komisija aprobežojās ar tiem uzņēmumiem, kuru peļņas un zaudējumu pārskati par PIP bija publiski pieejami un kuri šajā periodā bija rentabli. Tāpēc otrajā paziņojumā bija iekļauti tikai viens uzņēmums Brazīlijā un viens uzņēmums Turcijā.

(62)

Pamatojoties uz Brazīlijā un Turcijā publiski pieejamo finanšu datu kvalitāti un detalizētību, kā arī ņemot vērā ražošanas faktoru atsauces vērtību pieejamību, Komisija uzskatīja, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts. Turcijas uzņēmums Celik Halat Vetel Sanayii AS ir publicējis revidētos pārskatus, kuros sniegtas izgatavošanas pieskaitāmās izmaksas. Turklāt no pārskatiem ir arī redzams, ka uzņēmuma apgrozījumā pārskatāmā ražojuma pārdošanai ir būtisks īpatsvars. Šāda detalizācijas pakāpe Brazīlijas uzņēmumam nav pieejama.

(63)

Komisija rūpīgi analizēja visus lietas materiālos pieejamos attiecīgos datus par ražošanas faktoriem Turcijā un ņēma vērā turpmāk minēto.

(64)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu saliktā normālā vērtība ietver neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu. Kā minēts 34. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka Turcijas ražotāju – Pacific Pipe Co., Ltd. un Asia Metal Co., Ltd. – publiski pieejamos finanšu pārskatus var izmantot par aizstājēju, lai noteiktu neizkropļotas un samērīgas PVA izmaksas un peļņu.

(65)

Tā kā, pamatojoties uz minētajiem elementiem, ir konstatēts, ka Turcija ir attiecīga reprezentatīvā valsts, nav vajadzības novērtēt sociālās un vides aizsardzības līmeni saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmā ievilkuma pēdējo teikumu.

(66)

Ņemot vērā iepriekš izklāstīto analīzi, Turcija atbilst visiem kritērijiem, kas noteikti pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, lai to uzskatītu par attiecīgu reprezentatīvo valsti. Konkrēti, Turcijai ir pieejams pietiekams pārskatāmā ražojuma ražošanas apjoms, kā arī ir pieejams pilnīgs datu kopums par visiem ražošanas faktoriem, PVA izmaksām un peļņu.

(67)

Otrajā paziņojumā Komisija norādīja – lai aprēķinātu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, tā stieples stienīšu neizkropļotu izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī izmantos GTA.

(68)

Komisija arī norādīja, ka neizkropļotu darbaspēka izmaksu noteikšanai reprezentatīvajā valstī tiks izmantota SDO statistika; savukārt neizkropļotu enerģijas izmaksu noteikšanai tiks izmantota 63. apsvērumā minētā valsts statistika. Tomēr galu galā Komisija savā aprēķinā izmantoja Turcijas valsts darbaspēka izmaksu statistiku, jo izrādījās, ka tā ir detalizētāka.

(69)

Lai aptvertu izmaksas, kas nav ietvertas iepriekš minētajos ražošanas faktoros, Komisija aprēķinā ietvēra arī uz izgatavošanas pieskaitāmajām izmaksām attiecināmu summu. Lai noteiktu šo summu, tā izmantoja finanšu datus, ko sniedza iepriekš 15. apsvērumā minētie Savienības ražotāji, kas sadarbojās. Šī metodika ir pienācīgi izskaidrota 3.2.2. iedaļas e) punktā.

(70)

Visbeidzot, kā norādīts otrajā paziņojumā, PVA izmaksu un peļņas noteikšanai Komisija izmantoja finanšu datus no izraudzītā Turcijas uzņēmuma, kas minēts 64. apsvērumā.

(71)

Tā kā Ķīnas ražotāji eksportētāji pārskatīšanas procedūrā nesadarbojās, Komisijai, lai noteiktu PSC ražošanā izmantotos ražošanas faktorus, bija jāpaļaujas uz Savienības ražošanas nozari. Pamatojoties uz datiem, kas sākotnējā izmeklēšanā tika savākti no Ķīnas uzņēmumiem, un informāciju, kas pieejama Ķīnas PSC ražotāju tīmekļa vietnēs, to ražošanas process un izmantotie materiāli šķiet līdzīgi tiem, ko norādījusi Savienības ražošanas nozare.

(72)

Tā kā sadarbība nenotika, Komisija atsauces vērtību balstīja uz visdetalizētākajiem tarifa kodiem stieples stienīšu ražošanas faktoram Turcijas tarifa kodos saskaņā ar GTA.

(73)

Ņemot vērā visu Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju un to, ka par abiem paziņojumiem, kuri attiecas uz avotiem, kas tika izmantoti ražošanas faktoru normālās vērtības noteikšanai, piezīmes no ražotājiem eksportētājiem netika saņemtas, tika noteikti šādi ražošanas faktori un (attiecīgā gadījumā) tarifa kodi:

1. tabula

PSC ražošanas faktori

(74)

Lai izejvielām ar piegādi līdz ražotāja rūpnīcas vārtiem noteiktu neizkropļotas cenas, kā paredzēts 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajā ievilkumā, un ņemot vērā to, ka ĶTR nebija ražotāju, kas sadarbojās, Komisija izmantoja importa cenas reprezentatīvajā valstī katrai izejvielai, kas izmantota PSC ražošanā.

