EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2021/840

(2021. gada 20. maijs),

ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma “Perikls IV”) un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 331/2014

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 133. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Savienība un dalībvalstis ir izvirzījušas sev mērķi – noteikt pasākumus, kas nepieciešami, lai izmantotu euro kā vienoto valūtu. Minētie pasākumi ietver euro aizsargāšanu pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, lai nodrošinātu Savienības ekonomikas efektivitāti un publisko finanšu stabilitāti.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1338/2001 (3) ir paredzēta informācijas apmaiņa, sadarbība un savstarpējs atbalsts, un tādējādi ar to tiek izveidots saskaņots satvars euro aizsardzībai. Lai nodrošinātu līdzvērtīgu euro aizsardzības līmeni visā Savienībā, minētās regulas darbības joma ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1339/2001 (4) tika paplašināta nolūkā to attiecināt arī uz tām dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā savu vienoto valūtu.

(3)

Darbības, kuru mērķis ir veicināt informācijas un darbinieku apmaiņu, tehnisku un zinātnisku atbalstu un specializētas mācības, būtiski palīdz Savienības vienoto valūtu aizsargāt pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu un tādējādi sasniegt augstu un līdzvērtīgu aizsardzības līmeni visā Savienībā, un vienlaikus tās apliecina Savienības spēju apkarot nopietnu organizēto noziedzību. Šādas darbības turklāt varētu palīdzēt rast risinājumu kopīgajām problēmām, kas saistītas ar cīņu pret organizēto noziedzību, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(4)	Programma euro aizsardzībai pret viltošanu palīdz vairot Savienības iedzīvotāju informētību, palielināt viņu uzticēšanos minētajai valūtai un uzlabot euro aizsardzību, ko jo īpaši panāk, pastāvīgi izplatot minētās programmas ietvaros atbalstīto darbību rezultātus.

(5)	Laba euro aizsardzība pret viltošanu ir svarīgs drošas un konkurētspējīgas Savienības ekonomikas elements, un tas ir tieši saistīts ar Savienības mērķi – panākt, lai ekonomiskā un monetārā savienība darbotos efektīvāk.

(6)

Līdzšinējais atbalsts šādām darbībām, kas tika nodrošināts ar Padomes Lēmumiem 2001/923/EK (5) un 2001/924/EK (6), kuri vēlāk tika grozīti un paplašināti ar Padomes Lēmumiem 2006/75/EK (7), 2006/76/EK (8), 2006/849/EK (9) un 2006/850/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 331/2014/EK (11), deva iespēju uzlabot Savienības un dalībvalstu darbības, kas saistītas ar euro aizsardzību pret viltošanu. Programmas euro aizsardzībai pret viltošanu mērķi iepriekšējiem laikposmiem ir veiksmīgi sasniegti.

(7)

Komisija 2017. gadā sagatavoja ar Regulu (ES) Nr. 331/2014 izveidotās daudzgadu rīcības programmas (programma “Perikls 2020”) puslaika izvērtējumu, un papildus tam tika sagatavots neatkarīgs ziņojums. Minētajā ziņojumā Programma kopumā tika vērtēta pozitīvi, tomēr tika paustas bažas, ka programmas “Perikls 2020” darbību īstenošanai piesakās ierobežots skaits kompetento iestāžu, un arī bažas par programmas “Perikls 2020” rezultātu novērtēšanai izmantoto galveno darbības rādītāju kvalitāti. Paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei par programmas “Perikls 2020” puslaika izvērtējumu un tās ex ante novērtējumā, kas sagatavots kā Komisijas dienestu darba dokuments un pievienots priekšlikumam, Komisija, apsvērusi puslaika izvērtējuma secinājumus un ieteikumus, secināja, ka būtu jāatbalsta programmas “Perikls 2020” turpināšana pēc 2020. gada, ņemot vērā programmas “Perikls 2020” Savienības pievienoto vērtību, tās ilgtermiņa ietekmi un tās darbību ilgtspēju, kā arī tās ieguldījumu organizētās noziedzības apkarošanā.

