14.6.2021   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/79


PADOMES REGULA (Euratom) 2021/948

(2021. gada 27. maijs),

ar kuru izveido Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumentu, kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, pamatojoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, un ar ko atceļ Regulu (Euratom) Nr. 237/2014

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Savienībai būtu jāatbalsta un jāveicina savas vērtības un intereses visā pasaulē, lai sasniegtu Savienības ārējo darbību mērķus un principus, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā un 8. un 21. pantā.

(2)

Lai īstenotu jauno starptautisko regulējumu, kas izveidots ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju un Eiropas konsensu par attīstību, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2) tiecas vairot Savienības ārējās darbības saskaņotību un nodrošināt tās efektivitāti, izmantojot racionalizētu instrumentu, kas uzlabos dažādu ārējās darbības politikas virzienu īstenošanu.

(3)

Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumenta (“instruments”), kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, kurš izveidots ar Regulu (ES) 2021/947, mērķim vajadzētu būt veicināt augstu kodoldrošību, pretradiācijas aizsardzību un iedarbīgu un efektīvu kodolmateriālu drošības pasākumu piemērošanu trešās valstīs, pamatojoties uz darbībām Eiropas Atomenerģijas kopienā (Kopiena). Īstenojot minēto mērķi, ar šo regulu cenšas atbalstīt pārredzamības veicināšanu tādu ar kodolmateriāliem saistītu lēmumu pieņemšanas procesos, ko veic trešo valstu iestādes.

(4)

Instruments būtu jāizveido septiņiem gadiem, lai tā ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas ilgumu, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (3).

(5)

Šī regula ir daļa no regulējuma, kas paredzēts sadarbības plānošanai, un tai būtu jāpapildina saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947 finansētie kodolenerģijas sadarbības pasākumi.

(6)

Savienības dalībvalstis ir 1968. gada 1. jūlijā parakstītā Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstītājas puses un piemēro savu attiecīgo Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) garantiju nolīgumu papildu protokolu.

(7)

Lai uzturētu un veicinātu kodoldrošuma un tā regulējuma nepārtrauktu uzlabošanu, Padome pieņēma direktīvas 2009/71/Euratom (4), 2011/70/Euratom (5) un 2013/59/Euratom (6). Minētās direktīvas, kā arī augstais standarts, kas attiecībā uz kodoldrošuma un radioaktīvo atkritumu un nostrādātās kodoldegvielas apsaimniekošanu tiek īstenots Kopienā, ir piemēri, kas jāizmanto, lai mudinātu trešās valstis pieņemt līdzvērtīgi augstus standartus.

(8)

Kopiena un tās dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses Konvencijai par kodoldrošību, kas pieņemta 1994. gada 17. jūnijā, un Kopējai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvu atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijai, kas pieņemta 1997. gada 5. septembrī.

(9)

Kopienai saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (Euratom līguma) 10. nodaļu būtu jāturpina cieši sadarboties ar SAEA attiecībā uz kodoldrošumu un kodolgarantijām, lai sekmētu Euratom līguma II sadaļas 3. un 7. nodaļas mērķu sasniegšanu. Kopiena sadarbojas ar citām starptautiskām organizācijām un programmām, kurām ir līdzīgi mērķi.

(10)

Šajā instrumentā būtu jāparedz darbības izvirzīto mērķu atbalstam un saskaņā ar darbībām, kuras iepriekš atbalstītas saskaņā ar Regulu (Euratom) Nr. 237/2014 (7). Minētie mērķi attiecas uz efektīva kodoldrošuma kultūras veicināšanu un visaugstāko kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartu īstenošanu, un kodoldrošuma nepārtrauktu uzlabošanu, atbildīgu un drošu nostrādātās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, un bijušo kodolobjektu un iekārtu dezekspluatāciju un atveseļošanu un iedarbīgām un efektīvām kodolmateriālu garantijām trešās valstīs, jo īpaši valstīs, kas pievienojas, kandidātvalstīs, potenciālajās kandidātvalstīs un Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīs.