(75)

Attiecībā uz visām izejvielām Komisija paļāvās uz importa cenām reprezentatīvajā valstī. Importa cena reprezentatīvajā valstī tika noteikta kā vidējā svērtā vienības cena importam no visām trešām valstīm, izņemot ĶTR. Komisija nolēma neņemt vērā importu reprezentatīvajā valstī no ĶTR, jo, kā tā secinājusi 54. apsvērumā, nozīmīgu kropļojumu dēļ pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnas Tautas Republikā. Ņemot vērā, ka nav pierādījumu tam, ka šie paši kropļojumi tādā pašā mērā neietekmē eksportam paredzētos ražojumus, Komisija uzskatīja, ka šie kropļojumi ietekmē eksporta cenas.

(76)

Tika izslēgti arī importa apjomi reprezentatīvajā valstī no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/755 (41) I pielikumā minētajām valstīm, kas nav PTO dalībvalstis. Pamatregulas 2. panta 7. punktā tiek uzskatīts, ka normālās vērtības noteikšanai nevar izmantot iekšzemes cenas šajās valstīs. Šai izslēgšanai nebija būtiskas ietekmes, jo atlikušie importa apjomi arvien veidoja vairāk nekā 95 % no kopējiem importa apjomiem reprezentatīvajā valstī.

(77)

Lai atbilstoši 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pirmajam ievilkumam noteiktu neizkropļotu cenu izejvielām ar piegādi līdz ražotāja eksportētāja rūpnīcas vārtiem, Komisija importa cenai piemēroja reprezentatīvās valsts ievedmuitu attiecīgā līmenī atkarībā no importēto izejvielu izcelsmes valsts.

(78)

Darbaspēka izmaksu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja publiski pieejamo Turcijas valsts statistiku, kas ietver darba devēja nodokļus un nodevas.

(79)

Elektroenerģijas cenu atsauces vērtības noteikšanai Komisija izmantoja nozares elektroenerģijas cenas patēriņa grupu dalījumā, kas publicētas Turcijas Valsts statistikas biroja tīmekļa vietnē.

(80)

Papildus ražošanas faktoriem, kas apkopoti iepriekš 73. apsvērumā, tika aprēķinātas ražošanas pieskaitāmās izmaksas, t. i., citas tiešās ražošanas izmaksas un komunālie pakalpojumi, amortizācija un ražošanas citas pieskaitāmās izmaksas. Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāji nesadarbojās, šo izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu aprēķina pamatā bija izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu attiecība pret tiešajām ražošanas izmaksām, par kurām ziņoja Savienības ražošanas nozare, proti, 7,87 %. Šī procentuālā daļa tika piemērota neizkropļotajām izgatavošanas izmaksām.

(81)

Attiecībā uz PVA izmaksām un peļņu Komisija izmantoja Turcijas ražotāja Celik Halat Vetel Sanayii AS finanšu datus, kas publicēti Dun & Bradstreet publicētajā izdevumā Global Financials. Šā uzņēmuma publiski pieejamie revidētie pārskati tika darīti pieejami ieinteresētajām personām otrā paziņojuma papildinājumā.

(82)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību aprēķināja EXW līmenī.

(83)

Vispirms Komisija noteica neizkropļotas izgatavošanas izmaksas. Tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, Komisija izmantoja Savienības ražošanas nozares sniegto informāciju par katra ražošanas faktora (izejvielu, darbaspēka un enerģijas) patēriņu pārskatāmā ražojuma ražošanā. Šie patēriņa apjomi tika reizināti ar neizkropļotām vienības izmaksām, kas noteiktas Turcijā, kā aprakstīts iepriekš d) punktā.

(84)

Otrkārt, lai iegūtu neizkropļotas ražošanas izmaksas, Komisija neizkropļotām izgatavošanas izmaksām pieskaitīja izgatavošanas pieskaitāmo izmaksu procentuālo daļu, kas tika noteikta, kā aprakstīts 80. apsvērumā.

(85)

Visbeidzot, papildus ražošanas izmaksām, kas noteiktas, kā aprakstīts 84. apsvērumā, Komisija piemēroja PVA izmaksas un peļņu reprezentatīvajā valstī, kas noteiktas, kā paskaidrots 81. apsvērumā. PVA izmaksas un peļņa, kas izteikta procentos no tiešajām izmaksām un ko piemēroja neizkropļotām ražošanas izmaksām, bija attiecīgi 11,62 % un 9,39 %.

(86)

Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu normālo vērtību noteica EXW līmenī. Tā kā neviens ražotājs eksportētājs nesadarbojās, normālā vērtība tika noteikta valsts mērogā.

(87)

Tā kā attiecīgā importa apjoms bija ļoti neliels, proti, 86 t PIP laikā, un tas veidoja tikai 0,34 % kopējā importa Savienībā un ieņēma 0,02 % Savienības tirgus daļas, un tā kā ražotāji eksportētāji nesadarbojās, eksporta cenas uz Savienību tika uzskatītas par nereprezentatīvām. Tāpēc Komisija nevarēja izdarīt jēgpilnu secinājumu par to, vai dempings PIP laikā turpinājās.

