EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/1147

(2021. gada 7. jūlijs),

ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 78. panta 2. punktu un 79. panta 2. un 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Saistībā ar pieaugošajām migrācijas problēmām, ko raksturo vajadzība atbalstīt spēcīgas uzņemšanas, patvēruma un migrācijas sistēmas dalībvalstīs, novērst un pienācīgi risināt spiediena situācijas solidaritātes garā un aizstāt neatbilstīgu un nedrošu ieceļošanu ar likumīgām un drošām iespējām, ieguldījums efektīvā un saskaņotā migrācijas pārvaldībā Savienībā ir būtiski svarīgs, lai sasniegtu Savienības mērķi – radīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 2. punktu.

(2)

Saskaņotas Savienības un dalībvalstu pieejas nozīme ir atspoguļota 2015. gada 13. maija Eiropas programmā migrācijas jomā, kurā uzsvērts, ka ir nepieciešama konsekventa un skaidra kopējā politika, lai atjaunotu uzticēšanos Savienības spējai apvienot Eiropas un valstu centienus migrācijas problēmas risināšanai un efektīvai sadarbībai saskaņā ar LESD 80. pantā noteikto principu par solidaritāti un atbildības taisnīgu sadalījumu starp dalībvalstīm; tas tika apstiprināts programmas vidusposma pārskatīšanā 2017. gada 27. septembrī un 2018. gada 14. marta un 2018. gada 16. maija progresa ziņojumos.

(3)

Eiropadome 2017. gada 19. oktobra secinājumos vēlreiz apstiprināja vajadzību īstenot visaptverošu, pragmatisku un izlēmīgu pieeju migrācijas pārvaldībai, kuras mērķis ir nodrošināt ārējo robežu kontroli un samazināt neatbilstīgu ieceļotāju un jūrā bojā gājušo skaitu; minētās pieejas pamatā vajadzētu būt elastīgai un saskaņotai visu pieejamo ES un dalībvalstu instrumentu izmantošanai. Eiropadome arī aicināja nodrošināt būtiski pastiprinātu atgriešanu ar darbībām gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī, piemēram, ar efektīviem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem un mehānismiem.

(4)

Lai atbalstītu centienus nodrošināt visaptverošu pieeju migrācijas pārvaldībai, kura balstīta uz savstarpēju uzticēšanos, solidaritāti un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm un Savienības iestādēm ar mērķi nodrošināt kopīgu ilgtspējīgu Savienības patvēruma un imigrācijas politiku, dalībvalstis būtu jāatbalsta ar pienācīgiem finanšu resursiem Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (“Fonds”) veidā.

(5)

Visas darbības, ko finansē saskaņā ar Fondu, tostarp tās darbības, ko veic trešās valstīs, būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas ietverti Savienības acquis un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“harta”), un darbībām būtu jāatbilst Savienības un dalībvalstu starptautiskajām saistībām, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses, – jo īpaši, darbībās nodrošinot atbilstību dzimumu līdztiesības, nediskriminācijas un bērna interešu ievērošanas principam.

(6)	Visās darbībās vai lēmumos attiecībā uz bērniem migrantiem, tostarp atgriežamiem bērniem, vispirms būtu jāņem vērā bērna interešu ievērošanas princips, pilnībā ievērojot bērna tiesības paust savu viedokli.

(7)

Fondam būtu jābalstās uz rezultātiem un ieguldījumiem, kas panākti un veikti ar šādu tā priekšgājēju atbalstu: Eiropas Bēgļu fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 573/2007/EK (4) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2007/435/EK (5) laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam, Eiropas Atgriešanās fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 575/2007/EK (6) laikposmam no 2008. līdz 2013. gadam, un Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. (ES) 516/2014 (7) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Tai pašā laikā tajā būtu jāņem vērā visu attiecīgo notikumu attīstība.

(8)

Ar Fondu būtu jāatbalsta solidaritāte un taisnīga atbildības sadale dalībvalstu starpā un efektīva migrācijas plūsmu pārvaldība, cita starpā veicinot kopīgus pasākumus patvēruma jomā, tostarp dalībvalstu centienus uzņemt personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu un pārsūtīšanu starp dalībvalstīm, uzlabojot mazāk aizsargātu patvēruma meklētāju, piemēram, bērnu, aizsardzību, atbalstot integrācijas stratēģijas un attīstot un pastiprinot likumīgās migrācijas politiku, piemēram, sniedzot drošas un likumīgas iespējas iekļūšanai Savienībā, kurām arī būtu jāpalīdz nodrošināt Savienības ilgtermiņa konkurētspēju un tās sociālā modeļa nākotni un samazināt neatbilstīgas migrācijas stimulus ar ilgtspējīgu atgriešanas un atpakaļuzņemšanas politiku.

(9)

Ņemot vērā to, ka Fondam ir iekšējs raksturs un ka Fonds ir galvenais finansēšanas instruments patvēruma un migrācijas jomā Savienības līmenī, ar Fondu būtu galvenokārt jāatbalsta darbības, kas kalpo Savienības iekšējai politikai patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar Fonda mērķiem. Tomēr, ņemot vērā to, ka dažas ārpus Savienības īstenotas darbības palīdz sasniegt Fonda mērķus un ka tām konkrētos apstākļos var būt Savienības pievienotā vērtība, ar Fondu būtu jāatbalsta sadarbības un partnerības stiprināšana ar trešām valstīm migrācijas pārvaldības nolūkā, lai stiprinātu likumīgas migrācijas iespējas un uzlabotu efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, kā arī veicinātu sākotnējo reintegrāciju trešās valstīs. Fonda sniegtais atbalsts neskartu to, ka personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārmitināšana un pārcelšana šobrīd ir brīvprātīga saskaņā ar kopējās Eiropas patvēruma sistēmas tiesisko regulējumu, kas piemērojams šīs regulas pieņemšanas brīdī.

(10)

Lai izmantotu attiecīgo decentralizēto aģentūru īpašās zināšanas, Komisijai būtu jānodrošina, lai dalībvalstu programmu izstrādē tiktu ņemtas vērā aģentūru zināšanas un pieredze to attiecīgajās kompetences jomās. Turklāt, lai atvieglotu un uzlabotu kopējās Eiropas patvēruma sistēmas darbību, vajadzētu būt iespējai ar Fondu papildināt šādas darbības, ko atbalsta Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (8): stiprināt praktisko sadarbību, jo īpaši informācijas apmaiņu par patvērumu un paraugpraksi; sekmēt Savienības tiesību aktus un starptautiskās tiesības un palīdzēt vienādi īstenot Savienības patvēruma tiesības, balstoties uz augstiem starptautiskās aizsardzības procedūru standartiem, uzņemšanas nosacījumiem un aizsardzības vajadzību novērtēšanu visā Savienībā; dot iespēju panākt ilgtspējīgu un taisnīgu starptautiskās aizsardzības pieteikumu sadalījumu; sekmēt Savienības mēroga konverģenci starptautiskās aizsardzības pieteikumu novērtēšanā; atbalstīt dalībvalstu centienus pārmitināšanas jomā; un nodrošināt darbības un tehnisko palīdzību dalībvalstīm to patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībai, jo īpaši tām, kuru sistēmas ir pakļautas nesamērīgai slodzei.

(11)	Ar Fondu būtu jāatbalsta Savienības un dalībvalstu centieni uzlabot dalībvalstu spējas izveidot, uzraudzīt un izvērtēt savu patvēruma politiku, ņemot vērā to saistības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

(12)	Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu un Savienības centieni pilnībā īstenot un pilnveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, tostarp tās ārējo dimensiju.

(13)

Partnerība un sadarbība ar trešām valstīm ir būtisks Savienības migrācijas pārvaldības politikas elements. Ar Fondu būtu jāpalīdz aizstāt nedrošu un neatbilstīgu tādu trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku ieceļošanu, kuriem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, ar likumīgu un drošu ierašanos dalībvalstu teritorijā, lai paustu solidaritāti tām valstīm reģionos, uz kurām vai kuru teritorijā ir pārvietots liels skaits personu, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība, tādējādi palīdzot mazināt spiedienu uz šīm valstīm, un būtu efektīvi jāsniedz ieguldījums globālajās pārmitināšanas iniciatīvās ar Savienības un dalībvalstu vienotu nostāju starptautiskos forumos un sarunās ar trešām valstīm. Fondam ar finansiāliem stimuliem būtu jāsniedz atbalsts dalībvalstu centieniem nodrošināt starptautisko aizsardzību un rast ilgtspējīgu risinājumu bēgļiem un pārvietotām personām, kas ir tikušas uzņemtas saskaņā ar pārmitināšanas vai humanitārās uzņemšanas programmām.

(14)

Ņemot vērā migrācijas plūsmas uz Savienību un to, cik svarīgi personām, kas ierodas Eiropā, vietējām kopienām, kā arī mūsu sabiedrības ilgtermiņa labklājībai un mūsu ekonomikas stabilitātei ir nodrošināt integrāciju un iekļaušanu, būtiski ir atbalstīt dalībvalstu politiku, ar ko integrē trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas likumīgi, tostarp prioritārajās jomās, kas noteiktas Rīcības plānā par integrāciju un iekļaušanu 2021.–2027. gadam. Fondam būtu jāatbalsta integrācijas pasākumi, kas ir īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām, kā arī horizontāli pasākumi, kuru mērķis ir veidot dalībvalstu spēju izstrādāt integrācijas stratēģijas, stiprināt apmaiņu un sadarbību, un veicināt kontaktus, konstruktīvu dialogu un atzīšanu starp trešo valstu valstspiederīgajiem un uzņēmējas valsts sabiedrību.

(15)

Lai palielinātu efektivitāti, panāktu vislielāko Savienības pievienoto vērtību un nodrošinātu to Savienības darbību saskaņotību, ar kurām veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju, no fonda finansētajām darbībām vajadzētu būt saskanīgām ar Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1057 (9), un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1058 (10), finansētajām darbībām un būtu tās jāpapildina. Fondam būtu jāatbalsta pasākumi, kas īpaši pielāgoti trešo valstu valstspiederīgo vajadzībām un kas pārsvarā tiek īstenoti integrācijas sākumposmā, kā arī horizontāli pasākumi, kuri atbalsta dalībvalstu spējas integrācijas jomā, kamēr pasākumi ar ilgtermiņa ietekmi attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem būtu jāfinansē saskaņā ar ESF+ un ERAF. Šajā kontekstā dalībvalstu iestādēm, kuras ir atbildīgas par fonda īstenošanu, būtu jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar iestādēm, ko dalībvalstis noteikušas, lai pārvaldītu ESF+ un ERAF darbības, un vajadzības gadījumā jāsadarbojas un jāveic koordinācija ar to pārvaldības iestādēm un ar citu tādu Savienības fondu pārvaldības iestādēm, kuri veicina trešo valstu valstspiederīgo integrāciju.

(16)

Integrācijas pasākumu darbības jomā būtu jāietver arī starptautiskās aizsardzības saņēmēji, lai nodrošinātu visaptverošu pieeju integrācijai, ņemot vērā minētās mērķgrupas īpašās iezīmes. Gadījumos, kad integrācijas pasākumi ir apvienoti ar uzņemšanu, darbības vajadzības gadījumā būtu jāattiecina arī uz patvēruma meklētājiem.

(17)	Fonda īstenošana integrācijas jomā būtu jāveic atbilstīgi Savienības kopējiem integrācijas pamatprincipiem par integrāciju, kā noteikts Rīcības plānā integrācijai un iekļaušanai 2021.–2027. gadam.

(18)

Dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu jāspēj savās programmās paredzēt, ka integrācijas pasākumos var ietvert arī trešo valstu valstspiederīgo tuvākos radiniekus, ciktāl tas nepieciešams efektīvai šādu pasākumu īstenošanai, tādējādi sekmējot ģimenes vienotību. Ar terminu “tuvākie radinieki” būtu jāsaprot laulātie, partneri un jebkura persona, kurai ir tiešas augšupējas vai lejupējas radnieciskas saites ar integrācijas pasākumu mērķgrupā iekļautu trešās valsts valstspiederīgo un uz kuru citādi neattiektos fonda darbības joma.

(19)

Ņemot vērā dalībvalstu iestāžu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju izšķirīgo nozīmi integrācijas jomā un lai atvieglotu šo subjektu piekļuvi finansējumam Savienības līmenī, Fondam būtu jāveicina darbības integrācijas jomā, ko īsteno valstu, reģionālās un vietējās iestādes un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp ar tematisko mehānismu un ar augstāku līdzfinansējuma likmi šīm darbībām. Šajā ziņā vismaz 5 % no sākotnējā piešķīruma tematiskajam mehānismam būtu jāparedz vietējo un reģionālo iestāžu veiktu integrācijas pasākumu īstenošanai.

