(1)

Komisija 2019. gada 11. decembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas zaļais kurss”, kurā sniegts ceļvedis virzībai uz jaunu Eiropas izaugsmes stratēģiju un noteikti vērienīgi mērķi klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanai un vides aizsardzībai. Saskaņā ar mērķi sasniegt Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/1119 (4), un mērķi vēlākais līdz 2050. gadam Savienībā efektīvā un sociāli taisnīgā veidā panākt klimatneitralitāti Eiropas zaļajā kursā tika ierosināts Taisnīgas pārkārtošanās mehānisms, lai sniegtu līdzekļus, ar ko risināt problēmas pārkārtošanās procesā ceļā uz Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju un mērķi līdz 2050. gadam Savienībā panākt klimatneitralitāti, vienlaikus nevienu neatstājot novārtā. Klimata pārmaiņu un vides degradācijas kaitīgajai ietekmei visvairāk pakļauti ir visneaizsargātākie reģioni un cilvēki. Pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku ir jaunu ekonomisko iespēju avots, kam ir ievērojams darbvietu radīšanas potenciāls, jo īpaši teritorijās, kas pašlaik ir atkarīgas no fosilā kurināmā. Tā var arī palīdzēt uzlabot enerģētisko drošību un noturību. Taču pārkārtošanās var radīt arī īstermiņa sociālas un ekonomiskas izmaksas teritorijās, kurās notiek smags dekarbonizācijas process un kuras jau ir novājinātas Covid-19 krīzes graujošās ekonomiskās un sociālās ietekmes dēļ.

(2)

Lai pārvaldītu pārkārtošanos, būs vajadzīgas nozīmīgas strukturālas pārmaiņas gan valsts, gan reģionālā līmenī. Lai pārkārtošanās noritētu sekmīgi, tai ir jāsamazina nevienlīdzība, ar jaunām kvalitatīvām darbvietām jārada neto ietekme uz nodarbinātību un jābūt taisnīgai un sociāli pieņemamai visiem, vienlaikus stiprinot konkurētspēju. Šajā sakarā ir ļoti svarīgi, ka pārkārtošanās vissmagāk skartās teritorijas, jo īpaši ogļu ieguves reģioni, varētu tikt atbalstītas, dažādojot un atjaunojot to vietējo ekonomiku un radot ilgtspējīgas nodarbinātības iespējas pārkārtošanās skartajiem darba ņēmējiem.

(3)

Komisija 2020. gada 14. janvārī pieņēma paziņojumu “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns”, kurā tā ierosināja Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas pievēršas tiem reģioniem un nozarēm, kurus pārkārtošanās skar vissmagāk, jo tie ir atkarīgi no fosilā kurināmā, piemēram, no oglēm, kūdras un degslānekļa, vai ir atkarīgi no rūpnieciskajiem procesiem, kuros ir liela siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, bet kuriem ir vājākas spējas finansēt nepieciešamās investīcijas. Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma izveide ir apstiprināta arī Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumos. Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu veido trīs pīlāri: Taisnīgas pārkārtošanās fonds (TPF), ko īsteno dalītā pārvaldībā, īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma programmā InvestEU un publiskā sektora aizdevumu mehānisms, kura mērķis ir attiecīgajiem reģioniem piesaistīt papildu investīcijas. Šie trīs pīlāri nodrošina papildu atbalstu šiem reģioniem, lai veicinātu pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.

(4)

Labākai TPF plānošanai un īstenošanai ir jāizveido taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, kuros izklāstīti pārkārtošanās procesa galvenie soļi un grafiks un noteiktas teritorijas, ko pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku skar vissmagāk un kurām ir vājākas spējas risināt ar pārkārtošanos saistītās problēmas. Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plāni ir jāsagatavo kopā ar attiecīgām vietējām un reģionālajām iestādēm, iesaistot visus attiecīgos partnerus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (5) 8. pantu. Tos kopā ar attiecīgajām no TPF atbalstītajām programmām var grozīt saskaņā ar minētās regulas 24. pantu, lai iekļautu jaunas teritorijas, kurās pārkārtošanās izraisītu smagas sekas, kas nebija paredzamas to sākotnējās pieņemšanas laikā.