(88)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu sīkāk izmeklēja dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tika analizēti šādi papildu faktori: saistība starp Ķīnas eksporta cenām uz trešām valstīm un salikto normālo vērtību, kas noteikta Ķīnai, ražošanas jauda un neizmantotā jaudu ĶTR, citu tirgu pieejamība un Savienības tirgus pievilcīgums.

(89)

Pamatojoties uz GTA importa statistiku, Komisija identificēja divus lielākos PSC importētājus no ĶTR pārskatīšanas izmeklēšanas periodā: Filipīnas un Dienvidkoreju. Uz šiem diviem tirgiem eksportētais apjoms veido 39 % no ES patēriņa. Tā kā Komisija secināja, ka šajā lietā normālās vērtības noteikšanai nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas Ķīnā, salikto normālo vērtību Ķīnai, kas noteikta iepriekš 3.2.2. iedaļā, izmantoja kā aizstājējvērtību salīdzināšanai ar Ķīnas PSC eksporta cenām uz šiem galvenajiem tirgiem. Šis salīdzinājums parādīja, ka PSC tika eksportētas uz trešām valstīm par cenām, kas vidēji bija par 35 % zemākas par Ķīnas salikto normālo vērtību, kas tika noteikta 756 EUR/t apmērā.

(90)

Ņemot vērā ĶV un Ķīnas ražotāju nesadarbošanos, ražošanas jauda un neizmantotā jauda ĶTR saskaņā ar pamatregulas 18. pantu tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un jo īpaši uz pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju.

(91)

Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju ražošanas jauda ĶTR ievērojami pārsniedz pašreizējos ražošanas apjomus un iekšzemes pieprasījumu Ķīnas tirgū. Tālāk 92. un 93. apsvērumā sniegtie rādītāji attiecas uz PSC stiepļu kopējo ražošanas apjomu.

(92)

Saskaņā ar pieprasījumā sniegtajiem datiem PSC ražošanas apjoms ĶTR PIP laikā bija 3,6 milj. t. Pieprasījuma pieaugums Ķīnā pēdējos gados ir ievērojami palēninājies, uzrādot aptuveni 2 % vidējo pieaugumu, ko ietekmēja lielas svārstības, un 2015. un 2018. gadā pieauguma rādītāji bija negatīvi. Šis vidējais pieaugums ir mazāks par ražošanas apjoma pieaugumu tajā pašā periodā. PIP laikā pieprasījums Ķīnā bija [3,3–3,4 milj. t].

(93)

Pieprasījuma iesniedzējs uzskata, ka pārskatāmā ražojuma neizmantotā ražošanas jauda ĶTR ir aptuveni 2 milj. t. Pieprasījuma iesniedzējs neizmantoto ražošanas jaudu aprēķināja, pamatojoties uz ražošanas dinamiku un jaudu, ko aprēķināja, balstoties uz pēdējās termiņbeigu pārskatīšanas rezultātiem tajā pašā procedūrā (42). Pieprasījuma iesniedzējs sīkāk paskaidroja, ka, pamatojoties uz Ķīnas ražošanas indeksu, kas sniegts konfidenciālā pētījumā, attiecīgajā periodā Ķīnas PSC ražotāji ir ievērojami palielinājuši un turpina palielināt savu ražošanas jaudu.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem ir ievērojama neizmantotā jauda, kuru tie varētu izmantot, lai ražotu PSC eksportēšanai uz Savienības tirgu, ja pasākumi zaudētu spēku.

(95)

Pret ĶTR izcelsmes PSC eksportu ir spēkā virkne tirdzniecības aizsardzības pasākumu un citu importa ierobežojumu. Saskaņā ar Global Trade Alert datiem, piemēram, antidempinga pasākumi tiek piemēroti Brazīlijā, Kanādā, Ķīnas Taibejā, Kolumbijā, Meksikā, Dienvidāfrikā, Turcijā, Ukrainā, Apvienotajā Karalistē un ASV, antisubsidēšanas pasākumi tiek piemēroti Ķīnas Taibejā un ASV, un aizsardzības pasākumi tiek piemēroti Čīlē un Apvienotajā Karalistē. Šie pasākumi ne tikai ierobežo Ķīnas ražotāju piekļuvi minētajiem tirgiem, bet arī apstiprina, ka Ķīnas PSC ražotāji turpina negodīgo tirdzniecības praksi.

(96)

Tāpēc Komisija secināja, ka tad, ja pašlaik spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti, Ķīnas ražotāji eksportētāji, iespējams, novirzītu eksportu uz Savienību par dempinga cenām.

(97)

Saskaņā ar GTA datiem Ķīnas ražotāji eksportētāji eksportēja uz saviem galvenajiem trešo valstu tirgiem – Dienvidkoreju un Filipīnām – par cenām, kas bija par 20 % zemākas nekā Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas Savienības tirgū (sk. 116. apsvērumu). Ņemot vērā šo cenu līmeņu atšķirību, kas norādīta 158. apsvērumā, kā arī to, ka piekļuvi dažādiem citiem tirgiem ierobežo tirdzniecības aizsardzības pasākumi, kuri norādīti 95. apsvērumā, eksports uz Savienību Ķīnas eksportētājiem joprojām ir ļoti pievilcīgs.

