22.6.2021 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 222/8 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) 2021/1007
(2021. gada 18. jūnijs),
ar ko Īstenošanas regulu (ES) 2018/274 groza attiecībā uz izotopu analītisko datubāzi un pārbaudēm vīna nozarē
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 89. panta 6. punktu,
tā kā:
(1) |
Savienības vīna nozare ir ļoti neaizsargāta pret krāpšanu, jo lielākā daļa Savienības produkcijas balstās uz sertificētām kvalitātes shēmām, proti, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) un aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN), kas piešķir atzīšanu kvalitatīviem produktiem un palīdz ražotājiem labāk tirgot savus produktus. Iespējamie pārkāpumi pirmām kārtām ir saistīti ar izcelsmes piesavināšanos, piemēram, mazvērtīgs vīns tiek tīši un nelikumīgi tirgots un marķēts kā vīns, kam piešķirts ACVN vai AĢIN, vīns tiek nelikumīgi atšķaidīts vai tam tiek pievienots cukurs. Tiek lēsts, ka krāpniecisku darbību ekonomiskā ietekme Savienības vīna nozarē sasniedz 1,3 miljardus EUR gadā, un tas atbilst 3,3 % no Savienības vīna nozares pārdevumiem. Papildus acīmredzamajai tiešajai ekonomiskajai ietekmei, kādu vīna nozarē rada šādi krāpšanas gadījumi, vēl lielāks varētu izrādīties vīna nozares reputācijas graušanas risks gadījumā, ja liels krāpšanas incidents novestu pie patērētāju uzticēšanās zaudēšanas un tirdzniecības ierobežojumiem un tādā veidā kaitētu Savienības vīna nozares vispārējām interesēm. |
(2) |
Tāpēc cīņa pret krāpšanu Savienības vīna nozarē ir jāuzlabo un jāpastiprina, jo īpaši attiecībā uz Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/273 (2) 39. pantā minētās izotopu analītiskās datubāzes darbību un attiecībā uz saistīto pienākumu koordinēšanu dalībvalstīs un ar Eiropas references centru, kas atbild par vīna nozares kontroli (ERC-CWS). Tas palīdz īstenot Komisijas stratēģiju “No lauka līdz galdam. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā” (3), jo īpaši vienu no tās prioritātēm – apkarot krāpšanu visā pārtikas piegādes ķēdē –, kas konkrēti aicina Komisiju pastiprināt cīņu pret pārtikas krāpniecību, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgus dalībniekiem un stiprinātu kontroles un izpildes iestāžu pilnvaras. |
(3) |
Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2018/274 (4) ir izklastīti noteikumi par izotopu analītisko datubāzi un īpaši noteikumi par pārbaudēm. Lai labāk atspoguļotu reālo situāciju Savienības vīna nozarē, izotopu analītiskās datubāzes saturs ir jāpielāgo. Skatoties uz Savienības vīna produkcijas pēdējo piecu gadu vidējo apjomu, redzams, ka to vīnu īpatsvars, kuriem piešķirts ACVN vai AĢIN, nemitīgi aug un jau ir pārsniedzis 60 % kopējās produkcijas. 2019./20. tirdzniecības gadā šis īpatsvars bija teju 70 %. Šā iemesla dēļ un sakarā ar to, ka vīni, kuriem piešķirts ACVN vai AĢIN, ir pakļauti lielākam krāpšanas riskam, datubāzē ir jāparedz lielāks šādu vīnu īpatsvars, kas patlaban ir 40 % no visiem ar ACVN vai AĢIN apzīmētajiem vīniem Savienībā. |
(4) |
Vīnogu paraugu ņemšana un operācijas un analīzes, kas veicamas, lai iegūtu izotopu analītiskajai datubāzei vajadzīgos datus, prasa ievērojamus resursus, un tas var aizkavēt šo datu piegādi. Lai novērstu grūtības laikus sagādāt pilnīgu informāciju, būtu jāatļauj dalībvalstīm nolemt, ka gadījumos, kad norīkotajām laboratorijām nav pietiekamu resursu, lai tās pašas varētu veikt paraugu ņemšanu, ar ACVN vai AĢIN apzīmētu vīnu ražošanai audzēto vīnogu paraugus drīkst ņemt ACVN vai AĢIN pārvaldītājs koordinācijā ar norīkotajām laboratorijām. Sadarbība starp minētajām struktūrām, ERC-CWS un dalībvalstu norīkotajām laboratorijām būs būtiska cīņā pret krāpnieciskām praksēm, kas ietekmē ar ACVN vai AĢIN apzīmētus vīnus, kuri veido lielāko daļu Savienības vīna produkcijas. |
(5) |