(5)

Būtu jāizveido publiskā sektora aizdevumu mehānisms (“Mehānisms”). Tas ir Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trešais pīlārs, un tā mērķis ir atbalstīt publiskā sektora struktūru investīcijas, ņemot vērā publiskā sektora būtisko nozīmi tirgus nepilnību novēršanā. Šādām investīcijām būtu jāatbilst attīstības vajadzībām, ko rada ar pārkārtošanos saistītās problēmas, kuras izklāstītas Komisijas apstiprinātajos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Pasākumiem, kurus paredzēts atbalstīt no Mehānisma, vajadzētu būt saskanīgiem ar pasākumiem, kurus atbalsta abu pārējo Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma pīlāru ietvaros, un būtu jāpapildina tie. Mehānisms būtu jāizveido uz septiņu gadu laikposmu, lai tā ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, proti, no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim (“2021.–2027. gada DFS”), kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (6).

(6)

Lai uzlabotu pārkārtošanās skarto teritoriju kohēziju un ekonomikas dažādošanu, Mehānismam būtu jāaptver plašs ilgtspējīgu investīciju klāsts, ar noteikumu, ka šādas investīcijas palīdz segt minēto teritoriju attīstības vajadzības, ko rada pārkārtošanās uz Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāju, kas noteikts Regulā (ES) 2021/1119, un uz Savienības klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, kā izklāstīts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. Lai uzlabotu Mehānisma efektivitāti, tam būtu jāspēj atbalstīt atbalsttiesīgus projektus, kam īstenošanas posms sācies pirms tam, kad Mehānisma atbalsta saņēmēji iesnieguši pieteikumu. Mehānismam nebūtu jāatbalsta investīcijas, kuras ietver darbības, kas izslēgtas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1056 (7) 9. pantu, bet tas varētu atbalstīt investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijā un zaļā un ilgtspējīgā mobilitātē, tostarp zaļā ūdeņraža veicināšanā, efektīvos centralizētos siltumapgādes tīklos, publiskajā pētniecībā, digitalizācijā, vides infrastruktūrā atkritumu un ūdens resursu viedai apsaimniekošanai, un varētu atbalstīt ilgtspējīgas enerģijas, energoefektivitātes un integrācijas pasākumus, tostarp ēku atjaunošanu un pārbūvi, pilsētvides atjaunošanu un reģenerāciju, pāreju uz aprites ekonomiku, zemes un ekosistēmu atjaunošanu un dekontamināciju, ņemot vērā principu “piesārņotājs maksā”, bioloģisko daudzveidību, kā arī prasmju pilnveidi, pārkvalifikāciju, apmācību un sociālo infrastruktūru, tostarp aprūpes iestādes un sociālos mājokļus.

(7)

Infrastruktūras attīstīšana varētu ietvert arī pārrobežu projektus un risinājumus, kas palielina noturību pret ekoloģiskām katastrofām, jo īpaši tām, ko pastiprinājušas klimata pārmaiņas. Priekšroka būtu jādod visaptverošu investīciju pieejai, jo īpaši teritorijās ar būtiskām vajadzībām saistībā ar pārkārtošanos. Var tikt atbalstītas arī investīcijas citās jomās, ja tās atbilst apstiprinātajiem taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajiem plāniem. Atbalstot investīcijas, kas nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, Mehānismam būtu jātiecas publiskā sektora struktūrām sagādāt papildu resursus, kas nepieciešami, lai risinātu teritoriālās, sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, ko radīs ar pārkārtošanos saistītā pielāgošanās. Lai palīdzētu apzināt investīcijas, kuras ir tiesīgas saņemt atbalstu no Mehānisma un kurām ir augsta pozitīvā ietekme uz vidi, tostarp attiecībā uz biodaudzveidību, Komisijai, veicot Mehānisma izvērtējumu, būtu jāņem vērā ES taksonomija attiecībā uz ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu projektu pārredzamību, visiem finanšu partneriem attiecīgā gadījumā būtu jāizmanto ES taksonomija attiecībā uz ekoloģiski ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, tostarp princips “nenodari būtisku kaitējumu”.