(20)	Papildus līdzfinansējuma likmei, ko Fonds nodrošina projektiem, dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt finansējumu no to iestāžu budžetiem, ja šāds finansējums ir būtisks projekta īstenošanai, jo īpaši tad, ja projektu īsteno pilsoniskās sabiedrības organizācija.

(21)

Ņemot vērā ilgtermiņa ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas, ar ko Savienība saskaras, un arvien lielāko migrācijas globalizāciju, ir būtiski izveidot labi funkcionējošus likumīgās migrācijas kanālus uz Savienību, lai saglabātu Savienību kā pievilcīgu galamērķi atbilstīgai migrācijai atbilstoši dalībvalstu ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un garantētu sociālās labklājības sistēmu ilgtspēju un Savienības ekonomikas izaugsmi, vienlaikus aizsargājot migrējošos darba ņēmējus no ekspluatācijas.

(22)

Ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstis stratēģiju izveidē un likumīgās migrācijas politikas nostiprināšanā un izvēršanā, un to spēju uzlabošanā izstrādāt, īstenot, uzraudzīt un izvērtēt imigrācijas un integrācijas stratēģijas, politikas nostādnes un pasākumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas likumīgi, jo īpaši Savienības juridiskos instrumentus attiecībā uz likumīgu migrāciju. Ar Fondu būtu jāatbalsta arī informācijas un paraugprakses apmaiņa un sadarbība starp dažādām pārvaldes struktūrām un valdības līmeņiem un starp dalībvalstīm.

(23)

Efektīva un cieņu respektējoša atgriešanas politika ir neatņemama sastāvdaļa visaptverošā migrācijas pieejā, ko īsteno Savienība un tās dalībvalstis. Ar Fondu būtu jāatbalsta un jāveicina dalībvalstu centieni efektīvi īstenot un turpmāk attīstīt kopīgus atgriešanas standartus, jo īpaši, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/115/EK (11), liekot uzsvaru uz brīvprātīgu atgriešanos, un integrētu un saskaņotu pieeju atgriešanas pārvaldībai. Lai atgriešanas politika būtu ilgtspējīga, ar Fondu būtu arī jāatbalsta saistīti pasākumi trešās valstīs, piemēram, pasākumi, kas veicina un garantē drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu un atgriezto personu ilgtspējīgu reintegrāciju, tostarp sniedzot atbalstu naudā vai natūrā.

(24)

Dalībvalstīm būtu jādod priekšroka brīvprātīgas atgriešanās pasākumiem un būtu jānodrošina efektīva, droša un cieņpilna atgriešanās. Lai sekmētu brīvprātīgu atgriešanos, dalībvalstīm būtu jāparedz stimuli, piemēram, būtu jāparedz preferenciāls režīms lielākas atgriešanās palīdzības veidā un ilgtermiņa reintegrācijas atbalsts. Šāda veida brīvprātīga atgriešanās ir gan personu, kas atgriežas, gan iestāžu interesēs, ņemot vērā tās izmaksu lietderību.

(25)

Brīvprātīgas atgriešanās iespējām vajadzētu būt prioritātei pār piespiedu atgriešanu, tomēr tās ir savstarpēji saistītas un tām ir savstarpēji pastiprinoša ietekme, un tāpēc dalībvalstis būtu jāmudina stiprināt papildināmību starp abiem šiem veidiem. Izraidīšanas iespēja ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt patvēruma un likumīgās migrācijas sistēmu integritāti. Tādēļ ar Fondu būtu jāatbalsta dalībvalstu darbības, lai vajadzības gadījumā sekmētu un veiktu izraidīšanu saskaņā ar Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem, pilnībā ievērojot atgriezto personu pamattiesības un cieņu.

(26)	Īpaši atbalsta pasākumi atgriežamajām personām, pievēršot īpašu uzmanību viņu humanitārajām un aizsardzības vajadzībām, dalībvalstīs un atgriešanās valstīs var uzlabot atgriešanas apstākļus un sekmēt atgriežamo personu reintegrāciju. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk aizsargātām personām.

(27)

Efektīva tādu trešo valstu valstspiederīgo atpakaļuzņemšana, kuri uzturas nelikumīgi, ir neatņemama Savienības atgriešanas politikas sastāvdaļa un galvenais līdzeklis efektīvā migrācijas plūsmu pārvaldībā, jo tas palīdz ātri atgriezt neatbilstīgus migrantus. Sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ir svarīgs elements dialogā un sadarbībā ar trešām valstīm, kas ir neatbilstīgo migrantu izcelsmes un tranzīta valstis, un valstu un Savienības līmeņa atgriešanas politikas efektivitātes interesēs to īstenošana trešās valstīs būtu jāatbalsta.

(28)

Papildus šajā regulā paredzētajam atbalstam, ko nodrošina personu atgriešanai, ar Fondu būtu jāatbalsta arī citi pasākumi neatbilstīgas migrācijas un migrantu tirdzniecības apkarošanai vai likumīgās migrācijas noteikumu ievērošanas sekmēšanai, tādējādi nodrošinot dalībvalstu imigrācijas sistēmu integritāti.

(29)

Neatbilstīgo migrantu nodarbināšana apdraud tādas darbaspēka mobilitātes politikas attīstību, kura balstīta uz likumīgas migrācijas shēmām, kā arī apdraud migrējošo darba ņēmēju tiesības, padarot tos mazāk aizsargātus pret tiesību pārkāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu. Tādēļ ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/52/EK (12), kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas uzturas nelikumīgi, un paredz sankcijas pret darba devējiem, kuri šo aizliegumu neievēro.

(30)

Ar Fondu tieši vai netieši būtu jāatbalsta dalībvalstis, kad tās īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/36/ES (13), kurā izklāstīti noteikumi par palīdzību cilvēku tirdzniecības upuriem, viņu atbalstu un aizsardzību. Šajos pasākumos, tostarp pasākumos cilvēku tirdzniecībā cietušo agrīnai identificēšanai un nosūtīšanai uz specializētiem dienestiem, būtu jāņem vērā cilvēku tirdzniecības dzimumspecifiskums un cietušie bērni.

(31)	Ar Fondu būtu jāpapildina aktivitātes, ko atgriešanas jomā veic Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra, kuru reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (14), neparedzot papildu finansējuma plūsmu minētajai aģentūrai.

(32)	Atbilstīgi efektivitātes principam būtu jātiecas panākt sinerģiju un konsekvenci ar citiem Savienības fondiem un būtu jāizvairās no pārklāšanās starp darbībām.

(33)

Lai optimizētu tādu investīciju pievienoto vērtību, kuras pilnībā vai daļēji finansē no Savienības budžeta, būtu jācenšas veidot sinerģijas, jo īpaši starp Fondu un citām Savienības programmām, tostarp tām, uz kurām attiecas dalīta pārvaldība. Lai minētās sinerģijas maksimāli palielinātu, būtu jānodrošina būtiski veicinoši mehānismi, tostarp kumulatīvais darbības finansējums no Fonda un no citas Savienības programmas. Šādam kumulatīvajam finansējumam nevajadzētu pārsniegt minētās darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Tālab šajā regulā būtu jāparedz atbilstīgi noteikumi, jo īpaši par iespēju proporcionāli deklarēt tās pašas izmaksas vai izdevumus gan no Fonda, gan no citas Savienības programmas.

(34)

Darbības trešās valstīs un saistībā ar tām, ko atbalsta no Fonda, būtu jāveic sinerģijā, saskaņā un papildināmībā ar citām aktivitātēm ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ārējās finansēšanas instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu saskaņotību ar Savienības ārējās politikas principiem un vispārējiem mērķiem, ar principu par politikas saskaņotību attīstībai un atbilstību attiecīgās valsts vai reģiona stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem un Savienības starptautiskajām saistībām. Ārējās dimensijas Fondam vajadzētu būt vērstām uz darbībām, kas nav orientētas uz attīstību un kas kalpo Savienības iekšējās politikas interesēm, un būtu jāatbilst Savienībā veiktām aktivitātēm. Būtu jātiecas no Fonda atbalstīt labāku sadarbību ar trešām valstīm un pastiprināt svarīgākos migrācijas pārvaldības aspektus Savienības migrācijas politikas interešu jomās.

(35)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz darbībām, attiecībā uz kurām Savienības intervence var nodrošināt pievienoto vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķām darbībām. Šajā regulā paredzētajam finansiālajam atbalstam būtu jāveicina jo īpaši valstu un Savienības spēju nostiprināšana patvēruma un migrācijas jomā saskaņā ar LESD 80. pantu.

(36)

Veicinot ar šo Fondu atbalstītās darbības, Savienības finansējuma saņēmējiem būtu jāsniedz informācija mērķauditorijas valodā vai valodās. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, attiecīgā finansējuma saņēmējiem, īstenojot saziņu par darbībām, būtu jānorāda tā izcelsme. Šajā nolūkā saņēmējiem būtu jānodrošina, ka visos medijiem un sabiedrībai paredzētajos komunikācijas materiālos tiek parādīta Savienības emblēma un skaidri norādīts Savienības finansiālais atbalsts.

(37)	Komisijai vajadzētu būt iespējai izmantot finanšu resursus saskaņā ar Fondu, lai veicinātu paraugpraksi un apmainītos ar informāciju par Fonda īstenošanu.

(38)

Komisijai būtu savlaicīgi jāpublicē informācija par atbalstu, kas sniegts no tematiskā mehānisma, uz ko attiecas tiešā vai netiešā pārvaldība, un attiecīgā gadījumā būtu jāatjaunina šāda informācija. Būtu jānodrošina iespēja sagrupēt datus pēc konkrētā mērķa, saņēmēja nosaukuma, likumīgi piešķirtās līdzekļu summas un pasākuma būtības un mērķa.

(39)

Var uzskatīt, ka dalībvalsts neatbilst attiecīgajam Savienības acquis, tostarp attiecībā uz darbības atbalsta izmantošanu, kurš ir piešķirts saskaņā ar Fondu, ja tā nav izpildījusi savus pienākumus saskaņā ar Līgumiem patvēruma un atgriešanas jomā, ja ir nepārprotams risks, ka minētā dalībvalsts, īstenojot acquis patvēruma un atgriešanas jomā, varētu nopietni neievērot Savienības vērtības, vai ja izvērtējuma ziņojumā saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, kas noteikts Padomes Regulā (ES) Nr. 1053/2013 (15), ir konstatētas nepilnības attiecīgajā jomā.

(40)

Ar Fondu būtu jānodrošina taisnīga un pārredzama resursu sadale, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos mērķus. Lai izpildītu pārredzamības prasības, Komisijai būtu jāpublicē informācija par tematiskā mehānisma gada un daudzgadu programmām. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1060 (16) katrai dalībvalstij būtu jānodrošina, ka sešos mēnešos pēc tās programmas apstiprināšanas ir izveidota tīmekļa vietne, kurā ir pieejama informācija par tās programmu, ar norādi uz programmas mērķiem, aktivitātēm, pieejamām finansējuma iespējām un sasniegumiem.

(41)

Ar šo regulu būtu jānosaka sākotnējās summas dalībvalstu programmām, kuras sastāv no fiksētas summas, kā izklāstīts I pielikumā, un summas, ko aprēķina, pamatojoties uz minētajā pielikumā izklāstītajiem kritērijiem, un kuras atspoguļo vajadzības un spiedienu, ko dažādas dalībvalstis izjūt patvēruma, integrācijas un atgriešanas jomā. Ņemot vērā to dalībvalstu speciālās vajadzības, kurās 2018. un 2019. gadā uz vienu iedzīvotāju bija vislielākais patvēruma pieteikumu skaits, ir piemēroti palielināt fiksētās summas Kiprai, Maltai un Grieķijai.

(42)

Sākotnējām summām dalībvalstu programmām būtu jāveido pamats dalībvalstu ilgtermiņa ieguldījumiem. Lai ņemtu vērā izmaiņas migrācijas plūsmās un izskatītu, kas ir vajadzīgs patvēruma un uzņemšanas sistēmu pārvaldībā un tādu trešo valstu valstspiederīgo integrācijā, kuri uzturas likumīgi, un lai attīstītu likumīgo migrāciju un lai vērstos pret neatbilstīgu migrāciju ar efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu, dalībvalstīm plānošanas perioda vidusposmā būtu jāpiešķir papildu summa, ņemot vērā objektīvus kritērijus. Minētā summa būtu jānosaka, pamatojoties uz statistikas datiem saskaņā ar I pielikumu, atspoguļojot izmaiņas dalībvalstu sākotnējā situācijā.