(98)

Savienības tirgus Ķīnas ražotājiem ir pievilcīgs arī tā lieluma ziņā – kopējais patēriņš pārsniedz 538 344 t.

(99)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka neatkarīgi no tā, vai pārskatīšanas izmeklēšanas periodā notika dempings, ir iespējams, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, importa no Ķīnas radītais dempings Savienībā atkārtotos.

(100)

Lai gan izmeklēšanā netika izdarīts secinājums par to, vai PIP laikā Savienības tirgū turpinājies imports no Ķīnas par dempinga cenām, tas neļauj izdarīt secinājumu, ka Ķīnas PSC ražotāju negodīga cenu noteikšanas prakse neatkārtotos, ja pasākumi zaudētu spēku.

(101)

Ņemot vērā ievērojamos eksporta apjomus uz Dienvidkoreju un Filipīnām (211 000 t salīdzinājumā ar 86 t, kas eksportētas uz Savienību), šā eksporta cenas uz trešām valstīm tiek uzskatītas par reprezentatīvām iespējamās dempinga prakses noteikšanai. To, ka nemitīgi pastāv negodīgas cenu noteikšanas prakse, apstiprina arī vairāki citās valstīs spēkā esošie tirdzniecības aizsardzības pasākumi pret PSC eksportu no Ķīnas.

(102)

Turklāt Komisija konstatēja arī citus rādītājus, kas liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, dempings, visticamāk, atkārtosies.

(103)

Neizmantotā jauda ĶTR ir ļoti ievērojama un pārskatīšanas izmeklēšanas periodā vairāk nekā trīs reizes pārsniegusi kopējo patēriņu Savienībā.

(104)

Visbeidzot, Savienības tirgus pievilcīgums tā lieluma un cenu ziņā un tas, ka citi tirgi tirdzniecības aizsardzības pasākumu dēļ joprojām ir slēgti, liecina, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas eksports varētu tikt novirzīts uz Savienības tirgu.

(105)

Tādējādi Komisija secināja, ka tad, ja pasākumi netiktu pagarināti, pastāv dempinga atkārtošanās iespējamība.

(106)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņpadsmit zināmi ražotāji. Tie veido “Savienības ražošanas nozari” pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(107)

Komisija noteica patēriņu Savienībā, proti, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam Savienības tirgū tā pieskaitīja importu no Ķīnas un citām trešām valstīm, izmantojot Eurostat datus Taric (Eiropas Savienības integrētais tarifs) kodu līmenī.

(108)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņam Savienībā bija šāda dinamika:

2. tabula

Patēriņš Savienībā

(109)

Pieprasījumu pēc PSC galvenokārt nosaka aktivitāte būvniecības nozarē (pārskatāmā ražojuma pamatlietojums). Tāpēc pārskatāmā ražojuma pieprasījuma izmaiņas atspoguļo vispārēju tendenci visā būvniecības nozarē.

(110)

Pēc zināmas atgūšanās būvniecības nozarē Eiropā patēriņš Savienībā 2018. gadā palielinājās par aptuveni 7 % salīdzinājumā ar 2016. gadu (43). Šim patēriņa pieaugumam sekoja kritums par 6 procentpunktiem (44) PIP laikā (arī sakarā ar mazāku pieprasījumu vēja torņu būvniecības sektorā Vācijā (45), kurā patērē lielu daļu PSC Savienībā), kā rezultātā patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās nedaudz (par 1 %).

(111)

Jānorāda, ka būvniecības aktivitāte Savienībā 2020. gadā salīdzinājumā ar PIP samazinājās vēl vairāk (par 7,8 %), un nozares atgūšanās līdz PIP līmeņiem ir paredzēta vien 2022. gadā (ar prognozēto pieaugumu 4,1 % 2021. gadā un 3,4 % 2022. gadā) (46).

(112)

Pasākumu noteikšana un to turpmāka atjaunošana būtībā pārtrauca PSC stiepļu un stiepļu vijumu importa no Ķīnas plūsmu. Attiecīgajā periodā importa apjomi no Ķīnas bija nelieli, svārstoties no 78 līdz 111 t, kas veido 0,01–0,02 % Savienības tirgus daļas. Salīdzinājumam – imports no Ķīnas sasniedza 86 918 t (8 % no Savienības tirgus) izmeklēšanas periodā sākotnējā izmeklēšanā (2007. gadā), un 2010. gadā tas jau bija samazinājies līdz 1 % no Savienības tirgus.

(113)

Ķīnas pārskatāmā ražojuma pārdošanas apjoms Savienībā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nebija izmantojams, lai no tā varētu izdarīt jēgpilnus secinājumus.

(114)

Tāpēc iespējamā eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz PSC eksportu no Ķīnas uz konkrētām trešām valstīm (sk. 97. apsvērumu).

(115)

Konkrētāk, tika salīdzinātas Savienības ražošanas nozares ražotā un pārdotā līdzīgā ražojuma cenas ar Ķīnā ražotā un konkrētās trešās valstīs (Dienvidkorejā un Filipīnās) pārdotā PSC cenām, kas koriģētas CIF līmenī līdz Savienības robežai.