(8)

Sagatavojot, izvērtējot, īstenojot un uzraugot projektus, kas ir atbalsttiesīgi Mehānisma ietvaros, attiecīgi būtu jānodrošina pamattiesību ievērošana un atbilstība Eiropas Savienības Pamattiesību hartai un jo īpaši dzimumu līdztiesības ievērošana. Arī saņēmējiem un Komisijai visā Mehānisma īstenošanas laikā būtu jānovērš jebkāda diskriminācija dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, ticības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ. Mehānisma mērķi būtu jāīsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Eiropas sociālo tiesību pīlāru, principu “piesārņotājs maksā”, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu (8) (“Parīzes nolīgums”) un principu “nenodari būtisku kaitējumu”.

(9)

Šai regulai piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (9) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka budžeta izveides un izpildes procedūru ar dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu, un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(10)

Mehānismam būtu jāsniedz atbalsts Savienības sniegtu dotāciju veidā, tās apvienojot ar aizdevumiem, ko finanšu partneris piešķir saskaņā ar saviem noteikumiem, aizdevumu politiku un procedūrām. Dotācijas elementa finansējums, ko tiešā pārvaldībā īsteno Komisija, būtu jāsniedz kā ar izmaksām nesaistīts finansējums saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu. Šādam finansējuma veidam būtu jāpalīdz stimulēt projekta veicinātājus piedalīties Mehānisma mērķu sasniegšanā un to efektīvi sekmēt atbilstoši aizdevuma apmēram. Aizdevuma elements būtu jānodrošina Eiropas Investīciju bankai (“EIB”). Mehānismu būtu jāspēj paplašināt, lai citi finanšu partneri varētu sniegt aizdevuma elementu, ja kļūst pieejami papildu resursi dotācijas elementam vai tas ir nepieciešams Mehānisma pareizai īstenošanai. Šādos gadījumos Komisijai būtu jāinformē dalībvalstis un Eiropas Parlaments par nodomu paplašināt Mehānismu un jāatlasa papildu finanšu partneri, ņemot vērā to spēju sasniegt Mehānisma mērķus, ieguldīt to pašu resursus un nodrošināt pienācīgu ģeogrāfisko pārklājumu.

(11)

Komisijai un finanšu partneriem būtu jāparaksta administratīvi nolīgumi. Minētajos nolīgumos būtu jānosaka projektu izvērtēšanas un uzraudzības īstenošanas kārtība, kā arī katras puses attiecīgās tiesības un pienākumi, tostarp detalizēti noteikumi par revīziju, ziņošanu un komunikāciju. Noteikumos par komunikāciju jo īpaši būtu jāiekļauj pienākums publicēt informāciju par katru atsevišķo projektu vai aizdevumu shēmu, kas saņem atbalstu Mehānisma ietvaros.

(12)

Risinot to teritoriju investīciju vajadzības, ko vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, Mehānismam būtu jāsniedz būtisks ieguldījums klimata pasākumu integrēšanā. Tādēļ līdzekļi no Mehānisma dotācijas elementa palīdzēs sasniegt klimata mērķus tādā pašā mērā kā TPF.

(13)

250 000 000 EUR no Mehānisma dotācijas elementa būtu jāfinansē no Savienības budžeta saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) 2020/2093, un ikgadējā budžeta procedūrā tiem būtu jāveido galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai, (10) 18. punkta nozīmē.

(14)

275 000 000 EUR no Mehānisma dotācijas elementa būtu jāfinansē ar atmaksājumiem no finanšu instrumentiem, kas izveidoti ar šīs regulas I pielikumā minētajām programmām. Šādi ieņēmumi tiek gūti no izbeigtām programmām, kas ir neatkarīgas no Mehānisma, un, atkāpjoties no Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunkta, pamatojoties uz LESD 322. panta 1. punktu, būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

(15)

1 000 000 000 EUR no Mehānisma dotācijas elementa būtu jāfinansē ar prognozējamo pārpalikumu no uzkrājuma ES galvojumam, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/1017 (11). Tāpēc būtu vajadzīga atkāpe no Finanšu regulas 213. panta 4. punkta a) apakšpunkta, kurā paredzēts pienākums jebkādu budžeta garantijas uzkrājumu pārpalikumu iekļaut atpakaļ budžetā, lai šādu pārpalikumu piešķirtu Mehānismam. Šādi piešķirtie ieņēmumi, atkāpjoties no Finanšu regulas 21. panta 3. punkta f) apakšpunkta, pamatojoties uz LESD 322. panta 1. punktu, būtu jāuzskata par ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem.