(43)

Lai palīdzētu sasniegt Fonda politikas mērķi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to programmās ir darbības Fonda konkrēto mērķu īstenošanai, ka izvēlētās prioritātes ir saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem īstenošanas pasākumiem un ka resursu sadalījums starp mērķiem nodrošina kopējā politikas mērķa sasniegšanu. Šajā nolūkā dalībvalstīm principā būtu jānodrošina minimālais piešķīrums, lai stiprinātu un attīstītu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu, stiprinātu un attīstītu likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un dotu ieguldījumu efektīvā trešo valstu valstspiederīgo integrācijā un sociālo iekļaušanā un sekmētu to.

(44)

Tā kā problēmas migrācijas jomā pastāvīgi mainās, ir nepieciešams pielāgot finansējuma piešķiršanu migrācijas plūsmu izmaiņām. Lai reaģētu uz steidzamām vajadzībām un izmaiņām politikā un Savienības prioritātēm un virzītu finansējumu uz darbībām ar augstu Savienības pievienoto vērtību, daļa finansējuma ar tematiskā mehānisma starpniecību būtu periodiski jāpiešķir īpašām darbībām, Savienības darbībām, vietējo un reģionālo iestāžu darbībām, ārkārtas palīdzībai, pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai un papildu atbalstam dalībvalstīm, kas dod ieguldījumu solidaritātes un atbildības centienos. Tematiskais mehānisms nodrošina elastību Fonda pārvaldībā, un to varētu arī īstenot ar dalībvalstu programmu starpniecību.

(45)	Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot daļu no programmām piešķirtajiem līdzekļiem, lai finansētu IV pielikumā minētās darbības, saņemot lielāku Savienības ieguldījumu.

(46)

Daļu no resursiem, kas pieejami saskaņā ar Fondu, varētu piešķirt arī dalībvalstu programmām, ar kurām īsteno konkrētas darbības, papildus iedalītajam sākotnējam finansējumam. Šīs konkrētās darbības būtu jānosaka Savienības līmenī, un tām vajadzētu būt darbībām, kurām vajadzīga sadarbība, vai darbībām, kas vajadzīgas, lai reaģētu uz notikumu attīstību Savienībā, kam nepieciešams papildu finansējums vienai vai vairākām dalībvalstīm.

(47)

Fondam būtu jāpalīdz segt darbības izmaksas, kas saistītas ar fonda konkrētajiem mērķiem, lai nodrošinātu dalībvalstīm iespēju uzturēt spējas, kuras ir būtiskas uzdevumiem un pakalpojumiem, kas veido sabiedrisku pakalpojumu Savienībai kopumā. Minētajam atbalstam būtu jāizpaužas kā pilnīgai ar Fonda mērķiem saistītu konkrēto izmaksu atlīdzināšanai, un tam vajadzētu būt neatņemamai dalībvalstu programmu sastāvdaļai.

(48)

Lai papildinātu Fonda politikas mērķa sasniegšanu valstu līmenī, izmantojot dalībvalstu programmas, Fondam būtu arī jāatbalsta darbības Savienības līmenī. Ar šādām darbībām būtu jāsasniedz stratēģiski mērķi Fonda intervences jomā saistībā ar politikas analīzi un inovāciju, savstarpēju mācīšanos un partnerībām transnacionālā līmenī, kā arī jaunu iniciatīvu un darbību izmēģināšanu visā Savienībā.

(49)

Lai stiprinātu Savienības spēju vienā vai vairākās dalībvalstīs nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju, kuru raksturo liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums, kas rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar dalībvalstu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru un ar to patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām, vai nekavējoties risināt ārkārtēju migrācijas situāciju trešās valstīs politisku norišu vai konfliktu dēļ, būtu jārada iespēja sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar noteikumiem, kuri izklāstīti šajā regulā.

(50)	Ar šo regulu būtu jānodrošina, ka turpina darboties Eiropas migrācijas tīkls, kas izveidots ar Padomes Lēmumu 2008/381/EK (17), un būtu jāsniedz finansiāla palīdzība saskaņā ar tā mērķiem un uzdevumiem.

(51)

Fonda politikas mērķis tiks ņemts vērā arī finanšu instrumentos un budžeta garantijās saskaņā ar programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (18), politikas sadaļām. Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un ar darbībām nevajadzētu divkāršot vai izspiest privātu finansējumu vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū. Darbībām vajadzētu būt ar nepārprotamu Savienības pievienoto vērtību.

(52)

Finansējuma apvienošanas darbības ir brīvprātīgas, un tās ir no Savienības budžeta atbalstītas darbības, kuras apvieno no Savienības budžeta finansēta neatmaksājamā atbalsta veidus, atmaksājamā atbalsta veidus vai abus ar atmaksājama atbalsta veidiem no veicināšanas, attīstības vai citām publisko finanšu iestādēm, kā arī atbalstu no komerciālām finanšu iestādēm un investoriem.

(53)

Ar šo regulu paredz finansējumu visam Fonda darbības laikam, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (19) 18. punkta nozīmē.

(54)

Uz Fondu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (20) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir paredzēti noteikumus par Savienības budžeta īstenošanu, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešu pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālu palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(55)	Lai īstenotu darbības dalītajā pārvaldībā, Fondam būtu jāietilpst saskaņotā sistēmā, kuru veido šī regula, Finanšu regula un Regula (ES) 2021/1060.

(56)

Regula (ES) 2021/1060 veido rīcības pamatu ERAF, ESF+, Kohēzijas fondam, Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam, Iekšējās drošības fondam un finansiāla atbalsta instrumentam robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētās robežu pārvaldības fonda, un tā nosaka jo īpaši noteikumus attiecībā uz plānošanu, uzraudzību un izvērtēšanu, pārvaldi un kontroli dalītā pārvaldībā īstenotiem ES fondiem. Turklāt ir jāprecizē Fonda mērķi šajā regulā un jānosaka īpaši noteikumi par darbībām, ko var finansēt no Fonda.

(57)

Fonda priekšfinansējuma shēma ir noteikta Regulā (ES) 2021/1060, un konkrēta priekšfinansējuma likme ir noteikta šajā regulā. Turklāt, lai nodrošinātu, ka ir iespējams ātri reaģēt uz ārkārtas situācijām, ir lietderīgi noteikt konkrētu priekšfinansējuma likmi ārkārtas palīdzībai. Ar priekšfinansējuma shēmu būtu jānodrošina, ka dalībvalstīm ir līdzekļi atbalsta sniegšanai saņēmējiem no to programmu īstenošanas sākuma.

(58)

Šajā regulā minētos finansēšanas veidus un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz iespējām ar tiem sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, ņemot vērā jo īpaši kontroles izmaksas, administratīvos slogus un neatbilstības risku. Izdarot šādu izvēli, būtu jāietver iespēja apsvērt izmantot fiksētas summas maksājumus, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(59)

Lai maksimāli izmantotu vienotās revīzijas principu, ir lietderīgi paredzēt īpašus noteikumus par tādu projektu kontroli un revīziju, kuri attiecas uz starptautiskām organizācijām, kuru iekšējās kontroles sistēmas Komisija ir novērtējusi pozitīvi. Attiecībā uz šādiem projektiem vadošajām iestādēm vajadzētu būt iespējai ierobežot savas pārvaldības pārbaudes, ja saņēmējs laikus sniedz visus vajadzīgos datus un informāciju par projekta virzību un par pakārtoto izdevumu atbalsttiesīgumu. Turklāt, ja šādas starptautiskas organizācijas īstenots projekts ir daļa no revīzijas izlases, revīzijas iestādei vajadzētu būt iespējai veikt savu darbu saskaņā ar principiem, kas noteikti Saistīto pakalpojumu starptautiskajā standartā (ISRS) 4400 “Vienošanās veikt iepriekš saskaņotas procedūras attiecībā uz finanšu informāciju”.

(60)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (22), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (23) un (ES) 2017/1939 (24) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā ar samērīgiem pasākumiem, tostarp ar pasākumiem, kas attiecas uz pārkāpumu, tai skaitā krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, nepareizi izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvu sodu noteikšanu. Konkrētāk, saskaņā ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noskaidrotu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (“EPPO”) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (25). Saskaņā ar Finanšu Regulu ikvienai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās ciešākā sadarbībā, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939 – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas. Dalībvalstīm būtu pilnībā jāsadarbojas un jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām attiecībā uz Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(61)	Ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, būtu jāļauj Fondā piedalīties trešai valstij, kas ir noslēgusi nolīgumu ar Savienību par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī vai minētajā trešā valstī iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

(62)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(63)	Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (26), personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs vai teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Fonda noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstij, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta.

(64)

Ievērojot LESD 349. pantu un saskaņā ar Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, ko Padome apstiprināja 2018. gada 12. aprīļa secinājumos, attiecīgajām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu stratēģijas un programmas pievēršas konkrētajām problēmām, ar kurām tālākie reģioni saskaras migrācijas pārvaldībā. Fondam būtu jāatbalsta minētās dalībvalstis ar pietiekamiem resursiem, lai palīdzētu minētajiem reģioniem ilgtspējīgi pārvaldīt migrāciju un iespējamu spiedienu.

(65)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (27) 22. un 23. punktu, Fonds būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Fonda ietekmi uz vietas. Lai novērtētu Fonda sasniegumus, saistībā ar katru Fonda konkrēto mērķi būtu jānosaka rādītāji un attiecīgie mērķrādītāji. Minētajos rādītājos būtu jāiekļauj kvalitatīvi un kvantitatīvi rādītāji.

(66)

Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) 2021/1060 un šīs regulas noteikumiem Komisijai un dalībvalstīm būtu jāuzrauga Fonda īstenošana, izmantojot rādītājus un finanšu pārskatus. Sākot no 2023. gada, dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumi par pēdējo grāmatvedības gadu. Minētajos ziņojumos būtu jāiekļauj informācija par progresu, kas panākts dalībvalstu programmu īstenošanā. Dalībvalstīm būtu jāiesniedz Komisijai arī minēto ziņojumu kopsavilkumi. Komisijai būtu jātulko minētie kopsavilkumi visās Savienības oficiālajās valodās un jādara tie publiski pieejami savā tīmekļa vietnē kopā ar saitēm uz dalībvalstu tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulā (ES) 2021/1060.

(67)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir cīnīties pret klimata pārmaiņām saskaņā ar Savienības saistībām īstenot Parīzes nolīgumu, kas pieņemts Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros (28), un saistībām sasniegt Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus, šajā regulā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz panākt to, lai 30 % no visiem daudzgadu finanšu shēmas izdevumiem tiktu izmantoti klimata mērķu integrēšanai, un panākt mērķi 2024. gadā 7,5 % un 2026. un 2027. gadā 10 % no budžeta izdevumiem atvēlēt bioloģiskās daudzveidības mērķiem, vienlaikus ņemot vērā starp klimata un bioloģiskās daudzveidības mērķi pastāvošo pārklāšanos. Ar Fondu būtu jāatbalsta aktivitātes, kas atbilst Savienības klimata un vides standartiem un prioritātēm un neradītu būtisku kaitējumu vides mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (29) 17. panta nozīmē.

(68)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (30) un jebkuru tiesību aktu, kas attiecas uz 2014.–2020. gada plānošanas periodu, būtu jāturpina piemērot programmām un projektiem, kas saņem atbalstu no Fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tā kā Regulas (ES) Nr. 514/2014 īstenošanas periods pārklājas ar plānošanas periodu, uz ko attiecas šī regula, un lai nodrošinātu dažu ar minēto regulu apstiprināto projektu īstenošanas nepārtrauktību, būtu jānosaka pakāpeniskas īstenošanas noteikumi. Katrs atsevišķais projekta posms būtu jāīsteno saskaņā ar tā plānošanas perioda noteikumiem, kurā tas saņem finansējumu.