(8)

Puslaika izvērtējumā tika ieteikts turpināt programmas “Perikls 2020” finansētās darbības, vienlaikus pievēršoties tam, ka nepieciešams vienkāršot pieteikumu iesniegšanu, veicināt atbalsta saņēmēju diferencēšanu un to, lai programmas “Perikls 2020” aktivitātēs piedalītos maksimāls skaits kompetento iestāžu no dažādām valstīm, turpināt koncentrēties uz jauniem un atkārtotiem viltošanas draudiem un racionalizēt galvenos darbības rādītājus.

(9)

Ir konstatēts, ka trešās valstīs ir izveidojušies centri, kur koncentrējas viltošanas aktivitātes, un euro viltošana iegūst arvien plašāku starptautisku dimensiju. Tādēļ par svarīgu elementu centienos panākt euro efektīvu aizsardzību būtu jāuzskata tādi spēju veidošanas un mācību pasākumi, kuros tiek iesaistītas trešo valstu kompetentās iestādes, un programmas “Perikls 2020” turpināšanas kontekstā šādi pasākumi būtu vēl vairāk jāveicina.

(10)

Būtu jāpieņem jauna programma laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam (programma “Perikls IV”). Būtu jānodrošina, ka programma “Perikls IV” saskan ar citām attiecīgajām programmām un darbībām un tās papildina. Tādēļ, lai īstenotu programmu “Perikls IV”, Komisijai – lai novērtētu ar euro aizsardzību saistītās vajadzības – attiecīgajā komitejā, kas minēta Regulā (EK) Nr. 1338/2001, būtu jārīko visas nepieciešamās apspriešanās ar galvenajām iesaistītajām personām, jo īpaši ar dalībvalstu izraudzītajām kompetentajām valsts iestādēm, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Eiropolu, īpaši par apmaiņas, atbalsta un mācību jautājumiem. Turklāt Komisijai, kad tā īsteno programmu “Perikls IV”, būtu jāizmanto plašā ECB pieredze, kas saistīta ar mācību rīkošanu un informācijas sniegšanu par viltotām euro banknotēm.

(11)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz 322. pantu Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD), pieņēmis Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”), un tie jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(12)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, veicināt dalībvalstu savstarpējo sadarbību un sadarbību starp Komisiju un dalībvalstīm, neskarot dalībvalstu pienākumus un līdzekļus izmantojot efektīvāk, nekā tas būtu iespējams valstu līmenī; palīdzēt dalībvalstīm kopīgi aizsargāt euro un mudināt izmantot kopīgās Savienības struktūras, lai palielinātu sadarbību un savlaicīgu un plašu informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, bet var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(13)	Programma “Perikls IV” būtu jāīsteno saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (13).

(14)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus programmas “Perikls IV” īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Komisijai būtu jāpieņem gada darba programmas, kurās nosaka prioritātes, budžeta sadalījumu un darbību dotāciju izvērtēšanas kritērijus. Gada darba programmās būtu jāparedz arī ārkārtas un pienācīgi pamatoti gadījumi, kad jāpalielina līdzfinansējuma likme, lai dalībvalstīm dotu lielāku elastību ekonomiskā ziņā un tādējādi tās spētu īstenot un pabeigt projektus, kuru mērķis ir pienācīgi aizsargāt un saglabāt euro.

(15)	Ar šo regulu paredz finansējumu programmai “Perikls IV”, un tas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa atbilstīgi 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma (14) 18. punktam.

(16)

Lai nodrošinātu programmas “Perikls IV” efektīvu novērtējumu attiecībā pret tās mērķu sasniegšanu, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz pielikuma grozīšanu attiecībā uz rādītājiem, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu izvērtēšanas nolūkā, kā arī, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (15). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(17)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18) un (ES) 2017/1939 (19) Savienības finanšu intereses jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un inspekcijas uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(18)

Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz vidusposma izvērtējuma ziņojums par programmas “Perikls IV” īstenošanu un galīgais izvērtējuma ziņojums par Programmas mērķu sasniegšanu. Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu, programma “Perikls IV” būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu programmas “Perikls IV” praktisko ietekmi uz vietas.

