(1)

Kultūra, māksla, kultūras mantojums un kultūru daudzveidība Eiropas sabiedrībai ir ļoti vērtīgi no kultūras, izglītības, demokrātijas, vides, sociālā, cilvēktiesību un ekonomiskā viedokļa un būtu jāveicina un jāatbalsta. 2017. gada 25. marta Romas deklarācijā un Eiropadomes 2017. gada 14. un 15. decembra sanāksmē tika paziņots, ka izglītība un kultūra ir ļoti svarīgas, lai veidotu iekļaujošas un saliedētas sabiedrības visiem un lai uzturētu Eiropas konkurētspēju.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, nediskriminēšana, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība. Minētās vērtības ir vēlreiz apstiprinātas un formulētas tiesībās, brīvībās un principos, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”), kam, kā teikts LES 6. pantā, ir tāds pats juridiskais spēks kā Līgumiem. Konkrēti, Hartas 11. un 13. pants paredz attiecīgi vārda un informācijas brīvību un humanitāro un eksakto zinātņu brīvību.

(3)

LES 3. pantā ir arī noteikts, ka Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību un ka cita starpā tai ir jārespektē savu kultūru un valodu daudzveidība un jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzība un sekmēšana.

(4)

Komisijas 2018. gada 22. maija paziņojumā “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” ir noteikti mērķi kultūras un radošajām nozarēm. Tās mērķis ir izmantot kultūras un kultūru daudzveidības potenciālu sociālajai kohēzijai un sabiedrības labbūtībai, veicinot kultūras un radošo nozaru pārrobežu dimensiju un atbalstot to izaugsmes spēju, lai sekmētu kultūrā balstītu radošumu izglītībā un inovācijā, un nodarbinātībai un izaugsmei, un lai stiprinātu starptautiskos kultūras sakarus. Programma “Radošā Eiropa” (“Programma”) kopā ar citām Savienības programmām un fondiem atbalstīs jauno Eiropas darba kārtību kultūrai. Būtu jāsaglabā un jāveicina kultūras un mākslinieciskās izpausmes nezūdošā vērtība, un mākslinieciskajai jaunradei vajadzētu būt Programmas centrā. Tas saskan arī ar 2005. gada UNESCO Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu, kas stājās spēkā 2007. gada 18. martā un kam Savienība un tās dalībvalstis ir pievienojušās.

(5)

Lai veicinātu kultūras daudzveidības kopīgo telpu Eiropas tautām, ir svarīgi veicināt mākslas un kultūras darbu, kolekciju un produktu transnacionālo apriti, tādējādi veicinot dialogu un kultūras apmaiņu, un mākslinieku un kultūras un radošo profesiju pārstāvju transnacionālo mobilitāti.

(6)

Kultūras mantojuma aizsardzība un uzlabošana veicina brīvu dalību kultūras dzīvē saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām. Tādēļ kultūras mantojumam ir būtiska nozīme miermīlīgas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā, ilgtspējīgas attīstības procesos un kultūru daudzveidības veicināšanā.

(7)

Eiropas kultūru daudzveidības veicināšana ir balstīta uz mākslinieciskās izpausmes brīvību, mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu spējām un kompetencēm, uz plaukstošām un noturīgām kultūras un radošajām nozarēm un mākslinieku un kultūras nozares profesionāļu spēju radīt, realizēt inovācijas, producēt savus darbus un izplatīt tos lielākai un daudzveidīgākai Eiropas auditorijai. Tādējādi tiek palielināts kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības potenciāls, vēl vairāk veicināts radošais saturs, mākslinieciskā izpēte un radošums un uzlabota piekļuve tiem, un tiek sekmēta ilgtspējīga izaugsme un darbvietu radīšana. Sekmējot radošumu un jaunas zināšanas, tiek veicināta arī konkurētspēja un inovācijas rašanās rūpniecības vērtības veidošanas ķēdēs. Savienības bagātīgā kultūras un valodu daudzveidība ir nozīmīga vērtība Eiropas projektā. Tajā pašā laikā Eiropas kultūras un radošajam tirgum ir raksturīgas ģeogrāfiskas īpatnības, lingvistiskas īpatnības vai abas kopā, kas var izraisīt tirgus sadrumstalotību. Tādēļ ir jāturpina censties nodrošināt, ka kultūras un radošās nozares spēj pilnībā izmantot Savienības vienoto tirgu un jo īpaši digitālo vienoto tirgu.

(8)

Kultūras un radošajām nozarēm digitālā pāreja izraisa izmaiņas paradigmā. Tā ir pārveidojusi paradumus, attiecības un ražošanas un patēriņa modeļus. Tas rada vairākus izaicinājumus. Tajā pašā laikā digitālā pāreja piedāvā jaunas iespējas kultūras un radošajām nozarēm saistībā ar Eiropas darbu radīšanu, izplatīšanu un piekļuvi tiem, sniedzot labumu Eiropas sabiedrībai kopumā. Programmai būtu jāmudina kultūras un radošās nozares izmantot minētās iespējas.