(69)

Lai papildinātu un grozītu šīs regulas nebūtiskus elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar III pielikumu var saņemt atbalstu; attiecībā uz to darbību sarakstu, par kurām saskaņā ar IV pielikumu var saņemt lielāku līdzfinansējumu; attiecībā uz darbības atbalstu saskaņā ar VII pielikumu un attiecībā uz uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas turpmāku izstrādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(70)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (31). Pieņemot īstenošanas aktus, ar kuriem dalībvalstīm nosaka kopīgus pienākumus, jo īpaši pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Komisijai, būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, bet, pieņemot īstenošanas aktus, kas attiecas uz sīki izstrādātu kārtību informācijas sniegšanai Komisijai plānošanas un ziņošanas ietvaros, būtu jāpiemēro konsultēšanās procedūra, jo minētajiem aktiem ir tikai tehniska nozīme. Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, lai piešķirtu šajā regulā paredzēto ārkārtas palīdzību, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar šādas palīdzības raksturu un mērķi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(71)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(72)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(73)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(74)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju var piešķirt par jau uzsāktu darbību ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav tiesīgās uz Savienības finansējumu, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Lai izvairītos no jebkādiem Savienības atbalsta traucējumiem, kas varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējai uz ierobežotu laikposmu 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas sākumā izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu tiešā pārvaldībā un kuras jau ir sāktas, uzskatīt par atbalsttiesīgām no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

(75)	Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 (32) piemērošanas laikposmu.

(76)	Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu (“Fonds”) laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Šajā regulā ir noteikti Fonda mērķi, budžets laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, Savienības finansējuma veidi un noteikumi šāda finansējuma sniegšanai.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“persona, kas lūdz starptautisko aizsardzību” ir pieteikuma iesniedzējs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (33) 2. panta c) punktā;

2)	“starptautiskās aizsardzības saņēmējs” ir starptautiskās aizsardzības saņēmējs, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/95/ES (34) 2. panta b) punktā;

3)	“finansējuma apvienošanas darbība” ir darbības, ko atbalsta no Savienības budžeta, tostarp finansējuma apvienošanas mehānisma ietvaros Finanšu regulas 2. panta 6) punktā nozīmē;

4)	“ģimenes loceklis” ir jebkurš trešās valsts valstspiederīgais, kas definēts kā ģimenes loceklis Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz Fonda atbalstītas darbības politikas jomu;

“humanitārā uzņemšana” ir tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku uzņemšana pēc dalībvalsts lūgta nosūtījuma no Eiropas Patvēruma atbalsta biroja (EASO), Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (“UNHCR”) vai citas attiecīgas starptautiskas struktūras no kādas trešās valsts, kurp viņi piespiedu kārtā pārvietoti, uz dalībvalstu teritoriju, kuriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas paredz tādas tiesības un saistības, kuras attiecībā uz alternatīvās aizsardzības saņēmējiem ir līdzvērtīgas Direktīvas 2011/95/ES 20.–34. pantā noteiktajām tiesībām un saistībām, ir piešķirta starptautiskā aizsardzība vai humanitārais statuss;

6)	“darbības atbalsts” ir daļa no dalībvalsts piešķīruma, ko var izmantot kā atbalstu publiskajām iestādēm, kuras atbild par tādu uzdevumu veikšanu un tādu pakalpojumu sniegšanu, kas vērtējami kā sabiedriski pakalpojumi Savienībai;

7)	“izraidīšana” ir izraidīšana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 5) punktā;

“pārmitināšana” ir tādu trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku uzņemšana no kādas trešās valsts, uz ko viņi bija pārvietoti, dalībvalstu teritorijā pēc UNHCR nosūtījuma, kuriem ir piešķirta starptautiskā aizsardzība un ir piekļuve stabilam risinājumam saskaņā ar Savienības un valstu tiesību aktiem;

9)	“atgriešana” ir atgriešana, kā definēts Direktīvas 2008/115/EK 3. panta 3) punktā;

10)	“konkrētas darbības” ir transnacionāli vai valsts mēroga projekti, kuri sniedz Savienības pievienoto vērtību atbilstoši Fonda mērķiem un attiecībā uz kuriem viena, vairākas vai visas dalībvalstis var saņemt papildu piešķīrumu savām programmām;

11)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir persona, tostarp bezvalstnieks vai persona bez noteiktas valstspiederības, kas nav Savienības pilsonis, kā definēts LESD 20. panta 1. punktā;

12)	“nepilngadīgais bez pavadības” ir nepilngadīgais bez pavadības, kā definēts Direktīvas 2011/95/ES 2. panta 1. punktā;

13)	“Savienības darbības” ir transnacionāli projekti vai Savienībai īpaši nozīmīgi projekti, kurus īsteno saskaņā ar Fonda mērķiem;

14)	“mazāk aizsargāta persona” ir jebkura persona, kas definēta kā mazāk aizsargāta persona Savienības tiesību aktos, kuri attiecas uz Fonda atbalstītas darbības politikas jomu.

3. pants

Fonda mērķi

1. Fonda politikas mērķis ir palīdzēt efektīvi pārvaldīt migrācijas plūsmas un īstenot, stiprināt un attīstīt kopējo patvēruma politiku un kopējo imigrācijas politiku, saskaņā ar attiecīgo Savienības acquis un pilnībā ievērojot Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskiem instrumentiem, kuru puses tās ir.

2. Ievērojot 1. punktā noteikto politikas mērķi, ar Fondu dod ieguldījumu šādu konkrēto mērķu sasniegšanā:

a)	stiprināt un attīstīt visus kopējās Eiropas patvēruma sistēmas aspektus, tostarp tās ārējo dimensiju;

b)	stiprināt un attīstīt likumīgu migrāciju uz dalībvalstīm saskaņā ar to ekonomiskajām un sociālajām vajadzībām un dot ieguldījumu efektīvā trešo valstu valstspiederīgo integrācijā un sociālajā iekļaušanā un sekmēt to;

c)	palīdzēt apkarot neatbilstīgu migrāciju, uzlabot efektīvu, drošu un cieņpilnu atgriešanu un atpakaļuzņemšanu, un veicināt un dot ieguldījumu efektīvā sākotnējā reintegrācijā trešās valstīs;

d)	uzlabot solidaritāti un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm, jo īpaši attiecībā uz tām, kuras visvairāk ir skārušas migrācijas un patvēruma problēmas, tostarp ar praktisku sadarbību.

3. Saskaņā ar 2. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem Fondu īsteno ar II pielikumā uzskaitītajiem īstenošanas pasākumiem.

4. pants

Partnerība

Ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 8. panta 1. punktu, partnerībās Fonda nolūkos ietver reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskās iestādes vai šādas iestādes pārstāvošas apvienības, attiecīgās starptautiskās organizācijas, nevalstiskās organizācijas, piemēram, bēgļu organizācijas un migrantu vadītas organizācijas, kā arī valstu cilvēktiesību iestādes un līdztiesības struktūras un ekonomiskos un sociālos partnerus.

5. pants

Atbalsta tvērums

1. Tā mērķu ietvaros un saskaņā ar īstenošanas pasākumiem, kas uzskaitīti II pielikumā, ar Fondu jo īpaši atbalsta III pielikumā minētās darbības.

Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai grozītu III pielikumā iekļauto darbību sarakstu nolūkā pievienot jaunas darbības.

2. Lai sasniegtu tā mērķus, Fonds atbilstoši Savienības prioritātēm var atbalstīt III pielikumā minētās darbības attiecīgi trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm, saskaņā attiecīgi ar 7. vai 24. pantu.

3. Attiecībā uz darbībām trešās valstīs un saistībā ar tām Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu saskaņā ar to attiecīgajiem pienākumiem nodrošina koordināciju ar attiecīgajām Savienības politikas jomām, stratēģijām un instrumentiem. Tās jo īpaši nodrošina to, ka darbības trešās valstīs un saistībā ar tām:

a)	veic sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no citiem Savienības instrumentiem;

b)	ir saskaņotas ar Savienības ārējo politiku, ievēro principu par politikas saskaņotību attīstībai un atbilst attiecīgā reģiona vai valsts stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem;

c)	ir vērstas uz pasākumiem, kas nav orientēti uz attīstību; un

d)	kalpo Savienības iekšējās politikas interesēm, un atbilst aktivitātēm, kuras īsteno Savienībā.

4. Fonda mērķi atbalsta darbības, kas vērstas uz vienu vai vairākām mērķgrupām, kuras ietilpst LESD 78. un 79. panta darbības jomā.

6. pants

Dzimumu līdztiesība un nediskriminēšana

1. Dalībvalstis un Komisija nodrošina, ka visā Fonda atbalstīto programmu un projektu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas procesā tiek integrēta dzimumperspektīva un tiek ņemta vērā un veicināta dzimumu līdztiesība un dzimuma aspekta iekļaušana.

2. Dalībvalstis un Komisija veic attiecīgus pasākumus, lai Fonda atbalstīto programmu un projektu sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas laikā izslēgtu jebkāda veida diskrimināciju, kas aizliegta ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 21. pantu.

7. pants

Ar Fondu asociētās trešās valstis

1. Fondā var piedalīties trešās valstis, kas atbilst 2. punktā uzskaitītajiem kritērijiem, un saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti konkrētā nolīgumā, kas attiecas uz trešās valsts dalību Fondā.

2. Lai trešā valsts būtu tiesīga būt asociēta ar Fondu, kā minēts 1. punktā, tā ar Savienību ir noslēgusi nolīgumu par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kura ir atbildīga par kādā dalībvalstī vai minētajā trešā valstī iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu.

3. Konkrētais nolīgums, kas attiecas uz trešās valsts dalību Fondā, vismaz:

a)	rada iespēju sadarboties ar dalībvalstīm un Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām patvēruma, migrācijas un atgriešanas jomā atbilstīgi solidaritātes un taisnīga atbildības sadalījuma principu;

b)	tā pamatā visā Fonda darbības laikā ir neizraidīšanas, demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principi;

c)	nodrošina taisnīgu līdzsvaru attiecībā uz tādas trešās valsts veiktām iemaksām un gūtiem ieguvumiem, kas piedalās Fondā;

d)	nosaka nosacījumus dalībai Fondā, tostarp tam, kā aprēķina finanšu iemaksas Fondā un tās administratīvās izmaksas;

e)	trešai valstij nepiešķir nekādas pilnvaras pieņemt lēmumus par Fondu;

f)	garantē Savienības tiesības nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību un aizsargāt savas finanšu intereses.

g)	paredz, ka trešā valsts piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas vajadzīgas atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai saskaņā ar 8. pantu.

Šā punkta d) apakšpunktā minētās iemaksas veido piešķirtos ieņēmumus saskaņā ar Finanšu regulas 21. panta 5. punktu.

8. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

Ja kāda trešā valsts Fondā piedalās, pamatojoties uz lēmumu, kas pieņemts, ievērojot starptautisku nolīgumu vai uz kāda cita juridiska instrumenta pamata, trešā valsts piešķir nepieciešamās tiesības un piekļuvi, kas vajadzīgas atbildīgajam kredītrīkotājam, OLAF un Revīzijas palātai, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci. OLAF gadījumā šādas tiesības ietver tiesības veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

II NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

1. IEDAĻA

Kopīgie noteikumi

9. pants

Vispārējie principi

1. Atbalsts, ko sniedz no Fonda, papildina valsts, reģionālajā un vietējā līmenī veiktus pasākumus un koncentrējas uz Savienības pievienotās vērtības radīšanu Fonda mērķu sasniegšanā.

2. Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, ko sniedz no Fonda un ko sniedz dalībvalstis, atbilst attiecīgajām Savienības darbībām, politikas virzieniem un prioritātēm un papildina atbalstu, ko sniedz no citiem Savienības instrumentiem, jo īpaši ārējos instrumentus, Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF).

3. Fondu īsteno tiešā, dalītā vai netiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu.

10. pants

Budžets

1. Fonda īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 9 882 000 000 EUR faktiskajās cenās.

2. Finansējumu izmanto šādi:

a)	6 270 000 000 EUR piešķir dalībvalstu programmām;

b)	3 612 000 000 EUR piešķir 11. pantā minētajam tematiskajam mehānismam.

3. Līdz 0,42 % no finansējuma pēc Komisijas iniciatīvas piešķir tehniskajai palīdzībai, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 35. pantā.

4. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 26. pantu līdz 5 % no sākotnējiem piešķīrumiem dalībvalstij no jebkuriem minētās regulas fondiem dalītā pārvaldībā var pēc minētās dalībvalsts pieprasījuma pārvietot uz Fondu tiešā vai netiešā pārvaldībā. Komisija minētos resursus īsteno tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu vai netieši saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu. Minētos resursus izmanto attiecīgās dalībvalsts labā.