(19)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 331/2014 būtu jāatceļ.

(20)	Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošana varētu notikt no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programma “Perikls IV”) – laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

Regulā nosaka programmas “Perikls IV” mērķus, budžetu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam, Savienības finansējuma veidus un šāda finansējuma sniegšanas noteikumus.

2. pants

Programmas mērķi

1. Programmas “Perikls IV” vispārīgais mērķis ir novērst un apkarot viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, un saglabāt euro banknošu un monētu integritāti, tādējādi stiprinot iedzīvotāju un uzņēmumu uzticēšanos šo banknošu un monētu īstumam un līdz ar to sekmējot uzticēšanos Savienības ekonomikai, vienlaikus nodrošinot publisko finanšu ilgtspēju.

2. Programmas “Perikls IV” konkrētais mērķis ir aizsargāt euro banknotes un monētas pret viltošanu un ar to saistītu krāpšanu, atbalstot un papildinot dalībvalstu veiktos pasākumus un palīdzot kompetentajām valstu un Savienības iestādēm veidot ciešu un regulāru sadarbību un paraugprakses apmaiņu savā starpā un ar Komisiju, vajadzības gadījumā iesaistot trešās valstis un starptautiskās organizācijas.

3. pants

Budžets

1. Programmas “Perikls IV” īstenošanai atvēlētais finansējums laikposmam no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim ir 6 193 284 EUR faktiskajās cenās.

2. Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

3. Šā panta 1. punktā minēto summu var izmantot tehniskajai un administratīvajai palīdzībai, kas vajadzīga programmas “Perikls IV” īstenošanai, piemēram, sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un izvērtēšanas aktivitātēm, tostarp korporatīvajām informācijas tehnoloģiju sistēmām.

4. pants

Īstenošana un Savienības finansējuma veidi

1. Programmu “Perikls IV” īsteno tiešā pārvaldībā saskaņā ar Finanšu regulu.

2. Programmu “Perikls IV” īsteno Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm, dažādos programmas “Perikls IV” īstenošanas posmos regulāri apspriežoties un vienlaikus nodrošinot saskaņotību un nepieļaujot nevajadzīgu pārklāšanos ar attiecīgajiem pasākumiem, ko veic citas kompetentās struktūras, jo īpaši ECB un Eiropols. Šādā nolūkā Komisija, kad tā sagatavo darba programmas, ievērojot 10. pantu, ņem vērā aktivitātes, ko ECB un Eiropols veic un plāno veikt, lai cīnītos pret euro viltošanu un ar to saistītu krāpšanu.

3. Programmas “Perikls IV” finansiālais atbalsts, ko sniedz 6. pantā uzskaitītajām attiecināmajām darbībām, tiek piešķirts vai nu kā dotācijas, vai kā publiskais iepirkums.

5. pants

Kopīgas darbības

1. Programmas “Perikls IV” darbības var kopīgi organizēt Komisija un citi partneri, kam ir attiecīga zinātība, piemēram:

a)	valstu centrālās bankas un ECB;

b)	valstu analīzes centri un monētu valstu analīzes centri;

c)	Eiropas Tehnikas un zinātnes centrs un naudas kaltuves;

d)	Eiropols, Eurojust un Interpols;

e)	valstu centrālie biroji euro viltošanas apkarošanai, kas paredzēti 1929. gada 20. aprīlī Ženēvā parakstītās Starptautiskās konvencijas par naudas viltošanas novēršanu (21) 12. pantā, un citi dienesti, kas specializējas viltošanas novēršanā, atklāšanā un ar viltošanu saistītā tiesībaizsardzībā;

f)	specializētas struktūras, kas darbojas tiražēšanas un sertificēšanas tehnoloģiju jomā, tipogrāfiju darbinieki un gravieri;

g)	struktūras, kas nav minētas a)–f) apakšpunktā un kas piedāvā specifisku zinātību, tostarp attiecīgā gadījumā šādas struktūras no trešām valstīm un jo īpaši no valstīm, kas pievienojas, un no kandidātvalstīm; un

h)	privātas struktūras, kas ir attīstījušas un apliecinājušas tehniskās zināšanas, un komandas, kas specializējas viltotu banknošu un monētu atklāšanā.