(9)

Programmā būtu jāņem vērā kultūras un radošo nozaru divējādais raksturs, atzīstot, no vienas puses, kultūras nezūdošo un māksliniecisko vērtību un, no otras puses, minēto nozaru ekonomisko vērtību, tostarp minēto nozaru plašāko devumu izaugsmē, konkurētspējā, radošumā un inovācijā. Programmā būtu jāņem vērā arī kultūras pozitīvā ietekme uz kultūru dialogu, sociālo kohēziju un zināšanu izplatīšanu. Lai to panāktu, ir nepieciešamas spēcīgas Eiropas kultūras un radošās nozares, jo īpaši – rosīga Eiropas audiovizuālā industrija, ņemot vērā tās spēju sasniegt daudzveidīgu auditoriju un tās ekonomisko nozīmi, tostarp ekonomisko nozīmi citām radošajām nozarēm. Tomēr globālajos audiovizuālajos tirgos konkurenci vēl vairāk pastiprina arvien plašāka digitālā pāreja, piemēram, izmaiņas mediju producēšanā un patēriņā un pieaugošā globālo platformu pozīcija satura izplatīšanā. Tāpēc jāpalielina atbalsts Eiropas industrijai.

(10)

Kā liecina Savienības rīcības “Eiropas kultūras galvaspilsētas”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 445/2014/ES (4) (“Eiropas kultūras galvaspilsētas”), piemērs, kultūras un radošajām nozarēm ir svarīga loma tajā, lai stiprinātu un atbalstītu Savienības teritorijas. Tādējādi kultūras un radošās nozares ir galvenie virzītājspēki, kas veicina kvalitatīvu tūrismu un reģionālo, vietējo un pilsētu attīstību visā Savienībā.

(11)

Lai Programma būtu efektīva, tajā būtu jāņem vērā dažādo kultūras un radošo nozaru specifiskais raksturs un izaicinājumi, to atšķirīgās mērķgrupas un konkrētās vajadzības, izmantojot pielāgotas pieejas audiovizuālajai nozarei veltītā atzarā (“atzars “MEDIA””), pārējām kultūras un radošajām nozarēm veltītā atzarā (“Kultūras atzars”) un starpnozaru atzarā (“Starpnozaru atzars”).

(12)

Programmai būtu jāatbalsta darbības un aktivitātes, kam ir Eiropas pievienotā vērtība un kas papildina reģionālās, valstu, starptautiskās un citas Savienības programmas un politikas virzienus un pozitīvi ietekmē Eiropas iedzīvotājus, un tai būtu jāatbalsta transnacionālās sadarbības un apmaiņas attīstība un veicināšana kultūras un radošajās nozarēs. Ar šādām darbībām un aktivitātēm Programma palīdz stiprināt Eiropas identitāti un vērtības, vienlaikus veicinot kultūru un valodu daudzveidību.

(13)

Mūzika visos tās veidos un izpausmēs, jo īpaši mūsdienu un dzīvā mūzika, ir svarīga Savienības kultūras, mākslas un ekonomikas ainas un tās mantojuma sastāvdaļa. Tā ir sociālās kohēzijas elements un svarīgs instruments ekonomikas un kultūras attīstības stiprināšanai. Tāpēc Kultūras atzarā uzmanība būtu jāpievērš mūzikas nozarei.

(14)

Kultūras atzaram būtu jāveicina radošo kopienu tīklošana un pārrobežu un daudzdisciplīnu sadarbība, izmantojot dažādas prasmes, piemēram, mākslas, radošās, digitālās un tehnoloģiskās prasmes.

(15)

Starpnozaru atzara mērķis ir izmantot dažādu kultūras un radošo nozaru savstarpējās sadarbības potenciālu un pievērsties kopīgajiem izaicinājumiem, ar kuriem tās saskaras. Kopēja transversāla pieeja dod ieguvumus zināšanu pārneses un administratīvās efektivitātes ziņā. Minētajā kontekstā Programmas biroji veicina Programmas mērķu sasniegšanu un tās īstenošanu.

(16)