(11)

Šī regula būtu jāīsteno, balstoties uz apspriešanos – attiecīgā gadījumā – ar dalībvalstīm un to attiecīgajām iestādēm, jo īpaši ar kompetentajām regulatīvajām iestādēm kodoldrošuma jomā, ar Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu un ar Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumenta komitejas starpniecību, un balstoties uz dialogu ar partnervalstīm. Īstenojot šo regulu, būtu jāņem vērā 2008. gada 9. decembrī pieņemtie Padomes secinājumi par palīdzību trešām valstīm kodoldrošības un drošuma jomā.

(12)

Kopienas ārējās darbības rezultāti būtu jāuzrauga un jānovērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, pārredzamiem, katrai konkrētajai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kuri pielāgoti instrumenta īpatnībām un mērķiem un kuru pamatā, vēlams, būtu ES starptautiskās sadarbības un attīstības rezultātu ietvars. Rādītājiem vajadzētu būt orientētiem uz kvalitāti, sniegumu un rezultātiem, lai no saņēmējām valstīm varētu prasīt lielāku atbildību un pārskatbildību attiecībā pret Savienību un tās dalībvalstīm attiecībā uz rezultātiem, kas sasniegti drošuma uzlabošanas pasākumu īstenošanā.

(13)

Savienībai un Kopienai būtu jātiecas pēc iespējas efektīvāk izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk, nodrošinot Savienības ārējās finansēšanas instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas ar citām Savienības politikas jomām un programmām. Lai maksimāli palielinātu apvienoto intervenču ietekmi nolūkā sasniegt kopīgu mērķi, šai regulai būtu jāļauj kombinēt finansējumu ar citām Savienības programmām, ja vien iemaksas nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

(14)

Šajā regulā nosaka finansējumu visam instrumenta laikposmam, un tas veido galveno atsauces summu Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (8), 18. punkta nozīmē.

(15)

Attiecībā uz šo instrumentu piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (9) (“Finanšu regula”). Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(16)

Regulā (ES) 2021/947 ietvertajiem noteikumiem un procedūrām attiecīgā gadījumā būtu jāattiecas uz šīs regulas īstenošanu, un šajā regulā ietvertajiem īstenošanas noteikumiem būtu jāatbilst minētās regulas īstenošanas noteikumiem.

(17)

Šai regulasi piemēro horizontālos finanšu noteikumus, ko pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome, pamatojoties uz Euratom līguma 106.a pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 322. pantu. Minētie noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi, kā arī paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz Euratom līguma 106.a pantu un LESD 322. pantu, ietver arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(18)

Šajā regulā paredzētie Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un gūt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu un sagaidāmo neatbilstības risku. Šajā saistībā vajadzētu apsvērt iespēju izmantot fiksētas summas, vienotas likmes un vienības izmaksas, kā arī finansējumu, kas nav saistīts ar izmaksām, kā tas minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(19)

Gada rīcības plāniem un pasākumiem vajadzētu būt darba programmām saskaņā ar Finanšu regulu. Gada rīcības plāni sastāv no vienā dokumentā sagrupētu pasākumu kopuma.

(20)

Lai nodrošinātu atbalsta sniegšanas nepārtrauktību attiecīgajā politikas jomā un lai to varētu īstenot no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas darbības sākuma, ir jāparedz, ka šī regula ir jāpiemēro no 2021. finanšu gada sākuma.

(21)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (10) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (11), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12) un (ES) 2017/1939 (13) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, tostarp krāpšanas, novēršanu, atklāšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudētu, kļūdaini izmaksātu vai nepareizi izmantotu līdzekļu atgūšanu un, attiecīgā gadījumā, administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (14). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kuras īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības. Minētā iemesla dēļ nolīgumos ar trešām valstīm un teritorijām un ar starptautiskām organizācijām un jebkādos līgumos vai nolīgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, būtu jāiekļauj noteikumi, ar kuriem Komisiju, OLAF, Revīzijas palātu un EPPO nepārprotami pilnvaro veikt šādas revīzijas, pārbaudes un inspekcijas uz vietas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm un ar kuriem nodrošina, ka visas trešās personas, kuras iesaistītas Savienības līdzekļu īstenošanā, piešķir līdzvērtīgas tiesības.

(22)

Tāpēc Regula (Euratom) Nr. 237/2014 būtu jāatceļ.