2. Ja attiecināmās darbības organizē kopīgi Komisija un ECB, Eurojust, Eiropols vai Interpols, radušos izdevumus tie sadala savā starpā. Jebkurā gadījumā katrs no tiem sedz savu vieslektoru ceļa un uzturēšanās izdevumus.

II NODAĻA

ATTIECINĀMĪBA

6. pants

Attiecināmās darbības

1. Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 10. pantā minētajās gada darba programmās, programma “Perikls IV” nodrošina finansiālu atbalstu šādām darbībām:

informācijas apmaiņa un izplatīšana, jo īpaši darbsemināru, sanāksmju un semināru organizēšana, tostarp kompetento valsts iestāžu darbinieku apmācība, mērķtiecīga stažēšanās un apmaiņa, un citas līdzīgas darbības. Informācijas apmaiņā cita starpā koncentrējas uz šādiem jautājumiem:

—	euro viltošanas un ar to saistītās krāpšanas novēršanas paraugprakse,

—	metodes, ar kādām uzraudzīt un analizēt viltošanas ietekmi uz ekonomiku un finansēm,

—	datubāzu un agrīnās brīdināšanas sistēmu darbība,

—	atklāšanas ierīču, tostarp ar datora dublējumkopijām, izmantošana,

—	pārbaudes un izmeklēšanas metodes,

—	zinātniskais atbalsts, tostarp jaunu attīstības tendenču uzraudzība,

—	euro aizsardzība ārpus Savienības,

—	pētniecība,

—	specifisku ar darbību saistītu zināšanu nodrošināšana;

tehnisks, zinātnisks un operacionāls atbalsts, kas šķiet nepieciešams šīs programmas “Perikls IV” ietvaros, tostarp jo īpaši:

—

jebkurš attiecīgs pasākums, ar ko izveido mācību resursus Savienības līmenī, piemēram, Savienības tiesību aktu rokasgrāmatu, informācijas biļetenus, praktiskas rokasgrāmatas, glosārijus un vārdnīcas, datubāzes, īpaši zinātniskā atbalsta vai tehnoloģiju vērošanas jomā, vai datora atbalsta lietotnes, piemēram, programmatūru,

—	attiecīgie pētījumi, kuriem ir daudznozaru un transnacionāla dimensija, tostarp pētījumi par inovatīviem aizsardzības elementiem,

—	tehniskā atbalsta instrumentu un metožu izstrāde, lai atvieglotu atklāšanas darbības Savienības līmenī,

—	atbalsts sadarbībai operācijās, kurās iesaistītas vismaz divas valstis, ja šādu atbalstu nevar sniegt no citām Savienības iestāžu un struktūru programmām;

c)	tāda aprīkojuma iegāde, ko trešo valstu specializētas viltojumu novēršanas iestādes izmantos, lai aizsargātu euro pret viltošanu, saskaņā ar 7. panta 2. punktu.

2. Programmā “Perikls IV” ņem vērā viltošanas apkarošanas transnacionālos un daudznozaru aspektus, koncentrējoties uz šādu grupu līdzdalību:

a)	viltošanas atklāšanā un apkarošanā iesaistīto dienestu darbinieki, jo īpaši policija, muita un finanšu iestādes atkarībā no to konkrētajiem uzdevumiem valsts līmenī;

b)	izlūkdienestu darbinieki;

c)	valstu centrālo banku, naudas kaltuvju, komercbanku un citu finanšu starpnieku pārstāvji, jo īpaši saistībā ar finanšu iestāžu pienākumiem;

d)	tiesu varas amatpersonas, specializējušies juristi un tiesneši, kas specializējas šajā jomā;

e)	jebkura cita attiecīga speciālistu grupa, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kameras vai pielīdzināmas struktūras, kas spēj nodrošināt piekļuvi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, mazumtirgotājiem un skaidrās naudas pārvadājumu uzņēmumiem.