Lai atbalstītu Savienības digitālā vienotā tirgus politiku, audiovizuālajā nozarē ir vajadzīga Savienības iesaistīšanās. Tā jo īpaši ietver autortiesību regulējuma modernizēšanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām (ES) 2019/789 (5) un (ES) 2019/790 (6) un ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/13/ES (7), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/1808 (8). Ar Direktīvām (ES) 2019/789 un (ES) 2019/790 tiecas nostiprināt Eiropas audiovizuālās nozares dalībnieku spēju radīt, finansēt, producēt un izplatīt darbus, kas tiek uzskatāmi piedāvāti dažādos medijos, piemēram, televīzijā, kino vai pieprasījumvideo, kuri ir pieejami un interesanti auditorijai atvērtākā un konkurētspējīgākā tirgū Eiropā un citur pasaulē. Minēto direktīvu mērķis ir arī izveidot labi funkcionējošu tirgu radītājiem un tiesību subjektiem, jo īpaši preses publikācijām un tiešsaistes platformām, un nodrošināt taisnīgu atlīdzību autoriem un izpildītājiem, kas ir aspekti, kuri būtu jāņem vērā visā Programmā. Turklāt būtu jāpalielina atbalsts, reaģējot uz nesenajām tirgus norisēm, jo īpaši uz to, ka salīdzinājumā ar valsts raidorganizācijām, kas tradicionāli investē Eiropas darbu producēšanā, spēcīgāku pozīciju ieguvušas globālās izplatīšanas platformas. Tā kā tirgus apstākļi un audiovizuālās nozares dalībnieki turpina attīstīties, Programmas īstenošanas kontekstā būtu jāparedz konkrēti kritēriji tam, kas ir uzskatāms par neatkarīgu producēšanas uzņēmumu.

(17)

Būtu jānodrošina, ka Programmā pēc iespējas plašāk var piedalīties organizācijas kultūras un radošajās nozarēs un ka minētās organizācijas var pēc iespējas plašāk piekļūt Programmai neatkarīgi no savas ģeogrāfiskās izcelsmes. Programmai būtu jāatbalsta minētās organizācijas un vislabākie talanti neatkarīgi no to atrašanās vietas, lai tie varētu darboties pāri robežām un starptautiskā mērogā. Atzarā “MEDIA” būtu jāņem vērā atšķirības starp valstīm attiecībā uz audiovizuālā satura producēšanu un izplatīšanu un piekļuvi audiovizuālajam saturam, un tendencēm saistībā ar audiovizuālā satura patēriņu un jo īpaši to lingvistiskās un ģeogrāfiskās īpatnības, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, paplašinot to dalībvalstu līdzdalību un palielinot sadarbību starp tām, kurām ir atšķirīga audiovizuālā kapacitāte, un atbalstot Eiropas talantus neatkarīgi no atrašanās vietas, lai tie varētu darboties pāri robežām un starptautiskā mērogā. Būtu jāņem vērā arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā minēto tālāko reģionu īpatnības.

(18)

Programmas īpašās darbības, tādas kā Savienības rīcība attiecībā uz Eiropas mantojuma zīmi, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1194/2011/ES (9) (“Eiropas mantojuma zīme”), Eiropas kultūras mantojuma dienas, Eiropas balvas laikmetīgajā mūzikā, rokmūzikā un popmūzikā, literatūrā, kultūras mantojuma un arhitektūras jomā un Eiropas kultūras galvaspilsētas, ir tiešā veidā sasniegušas miljoniem Eiropas iedzīvotāju, pierādījušas, ka Eiropas kultūrpolitikai ir sociālekonomiski ieguvumi, un tāpēc šīs darbības būtu jāturpina un pēc iespējas jāpaplašina. Kultūras atzaram būtu jāatbalsta Eiropas mantojuma zīmes tīklošanas aktivitātes. Turklāt būtu jāapsver iespēja attiecināt Eiropas balvas arī uz jaunām jomām un nozarēm, jo īpaši teātri.

(19)

Kultūra ir būtiska, lai nostiprinātu iekļaujošas un saliedētas kopienas. Migrācijas jautājumu un integrācijas izaicinājumu kontekstā kultūrai ir būtiski svarīga loma iespēju nodrošināšanā kultūru dialogam un migrantu un bēgļu integrācijā, palīdzot viņiem justies kā uzņēmējvalsts sabiedrības daļai, un labu attiecību veidošanā starp migrantiem un jaunajām kopienām.

(20)

Lai palīdzētu veidot iekļaujošu sabiedrību, Programmai būtu visā Savienībā jāveicina un jāpalielina līdzdalība kultūrā, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem no nelabvēlīgas vides.

(21)

Saskaņā ar 2018. gada 22. janvāra Davosas deklarāciju “Ceļā uz augstas kvalitātes būvkultūru (Baukultur) Eiropā” (“Towards a high-quality Baukultur for Europe”) būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu jaunu integrētu pieeju tādas augstas kvalitātes būvētās vides veidošanai, kura ir balstīta uz kultūru, stiprina sociālo kohēziju, nodrošina ilgtspējīgu vidi un sekmē iedzīvotāju veselību un labbūtību kopumā. Minētajā pieejā būtu jāliek uzsvars ne tikai uz pilsētu teritorijām, bet arī uz nomaļo un lauku teritoriju savienojamību. Būvkultūras jēdziens ietver visus faktorus, kam ir tieša ietekme uz iedzīvotāju un kopienu dzīves kvalitāti, un tādējādi ļoti konkrētā veidā veicina iekļautību, kohēziju un ilgtspēju.