11. pants

Vispārējie noteikumi par tematiskā mehānisma īstenošanu

1. Šīs regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto summu elastīgi piešķir ar tematiskā mehānisma starpniecību, izmantojot dalītu, tiešu vai netiešu pārvaldību, kā izklāstīts darba programmās. Ņemot vērā Fonda iekšējo raksturu, tematiskais mehānisms galvenokārt kalpo Savienības iekšējai politikai saskaņā ar 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

Finansējumu no tematiskā mehānisma izmanto tā elementiem, kas ir šādi:

a)	konkrētas darbības;

b)	Savienības darbības;

c)	ārkārtas palīdzība, kā minēts 31. pantā;

d)	pārmitināšana un humanitārā uzņemšana;

e)	atbalsts dalībvalstīm personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanā solidaritātes centienu ietvaros, kā minēts 20. pantā; un

f)	Eiropas migrācijas tīkls, kā minēts 26. pantā.

No šīs regulas 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētās summas pēc Komisijas iniciatīvas atbalstu saņem arī tehniskajai palīdzībai, kā minēts Regulas (ES) 2021/1060 35. pantā.

2. Ar finansējumu no tematiskā mehānisma pievēršas prioritātēm, kurām ir augsta Savienības pievienotā vērtība, vai tas jāizmanto, lai reaģētu uz neatliekamām vajadzībām atbilstīgi saskaņotajām Savienības prioritātēm, kas izklāstītas II pielikumā.

Ar šā punkta pirmajā daļā minēto finansējumu, izņemot finansējumu, ko izmanto ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 31. panta 1. punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktu, atbalsta III pielikumā uzskaitītās atbalsttiesīgās darbības, tostarp pārmitināšanu un humanitāro uzņemšanu saskaņā ar 19. pantu kā daļu no Savienības migrācijas politikas ārējās dimensijas.

3. Komisija sadarbojas ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un attiecīgajiem tīkliem, jo īpaši lai sagatavotu un izvērtētu darba programmas Savienības darbībām, ko finansē no Fonda.

4. Vismaz 20 % resursu no sākotnējā piešķīruma tematiskajam mehānismam piešķir konkrētajam mērķim, kas noteikts 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā.

5. Ja finansējums no tematiskā mehānisma dalībvalstīm tie sniegts, izmantojot tiešu vai netiešu pārvaldību, Komisija nodrošina, ka neatlasa tos projektus, uz kuriem attiecas Komisijas sniegts argumentēts atzinums saistībā ar pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, kura liek apšaubīt izdevumu likumību un pareizību vai minēto projektu sniegumu.

6. Regulas (ES) 2021/1060 23. panta un 24. panta 2. punkta nolūkos, ja finansējumu no tematiskā mehānisma īsteno dalītā pārvaldībā, attiecīga dalībvalsts nodrošina, ka – un Komisija novērtē, vai – uz paredzētajām darbībām neattiecas Komisijas argumentēts atzinums saistībā ar pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, kura liek apšaubīt izdevumu likumību un pareizību vai darbību sniegumu.

7. Komisija nosaka kopējo summu, kas saskaņā ar ikgadējām Savienības budžeta apropriācijām ir jādara pieejama tematiskajam mehānismam.

8. Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem Finanšu regulas 110. pantā minētos finansēšanas lēmumus attiecībā uz tematisko mehānismu, norādot atbalstāmos mērķus un darbības un precizējot summas, kas atvēlētas katram no elementiem, kuri minēti šā panta 1. punkta otrajā daļā. Finansēšanas lēmumos attiecīgā gadījumā norāda kopējo summu, kas paredzēta finansējuma apvienošanas darbībām. Finansēšanas lēmumi var būt gada vai daudzgadu un var attiekties uz vienu vai vairākiem tematiskā mehānisma elementiem, kas minēti šā panta 1. punkta otrajā daļā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta šīs regulas 38. panta 3. punktā.

9. Ar tematisko mehānismu jo īpaši atbalsta darbības, uz kurām attiecas II pielikuma 2. punkta d) apakšpunktā minētais īstenošanas pasākums un kuras īsteno valstu, reģionālās un vietējās iestādes vai pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Šajā ziņā vismaz 5 % no sākotnējā piešķīruma tematiskajam mehānismam paredz vietējo un reģionālo iestāžu veiktu integrācijas pasākumu īstenošanai.

10. Komisija nodrošina, ka resursu sadalījums 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem ir taisnīgs un pārredzams. Komisija ziņo par tematiskā mehānisma izmantošanu un sadalījumu starp elementiem, kuri minēti šā panta 1. punkta otrajā daļā, tostarp par atbalstu, kas sniegts darbībām trešās valstīs vai saistībā ar tām saskaņā ar 25. pantā minētajām Savienības darbībām.

11. Pēc 8. punktā minētā finansēšanas lēmuma pieņemšanas Komisija var veikt attiecīgas izmaiņas dalībvalstu programmās.

2. IEDAĻA

Atbalsts un īstenošana dalītā pārvaldībā

12. pants

Darbības joma

1. Šo iedaļu piemēro summai, kas minēta 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un papildu resursiem, kuri īstenojami dalītā pārvaldībā saskaņā ar 11. pantā minēto finansēšanas lēmumu par tematisko mehānismu.

2. Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu īsteno dalītā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulas 63. pantu un Regulu (ES) 2021/1060.

13. pants

Budžeta resursi

1. Summu, kas minēta 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā, indikatīvi piešķir dalībvalstu programmām šādi:

a)	5 225 000 000 EUR saskaņā ar I pielikumu;

b)	1 045 000 000 EUR, lai veiktu dalībvalstu programmu piešķīrumu korekcijas, kā minēts 17. panta 1. punktā.

2. Ja šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā summa nav pilnībā piešķirta, atlikušo summu var pieskaitīt 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajai summai.

14. pants

Priekšfinansējums

1. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 90. panta 4. punktu, ja ir pieejami līdzekļi, priekšfinansējumu attiecībā uz Fondu katru gadu pirms 1. jūlija izmaksā kā gada maksājumus šādi:

a)	2021: 4 %;

b)	2022: 3 %;

c)	2023: 5 %;

d)	2024: 5 %;

e)	2025: 5 %;

f)	2026: 5 %.

2. Ja programma tiek pieņemta pēc 2021. gada 1. jūlija, agrākos maksājumus izmaksā tās pieņemšanas gadā.

15. pants

Līdzfinansējuma likmes

1. Ieguldījums no Savienības budžeta nepārsniedz 75 % no projekta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

2. Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no konkrētu darbību ietvaros īstenoto projektu kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

3. Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 90 % no IV pielikumā uzskaitīto darbību kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

4. Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no darbības atbalsta kopējiem attiecināmiem izdevumiem.

5. Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no ārkārtas palīdzības kopējiem attiecināmiem izdevumiem, kā minēts 31. pantā.

6. Ieguldījumu no Savienības budžeta var palielināt līdz 100 % no kopējiem attiecināmiem izdevumiem tehniskajai palīdzībai pēc dalībvalstu iniciatīvas, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 36. panta 5. punkta b) apakšpunkta vi) punktā noteiktos ierobežojumus.

7. Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina dalībvalsts programmu, nosaka līdzfinansējuma likmi un maksimālo atbalsta summu, kura no Fonda piešķirama tiem darbību veidiem, ko aptver 1.–6. punktā minētie ieguldījumi.

8. Komisijas lēmumā, ar ko apstiprina dalībvalsts programmu, katram darbības veidam norāda, vai līdzfinansējuma likmi piemēro:

a)	kopējam ieguldījumam, tostarp publiskajam un privātajam ieguldījumam; vai

b)	tikai publiskajam ieguldījumam.

16. pants

Dalībvalstu programmas

1. Katra dalībvalsts nodrošina, ka tās programmā ietvertās prioritātes atbilst Savienības prioritātēm un izaicinājumiem patvēruma un migrācijas pārvaldības jomā un tos risina un ka minētās prioritātes pilnībā atbilst attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības, kas izriet no starptautiskajiem instrumentiem, kuros tās ir puses. Nosakot savu programmu prioritātes, dalībvalstis nodrošina, ka to programmās ir pienācīgi ņemti vērā II pielikumā uzskaitītie īstenošanas pasākumi.

Ņemot vērā, ka tas ir iekšējs Fonds, dalībvalstu programmas galvenokārt kalpo Savienības iekšējai politikai saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktajiem konkrētajiem mērķiem.

Komisija dalībvalstu programmas novērtē saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 23. pantu.

2. Šīs regulas 13. panta 1. punktā minēto piešķirto resursu robežās un neskarot šā panta 3. punktu, katra dalībvalsts savā programmā piešķir:

a)	vismaz 15 % no resursiem, kas tām piešķirti, 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim; un

b)	vismaz 15 % no resursiem, kas tām piešķirti, 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktajam konkrētajam mērķim.

3. Dalībvalsts var piešķirt mazāk nekā 2. punktā minēto minimālo procentuālo apmēru tikai tad, ja tā savā programmā sniedz detalizētu paskaidrojumu par to, kāpēc resursu piešķīrums zem minētā apmēra neapdraud attiecīgā mērķa sasniegšanu.

4. Komisija nodrošina, ka dalībvalstu programmu izstrādē agrīnā posmā un savlaicīgi tiek ņemtas vērā attiecīgo decentralizēto aģentūru, jo īpaši EASO, Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras un Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras, kas izveidota ar Padomes Regulu (EK) Nr. 168/2007 (35), zināšanas un pieredze attiecībā uz to kompetences jomām.

5. Komisija attiecīgā gadījumā var iesaistīt attiecīgās decentralizētās aģentūras, tostarp 4. punktā minētās aģentūras, 5. iedaļā minētajos uzraudzības un izvērtēšanas uzdevumos, jo īpaši nolūkā nodrošināt, ka ar Fonda atbalstu īstenotās darbības atbilst attiecīgajam Savienības acquis un saskaņotajām Savienības prioritātēm.

6. Pēc to ieteikumu pieņemšanas atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1053/2013, kuri ir šīs regulas darbības jomā, attiecīgā dalībvalsts kopā ar Komisiju izvērtē, kā ar savas programmas palīdzību reaģēt uz konstatējumiem un ieteikumiem – attiecīgā gadījumā ar Fonda atbalstu.

Komisija attiecīgā gadījumā var izmantot arī decentralizēto aģentūru īpašās zināšanas konkrētos jautājumos, kas ir minēto aģentūru kompetencē.

7. Vajadzības gadījumā attiecīgo dalībvalsts programmu groza saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 24. pantu, lai ņemtu vērā šā panta 6. punktā minētos ieteikumus.

8. Sadarbojoties un apspriežoties ar Komisiju un – vajadzības gadījumā – attiecīgajām decentralizētajām aģentūrām atbilstīgi to kompetences jomām, attiecīgā dalībvalsts savas programmas ietvaros piešķirtos resursus var pārdalīt, lai reaģētu uz 6. punktā minētajiem ieteikumiem, ja minētajiem ieteikumiem ir finansiālas sekas.

9. Dalībvalstis jo īpaši cenšas veikt IV pielikumā uzskaitītās darbības, kas to programmās ir tiesīgas saņemt lielākas līdzfinansējuma likmes. Neparedzētu vai jaunu apstākļu gadījumā vai efektīvas finansējuma īstenošanas nodrošināšanai Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 37. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu sarakstu ar IV pielikumā uzskaitītajām darbībām, kas ir tiesīgas saņemt lielākas līdzfinansējuma likmes.

10. Ciktāl nepieciešams, lai efektīvi īstenotu III pielikumā minētos integrācijas pasākumus, dalībvalstu programmās var būt iespēja iekļaut to personu tuvākos radiniekus, uz kurām attiecas minētie pasākumi.

11. Ja dalībvalsts nolemj ar Fonda atbalstu īstenot projektu kopā ar trešo valsti vai trešā valstī, attiecīgā dalībvalsts pirms projekta apstiprināšanas apspriežas ar Komisiju.

12. Regulas (ES) 2021/1060 22. panta 5. punktā minētā plānošana balstās uz šī regulas VI pielikuma 1. tabulā noteiktajiem intervences veidiem un ietver plānoto resursu indikatīvu sadalījumu pēc intervences veida katrā konkrētajā mērķī, kā noteikts šīs regulas 3. panta 2. punktā.

17. pants

Vidusposma pārskatīšana

1. Saskaņā ar kritērijiem, kas minēti no 1. punkta b) apakšpunktā un 2. līdz 5. punktā I pielikumā, Komisija 2024. gadā piešķir attiecīgo dalībvalstu programmām 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu summu. Finansējums ir spēkā no 2025. gada 1. janvāra.