3. Šā panta 2. punktā minētajās grupās var būt dalībnieki no trešām valstīm.

III NODAĻA

DOTĀCIJAS

7. pants

Dotācijas

1. Programmas “Perikls IV” dotācijas piešķir un pārvalda saskaņā ar Finanšu regulas VIII sadaļu.

2. Darbībām, kuras īsteno ar dotāciju palīdzību, aprīkojuma iegāde nav dotāciju nolīguma vienīgā sastāvdaļa.

8. pants

Līdzfinansējuma likmes

Programmas “Perikls IV” ietvaros piešķirtajām dotācijām līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 75 % no attiecināmajām izmaksām. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, kas noteikti 10. pantā minētajās gada darba programmās, līdzfinansējuma daļa nepārsniedz 90 % no attiecināmajām izmaksām.

9. pants

Atbalsttiesīgie subjekti

Subjekti, kas ir tiesīgi saņemt programmas “Perikls IV” finansējumu, ir kompetentās valsts iestādes, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 1338/2001 2. panta b) punktā.

IV NODAĻA

PLĀNOŠANA, UZRAUDZĪBA UN IZVĒRTĒŠANA

10. pants

Darba programmas

1. Lai īstenotu programmu “Perikls IV”, Komisija pieņem darba programmas, kas minētas Finanšu regulas 110. pantā.

2. Dotācijām papildus prasībām, kas noteiktas Finanšu regulas 110. pantā, darba programmā norāda būtiskos atlases un piešķiršanas kritērijus un maksimālo iespējamo līdzfinansējuma daļu.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 12. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir no 2021. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 12. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 12. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja 3 mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par 3 mēnešiem.

12. pants

Uzraudzība

1. Šīs regulas pielikumā ir izklāstīti rādītāji, ar kuriem ziņo par programmas “Perikls IV” panākumiem virzībā uz 2. pantā noteiktā konkrētā mērķa sasniegšanu.

2. Lai nodrošinātu efektīvu novērtējumu par programmas “Perikls IV” panākumiem virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu pielikumu attiecībā uz rādītājiem, kad tas tiek uzskatīts par nepieciešamu izvērtēšanas nolūkā, kā arī, lai papildinātu šo regulu ar noteikumiem par uzraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi.

3. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un ECB sniedz gada informāciju par programmas “Perikls IV” rezultātiem, ņemot vērā kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājus, kas izklāstīti šīs regulas pielikumā.

4. Iesaistītās valstis un citi atbalsta saņēmēji Komisijai sniedz visus datus un informāciju, kas vajadzīgi programmas “Perikls IV” uzraudzībai un izvērtēšanai.

13. pants

Izvērtēšana

1. Neatkarīgu programmas “Perikls IV” vidusposma izvērtējumu sagatavo, tiklīdz ir pieejama pietiekama informācija par programmas “Perikls IV” īstenošanu, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc programmas īstenošanas sākuma.

2. Programmas “Perikls IV” īstenošanas beigās, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc 1. pantā noteiktā laikposma beigām, Komisija sagatavo programmas “Perikls IV” galīgo izvērtējumu.

3. Izvērtējumu secinājumus kopā ar saviem apsvērumiem Komisija dara zināmus Eiropas Parlamentam, Padomei un ECB.

V NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Informācija, komunikācija un redzamība

1. Savienības līdzekļu saņēmēji atzīst minēto līdzekļu izcelsmi un nodrošina Savienības līdzekļu redzamību, jo īpaši, kad tiek popularizētas darbības un to rezultāti, sniedzot dažādām auditorijām, tostarp plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai, mērķorientētu informāciju, kas ir konsekventa, lietderīga un samērīga.