(22)

Vārda brīvība un mākslinieciskā brīvība ir rosīgu kultūras un radošo nozaru pamatā. Jo īpaši ziņu mediju nozarei ir vajadzīga brīva, daudzveidīga un plurālistiska mediju vide. Tādējādi kopā ar Direktīvu 2010/13/ES Programmai būtu jāveicina brīva, daudzveidīga un plurālistiska mediju vide, veicinot krustpunktus un transversālas aktivitātes ziņu mediju nozares atbalstam. Programmai būtu jāsniedz atbalsts jaunajiem mediju profesionāļiem un, veicinot medijpratību, jāsekmē kritiskās domāšanas attīstība iedzīvotāju vidū.

(23)

Programmai būtu arī jāstimulē interese par Eiropas audiovizuālajiem darbiem un jāuzlabo piekļuve tiem, jo īpaši izmantojot auditorijas piesaistīšanas pasākumus, tostarp kino pratību.

(24)

Mākslinieku un kultūras profesionāļu mobilitāte pāri robežām Kultūras atzara ietvaros var veicināt labāk saistītu, stiprāku un ilgtspējīgāku kultūras un radošo nozaru veidošanos Savienībā, jo tas ir veids, kā paātrināt prasmju attīstību un mācīšanās intensitāti kultūras un radošajās nozarēs, uzlabot starpkultūru izpratni un veicināt transnacionālu kopradīšanu, kopražošanu, darbu apriti un izplatīšanu.

(25)

Ņemot vērā kultūras un radošo nozaru īpatnības, Kultūras atzara pamatā vajadzētu būt sadarbības projektiem, jo īpaši maza mēroga projektiem. Tāpēc Komisijai būtu jāatvieglo dalība Programmā, ievērojami vienkāršojot birokrātiskās procedūras, galvenokārt pieteikumu iesniegšanas posmā, un – attiecībā uz maza mēroga projektiem – atļaujot augstākas līdzfinansējuma likmes.

(26)

Atbilstoši LESD 8. un 10. pantam visos Programmas pasākumos būtu jāatbalsta dzimumu līdztiesības aspekta integrēšana un nediskriminēšanas mērķu integrēšana un attiecīgā gadījumā būtu jānosaka atbilstoši dzimumu līdzsvara kritēriji. Sievietes kultūras un radošajās nozarēs aktīvi darbojas kā autores, profesionāles, skolotājas, mākslinieces un auditorija. Tomēr sievietes retāk ieņem ar lēmumu pieņemšanu saistītos amatus kultūras, mākslas un radošajās iestādēs. Tāpēc Programmai būtu jāveicina talantīgas sievietes, lai atbalstītu sieviešu māksliniecisko un profesionālo karjeru.

(27)

Ņemot vērā 2016. gada 8. jūnija kopīgo paziņojumu “Starptautisko kultūras attiecību ES stratēģijas veidošana”, kas apstiprināts ar Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. jūlija rezolūciju par pilnvarojumu trialogam par 2018. gada budžeta projektu (10), un Padomes 2017. gada 24. maija secinājumus par ES stratēģisko pieeju starptautiskajām kultūras attiecībām, Eiropas finansēšanas instrumentiem un jo īpaši Programmai būtu jāatzīst kultūras nozīme starptautiskajās attiecībās un tās loma Eiropas vērtību popularizēšanā, izmantojot īpašas un mērķorientētas darbības, ar kurām Savienība panāktu nepārprotamu ietekmi starptautiskajā līmenī.

(28)

Atbilstoši Komisijas 2014. gada 22. jūlija paziņojumam “Ceļā uz integrētu pieeju Eiropas kultūras mantojumam” attiecīgajai politikai un instrumentiem būtu jāizmanto pieredze, kas gūta no 2018. Eiropas kultūras mantojuma gada, ar kura palīdzību sekmīgi un efektīvi integrēja kultūru citās politikas jomās, jo īpaši, izmantojot līdzdalīgas pārvaldības pieeju, izstrādājot Eiropas kultūras mantojuma ilgtermiņa un ilgtspējas vērtību, izstrādājot integrētāku pieeju tā saglabāšanai un valorizācijai un atbalstot tā vērtību ilgtspējīgu aizsardzību, atjaunošanu, pielāgojamu atkārtotu izmantošanu un popularizēšanu, izmantojot izpratnes veicināšanas un tīklošanas aktivitātes. Kultūras nozarē būtu jāapsver atbalsts māksliniekiem, radītājiem un daiļamatniekiem, kuri ir kvalificēti tradicionālajās profesijās, kas saistītas ar kultūras mantojuma atjaunošanu. Jo īpaši audiovizuālajā nozarē kultūras mantojuma darbi ir būtisks atmiņu un kultūras daudzveidības avots un sniedz potenciālas tirgus iespējas. Šajā kontekstā audiovizuālie arhīvi un bibliotēkas veicina mantojuma darbu saglabāšanu un atkārtotu izmantošanu un jaunu tirgus attīstību.