(16)

Saskaņā ar Finanšu regulas 12. panta 4. punkta c) apakšpunktu apropriācijas, kas atbilst ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, var automātiski pārnest uz turpmāko programmu vai pasākumu. Minētais noteikums ļauj savienot piešķirto ieņēmumu daudzgadu grafiku ar Mehānisma finansēto projektu īstenošanas gaitu.

(17)

Būtu jānodrošina arī resursi konsultatīvajam atbalstam, lai veicinātu atbalsttiesīgu projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu un projektu agrīnu sagatavošanu, pirms saņēmējs iesniedz pieteikumu Mehānismam. Daļa no šiem resursiem būtu jāparedz tam, lai atbalstītu saņēmēju iekšējo spēju nodrošināt atbalsttiesīgo projektu ilgtspēju.

(18)

Lai nodrošinātu, ka visas dalībvalstis spēj izmantot dotācijas elementu, būtu jāizveido mehānisms pirmajā posmā iepriekš piešķirto nacionālo daļu noteikšanai, kā izklāstīts Regulas (ES) 2021/1056 I pielikumā. Taču, lai šo mērķi saskaņotu ar vajadzību optimizēt Mehānisma ekonomisko ietekmi un tā īstenošanu, šādas nacionālās daļas nebūtu iepriekš jāpiešķir laikposmam pēc 2025. gada 31. decembra. Pēc šā datuma dotācijas elementam pieejamie atlikušie resursi būtu jānodrošina bez jebkādām iepriekš piešķirtām nacionālajām daļām un atbilstoši konkurences principam Savienības līmenī, vienlaikus nodrošinot investīciju prognozējamību un ievērojot uz vajadzībām balstītu un reģionālās konverģences pieeju.

(19)

Darba programmā un uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus būtu jānosaka atbilstības nosacījumi un piešķiršanas kritēriji. Šādos atbilstības nosacījumos un piešķiršanas kritērijos būtu jāņem vērā projekta lietderīgums taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos izklāstīto attīstības vajadzību kontekstā, kopējais mērķis veicināt reģionālo un teritoriālo konverģenci, kā arī dotācijas elementa nozīmīgums projekta dzīvotspējai. Darba programmās būtu jānosaka arī piešķiršanas kritēriji gadījumā, ja resursi atbalsttiesīgu projektu atbalstam nebūtu pietiekami. Prioritāte būtu jāpiešķir projektiem mazāk attīstītos reģionos, projektiem, kas tiešā veidā palīdz sasniegt Savienības klimata mērķrādītājus, un projektiem, kurus veicina publiskā sektora struktūras, kas pieņēmušas dekarbonizācijas plānus, attiecīgā gadījumā ievērojot šo kritēriju atbilstošo hierarhiju. No Mehānisma sniegtajam atbalstam tādējādi vajadzētu būt pieejamam tikai tām dalībvalstīm, kurām ir vismaz viens apstiprināts taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns. Darba programmā un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā arī dalībvalstu iesniegtie taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni, lai nodrošinātu saskaņotību starp mehānisma dažādajiem pīlāriem. Lai optimizētu Mehānisma ietekmi, individuāliem projektiem, ko atbalsta Mehānisma ietvaros, nevajadzētu saņemt atbalstu no citām Savienības programmām, izņemot atbalstu projektu sagatavošanai. Tomēr attiecībā uz darbībām, ko veido atsevišķi identificējami projekti, saskaņā ar piemērojamajiem atbilstības noteikumiem minētos projektus var atbalstīt ar dažādām Savienības programmām.