2. Komisija rīko informācijas un komunikācijas pasākumus par programmu “Perikls IV” un darbībām, kas veiktas saskaņā ar programmu “Perikls IV”, un sasniegtajiem rezultātiem.

3. Programmai “Perikls IV” piešķirtie finanšu resursi veicina arī korporatīvo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl šīs prioritātes ir saistītas ar 2. pantā minētajiem mērķiem.

15. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 331/2014 atceļ no 2021. gada 1. janvāra.

16. pants

Pārejas noteikumi

1. Šī regula neskar tādu darbību turpināšanu vai grozīšanu, kas uzsāktas, ievērojot Regulu (ES) Nr. 331/2014, ko turpina piemērot attiecīgajām darbībām līdz to slēgšanai.

2. No programmas “Perikls IV” finansējuma var segt arī izdevumus par tehnisko un administratīvo palīdzību, kas ir vajadzīga, lai nodrošinātu pāreju starp programmu “Perikls IV” un pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 331/2014.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2021. gada 20. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

D. M. SASSOLI

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) OV C 378, 19.10.2018., 2. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2021. gada 13. aprīļa nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2021. gada 18. maija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 1338/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 6. lpp.).

(4) Padomes Regula (EK) Nr. 1339/2001 (2001. gada 28. jūnijs), ar ko uz dalībvalstīm, kuras nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu, attiecina Regulu (EK) Nr. 1338/2001, ar kuru paredz pasākumus, kas vajadzīgi euro aizsardzībai pret viltošanu (OV L 181, 4.7.2001., 11. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2001/923/EK (2001. gada 17. decembris), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 339, 21.12.2001., 50. lpp.).

(6) Padomes Lēmums 2001/924/EK (2001. gada 17. decembris), ar kuru paplašina darbības jomu lēmumam, ar ko izveido apmaiņas, palīdzības un apmācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (Pericles programma), minēto lēmumu attiecinot uz dalībvalstīm, kas nav pieņēmušas euro kā vienoto valūtu (OV L 339, 21.12.2001., 55. lpp.).

(7) Padomes Lēmums 2006/75/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 40. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2006/76/EK (2006. gada 30. janvāris), ar kuru nosaka, ka attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav iesaistītās dalībvalstis, piemēro Lēmumu 2006/75/EK, ar kuru groza un pagarina Lēmumu 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programmu) (OV L 36, 8.2.2006., 42. lpp.).

(9) Padomes Lēmums 2006/849/EK (2006. gada 20. novembris), ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma) (OV L 330, 28.11.2006., 28. lpp.).

(10) Padomes Lēmums 2006/850/EK (2006. gada 20. novembris), ar ko uz neiesaistītām dalībvalstīm attiecina Lēmuma 2006/849/EK, ar kuru groza un pagarina piemērošanas laikposmu Lēmumam 2001/923/EK, ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (“Perikla” programma), piemērošanu (OV L 330, 28.11.2006., 30. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 331/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido apmaiņas, atbalsta un mācību programmu euro aizsardzībai pret viltošanu (programmu “Perikls 2020”) un atceļ Padomes Lēmumus 2001/923/EK, 2001/924/EK, 2006/75/EK, 2006/76/EK, 2006/849/EK un 2006/850/EK (OV L 103, 5.4.2014., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(13) Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093 (2020. gada 17. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (OV L 433 I, 22.12.2020., 11. lpp.).

(14) Iestāžu Nolīgums (2020. gada 16. decembris) starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (OV L 433 I, 22.12.2020., 28. lpp.).

(15) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(17) Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.).

(18) Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(19) Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/1371 (2017. gada 5. jūlijs) par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(21) Tautu Savienības Līgumu sērijas Nr. 2623 (1931), 372. lpp.