(29)

Atbilstoši Komisijas 2020. gada 10. marta paziņojumam “Jauna Eiropas industriālā stratēģija” Savienībai būtu jāpaļaujas uz savām stiprajām pusēm, jo īpaši uz savu daudzveidību, talantiem, vērtībām, dzīvesveidu, novatoriem un radītājiem.

(30)

Programmas panākumi ir balstīti uz inovatīvu un sekmīgu projektu izstrādāšanu, kuri rada labu praksi transnacionālā Eiropas sadarbībā kultūras un radošajās nozarēs. Kur vien iespējams, šādi veiksmes stāsti būtu jāpopularizē, veicinot atbalstu jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un prasmēm, sekmējot tradicionālās zināšanas un radošus un starpdisciplīnu risinājumus pārvēršot ekonomiskajā un sociālajā vērtībā.

(31)

Programmā ar zināmiem nosacījumiem būtu jāļauj piedalīties Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas loceklēm, valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kuras izmanto pirmspievienošanās stratēģiju, Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm un Savienības stratēģiskajiem partneriem.

(32)

Trešās valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, Savienības programmās var piedalīties saskaņā ar Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (11) noteiktajā sadarbības satvarā, kas paredz programmu īstenošanu, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar minēto līgumu. Trešās valstis arī var piedalīties, pamatojoties uz citiem juridiskiem instrumentiem. Šajā regulā būtu jāievieš īpašs noteikums, kas prasītu, lai trešās valstis atbildīgajam kredītrīkotājam, Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palātai piešķirtu tiesības un piekļuvi, lai tie varētu visaptveroši īstenot savu attiecīgo kompetenci.

(33)

Trešām valstīm būtu jācenšas pilnībā piedalīties Programmā. Tomēr trešām valstīm, kuras neatbilst nosacījumiem dalībai atzarā “MEDIA” un Starpnozaru atzarā, bet kuras piedalās Kultūras atzarā, vajadzētu spēt izveidot un atbalstīt Programmas birojus, lai Programmu popularizētu savā valstī un lai veicinātu pārrobežu sadarbību kultūras un radošajās nozarēs.

(34)

Atkāpes no pienākuma izpildīt Direktīvā 2010/13/ES izklāstītos nosacījumus būtu jāpārbauda un pienācīgi pamatotos gadījumos jāpiešķir Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm, ņemot vērā audiovizuālā tirgus konkrēto stāvokli attiecīgajā valstī un integrācijas pakāpi Eiropas audiovizuālās politikas satvarā. Būtu regulāri jāpārrauga ceļā uz Direktīvā 2010/13/ES noteikto mērķu sasniegšanu gūtais progress. Turklāt dalība no atzara “MEDIA” finansētajās darbībās būtu jādefinē attiecīgajās darba programmās katrā gadījumā atsevišķi.

(35)

Programmai būtu jāveicina sadarbība starp Savienību un starptautiskajām organizācijām, tādām kā UNESCO, Eiropas Padome, ieskaitot Eurimages un Eiropas Audiovizuālo observatoriju (“Observatorija”), Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) un Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācija. Programmai būtu arī jāpalīdz izpildīt Savienības saistības attiecībā uz ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, jo īpaši to kultūras dimensiju. Attiecībā uz audiovizuālo nozari Programmai būtu jānodrošina Savienības ieguldījums Observatorijas darbā.

(36)

Atspoguļojot to, cik svarīgi ir risināt klimata pārmaiņas saskaņā ar Savienības apņemšanos īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros pieņemto Parīzes nolīgumu un sasniegt ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, ar Programmu ir iecerēts sniegt ieguldījumu klimata politikas jomas rīcības integrēšanā un vispārējā mērķa sasniegšanā, lai 30 % no Savienības budžeta izdevumiem tiktu ieguldīti klimata mērķu sasniegšanā. Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu kā ilgtspējīgas izaugsmes plānu šajā regulā paredzētajās darbībās būtu jāievēro princips “nekaitēt”. Programmas īstenošanas laikā būtu nepieciešams apzināt un ieviest attiecīgas darbības, nemainot Programmas pamatbūtību, un tās būtu atkārtoti jāizvērtē attiecīgā izvērtēšanas un pārskatīšanas procesa kontekstā.

(37)

Vienkāršošanas un efektivitātes labad Komisijai būtu jāspēj budžeta saistības sadalīt gada maksājumos. Tādā gadījumā Komisijai būtu jāuzņemas saistības par gada maksājumiem Programmas īstenošanas laikā, ņemot vērā to darbību īstenošanas gaitu, kuras saņem finansiālo palīdzību, kā arī to paredzamās vajadzības un pieejamo budžetu. Komisijai būtu jāpaziņo dotācijas saņēmējiem indikatīvs grafiks, kas aptver atsevišķu gada maksājumu saistības.