2. Ja vismaz 10 % no šīs regulas 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā sākotnējā programmas piešķīruma nesedz maksājuma pieteikumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 91. pantu, attiecīgā dalībvalsts nav tiesīga saņemt šīs regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto papildu piešķīrumu tās programmai.

3. No 2025. gada 1. janvāra piešķirot līdzekļus no šīs regulas 11. pantā minētā tematiskā mehānisma, Komisija ņem vērā progresu, ko dalībvalstis panākušas Regulas (ES) 2021/1060 16. pantā minētā veikuma satvara starpposma mērķrādītāju sasniegšanā, un konstatētos trūkumus īstenošanā.

18. pants

Konkrētas darbības

1. Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 13. panta 1. punktu dalībvalsts var saņemt finansējumus konkrētām darbībām ar noteikumu, ka minētais finansējums pēc tam kā tāds tiek paredzēts tās programmā un tiek izmantots tam, lai sekmētu Fonda mērķu īstenošanu.

2. Finansējumu konkrētam darbībām neizmanto citām dalībvalsts programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos un pēc tam, kad Komisija, grozot dalībvalsts programmu, to ir apstiprinājusi.

19. pants

Resursi pārmitināšanai un humanitārajai uzņemšanai

1. Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis saņem summu 10 000 EUR apmērā par katru personu, kura uzņemta, veicot pārmitināšanu.

2. Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu dalībvalstis saņem summu 6 000 EUR apmērā par katru personu, kura uzņemta, veicot humanitāro uzņemšanu.

3. Šā panta 2. punktā minēto summu palielina līdz 8 000 EUR par katru personu, kas uzņemta, veicot humanitāro uzņemšanu, kas pieder vienai vai vairākām no šādām mazāk aizsargātajām grupām:

a)	riskam pakļautas sievietes un bērni;

b)	nepavadīti nepilngadīgie;

c)	personas, kam ir medicīniskas vajadzības, kuras var apmierināt tikai ar humanitāro uzņemšanu;

d)	personas, kurām nepieciešama humanitārā uzņemšana juridiskas vai fiziskas aizsardzības dēļ, tostarp vardarbības vai spīdzināšanas upuri.

4. Ja dalībvalsts uzņem personu, kas pieder pie vairāk nekā vienas no 2. un 3. punktā minētajām kategorijām, tā attiecīgo summu par minēto personu saņem tikai vienreiz.

5. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt attiecīgās summas arī par 1., 2. un 3. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja minētie ģimenes locekļi tiek uzņemti, lai nodrošinātu ģimenes vienotību.

6. Šajā pantā minētās summas piešķir kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu.

7. Šā panta 1., 2., 3. un 5. punktā minētās summas dalībvalsts programmai pirmoreiz piešķir ar finansēšanas lēmumu, ar ko apstiprina minēto programmu. Minētās summas neizmanto citām dalībvalsts programmas darbībām, izņemot pietiekami pamatotos apstākļos, ko apstiprinājusi Komisija, grozot minēto programmu. Minētās summas var iekļaut Komisijai iesniegtajos maksājuma pieteikumos – ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru summa tiek piešķirta, ir faktiski pārmitināta vai uzņemta.

8. Kontroles un revīzijas vajadzībām dalībvalstis glabā informāciju, kas nepieciešama pienācīgai pārmitināto vai uzņemto personu identificēšanai un pārmitināšanas vai uzņemšanas datuma noteikšanai.

9. Lai ņemtu vērā attiecīgā brīža inflācijas koeficientus, attiecīgās norises pārmitināšanas jomā un citus faktorus, kuri varētu optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz šā panta 1., 2. un 3. punktā minētās summas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai pielāgotu minētās summas, ja tas uzskatāms par lietderīgu un ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus.

20. pants

Resursi personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārsūtīšanai

1. Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 13. panta 1. punktu dalībvalsts saņem papildu summu 10 000 EUR apmērā par katru personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību un kas pārsūtīta no citas dalībvalsts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (36) 17. pantu vai līdzvērtīgu pārcelšanas veidu rezultātā.

2. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt šā panta 1. punktā minēto summu par katru minētajā punktā minētās personas ģimenes locekli – ar noteikumu, ka minētie ģimenes locekļi ir pārsūtīti, lai nodrošinātu ģimenes vienotību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 604/2013 17. pantu, vai ir pārsūtīti līdzvērtīgu pārcelšanas veidu rezultātā.

3. Papildus savam piešķīrumam saskaņā ar 13. panta 1. punktu dalībvalstis saņem papildu summu 10 000 EUR apmērā par katru starptautiskās aizsardzības saņēmēju, kas pārsūtīts no citas dalībvalsts.

4. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var būt tiesīgas saņemt attiecīgās summas arī par 3. punktā minēto personu ģimenes locekļiem, ja minētie ģimenes locekļi ir pārsūtīti, lai nodrošinātu ģimenes vienotību.

5. Dalībvalsts, kas sedz 1.–4. punktā minētās pārsūtīšanas izmaksas, saņem 500 EUR par katru uz citu dalībvalsti pārsūtītu personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju.

6. Šajā pantā minētās summas piešķir kā finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām saskaņā ar Finanšu regulas 125. pantu.

7. Šā panta 1.–5. punktā minētās summas piešķir dalībvalsts programmai – ar noteikumu, ka persona, attiecībā uz kuru summa tiek piešķirta, attiecīgā gadījumā tika faktiski pārsūtīta uz dalībvalsti vai tika reģistrēta kā pieteikuma iesniedzējs dalībvalstī, kas ir atbildīga saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 604/2013. Šīs summas neizmanto citām dalībvalsts programmas darbībām, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos un pēc tam, kad Komisija, grozot minēto programmu, to ir apstiprinājusi.

8. Kontroles un revīzijas vajadzībām dalībvalstis glabā informāciju, kas nepieciešama pienācīgai pārsūtīto personu identificēšanai un pārmitināšanas vai uzņemšanas datuma noteikšanai.

9. Lai ņemtu vērā attiecīgā brīža inflācijas koeficientus, attiecīgās norises pārcelšanas jomā un citus faktorus, kuri varētu optimizēt finansiālā stimula izmantošanu, ko sniedz 1., 3. un šā panta 5. punktā minētās summas, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai pielāgotu minētās summas, ja tas uzskatāms par lietderīgu un ievērojot pieejamo resursu ierobežojumus.

21. pants

Darbības atbalsts

1. Dalībvalsts var izmantot līdz 15 % no summas, kas no Fonda piešķirta tās programmai, lai finansētu darbības atbalstu saskaņā ar Fonda konkrētajiem mērķiem.

2. Izmantojot darbības atbalstu, dalībvalsts ievēro attiecīgo Savienības acquis un Hartu.

3. Savā programmā un gada snieguma ziņojumā, kas minēts šīs regulas 35. pantā, dalībvalsts paskaidro to, kā darbības atbalsta izmantošana palīdz Fonda mērķu sasniegšanai. Pirms dalībvalsts programmas apstiprināšanas Komisija novērtē sākotnējo situāciju dalībvalstīs, kuras paudušas savu nodomu izmantot darbības atbalstu. Komisija ņem vērā minēto dalībvalstu sniegto informāciju un attiecīgā gadījumā – informāciju, kas pieejama tās uzraudzības rezultātā, ko veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1053/2013 un kas ietilpst šīs regulas darbības jomā.

4. Darbības atbalstu koncentrē uz darbībām, ko sedz izdevumi, kā noteikts VII pielikumā.

5. Lai reaģētu uz neparedzētiem un jauniem apstākļiem vai lai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu attiecībā uz VII pielikumā uzskaitītajām atbalsttiesīgajām darbībām.

22. pants

Tādu projektu pārvaldības pārbaudes un revīzijas, ko veic starptautiskās organizācijas

1. Šis pants attiecas uz starptautiskām organizācijām vai to aģentūrām, kas minētas Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta ii) punktā un kuru sistēmas, noteikumus un procedūras Komisija ir pozitīvi novērtējusi, ievērojot minētās regulas 154. panta 4. un 7. punktu, lai netieši īstenotu no Savienības budžeta finansētas dotācijas (“starptautiskās organizācijas”).

2. Neskarot Regulas (ES) 2021/1060 83. panta pirmās daļas a) punktu un Finanšu regulas 129. pantu, ja starptautiskā organizācija ir saņēmējs, kā definēts Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 9) punktā, vadošajai iestādei nav jāveic pārvaldības pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punkta pirmajā daļā, ar noteikumu, ka starptautiskā organizācija iesniedz vadošajai iestādei Finanšu regulas 155. panta 1. punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā prasītos dokumentus.

3. Neskarot Finanšu regulas 155. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu, pārvaldības deklarācijā, kas starptautiskajai organizācijai ir jāiesniedz, apstiprina, ka projekts atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un projekta atbalsta nosacījumiem.

4. Turklāt, ja izmaksas ir atlīdzināmas, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta a) apakšpunktu, pārvaldības deklarācijā, kas starptautiskajai organizācijai ir jāiesniedz, apstiprina, ka:

a)	ir pārbaudīti rēķini un pierādījumi, ka saņēmējs ir tos samaksājis;

b)	ir pārbaudīta grāmatvedības uzskaite vai grāmatvedības kodi, ko saņēmējs uztur attiecībā uz darījumiem, kuri saistīti ar vadošajai iestādei deklarētajiem izdevumiem.

5. Ja izmaksas ir atlīdzināmas, ievērojot Regulas (ES) 2021/1060 53. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, pārvaldības deklarācijā, kas starptautiskajai organizācijai ir jāiesniedz, apstiprina, ka ir izpildīti izdevumu atlīdzināšanas nosacījumi.

6. Finanšu regulas 155. panta 1. punkta pirmās daļas a) un c) apakšpunktā minētos dokumentus iesniedz vadošajai iestādei kopā ar katru saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu.

7. Saņēmējs katru gadu līdz 15. oktobrim iesniedz vadošajai iestādei pārskatu. Pārskatam pievieno neatkarīgas revīzijas struktūras atzinumu, kas sagatavots saskaņā ar starptautiski pieņemtiem revīzijas standartiem. Minētajā atzinumā konstatē, vai ieviestās kontroles sistēmas darbojas pienācīgi un ir izmaksu ziņā lietderīgas un vai pamatā esošie darījumi ir likumīgi un pareizi. Minētajā atzinumā arī norāda, vai revīzijas rezultātā ir radušās šaubas par apgalvojumiem, kas pausti pārvaldības deklarācijās, ko iesniegusi starptautiskā organizācija, tostarp informāciju par aizdomām par krāpšanu. Minētajā atzinumā sniedz apliecinājumu, ka izdevumi, kas iekļauti maksājumu pieprasījumos, kurus starptautiskā organizācija iesniegusi vadošajai iestādei, ir likumīgi un atbilstīgi.

8. Neskarot esošās iespējas veikt Finanšu regulas 127. pantā minētās papildu revīzijas, vadošā iestāde sagatavo Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punkta pirmās daļas f) apakšpunktā minēto pārvaldības deklarāciju. Vadības iestāde to dara, pamatojoties uz dokumentiem, ko sniegusi starptautiskā organizācija, ievērojot šā panta 2.–5. un 7. punktu, nevis paļaujoties uz Regulas (ES) 2021/1060 74. panta 1. punktā minētajām pārvaldības pārbaudēm.

9. Dokumentā, kurā izklāstīti Regulas (ES) 2021/1060 73. panta 3. punktā minētie atbalsta saņemšanas nosacījumi, ietver šajā pantā izklāstītās prasības.

10. Šā panta 2. punktu nepiemēro un vadības iestādei līdz ar to ir jāveic pārvaldības pārbaudes, ja:

a)	minētā vadošā iestāde konstatē konkrētu pārkāpumu risku vai norādes uz krāpšanu attiecībā uz starptautiskās organizācijas ierosinātu vai īstenotu projektu;

b)	starptautiskā organizācija neiesniedz minētajai vadošajai iestādei 2. līdz 5. un 7. punktā minētos dokumentus;

c)	starptautiskās organizācijas iesniegtie 2. līdz 5. un 7. punktā minētie dokumenti ir nepilnīgi.

11. Ja projekts, kurā starptautiskā organizācija ir saņēmējs, kā definēts Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 9) punktā, ietilpst minētās regulas 79. pantā minētajā izlasē, revīzijas iestāde var veikt savu darbu, pamatojoties uz tādu darījumu apakšizlasi, kas attiecas uz minēto projektu. Ja apakšizlasē tiek konstatētas kļūdas, revīzijas iestāde attiecīgā gadījumā var pieprasīt starptautiskās organizācijas revidentam novērtēt kļūdu pilno tvērumu un kopējo apjomu minētajā projektā.