(23)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(24)

Padomes Lēmumā 2010/427/ES (16) minētās atsauces uz ārējās palīdzības instrumentiem būtu jālasa kā atsauces uz šo regulu un tajā minētajām regulām. Komisijai būtu jānodrošina, ka šī regula tiek īstenota saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

(25)

Šajā regulā paredzētajās darbībās stingri jāievēro nosacījumi un procedūras, kas izklāstītas Savienības ierobežojošajos pasākumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu, balstoties uz Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, izveido Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumentu (“instruments”), kas papildina Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, uz laikposmu no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Ar šo regulu nosaka instrumenta mērķus, tā budžetu laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, kā arī Savienības finansējuma īstenošanas veidus un metodes.

2. pants

Instrumenta mērķi

1.   Šā instrumenta mērķis ir papildināt tos sadarbības pasākumus kodoljomā, kurus finansē saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947, lai jo īpaši atbalstītu augsta līmeņa kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un efektīvas un iedarbīgas kodolmateriālu garantijas trešās valstīs piemērošanu, pamatojoties uz attiecīgajā Euratom regulējuma satvarā veiktajiem pasākumiem, saskaņā ar šo regulu un cik vien atvērti iespējams. Īstenojot minēto mērķi, ar šo instrumentu cenšas arī atbalstīt pārredzamības veicināšanu tādu ar kodolmateriāliem saistītu lēmumu pieņemšanas procesā, ko veic trešo valstu iestādes.

2.   Saskaņā ar 1. punktu instrumentam ir šādi konkrēti mērķi:

a)

sekmēt efektīvu kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības kultūru, īstenot visaugstākos kodoldrošuma un pretradiācijas aizsardzības standartus un nepārtraukti uzlabot kodoldrošumu, tostarp sekmēt pārredzamību tādu ar kodoliekārtu drošumu saistītu lēmumu pieņemšanas procesos, ko veic trešo valstu iestādes;

b)

atbildīgi un droši apsaimniekot nostrādāto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus, un bijušo kodolobjektu un iekārtu dezekspluatāciju un atveseļošanu, tostarp sekmēt pārredzamību lēmumu pieņemšanas procesos, ko veic trešo valstu iestādes;

c)

ieviest efektīvas un iedarbīgas kodolmateriālu garantijas trešās valstīs.

3. pants

Saskaņotība, konsekvence un papildināmība

1.   Īstenojot šo regulu, nodrošina konsekvenci, sinerģiju un papildināmību ar Regulu (ES) 2021/947, citām Savienības ārējās darbības programmām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām un programmām, kā arī saskaņotību ar politiku attīstības jomā.

2.   Attiecīgos gadījumos citas Savienības programmas var finansēt darbības, kas ieviestas saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas. Šī regula var arī nodrošināt finansējumu pasākumiem, kas ieviesti ar citām Savienības programmām, ar noteikumu, ka finansējums nesedz vienas un tās pašas izmaksas.

3.   Katras Savienības programmas noteikumus, kas veicina darbības, kuras izveidotas saskaņā ar šo regulu, piemēro tās attiecīgajam ieguldījumam darbībā. Kumulatīvais finansējums nepārsniedz darbības kopējās attiecināmās izmaksas, un atbalstu no dažādajām Savienības programmām var aprēķināt proporcionāli atbilstoši dokumentiem, kuros izklāstīti atbalsta nosacījumi.

4. pants

Instrumenta budžets

Instrumenta īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 300 miljoni EUR faktiskajās cenās.

5. pants

Politikas satvars

Šīs regulas īstenošanas vispārējo politikas satvaru veido asociācijas nolīgumi, partnerības un sadarbības nolīgumi, daudzpusēji nolīgumi un citi nolīgumi, kas veido juridiski saistošas attiecības starp Savienību un tās partnervalstīm, kā arī Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, samitos pieņemtas deklarācijas, secinājumi pēc augstākā līmeņa sanāksmēm ar partnervalstīm, Komisijas paziņojumi un Komisijas un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgi paziņojumi.