(38)

Uz šo regulu attiecas horizontālie finanšu noteikumi, ko, pamatojoties uz LESD 322. pantu, pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome. Minētie noteikumi ir izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) 2018/1046 (12) (“Finanšu regula”) un jo īpaši nosaka procedūru budžeta izveidei un izpildei ar dotācijām, iepirkumu, godalgām un netiešo izpildi un paredz finanšu dalībnieku atbildības pārbaudes. Noteikumi, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 322. pantu, iekļauj arī vispārēju nosacītības režīmu Savienības budžeta aizsardzībai.

(39)

“LUX balva – Eiropas Parlamenta un Eiropas Kinoakadēmijas Eiropas skatītāju filmu balva” ir kļuvusi par īpašu Eiropas balvu, kas popularizē un izplata Eiropas filmas, kuras ārpus valstu robežām atspoguļo Eiropas identitāti un vērtības, un kas balstās uz sadarbību ar atzītu filmu radītāju kopienu un Eiropas kino organizācijām un tīkliem.

(40)

Kopš savas izveides Eiropas Savienības Jauniešu orķestris ir uzkrājis vienreizīgu pieredzi piekļuves mūzikai popularizēšanā, kā arī kultūru dialoga, savstarpējas cieņas un sapratnes veicināšanā caur kultūru, vienlaikus veicinot arī jaunu mūziķu karjeras attīstību un apmācību starptautiskā mērogā. Eiropas Savienības Jauniešu orķestra īpatnība ir tā, ka tas ir Eiropas orķestris, kurš ir izveidots ar Eiropas Parlamenta rezolūciju, kuram nav kultūras robežu un kura sastāvā ir jauni mūziķi no visas Eiropas, kas atlasīti pēc prasīgiem mākslinieciskajiem kritērijiem stingrā un pārredzamā ikgadējā noklausīšanās procedūrā, ko rīko visās dalībvalstīs. Šis īpašais ieguldījums Eiropas kultūras daudzveidībā un identitātē būtu jāatzīst, piemēram, paredzot darbības, kurās var pieteikties piedalīties Eiropas Savienības Jauniešu orķestris un līdzīgi Eiropas kultūras subjekti. Būtu jāparedz iespēja šādiem subjektiem piešķirt daudzgadu finansējumu, lai nodrošinātu to darbības stabilitāti.

(41)

Organizācijām kultūras un radošajās nozarēs ar plašu Eiropas ģeogrāfisko aptvērumu, kuru aktivitātes ietver kultūras pakalpojumu nepastarpinātu sniegšanu Eiropas iedzīvotājiem un kuras tādējādi var tieši ietekmēt Eiropas identitāti, vajadzētu būt tiesībām uz Savienības atbalstu.

(42)

Lai nodrošinātu, ka līdzekļi no Savienības vispārējā budžeta tiek iedalīti efektīvi, ir nepieciešams, ka visām Programmas ietvaros veiktajām darbībām un aktivitātēm ir Eiropas pievienotā vērtība. Ir arī jānodrošina, ka tās papildina dalībvalstu aktivitātes. Būtu jācenšas panākt konsekvenci, papildināmību un sinerģiju ar finansēšanas programmām, kas atbalsta politikas jomas, kuras cieši saistītas savā starpā, nodrošinot, ka potenciālie atbalsta saņēmēji ir informēti par dažādajām finansējuma iespējām, un ar horizontālajām politikas jomām, piemēram, Savienības konkurences politiku.

(43)

Finansiāls atbalsts samērīgā veidā būtu jāizmanto tam, lai novērstu tirgus nepilnības vai nepietiekami optimālas investīciju situācijas, un darbībām nevajadzētu pārklāties ar privātu finansējumu vai to izstumt, vai izkropļot konkurenci iekšējā tirgū.

(44)

Ir svarīgi, lai Programma pievērstos Eiropas kultūras un radošo nozaru strukturālajiem izaicinājumiem, ko ir saasinājusi Covid-19 pandēmija. Programma atspoguļo Eiropas kultūras un mediju būtisko lomu iedzīvotāju labbūtībā un viņu spējā pieņemt uz informāciju balstītus lēmumus. Programmai kopā ar citām attiecīgām Savienības finansējuma programmām un Next Generation EU būtu jāatbalsta kultūras un radošo nozaru īstermiņa atveseļošana, jāuzlabo to ilgtermiņa noturība un konkurētspēja, lai labāk risinātu iespējamās nopietnās krīzes nākotnē, un jāatbalsta to digitālā un ekoloģiskā pārkārtošanās.

(45)

Programmas politikas mērķi tiek īstenoti, izmantojot arī finanšu instrumentus un budžeta garantijas saskaņā ar 2021.–2027. gada programmas InvestEU, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/523 (13) politikas logiem, kas cita starpā turpina nodrošināt vieglāku piekļuvi finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem un organizācijām kultūras un radošajās nozarēs.