3. IEDAĻA

Atbalsts un īstenošana tiešā vai netiešā pārvaldībā

23. pants

Darbības joma

Atbalstu saskaņā ar šo iedaļu Komisija īsteno vai nu tieši saskaņā ar Finanšu regulas 62. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, vai netieši saskaņā ar minētās daļas c) apakšpunktu.

24. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

1. Savienības finansējumu ir tiesīgi saņemt šādi subjekti:

tiesību subjekti, kas iedibināti:

i)	dalībvalstī vai ar to saistītā aizjūras zemē vai teritorijā;

ii)	ar Fondu asociētā trešā valstī, ievērojot konkrētu nolīgumu saskaņā ar 7. pantu, ar noteikumu, ka uz to attiecas darba programma un tajā ietvertie nosacījumi;

iii)	trešā valstī, kas ir iekļauta darba programmā saskaņā ar 3. punktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)	tiesību subjekti, kas izveidoti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai jebkura starptautiska organizācija, kas atbilst Fonda vajadzībām.

2. Fiziskas personas nav tiesīgas saņemt Savienības finansējumu.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētie subjekti piedalās konsorcijā, ko veido vismaz divi neatkarīgi subjekti, no kuriem vismaz viens ir iedibināts dalībvalstī.

Subjekti, kas piedalās kā daļa no konsorcija, kā minēts šā punkta pirmajā daļā, nodrošina to, ka darbības, kurās tie piedalās, atbilst Hartā noteiktajiem principiem un veicina Fonda mērķu sasniegšanu.

25. pants

Savienības darbības

1. Pēc Komisijas iniciatīvas Fondu var izmantot, lai saskaņā ar III pielikumu finansētu Savienības darbības, kuras attiecas uz Fonda mērķiem.

2. Savienības darbības var nodrošināt finansējumu jebkurā Finanšu regulā noteiktajā formā, jo īpaši dotāciju, godalgu un iepirkuma veidā. Tās var arī nodrošināt finansējumu finanšu instrumentu formā finansējuma apvienošanas darbību ietvaros.

3. Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

4. Izvērtēšanas komiteja locekļi, kas novērtē Finanšu regulas 150. pantā minētos priekšlikumus, var būt ārējie eksperti.

5. Ar iemaksām savstarpējās apdrošināšanas mehānismā var segt risku, kas saistīts ar līdzekļu atgūšanu no saņēmējiem, un tās uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Finanšu Regulu. Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/695 (37) 37. panta 7. punktu.

26. pants

Eiropas migrācijas tīkls

1. Fonds atbalsta Eiropas migrācijas tīklu un sniedz finansiālo palīdzību, kas vajadzīga tā aktivitātēm un turpmākai attīstībai.

2. Summu, kas jādara pieejama Eiropas migrācijas tīklam saskaņā ar Fonda gada apropriācijām, un darba programmu, kurā noteiktas tā aktivitāšu prioritātes, Komisija pieņem pēc apstiprināšanas vadības padomē saskaņā ar Lēmuma 2008/381/EK 4. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Komisijas lēmums ir finansēšanas lēmums saskaņā ar Finanšu regulas 110. pantu. Lai nodrošinātu resursu laicīgu pieejamību, Komisija ar atsevišķu finansēšanas lēmumu var pieņemt Eiropas migrācijas tīkla darba programmu.

3. Finansiālā palīdzība, ko sniedz Eiropas migrācijas tīkla aktivitātēm, izpaužas kā dotācijas valstu kontaktpunktiem, kuri minēti Lēmuma 2008/381/EK 3. pantā, vai – attiecīgā gadījumā – kā iepirkums saskaņā ar Finanšu regulu.

27. pants

Finansējuma apvienošanas darbības

Finansējuma apvienošanas darbības, par kurām pieņemts lēmums saistībā ar Fondu, veic saskaņā ar Regulu (ES) 2021/523 un Finanšu regulas X sadaļu.

28. pants

Tehniskā palīdzība pēc Komisijas iniciatīvas

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 35. pantu Fonds var atbalstīt tehnisko palīdzību, ko īsteno pēc Komisijas iniciatīvas vai tās vārdā, ar finansējuma likmi 100 % apmērā.

29. pants

Revīzijas

Ievērojot Finanšu regulas 127. pantu, vispārēja ticamības apliecinājuma pamatā ir personu vai subjektu, tostarp tādu personu vai subjektu, kas nav Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru pilnvaroti, veiktas revīzijas par Savienības finansējuma izmantošanu.

30. pants

Informācija, komunikācija un publicitāte

1. Savienības finansējuma saņēmēji atzīst minētā finansējuma izcelsmi un nodrošina Savienības finansējuma pamanāmību – jo īpaši darbību un to rezultātu popularizēšanā –, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp medijiem un sabiedrībai, konsekventu, efektīvu, jēgpilnu un samērīgu mērķorientētu informāciju. Savienības finansējuma pamanāmību nodrošina un šādu informāciju sniedz, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, kad nav iespējams vai nav piemēroti šādu informāciju izvietot publiski vai kad šādas informācijas izpaušana ir ierobežota ar tiesību aktiem, jo īpaši drošības, sabiedriskās kārtības, kriminālizmeklēšanas vai persondatu aizsardzības apsvērumu dēļ. Lai nodrošinātu Savienības finansējuma pamanāmību, Savienības finansējuma saņēmēji publiskā saziņā par attiecīgo darbību piemin minētā finansējuma izcelsmi un izvieto Savienības emblēmu.

2. Lai sasniegtu iespējami plašāku auditoriju, Komisija veic informācijas un komunikācijas darbības saistībā ar Fondu, darbībām, ko veic saistībā ar Fondu, un gūtajiem rezultātiem.

Fondam piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl minētās prioritātes ir saistītas ar Fonda mērķiem.

3. Komisija publicē 11. pantā minētās tematiskā mehānisma darba programmas. Attiecībā uz atbalstu, ko sniedz tiešā vai netiešā pārvaldībā, Komisija Finanšu regulas 38. panta 2. punktā minēto informāciju publicē publiski pieejamā tīmekļa vietnē un minēto informāciju regulāri atjaunina. Minēto informāciju publicē atvērtā, mašīnlasāmā formātā, kas ļauj datus šķirot, meklēt, izgūt un salīdzināt.

4. IEDAĻA

Atbalsts un īstenošana dalītā, tiešā vai netiešā pārvaldībā

31. pants

Ārkārtas palīdzība

1. Fonds sniedz finansiālu palīdzību, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības pienācīgi pamatotās ārkārtas situācijās, kas rodas vienā vai vairākos no šādiem gadījumiem:

ārkārtēja migrācijas situācija, kuru raksturo neparedzēti liels vai nesamērīgs trešo valstu valstspiederīgo pieplūdums vienā vai vairākās dalībvalstīs, kurš rada būtiskas un steidzamas vajadzības saistībā ar minēto dalībvalstu uzņemšanas un aizturēšanas infrastruktūru un ar to patvēruma un migrācijas pārvaldības sistēmām un procedūrām;

b)	pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījums Padomes Direktīvas 2001/55/EK (38) nozīmē;

c)	ārkārtēja migrācijas situācija trešās valstīs, tostarp gadījumos, kad personas, kurām ir vajadzīga aizsardzība, varētu nonākt grūtā stāvoklī politisku norišu vai konfliktu dēļ – jo īpaši tad, ja tie varētu ietekmēt migrācijas plūsmas uz Savienību.

Reaģējot uz šādām pienācīgi pamatotām ārkārtas situācijām, Komisija var nolemt sniegt ārkārtas palīdzību pieejamo resursu robežās, tostarp brīvprātīgas pārcelšanās atbalstam. Šādos gadījumos Komisija savlaicīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

2. Pasākumus trešās valstīs īsteno saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu.

3. Dalībvalstu programmām var piešķirt ārkārtas palīdzību papildus to piešķīrumam, kas aprēķināts saskaņā ar 13. panta 1. punktu un I pielikumu, ar noteikumu, ka to pēc tam kā tādu atzīmē dalībvalsts programmā. Minēto finansējumu neizmanto citām dalībvalsts programmas darbībām, izņemot pienācīgi pamatotos apstākļos un pēc tam, kad Komisija, grozot dalībvalsts programmu, to ir apstiprinājusi. Ja līdzekļi ir pieejami, priekšfinansējums ārkārtas palīdzībai var sasniegt 95 % no Savienības ieguldījuma.

4. Tiešā pārvaldībā īstenotās dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

5. Ja tas vajadzīgs darbības īstenošanai, ar ārkārtas palīdzību var segt izdevumus, kas radušies pirms dienas, kad iesniegts dotācijas pieteikums vai palīdzības pieprasījums minētajai darbībai, ar noteikumu, ka minētie izdevumi nav radušies pirms 2021. gada 1. janvāra.

6. Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ un lai nodrošinātu, ka ir savlaicīgi pieejami resursi ārkārtas palīdzībai, Komisija var atsevišķi pieņemt lēmumu, kā minēts Finanšu regulas 110. pantā, par ārkārtas palīdzības finansēšanu, izmantojot nekavējoties piemērojamu īstenošanas aktu, saskaņā ar 38. panta 4. punktā minēto pārbaudes procedūru. Šāds akts paliek spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz 18 mēnešus.

32. pants

Kumulatīvais un alternatīvais finansējums

1. Darbība, kas ir saņēmusi finansējumu Fonda ietvaros, var saņemt finansējumu arī no jebkuras citas Savienības programmas, tostarp no dalītas pārvaldības fondiem, ar noteikumu, ka finansējums neattiecas uz tām pašām izmaksām. Attiecīgās programmas noteikumus piemēro attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas. Atbalstu no dažādām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli saskaņā ar dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

2. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 73. panta 4. punktu ERAF vai ESF+ var atbalstīt darbības, kurām piešķirts Izcilības zīmogs, kā definēts minētās regulas 2. panta 45) punktā. Lai tām tiktu piešķirts Izcilības zīmogs, darbībām ir jāatbilst šādiem kumulatīviem nosacījumiem:

a)	tās ir novērtētas Fonda uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus

b)	tās atbilst minētā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus kvalitātes prasību minimumam;

c)	budžeta ierobežojumu dēļ tās nevar finansēt saskaņā ar minēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.

5. IEDAĻA

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1. apakšiedaļa

Kopīgie noteikumi

33. pants

Uzraudzība un ziņošana

1. Pildot tai noteiktās ziņošanas prasības, ievērojot Finanšu regulas 41. panta 3. punkta pirmās daļas h) apakšpunkta iii) punktu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei sniedz informāciju par galvenajiem snieguma rādītājiem, kas uzskaitīti šīs regulas V pielikumā.

2. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai grozītu V pielikumu nolūkā veikt vajadzīgos pielāgojumus galvenajos snieguma rādītājos, kas uzskaitīti minētajā pielikumā.

3. VIII pielikumā ir izklāstīti rādītāji, pēc kuriem jāziņo par Fonda virzību uz 3. panta 2. punktā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu. Iznākuma rādītājiem atskaites vērtības ir nulle. 2024. gadam noteiktie starpposma mērķi un 2029. gadam noteiktie mērķi ir kumulatīvi.

4. Sistēma ziņošanai par sniegumu nodrošina, ka programmas īstenošanas un rezultātu uzraudzībai vajadzīgie dati tiek vākti efektīvi, lietderīgi un laicīgi. Šajā nolūkā Savienības līdzekļu saņēmējiem un – attiecīgā gadījumā – dalībvalstīm uzliek samērīgas ziņošanas prasības.

5. Lai nodrošinātu, ka tiek efektīvi novērtēta Fonda virzība uz tā mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu, lai grozītu VIII pielikumu nolūkā pārskatīt vai papildināt rādītājus, ja tiek uzskatīts, ka tas ir nepieciešams, un papildināt šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi, tostarp par projekta informāciju, kas jāsniedz dalībvalstīm. Jebkuru grozījumu VIII pielikumā piemēro tikai tiem projektiem, kuri atlasīti pēc minētā grozījuma stāšanās spēkā.