II SADAĻA

INSTRUMENTA ĪSTENOŠANA

6. pants

Daudzgadu indikatīvās programmas

1.   Šajā regulā paredzēto sadarbību īsteno, pamatojoties uz daudzgadu indikatīvajām programmām.

2.   Daudzgadu indikatīvo programmu nolūks ir nodrošināt saskaņotu satvaru sadarbības veidošanai starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm vai reģioniem atbilstīgi Kopienas vispārējam nolūkam un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai, pamatojoties uz 5. pantā minēto politikas satvaru.

3.   Daudzgadu indikatīvās programmas ir vispārējs pamats sadarbībai saskaņā ar šo regulu, un tajās nosaka Kopienas mērķus sadarbībai, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un attiecīgo trešo valstu pasākumus. Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda arī sadarbības pievienoto vērtību un to, kā izvairīties no dublēšanās ar citām programmām un iniciatīvām, jo īpaši tām, ko īsteno starptautiskas organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākie līdzekļu devēji.

4.   Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka prioritārās finansējumam izraudzītās jomas, konkrētos mērķus, gaidāmos rezultātus, darbības un uz rezultātiem orientētos rādītājus un indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katram mērķim.

5.   Daudzgadu indikatīvās programmas ir balstītas uz dialogu ar partnervalstīm vai reģioniem, kurā iesaistītas attiecīgās ieinteresētās personas, jo īpaši valdību un regulatīvās iestādes un to izraudzītās organizācijas, lai tādējādi nodrošinātu, ka attiecīgā valsts vai reģions uzņemas pietiekamu atbildību par procesu, un lai rosinātu atbalstu turpmākai attīstībai kodoldrošuma jomā valsts līmenī.

6.   Attiecīgā gadījumā – pēc apspriešanās ar Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu (ENSREG) – Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

7.   Komisija saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina daudzgadu indikatīvās programmas vismaz četrus gadus pēc to pieņemšanas.

7. pants

Gada rīcības plāni un pasākumi

1.   Komisija pieņem gada rīcības plānus, kuru pamatā ir daudzgadu indikatīvās programmas. Komisija var pieņemt arī īpašus pasākumus un atbalsta pasākumus.

Neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību, apstākļu vai saistību gadījumā Komisija var pieņemt īpašus pasākumus.

Rīcības plānos un īpašajos pasākumos katrai trešai valstij vai reģionam precizē izvirzītos mērķus, pārvaldības procedūras, finansējamos projektus, indikatīvu grafiku, paredzētos rezultātus un galvenos pasākumus, metodes un – attiecīgā gadījumā – katrai trešai valstij vai reģionam paredzētu rīcības plānu un īpašo pasākumu statusu, budžetu un visus saistītos atbalsta izdevumus. Minētajos rīcības plānos un pasākumos iekļauj katras finansējamās darbības apkopojumu un kopsavilkumu, norāda katrai darbībai piešķirto finansējumu, indikatīvu īstenošanas grafiku un vajadzības gadījumā konkrētus rādītājus saistībā ar uzraudzību, izvērtēšanu un pārskatīšanu un rezultātiem un – attiecīgā gadījumā – un visus saistītos atbalsta izdevumus. Vajadzības gadījumā tajos iekļauj agrākajā sadarbībā gūtās pieredzes rezultātus.

2.   Rīcības plānus un pasākumus pieņem, izmantojot īstenošanas aktus, kurus pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pārbaudes procedūra, kas minēta 15. panta 2. punktā, nav jāpiemēro:

a)

īpašiem pasākumiem un atbalsta pasākumiem, kuriem piešķirtais Savienības finansējums nepārsniedz 5 miljonus EUR;

b)

tehniskiem grozījumiem, ja tie būtiski neietekmē attiecīgā rīcības plāna vai pasākuma mērķus, piemēram:

i)

nemaina izpildes metodi;

ii)

nepārdala līdzekļus starp rīcības plānā ietvertajām darbībām;

iii)

nepalielina vai nesamazina rīcības plānu un īpašo pasākumu budžetu par vairāk nekā 20 % no sākotnējā budžeta, nepārsniedzot 5 miljonus EUR.