(46)

Programmas projektu īstenošanas ietekme, kvalitāte un efektivitāte būtu jāuzskata par svarīgiem izvērtēšanas kritērijiem attiecīgo projektu atlasē. Ņemot vērā tehnisko zinātību, kas vajadzīga, lai novērtētu priekšlikumus konkrētām Programmas darbībām, šādu priekšlikumu izvērtēšanas komiteju (“izvērtēšanas komitejas”) locekļi var būt ārējie eksperti. Izvēloties ārējos ekspertus, būtu pienācīgi jāņem vērā viņu profesionālā pieredze un konkrētās komitejas dzimumu līdzsvars.

(47)

Programmā būtu jāiekļauj realizējama un viegli pārvaldāma kvalitatīvu un kvantitatīvu darbības rādītāju sistēma, ar ko sekot Programmas darbībām un nepārtraukti uzraudzīt tās rezultātus. Šāda uzraudzība un informācijas un komunikācijas darbības, kas saistītas ar Programmu un tās darbībām, būtu jābalsta uz trīs Programmas atzariem.

(48)

Ņemot vērā to, cik svarīgi un sarežģīti ir vākt un analizēt datus un izmērīt kultūras politikas ietekmi, Komisijai būtu jāpalīdz apkopot pierādījumus un statistikas datus par tendencēm un attīstību kultūras un radošajās nozarēs, izmantojot savu un citu attiecīgo pētniecības iestāžu zinātību, un būtu regulāri jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par savāktajiem datiem.

(49)

Programma būtu jāizveido septiņu gadu laikposmam, lai tās ilgumu saskaņotu ar daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam ilgumu, kas noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093 (14) (“2021.–2027. gada DFS”).

(50)

Šī regula nosaka Programmas finansējumu, kam jāveido galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā 2020. gada 16. decembra Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību, kā arī par jauniem pašu resursiem, tostarp par ceļvedi jaunu pašu resursu ieviešanai (15), 18. punkta nozīmē.

(51)

Programmai piemēro Finanšu regulu. Finanšu regulā ir izklāstīti noteikumi par Savienības budžeta izpildi, tostarp noteikumi par dotācijām, ieskaitot trešām personām paredzētās, godalgām, iepirkumu, netiešo pārvaldību, finanšu instrumentiem, budžeta garantijām, finansiālo palīdzību un ārējo ekspertu izdevumu atlīdzināšanu.

(52)

Finansēšanas veidi un apgūšanas metodes saskaņā ar šo regulu būtu jāizvēlas, pamatojoties uz to spēju sasniegt konkrētos darbību mērķus un sasniegt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā kontroles izmaksas, administratīvo slogu, vajadzību pēc administratīvās vienkāršošanas, jo īpaši pieteikšanās procesā, visu iesaistīto personu labā un sagaidāmo neatbilstības risku. Izdarot minēto izvēli, būtu jāapsver vienreizēju maksājumu, vienības izmaksu un vienotas likmes izmantošana, kā arī finansējums, kas nav saistīts ar izmaksām, kā minēts Finanšu regulas 125. panta 1. punktā.

(53)

Saskaņā ar Finanšu regulu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (16) un Padomes Regulām (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (17), (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (18) un (ES) 2017/1939 (19) Savienības finanšu intereses ir jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pasākumiem attiecībā uz pārkāpumu, arī krāpšanas, novēršanu, konstatēšanu, labošanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izmantoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvu sodu uzlikšanu. Saskaņā jo īpaši ar Regulām (Euratom, EK) Nr. 2185/96 un (ES, Euratom) Nr. 883/2013 OLAF ir pilnvaras veikt administratīvu izmeklēšanu, ieskaitot pārbaudes un apskates uz vietas, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses. Saskaņā ar Regulu (ES) 2017/1939 Eiropas Prokuratūra (EPPO) ir pilnvarota veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar Savienības finanšu intereses, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/1371 (20). Saskaņā ar Finanšu regulu jebkurai personai vai subjektam, kas saņem Savienības līdzekļus, pilnībā jāsadarbojas Savienības finanšu interešu aizsardzībā, jāpiešķir Komisijai, OLAF, Eiropas Revīzijas palātai un – attiecībā uz tām dalībvalstīm, kas īsteno ciešāku sadarbību, ievērojot Regulu (ES) 2017/1939, – EPPO nepieciešamās tiesības un piekļuve un jānodrošina, ka līdzvērtīgas tiesības piešķir Savienības līdzekļu apgūšanā iesaistītās trešās personas.

(54)

Vajadzētu būt iespējai izcilības zīmoga marķējumu, kura pamatā ir konkrēts kritēriju kopums, piešķirt kvalitatīviem tādu darbību priekšlikumiem, kuras ir tiesīgas saņemt Programmas finansējumu, bet kuras budžeta ierobežojumu dēļ nevar finansēt. Izcilības zīmoga marķējums apliecina priekšlikuma kvalitāti, un tādējādi ir vienkāršāk meklēt alternatīvu finansējumu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda vai Eiropas Sociālā fonda Plus. Attiecībā uz darbībām, par kurām varētu piešķirt izcilības zīmoga marķējumu, attiecīgajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāsniedz papildu informācija.