(116)

Cenu salīdzinājums liecināja par ievērojamu iespējamo cenu samazinājuma starpību 20,3 % apmērā.

(117)

Citu trešo valstu importa apjoma, tirgus daļas un cenu dinamika bija šāda:

4. tabula

Importa apjoms no citām trešām valstīm un tā tirgus daļa

(118)

Pamatojoties uz Eurostat datiem Taric līmenī, imports no citām trešām valstīm PIP laikā sasniedza 25 500 t. Attiecīgajā periodā importam no trešām valstīm (izņemot ĶTR) bija relatīvi stabila tirgus daļa 4,6–5,7 % apmērā. Visā attiecīgajā periodā imports no Taizemes un Krievijas veidoja vairāk nekā 50 % no kopējā importa apjoma. Citas eksportētājvalstis ar nenozīmīgiem importa apjomiem Savienībā bija Ukraina, Turcija un Dienvidkoreja.

(119)

Attiecīgajā periodā vidējā svērtā cena importam no trešām valstīm bija vidēji par 5,2 % lielāka par izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo cenu (sk. 8. tabulu), kas varētu izskaidrot importa tirgus daļas stabilitāti.

(120)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, pārbaudot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie rādītāji, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(121)

Lai noteiktu kaitējumu, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Makroekonomiskos rādītājus Komisija novērtēja, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares apvienības (ESIS) datiem un pārbaudītām izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem. Dati attiecās uz visiem Savienības ražotājiem. Komisija mikroekonomiskos rādītājus izvērtēja, balstoties uz datiem izlasē iekļauto Savienības ražotāju sniegtajās atbildēs uz anketas jautājumiem. Šie dati attiecās uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Abas datu kopas tika atzītas par reprezentatīvām attiecībā uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(122)

Makroekonomiskie rādītāji ir šādi: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(123)

Mikroekonomiskie rādītāji ir šādi: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

(124)

Attiecīgajā periodā Savienības kopējam ražošanas apjomam, ražošanas jaudai un jaudas izmantojumam bija šāda dinamika:

5. tabula

Savienības ražotāju ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(125)

Savienības ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 3 % un lielā mērā sekoja pārskatāmā ražojuma patēriņa izmaiņām Savienības tirgū (t. i., 5–7 % pieaugumam 2017.–2018. gadā, kam PIP laikā sekoja samazinājums).

(126)

Ražošanas jauda PIP laikā palielinājās par 10 % salīdzinājumā ar 2018. gadu (kopā par 13 % attiecīgajā periodā) sakarā ar vairāku Savienības ražotāju veiktajiem ieguldījumiem (tostarp jaunās ražošanas līnijās), pamatojoties uz pieprasījuma tendencēm 2017.–2018. gadā, kad būvniecības nozarē novērota izaugsme.

(127)

Izmaiņas iepriekš minētajos rādītājos (t. i., ražošanas jaudas pieaugums pārsniedza faktisko ražošanas apjomu) izraisīja jaudas izmantojuma līmeņa kritumu. Lai gan jaudas izmantojuma līmenis joprojām ir dzīvotspējīgs, tas attiecīgajā periodā samazinājās no 76 % līdz 70 %.

(128)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomam un tirgus daļai attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

6. tabula

Savienības ražotāju pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(129)

Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 2 % atbilstoši patēriņa Savienībā izmaiņām.

(130)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā saglabājās stabila.

(131)

No 2016. gada līdz PIP patēriņš Savienībā palielinājās par 1 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās par 2 %, kas nozīmēja nedaudz lielāku tirgus daļu (95 %) PIP laikā (par 1 % salīdzinājumā ar 2016. gadu).

(132)

Nodarbinātībai un ražīgumam attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

7. tabula

Nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē un tās ražīgums

(133)

Attiecīgajā periodā nodarbinātība Savienības ražošanas nozarē kopumā pieauga par 10 %. Sakarā ar lēnāku ražošanas pieaugumu minētajā periodā ražīgums tajā pašā periodā samazinājās par 6 %.

(134)

Kā secināts 87. apsvērumā, Ķīnas eksporta pārdošanas apjoms uz Savienību netika uzskatīts par reprezentatīvu cenas un daudzumu ziņā. Tāpēc šajā periodā Savienības tirgū nevarēja konstatēt dempingu.

(135)

Atbrīvojusies no spiediena, ko radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, Savienības ražošanas nozare spēja pārvarēt problēmas, ko radīja pieprasījuma svārstības un stieples stienīšu – galvenās PSC izejvielas – cenu pieaugums. Tomēr nozare joprojām ir neaizsargāta, par ko liecina peļņas līmenis, kas ir tuvs peļņas slieksnim, un liels pieprasījuma svārstīgums.

(136)

Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām nesaistītiem klientiem Savienībā un vienības izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

8. tabula

Vidējās pārdošanas cenas Savienībā un vienības izmaksas

(137)

Savienības ražošanas nozares vidējā vienības pārdošanas cena nesaistītiem klientiem Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 18 %, 2018. gadā īslaicīgi palielinoties par 36 % salīdzinājumā ar 2016. gadu.