Īpašos pasākumus un atbalsta pasākumus, kā arī to tehniskos grozījumus, kad tie pieņemti saskaņā ar šo punktu, viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo attiecīgajai 15. pantā minētajai Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumenta komitejai. Tos paziņo arī Eiropas Parlamentam.

4.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kad Kopienai nepieciešams ātri reaģēt, Komisija saskaņā ar 15. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem vai groza rīcības plānus vai pasākumus, izmantojot īstenošanas aktus, ko piemēro nekavējoties.

8. pants

Atbalsta pasākumi

1.   No Savienības finansējuma var segt atbalsta izdevumus, kas vajadzīgi instrumenta īstenošanai un tā mērķu sasniegšanai, tostarp administratīvā atbalsta izdevumus, kas saistīti ar sagatavošanas, pēcpasākumu, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri vajadzīgi šādai īstenošanai, kā arī programmai nepieciešamā administratīvā atbalsta izdevumus, kas rodas galvenajā mītnē, un saskaņā ar šo regulu finansētu darbību, tostarp informācijas un komunikācijas darbību, un korporatīvo informācijas tehnoloģiju sistēmu pārvaldīšanai.

2.   Ja atbalsta izdevumi nav iekļauti 7. pantā minētajos rīcības plānos vai īpašajos pasākumos, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem atbalsta pasākumus. Savienības finansējums atbalsta pasākumu satvarā var aptvert:

a)

pētījumus, sanāksmes, informēšanu, izpratnes veicināšanu, mācības, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu, publicēšanas pasākumus un citus administratīvos vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi darbību, tostarp faktu vākšanas misiju vai algotu ārējo ekspertu darba plānošanai un pārvaldīšanai;

b)

izdevumus, kas saistīti ar informācijas un komunikācijas darbību nodrošināšanu, tostarp komunikācijas stratēģiju un korporatīvās komunikācijas izstrādi un Savienības politisko prioritāšu redzamības nodrošināšanu.

9. pants

Sadarbības metodes

Finansējumu saskaņā ar šo instrumentu īsteno Komisija, kā noteikts Finanšu regulā, vai nu rīkodamās tiešā veidā pati, vai netiešā veidā – ar jebkura Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunktā uzskaitītā subjekta starpniecību.

10. pants

Savienības finansējuma veidi un īstenošanas metodes

1.   Instrumentā paredzēto Savienības finansējumu var sniegt Finanšu regulā noteiktajos veidos, jo īpaši kā:

a)

dotācijas;

b)

pakalpojumu vai piegāžu iepirkuma līgumus;

c)

ārējo ekspertu atalgojumu; un

d)

finansējuma apvienošanu.

2.   Instrumentā paredzēto atbalstu var īstenot arī saskaņā ar noteikumiem, kas piemērojami Ārējās darbības garantijai, kura izveidota saskaņā ar Regulu (ES) 2021/947 (“Ārējās darbības garantija”), un tas var nodrošināt līdzekļus Ārējās darbības garantijai. Ārējās darbības garantija nodrošina atbalstu arī darbībām, kuru pamatā ir Padomes Lēmums 77/270/Euratom (17).

Uzkrājumu likme Ārējās darbības garantijas operācijās, kuras saņem atbalstu no instrumenta, ir 9 %.

3.   Uzkrājumu likmes pārskata reizi trijos gados, sākot no šīs regulas piemērošanas dienas.

11. pants

Atbalsttiesīgās personas un subjekti

1.   Prioritāti piešķir personām un subjektiem no valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm. Publiskā iepirkuma, dotāciju un godalgu piešķiršanas procedūrās, kas attiecas uz saskaņā ar instrumentu finansētām darbībām, var piedalīties starptautiskas organizācijas, kā arī visi tiesību subjekti, kas ir šādu valstu vai teritoriju valstspiederīgie vai – juridisku personu gadījumā –faktiski iedibināti šādās valstīs vai teritorijās:

a)

dalībvalstis, saņēmēji saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA III), un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (18) līgumslēdzējas puses;

b)

partnervalstis, kas atrodas Regulas (ES) 2021/947 4. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajā kaimiņattiecību zonā;

c)

jaunattīstības valstis un teritorijas, kas iekļautas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā, kuru publicējusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (“oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju saraksts”), un kas nav G20 locekles, kā arī aizjūras zemes un teritorijas, kas definētas Padomes Lēmumā 2013/755/ES (19);

d)

jaunattīstības valstis, kas iekļautas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā un kas ir G20 locekles, un citas valstis un teritorijas, ja attiecīgā procedūra norit saistībā ar darbību, kurā tās piedalās un kuru finansē Savienība saskaņā ar šo regulu;

e)

valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējam finansējumam;

f)