34. pants

Izvērtēšana

1. Komisija līdz 2024. gada 31. decembrim veic šīs regulas vidusposma izvērtēšanu. Papildus tam, kas ir paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 45. panta 1. punktā, vidusposma izvērtēšanā novērtē:

a)	Fonda efektivitāti, tostarp progresu, kas panākts virzībā uz tā mērķu sasniegšanu, ņemot vērā visu attiecīgo jau pieejamo informāciju, jo īpaši 35. pantā minētos gada snieguma ziņojumus un VIII pielikumā noteiktos iznākuma un rezultātu rādītājus;

b)	Fondam piešķirto resursu izmantošanas efektivitāti un tā īstenošanai ieviesto pārvaldības un kontroles pasākumu efektivitāti;

c)	II pielikumā uzskaitīto īstenošanas pasākumu turpmāko nozīmību un piemērotību;

d)	koordināciju, saskaņotību un papildināmību starp Fonda atbalstītajām darbībām un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi;

e)	saskaņā ar Fondu īstenoto darbību Savienības pievienoto vērtību.

Šādā vidusposma izvērtēšanā ņem vērā retrospektīvas novērtēšanas rezultātus par Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietekmi laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam.

2. Papildus tam, kas ir paredzēts Regulas (ES) 2021/1060 45. panta 2. punktā, retrospektīvajā izvērtējumā iekļauj šā panta 1. punktā uzskaitītos elementus. Turklāt izvērtē arī Fonda ietekmi.

3. Vidusposma izvērtējumu un retrospektīvo izvērtējumu veic savlaicīgi, lai to rezultātus varētu ņemt vērā lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp attiecīgā gadījumā šīs regulas pārskatīšanā.

4. Vidusposma izvērtējumā un retrospektīvajā izvērtējumā Komisija pievērš īpašu uzmanību to darbību izvērtēšanai, kuras veic trešās valstis, kuras tiek īstenotas trešās valstīs vai saistībā ar tām, saskaņā ar 7. pantu, 16. panta 11. punktu un 24. pantu.

2. apakšiedaļa

Noteikumi par dalīto pārvaldību

35. pants

Gada snieguma ziņojumi

1. Līdz 2023. gada 15. februārim un līdz katra nākamā gada 15. februārim, turpinot līdz 2031. gadam un to ieskaitot, dalībvalstis iesniedz Komisijai gada snieguma ziņojumu, kas minēts Regulas (ES) 2021/1060 41. panta 7. punktā.

Ziņošanas laikposms aptver Regulas (ES) 2021/1060 2. panta 29) punktā definēto grāmatvedības gadu, kas ir pēdējais pirms ziņojuma iesniegšanas gada. Ziņojums, kas ir iesniegts līdz 2023. gada 15. februārim, aptver laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

2. Gada snieguma ziņojumos o īpaši izklāsta informāciju par:

a)	dalībvalsts programmas īstenošanā un tajā noteikto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanā gūto progresu, ņemot vērā jaunākos datus, kā prasīts Regulas (ES) 2021/1060 42. pantā;

b)	jebkādiem jautājumiem, kas ietekmē dalībvalsts programmas sniegumu, un par pasākumiem, kas veikti to risināšanai, tostarp sniedz informāciju par jebkādu argumentētu atzinumu, ko Komisija sniegusi par pārkāpuma procedūru saskaņā ar LESD 258. pantu, kura ir saistīta Fonda īstenošanu;

c)	papildināmību starp darbībām, ko atbalsta no Fonda, un atbalstu, ko snieguši citi Savienības fondi, jo īpaši attiecībā uz darbībām, kas veiktas trešās valstīs vai saistībā ar tām;

d)	dalībvalsts programmas ieguldījumu attiecīgo Savienības acquis un rīcības plānu īstenošanā, kā arī dalībvalstu sadarbībā un solidaritātē;

e)	komunikācijas un pamanāmības darbību īstenošanu;

f)	piemērojamo veicinošo nosacījumu izpildi un šo nosacījumu piemērošanu visā plānošanas periodā, jo īpaši pamattiesību ievērošanu;

g)	to personu skaitu, kuras uzņemtas ar pārmitināšanu vai humanitāro uzņemšanu, atsaucoties uz 19. pantā noteiktajām summām;

h)	to personu, kas lūdz starptautisko aizsardzību, vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju skaitu, kuri ir pārsūtīti no vienas dalībvalsts uz citu, kā minēts 20. pantā;

i)	projektu īstenošanu trešā valstī vai saistībā ar to.

Gada snieguma ziņojumos tiek iekļauts visu šā punkta pirmajā daļā izklāstīto jautājumu kopsavilkums. Komisija nodrošina, lai dalībvalstu sniegtie kopsavilkumi tiktu pārtulkoti visās Savienības oficiālajās valodās un tiktu darīti publiski pieejami.

3. Komisija divu mēnešu laikā pēc gada snieguma ziņojuma saņemšanas dienas var sniegt par to apsvērumus. Ja Komisija minētajā termiņā nesniedz nekādus apsvērumus, ziņojumu uzskata par pieņemtu.

4. Komisija sava tīmekļa vietnē ievieto saites uz tīmekļa vietnēm, kas minētas Regulas (ES) 2021/1060 49. panta 1. punktā.

5. Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, Komisija pieņem īstenošanas aktu, ar ko izveido gada snieguma ziņojuma paraugu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 38. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

36. pants

Uzraudzība un ziņošana dalītā pārvaldībā

1. Uzraudzība un ziņošana saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 IV sadaļu attiecīgi balstās uz šīs regulas VI pielikumā izklāstītajiem intervences veidu kodiem. Lai reaģētu uz neparedzētiem vai jauniem apstākļiem un lai nodrošinātu efektīvu finansējuma īstenošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 37. pantu nolūkā grozīt šīs regulas VI pielikumu.

2. Rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas VIII pielikumā, izmanto saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1060 16. panta 1. punktu un 22. un 42. pantu.

III NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 5. panta 1. punkta otrajā daļā, 16. panta 9. punktā, 19. panta 9. punktā, 20. panta 9. punktā, 21. panta 5. punktā, 33. panta 2. un 5. punktā un 36. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2027. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā brīdī var atsaukt 5. panta 1. punkta otrajā daļā, 16. panta 9. punktā, 19. panta 9. punktā, 20. panta 9. punktā, 21. panta 5. punktā, 33. panta 2. un 5. punktā un 36. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 5. panta 1. punkta otro daļu, 16. panta 9. punktu, 19. panta 9. punktu, 20. panta 9. punktu, 21. panta 5. punktu, 33. panta 2. vai 5. punktu vai 36. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējušas Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

38. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Iekšlietu fondu komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1148 (39) 32. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

4. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

39. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neskar to darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 516/2014, kuru minētajām darbībām turpina piemērot līdz to slēgšanai.

2. No Fonda finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju starp Fondu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (ES) Nr. 516/2014.

3. Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktu, ņemot vērā šīs regulas novēloto stāšanos spēkā un lai nodrošinātu nepārtrauktību, uz ierobežotu laikposmu izmaksas, kas radušās saistībā ar darbībām, kuras saskaņā ar šo regulu tiek atbalstītas tiešā pārvaldībā un kuras jau ir uzsāktas, var uzskatīt par tiesīgām saņemt finansējumu no 2021. gada 1. janvāra pat tad, ja minētās izmaksas radušās pirms dotācijas pieteikuma vai palīdzības pieprasījuma iesniegšanas.

4. Dalībvalstis var pēc 2021. gada 1. janvāra turpināt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 atbalstīt projektu, kurš atlasīts un uzsākts atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 516/2014, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)	projektam ir divi no finansiālā viedokļa identificējami posmi ar atsevišķām revīzijas takām;

b)	projekta kopējās izmaksas pārsniedz 500 000 EUR;

c)	atbildīgās iestādes maksājumus saņēmējiem par projekta pirmo posmu iekļauj Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 iesniegtajos maksājumu pieprasījumos, un izdevumus par projekta otro posmu iekļauj maksājumu pieteikumos saskaņā ar Regulu (ES) 2021/1060;

d)	projekta otrais posms atbilst piemērojamiem tiesību aktiem un ir tiesīgs saņemt atbalstu no Fonda saskaņā ar šo regulu un Regulu (ES) 2021/1060;

e)	dalībvalsts apņemas pabeigt projektu, panākt, ka tas darbojas, un ziņot par to gada snieguma ziņojumā, ko iesniedz līdz 2024. gada 15. februārim.

Šīs regulas un Regulas (ES) 2021/1060 noteikumus piemēro projekta otrajam posmam, kā minēts šā punkta pirmajā daļā.

Šo punktu piemēro tikai tiem projektiem, kas ir atlasīti saskaņā ar dalīto pārvaldību, ievērojot Regulu (ES) Nr. 514/2014.

40. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2021. gada 7. jūlijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

A. LOGAR

(1) OV C 62, 15.2.2019., 184. lpp.

(2) OV C 461, 21.12.2018., 147. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (OV C 23, 21.1.2021., 356. lpp.) un Padomes 2021. gada 14. jūnija nostāja pirmajā lasījumā (OV C 259, 2.7.2021., 1. lpp.) Eiropas Parlamenta 2021. gada 6. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 573/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Bēgļu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2004/904/EK (OV L 144, 6.6.2007., 1. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2007/435/EK (2007. gada 25. jūnijs), ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (OV L 168, 28.6.2007., 18. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK (2007. gada 23. maijs), ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.).

(7) Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK (OV L 150, 20.5.2014., 168. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1057 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) izveidi un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (OV L 231, 30.6.2021., 21. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30.6.2009., 24. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(15) Padomes Regula (ES) Nr. 1053/2013 (2013. gada 7. oktobris), ar ko izveido izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu, lai pārbaudītu Šengenas acquis piemērošanu, un ar ko atceļ Izpildu komitejas lēmumu (1998. gada 16. septembris), ar ko izveido Šengenas izvērtēšanas un īstenošanas pastāvīgo komiteju (OV L 295, 6.11.2013., 27. lpp.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(17) Padomes Lēmums 2008/381/EK (2008. gada 14. maijs), ar ko izveido Eiropas migrācijas tīklu (OV L 131, 21.5.2008., 7. lpp.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/523 (2021. gada 24. marta), ar ko izveido programmu InvestEU un groza Regulu (ES) 2015/1017 (OV L 107, 26.3.2021., 30. lpp.).

(19) OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(23) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(24) Padomes Regula (ES) 2017/1939(2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017.,1. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(26) Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(27) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(28) OV L 282, 19.10.2016., 4. lpp.

(29) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (OV L 150, 20.5.2014., 112. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(32) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (OV L 180, 29.6.2013., 60. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV L 337, 20.12.2011., 9. lpp.).

(35) Padomes Regula (EK) Nr. 168/2007 (2007. gada 15. februāris), ar ko izveido Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru (OV L 53, 22.2.2007., 1. lpp.).

(36) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV L 180, 29.6.2013., 31. lpp.).

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/695 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, nosaka tās dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulas (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 (OV L 170, 12.5.2021., 1. lpp.).

(38) Padomes Direktīva 2001/55/EK (2001. gada 20. jūlijs) par obligātajiem standartiem, lai pārvietoto personu masveida pieplūduma gadījumā sniegtu tām pagaidu aizsardzību, un par pasākumiem, lai līdzsvarotu dalībvalstu pūliņus, uzņemot šādas personas un uzņemoties ar to saistītās sekas (OV L 212, 7.8.2001., 12. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1148 (2021. gada 7. jūlijs), ar ko tiek izveidots finansiāla atbalsta instruments robežu pārvaldībai un vīzu politikai, kurš ir daļa no Integrētas robežu pārvaldības fonda (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 48. lappusi).

001	Valstu stratēģiju izstrāde
002	Spēju veidošana
003	Trešo valstu valstspiederīgo izglītība un apmācība
004	Statistikas instrumentu, metožu un rādītāju izstrāde
005	Informācijas un paraugprakses apmaiņa
006	Kopīgas darbības/operācijas dalībvalstu starpā
007	Kampaņas un informēšana
008	Ekspertu apmaiņa un norīkošana
009	Pētījumi, izmēģinājuma projekti, riska novērtējumi
010	Sagatavošanas, uzraudzības, administratīvās un tehniskās darbības
011	Palīdzības un atbalsta pakalpojumu sniegšana trešo valstu valstspiederīgajiem
012	Infrastruktūra
013	Aprīkojums

001	Sadarbība ar trešām valstīm
002	Darbības, kas attiecas uz trešām valstīm
003	Neviens no iepriekš minētajiem

001	Darbības, uz ko attiecas 15. panta 1. punkts
002	Konkrētas darbības
003	Darbības, kas uzskaitītas IV pielikumā
004	Darbības atbalsts
005	Ārkārtas palīdzība