(138)

Pārdošanas cenu izmaiņas būtībā atspoguļoja ražošanas izmaksu pieaugumu, galvenokārt stieples stienīšu izmaksu pieaugumu, kas ir galvenā PSC stiepļu un stiepļu vijumu ražošanā izmantotā izejviela. Šīs tendences nelielas izmaiņas pretējā virzienā 2019. gadā atspoguļo cenu spiedienu, ko kopumā izraisīja patēriņa Savienībā stagnācija.

(139)

Vidējām darbaspēka izmaksām attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

9. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto

(140)

Vidējās darbaspēka izmaksas uz nodarbināto attiecīgajā periodā palielinājās par 7 %.

(141)

Krājumu līmenim attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

10. tabula

Krājumi

(142)

Attiecīgajā periodā izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu līmenis perioda beigās saglabājās stabils, nedaudz palielinoties par 3 %. PIP laikā krājumu līmenis veidoja aptuveni 3 % no to ražošanas apjoma. Iepriekš minētais liecina par ļoti līdzsvarotu attiecību starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju pārdošanas un ražošanas apjomu.

(143)

Rentabilitātei, naudas plūsmai, ieguldījumiem un ienākumam no ieguldījumiem attiecīgajā periodā bija šāda dinamika:

11. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(144)

Komisija noteica Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem klientiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma. Kopumā rentabilitāte bija zema, attiecīgajā periodā, izņemot 2018. gadu, svārstoties tuvu peļņas slieksnim. Konkrētāk, izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte attiecīgajā periodā līdz 2018. gadam uzlabojās no 2 % līdz 6 %, kad lielais pieprasījums, ko izraisīja tirgus izaugsme Savienības būvniecības nozarē, sakrita ar Savienības PSC ražotāju spēju nodot tālāk stieples stienīšu izmaksu pieaugumu. Pēc tam rentabilitāte PIP laikā samazinājās nedaudz zem peļņas sliekšņa. Negatīvo rentabilitāti un pārdošanas cenu samazinājumu 2019. gadā izraisīja vājāks, nekā gaidīts, pieprasījums un stieples stienīšu lielas cenas minētajā gadā.

(145)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražošanas nozares spēja finansēt savas darbības. Neto naudas plūsma visā attiecīgajā periodā saglabājās pozitīva, un perioda otrajā pusē bija vērojama tāda pati tendence kā rentabilitātei, t. i., ievērojams uzlabojums 2018. gadā, kam sekoja samazinājums par 16 % pārskatīšanas izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar attiecīgā perioda sākumu.

(146)

Ieguldījumu četrkāršais pieaugums attiecīgajā periodā liecina par Savienības ražošanas nozares pastāvīgajiem centieniem palielināt efektivitāti, iekļūt jaunos tirgos un saglabāt konkurētspēju Savienības tirgū, kā arī pasaulē. Ieguldījumi galvenokārt bija saistīti ar ražošanas iekārtu un aprīkojuma modernizāciju un nomaiņu.

(147)

Ienākumam no ieguldījumiem no līdzīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas bija tāda pati tendence kā rentabilitātei, kas attiecīgā perioda pirmajos trijos gados bija pozitīva, 2018. gadā strauji pieauga, bet pēc tam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kļuva negatīva (– 9 %).

(148)

Izmeklēšanā parādīja, ka ražošanas nozares stāvoklis makrolīmenī bija stabils atbilstoši vispārējai patēriņa neliela pieauguma tendencei (+ 1 % attiecīgajā periodā), kas ietekmēja Savienības ražošanas nozares ražošanas un pārdošanas apjoma nelielo pieaugumu.

(149)

Izmeklēšana arī parādīja, ka nozares stāvoklis mikrolīmenī bija diezgan pozitīvs, lai gan joprojām neaizsargāts. Rentabilitāte un naudas plūsma attiecīgajā periodā bija pozitīva, un rentabilitāte kļuva negatīva vien pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (tomēr ļoti tuvu peļņas slieksnim), jo pieprasījums būvniecības nozarē bija mazāks, nekā prognozēts. Tomēr, tā kā Savienības būvniecības tirgū notiek atgūšanās, paredzams, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis uzlabosies.

(150)

Tādējādi Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis neradīja kaitējumu, un šāda salīdzinoši pozitīvā stāvokļa galvenais iemesls bija spēkā esošie antidempinga pasākumi pret pārskatāmā ražojuma importu no Ķīnas.

(151)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā netika nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(152)

Komisija 151. apsvērumā ir secinājusi, ka Savienības ražošanas nozarei pārskatīšanas izmeklēšanas periodā nav nodarīts būtisks kaitējums. Tādējādi Komisija sīkāk pārbaudīja tāda kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ko sākotnēji radīja imports par dempinga cenām no Ķīnas, ja pasākumi zaudētu spēku.

(153)

Lai noteiktu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku, tika analizēti šādi elementi: a) ražošanas jauda un neizmantotā jauda Ķīnā, b) iespējamie cenu līmeņi importam no Ķīnas, ja antidempinga pasākumu nebūtu, un c) Savienības tirgus pievilcīgums.

(154)

Neraugoties uz ievērojamo patēriņu Ķīnā, ražošanas temps (vairāk nekā 233 000 t) pārsniedza iekšzemes patēriņu un radīja spiedienu eksportēt uz trešām valstīm.