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstis attiecībā uz līgumiem, ko īsteno kādā no vismazāk attīstītajām valstīm vai lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, kuras iekļautas oficiālās attīstības palīdzības saņēmēju sarakstā;

g)

trešās valstis, kurās pasākumi notiek atbilstīgi īpašajām daudzgadu indikatīvajām programmām, rīcības plāniem vai pasākumiem.

Šā punkta e) apakšpunktā minēto savstarpējo piekļuvi uz ierobežotu laiku – vismaz vienu gadu – var piešķirt, kad vien valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbalsttiesīgiem tādus subjektus no Savienības un no valstīm, kas ir atbalsttiesīgi saskaņā ar šo regulu. Komisija lemj par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu pēc apspriešanās ar attiecīgo saņēmēju valsti vai attiecīgajām saņēmējām valstīm.

2.   Visas piegādes un visi materiāli, ko finansē saskaņā ar instrumentu, var būt no 1. punktā norādītajām valstīm saskaņā ar tajā precizētajiem nosacījumiem.

3.   Šajā pantā izklāstītie noteikumi neattiecas uz fiziskām personām, kuras ir darba attiecībās vai cita veida likumīgās līgumattiecībās ar atbalsttiesīgu darbuzņēmēju vai – attiecīgā gadījumā – apakšuzņēmēju, un nerada ierobežojumus, kas saistīti ar šo fizisko personu valstspiederību.

4.   Darbībām, kuru kopīgajā līdzfinansēšanā piedalās kāds subjekts vai kuras īsteno tiešā pārvaldībā vai netiešā pārvaldībā ar subjektiem, kas uzskaitīti Finanšu regulas 62. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii)–viii) punktā, piemēro arī minēto subjektu atbalsttiesīguma noteikumus.

5.   Ja līdzekļu devēji nodrošina finansējumu Komisijas izveidotam trasta fondam vai to dara, izmantojot ārējos piešķirtos ieņēmumus, piemēro atbalsttiesīguma noteikumus, kas ietverti trasta fonda izveides aktā vai – ārējo piešķirto ieņēmumu gadījumā – nolīgumā ar līdzekļu devēju.

6.   Darbībās, kas tiek finansētas saskaņā ar instrumentu un saskaņā ar citu Savienības programmu, par atbalsttiesīgiem uzskata subjektus, kuri ir atbalsttiesīgi saskaņā ar jebkuru no minētajām programmām.

7.   Šajā pantā izklāstītos atbalsttiesīguma noteikumus var ierobežot, precizējot pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai veidu, vai piegāžu un materiālu izcelsmi, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai.

8.   Pretendentus, pieteikuma iesniedzējus un kandidātus no valstīm, kuras nav atbalsttiesīgas, var uzskatīt par atbalsttiesīgiem, ja ir steidzama nepieciešamība vai attiecīgo valstu vai teritoriju tirgos nav pieejami pakalpojumi, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbalsttiesīguma noteikumu piemērošana darbības īstenošanu padarītu neiespējamu vai to pārmērīgi apgrūtinātu.

9.   Lai sekmētu vietējās kapacitātes, tirgu un pirkumu izmantošanu, priekšroka tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Finanšu regulā ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos pārējos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgajiem Finanšu regulas noteikumiem.

12. pants

Kritēriji, ko piemēro starptautiskajai kodoldrošuma sadarbībai

1.   Kopēju izpratni un savstarpēju nolīgumu starp trešo valsti un Kopienu, principā, apstiprina, izmantojot oficiālu pieprasījumu Komisijai. Šāds pieprasījums attiecīgajai valdībai ir saistošs.