Trūkstoši izotopu dati un nepilnīgas datu kopas varētu novest pie tā, ka izmeklēšanas par iespējamu krāpšanu vīna nozarē aizkavējas vai pat cieš neveiksmi, un tā rezultātā tirgū varētu tikt laists viltots vīns. Datu neesība apdraud ne tikai Savienības vīnu reputāciju, bet var arī ietekmēt piemēroto akcīzes nodokļu apmēru. Tas rada risku, ka attiecīgie nodokļi tiks piemēroti nepareizi marķētām vīnu kategorijām. Tāpēc pašreizējais tiesiskais regulējums, kas attiecas uz izotopu analītisko datubāzi, ir jāuzlabo, lai nodrošinātu tās atjaunināšanu noteiktā termiņā un tātad nodrošinātu labāku aizsardzību pret krāpšanu Savienības vīna nozarē. Ņemot vērā dažas ar attiecināšanu saistītas problēmas dažās dalībvalstīs, ir jākonkretizē arī tas, kurām attiecīgajām pusēm ir tiesības piekļūt paraugiem un datnēm. |
(6) |
Lai uzlabotu procedūras, kas reglamentē, kā izmeklējama ar vīna sūtījumu saistīta iespējama krāpšana, pašreizējie noteikumi būtu jāpastiprina. Būtu jānosaka termiņi, kuriem beidzoties tās teritorijas kompetentajai iestādei, kurā atrodas izkraušanas vieta, būtu jāsaņem visi relevantie pieejamie dati, kas vajadzīgi, lai verificētu, vai aizdomīgais vīns atbilst Savienības noteikumiem vīna nozarē. Būtu sīkāk jākonkretizē par izmeklēšanas procedūras dažādajiem posmiem atbildīgo subjektu loma. |
(7) |
Izotopu mērījumu datu kopas un jebkādi saistītie rezultāti no izotopu analītiskās datubāzes publiskoti netiek. Tam par iemeslu ir bažas, ka šādas informācijas publiskošana sagādātu informāciju krāpniekiem, kuri to varētu izmantot savā labā. Turklāt šādas informācijas ļaunprātīga izmantošana kaitētu dažu vīnu reputācijai. Tomēr vajadzētu būt iespējai dažus anonimizētus datus par krāpšanas gadījumiem darīt zināmus atklātībai, publicējot gada ziņojumu, kurā ietverti vīna nozares kontrolēs gūtie svarīgākie rezultāti, kas pamatojas uz datubāzes izmantošanu. Tālab būtu sīkāk jākonkretizē noteikumi par gada ziņojuma izstrādi. |
(8) |
Neiepildītā veidā transportētu vīna produktu pārbaužu un kontroļu veikšana ir apgrūtināta, jo šie produkti ir biežāk pakļauti krāpnieciskai praksei nekā marķēti produkti, kas pildīti pudelēs ar vienreizlietojamu aizbāzni. Tāpēc gadījumos, kad kompetentā iestāde ar datorizētas sistēmas vai informācijas sistēmas starpniecību nav laikus informēta par neiepildītā veidā transportētu vīna produktu sūtījuma pienākšanu, būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde izkraušanas vietā spēj veikt vajadzīgās pārbaudes, pirms produkts tiek izvests no saņēmēja telpām. Ja kompetentā iestāde nolemj šādas pārbaudes neveikt, būtu jāatļauj saņēmējam nekavējoties nosūtīt produktu no savām telpām. |
(9) |
Tāpēc Īstenošanas regula (ES) 2018/274 būtu attiecīgi jāgroza. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Īstenošana regulu (ES) 2018/274 groza šādi:
1) |
regulas 27. pantu groza šādi:
|
2) |
regulas 28. pantu groza šādi:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2021. gada 18. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYEN
(1) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.
(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/273 (2017. gada 11. decembris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 papildina attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, vīna dārzu reģistru, pavaddokumentiem un sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām, paziņojumiem un paziņotās informācijas publicēšanu, bet Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 – attiecībā uz pārbaudēm un sodiem, kā arī groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 555/2008, (EK) Nr. 606/2009 un (EK) Nr. 607/2009 un atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 436/2009 un Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/560 (OV L 58, 28.2.2018., 1. lpp.).
(3) COM(2020) 381 final.
(4) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/274 (2017. gada 11. decembris), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 piemērojama attiecībā uz vīnogulāju stādīšanas atļauju sistēmu, sertifikāciju, preču ievešanas un izvešanas reģistru, obligātajām deklarācijām un paziņojumiem un kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 piemērojama attiecībā uz saistītajām pārbaudēm, un ar ko atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2015/561 (OV L 58, 28.2.2018., 60. lpp.).