(155)

Turklāt ir acīmredzams arī Ķīnas jaudas pārpalikums – saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja sniegto informāciju 2019. gadā Ķīnas PSC stiepļu un stiepļu vijumu ražošanas apjoms bija aptuveni 3,6 milj. t un aplēstā jauda bija no 4,5 līdz 5,6 milj. t (47). Neizmantotā ražošanas jauda Ķīnā (t. i., aptuveni 2 milj. t) ir vismaz trīs reizes lielāka par Savienības tirgus lielumu.

(156)

96. apsvērumā secināts – ir iespējams, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji uz Savienību eksportētu lielu daudzumu PSC stiepļu un stiepļu vijumu, ja pasākumi zaudētu spēku, un ka šis eksports, visticamāk, tiktu veikts par dempinga cenām.

(157)

Pasākumu noteikšana 2009. gadā, šķiet, ir atturējusi Ķīnas eksportētājus turpināt savu ražojumu dempingu Savienības tirgū lielos apjomos un par zemām cenām. Rezultātā importa apjoms no Ķīnas Savienībā ir vien nenozīmīgs.

(158)

Ķīnas eksporta cenas uz galvenajiem eksporta galamērķiem (Dienvidkoreju un Filipīnām, kas veido aptuveni 40 % no patēriņa Savienībā) bija par 20,3 % zemākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tas liecina, ka Ķīnas eksportētāji ir pārvirzījuši lielāko daļu sava eksporta uz citiem tirgiem, un to cenu līmenis ir daudz zemāks par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu līmeni Savienības tirgū.

(159)

Kā minēts 97. un 98. apsvērumā, Savienības tirgus ir pievilcīgs tā lieluma un cenu līmeņa ziņā.

(160)

Savienības tirgus lielais apjoms, Savienības valūtas pašreizējais relatīvais stiprums un augstākas cenas Savienībā salīdzinājumā ar citiem lielākajiem trešo valstu tirgiem ir faktori, kas Savienības tirgu padara par ļoti pievilcīgu tirgu Ķīnas ražotājiem. Patiešām šī lielā iespējamā cenu samazinājuma starpība, kuras pamatā ir Ķīnas eksporta cenu uz trešām valstīm un Savienības ražošanas nozares cenu salīdzinājums, padara Savienības tirgu pievilcīgāku Ķīnas ražotājiem nekā citus lielākos eksporta tirgus. Ja pasākumi zaudētu spēku, Ķīnas ražotāji eksportētāji varētu eksportēt uz Savienību par cenām, kas būtu lielākas par cenām, kuras noteiktas eksportam uz trešām valstīm, un kas tomēr joprojām būtu mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(161)

Turklāt, kā minēts 95. apsvērumā, arī citos lielos tirgos, piemēram, ASV, Brazīlijā, Kanādā un Turcijā ir spēkā pasākumi pret PSC importu no Ķīnas. Tāpēc, ja Savienības pasākumi zaudētu spēku, Savienība Ķīnas eksportam, protams, būtu ļoti pievilcīgs tirgus.

(162)

Ņemot vērā izmeklēšanas konstatējumus, proti, aplēsto neizmantoto jaudu Ķīnā un gaidāmo cenu līmeni Ķīnas eksportam uz ES, tiek uzskatīts, ka pasākumu nepagarināšana, visticamāk, izraisītu kaitējuma atkārtošanos un pasliktinātu joprojām neaizsargāto Savienības ražošanas nozares stāvokli, ņemot vērā iespējamo pieaugumu importam no Ķīnas par dempinga cenām, kas ir mazākas par Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām.

(163)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Ķīnu vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Nosakot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās saistītās intereses, ieskaitot Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(164)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(165)

Pamatojoties uz to, Komisija pārbaudīja, vai, neraugoties uz secinājumiem par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, pastāv nepārvarami iemesli, kas liktu secināt, ka spēkā esošo pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs. Tiek atgādināts – sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(166)

Kā paskaidrots 150. apsvērumā, pasākumi ļāva Savienības ražošanas nozarei radīt salīdzinoši pozitīvu mikroekonomisko stāvokli un saglabāt to. Savienības ražošanas nozare atgūstas un ir veikusi pasākumus efektivitātes uzlabošanai un ieguldījusi līdzekļus konkurētspējas saglabāšanai. Tomēr nozare joprojām ir neaizsargāta, par ko liecina peļņas līmenis tuvu peļņas slieksnim, un šo apstākli izraisa ierobežota spēja nodot tālāk izejvielu cenu pieaugumu un aktivitātes kritums būvniecības nozarē (kurā ir liels pieprasījuma svārstīgums). Tāpēc pasākumu izbeigšana varētu izraisīt būtiska kaitējuma atkārtošanos, ko izraisītu imports par zemām dempinga cenām, kas ienāktu Savienības tirgū, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares neaizsargāto stāvokli.

(167)

Ja pasākumi tiktu saglabāti, sagaidāms, ka Savienības ražošanas nozare spēs veikt ieguldījumus pamatdarbībā, ar laiku uzlabot rentabilitāti un saglabāt ievērojamu darbinieku skaitu.