2.   Trešās valstis, kas vēlas sadarboties ar Kopienu, ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma puses, un tām ir spēkā papildu protokols, vai arī tās ar SAEA ir noslēgušas garantiju nolīgumu. Tās pilnībā piekrīt drošuma pamatprincipiem, kas noteikti SAEA drošības standartos, un tās ir attiecīgo konvenciju, piemēram, Konvencijas par kodoldrošību un Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijas, līgumslēdzējas puses, vai arī tām jābūt veikušām pasākumus, kuri apliecina stingru apņemšanos pievienoties šīm konvencijām. Aktīvas sadarbības gadījumā šo apņemšanos izvērtē katru gadu, ņemot vērā valstu ziņojumus un citus dokumentus par attiecīgo konvenciju īstenošanu. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, pieņem lēmumu par sadarbības turpināšanu. Ārkārtas gadījumos izņēmuma kārtā būtu nepieciešama elastība minēto principu piemērošanā.

3.   Lai nodrošinātu un uzraudzītu atbilstību instrumentā paredzētajiem ar sadarbību saistītajiem mērķiem, attiecīgā trešā valsts piekrīt veikto darbību izvērtējumam. Minētā izvērtēšana nodrošina iespēju uzraudzīt un pārbaudīt atbilstību mērķiem, par kuriem panākta vienošanās, un tā var būt nosacījums Kopienas iemaksas maksājuma turpināšanai.

4.   Savienības sadarbība kodoldrošuma un drošības jomā saskaņā ar šo regulu nav paredzēti kodolenerģijas sekmēšanai, un tāpēc tie nav jāuzskata par pasākumu, lai veicinātu šo enerģiju trešās valstīs.

13. pants

Sadarbības saņēmēji

1.   Adresāti sadarbībai saskaņā ar šo regulu ir:

a)

kompetentās regulatīvās iestādes kodoldrošuma jomā, un tehniskā atbalsta organizācijas, kas tām izraudzītas, lai garantētu to tehniskās prasmes, neatkarību un regulatīvā satvara pastiprināšanu attiecīgajos tematos attiecībā uz kodoldrošumu un pretradiācijas aizsardzību;

b)

valsts aģentūras, kas atbild par radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, lai būtu iespējama to iedalīšana kategorijās, reģistrēšana un uzskaite, un droša uzglabāšana;

c)

visas ieinteresētās personas, kas pieder pie valsts kodolmateriālu uzskaites un kontroles sistēmas misijas, kuras mērķis ir ieviest efektīvas un iedarbīgas garantijas;

d)

izņēmuma gadījumos kodolelektrostaciju operatori – tikai tad, kad tiek īstenoti ieteikumi, kas izklāstīti Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas (ENSREG) īstenotajā salīdzinošajā pārskatīšanā riska un drošības novērtējuma (“stresa pārbaudes”) satvarā.

2.   Šīs regulas 2. panta 1. punktā izklāstītos mērķus jo īpaši īsteno ar šādiem pasākumiem:

a)

regulatīvā satvara procedūru un sistēmu pastiprināšana;

b)

efektīvu pasākumu izveide nolūkā novērst negadījumus ar radioloģiskām sekām, arī nejaušu ekspozīciju, kā arī šādu seku mazināšana gadījumā, ja tādas sekas radušās;

c)

stratēģiju un satvaru, metodoloģijas, tehnoloģijas un pieeju izstrāde un īstenošana, lai atbildīgi un droši apsaimniekotu nostrādāto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus;

d)

atbalsts kodoliekārtu un objektu drošuma garantēšanai attiecībā uz praktiskiem aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu pastāvošos ar radiāciju saistītos riskus attiecībā uz darbinieku un sabiedrības veselību;

e)

stratēģiju un satvaru izstrāde un īstenošana pašreizējo kodoliekārtu dezekspluatācijai, bijušo kodolobjektu un ar urāna raktuvēm saistīto bijušo ieguves objektu atveseļošanai, kā arī jūrā nogremdēto radioaktīvo priekšmetu un materiālu atgūšanai un apsaimniekošanai;

f)

vajadzīgo regulatīvo satvaru, metodiku, tehnoloģiju un pieeju ieviešana, ar kurām īsteno kodolgarantijas, tostarp arī skaldmateriālu pienācīgu uzskaiti un kontroli valsts un operatoru līmenī;

g)

atbalsts personāla apmācībai;

h)

izņēmuma gadījumos – ierobežots iekārtu nodrošinājums kodolelektrostaciju operatoriem, kā minēts 1. punkta d) apakšpunktā.