(20)

Lai optimizētu Savienības palīdzības efektivitāti un izvairītos no tā, ka tiktu aizstāts potenciāls atbalsts un investīcijas no alternatīviem resursiem, atbalsts Mehānisma ietvaros būtu jāsniedz tikai tiem projektiem, kuri nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas. Minētajiem ieņēmumiem būtu jāatbilst ieņēmumiem, izņemot budžeta pārvietojumus, ko tieši rada projektā īstenotās darbības, piemēram, tirdzniecība, nodevas vai maksas un papildu uzkrājumi, ko rada esošo aktīvu uzlabošana.

(21)

Tā kā dotācijas elementam būtu jāņem vērā dalībvalstu reģionu dažādās attīstības vajadzības, šāds atbalsts būtu jāpielāgo par labu mazāk attīstītajiem reģioniem. Ņemot vērā, ka publiskā sektora struktūrām mazāk attīstītajos reģionos parasti ir vājākas publisko investīciju spējas, dotācijas likmēm, ko piemēro šādām struktūrām izsniegtajiem aizdevumiem, vajadzētu būt salīdzinoši augstākām.

(22)

Lai nodrošinātu efektīvu Mehānisma īstenošanu, var būt nepieciešams sniegt konsultatīvo atbalstu attiecībā uz projektu sagatavošanu, izstrādi un īstenošanu. Šāds atbalsts atbalsttiesīgiem projektiem un projektu sagatavošanai pirms pieteikumu iesniegšanas būtu jāsniedz, izmantojot konsultāciju centru InvestEU, īpašu uzmanību pievēršot tādiem saņēmējiem, kuriem ir zemākas administratīvās spējas vai kuri atrodas mazāk attīstītos reģionos. Šādu atbalstu vajadzētu spēt piešķirt arī saskaņā ar citām Savienības programmām.

(23)

Lai izmērītu Mehānisma efektivitāti un tā spēju sasniegt savus mērķus un lai atbalstītu tā iespējamās pagarināšanas sagatavošanu laikposmam pēc 2027. gada, Komisijai būtu jāveic starpposma un galīgais izvērtējums, tostarp novērtējums par iespēju vajadzības gadījumā pieņemt noteikumus par ietekmes uz dzimumu līdztiesību novērtējumu, un izvērtējuma ziņojumi būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (12) 22. un 23. punktu, Mehānisms būtu jāizvērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma.

(24)

Lai paātrinātu īstenošanu un nodrošinātu, ka resursi tiek izmantoti laikus, šajā regulā būtu jānosaka īpaši aizsardzības pasākumi, kas jāiekļauj dotācijas nolīgumos. Šajā nolūkā Komisijai, ievērojot proporcionalitātes principu, vajadzētu spēt samazināt vai izbeigt jebkādu Savienības atbalstu gadījumā, ja projekta īstenošanā nav vērojams nopietns progress. Mehānismam piemēro Finanšu regulu. Lai nodrošinātu konsekvenci Savienības finansējuma programmu īstenošanā, Finanšu regula būtu jāpiemēro dotācijas elementam un Mehānisma ietvaros paredzētajiem konsultatīvā atbalsta resursiem.

(25)

Saskaņā ar Finanšu regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (14), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15) un (ES) 2017/1939 (16) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp ar pārkāpumu, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu, un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu interesēm, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (17). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(26)

Lai grozītu atsevišķus nebūtiskus šīs regulas elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz galvenajiem snieguma rādītājiem, ar ko uzrauga Mehānisma īstenošanu un progresu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, varētu rīkot atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz darba programmām un nosacījumiem un procedūrām tādu finanšu partneru atlasei, kas nav EIB. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18).

(28)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, ar publisko investīciju izmantošanu palīdzēt teritorijām, kuras vissmagāk skar pārkārtošanās uz klimatneitralitāti, risinot attiecīgās attīstības vajadzības, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo publiskā sektora struktūrām ir grūti atbalstīt investīcijas, kas nerada pietiekamas ieņēmumu plūsmas, ar ko segt to investīciju izmaksas, bet, tādēļ ka ir vajadzīgs saskanīgas īstenošanas satvars tiešā pārvaldībā, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,