(168)

Tādēļ pret Ķīnu vērsto pasākumu turpināšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(169)

Kā minēts 12. apsvērumā, pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā nepieteicās neviens importētājs (līdzīgi kā iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanā). Lai gan nevar izslēgt, ka pasākumu noteikšana negatīvi ietekmēja importētāju darbību, tie nav atkarīgi no Ķīnas un var iegādāties pārskatāmo ražojumu no citām piegādātājvalstīm, piemēram, no Taizemes un Krievijas. Tāpēc tiek secināts (līdzīgi secinājumam, kas izdarīts iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā), ka no importētāju viedokļa nav pārliecinošu iemeslu nepagarināt spēkā esošos pasākumus.

(170)

Pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas un izmeklēšanas laikā neviens lietotājs nepieteicās. Tāpēc nekas neliecināja par to, ka pēdējā termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā (48) izdarītie secinājumi vairs nav spēkā un ka pasākumu saglabāšanai būtu negatīva ietekme uz lietotājiem, kas atsvērtu pasākumu pozitīvo ietekmi.

(171)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secināja, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nepagarināt spēkā esošos antidempinga pasākumus importam no Ķīnas.

(172)

No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka, ievērojot pamatregulas 11. panta 2. punktu, būtu jāsaglabā konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes iepriekš un vēlāk stiegrotu neleģētā tērauda stiepļu un stiepļu vijumu (PSC stiepļu un stiepļu vijumu) importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kuri noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/865, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1382.

(173)

Uzņēmumu individuālās antidempinga maksājuma likmes, kas noteiktas šajā regulā, ir piemērojamas tikai tāda pārskatāmā ražojuma importam, ko ražojuši tiesību subjekti, kuru nosaukums ir norādīts. Šīs likmes nevar izmantot attiecībā uz tādu pārskatāmā ražojuma importu, ko ražojuši citi uzņēmumi, kuri nav konkrēti norādīti šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot ar konkrēti nosauktajiem uzņēmumiem saistītus tiesību subjektus, un uz tiem būtu jāattiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Uz tiem nebūtu jāattiecina individuālās antidempinga maksājuma likmes.

(174)

Ja uzņēmums pēc tam maina kāda sava subjekta nosaukumu, tas var pieprasīt, lai tam piemērotu minētās individuālās antidempinga maksājuma likmes. Šāds pieprasījums ir jāadresē Komisijai (49). Pieprasījumā ir jāietver visa attiecīgā informācija, kas ļauj apliecināt, ka šāda maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi. Ja uzņēmuma nosaukuma maiņa neietekmē uzņēmuma tiesības izmantot tam piemērojamo maksājuma likmi, regulējums par nosaukuma maiņu tiks publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(175)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata bija paredzēts ieteikt, lai spēkā esošie pasākumi tiktu saglabāti. Pēc informēšanas šīm personām arī tika dots laiks, lai tās varētu paust viedokli. No pieprasījuma iesniedzēja tika saņemtas piezīmes par turpmāk 177. un 178. apsvērumā aprakstīto aizsardzības pasākumu tvērumu.

(176)

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (50) 109. pantu, ja summa ir jāatmaksā pēc Eiropas Savienības Tiesas sprieduma, maksājamā procentu likme ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā katra mēneša pirmajā kalendārajā dienā.

(177)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2019/159 (51) Komisija uz trim gadiem noteica aizsardzības pasākumu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem. Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2021/1029 (52) aizsardzības pasākuma termiņš tika pagarināts līdz 2024. gada 30. jūnijam. Pārskatāmais ražojums (konkrētāk, ražojums, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem ex 7217 10 90, ex 7217 20 90) ir viena no ražojumu kategorijām, uz kurām attiecas aizsardzības pasākums. Tādējādi, līdzko ir pārsniegtas aizsardzības pasākuma ietvaros noteiktās tarifa kvotas, par vienu un to pašu importu būtu maksājams gan tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums, gan antidempinga maksājums. Tā kā antidempinga pasākumu kumulācija ar aizsardzības pasākumiem var izraisīt lielāku ietekmi uz tirdzniecību, nekā vēlams, Komisija uz aizsardzības maksājuma piemērošanas laiku nolēma novērst antidempinga maksājuma un tarifa kvotas pārsniegšanas maksājuma vienlaicīgu piemērošanu pārskatāmajam ražojumam.

(178)

Tas nozīmē, ka tad, ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un pārsniedz saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni, iekasē tikai Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu. Aizsardzības un antidempinga maksājumu vienlaicīgas piemērošanas laikā saskaņā ar šo regulu noteikto maksājumu iekasēšanu aptur. Ja Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minētais tarifa kvotas pārsniegšanas maksājums kļūst piemērojams pārskatāmajam ražojumam un tas ir noteikts līmenī, kas ir zemāks par šajā regulā noteikto antidempinga maksājumu līmeni, Īstenošanas regulas (ES) 2019/159 1. panta 6. punktā minēto tarifa kvotas pārsniegšanas maksājumu iekasē papildus starpībai starp minēto maksājumu un saskaņā ar šo regulu noteikto antidempinga maksājumu līmeni. Aptur to antidempinga maksājumu summas daļu, kas nav iekasēta.

(179)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,