Konkrētos un pienācīgi pamatotos gadījumos pasākumus attiecībā uz pirmās daļas a) apakšpunktu īsteno, sadarbojoties dalībvalstu operatoru un/vai kompetento organizāciju un tādu trešo valstu kodoliekārtu operatoru starpā, kas definētas Direktīvas 2009/71/Euratom 3. panta 1. punktā.

Šīs regulas 7. panta 3. punktu nepiemēro pasākumiem, kas attiecas uz šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktu.

14. pants

Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana

1.   Uzraudzība, ziņošana un izvērtēšana notiek saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 41. panta 2., 4., 5. un 6. punktu un 42. pantu.

2.   Instrumenta mērķa sasniegšanu mēra pēc šādiem rādītājiem un pēc to ietekmes uz kodoldrošumu, pretradiācijas aizsardzību un iedarbīgu un efektīvu garantiju piemērošanu kodolmateriāliem:

a)

tiesību un normatīvie akti, kas sagatavoti, ieviesti un/vai pārskatīti, ņemot vērā visaugstākos kodoldrošuma standartus;

b)

visaugstākajiem kodoldrošuma standartiem atbilstošu iekārtu projekts, koncepcija vai priekšizpētes pētījumi; un

c)

kodoldrošuma, pretradiācijas aizsardzības iedarbīgu un efektīvu garantiju uzlabošanas pasākumu rezultāti, pamatojoties uz visaugstākajiem kodoldrošuma, pretradiācijas aizsardzības un kodolgarantiju standartiem, tostarp starptautiskas salīdzinošās pārskatīšanas rezultātiem, ko īsteno kodoliekārtās.

III SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

15. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Eiropas Starptautiskās kodoldrošuma sadarbības instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

16. pants

Informācija, komunikācija un redzamība un atkāpe no redzamības prasībām

Informācijas, komunikācijas un redzamības darbības, kas saistītas ar 3. pantā minēto mērķi, un atkāpe no redzamības prasībām tiek īstenotas attiecīgi saskaņā ar Regulas (ES) 2021/947 46. un 47. pantu.

17. pants

EĀDD

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

18. pants

Atcelšana

Regula (Euratom) Nr. 237/2014 tiek atcelta.

19. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (Euratom) Nr. 237/2014, ko turpina piemērot minētajām darbībām līdz to slēgšanai.

2.   No instrumenta finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp instrumentu un pasākumiem, kuri pieņemti, ievērojot Regulu (Euratom) Nr. 237/2014.

3.   No instrumentam paredzētā finansējuma var segt izdevumus, kas saistīti ar jebkuras šīs regulas pēcteces sagatavošanu.

4.   Lai varētu pārvaldīt darbības, kuras nav pabeigtas līdz 2027. gada 31. decembrim, 6. pantā paredzēto izdevumu segšanai Savienības budžetā vajadzības gadījumā var iekļaut apropriācijas arī pēc 2027. gada.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 27. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. SIZA VIEIRA


(1)  2019. gada 17. janvāra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 2021. gada 9. jūnijā, ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”, groza un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 466/2014/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1601 un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 480/2009 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.).

(3)  Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.).

(6)  Padomes Direktīva 2013/59/Euratom (2013. gada 5. decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 90/641/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom (OV L 13, 17.1.2014., 1. lpp.).

(7)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014 (2013. gada 13. decembris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 77, 15.3.2014., 109. lpp.).

(8)  OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(13)  Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(17)  Padomes Lēmums 77/270/Euratom (1977. gada 29. marts), ar ko Komisiju pilnvaro piešķirt Euratom aizdevumus, lai veicinātu kodolelektrostaciju finansēšanu (OV L 88, 6.4.1977., 9. lpp.).

(18)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(19)  Padomes Lēmums 2013/755/ES (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).