(55)

Ievērojot LESD 349. pantu un ņemot vērā Komisijas 2017. gada 24. oktobra paziņojumu “Stiprāka un atjaunota stratēģiskā partnerība ar ES tālākajiem reģioniem”, būtu jānovērtē minētajā panta minēto reģionu konkrētais ieguldījums Savienības kultūras daudzveidībā, kā arī to loma apmaiņas veicināšanā, tostarp izmantojot mobilitāti un sadarbību ar cilvēkiem un organizācijām no trešām valstīm, jo īpaši no to kaimiņvalstīm. Ievērojot Padomes Lēmumu 2013/755/ES (21) un ņemot vērā aizjūras zemju un teritoriju ieguldījumu Savienības starptautiskajā kultūras ietekmē, personas un subjekti, kas iedibināti aizjūras zemēs un teritorijās, ir tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Programmas noteikumiem un mērķiem un iespējamajiem režīmiem, kas piemērojami dalībvalstī, ar kuru attiecīgā aizjūras zeme vai teritorija ir saistīta. Tādējādi iedzīvotājiem vajadzētu būt iespējamam vienlīdzīgi gūt labumu no konkurences priekšrocībām, ko kultūras un radošās industrijas var piedāvāt, jo īpaši ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai.

(56)

Lai nodrošinātu efektīvu izvērtējumu par Programmas progresu virzībā uz tās mērķu sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz pārraudzības un izvērtēšanas sistēmas izveidi un uz Programmas rādītāju pārskatīšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (22). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(57)

Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 2. punktu dotāciju ir iespējams piešķirt par jau uzsāktu darbību, ar noteikumu, ka pieteikuma iesniedzējs var pierādīt, ka darbību bija nepieciešams uzsākt pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas. Tomēr izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmās Savienības finansējumam, izņemot pienācīgi pamatotus izņēmuma gadījumus. Saskaņā ar Finanšu regulas 193. panta 4. punktu izmaksas, kas radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas dienas, nav attiecināmas Savienības finansējumam arī darbības dotāciju gadījumā, un dotācijas nolīgums ir jāparaksta četru mēnešu laikā pēc atbalsta saņēmēja finanšu gada sākuma. Lai izvairītos no jebkādiem traucējumiem Savienības atbalsta sniegšanā, kuri varētu kaitēt Savienības interesēm, vajadzētu būt iespējamam finansēšanas lēmumā uz noteiktu laiku 2021.–2027. gada DFS darbības sākumā un tikai pienācīgi pamatotos gadījumos paredzēt pasākumu un izmaksu attiecināmību no 2021. gada 1. janvāra, pat ja minētie pasākumi tika īstenoti un minētās izmaksas radās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(58)

Ievērojot 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 22. un 23. punktu, Programma būtu jānovērtē, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota saskaņā ar īpašām uzraudzības prasībām, bet vienlaikus izvairoties no administratīva sloga, jo īpaši dalībvalstīm, un no pārmērīga regulējuma. Minētajās prasībās vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj izmērāmi rādītāji, ko izmanto par pamatu, lai novērtētu Programmas ietekmi uz vietas.

(59)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras pieņemt darba programmas. Minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (23). Jo īpaši, kā paredzēts šajā regulā, termiņiem vajadzētu būt samērīgiem un tiem būtu jādod komitejas locekļiem reālas iespējas laikus izskatīt īstenošanas akta projektu un paust savu viedokli.

(60)

Ir jānodrošina, ka programma “Radošā Eiropa” (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1295/2013 (24) (“2014.–2020. gada programma”) tiek pareizi noslēgta, jo īpaši attiecībā uz tās pārvaldības daudzgadu pasākumu turpināšanu, piemēram, tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. No 2021. gada 1. janvāra ar tehnisko un administratīvo palīdzību vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to darbību pārvaldība, kuras līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigtas 2014.–2020. gada Programmā.

(61)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Hartā. Konkrēti, šīs regulas mērķis ir pilnībā nodrošināt tiesības uz vīriešu un sieviešu līdztiesību un tiesības uz nediskriminēšanu dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ, kā noteikts Hartas 21. un 23. pantā. Šī regula saskan arī ar ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām.

(62)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to transnacionālā rakstura, finansēto mobilitātes un sadarbības pasākumu lielā skaita un plašā ģeogrāfiskā tvēruma dēļ, to ietekmes uz mācību mobilitātes piekļūstamību un – vispārīgāk – uz Savienības integrāciju dēļ, un to pastiprinātās starptautiskās dimensijas dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(63)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 1295/2013 būtu jāatceļ no 2021. gada 1. janvāra.

(64)

Lai nodrošinātu nepārtrauktību atbalsta sniegšanā attiecīgajā politikas jomā un lai īstenošanu varētu sākt no 2021.–2027. gada DFS darbības sākuma, šai regulai būtu jāstājas spēkā steidzamības kārtā un tā būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku no 2021. gada 1. janvāra,